m
HD# i^vetiltite B W l ^ ^ tijag tttiiversitite), dk paredzams, jais tiSksaoLi^ mi^Bm^ jaunus if^l??t?s. pietelkU^ i^ ar ?d-n?gi anjg?u joslas DP nometn?s un pulcin?$an$s centros re?istr?tie jauniei. T? k? br?vo vietu ir maz?k k? pieteikuos kandid?tu, ir paredz?ts konkurss, vai nu nov?rt?jot l?dzin?j?s sdcmes p?c pies?tita^em dokumentiem vai dt! aicinot studentus uz p?rbaudfjismiem Hamburg?. Piesakoties konkursam, j?ies?ta anketa, kur? j?atbild u z ?diem jaut?jumiem: 1. v?lam? fakult?te un noda?a,! 2. v?rds \m uzv?rds, 3. dzimanas dati, 1 l?dzin?j? IzgGt?ba, 5. pasta adrese, 6. UJ^ nRHA Team.** MiI. Gov. Det.,** Assembly Centfe" un DP kart?tes numuri, 7. kad iebraucis V?dj?? a paraksts, 9. datums. ??gumrakatus iev?ros (ari agr?k pie-, s?t?tos, ja tie atbilst noteikumiem), ja to iesniedzeii HDP universit?tei pies?t?s savu person?bas un izgUtl* bas dokumentu norakstus vai izrakstus. Der?gs pases izraksts vai personas dokumenta noraksts, gatav?bas apliec?bas, matrikulas vai studiju gr?mati?as noraksts vai ari divi skolot?ju apliecin?jums par gatav?bas apliedbas le^uSanii. Norakstiem j?b?t apstiprin?tiem. Anketas un dokumenti j?pies?ta: HDP Uni-v;rsi.^ y, Holdtentor 1, Hamburg 36 (24), lidz 1946. g., 15. oktobrim. Jaun? semestra s?kums p^edz?ts 1. no-vembrL T? k? br?vu vietu ir daudzk?rt maz?k ar? aiig?u Joslas v?cu augstskol?s, k? uz t?m iesniegto l?gumu, savu kandid?tdru HDP universit?t? ^ katram i^ijum&m ieteicams patur?t ar? tiem, kas pieteikuies gtodij?m v?cu augstskol?s^ ?pai tas b?tu j?^ ievt) ies?c?jiem. HDP universit?tes sekre^ri?ts
BabeaJtafgzena^ lielhesen?, in?s dien?s agr?k?s ?ustd^u nometnes milz?gaj?s telpas atkl?ta jauna ?da DP nometne. To vada l?dzi^?jais Hanavas UNRRA's 27. vien?bas dir. Goldi?nanis. Nometn^ v?l tikai ap 3.000 iem?tni^u, bet p?c m?nea b?s jau 30.000, t? izveidojot ne vien idu, bet vispaf visu DP liel?ko nometni pasaul?. Te atv?rs ar? apgabala DP slimn?cu ar 500 gultu. Nometnes ad-ministr?cij? un slimn?c? str?d? visvair?k DP, to vid? ar? vair?ki simti latvieu, kas pak?auti jaunai UN-RRA's 616. vien?bai. Pirmie ?du b?g?u transporti te pien?kui caur Berl?ni. Tie ir Polijas ?di, kas sav? laik? pagl?buies no nacistu terrora, , izbraucot uz PSRS. To da?a jau 1939. g. ruden?, sarkanai armijai ieso?ojot Austm^polij?, iHivpr?tlgi devusies darbos uz PSRS, bet i ^ j i e uz turieni s?zb?guSi 1941r g* v?cu armijas iebrukiuona la^?. 70 proc. no vitg^m v?l^ s doties m Palest?nu, bet p?r?jie uz ASV, Franciju, Dienvid-a m ^ u un ^tiem kontinentiem (Es). ^ Slreitbergas nometne no 1. okt. p?rcelta ;Uz Erlangenu un ap-
Trimda nodibin?tas Latvieu preses biedr?bas ?rk?rt?j?^ sapulc? 6. okt. Eslingeisi biedr?bas p^ekinieka vietnieks K?rlis R?b?cs zi?oja, ka prof. Dr. A. Sv?be 11. septembr? at-teides no biedr?bas prieknieka pien?kumiem. Par biedr?bas jauno indeknieku tev?l?;ta rakstni^ K?rli M?leju. Sapulces dal?bnieki no^ l?ma, ka j?pan?k, lai preses darbiniekus nometn?s l?dz?gi {ar?jiem akt?viem gara darbiniekiem un m?ksli-nidtfem, kas ar LCP 9. sesijas l?mumu j?uzskata par str?d?joiem, t?pat uzskat?tu par nodarbin?tiem un uz tiem neattiecin?tu citus darba pien?kumus; biedriem j?iev?ro biedr?bas stat?ti, ^ u m i un r?kojumi; bieclriem noliegis l?dzdarboties t?dos
preses izdevumos, kas neatbilst biedr r?bas l?mumiem vai tos nepilda. Ar o l?mumu v?hreiz uzsv?rts trimdas preses darbinieku atzinums pag. ga-l^ a' apspried? Hanav?j ka visu trimdas preses Izdevumii atbild?gajiem redaktoriem j?b?t gfs l^ drfbc^ ^^ riem. Ai^pled? t?pat LCK im t?s deleg?cijas amerik??u josl? j?ierosina komisijas rad?ana visu latvieu izdevumu izv?rt?anai Komisij? j?b?t biedr?bas, LCK izgl?t?bas dal?s tm izdev?ju jj^rst?vjiem. Pirnisgkmatas izdoanas izd^ uzaicin?mi to nodot komisijas v?rt?jumam k? p?c satura, t? ar? p?c cenas. Gr?mat? j?min t?s cena un izv?^ ?t?anas komisijas^ ^^ ^^ ^^ J?^ seko autoru ties?bu iev?roanai;
Biedr?bas goda tiei lev??ja J. Po-rieti, L. B?rzi?u un F. Igalu, par vi?u s?tniekiem lAIdu Niedru un A. Baumani. Atzina, ka bfitu v?lams, lai periodiskos izdeviunus sav? ?pa-Sum? uz kooperat?viem kopdarb?bas pamatieni p?r?emt?^ ^^ ^ preses dart)inieku koi^la^^ pas/ ?slingenas , , L ^ A1 JD?v paplain?s ,,Ix>bdonas Av?zi'' un iz^ dos ar! m?kslas un lite??t?ras^ ^^ ri?lu. is?ingenas ,jlido^ k a ^ ^ aipriedeS dal?bnieki tad pavad?ja omul?gu vakaru,vk^ improviz?t?s. koncertprogrammas, dziedot dzejniecei Marijai Umeai-Lambergai un sp?l?jot rakstniekam Kn. Lesi?am. . . . rp vienota ar lejienes latvieu iu>metni, kas savuk?rt radusies ] ^ E. vair?ku nomet?u p?r?elSas?as kop?j?s telp?s bij. k?jnieka kazarm?s. L?dz ar latvieiem te noT^MI ar? lietuviei, igauo^ ton ukrai?i UNKI^'s K 549. vien?ba likvid?ta, piedalot to Lautas 42. iirieolbal, kas tagad p?rrauga ari Uel?s latvieu M?rcf eldas * un FiS-bachas nometnes. UNRRA's administrat?vaj? darb? E-n? tagad iesaist?ti daudzi. DP, visvair?k ig^u?L No p?rceltiem ,4trei^ E>ergieien]^ ' gan-dnz? visi darba sp?j?gie v?riei jau str?d? amerik??u armijas rdarbos. Abu apvienoto latvieu nomet?u ie^ m?tnieku vid? var?tu v?l?tieil lab?ku sadarb?bu un saska?u, par ko^ sevi?i b?ta j?r?p?jas abu nomet?u Vad?bai P?c DP pfiibaudei no lidzin?j^ Str. nometnes izraidlU 40 iem?tnieki (kop? ar b?rniem 74). Mazie b ^ gan pagaid?m atst?ti tatittieu vid?. Dai IznddEtie dab?juM? darbu pie UN-RRA's un armijas, bet p?r?jo st?voklis joproj?m nenotcfi?ts. Nav pat iesi^ jams uzzin?t, vai visp?r b?s raid?to lietu p?rlemana. E. koprai DP nometnei pave?^ plaas i^^as kultur?lam un sabiedriskam darbam, jo ir ?paas sankojtimu telpas ar ?Ae^ m?rotu skatuvi., Skaistu ievad?jumu im darbam devd lielisk? Zuikas vl-ruko?a koncerts (It, Nor?ks). ^ Latvijas s?l?iis London? K. Z a r i ? augusta m?nea apskat? nor?da, ka Par?zes konferenc? visi mazo valstu hum?nie un mierm?l?gie prieklikumi atsitas pret atikstu krievu ledus sienu. Ps^ lo konferenci v?l?k tuv?ku apskimi dos iCl^s O. ?rosvalds. Par?z? togad tbituras ari m?su cien?jamais b?skaps prof. J. Ranc?ns uq bi). ?rlietu ministrs F. Ciel?ns. T?l?k s?trils riesta: ;,Mflsii tauta de. l ielas t? tmm ds?vo big?tt dz?vi, m ir ames, ka tautieiiem s?k jau zosi paciet?ba un nervi neiztur Lai r?tu savu istusUm pastiprinit, mun^ abgoKHl n^pl?deSaffl? l?n?ba un kop?bss ? p : ^ pidiAlli m i ^ d^v? ir m(Kinett^ , kad fo vientbu? Jauc. P?** ?ssmul sa?foiid v?stulei d?jfi par thr. M. ?^ aKera r@fetitleni, kas
notikui Stokholnl? un Be?^j? un ir rad?jui 2^ n?mu satraukumu latvieu ^di^^ rakst?t?ji aizr?da, ka visuTi kur V vi?i pametis aiz i ^ s ; latvieu saimi uztraukum?^ strl^^^ uii ?elan?s gar?. Dr. "Valters visu ^ vu sinieduma pamatos liekot domu, ka laikmets nb 1^ $4. g. 1?: mdja Hdz 1940. g. j^ijai dien?m esot; bijis lek^j?s okup?i-djas** periods, ka vara, ka tan? laik? Latvij? vald?jusi, esot nelikum?ga vara, t?s itei n d i k ^ ^ dot?s p i l r ^ ^ Negribu e b?t Ulma?a re?ma aizst?vis vai noliedz?js. Tas bija periods Latvijas valirts v?sttur?, k ^ padar?ts.: Vai p ^ ir bijis labs vai slikts, jvai vajadz?ja t? vai d-U^ dtt dar?t, par to, p?c itt^ bas, v?l nav pl?n?ds lai^ run?t To v?sturnieki iztirz?s %iieh^^^ un akad?misk? atmosf air? br?v? Latvij?, kad to atkal b?sim atguvui Pareiz?j? moment? nav-absol?ti nek?das noz?mes ar o jaut?jumu nodarboties. Sis laikmets,, k? visa m?su pag?tne, ir nilrls, un munis va jadz?tu b?t pietiekami goda pr?ta a? d e?ii to paglab?t. Ulma?a vara ir beigusies, tra?iski beigusies uh nekad ar? vairs neatgriez?sies. Tagad m?s visi esam b?g?i un emigranti, kam pratu nodarbina tikai viena do ma k? atg?t dzimteni, k? izc?n?t t?s br?v?bu tinineatkar?bu, jo m?s zin?m, ka katrs no mums, t?pat k? m?su tauta, piln?gu un saskan?gi v?rt?gu dz?vi varam dz?vot tikai br?v? un neatkar?g? Latvij?. Sl m?r?a sasnieganai mums j?apvieno visi spe?i, visie ? m?r?a c?l? alt?ra. K?da noz?me tagad sadal?ties Ulma?a piekrit?jos un ^etiniekos, kad i^la Ulma?a vairs nav? Df.; ViEdtm uzsve^ ka, p?c Vi?a ieskata, vien?gais Iatvijas valsts Varas nes?js esot p?d?j?s Saeimas ,,fragmenti," i i , ?brivaji. pasaul? esbiej^s Saeimas deput?ti. Jau pati teor?tii^ b?ze te ir apaub?ma. Tam iHretim run? 2 |oU svar?gi ar-?unJenti: 1. p?c Satversmes, Saeima bija v?l?ta noM^^t^
kam, proti, 3 gadiem, lai k?d?s dom?s m?s esam par 1934. g. p?rmai??m, skaidrs ir tas, ka Saeimas pilnvaru laiks sen Ir izbeidzies; 2. Saeimai; lai t?s l?mumi un ildba b?tu pilnties?gi un likum?gi, viaiin?r ir bijis vaja(Mgskvonnns^ deput?tu (un tikai s a i ^ ^ br?vaj? pasaul?) nekad nevar r u ^ Saeimas v?rd?. Valtera teorija neko citu nepan?k k? tikai naidu, u? neaugKgus i^ tr?dus latvieu vid?. Visu m?su org?nu, or-ganiz?djii im atevi^u persosui sv?t?kais patriotiskais i^^?kums ir veiatvisiis savus sp?nisi vienotam darbam un c??ai, lai atkarotu Latvijas taiitas neat?^cmio t i e s ^ izss^ v?reU j : ^ ^ vara pieder Latvijas tautai,'* lai aizst?v?tu m?su intereses starptautisk? ftnrum? un tautu no svejSiemle?)^ ta b?s ?otids;^ ^ Icatnu?, kas y^ bc^ ies tautas druv? un tmrtas Intere^ s?s, vienalga t?s fe?s j?noliek im j?dod jesp?jip tautai izte&t savu ?sto ?aunu Satversmes sa-puld, kas noteiks Latvijas n?kam?s dz?ves formas, i? ties?: Vienota latvieu centra rad?ana, kas p?rst?v?tu visus latvieu novirzienus un ar autoritat?vu balsi var?tu run?t br?v?b? eso?s latvieu tautas v?rd?, b?tu ?oti sv?t?gs pas?kums. T? r?d?an? visi var daudz dar?t k? bijuie Saeimas deput?ti im agr?Me kabineta locdc}i, t? ari Kurzemes vald?ba, latvieu b?g?u reprezent?tivas organiz?cij?s un dti paz?stami sabiedriski darbinieki. Cie-1 sadarb?b? ar s?t?iem ?ds centrs var?tu iev?rojami stiprin?t m?su c??u par lAtvi jas ? ? ^ ^ savu i^ aru atjaunot nevar, bet t?s locek?iem var gan b?t iev&oja^ loma t a u ^ un stiprin?ana.-^ ^^ r^^ ^ krusta ASV joslas sa^ naksm? M&rcfeldas tas komitejas pr-dis i l KLordom n o r ^ ka patlaban lu^non^ p?rbaudes izraid?ti f 7 ta
Latvieu /te?tra (Bseite Staf* 19), 19. ub 20. oktol^ SUSD V?cijai amerifci?u ^?^bs?vo^ Mt>. latvim lietisk?s ndkslas n ^ slini^ii im dai?amatnieku kongresu* Atkl?isina 19. okt pl. ip. Kongresi ar balsisties?b?m var piedal?ties Latvijas m?kslas akad?mijas lietisk?s t?lnieclibas darbn?cas ab^lventi, LtfA beiguie m?kslinieki, Latvijas amatniec?bas kameras amata mdsta-rt un ze??i, kas ^^^^^^ s^^ m?kslas lauk?, lietisk?s m?kslas skolu absolventi, Latvij as dai?amatnieku sabiedr?bas atz?ti dai?so^ un m?janusitnieki, ^ ideji^e^ lietisk?s m?kslas un dai?amatniec?bas darbir nieki. Kongres?, starp dtU, l^ffedz?ti dibin?t Latvieu dai?am^tiieku apvien?bu visiem trimd? dkvojoiem lietisk?s m?kslas m?ksliniekiem un dai?amatnli^^ Kongresa dal?bnieku ler^anos ietdcams iepriek pieteikti EUngenas latvieu^ ^^ k^ ^ dai?amsitniecibas komisijas prieks?dim Hugo Mercain, Zo?lbergstr. 1, Essling4ny?e<*:ar,^ ^^ ^^ naktsmi!t??m r?p?sies, ?jet par u^ turu kongresa dal?bniekiem j?g?d? EiBltiii?enas 1^ dtUfam?tniei^^ vid? ir art b?rn^ pi?i pla? p?rskat? run?ja darbH un tuv?Mem uzdevumiem. Bav?rijas apgabala latvieu padoi ?ped?j? ?d? M?rcfe^ kai BavJIriJas apgabala latvieu komitejai v?l joproj?m nav piln?gi p?rskat^ i par DP p?rbaudes rezult?<* ti?iii latvieu M m?t?u (psivisam Bav?rija iedzlvotiiju vidus izraid?ti 800. T?r?k? laik? s?koties jauna DP p?rbau- de; kas tiirpin?oties apm. 4 m?neus^ sevi?u pr??ujrf repatriaJ?tiem i un bij. kafa\;toem Saj?s psi?baudes komisij?s darboo ties ar? ?adon?lie p?rst?vji/ Tad sekos tre? p?rbaude, kur? /katru DP m??in?s individu?li p?rlij^ udn?t, lai tas atgrieas dzimte??.^ ^^ ^^ 1^^ ^ pret m?jupbrauk?nu ir sod?ma. Neatkar?gi no jau notiku?m p?rbaud?m; U?RRA's vien?bu dtoe?t?^ riem ir ties?bas nomet?u iedz?vot?jus p?rbaud?t v?lreiz. S?des dal?bnieki nol?ma vis?s Bav?rijas apgabala latvieu nometn?s v?kt Edzek??s nometn?s neuz?emto karav?ru un izraid?to tautieu atbalsftam.A| T?-manis ierosin?ja samekl?t tukais ba^ rak?s u? Apgabala komiteja ieteic izi^ sddltieav kas n?kuM no ang?u josli d?m atgriezties an^u josli Zi?aiT M?ttrfe]^^ laikrakstu izdev?ji un redaktorT?SV MiHt?r?s vald?bas ,,G !^^^ prieknieka Mikelsena pa^^ aipinekl?ja^ nometni BatiavI kur 1 ^ iepaz?an?s ar DP dz?vi un darbu i z ^ d ^ ka amerik??u, sablied-rlba par DP jaut?jumu ?afsBc mas Informita un ka neeoit hf?tu slinki vM nevS?tos str?dSl t/Rvtoe*^ H
irifcs libtefs N?ve gais? 2il2a?as ugunid Mj iugstu m?ko?os, Kur tumsa {de??mSd m neti piita mih
Va saldi diedij? t'?r dfivi bumtivied ,^ It k? uz dir?m vakars sauktu tos. Un ?audis apst9]l(i, lai drilmi klaus?tos, ^? kaukt s?k sir?nas, M baigie fiSv^s r^^, Ko naktt aiznes smagi lietus v?ji, !cas emd jaunu pavasari dos. Ak, Dievs! So nop?tu, ?iet, dvesa katras kr?tis, Kad gr?va spr?dzieni un pl?sa logu r?tis, tTn ipekl? atv?r?s kaut kur di2 pakalniem. Bet dem? ma&% kas dus?ja aiz ti^, Tik atbalss nesa zelta d^kSu p?tis Un gaisi dun?ja no t?ksto motDriei?. Anfiavi Kglttis
Vec? gada vakars (4 turpin?jums) '^Diemilli es pats e^u bir?ermds-tari,'* sauH sac?ja amata virs, fii,esp?-damS apspiest balsi apvainotibas pieska?u. ^?s ^ bir?ermeistars?! Mans Di^s!'' iesauc?s kimdze naiv? izbri'* n?, k i i vi?ai vi^m^f ?oti labi izdev?s. Es biju p?rliecin?ta, ka bir-?ermMstaram katr? zi?? j?b?t vecam, tuklam utt dusm?gam k l Dfrera vai H?lbeitt? gl?aais. Bet J?s esat... J?s esat..." un, neatradama V?tdu,
kundze skaisti pidtvika un sav? ap* jukum? izskat?j?s brinum jauW. Bir?ermeistars atplauka. CleiiitS kundze. Dieva d?? nespriediet par moderno dz?vi p?c vec?m glezn?m!" Un v?l maz?k p?c modnSm glezn?m," piemetin?ja kundze. Bet k? jums pat?k mana vira tlarbs?" Lidiski!" teica bir?ermeistars, nenov?rsdams acu no Roz?nes kundzes. ?st$ Rom?ns VaroSs, vai n?? Tipisks! Bir?ermeistara kungs, iev?rojiet, ka staro gaisma no iem sarkanajiem uft dzeltenajiem to?iem! Vai nej?tat, k?s par bezgal?gu telpu kl?jos? L^ essence de matiere et de metier! par o gleznu teica Dunoje
de ?egenzaks, kad iev?rojam?kie Par-rizei mjUoil^ kritii^ ^^ ^^ g^ i?a ck>mas. P, vi? bija asi^ r?tigs, is ?a?a Segenzaksl Vi?^ V?-nui; gle^s un apgalvoja, ka |azls-tot ar? sievietes. Par to es gan aubos. SinI zi?? v?riei sevi alla p?rv?rt?. Jeb J?S esal dt?d?s d bir?ermeistara kungs?" ,,b, hm, j?, k? lai tdijaka, cien?t? ktmdze," stom?j?s bir?ermeistars, p?l?damies atbild?t ja iie aspr?t?gi, tad vismaz -denijami, g?eznas, tas ir m??kslu es tl^Sm m?lu... un sievietes, tas ir d?mas ...^ ^^ ^^ ^ i ,^ M?l j?s!** iesm?j?s Roz?nes kundze, p?rlaizdama tik asu v?rt?t?jas skatienu bra||; bir?ermeistara k ( ^ tajam augumam, ka tas instinkt?vi izsl?j?s k? par?d? u? pop?t?s mtm-die?a kr?tis draud?ja vai p?rpl?st. Bt ko nu," turpin?ja dai?a kundze, ,,k?da ?m liet?m vairs noz?me? Sestaj? kara gad? m?s, nabaga sievietes, esam zaud?juaspe^j?s arma un elegances paU?kas... tikai m?l^a, m?ksla ^ ^^^^^^^^ tikpat spoa k? vienm?r. Vai j?s neatrodat, bir?ermeis^a kungs, ka Si glezna pie j^n^ izskat?s ?pti^j ki? Te ir tdctfns apgaismojums/' Patiesi, nejauam saules staram izlauzoties caur aizkariem, ko? ^ez^ naim' visa istaba k?^^^^^^ sprakst?j?s. Bir?ermeistars vel arvien nebija ?sti iz?iries, vai glezn? t?lota milzu tauri?u kauja val ?inieu procesija zem kr?sain?m pri
m?m, bet kr?sats dega im^ Bodenas ezera siM kkrikumotfis ainavas, kas r?tni kailaj?s starp logiem, sal?dzinot izskat?j?s pel?kas k? l^ juam traipi Jagu?ra kaoks paS?irdaiiiies atkl? j a augumu, gl?stou pistacijas kr?sas t?rpu un metallspodru kakla rotu, kas Par?z? maks?ja daus frankus, bet sveum? arvien v?l atst?ja iespaidu. ?? smaids viz?ja tmdzir?-stija, neatliaidiiSi mulsin?dmns ar nevainojamo un n?^alrfi fUmlaJco pareiz?bu. Bir^?rmeistais nop?t?s ^ ^ ^^^ toi paloc?ja galvu. Piliil^ l?pas sakust?j?s, bet n e l ^ sak?ms nekriita par?t?, un t?lab vi? izlik?s, tt k? negrib?tu trauc?t meistaru, kas v?l joproj?m medit?ja edevra pridtfi. P?k?i ?teznotl^ s pac?la g a ^ ,,Bir?enneistara kUngs^ man ir ide* jai Lai glezna paliek pie jums. Dodiet tai patv?rumu.'' V Bi??erm?istars^ ^ s ^ var?ja ko maks?ti Vai nu ar ties?bu vai h?, jpar Svabiem ko par skotiem Anglij?. Un Sv?bs, kaut vi? b?tu pats bir?ermeistars, nekad neaizmirs?s taup?bu. Bet no otras puses, ja iev?rojama profesora audeklu var ieg?t l?ti vai pat par ,4?^ ofesoira kungs, es ?sti nesapn>* t u . . .
M?su (fl^ ai i^ Tik b r l i ^ ^ modernas^ gaum?gas' tehpas!'^ piebalsoja Roz?nes kundze, i^ to^ ^^ ^^ :^^ bk?ernMdstarlL lolings, glezn?m 't?pat k? cilv?kiem V?ajaga i^protou r ^ dom?jieties, tagad pa vi^ patvertne ar cp?kslas darbu! Saus-mlgil**--:^ -:-^ ^ ::.f |-^ ^^ -^^ -r ^ i u l ir^^^ nek? ar z?daini,** piebilda meistars. j,Bet, ko sac?s j?su kundze p&c t?du p?rmai?u kablnet?r ba?j?s kundze.
I 0 , es v?l neesmu paguvis/a^ c?ties/!;;;;.:^ ;;::;; i,J?s un hepre?^les! Ndesi>?]a Neticami! J?s esat Wjis iSk lieli dj^tlmenis,*- sauca^ k Saprotiiims, ja tas ne^edeams, es var?tu paglab?t glezriu,kamSr j^ iek?rtosit jaunu dz?vokliv^ ^^^K^ dodaties. Ja dr?kstu jaut?ta* Laul?tais p?ris nopl?tija rokas. Uz ?elni, uz, DortmunduLvarb?t uz Berl?ni.. " teica m?kslinieks.- 0 , tur Irald bumbo, vai j?s d?ties, kundze?^ *
j,Bir|ermdstara ku?p nav i^ ezttu kur likt. liav kur mi^etsi
_ i , bet ko lai dara?" / ,,Kas attiecas 1^ es tik daudz neskumstu par bumb?m, ,,Par ko tad?" br?n?j?s l ^ MaksUniieks pieg?ja tuva^ galdam: (Tt?TF^?jum^ sekos) I . I
te*