SKOLAS ' ANGLIJ?
[VESTS E . B E R G 8 I N P O R M B ^AR ANGLIJAS LATVIEU
GAR?GO APRtJpi
b laim?gi, bet v^ ^^ ^^ ^^ ^^ tie te ieraduies;. saimniecS
pai anPiV ar dar?t visu to, ko vi?i v?la? 
Anglijas darba ministrijas p?r H a . atbilde latvieu paaikaidroju- b, ka ?oti aur?s darba izvel?s ie jas ?rzemniekii vid? rada no' ?stibas saj?tu. Darba ministrii?s fet?vis v?l teica: Es ?oti labi zi^ ? k a pat vienk?r?kos saimnieci gr?tumus dak?rt neizprot ari ang?i un t?p?c latvieiem tie
[otami v?l, gr?t?k, jo vini para^ ' Lielbrit?niju uzskat?t par va- un bag?tu zemi. M?su v?l?a-
gan ir, lai latviei mums pa- l?tu atg?t saimniecisko labkl?ji.
par ko vi?iem pretim varam jumtu virs galvas un aroibu."
'?rba ministrijas p?rst?vis pa-  iroja, ka j?b?t paciet?giem Mra-
jebk?du darbu un j?samierin?a S)?ti6so st?vokli, aizmirstot nere?^ ? sap?us. Vi? teica: Arzemniekii
ir?anos Anglijas sal?s tautas , jk? var attaisnot tikai tikTner, I i?r ie atbrauc?ji veic der?gu
bu, kam pau britu darba sp?ks  atrodams. M?s labi apzin?mies, sevi?i gr?ts ir izgl?toto profesiju roklis. t?p?c ari musu ier?d?iem tinent? uzdots vi?us ?pai bri- ?t, ka vair?kus gadus tie nevar?s boties sav? specialit?t?. Vi?us ;i?ma tikai p?c sol?juma, k a tie d?s fizisku darbu, cik ilgi tas nepiecieami." ;
famaz?m' izveidojies Anglijas, lat- ,^u gar?g?s apr?pes darbs.' Gel trimdiniekiem ir mana .atp?t?;
,a/70g. V . pr?vests E.Bergs, kas ^ apr??a vad?fi latvieu luter??u
iUidzes dz?vi Anglij ?. Draudz?s re- ;r?juies vair?k nek? 6000 tautie-
 w i apzin?ti 233 b?rni. Draudze? i ik?u skaits v?l vienm?r pieaug. ' .vieu luter??u bazn?cas org?ni-
ijas maz?k?s' vien?bas Anglij? ir :nlcas kopas. Minim?lais locek?u its taj?s paredz?ts 12. Kopas or-
' liz?tas tikai tur, kur nav nek?du ?iiE s?ku desp?iju draudzes darbam,
i ter?nu draudzes nopelns tas, ka Ineriu hoste?os iek?rtotas sv?tdie-
skolas un t?du dr?zum? pa- z?ts atv?rt ari Londona. Sav? :saj? darb? bazn?ca v?l apr?pe
^nos tautieus. Iespiests un ang?u it?d?m izplat?ts apskats par b?z t a s st?vokli Latvij?. t)aos jauta-
los bazn?ca ievad?jusi sarunas an Anglijas 'darba ministriju m?su
t ie? 'ikdienas gaitu atvieglin? mai. . V  r?vests E. Bergs saka: SavS rb? visur esmu'sastapies ar tau- ?u sirsn?bu un atsauc?bu, par KO ns m???kais paldies!"
B ? r z i ?  , L?bdc?
CER?BA .aso?t laikrakstus redzam, k^ t i rietumu valstsv?ru P i ^ n ^ ^ ^ kt mieni, kom?nisnia e k ^ [ politiskie sasp?l?jumi pieauK in vairSk; konflikta draudos ^ m e s ^ ^ Ues miera. J ? ^ la iki J^tS^^^ kt?ja v?stule es pat ?^ i ju^^^^ aisltu apgalvojumu, Ka 
I r . "   . ' \
? s dom?ju, ka m e s A ^ ^ r vien?, t? otra g a d i j u ^ b . gad? m?s ^ ^ e m ^ ^ % ^ f?mies [? tom?r sak?s. is pielaida domu^ ^ ^^ em flsoci?listi ar Krem?a v ^ ? - ^ . r?tu sd?gt k?dus d r a i ^ ^ ^
L , : b e t tas tom?r IM?SU cer?bas ^nekadnev^^^ k e m t par fakti^^ l?ks; k?s var stinn^ e^ ^^ ^^ ^^
bet tas nesper 1 ^ ^ ^ ^ ^ att?st?aju M ^ ^
':Ibas loka. '
K r a u k l i s v l^ri^^^^^
p . : TAS I E T A S :
L t v i j a s 26.^ ^ 0 ^ ^ ^ sors Pik?rs apzin^^ts^P ^ - ^ ofesoru. Tas i? nege^^^^
Ijas 28. numura teikts, F
be??is. r ^ " " " ^ pa P^ *" P?rvedot mums aaumi_
^ .mirstiet uxP?rved%^^^ pus? atsdtoi?t. P^l
UI^TVUA, 1948. g. 4. novembri
:jCnutg L e s i y 
Volfganga D?rzi?? Ts?psk?ts p?r apd?vin?t?bu Ja saimnieka papum ce?? sal?zt
ritenis vai ilkss, vajaga, lai vi? katr? krogu vai kooperat?v? var da b?t jaunu: rati ir j ? s t a n d a r t i -
J?taisa vis? Latvij? p?c viena m6ra/* tS k?du dienu pateica mans draugs P?teris un nodibin?ja firmu ^^Latvijas rats". Vi?am toreiz bija tikai; septi?padsmit gadu,; ta?u rats griez?s teicami, daudz lab?k, k? bija cer&ts, un divdesmit gadu vecum? p^erls"bija tur?gs v?rs.
I)iem?ir in? laik? pa^ ^^ Latvijas Fortilna rat5 iegriezps ?oti slikti: ko munisti n?ca virs?, un jaunajam -P? tera uz??mium?m bija j?piesit ' a r l?pstu.:r;-y;;/V' ...^ 'V/"^V
1944; gad? ?audis pakl?da kur ku rais. Es, t?pat k? daudzi citi, biju atk?liesD^ncig?. Bija taisni ,,folkS'' iturma" laiks. Uz katra st?ra de- iOr?Jatandarms, un, ja nebijastip- ru" pap?ru*, tad  ierakumu rakana pie Ooldapas vai Gumbin?enas bija garant^a. Padoms, -ko aps?kt, bila djrgs. Bet tais?ji tad, kad neredz?ja Vairs tikpat k? nek?das izejas tikt no Danclgas lauk?, pie manis p?k?i i^ |?za$ . . .P?teris! :,,VecIt!** vi? bez k?d^ ^ ievada no gr?va,  t e vairs nav gaisa! Riposinl tSl?k! e  ^ p e l e l ' V ^ , , N u - ja,*' vl?^ ^ tak ir i z V r a u k  a n a a a t ? a u  jat Esi dros: t? i r lab?ka par v i  siem pap?riem. Neviens andarms nekad nenSk kl?t vt?dam, kam p?r plecu ?ipele! Aiziet!''vU?^ ^^ ^^ v^ ^ met?s pa durv?m, ka nop??voja vien.
P^e?a izgudrojums:patie?m bija ?eniSlsI l?pstai bija pavisam vien reiz?js ma&sks sp?ks/ Bez gr?t?b?m ms atst?jam Daricigu un izbrauc?m cauri visai;V?cijai, l?dz pat dienvi diem, kur P?teris nozuda tikpat pki?i, k?,bija uzradies.
Kfidu laiku par vi?u nebi^ ?as, l?dz k?du dienu, tas bija daus
mineSus pirms ^v?runga"; sablenzu asteri pie k?das komunistu partijas
centr?les nokr?v\io3 ar milz?giem bro?ru sai?iem, '|
..Neuztraucies, vec?t!" vi? ies?ka atkal bez k?da ievada. Tas ,nav tas, ko tu dom?: es tikai tirgoju ar koferiem. Stutgart?, 1 redzi, koferis maks? 10 kilo vecpap?ra un 25 mar kas. Es tad n?ku pie iem te (vi? pameta ar ?k?i uz komunisti pu5i) un pa?emu 10 kilo propagandas. Vis lab?k? i r t? gr?mata \ ,No Marksa l?dz ?e?inam*. Tas ir smags pap?rs, izn?k tikai septi?as .markas par k i  logramu. Esli?? aiz tilta par koferi dod 150. :Man tad san?k: 50 marku t?r? par gabalu! Brai! Sis te^ '^ vi? par?d?ja uz savu bro?ru saini, ,,ir Partijas; ?sais kurss', bet t a s ; nav labs, devi?as markas k i lo . . Uz to ne k? nevar nopeln?t.; Paam 'at l iek tikai tr?sdesmit no kofera. Nav gaisa. B?s j?mekl? kas cits." ' '
odien sa??mu v?stuli no Ameri-^ kas;; Atpl?su. NoP?ter^iJ veiks vec?t!*V.vi? man rakst^,,,nupat sa ??mu atva?in?jumu un br^ uk|u ap skat?t Niagaru. Man ir galdniec?ba un:str?d? ?etri ze??i. t a t l A m ^ ir standartiz?ti, ar tiem neka.' Rak st?mgaldus gan pagaid?m taisa; katrs cit?dus. K? tu dom?, vai t i s ska n?tu labi  A m e r i k a s r a k s t ? m -
Apropos , man Svarcvald? palika norakts koferis- ar bru?ihibka krus^ tiem. Aizej p?c kl?tpiMikt? pl?na, izroc un ats?ti '--^:dab?si maisu k fijas. Ziemu strSd^u universit?t?. Eks?meni jau nolikti; Sveicini Zig r?du, Ainu un Melita.: 1 Site t?d?i nav. P?teris.'-:..
PS. K? t u dom?, vai neb?tu tom?r lab?k: ,A me r i | a s: s pk?ret?^rs7'*
L?k, t?ds .ir mans draugs P?teris, un. es :vr?u apskauu/ .jb Vi?:nekad nav bezpal?dz?gs' uh nqkad^ ?e par?ko .negauas. Trak?kais ^ir^tas, ka D cig? vi? neprata v?l np v?rda v? ciski, ne angliski. :/
V o l f g a n g s b ? r z l ? 
Vec? dziesma ?tri nozied pu?e, izgaist prieks. L?ni medus nobriest k?r?s. ?tri sirds no milas  smaga t i ^ , L?ni savas s?pes v?r?s.
?tri uzplaukst b?rzu za?ums kos, ?ni s?na aug uz ci?a.
Atri kr?t. kas kauj? iziet dros. L?ni run?s ?auu mi?a.
Atri saule ziedo?r?t? aust, ?ni riet p?r meu galiem.
?tri izskan dziesma, tuks i r kauss, ?ni skumjas n?k  un paliek.
Rakstniek? un urn?list?
25 darb? gadi
vienu SO?A IIENUA SAVUS DOL?RUS TUR UZ LEDUS
' Starp 14/ un 23. m?a gadu ^ So?a Henija: desmit rel-. zes ieguva pasau-: Ies meistares no saukumu dai?slido an? un trl9 relzos no vietas uzvar?ja olimpiskaj?s sp? l?s. Bet tad vi?a nol?ma, k a aplausi un karalnamu l o -
i laimes v?dljuml Vien vi?ai ne sp?s nodroin?t bezr?p?gas vecuma dienas. 1936, g. vi?a pameta savu amatieres st?vokli, k?uva par profe sion?li un pirmaj? turnej?s braucle-- n? ,,iztais?ja" 100,000 do^ ^ Kop t? laiko Henija savu slid- skrieanas m?kslu^ labo izskatu ?n vdkftlnieces sp?jas ieguld?jusi milzu ^ln\niecisk? pas?kum?, kur apgro z?s miljoni. Henijut^g^^ pieskaita Holivudas bag?takaj?nv sieviet?m. Vi?a amerik??u , i izpriecu r?pniec? b?" rad?jui jaunu: nozari  ledus
y r?vijas.--:/:; : Veikalniecisk?s 'sarun?s ,un dari--
Jumos So?a ir til<pat>mier?ga; uh sal ta k? ledus, uz k u r a vi?a 9?rlG savas fig?ras, bet ?abpi'?t: nem?l,: ka pie-, rcin vi?as miljonus. :taudis dom?, ka es to daru naudas d??, bet patie- sib? daru to t?p?c, ka man patiks^ dot,'* vi?a padiaidroja:,,Nevi^week^ korespwidentam. / Bet a?* patiku uz Silidoanu vien laikam b?tup maz, lai uzr?kotu t?du: saimniecisku pas? kumu, k? Henijas ledu$ r?viju fab riku". Nesen vi?a ?ujork? : piec?s dienas izdeva 375.000 dol?ru par kos- ttmiem vien savas ,,Ho?ivudas l^dus ^}as ' - jaunajam izlaidimiam, "?o, s?kot ar novembri, paredz?ta uzvest 2^ izr?d?s piec?s liel?k?s ASV p i l 
s?t?s. Taj?s So?a cer apgroz?t 3 nialjonus dol?ru. : \
- No sav?m ledus- r?vij?m, film?m, l?dzdal?bas stadionu un^ ar?nu uzrv?- niumos no Klus? l?dz At lant i j as oke-
^ anam, no nekustamiem ?paumiem procent?s par So?as Henijas Sli-
W '\: , ,So?as Henijas lell?m'^?n c i  tiem ralojunniem, kam vi?a p?rde vusi saVu v?rdu par fabr ikas m a r k u , So?a, kas nem?l run?t /par naiidu,
/nopelna/gad? tuvu pie i mil]ona:do-: Imu Pag?ju? gad? vi?a /samaks?-
: J^ isd ien?kumu nodokli 6Q0:000 dol. '; . /Henijas-ledus r?viju pas?kumi ar
savu-ilbin?t?ju kr?sain?bu un svai gumu rod milz?gu piekrianu^ ame?i- ^^^u'publik?. Pat kur Ro?felera: centra ledus te?trv izr?des notiek -jau dev?to gadu no vietas, ap- n^ekl?t?jiv netr?kst/; Kad .Kokfelera
/: centra direktori/1940. g;. l?v?s/pieru- A?ties un- p??verta  ?entra te?tri .0r
./ !3200 'skatit?ju viet?m^ par vienigo 1 : - ' :.; ^U te?tri/ASV,-tie/baid?ja?/ ka b?s .' iekritui. Bet kop t?. la ika- ledus: re-  ' Vijas. in?:.-te?tr?; noskat?juies - 8 m i l 
joni ?Ov?ku, samaks?jot pavisam 12 miljonu dol?ru. ; : '  I  Pirms p?Hjs ned???m, in? veikali, bran? st?jusies ar? jaun? ;,ledus karalienes" kandid?te, pasaules meis tare un ; olimpisk?:'/' uzvar?t?: Barbara: Anna Skote. paraksto J?gumu ar k?du maz?ku ?ujorkas te?tri Ziemsv?tku sezonas izr?d?m ar 10.000 dol?ru honor?ru ned???. Pa gaid?m vi?a izvair?j?s parakst?t l? gumu ar pau liel?ko ledu5 trestu" bet vispirms maz?k? m?roga: grib izm??in?t, vai vi?a sp?tu p?r?em' ,.ledus karalienes" kroni no l?dzln? j?s neapstr?d?t?s karalienes Sonas Henijas. N
D z i n t a r s F r e i m a n i s
HUMORESKA
Un kas t? par dzeltenu pu??ti tur st?r??" Oskars jaut?ja savam bla kuss?d?t?jam Celmi?u Jurim, kas bija ?vakara gavilnieces rada ga bals un ka m t?d?? vajadz?tu ciemi ?us lab?k Daz?t.
Ak t??" Juris paskat?j?s nor?d? taj? virzien?, kur s?d?ja maza, spo-: acaina gaimate, r?tni salikusi kl?p? abu saules br?nin?to roku slaidunau. T? ir Rog^ Mail?te, m?su Elgas m? s?ca . . . Dz?vo Mea park?, pal?dz^ m?tei gan?t jaun?kos br??us, vakaros lasot gr?matas un sp?l?jot klavie res . . . v?air?k patie?m nezinu," Juris beidza zi?ojumu.
B?s j?iepaz?stas," Oskars nol? ma.. Juris grib?ja ko bilst, bet Elga pie klavier?m patlaban bija padevu sies viesu glaimiem un s?ka jaunu gabalu. Uzst?ties ?dos vakaros bija vi?as v?j?ba; to visi zin?ja, kaut
L?beka, k?d? Valderz? ielas blok? ? gan vi?a izlik?s, ka nemaz negrib dz?vo rakstnieks, jurists, publicists sp?l?t, ka au.sm?gi ilgi nav vlngri- uii kriti?is 01 ?erisLiepi?S, kas no- n?jusies un ka nekas neizn?ks. Bet vembri var atskat?ties uz 25 darba Elgas jaunkundze,  j?su piesitiens gadiem, ir tik burv?gs," klaus?t?ji m?dza iz-
Zurn?lista gaitas Liepi? uzs?cis saukties. Tik dzidri dziedos," Os- 1923. g. Arveda Berga Latv?". P?c kars m?dza piemetin?t ar uzsvaru t?m str?d?jis P?d?j? Br?di", M?- un Elgas pretoan?s sal?za k? pl?ns su M?jas Vies?" un citos izdevumos l?mu ledus. oreiz gan Oskars ne par redaktoru. Latvijas laik? sa- teica nek?, un Elga padev?s vi?a rakst?jis ar? pirmo st?stu gr?matu v?rdus nesagaid?jusi. Juris pasmai- /Cetras m?lest?bas", kam sekojuas d?ja. P?c kafijas Oskars ar Elgu monogr?fijas par Kronvaldu, V i d - bija bridi palikui divat? ?damlsta- bergu, Veco Kalni?u un 2l?a Verna, b?, un izn?kot Elgai bija dreb?juas D?fo, Kesela, Mopasana, Ed. Po, l?pas un Oskaram pier? raukusies Strindberga uc darbu tulkojumi, st?va rieva. Dejojis vi? nebija. Un Dailrad?an? visakt?v?ks Liepi? bi- nu Oskars, jaut?ja par Rogu. jis tiei p?d?jos gados, jo, k? pats J?, j?. Juris pazina Oskaru. T? izsak?s, dzimten? liter?ro darbu bija k?rt?j? ?iran?s un k?rt?j? biei kav?jumi pien?kumi saimnie- jaunu t?klu izmeana. Tikai sav?di, ??b? un darbs iest?d?s un redakcij?s, oreiz abas darb?bas notika P?c .-.Roain? smaida", kas izn?ca gandr?z reiz?. V?l R?g?, trimd? 1946, g. V?cij? pa- Parasti t?s ??ra vismaz dau n<?- r?d?j?s Kult?ras fonda godalgotais Me?u starpa, melancholiskais Dzejnieki un valdnieki", Jodu ga- periods", k? draugi to m?dza d?v?t, d i " (1947.), Piemineklis" (1947.), Bet Oskars to vi?iem ne??ma ?aun?. D?klas rati?" (1948). Sagatavoa- Glui otr?di, ajos posmos vi? ii? atrodas apceres par Ed. Virzu,- J . nereti m?dza atkl?t draugiem savu Veseli, A. Gr?nu, E. Adamsonu, J- sirdi, ?pai, ja nelielam pulci?am ga- Ezeri?u, Bez iedzi?in?an?s v?sture, b?t kop? zem k?da v?na pag- kuras rezult?t? radu?s noveles rabi?a v?saj?m velv?m. K? jau ..Teofila Gotj? diena", Gija Mopa- studentu cilv?kiem, nereti gad?j?s sana n?ve" un citi darbi, Liepi?u k? ar?. Jo, l?k, Oskars Rumaks bija rakstnieku saist?jui ari sveniec?bas gHts, jauns cilv?ks, stud?ja farm?ciju dz?ves mot?vi.  un drnuru vi?am netr?ka.
Liepi? ir beidzis Latvijas univer- sirds atkl?ana vair?k gan izpau- sitr-t? juridisko fakult?ti. 25 gados, d?s dzeji>k? * Oskara uzskatu dekla- iarbodamies da?dns laukos, vi>i rgcil? maz?k konkr?ti notikumu t?- iz?iedis daudz ener?ijas, ta?u nav lojum?. Tos apst?k?u pazin?js var?j aps?cis. izman?t tikai t?  caur pu??m. 
M?su n?kotne ir nezin?ma," saka ,,Ak, draugi," Oskars m?dza sac?t, jubil?rs sav? trimdas istabi??, k?pu kad gl?zes jau bija vair?kk?rt pa rot? H. V?kas un Fr. Milta gleznas, celtas, ka$ gan ir visskaist?kais?  ,bet cilv?kam ir j?b?t optimistam. Tikai jaunais, neizp?t?tais  un neie-, Cilv?kam ir j?b?t vispus?gam un da- g?tais. Skai.sts ir pirm?s atkl?smes ?dos virzienos j?att?sta .savi .sp?ki, mirklis, mirklis, kad tu j?ti, ka vi?a DzTv? viss main?s, prieki ar b?d?m var?tu b?t t?; par kuru dom?jot, tu un augstu k?pana ar zemu krianu, rakst?tu Vi?a" ar lielo burtu. Vis?s liet?s vajadz?ga m?ren?ba, ne- skaista ir pirm? tuvoan?s, pirmais kad negavil?t par ska?u un neb?d?t tev dom?tais smaids, pirm?s satrau- par agru . . ." kuma tr?sas vi?as bals?, pirmais uz-
O, A k m e n t i ?  | llesmojums vi?as ac?s. Skaista . i r
piiTii? diena divat? v?jain?s k?pas Me j?ras vai ^pirmais^ ^ vakars smeldzoas m?zikas^piellet? teras?, vai pirm? nakts zilgani balt? jasm? nu reibum?. Skaista ir pinn? dre bo? roku saskaran?s, vi?as pirm?- nosl?gana tav?s skav?s, elpas jo?i un locek?u spriegums. Skaists ir tas viss. draugi,  bet t?l?k? ~ Atk?r tojums, tikai atk?rtojums! Bet atk?r tojums i r ikdiena im tirgus prece Tie pai v?rdi, t?s paas kust?bas . . .
ilv?ks ir par nabagu, lai izdom?tu v?l ko citu. Bet vai t?,tam j?paliek^  N?, draugi! Visam dz?v?.ir j?aiz* iet: aiziet vakar???'^ diena, aiziet zie dain? vasara, aiziet zeltain? jaun? ba . . . Lai aiziet ar? Vi?a  kaut vai ar lielo burtu!" T? vai l?dz?gi ^ Oskars m?dza sac?t? tad /piepild?t gl?zes un piemetin?ta ~Un ari is gl?z?tes, draugi . . . aizies ari t?s. vai nav tiesa?"
Tikai vienu reizi Oskars bija pau dis cit?dus uzskatus. Tas notika, ie priek?j? ziem?, Jaungadu gaidot. Draugi l?ja laimes. Oskaram izn?ca pavisam trausls un pl?ns laivas re- ?i$ un citi apgalvoja, ka-tas esot l? gavas ?idrauts: Oskars ogad appre c?oties.
Alj?," Oskars nop?t?s, tur gan nekas neizn?ks. Dodiet man vienu vien?gu ?stu, skaidru, sirdi,  do diet, un es apprec?os! Bet t?das nav. Sirds, kur? nepietr?kst m?le st?bas, m?lest?bas uz visu rad?bu, katru jauko putni?u, katru mazo t?r pi?u . . . "
Nu," draugi iebilda, tas gan bO drusku gr?t?k: atrast sirdi, kas mtt t?rpi?us. Vai tu nevar?tu atlaist u? palikt, ja daudz, tad pie putni?ietp vien?"
N?!" Oskars r?d?j?s nelok?ms, Jo; bija jau itin dzi?i gl?i'-? ieskat?jies. Visu vai neko! T?rpi?us ar?!"
T? palika. Oskars dz?voja atkal pa vecam un lik?s ar dz?vi visai apmie rin?ts. Alla vi? bija-iznesigs un eleganti ??rbies, alla valod?gs un sabiedr?bai t?kams. Vi?a valodjgu?if
V?STULE LATVIJAI NO VENECU?LAS
?r milz?ga starp?ba, k? Venecu?l? dz?vo mazaig cilv?ci?i kas pelria t i  kai -daus boliv?nas dien?, ' un to lepno grezn?bu, ko te denionstr? ba g?tnieki Skaidrs; ?a -Eiropas 'biju ais DP aj? grezn?bas par?d? ir^ ^^ kai no?lojams v?rot?js,- jo i;z??rd?-: ba^ : kas laist?s ap vi?u, tikai v?l vair?k pasv?tro milz?go at?ir?bu cilv?ku dz?v? aj? zem?, kur melna darba str?d?t?js priec?gs,! Ja sp?j sa g?d?t sev iztiku un k?du ap??rba gabalu. ?n nav jau ar? mazums to, kam j?staig? skrand?s.  : Katrs iebrauc?js Venecu'?l? v?ro
div?s skaistas lietas ~ automa?nas un sievietes.visda?d?ko rasu sa jaukumu un visda?d?ko kr?su nian ses. Gandr?z vis?m sieviet?m ;ir og?u melni mati un t?das paas uzacis un skropstas. Ar? acu kr?sa melna v a i vismaz tum^a. Gaimatainas ir tikai iece?ot?jas  eiropietes un anrierik?- nietes,; bet p?d?j?s iel?s tikpat k? nemaz neredz, t?s dz?vo, sav?s: ele gantaj?s savrupm?j?s vai t?rauk? tikpat elegant?s automa?n?s. ; /'
Venecu?lietes ir labi noauguas, slaidas, vesel?gu izskatu, ?patn?ji ??rbu?s, : im, kas v?l ?pai: j?uzsver - -ap??rbi ?oti t?ri.: T?pat k? auto ma?nas te mazg? un spodrina pie katras izdev?bas, t?pat bag?to ap rindu sievietes te maina savus: t?r pus, pieska?ojoties dienas un kl ima t iskai i em apst?k?iem. M(Xii ar? Ve necu?l? dikt? Par?ze. Veikal i . pilni ar / visda?d?ko kr?su audumiem. Domin? balt?, bet loti. iem??ota ar? dzelten? .un roz?, k?s audumos sa kombin?tas pat veselos dabas skatos.
Venecu?las bag?tnieces: pagarin? juas savus t?rpus l?dz puslieliem un nereti pat l idz .potit?m?oti'moder nas ir piegulo.^as tal?as ai- uzsv?rtu gurnu Hni ju . gan da?du vol?nu :un ri^U: veid?/ kas sak?rtotas visapk?rt sv?rkiem, gan. ar? prieka?utu veid?.
No t?rpu apakmalas nereti raug?s dai iebrauc?jai no intcriora"  ze- ?r? greznu apal^sv?rku me??nes, un lai t?s var?tu v?l lab?k redz?t, tad sv?rkus priekpus? uzk?rto uz aug u. Divda??gi t?rpi  sv?rki un bl? zes, ?oti iem??oti. Iecien?ti ari apdru k?tie audumi, gan nenoteikto rakstu veid?,- gan vesel?s glezn?s. T?d? vei d? uz d?mu kleit?m daudzreiz var skat?t veselu indi??u dz?ves st?stu vai gau?o piedz?vojumus. Lai v?l la b?k pasv?trotu tievo vidukli, valk? da?da platuma jostos. Domin? k? da caursp?d?ga materi?la Jostai bet loti daudz redz ar? ?das jostas vis da?d?kos veidos un izstr?d?jumos. Biei jostas saska?otas ar kurp?m. Rokas somas valk? maz.
Tur?giem e ir zanda?u parad?ze: zelta un sudraba zandales, ziemi?a un brok?ta zandales, ar augstu un zemu pap?di. Visvair?k valka mel nas ziemi?a ?das "ar zelt?t?m siksn?m, vai ar? baltas ?das zanda les. Apavi tom?r ir skaisti tikai d? m?m, v?rieu kurpes, vismaz eiro pieu v?rt?jum?, liekas piln?gi bez gaum?gas. Veikalos dab?jams tikai viens v?rieu kurpju veids, kas Ir ar loti smailiem purngaliem. Izplat?ti gumijas apavi vai ?das kurpes ar gunaij as zoli. Pie laba stila skait?s ar? ze?u "valk?ana. . Par Venecu?lu var sac?t  neskati sievu no cepures, cit?di :to nemaz nesaskat?si. Cepures eit nevalk?. Var?tu'dom?t, ka loti izplat?tas b?s cepures plat?m mal?m. sombrero, bet l?dz im t?du esmu redz?jusi t i  kai vienu, un t? pati bija galv? k?-
Sm?lkj?t?gi / L a i p n s kv?kers nakti dzird aizdom?gu troksni , ce?as augS? un ierauga iclauz?ju, kas paSrtiz nadz?gi str?d? gar vi?a rakst?mgaldu.- Kv&Kers klus?m pa?em saru ieroci un. nost?iieg uz durvju si iekS?a, uzsauc ne-l?gvaiam v i e s l m v  .MI]ais draugs, ne par ko pasau l? es-- tev neaiztiktu ne mati?a , bet tu par Delaimi st?vi , taisni tur, kur es  a u  u . "
mes iekienes. Galvas segas sievie t?m te ir melnas un baltas me?i?u alles, vai apa?i, maziem me???u galdauti??em l?dz?gi lakati?i, ko uz sedz galv? pirms ieanas uz bazn?cu. Venecu?la i r stingri katoliska zeme un bazn?c? iet katra pien?kums. Bez galvas segas sievietes bazn?ca iet nevar. T?pat ejot bazn?c? nepiecie ama kleita ar gar?m piedurkn?m.
D?mas biei staig?  ar? gariem va??jiem matiem. Da?m tie ir sasprausti zelta spr?dz?m. Izskat?s gan ?oti ?patn?ji un sievi??gi, bet jau liel? karstuma d?? vien tam vajaga b?t ?oti ne?rti. A r i ilgvi??i nav svea lieta, bet ilgvi??u likana maks? apm. 25 bol., kas ir laba amatnieka dienas alga,  vai ari kva lific?ta str?dnieka 23 dienu alga.
Iecien?ti ar? l?pu z?mu?i. Pie  tam, jo tunn^?ka d?ma, jo spilgt?k .sar kanu l?pu kr?su t? izv?las. Skais tuma kopanas piederumi, s?kot ar tualetes ziep?m un beidzot ar p? deri un smar?na, ?oti d?rgi un pie- ietami tikai tur?gajiem. Auskarus venecu?lietes, liekas, valk? jau no dzimanas, jo esmu redz?jusi pat 3 m?neus . vecu z?daini ar zelta aii&kariem. Visvair?k redz lielus, gredzenveidigus zelta auskarus.
T,x>ti skaistas laikam eit ir l?ga vas. Redz?ju l?gavu t?rpus k?d? skatlog?. Tie b?tu katras l?gavas sapnis.: Pusrokoko. .stil?, ar daudz?m me??n?m un br?ni?iem pl?vuriem. L?gavu t?rpi ir tikai gar?m piedurk n?m. Eksotiskaj? Venecu?l? ir pu?u na badz?ba. Kad venecu?liet?m r?diju foto uz??mumu ar ziedo?m; Latvi - ia.s p?av?m, t?s izbr?n? sasita ro^ kas: Vai tie?m, pie jums ir tik daudz- pu?u!"
Valensij?, oktobr?. D r . E d ? t e K l i  ? n e
nebija p?rsp?l?ts, bet tom?r diezgan va??gs. Jo Oskars teic?s .dz?v? no v?rojis, ka vismaz trij?s ceturtdo??s gad?jumu esot taisn?ba Laura v?r diem Blau ma?a Se"stdienas vaka r?": .,. . . Tie'klusie un god?gie pie meit?m br??a cen?!" Lai nu k?, Oskars pie vi??m bija lab? cen?- T?p?c, ja k?d? pievakar? iegrib? j?s sar?kot mazu komp?niju, aiz braukt uz Baloiem vai j?rmalu, vai ar? t?pat pas?d?t te?tri, tad ilgi gar t?lruni nevajadz?ja darboties: mek- : ?t?s dr?z vien bija rok?. Tfi/Cs- kars r?d?j?s' mier? pats ar sevi, bet tie vi?a draugi, kam tS neved?s iz run?ana vai izdar?ana, vai kam bija cits k?ds tr?kumsrtle savuk?rt r?d?j?s mier? a(f vi?u, jo k? -cit?di tie tik pat?kami pavad?tu laiku. Un  savs labums atl?ca visiem, 
ovakar Oskars, daudz neklaus? damies Elgas Vsp?l?taj? Suberta impromt?, v?roja Rogu. Jo ilg?lc skat?j?s, jo lab?k patika. Patlk?a viss: matu medalnums, vaigu svai gums, st?va l?niju slaidie vi??i. K a d sp?le beidz?s un ie?etl??j?s drusku gurdenas sarunas atsevi?os pulci ?os, k? jau uz vies?bu beig?m, Os kars piec?l?s, straujiV aizg?ja l?dz br?vajam kr?slam Roga\ blakus un teica, drusku paloc?damies:
Vai dr?kstu?" Roga pam?ja. Oskars aps?d?s. J?s t?da vienpat?ga," vi?. uz
s?ka. Es klaus?jos m?ziku." Jums pat?k Suberts?'*  Tik
daudz Oskars atcer?j?s, 'ka beig?s sp?l?ts ^uberts.
,,Ne. sevi.s?i/' Roga noraid?ja. . . P ? - : r?k sentiment?ls un lip?gs. Ko j?s sak?t par Rachma?inovu?-V ;
(Turpin?jums sekos 2 numuros)
ronik? Gleznot?js J. Tldemanis olUob?a
vid? no veices cauri Francijai l i o ' Havras ostas devis uz Kan?fdu, kur^ paredz?jis darboties par rh?cibas .sp?ku; Montre?las m?kslas kKad?- mij?. V?l veic? dz?vodams,/ vu ^ sa??mis pas?tln?jumus gleznot ^dau prominentu kan?die.^ u ??metnes un ce?? gleznojis ku?a kaptei?a; portretu.
Dzied?t?ja Elfrida Karlsone-Ki>" kaine ieradusies Kan?d?.
J??a; Jaunsudrabl?a t?lojumu Piemini  Latviju^ miniat?rform?t? izdevis -Selgas apg?ds Kempten?.
Jaunatnes rakstu / kr?jums L ? ^ izn?cis. Satur? J . Jaunsudrabl?a, L. B?rzi?a, Z. Lazdas, K\?esi?a, J. Slr- ma?a, L, P?r?upes, A. Iksena, M Timmas, A Dzi?uma, 0. Kal?ja, R Skuji?as, N . Kalni?a, Fr. Jajisona, Andreja Egl?a, H . Mora, E. Med?a M . Cuibes,-V. Va?uka, A. Rud?a, P. Ret??a un K. Zu^a darbig vaidi-
J. Br?ma?a las?njnnat r?- tautskol?m 1. da?u Sif;;inatajiem izdevis J. Mikelsonatingras sa-' \ b u r g ? .
 i: MMM