m . - ' ' . ' i
M T T i ^ A , g. 12, oktobrt /
B A BU. SABIEDRISKO LIETU MINISTRA A B?RZI?A ATOT?AS
Kad ministrs A. B?rzi? atsak?s no Gestapo pied?v?t? ;,darba" propagandas ministrij?m 1943. g; 10 novembr? Vi?am pazi?o, ka to no koncentr?cijas nometnes atbr?vos, novietos darb? Berl?n? un piitures po- Udjas uzraudz?b?. \
XXXII
Atce?? Trenfs pateica, ka no ? br?a varot sevi uzskat?t jau par br?vu cilv?ku. Tas, ka atradies ap cietin?jum?, neb?ot man nek?ds trauc?jums. Vi? tom?r ieteicot ma nis paa lab? attur?ties no jebk?das lX)l?tisk?s darb?bas un p?c iesp?jas maz?k sastapties ar? ar saviem tau tieiem. ^ . '
No jums atkar?jas, vai gribat dz?vot br?v?b?, vai atgriezties kon centr?cijas nometn?. Bet ja j?su vainas d?? mums v?l vajadz?s ar jums nodarboties, tad uz atbr?voanu yairs neceriet." I Labi zin?ju, ka tie nav tuki
(?lra?di, Prin?a Alberta iel? nok?uvu atkal
?iie Valinska, Sa??mis r?kojumu, no k?rtot atbrt^banas* formalit?tes, ^-i? ties?m lik?s priec?gs.
Vispirms bija j?paraksta iespiests formul?rs ar k?diem 20 punktiem, ka nevienam nest?st?u, ko esmu koncentr?cijas nometn? pieredz?jis D i ? dzird?jis, tad v?l bija j?paraksta sol?]ums bez Gestapo at?aujas neat st?t Berl?ni un, visbeidzot, nenodar- borties ar politiku.
^Novembra diena bija p?cpusdien?, k?d ' iek?p?m apakzemes vilcien?, lai nok?rtotu atbr?voanas formali t?tes ar? koncentr?cijas nometn? un pia?emtu savu nelielo mant?bu. Pa ce?am Valinskis st?st?ja, ka es b?tu, atbr?vots j ^u priek gada, ja neb?tu ^retoju?s R?gas iest?des.. Kad no im iest?d?m sa?emtie apvainojumi p?c p?rbaudes izr?d?juies nepietie kami, ats?t?ti citi. .Sarakst?an?s, pa-
. sikaidrojumi un pretpaskaidrojumi aiz??mui daudz laika/ Nenosaucot nevienu iest?di v?rd?, vi? k? ga r?mejot v?l jaut?ja, vai man agr? kos laikos neesot bijusi kada perso n?ga sadursme ar R?gas ' prefektu
Jau kr?sloja, kad p?d?jo reizi ie g?ju 44. kamer?. oreiz man man ti?as pal?dz?ja iesai?ot pats bunku ra prieknieks Skarihs ar savu ac?go pal?gu Luksu. Ta?u manjis domas vair?k par gaid?m?m person?g?m gait?m sve? lielpils?t? nodarbin?ja tjie, kam e nebr?v?bas gados bijvi pie??ries ar patiesu draudz?bu, se vi?i ukrai?u neatkar?bas c?n?t?jam Steicko no 46. kameras. Tik ?oti gri b?j?s vi?am vismaz m?mi aizejot pa spiest roku.
Pa visiem ?iem gadiem, neesmu j?s apgr?tin?jis n? ar vienu l?gumu. Tagad aizejot man viens l?gums to m?r ir," teicu bunkura prieknie- kam. ^ ' .
K?ds tad tas b?tu?" Sejieni atst?jot, v?l?tos paspiest
roku' apcietin?tam 46. ?amier?," Vai j?s zin?t, kas vi? ir?" Zlnu tik daudz, ka vi? ir k?rt?gs
ukrai?u nacion?lists un labs cil ti
. Vair?k neko?" Turpat divus garus im gr?tus ga
dus esam .pavad?jui blakus, aiz di v?m durv?m un div?ni sien?m. Jums neb?s gr?ti saprast, ka kop?js gr?ts Hikt?nis cilv?kus tuvina."
Bunkura prieknieks br?ti?u au b?j?s, bet v?cu ier?dnis, akls. T?ko- jumria pild?t?js vi?? ??ma virsroku.
Kaut man person?gi neb?tu ne k?du iebildumu, no priekniec?bas puses tas ir stingri aizliegts," vi? p?d?gi atbild?ja. T?l?ka p?rliecin? ana ?ita velt?ga.
V?lreiz p?rlaidu acis ?etr?m sie n?m, dzelzs gulti?ai un ?ebl?tim Vai ko m??u te atst?ju aiziedams? N? n^??u neko. Bet te palika manas l?dz iih?jps dz?ves gr?t?k?s dienas. * Tik gr?tas, ka no to sek?m vmrs nekad piln?gi va?? netiku.
Ejot gar 46. kameras dutv?m, pie- sd.tu.ar roku, bet s?t?, ejot gar 46. ka meras logu,nesaucu ?krair,iu revolu cion?ru sveicienu Slava Ukrainai!"
Vai draugs, kas palika iesl?gts, manu sveicienu dzird?ja?
Aizv?r?s aiz manis ar! lielie dzelzs v?rti ar uzrakstu -darbs dara br? vu. Biju viens no nedaudziem lai m?giem, kas dz?vs caur tiem no no metnes izk?uva br?v?b?.
Bet br?nums! Nejutu ne maz?ko satraukumu, nedz savi??ojumu. Cik biei sav?s dom?s atbr?vojmas stun du biju iedom?jies k? k?du aug?m-
A ? d a N i e dr a
Saules koki G?ju ce?u aiz zilgan?m t?l?m, cauri
' Latvijas gaido?m birz?m. Mekl?ju Saules kokus, -xSarkanos
Saules kokus vara sakn?m, sud raba lap?m, zelta zariem debes?s augst?s,
M??gos dz?v?bas kokus pie avotu kalniem un lejas.
Atv?r?s dzimtenes zeme, teika no dziesmas un dejas,
Saules meitu rota?as mundr?s za?? . pakr?sl?, alco?s birz?s,
Balt?s pu??s, pa smar?giem l??iem; upju dziesm?m un gavil?m Skanot.
G?ju, klaus?jos ijnirdzo? ce??, vieglu v?ju maldlta. nesta?
Redz?ju visu lat\aeu zemi, it k? ba g?tu zelt?tu i?inu Dieva d?la va ren? plaukst?;
P?k?i pac?l?s m?ko?u ?na,.salnas rasa bez dziesm?m un rot?m,
V?ta nep?autas smar?gas p?avas, svelm? izkalta zelt?tie kalni.
Nekrita lauk?' sudraba s?kla, kokles apklusa, aizmirs?s V?rdi . . r
Bet es. g?ju un eju joproj?m un ar- vien v?l mekl?ju zemi.
Saul? dzirkst0^b. latvieu zemi, Sau les kokus, os m??bas' sargus.
celan?s br?numu. L?dz?gu akmens novelanai no kapa Tik lielas bija tieksmes p?c - br?vfbas, ka ar ilg?m noraudz?jos paka? putnam vai tauri ?am^ kad tie aizlidoja gar kameras logu. Bet tagad vienaldz?ba. Vai biju p?r?k noguris, vai ar? apst?klis, ka v?l vienm?r liegts atgriezties dzim ten?, bija tam c?lonis.? Ierobeot? br?v?ba jau paties?b? bija tikai pus- br?v?b?. Blakus ai saj?tai jauc?s ar? citas k? p?c gariem vientul? bas gadiem var?u iejusties ?aud?s, un pie.tam sveos ?aud?s.
Atce?? mani "un Valinski nodarbi n?ja domas, kur pavad?t nakti, jo Dez atbr?voanas apliec?bas man ne bija nek?du person?bas dokumentu. Dien? nesekm?gi zvan?j?m s?tnim Krievi?am,' bet Krievi?a dz?voklis gaisa uzbrukum? bija sabumdots: Krievi? tom?r uzturoties ; Berl?n? pie m?su konsula . Lahdhausa iel?. Valinskis tad l?dza k?du savu darba biedru pa m?su braukanas laiku uz Zachsenhauzeriu m??in?t Krievi- ?u sazvan?t. Atgrieoties pie de?r- ier?d??, atrad?m z?m?ti ar zi?u, ka Kr?evi? mani gaida v?l tan? pat va kar? konsula dz?vokl?. ;
Lai aptumot? Berl?n? nenomal- konservatori ia^ nrofe^orA I Ga-d?tos, Valinskis mani l?dz turienei |es^^^servatori]as protesora^ . \ lamiana
pavaaija, ^^^^^^^^^^^^^^^^^ - Lietuvieu rakstnieks Vincas Ra- Mans pirmais patiesais savi??o- monas, kura rom?nu Krusti ogad
jums bija, kad durvis ieraudz?ju! s?tni Krievi?u. Ar Krievi?u dienu i^^p?.ar diviem' i gau? i em-v?s tu r e s pirms apcietin?anas kop? pusdieno- profesoru un .'filozofijas doktoru j?m. Vi? bija p?d?jais latvietis, f.r str?d? inea darbos. Lietuvieu do- ku?u tikos.: pirms a|)Gietin?anas, u?Uents mekopis Jonas Vil?inskas, kas ar? pirmais, kas mani p?c atbr?vb- g^vasar izce?oja 2^ A S V , g?jis boja anas sirsn?gi sagaid?ja. Tad vakari- nelaimes gad?jum? darba viet? pa- ?as pie apkl?ta: galda: ??vji, nait p?rfabrik? vi?am uzg?zies ba??is, daki?as, gl?zes civiliz?cijas/pat?- Baleta solisti Hel?na Pakule un k?rnie: atrib?ti, no kuru lietoanas Br?no Klaips: atrodas turnej? pa vieninieku k?me?? biju atradis. amerik??u joslas nometn?m.
I^ ?c vakari??m, par sp?ti- noguru- slinieki paredz?jui decembr? tur- mam, ar s?tni not?rz?j?m daas | neju atjaunot ar jaunu programmu, stundas, jo bija bezgal?gs jaut?jumu daudzums par apst?k?iem Latvij?, par draugu un pazi?u likteni. . Bez tam grib?j?s dzird?t ar? s?t?a pado-
rom Vijolniece Norma Auzi?a iztur?
jusi konkursu un iek?uvusi .k? sti pendi?te ?ujorkas augst?k? m?zi kas skol? Julliard Sdiool of Mu- sic. Vi?a m?c?sies pie agr?k? Par?-
J ? n i s K l ? d z ? j s
m NO V ELE
?aud?nu t?rumiem uz mea pusi, bet Stebers s?ka nospodrin?t z?bakus.
Caune jut?s t?ds paslims. Sasv?dis pagul?jis rudzu t?ruma mal?. Krus tos t? k? knaibles b?tu ieliktas. Kad Orups piemin?ja Mac?nus, uz reiz ar? Gaunes mugura k?uva m?k st?ka un vi? piesl?j?s gult? s?dus. B ? s j?brauc" vi?, ce?galu kas? dams, teica. /
K? l^i nebrauc, kad bija iemesls pal?gt "Dievu par t?diem ?aud?m, k?di bija Mac?nos, kas pai nezi n?ja, ko vi?i ?sti dar?ja. No maza l?dz vecam tie bija pilni mantraus? bas; negaus?bas, liel?bjis un citu apsmieanas. Cik nu vi?u tur bija
tr?spadsmit saimnieM .pret ?au d?nu divdesmit diviem, bet skaties, kas iem-par deguna slieanu gais?: ie gudri un bag?ti bet tie ?aud?- nos tik ?di;t?di. K?ds tik vien ga d?s ~ ie t?l?t ar visu fe?k dioties. Mac?nos esot pieci radio masti, bet ?aud?nos tikai tr?s. Mac?nos tr?s pl?jajamma??as, bet ?aud?nos tikai divas. Labi! Vai ie lai dom?, ka ?aud?ni neko nesp?j ? Vajag tikai aprun?ties, un dar?t nepaiet ne divas ned??as, ?aud?nos jau ir sei radio masti un t?rumos sprak? ?et ras p?aujamma?nas. T? p?c sam?ra un saimnieku skaita pareizi vien b?tu ?aud?ni i r liel?ki, tiem vai r?k ar? vajag. Vai Mac?nu <?rebe?i to saprat?s? Kas to devis!/ Vi?i stiepjas no ?das ?r?, bet iem vaja dz?gi asto?i radio masti un piecas ma?nas. Kur te pr?ts? Nu, ja j?s t?, tad ejiet uz visiem laikiem pie velna! Vr';
Tad otra lieta iem esot tikai sugas govis, ?st?s, ,t?das ar sk?rda pasi aus?s, bet ?aud?nos esot tikai
* sugas/ seski. Vai mac?niei nebija ?stie pusc??i, t? sac?dami paas agro- Jiomu komisij as kl?tien?? N?, vi?i labos, ?aud?s pat uzvesties neprata!
Orups ar Cauni stingri nospr?eda, ka kaut ko nel?gu mac?niei jau sen bija nopeln?jui. Vi?i abi, k? jau krist?gi cilv?ki, nedr?kst?j a tiem n?
vi vai k?du briesm?gu slim?bu v?- l?t, bet, ka vi?iem visiem vajadz?tu saslimt vismaz ar k?du joc?gu v? dera kaiti, par to vi?i abi bija ga tavi l?gt Dievu vai.ikvakarus.
Tre? lieta, ko t?l?k p?iTunajot nevar?ja nepiemin?t, bija ar to pa- u Melno Tekl?nu. Meitene k? visaa god?gas meitenes pr?t?ga, str?d? ga, gl?ta, Dieva bij?g?. Un ko dar?ja is Mac?nu Ejupa d?ls? M?l?j?s, mi. l?j?s divi gadus ar o Tekl?nu un gal? apprec?ja t?du izst?dz?juu Al - mi?u no tiem paierh Mac?niem, t? du sila kazi?u. JLJn k?p?c? Reibuma esot izrun?jies reiz, ka Tekl?nai sme joties vi?as mute esot par daudz plata, t?da ?aud?nu sugas. Varot pat mazo m?l?ti redz?t, kad Tekl?na c?rtot': smieties. T? nabaga meitene, ko tad lai vi?a dara, ka Dievs vi ?ai t?du muti reiz devis? Vai lai iet pie uv?jas un piediedz no abiem l?pu kakti?iem un lai atst?j tikai tadu ?iepst?s mut?ti, kas tam Ejupa . | slaistam b?tu pa pr?tam? K? lai ^ ar t?diem^?aud?ni sadz?vo vpagpda^^ Ne skauties, ne kauties, ziniet. Lai ^ ' slav?tas debesis, ka t?s ejienes draudzei devuas t?du Dieva cilv? ku, k?ds bija pr?vests Vasars, kas zin?ja ?st?s z?les pat t?diem prak- vastientj k?di.bija mac?niei jau lio : savu vect?vu laikiem. N?, galu gal? bija ar? labi, ka ?aud?nos savs ba-
Austrumeiropas
ka P2 ri?eiju-sesija ne-?
mus tuv?kai n?kotnei. Kad ?rt?, m?kst? gu?as viet? balts
palags ap??ma augumu, otru reizi in? vakar? izjutu br?v?bu, p?c ku ras gadiem ilgi biju velti sl?pis.
A l f re d s B ? r z i ?
Turpin?jum? lasiet ,JK3LDAS LIELPILS?T?S BOJ?
'"EJA" : ' /
Mans d?ls" ?riks tagad iet skol?.
Latvieus . es grib?tu sev kaimi ?os tad, kad b?u m?j?s, Amerik?. Esmu redz?ji^ ne tikai latvieu m?k slas izst?des, bet divu gadu laik? ie pazinies ar vi?u lieliskaj?m darba sp?j?m un krietno st?ju. Par t?diem pilso?iem Savienot?s Valstis var?tu tikai priec?ties," saka.majors Vaits, EUCOM vien?bu un darba nozares vad?t?js, kam?r dej? gar?m aizsl?d latvieu tautu meitas ar tumi zila-
v?riem. L?k!" majors pam?j uz v?ru,; kas z?les vid? aiz raut?gi sp?l? akordeonu. ' Sakiet, vai tas tiesa, ka is cilv?ks ir viens no j?su:lab?kajiem: slidskr?j?jiem.
Parasti es vi?am, protams, nejau- ? bet nesen k?uvis ar? par medic?nas t?ju, ar ?o vi?i tur nodarbojas, jo doktoru. Un, sksit akordeonu ar? kuram trimdas sabiedriskam darbi- prot sp?l?t!" niekam gan kl?tos kaut p?rrunu ' J? tiesa gan," man j?saka, jo k?rt?ba atz?t, ka ari; jaun?kas paau- aprun?tais" ir Elm?rs Bite. ? sa- dzes cilv?ki visp?r var kaut ko m?- runa notiek t?d??, ka mums visiem c?ties. M?c?ties un tapt gudri jau h r kabat? mazs, anglai valod? i?-1 m?s var?j?m tikai toreiz. . spiests iel?gums:; Latvieu 8710.'
?rikam visum? nav i^ i ldum? * 8830. darba vien?bas vad?t?ji pret nerun?anu p?r skolu. Vi? ir virsnieki un darba ;v?ri pagodin?s: j?s diezgan norm?ls puika. Bet vi?dien ^^^^^ latvieu ; dai?amatniec?bas vi? pats ies?ka run?t. Skolot?js bija izst?des atkl?anu 'ar sekojou lat- uzdevis katram z?nam atnest l?dz vieu st?gu kvarteta un darba v?ru k?du ruden? ien?kuos d?rza aoigU: dubultkvari;eta koncertu 5. oktobr?." ?riks grib?ja nest ?bolu. Es nezi??- Sal?dzinot ar Frankfurtes mesi, LS dams, v^i vi? to ar? atnes?s atpaka? U^ Is nptikyms, ta?u skais- uzm?juf aizst?v?ju/uzskatu, ka rutks Palmgartena telpas pulc?juas ar?: ir labs un vesel?gs d?rz^ auglis. J^tiu tiesu latvieu (?raugu, iev?roja
mu viesu milit?r?s vald?bas un V?l?k noskaidroj?s, ka run?t vi?i mo p?rst?vju, un izst?des organiz?-
bija run?jui par. vis?diem aug?iem, t?js, Minchenes latvieu m?kslas sa- vdsvair?k laikam par kartupe?iem, lona vad?t?js L Mamantovs, kas ir jo ?riks p?c vakari??m st?st?ja: ar? ?aklo Kleinkecas dailamatnieku Skolot?js lika, lai katrs no mums p?rst?vis, var paredz?t lielu skat?- pasaka visgard?ko kartupe?u ?dienu, t?ju piepl?diimu. k?du ^vi? zina..Un e s ^ t e i c u : V i s - ^j?atz?stas, ka ? ir pirm? latvieu gard?kais kartupe u ?diens ir kar- dai?amatniec?bas skate^ ^ ar ko iepa- tupe?i ar ceptu pili un_sa atei^!" z?stos," sak? Frankfurtes preses un
D i p i t i s L. '
kas ovakar ir darba v?ru viesi, bet teicamais pas?kums darba vieri?bu pasp?rn? sar?kot dai?amatnieG?bas skates un koncertus, liek v?l?ties, lai tas notiktu v?l.
Frankfurt?, 5. oktobr?. R. L.
ri?s Sievu un vecu meitu, kas sarak- ' i l l i ^ f'^ +?rnevar uzvar?t st?ju?s vis?dos p?taru.pulci?os im S^al^it?pec,,*^ :^^^^^^^^^^^^ kas var?ja ?st? br?d? nodot, zi?oju- moi pr?vestam par to Mac?nu Sukur ra veikumu kapset?j: ?o kam | b?tu bijis va?as darba iai?? tur aiz* 1 skriet. ?s reizes d??. vi??m var?ja piedot pat vis?s agr?k?s p??pas, ko vi?as ad tad bija aiznesu?s turpat vien ar? par paiem. o sievu b? anu j?pie?em k?da nu reiz t? ir, jo t?ds .radio apar?ts pasaul? v?l nebi ja izgudrots, kas var?tu vi?u apa- rati?us in? zi?? p?rsp?t. Ja t? pa^ dom?ja, gal? bija. j?saka ~ kas to lai zina, vai. ari ? sievu m?zika ne- S bija rad?ta, ar gudru debesu zi?u, jo bez:vi??m mac?niei, varbut,:^ri s?- ? | d?tu bazn?c? atg?zuiesu^ . i?? to karsto sv?t?bu? .^ :^^:'' .:-:-X'i?^
Orups ar Cauni staig?ja pa d?rzu, vj^ ?da ?bolus un beidzot nol?ma, ka SSi pasaule tom?r skaisti, iek?rtota, p?c .\';||
Dievs: tik Samefr^ara^^^^
^Eiropas fiol?tik:pa-. . - .r:!es no Padomju Savie-
* 'v/Stt-valsts ministrs I l i acis pateica ka
jo t? - anekt?iusi Lat- jvu un Igauniju. Un nule
'..PSs kara laika premjers ^???!ir aicin?ja Padfcmiu
atbr?vot vienoadsmit
\ v?l priek p?ris .gadiem :ne- \x\ neviena lielvalsts
, g?dir^ja. pasaulei, - ka li br?vas'bij9 Baltijas :valstis. tiei ?s Apvienoto N?ciju
ces laik? daudzi run?t?ji.
v?
grie un tik. nogrie. Un skaties mac?nieiem trako ' krekls pa?ts!
Vi?i abi st?v?ja viens otram pret?, sita uz pleiiJa un sm?j?s. J?, j? bija ta?u tik skaista sestdienas pie vakare. Ilgi t?da diena nebija justa un redz?ta,
RJt brauksim?" atvaic?ja Orups. Protams! Vai tad es k?ds nekri-
k?ns?" sm?j?s Caune, ?n vi?am
m |fe daudz?m: Austr?meiro- im.' ; :;: ;':-;.
f] oagriezienu .pareiz?ja situ?ci-^ l'i'^ nto ar? Austrumeiropas .p6??- Ife?eni/laim?jies ;:ib?gt pbli-
var?m vai ar? neatgriez- ^^ fe-Panzes^ prese^ j?j^': vair skk
.iaiinejiisi ?echoslovakijas deie- ??cij?s Dr. Pap?-
\ ^^ 'ai^ Uam v?l aizvien dota iesp?ja vairs nes?p?ja mugura, n?, nemaz! ^-'-I i padomdev?jam piedal?ties vair?-
Pa? pievakar? par r?tdien gaid?- ' ' 4 J ; . u . ' , : i s . . . L . . ^ - . . ^ , . majiem notikumiem jau zin?ja visi ?aud?nu ciema gani. Vi?i sasauc?s no kalna uz kalnu, un vi?u balsis sestdienas klusum? skan?ja t?lu.
Alik, vai tu zini, kas b?s r?t?'* kliedza no sava kalna ?riks.
,.Zinu! R?t b?s sv?tdiena.un man br?va diena! Iesim v?dzel?s!"
,JMu, tad tu nezini nek?! R?t baz n?c? lam?s mac?nieus!
s^toraisijas u? atg?din?t pasaulei, ::||3mazem? komunisti nelikum'gi
-^'%uivaru un nWbin?jui to-, i^ni re?mu. Par?z? gaida iero- f^s ari bijuo po?u zemnieku
.JLATVIJAS" ABONEIMIENTS. pasOtinot laikrakstu pa atsevi?iem ek sempl?riem (l?di 3 eks. iesk.), maks? DM 3.- m?nesi + DM 0,50 par pies?- tfSanu; pas?tinot kollekt?vi vair?k par 3 eks. DM 3. m?nesi par eksem pl?ra; pasfitihotoz ?rzem?m un maks?jot V?cij? DM 3.- m?nesi + DM 0,80 par j pies?t?anu. Sludin?jumi maks? DM 0,70 par vienslejlgas nonpareille iespiedrindas aiz?emto telpu. Darba meki?ah?s slndi- o??umi par puscenu, ?
Abonementa pieteikumi, sludin?jumi, naiudas p?rvedumi no korespondence adre s?jama: Latvljai". (13b) Gttnzburg/Do., E(Qrgermeistn^Landmannplat2 7.
Latvija izn?k tr?s reizes ned?l? - otr- dien?s, ceturtdien?s un sestdien?s.
inform?cijas noda?as vad?t?ja na H. Harte. Esmu t? p?rsteigta, ka j?atvelk lelpa, lai s?ktu par visu^ to skaistumu priec?ties." J?su dai? amatniec?ba ir lieliska j?su ?patn?-
Ja k?ds ko Zin?tu par N I K O L A J U P U ? A . ] kuMras ^^?tkartel; V?l kompli- C E V U no R?gas, Lienes ielas 18, v?dzu zi?ot h^ents jaizsaka Gizenes dubultkvar- A . Busch, Box 64, V?ster?s, Sch\veden.. tetam jusu tautasdziesnias i r ?oti
Xi33) skaistas." ,, . . . , . . 1 It??u ?ener?lkonsuls pulkv. Itri.
Hallo, latvju meitenes! A r jums ve?as sa- ^ - . _ , tj _ K _ ikstitles ifluneklis ar hnniPtn,. vtn H7Tv? I Galli?i Savukart brinas, ka gan sarakst?ties jauneklis ar nopietnu skatu dz?v?,
vec. no 17-25 g. Atbild?u katrai nopietni ? dus m?kslas darbus bijis iesp?jams dom?tai v?stulei. V?stules a r -? ?metn i un ?su ' - - - - : . : biogr?fiju l?dz adres?t ? s av?zes kantor? ar , , ., ,. . , , . v . rr- Nr. 101 DM. (108) I dai?amatniec?bu nodarbojusies. K a -
,,Tas i r kauns visiem v?biem, ka ?rzemnieks k?uvis Ba\^rijas meistars boks?," par m?su 22. g. v. izlases bokseri. Zani' mitu (uz??mum? pa labi) saka v?ciei. Sv?tdien Smits start?ja Nirnberg?. Vi? bija iedal?ts Augsburgas reprezent?jo? vien?b? pils?tu sac?kstei pret Nirnbergu, kas beidz?s neiz?irti 88. Pusvid?j? svar? Smits p?rliecinoi p?c punk tiem p?rsp?ja nirnbergieti' Breieru, kuram t? bija 50. c??a ring?. (Ed. Krauca uz??mums.)
V?cu futbolisti uzvar?ja 3 pilsStu sac?kst?s pret veicieiem, t? sek m?gi ievadot pirm?s starptautisk?s futbola sacens?bas p?c kara. Stut-: gartes pils?tas vien?ba 70.000 skat? t?ju kl?tien? pieveica C?richi 61, Minchene St. Gaile?u 51 un Karls- r?e Bazeli 10.
Tor?t debesis sedz?s k? zils un m?ksts samts p?r. visu pasauli, bet viszil?k?s t?s bija taisni virs ?aud?- niem. Varb?t tiei no ? saulain? zi
1?
mul es,
as, ka p?c p?d?jo notu apmai?as staS) ie-
L sauiama zi- aprindas uz^ luma ar? p?r visiem ?aud?nieiem S ' Piev?rsuas Dija nolaidies taos svetKu pneKs uii >'^ l|Pa .^jv,i, "n^ ^^ ^^ ji par t(^ maigums. V?ri neb?r?s ar siev?m /; |4 ^ savien?ba b?tu izk?- k? cit?s l?dz?g?s steigas reiz?s. B?r- '^^A^ M i t otru Berl?nes ni sm?j?s vien? smiean?, un biei ,An||:?^ J?^ J^^ i^?um? krievi Me- skr?ja ?r? skat?ties, vai uz lielce?a nepar?d?s k?di agr?ki bazn?cas brauc?ji nek? vi?i, jo visam ?aud? nu ciemam. bija stingri norun?ts iz braukt vienu stundu agr?k nek? ci t?s, parast?s sv?tdien?s.
Orups samekl?ja taisni to kakla saiti, kuru vi? m?dza siet tikai Ziemsv?tkos un Lieldien?s un ilgi darboj?s ap piem?rota rnezgla iesie anu. Nu jau tumi za? mezgls pui-
gjn? atr?tu"i^ti- 'spMl
. , J S , , ^ ^ k a ? ? r n mekl?jam. 'fm&^V^ streikus.
mm m a pa SnS^ ?.-aradmeku ?iras ap- ' d aS '^f ??u Virsis
l%sattea^ notu; ku- ^ . . ? J ^ , ! . l nav zin?ms. t a S ka t? i
-. da amerik??u virsnieka kundze to- . r ^ ' ^ . ^ ; ? ' ) ^ , . ' ^ ' ^ ' ^ ^ ^ muzik?la, cm), man ir dels. / g. v. un meita SV? g. v., _ . , , , , . ' v , , , - pats esmu ? i r t s . Mekl?ju saviem maziem. Bet kad latViesu stlgU kvartets spe- m??u?iem audzin?t?ju un sev' dz?ves ce?a l?dz- l?ja MocartU, man lik?s, ka esmu g?j?ju. Ja k?dai jautietei. i r god?ga un ."ztv- U^^udz- dziv? nokav?jusi. neinteres?- cama sirds, un sp?tu manu vel?anos izpild?t, . , . , , . l?dzu rakst?t J?nim Sve?im: Rouvres par JOtieS par ?lasisku muziku. Vi?ai Betz, Oise, France. (102) patika ar? Veras Vilkas-Ve?eroks
Divi vesei?gi7""siaidn?tvju jaunek?i, 'ko'p- un jaun? tenora J|. Sarmas"dzied?t?s vecum? 52 gadi, nedz?r?ji, nesm???t?j i , v?las Medina un A. Kalni?a dziesmas, bet nopietni iepaz? t ies^arssev l?dz?g?m tautiet?m., par visu vair?k braais G?zenes Ja kadai butu vel?anas, l?dzu rakst?t A r a - % , , jam un Dzintaram, (20) Unterl?ss b. Celle, Ciubuitkvartets. i Forest Camp. , (134) | T? ir tikai maza sauji?a ?auu,
Jaunu Eiropas rekordu k?r ts l?kan? sasnie dzis zviedrs Lundbergs, p?rvarot 4,36 m aug stumu un labojot paa Eiropa8 rekordu par 4 cm. '
Valkas nometnes Sacha rudens turn ? r? uz var?ja.: E . B?rzi?a ar 19 p. no iesp?jamiem 11, 2. A . Doniijj 9,5 p.^ 3. Jumi?is 9 p.
Latvijas agr?kais Jntemacion?lais futbolists P?tersbns turpm?k iev?rojami pastiprin?s Ph?nix Karlsruh . vien?bas uzbrukumu, rak sta Dienvidv?cijas izplat?t?kais sporta ur n?ls ,,Sport Magazin"..
Lietuvieiem emigr?cij? aug jaunas teica mas vieglatl?tes. Sac?kst?s Rozenheim? D. To?ilauskaite l?ca t?lum? 5,07 m, bet E . ikni?te . skr?ja 100 m 13,4 sekund?s. Abi ie rezult?ti ir lietuvieu jaunatnes rekordi.
Mpr?na G?rdnere , Anglijas sekm?g?k? vieglatl?te Londonas olimpiskaj?s sp?l?s un sudraba meda?as ieguv?ja 80 m barjerskr? jien?, salaul?jusies ar majoru Defriju Dai- s.on,u. -Laul?bu laik? Oksfordas bazn?c? bija sapulc?juies -tik daudz ?auu, kas grib?ja redz?t savu iem??oto- sportisti, ka dr?zmas atvair?anai" bija j?izaicina policija.
Zviedru izcilais
kas d?res'lielum? piei balt? krekla ^'M^kl Secin?t ~-Va ^^ ^^ ^^ ^^ ^ bija, bet tas arvien v?l griez?s ?i- : '%l!>r?k nek5^.^ rn^.^^^^ biv Vi? to ?audza un spaid?ja ab?m rok?m un, pie spogu?a st?v?-; dams,- caur zobiem klusi l?d?j?s.
Es tevi, velnu, saberz?u, smelt?, ja tu nepadosies!" Beidzot mezgls padev?s, jo pasaul? nevar?ja b?t daudz t?du lietu, kas Orupa rok?m sp?tu nepadoties.
Tad. vi? sasuk?ja matus. Balts celi? virs kreis?s acs bija taisns k? m?rnieka ?ore. Atg?zis plecus at paka?, vi? savilka seju mazliet bar g?k? izteiksm?, k?du vajadz?ja nest k?rt?gam saimniekam. . V?lreiz . sevi nop?t?jis spogul?, vi? pats pret o seju s?ka just bij?bu: j?, tagad nu
^ T?lo alj^^^kins Pie-
to, ,ko
:^ ejies Ik
reiz vi? bija t?ds, k?dam pat ma- > ve?L^?'^ S?steknn at c?niei nevar?tu paiet gar?m nesvei- -^Am? ' f darba nnmlt -
I ^ JapinSr k? to
caniei nevar?tu paiet gar?m nesvei cin?juL
Pagriezies prom no spogu?a, Orups paman?ja, ka sieva s?ja galv? _ . barjerskr?j?js Lidmans, ^ . , ,
kas vair?k nek? 10 gadus tur?jies Eiropas .pasu parasto, balto lakati?u, lab?ko barjerskr?j?ju vid?, nodom?jis tuv?k? ? laik? aiziet no akt?v? scorta. 1 (J^pin?juma sekOS)
to
mi ' j?]
tie flc Jas br izr t?i Ml bu mi k a l
b? ai2
mm Li] tai ko va k a i l s a r i
sa] r|( un s ? t p tui
nav