n i , m , i i , - | . , . i i . i . . n , i . . i , - ^ ^ ^ ^ S
cu ap.
L S K ittn.
|Srbau<4 ?etiJ?
1946. g. 12. o^ toblrl
(Turpin?jumsnol. lappuses) tauta, kas izlems, kam kura vieta turpm?k pien?ksies un kam j?izteic pateic?ba. odien viijti ir Latvijas Centr?l?s padomes lopekli. J
Pa br?am m?s dzirdam pa his t? riskam saucienam; kas tad ir ie viri no Latvijas Gentr?lasi padomes, kas ir 51 Eslingenas grupa/* ko vi?i grib? Pa br?am t ? kliedz k?ds, kas pa neskaidr?bas migli?u ir aizk??o- jies l?dz kaiit k?dam iedom?ti sva r?gam postenim un dom?, ka vi?am ir sagatavots gandr?z jau visvareni-
. ba troniSr^nebijis tikai o i,nepat!- kamo** v?rii, kas ne uz ko nepretend?, bet kas tom?r' it k ? st?v?tu ce?? uz daudzu iecer?tiem, lai ar? tik maldi- |?i uzp?stiem syilgiem" amatiem*
J?, Kag tad vi?i fsti ir? Uz to at^ ^isi ti^ vjd,'k'u^g'^rvaid-
Valdmanis. Vi? apmekl?ja A. KHvi, y. Bastj?ni, b?skapu pro!. J. Ranc?nu uifi bij. flaan?u mimstm TL liepi?u, kas jau bilaata?cis Latvijas Sarkan? krusta darb?bu, Nezinu, ko katrs no uzskait?tiem valstsv?riem A. Valdmfl- nim atbild?ja, bet, kad m?s la?c p? d?j?a^?o SIm viz?t?m satik?mies, es vi?u atbildi sapratu jo vienk?ri. Ti vajadz?ja^b?t ?dai: M?8u dar- boSanai v?l nav pien?cis ?stais laiks. Kad tas pien?ks, m?s savu pien?ku mu cent?simies dar?t. Uz vietas te pat nekas liels nav dar?ms. Te pie tiks ar b?g?u apr?pes vienk?ru organiz?ciju. Tan? neb?tu v?lams l?dzdarboties abu okup?ciju laiku augst?k?m; amatperson?m.** Ir iesp?- jams, ka da? viet? ? atbilde bija v?l lakbnisk?ka.
Uz jaut?jumu, k?das ir manas do mas, ar! es toreiz atbild?ju, ka, ma-
bild?t ir ?oti viej?li. M?su tautas v?l?tS Saeima sastin
ga 1^ 31 g. 15. maij?. S?kas posms, kad valsts likte?i k?rtoj?s autorit?r? k?rt?b?. 1940. ?g. vasar? n?ca ps|^ om- Ju okup?cija. K.Ulma?a ministru kabinets bija paguvis pilnvarot s?t ni K. Zari?u par valsts varas aug st?ko nes?ju, Ja gad?jum?... utt T? vietnieks ir s?tnis Dr. A. B?lmanls. TaCii Jau 1940. g. rudeni, kad pa domju vara izsludin?ja Saeimas v? l?anas, solot br?v?bu kandid?tu sa rakstu Iesniegana, notika/ apsprie des, lai m??in?tu sag?d?t vienu ko p?ju' visu p?d?j?s Saeimas pilsor nlsko partiju apvien?bas kandid?tu sarakstu. Tas bija bezcer?gs m??in? jums. Atceros, ka ?oti piesardz?gi organiz?t?s apspried?s dal?bnieki va?sird?gi teica to, ko vi?i dom?ja: tas ir velt?gs pas?kums, padomju va ra vai nu nepie?aus sarakstus, at skaitot vienu savu, vai ar?, Ja pie ?aus, tad tikai t?p?c, lai visus p?c tam likvid?tu. "Jad k?ds bij. ieklie tu ministrs uni deput?ts pasac?ja ?si: M?s nevaram cit?di. M?s esam pe^ d?j?s Saeimas lo?cek?i. Mums ii^ tau tas pilnvarojuma pien?kums. Lai tad ar?in?s mirstam, savu pien? kumu b?sim veikui; Mums vajaga m??in?t!" M?s tagad zin?m, kas no S? m??in?juma iznSca. Piesardz?ba gan gl?ba daudzus, upuri nebija lle-
manls Jau ^pmeklljis, atrodas sav starp?j? kontakt?. Vi?i pai zin?s, ko dar?t m?su valsts un tautas lik te?a k?rtoanai. Vi?i ir jau atradui ar? sazin?an?s lesi^j'as. ar Latvijas s?t?iem ?rzem?s, kas pirm? k?rt? var kaut ko dar?t, ja ir kas dar?ms. Mums turpretim ir J?izveido b?g?u apzin?anas un apr?pes darbs. Tam pietiktu ar Sarkano krustu, kas p?c vajads??^as var paplain?t savu dar b?bu. Sim( darbam j?b?t piln?gi apo- ?ltlskam. "Es ari odien dom?ju, ka ?JSK b?tu pietiekama organiz?cija b?g?u apr?pes darbam; jo t? ietvari ir elast?gi. I'anI var ietilpiji?t ar? visu kcultOras dz?vL Tam ga? ir ?oti pietic?gs un vienk?rs, nepretencioz?s nosaultomis, bet darbam nosaukums nav jau svar?gs: Pie tamv ?iet, ar o v?irdu var padar?t vair?k, atv?rt vair?k durvju, nek? ar" visiein citiem.
Ta?u domu, ka m?su b?g?u saimei vajaga rad?t k?du c?ntriUu p ^ st?vniecibas org?nu, populariz?ja steidzisunibas k?rii?. Izmantojot par saukli atzinumu, ka cenir?lajam p?rst?vniec?bas org?nam J?b?t tik apolitiskam, ka tan? ieejo?m perso n?m nedr?kst b?t politisk?s pag?tnes pat ne tik, cik aiz naga melni!ufna, rad?ja Latvieu Centr?lo pagaidu ko-^ mit?ju. Tan? ieg?ja ?oti cien?jami profesori K. Kimdzi?S, F. Gulbis lin
11, bet-dar?ts bija patiesi viss toreiz A. Sv?be. V?l?k steidz?gi noorgani- iesp?jamais. Kas bija tie v?ri, kas to z?t?s divpak?pju v?l?an?s iev?l?tie darija, kas to v a d ? j a ? Kas bija tie, kas juta, ka vi?iem ir tautas pi ln varojuma nea tvai r?ms , neapejams darboMi?s pien?kums? Vai tie ir vH v?rd? J?sauc?
V?cu okup?cijas laiks pras?ja v?l Hel?ku piesardz?bu. Tas t?pat pra s?ja ar? darbu. Visi m?s v?l atcera mies, k? gandar?juma ?ukst? no vie^ na uz otru g?ja zi?a: Vi?i ir kop?. Sapratuies u^n vienoti, l^ o Bruno Kalni?a J?dz Gustavam Celmi?am!** Tad tapa L a t v i j a s C e n t r ? l ? s padomes v?rds. Sis v?rds un is darbs ir pras?jis ari asins upurus i4ai pieiMnam kaut vai prof. Kon- itant?na ?akstes v?rdu vien. i
K?dai gan apm?t?bai vajaga b?t apstulbojuai latvieu pr?tu, Ja o dien uzdroin?s jaut?t: kas tad vi?i t?di ir? Kas ir ? JBslingenas gru pa?"
Pag?JuS? gada vasar? S?s apm?t? bas v?l nebij^. Bija izm??in?ts uz pap?ra rac^ tt pagaidu centr?los or g?nus, saliekot uz labu laimi izv?l? tus v?rdus vienkopus. Kad Sis m?k- iHgais veidojums nebija izdevies, tad Zieme?v?dj?, kur m?su ros?ba i?kum? bija liel?ka, rad?s pl?ns: m??in?t noskaidrot, ko dom? tie vi si, ^am m?su tautas likte?i ir J? vada, tie, kam Joproj?m ir tautas pUnvaroJuma uzliktie; neapejamie pien?kumi. Sazin?an?s iniciat?vu uz??m?s U], iinan?u ' ministrs A.
Lagvard1|am ir jauns pl?ns p?c-UNRRA'S' posmam
Vaington?, 5. okt (AP). Fiorel- lo Lagvardija vakar preses konfe renc? pazi?oja, ka yi?am esot pl?ns pal?dz?bas tmpin?anai tr?c?g?m valfltim ar? p??c UNRRA's likvid? anas. UNRRA^s?enerS^ teic?s, ka vi?S So^^l?nu S? m?ne^ beig?s iesniegs tJN iiilnsapulc^, bet pirms tam vl?S nevarot izpaust visus t? s?kumus. Vh)S varot teikt tikai to, ?a vi?a pl?ns neparedzot liehi naudas izdoanu, nedz ari tan? Ir ru na par ?stermi?u aizdevumu pie?ir anu. Lagvardija uzslav?ja prezi- dentui Trumenu ar vi?a nost?ju Pa- lest?^as jaut?jum?, bet 830.000 p?r vietoto personu probl?mu Eirop? raksturoja par m?sd|e?u pasaules ^sgr?t?ko tm sirdi sjftriecoo.**
The Stars and Strines
^lektori iev?l?ja Latvieu Centr?lo padomi, ar? te p?c iesp?jas vairoties no okup?cijas laiku amatperson?m, kas ar ?oti maziem iz??mumiem ari izdev?s.
Pie b?g?u apr?pei centr?lo org?nu rad?anas bija izdar?ta I??da. Tiem deva p?r?k plaSu nosaulnimu vieu Centr?l? komiteja un Latvieu Centr?l? padome. Nepielika v?rdu b ? g ? u vai anigrantu, kiEi iMisv!^ ^^ ^ tu So org?nu patieso raksturu; No saukum? neb?tu lieks ar^^ ^^^^ a p r ? p e . Bet nosaukums nebiUu bijis''tik svarigs. Ja skaidri un no teikti b?tu biJuM o org?nu itede- vumi, pien?kumi, kompetence. Tai viet? jau tad izc?la ka Me org?ni iev?l?ti dembkra- tifiki. Ar 5o v?rdu demokra-^ tisks, arvi^ bie?k un svar?g?!^ to lietojot un izteicot, abiein (ganiem ni??in?ja pan?kt gandriz^ v^^ ^ ircdsts varas c^tr?lo org?nu hozlimi un svaru. To dar?ja pa da?ai apzin?ti, lai celtu o org?nu autorit?ti un k?- pin?tMi to daus vad?t?jus ?ciz?m?b?.
Otra svariga k??da izdarita Jau pa? s?kum?: ne LC pagaidu ko miteja, nedz ar? v?l?k LCPimlJG? neatrada par vajadz?gu Izveidot sa karus ar Latvijas Centr^?spac mes vad?t?jiem locek?iem V?cij?, ld tuv?k sp?tu noskaidrot savaB limk^ djas un kontakta veidu. Ce??! uz t? l?ko bija va?< S?k?s o k??du un neskaidr?bu iedz?vin?ana. Lai gan ar kaliru m?nesi un katru k?uva skaidr?ks, ka ce? ir un daudzi no LCK im LCP locek?iem atsk?rta k??du raksturu, tom?r v? pat p?d?j? LCP sesij? Hanav? atri- sin?jums nebija radies.
LCK un LCP, pak?peniski v?jot sev vien?go latvieu centr org?nu lomu, r a d ? j a sev p?ra, ^ un neskaidru darb?bas bazi, ko ne sp?ja piepild?t ar pl?nii un aktivit? ti. LCIC pak?peniski paplain?ja (ari v?l izvairoties no bijuiem politi?iem), aicinot talk? tikai t. s. technis?o da ?u vad?t?jus. Rezult?t? gan rad?s jo plaa LCK, kas lab?k? gad?jum? b? tu var?jusi tikai techniski veikt k? du darb?bas programmu, bet ne dot paSu programmu. No s^jas uz se siju m?s p?r?k uzskat?niij?^dz?j?n^ ka pamata jaut?jumus hesttrisina: emigr?cijas, bij. ka?av?ni, d a r b a i ? ^ ?ltikas, ideolo?isk?s apn?i^, tagad ar? ..izskrin?to** anruDcs laut?iumu
nepareizs
veiksm?m.
Vienoan?s Eslingenas LatvieSa Zi?as*'
raksta, ?a 2. oktobri E s l i n g e n ? kop? j? apspried? mtikust vieno an?s par latviea t?imioas orga niz?ciju darb?bas saska?oanas k?rt?bu. Apspried? piedal?j?s Lat vijas Centr?laa padomes p? ji A. kUve un V. BastJ?nU^ vijas Sarkan? krusta dienvidu di rekcijas vad?t?ju R. Liepi?a un Latvieu tientra??s padomes 5; se sija Hanav? iev?l?t?s darb?bas saska?oanas komisijas p?rst?vji J. Goldmanis un V. Korsts. Jaon? vienoan?s p?c b?i?bas balsio?es tts pf enbachas apspriedes abdnu- miem. T?s grozijiuni esot vair?k form?la ral^tura, k?d?? jpret So vienoanos neb?ot sagaid?mi ari Laivi?u Central?s komitejas, pre zidija iebildumi^ kura Ofenba?h? parakst?to vieno{ui(m^?^ sij? ?p?aid?ja^ ^^ vienoanos iedz?vin?ot jau k? laik?.
p?r?jais veidosies ap vi?iem? M?s ta?u zin?m, kas vi?i ir, zin?m, ka vi?i ir vienoti, zin?m; ka visu m?su centienu j?ga un m?su darboan?s izk?rtojuma piepild?jums beidzas ti kai vien? m?r??: atkal lai b?tu visa tauta kop? br?v? un neatkar?ga valst?. -
Sekund?ram otras paik?pes or g?nam ar pavisam citiem uzdevu miem j?b?t tam, ko savai a
takt? ar visu b?g?u kop?bas plafe perif?riju. Tara vajadz^a b?t k i sirdij dz?v? organism?, kas dzen asi nis ikkatr? ?ni??. T? viet? mums bija dots tas, kam pat nerad?s ?sta v?rda, ko m?su b?g?u saime sauca vienk?ri par Detmolda"
Un beidzot: Latvijas Centr?lai domei, kas, t? m?s dom?^m, aptver k? p?d?j?s Saeimas reprezentantus, t? ar? m?su s?t?us ?rzem?s, un b?g?u apr?pes org?niem sa^ vid? ir j?b?t pareizam kontaktam. LCP uh LCK sen jau vajadz?ja atrast vien?gi pareizo sadarb?bas veidu dele??t past?v?ga kontakta uztur?-
^ K T ^ ^ ^ av at-|ari vi?u pien?kums) t?s augst?kie ^rT^'^ patie- reprezentanti Tie b?tu b?su p?d?- s? situ?cija, LCP nesp?ja ieskat?t, J?s Saeimas vald?bas koalidjas par- kur ir vaina nedz ari main?t stfi- tijas resp. to l?deri un p?d?j?s Saei- vokU pat pien?c?gi nesa?gstot-par mas prezidUs Hdz ar au^it?rfis ie- neveiksmi un nes?kot mekl?t vainu, k?rtas vald?bas pilnvarotiem - s?t- Vair?kk?ri pacil?to emigr?cijas Jau- ?iem K, Zari?u un Dr. A. Bilmani. t?jumu nob?d?ja pie malas ar l?mu- Var?tu gan iedom?ties, ka ar? So di- n ^ ka to nok?rtot ?st? bridi un pa- vl grupu yid? var?tu rasUes zin?- r ^ veid? pilnvaro s?tni K. Z^?u. mas nesaska?as, bet, p3ldies Die- Ja kaut kas ir k?rtojalns pie starp- vam. k? jau to apr?d?ju, to vi?u tautiskiem instit?tiem vai ?rvalst?m, vid? nav. Vai var?tu b?t k?das Sau- tad ar? tam pilnvaro s?tni, K. Za- bas, ka t? ir pietiekama, ?oti auto- ri?u. ?das pilnvaroanas ce?am, rit?tiva un leg?Ut?t? neapaub?ma liktos, b?tu bijis J?b?t otr?dam, Jo vad?ba? Vai ir k?ds pamats apau- s?tni Zari?u m?s ta?u atz?stam par b?t, ka visi vi?i odien dara visu, _ _ ^ m?su valsts varas augst?ko nes?ju, kas ir vi?u pien?kums un kas ir i and'pie LaWjas'^CP 'vienu ^ai T?ds patiesi ir vai nu tikai s?tnis K. vi?u sp?kos? V?l vair?k: vai m?s Zari? K. Ulma?a vald?bas pilnvar? nevaram ar gandar?jumu atat, ka vai ari b?skaps prof. J. Ranc?ns k? esam ar vi?u darb?bu apmierin?ti. Saeimas prieks?a vietnieks un Jo, lai gan visos s?kumos m?s nezi- valsts prezidenta vietas izpild?t?js. n?m, ko vi?i dara (tas obr?d ari nav
LCP un LCK aizg?ja v?l t?l?k. Kad p?r?k ska?i st?st?ms), ta?u m?s Latvijas Centr?l?s padomes vad?t?- skaidri zin?m, ka vi?i str?d?, un m?s as personas s5ka tagad?jos apst?k- ticam vi?iem, pa?aujamies un, ja tas ps iesp?jamo darboanos, LCP un kaut k?d? veid? b?tu nepiecieams,
LCK s?kum? izr?d?ja nervozu sa?gu- esam gatavi vi?us l?dz p?d?jai iesp?- mu un virsvaras" pretenzijas, bfet jai atbalst?t, c?n?ties kop??, Un vai v?l?k jau nesl?pti izm??in?j?s pret- I mums nav vienalga, k? vi?us sauc: darb?bu, nosod?anu un daos gadi-' vai odien tiem ir Latvijas Centr?- umos, kad m?su valstsv?ru pan?- 1?s padomes v?rds, vai ar? b?skapu cumi ?rzem?s nebija skaidri vai dro- prof. J. Ranc?nu ,rit ofici?li sauks
i, pat izpauda zin?mu gandar?juma par Latvijas valsts prezidentu, vai prieku par' to iedom?t?m ne- ari t? sauks s?tni K. Zari?u, un viss
izveido V?cij? esoie b?g?i. K? Jau teicu, tas var b?t Latvijas Sarkanais^ krusts ar paplain?tu, visu m?su ik dienu aptverou darb?bu un ar pa^ domi pie; t?, ja tas b?tu nepiecie ams. Tas sev? koncentr?tu visu darb?bu, lai atkristu piurall?lisms, spe?u ?ieana, kompeten?u ne skaidr?ba un nevesel?ga s?ncens?ba.
Patlaban mums ir LCP uh LCK ar deleg?ciju amerik??u josl?, ar rd- skaidr? saist?b? esoiem divi p?r st?vjiem Baltijas komitej? ang?u josl?, mums ir USK un 3LJCPP; Da r?m p r^alleli^ ^ notiek zi n?ma c??a par liel?ku vai ma z?ku veikumu iegr?matoanu savu pan?kumu kont?. Ne bez zin?m?m pretenzij?m tiem kl?t v?l pievieno-
T? LCK un LCP non?kuas strup- apgabalu un pat novadu komite- ce??. Paas t?s netika aruz?emto" J^ s- Plas, izpl?dis, smags, neelast?gi uzdevumu plaumu gal?, bet tom?r P"^^^^^ apar?ts. Priekroc?bu turpin?ja pretend?t, ka ne tikai Lat- ^^dai saskaldit?bai nek?du, atskaitot vijas Centr?l?s padomes darb?ba, bet varb?t to, ka ar to ir dota nosod?m? pat s?t?a K. Zari?a darb?ba ir pa- ^^P^ neveiksmes un nosebojumus k?auta t?m. A^ ^^ &ai t?s. LCP 1 se^ ^ bddzot s?kts ih??in?jumal^ot ra-j Vai tad LSK nevar?tu vad?t visu dusos st?vokli Nol?ma mek^sa- m?su b?d?go ikdienu t?pat, k? to daritnbu ar dai^d?ni 1^^ niz?dj?m, bet patiesais st?voklis vS b?g?u apr?p? ari ir l?dzi Joproj?m it k? nebija izprasts. To Jums? Vai neb?tu vispareiz?k vi- piS?dlj? aA LCP Hanavas 5. sesija siem b?t vienotiem ap m?su nado- nevien^ a^^ ^^ n?l? Sarkan? krusta karogu? I ^ j M Neb?s gan p?r?k liela nelaime, Ja ju un LCK prezidija vid? Ofenba?h? sivai apr?peitu^ pan?kto vienoanos LC^ vienas balss vair?kumu, bet gan tais- T?ds jau ir V?dj? esoo b?g?u crat- ni ar to, ka v?l joproj?m LCP aid-r?lais apr?pes OTgans,^ ko m?s esam
vair?kus p?rst?vjus, lai g?tu vien m?r pietiekamu un pardzu inform?- dju par Latvijas CJP darb?bu'un b? tu gatav?m atbalst?t t?s darb?bu vai iedz?vin?t to b?g?u kop?b?, repre zent?jot pie ?t?s b?g?u kop?bu un ie nesot Latvijas CP ari b?g?u kop?bai domu.
Tas, ieslcatu, ir vien?gais pareizaii ce?. Ja to neiesim, tad Jainu^ un ?aunas sa?dan?s plaisas ir neidl)^ gamas un iesp?jamos i pan?kumi darb?, ko dara; m?su visas tautas un valsts likte?a labv?l?gai ievirz?anai, izn?cin?sim m?s pai. To vajaga iz prast un savas darboan?s pamats likt katram latvietim un pirmS k?r t? tiem, kas pilnvaroti vad?anai.
Gi?ibas cer?t, ka pirm?s b?g?tfLCI p?d?j? sesija ir atv?rusi ads uz pa tieso st?vokli ari tiem, kas cdz kaut k?diem iemesliem v?l to nesaprata. Sis b?g?u LCP sast?vs uz ses!^ vairs nepulcesies. Jo novembri m?s v?l?sim b???u jauno LCP un t i eventi^li v?l?s ar? Jaunu LCK vai ar? atst?s l?dzin?jo, dodot tai Jau nus uzdevumus. M?s v?l?sim demo kr?tiski. Gan v?l?anu ? sag?d?t p?rsteigumus. Jo pie?emt? v?l?anu dlvpak?penlba m?su /ap st?k?os sl?pj daudz nejau?bu. To m?r v?l?sim ?sti demokrati Proti, lai neesam apmierin?ti ar tb vien, ka esam br?vi balsojui un t?tad Iev?l?jui p?c savas ga cilv?kus," bet lai apzin?mies, ?a m?su centr?liem org?niem, kaut ari
n?ja Latvijas Centr?lo padomi s?t?t nosaukuMpai*Latvie^ savu p?rst?vi uz LCP,^ 1^^ ^ rad?tu sadarb?bu." Neviens ?sti mi. Ja ar? paliktu Hds^ ^^ p^ Pla- ndeskat?ja visa ? jMiekSlikuma ap- ais nosaukums, tad vismaz to lamlbu, neieskat?ja, ka m?su likte?u darbs j?ievirza pareizi. Tam j?b?t k?rtoan? ir j?b?t pavisam cit?dai ciei saska?otam ar Latvijas Sarka- sit?mai; i ^ n? krusta da:rb?bu, sadalot Vai vie
Katr? zi?? ir nosod?ma daii at- nojot darbu p?c patiesas vajadz?bas sevi?o personu aktivit?t? izdar?to un stingri icska??, nekav?joUes lik- k??du d?? radu?s Sft?vok?ast?rg^ vid?jot katru p?rpratumu; katru n^^ y?g? aizst?v?ana. Br?iem tas j?kva- saska?u un neskaidr?bu. Abiem Ufic? par sava vddja^ l^^ ^^ ^ savt?bu,'^ kas izpausm? reiz?m ir saimei nemit?g? pras?ba: esiet saska- gandriz demago?iska. Negribas tic?t, noti, vienoti, aptveriet situfidju, k a j ? s personas nesaprot^ ko^vi?as pl?nojiet un vadiet b?g?u dz?vi. M?s
Tiesa gan, vi?u aktivit?te da- negribam skald?s m?s negribam pat guvusi vair?k Vai niaz?k neskaidr?bu/ m?s negribam^ ^^ ^^ ^
espaid?gas uzvaras, bet t?das uz- sibu pan?kumu pierakst?an?. M?s varas ir tikai aiud?jums, jo tas pail- gribam tikai p^ Sus pan?kumus un dzina neskaidr?bu, Jauc patiesi nepie- zin?sim, kam pii?kto8 imteic?ba. deamo vien?bu un, galvenais, trau- .Vienotai b?g?u apr?pei J?koncentr? c? visu m?su pareizi iek?rtojam? viss, Iras s*:a? m?su dz?vi trinrfi, Ji^ kopdarba sist?mu. P?d?jai Jau t? ir vada viss, j?vada ener?isiri. J?vada, J?sastopas ar Uel?m ?r?j?m pre- bet nevis j?velkas notikumiem un te?ib?m. B?tu latviea neden?g^ apst?k?iem aste. Blakus uzdevumu st?rgalv?gi m?^n?t ar? turpm?k v?- skaidrai ieskat?Sanai tas prasa labu jin?t ar k??d?s rad?t?m nesaska??m organizatorisku darba, Ja ar LCP un ?elanos ? darba pareizu un un LCK l?dzin?j? darba"jM-ogram- mums visiem loti svar?gu ?steno- niatisko,,8kaidribu," situ?djas ap-
tlem J?veic b?g?u apr?pes darbs, to m?r ir j?afitopas ari air ppl?tisk?mi sabiedrisk?m, saimniedsk?m un kul tur?l?m pamatprobl?m?m un ka t?s J?izlemj lz6?Wgi^ u^ lietprat?gi Siem uzdeviainiem ?tfitad ir^ ^ p^ roti tikai tie, kas patiesi tam ir pie m?roti. Ne katrs kult?ras, d^ Vaij dt? lauhi? paz?stama v?rda I nieks Jau ir piem?rots ?diem uzde vumiem. Nev?iridmies taisni no m?su bijuiem politiskiem un sabied riskiem <iar1>i?iekto, to krietn? pag?tne dro?k garanti izpratni, pieiredzi un darb?bas ptaksi. P a^?juS? vasar? palaistais sauklis ?ar^Edriti^ no^^^^^^^ o^ ^
l?dzamiem politiskiem darbinie kiem" t? vien ar? bija dom?ts, 1 ^ k??daini bija Visi^rih?ts par domu, Ica J?iztiek ^risp?r ar ar polltilcu, ar. valsts dz?vi, ar t?s vad?t?jiem Mizkftrtot?ji?m poste ?iem n d i ^ ! ^ ^ ?sakara nav bijii T?das nos^ijas?iszult?t? rodas ^ t - ^ r?Ue (nrganijr^ k^^ ^ saviem uzdevumi^ Jb dem^?ra-- tisk?s v?l?San? g?tais niand?tsv^ nedod ari ?atMitiju 1^ nepteci^ ta-^ m?m sp?j?m; Balsojot; ir ?n^ lat^ j?i4)skat?s, ka^ ^^ / J?dom?, ka tUSiiln? apst?kl? s
jas l?dzin?j?s b?g?u LCP un L(&l >mjuiM. (kibas cer^ jka P&: jau n?m ^v?l?Saiiam Jaun? b?g?u L t 9 pareizi atrisin?s sa?el?juosneska d- ribu un ,,iwjatrlsin?ni5^ lai miein tm nt^aldribini^^^^s^ pareizi izveidotu un aktlvi??t^^ visas valsts tin tautas^ ^^ l^ ^ k?rto- tiju dariatibu, t i a^ yiikur^ytu, v?^^ notu^ akt?vu un iu- s a ^ dari^ ii auto^ rit?tlvu b?g?u apr?pes vad?bu^
s?nos. tvdranu un darba ievirz?ianas meto- K?ds tad l>,utu j)areizs visas m?su d?m, t?pat k? ar to vietiis im noz?-
tautas'un b?g?u centr?lo org?nu uz- m apj?gumu p?r?jo m?su cen^?lo b?ves un sadarb?bas pl?ns, org?ni- z?djas skelets? Tas,^ ^^ ;^m^ ^^ pavisam nav sare??ts. fv-^ ^^ ^ ^ ? s u valsts un vi^^^^^^ tani k?rtot var un speJ m tas ir | aptveroam, nep?rtraukt? dz?v? ?on-
m
Vi:
mm
. .'.LlT
mm
: 1
i---Mi
r
Mi
I,
R?gas ost? pirmais tvaikonis ieti ds i m g. 11. i^lHembri Kop laika ien?kui Jau daudzi kui^ ar t?hito^ 5m tonnu kravas. Gstfi 04 Jaunu ihblilrtavu^^^ l^^ nogreincl?toi ku?us. Msa ostas ter itorija 10.000 kv. m b?s beton?ta. Ies?kta ostas pils?ti?as izb?ve. Te b?s polikl?nika, ?ntemadon?lalfl klubs, b?rnu izst?des un vair?ki des miti kollektivo namu. (Mas izb?v? ros?g?kie dfirbinieki ir in. Chme?evs un Deboneks ar sav?m brig?d Daudzi?s R?gas fabrik?s tr?kst l^vali- flc?tu str?dnieku. T? tas ir, plent, superfosf?tai fabrik?. Kokvilna linu r?pniec?b? p?ri par 2p prot. s??dnieku ittevelc darba normas.
^ '1