le^?rojlel! No Karlsr?es v?cu tech nisk?s augst
skolas nor?da: - Dfizmo? l ^ g i ^ ^ studentu uz?emana zi emas s?mes-
jaunuz?emto .Gr?t?k bija
trim. M?s sagaid?m, ka vid? b?s ap 40 latvieu, ar uz?emanu ??mij as fakult?t?, bet p?r?j?s fakult?t?s var?ja uz?emt gandr?z, visus reflektantus. Nepat? kami ir vien?gi ta^, k i ziemas se mestra darbs s?k?s jau 4. novembr?, bet da?a studentu v?l jiav pacentu ies pabeigt k?rtot ies?kt?s uz?em anas formalit?tes. Nay skaidrs, vai vi?i in? augstskol? tie?m-v?las stu d?t, bet ir^gan skaidrs, ka ?di cen- so?i" lieki at?em viet(3 citiem. Pa tie?m i ? l j'r to fiopie ;ni dom?joo Vec?ko ki?rsu studentu, kam uz?em ana j?atteic vietu tr?kuma d??. Negrib?tos noliegt stud?ju uzs?kanu uzreiz vair?k?s augsts??ol?s vai ar? p?rejoo stud?tgribas ai raut?bu. V? lamies tom?r un l?dzam, ja nu stu d?anas nodoms reiz ir atmests, tad par to laikus ir j?pazi?o augstskolai (Ausl?nderamt). f?don? ar? par tiem studentiem, ?kam nav iesp?jas turpin?t izgl?t?bu aiz?e nto vietu d??.
Cik zin?ms, l?dz?ga par?d?ba no v?rota ar? cit?s v?cu universit?t?s un ar? m?su Hamburgas DP (Balti jas) uni^lrersit?t?. Stuienti lat viei, iev?rojiet! J . P^Iieps
UNRRA's darbinieki?i sagatavoa^ laas kursos Bad-V?sz?|? pie Teger- tias ezera UNRRA^s 2. kL darbinieku ties?bas no 49 absolventiem ieguvui ar? 19 baltieu, to vik? 8 latviei* p?c -?en. Kija uzrunas (?ener?lis e bija ieradies tiei sav? dzimanas diei|?) UNRRA^s 5. apgabala inspek cijas p?rst?ve Delka nor?d?ja, ka tJNRRA'i uzdots laiku pa laikam p?rbaud?t DP, vai ti^m ir^Hies?bas ^E?eaat UNRRA's apr?pi, k?d?? p?c armijas izdar?m?s J)P p?rbaudes o ziem DP v?lreiz p ? r b ? d ? s ar? U N - RRA. ASV joslas UNRRj^'s .repatri? cijas virsnieks Praisg^ (i^rice) pa sv?troja, ka DP n?kotnkir 5 iesp?jas: rejpatri?ties, emigr?t vai palikt V? cij?. P?c repatri?cijas virsnieka do m?m, emigr?cija no vis?m ?m ie-
Valstis, kas k?uvuas na-
i?kas pret sve-
sp?j?m ir visgr?t?k? akt?vi c?n?ju?s kar?, cion?l?kas un noraido iu taut?bu DP u?enlanu, jo ?pai t?p?c, ka ar? daudzi IpP nev?las, lai tos jaunaj? dz?ves viet? asimil?tu. DP emigr?cijas lab? neviena valsts praktiski v?l nek? na^| dar?jusi. Dau dzas valstis nor?d?juas,' ka to ne dom?jot dar?t ar? n?kamajos 23; gados. Ar? ASV im ir palikusi agr?ka,
Vair?k v?r?bas praktiskiem aro diem! M?cieties amatus! T1) dzir dam j au dauc?us ?pa?neus. Pajbi dz^ve r?da, ka lab?k kl?jas tam, kas prot kaut ko praktisku, dz?vei nbder?gu. Kas tad ?steni ir dar?ts, lai p?c ies|:^ jas vair?k latvieu apg?tu k^ut vis vienk?r?k? aroda prasmi? ijatvieu b?g?u Centr?l?s komitejas: izgl?t?bas lietu vad?t?ja vietnieks Ay josl? in. I. Z n i b ? n s , kas ir ari latvieu liel?s Hersbrukas nometnes izgl?t? bas nozares vad?t?js un vidi^sskolas skolot?js, st?sta: !
Bav?rij? latvieu p?rskoloanos praktiskiem arodiem veicina nesen darb?bu uzs?ku?s 2 arodskolas 2-gad?g? lauksaimniec?bas skola M?rcfeld? un _?-gad?g? d?rzl^op?bas skola Fibach? pie R?rnbergas, ku r?s uz?em tautieus ar tautsl^olas iz gl?t?bu (lauksaimniec?bas skol? ar? pieauguos). Ab?s skol?s DP p?rvie toan?s aizlieguma d?? diem?l nav iesp?jams uz?emt tautieus.no cit?m nometn?m. 12-6 m?neu kursi notiek daudz nomein?s. Tie iedal?mi 5 grun p?s: lauksaimniec?bas, techhis?ie, tirdzniec?bas^ , valodu 'un m?kslas amatniec?bas. Pirmajiem" l?dz^ im piev?rsts p?r?k maz uzman?bas. Lat^ vieu agronomu, biedr?ba izdevusi
10 da?du' stundu pl?-
l?uksaimniec?bas kursu nozaru programmas un nus. Tie pas??in?mi biedr?bas sekrer t?ram N . Blu?imTDP Cainb, ,JPrische Ouelle," Hidesen b. Detinold, Lippe). Mekop?bas kursi darbo}as V?rcbur- g? un Ansbacb?,
No techniskajiem visiplatit?kie ir oferu kursi, k?di ir gindr?z katr? nometn?. Vair?ki iBimti latvieu ta jos jau ieguVui autovad?t?ju ties?
bas. P?c kursu beiganas tikai nie c?ga da?a absolventu var?jusi saist?- tieis praktisk? darb?. Apm?c?bu v d - cina p?d?j? laik? izdot?s daudzas gr?matas. So kursu no?me tom?r p?rsp?l?ta, jo ar p?d?j? kara ?rk?r t?go mechaniz?ciju oferu vis? pa saul? ir ?oti daudz. Peln?t maizi in? arod? t?p?c nav visai lielas izredzes. Daudz lab?kas izredzes b?tu to aro du prat?jiem, kuros maz?ka p?rpro dukcija, atsl?dzniekiem, uv?j?m, dr?bniekiemj galdniekiem,, frizie riem. K?d? Bav?rijas nometn?, pie m?ram* par frizieri str?d? vidussko las skolot?js matem?ti?is. Ar sa vu darbu un pe??u vi? ir ?oti ap- jmierin?ts. Sevi?i labas izredzes n? kotn? sola b?vniec?bas amati; Jau tagad b?vniec?bas lietprat?jus pie prasa okup?cijas vad?ba. B?vniec? bas kursi bijui A n ^ ? g ? , V?r?burg?, Augsburg?, ar? Veiden?. Labas iz redzes elektroinstall?toriem un' ra- diotechni?iem, kurus patlaban saga tavo V?r?burg? un Augsburg?. .Tirdzniec?bas nozares kursos Hers-
bruk? m?ca gr?matved?bu, bet tur pat un Fibach? un Filsek? m?c?ta kooper?cija un stenografija. Liel?ka ^v?r?ba b?tu j?velt? m?kslas amatnie c?bas kursiem, jo ?dus arodus var iem?c?ties sam?r? viegli un raotos priekmetus iesp?jams izdev?gi p?r dot. Der?tu m?c?ties ?du apstr?d? anu, m^tallplastiku, kokgrieanUj auanu i?m dekorat?v?s m?kslas amatniec?bu. S?di kuri ir V?r?burg?^ Ansbach?, Hersbruk? (ap 100 dal?b nieku). Dinkelsb?l? jau labu laiku ar pan?kumiem rao lelles un, rota? lietas. ur un tur jau projekt? kera mikas kursus.
Dauviet ar? v?l tagad ros?gi rit valodu kursi. Daudz tautieiem tie devui nepiecieam?k?s ang?u va lodas zin?anas. V?l lab?ki pan?ku mi b?tu, ja paiem kursantiem rastos vair?k iztur?bas un cent?bas, jo visos, bet it sevi?i valodu kursos ir p? r?k liels dal?bnieku nob?rums.-
Lab?kas iesp?jas un liel?ki pan? kumi kursu noorganiz?an? un darb?, protams, ir lielaj?s nometn?s, kur vair?k lietprat?ju un kur kop?jiem sp?kiem iesp?jams apg?d?t k? ma teri?lus, t? ar? kursiem vajadz?g?s ier?ces. Kursu daudzuma un noz?m? g?ko rezult?tu zi?? t?p?c vis? Bav? rij? pirmaj?s viet?s ir V?rcburgas centr?l? non^etne, Augsburg?, Hers bruk? un Fibach?. Ar? daudz?s ma z?s nometn?s, kur tikai dai simti iem?tnieku, m??in?ts daudz dar?t praktisko kursu noorganiz?anai un tautieu p?rskoloanai. J?atk?rto: lab?k?s iesp?jas un izredzes b?tu lauksaimniec?bas da?daj?m noza- r?n& K?trums, nogaid?ana un slin kums ir ??r?i, kas j?cenas un j? prot p?rvar?t."
P?c I. Zub?na 2h;i?m, dai?dus kursus Bav?rij? palaik apmekte ap 25 proc. no visiem latvieiem. Kur santi visvair?k ir 2540 g; vectim?, daudz ar? gados v?l vec?ku. K?tri tom?r i r jauniei, kam m?c?lan?s visvair?k b?tu vajadz?ga. Ar! m?su bij. karav?ri apmekl? oferu kursus, bet citur nav pietiekami alict?vi. Trimd? iem?c?tais un apg?tais arods katram no mums pal?dz?s c?n?ties pret nebalt?m dien?m un dos fel?ku pa??v?bu, ka m?s ari nelabv?l?g?kos apst?k?os sp?sim nopeln?t iztiku pa iem un iSmenei T?p?c: m?c?simies, un str?d?sim! Arv?ds Bo^tdiis
B?skaps X Ranc?ns oktobra beig?s p?c ilg?ka braudena pa Vakareiropas zem?m atgriezies V?cij?. .6r;a
Tautzin?tnisk? padl)me Pie Latvieu b?g?u Centr?l?s ko-_
mit?jas deleg?cijas ASV josl? nodi bin?ts jauns iest?d?jums Latvieu tautzin?tnislt? padome. T?s m?r?is ir r?p?ties par emigr?cij? nok?uvu?s latvieu tautas da?as saglab?anu tautas n?kotnei, uzturot to fiziski un mor?liski veselu. Padome p?t?s un noskaidros da?das tautsaimnieciskas probl?mas; r?kos prieklas?jumus un kursus, sasauks apspriedes tautzin?t- nisku probl?mu: iztirz?anai. Par pa-- domes prieks?di iecelts prof. P, S t a r c s , par vi?a vietnieku ASV josl? A. ?ilde, Francijas josl? prof. P. Jurevic^, Anglijas josl? fprof. J . Pr?manis, sekret?ru liter?ts ^J. Bi?o- lis. Padomes darb? ASV josi? pie dal?sies. arj in, L Zub?ns, doc. Dr. med. Ab^le, Francijas josl? v?stur nieks V. Kalni?, Anglijas josl? prot T. Celms, prof. E. Dunsdorfs,; D, Raudzi? uri botani?is-^iologs ?bele.
J.Raltums
gr?cijas kvote - to palielin?t
var tikai ASV kongrfess. P?c Praisa dom?m, amerik??i to nepalielin?ot. Iz??mums, .varb?t, bAot tikai ar re- li^jas d?? vaj?tiem Daas valstis varot uz?emt zemkopjus, og?ra?us un techni?us, bet konkr?tu pied?v? jumu ne\dena v?l nav iesniegusi. Ne viena valsts v?l nav izteikusi v?l? anos uz?emt tiei* baltieus, atskai tot, varb?t, tikai Ar ?entinu, kas tos grib?tu uz?emt neliel? skait?. Kad UNRRA Ar?e?t?njii piepras?jusi konkr?tu, atbildi, oCii t? var?tu uz ?emt, k?dus tiei, kur tos noVietos, kas maks?s ce?a izdpvumus ?tt,, tad atbilde izpalikusi, gatavojas uz?emt portug??u valddas mn?joos un v? cieus. Anglijas dor l?nijas pagaid?m uz?emot nedaudz po?u. . Da?a , DP var?l? iesaist?ties v?cu saimniec?b?, kaut ar? V?cij? ir liel?ka cilv?ku p?rpiln?ba k? pirms kara. T?p?c v?l daudzus gadus dz?ve e b?s gr?ta un ar, vis?diem ier( ibeojumiem. So iesp?ju izv?loties, j ? ^ t Joti uzman? giem, bet neiesp?jartia t? nav, atskaiH tot, varb?t, po?iem, ?diem un uk rai?iem. UNRRA ir p?rliecin?ta, ka visiem,^ kas vien vsr, vajadz?tu at griezties m?j?s. Ir daudzi, kas ne var?s atgriezties, be; ir t?kstoij kam no atgrieian?s nav ko baid?ties. Se-
Dienvidamerika it??u, sp??u un
Vi?i tas sak?ms par poi^em. Ne iesp?jama un nepie?aujama rjepatri?- cija, protams, ir tiem, kas vaj?ti. Vi?u n?kotne ir probl?ma pati psff sevi. ?oti iesp?jams, ka ?di cilv?ki ar laiku var?s emigr?t. Visgr?t?kais' ir baltieu un ukrai?u jaut?jums. N?kamaj ?s ned???s ar? yi?us aicin?s repatri?ties. Katram bal tieu DP pa am b?s j?izlemi, ko c ar?t. G?d?s, lai baltiei no savas d&imtenes sa ?emtu literat?ru, laikrakstus un iii-1 mas un lai rastos ?tr?kas sarakst? an?s iesp?jas ?rpus v?cu pasta v i - dS?j?bas. Ir m??in?ts pan?kt, lad ar baltieu DP run?tu tiei vi?u dzim tenes p?rst?vji. Repatri?cijas komi sij? aj? sakar? ieradusies 3 latviei Propaganda pret repatri?ciju aiz liegta. Tas noz?m?, ka nedr?kst ru n?t pret repatri?ciiu sapulc?s, izpla t?t pret to v?rsto liter?;?ru un dibi n?t pret repatri?ciju noska?otu DP grupas. V?rda br?v?br sapulc?s ir at?auta. IngoIStatcs latvieu no metn? Bav?rij?, piedaloties 33 proc.
iev?l?ts Dr. interese par p ? d ^ laik?
balsot?ju, par elektoru J?nis Biofs. Tautieu sapulc?m un v?l?an?m man?mi atsl?bui, ko r?da kaut vai tas, ka elektor? v?l?an?m ar gr?t? b?m samekl?ja tikai 2 kandid?tus. Kaimi?u Eichtetes nometn? daudz akt?v?k? priekv?l?anu c???" un v?l?an?m par elektoj'iem iev?l?ti L C P l?dzin. loceklis N. K?avi?, A. Bl??is, N .Bai tmanisu i J. Rieksti? (Arv. Bolteins). ~ E. Freimana kon- certgrupa p?e sar?kojuma Erlangenas nometn? da?u no ien?kuma atlikuma 27. okt. nodeva Erlangenas studentu atbalstam, kas tie?m bija vajadz?gs jau daudziem. Cerams ka tautiei it visur atcer?sies latviei J studentu va jadz?bas un sekos im m?ram (E. Rasmanis). nomet?u i p?rvietoana n ? turpin?s joproj?m.
labajam pie-^ Latvieu
L i e l h e s e - Uz po?u bij.
nometni Darmtat? p?rcelti 900 D?- burgas latvieu DP, kuru telpas no dod ?diem. Uz Kaselas apkaimi p?r ce? ap 800 latvieu lio V?sb?denas.
Fricis Dziesma
Es eju im'ce?u putr Tie mostas ar r?tausmas dziesmu. V?l neveras pu??s,
Es eju un birdinu rasu no z?les: T? noviz man svaii
Pie Tlngsrldas ezera
us no miega,
a uz k?jajn. Caur kokiem-jau dumako ezera t?les.
2. V?sma iegulstam ni^dr?s. Vi??i vainag? sp?d.. M?ko?u pl?ksnain?s ?iedr?m Gaismas l?sumi sl?d.
Paredz?ts likvid?t ar? daas s?k?kas nometnes. Aukstais un v?jainais laiks latvieu dziesmudien? Hanav? 21[. okt. ne??va ierasties liel?kam klaus?t?ju, pulkam. Lielhesenas apga bala latvieu 7 kori toties bija p?r- ' st?v?ti ar 360 dal?bniekiem, Dziesmu- ^dienas laik? sevi?u iev?r?bu izpel n?j?s m?kslas izst?de ar 190 dar biem. Bija ar? rakstnieku vakars, svin?gs dievkalpojums un savies?gs vakars (A. Kaliii?). 28. okt. mi ris un 31. okt. Veidenas kapu baltu nodal?jum? guld?ts in. A u g u s t s S p ? l b e r g s , kas Latvij? vad?jis dzelkonstrukcijas darbus vis?m m? su 3 cukura fabrik?m, uz Liep?jas- Gl?das dzelzce?a izb?v?jis visus t i l tus, dzelzkonstrukciju b?vdarbus veicis Latvieu akciju sabiedr?bas namam R?g? im kara aerodrom? Spilv?, P?d?j? laik? vi? vad?ja U N - RRA*s p?r?emto z???tavu Veiden?. Aizg?j?js, kas IMz 68 g, vecumam bija stalts un dz?les likstu nesatrie- cams, atst?j sievu, d?lu, divi meitas (vienu deport?jui krievi) un maz b?rnus. Repatri?jamo un citur p?rvietojamo po?u DP atbr?votas nometnes telp?s Veiden? novieto bal^ tieu DP. Surp jau p?rvesti baltiei no Sv?ndorfas apk?rtnes Augpfalc?. Veiden? veidojas 2 liel?kas baltieu nometnes, kur?s kop? ar e jau dz? vojoiem baltieiem b?s ap 2500 ci l v?ku. Iesp?jams, ka vien? nometn? novietos tikai latvieus un igau?us, bet otr? lietuvieus (in. J . Kalni?). ^~ Par A l t ? t i n g a s apri??a lat vieu kooperat?v?s kopas valdes lo cek?iem Nei?ting? iev?l?ti V. Gr?n- berg, J. L?cis, agr. V?ksni?, agr. Ku?is, A. Abers, Stik?ns un Skrinda, rev?zijas komisij? A. Boj?rs, Rama- nis un Kozuli?. Kopai'88 biedri, mekl? telpas veikalam (J?k. Straut- kalns). Pegnicas nometn? Bav? rij? par komitejas pr-di iev?l?ts Tillers, par locek?iem Avoti? un Everss, par elektoru Riti?, pat?r?t? ju kooperat?va vald? Kr?mi?, Op- manis un Zv?gzne jn t? rev?zijas
komisij? Oi?, Putni? un Kakti?S. Raot?ju kooperat?va vald? iev?l?ti Maksimovs, Jefimovs, Baltars, Nied r?te un Ziemi?, rev?zijas komisij? Oi?, Mucenieks un L?vs. Nodom?ts gatavot rota?lietas. D?mu komitej? iev?l?tas Smita, Boze, Kakti?a, Mie- ze, Eversa un Kronberga (R?ti?u J?- nisU Cik latvieu smaka Salaspils koncentr?cijas nometn?, R?gas cen tr?lcietum? un cit?s ieslodz?juma vie t?s v?cu okut)?cijas laik? Latvij?? Cik latvieu no ?m ieslodz?juma vie t?m p?rveda uz V?ciju? Ko m?su tautiei piedz?voja tuthofas, Dacha- vas,' Buchenvaldes, Neiengammas, Auvicas u. c. koncentr?cijas nomet n?s V?cij?? Kas aizg?ja boj?? Kas izgl?b?s? Sie un daudzi citi jaut? jumi interes? Latviea b?g?u dz?ves ar?hivu. Bijuie ieslodz?tie! Rak stiet, nekav?jieties r Katra aizvad?t? diena no j?su atmi?as izdz? m?su v?sturei noz?m?gos faktus. Nepietiek arto, ja j?s savas atmi?as uzrakst?t un glab?jat pie sevis. M?su tautas likten?go gaitu fakti jau tagad i r j? zina m?su p?rst?vjiem, jo m?su tau tas ties?bu aizst?v?ana prasa t?l?t? ju r?c?bu. Latvieu b?g?u dz?ves ar- ch?va adrese: DP Camp, Fiischc Quelle," Hiddesen b. Detmold, Lippe (21a) (J. Rasmanis). Anglijas augnama locek?i Cisteras un Se- fildas lordb?skapi 21. un 22. o?t., ap mekl?jot ang?u joslu^V?cij?, piedal? j?s ?s joslas visu k(ifesiju bazn?cu p?rst?vju konferenc? Hersford? Latvijas ev.-lut. bazn?cu tan? p?rst? v?ja Oldenburgas Priedaines" no metnes m?c. R. ?boli?. ?s? ?pa? audienc? vi? Cisteras (Ghichester) lordb?skapu, kas ir ar? anglik??u bazn?cas vad?t?ja vietnieks, iepaz?sti- n?ja ar latvieu DP st?vokli, vaja dz?b?m un bazn?cas dz?vi. Lord- b?skaps, kas Latviju apmekl?jis jau m?su valsts neatkar?bas laik?, iz teic?s, ka inform?ciju par mums vi? i^ndon? sa??mis no m?su s?t?a K . Zari?a, bet pirms izbraukanas uz V?ciju sa??mis zi?ojumu ar? par lat
vieu st?vokli Zviedrij?. Vi? izpro tot m?su b?das un vajadz?bas un cerot, ka ar laiku ar? m?su probl?ma atrisin?oties labv?l?g? gar? (Dienaa Paisme^* GIdenburg?). Pret?ji v?^ cu preses parasti naid?giem rakstiem par latvieu DP in?s dien?s Esli?ge- tm v?cu poHeij?s prezidents Kraiss atzin?gi Izteic?s par latvieu tautu un par m?su tagad?jo nost?ju. E. atvieu k?rt?bas sargu darba gada
atceres sar?kojum? Kraiss, kas pats" ?rpus V?cijas dz?vijis p?ri- par 20 g.,. sac?ja: Latvieu tautai ir augstv?r-/ tiga kult?ra. To esmu v?rojis j?su sar?kojumos Eslingen? un j?su ik dienas sadz?v?. Latvieos m?josadar- bfbas un savstarp?jas izpal?dz?bas gars. L?dz atgriean?s br?dim j?su br?vaj? dzimten? nov?lu justies j?su pagaidu dz?ves viet? Eslingen? k? sav?s m?j?s.** sar?kojum? pirmo reiz sp?l?ja latvieu 13 m?zi?u tauru or?estris. ^ Par latvieu bij. ka?a- vim, p?rst?vi ?-n? iev?l?ts atv. p?kv. Skaistlauks. ?. latvieu m?ksiinie-^ ku apvien?ba s?kusi r?kot k?k?juff biedru vakarus. Par m?kslu un dile^ tantismu jau refer?ja J. Kadilis, b?t par latvieu tautas gait?m likte?u mij?s v?sturnieks V. Lamsters. i YWCA's?ener^lsekret?res vietniece M . Milla EsHngenas latvieu YWCAs pr-cei T. Erdmanei v?stul? zi?o, ka latvieu YWCA^s noda?u pagaid?m nav iesp?jams re?istr?t par dal?b nieci YWCA's pasaules organiz?cij?. J?gaidot t?ds br?dis^ kad latvieu no* da?as v?r?tu iek?auties k?das citas tautas YWCA*s organiz?cij?. 17. nov. paredz?tai gleznu skatei pije- teibamos darbus' E-n? nov?rt? ?ri jas komisija ar profesoriem Anhusu, ^ Ku?u un Libertu, J . ili?u/un Fr. Bangi. Skates plak?tu z?m? S. V id - bergs. Amatnieku darbu skatei s a i rums E. latvieu amatnieku dos ap 7 100 darbu. uv?ju darbn?cas, piem? ram, r?d?s, k? no 23 novalk?t?m kleit?m pagatavojama eleganta p?c pusdienas kleita vai vakart?rps. E. baptistu draudzes 6 m?c?t?ji no organiz?jui dievkalpojumus ar! ang?u valod?, kuros reizi ned??? pie dal?s ASV armijas baptistu m?c?t?ji Reinolds un Zingers. Uz ejieni ta gad p?rn?kui Latvijas baptistu sa vien?bas prezidents m?c. R. V?tolfif! ar ?ener?lsekret?ru m?c. A. Svemu. I^i draudzes locek?i interes?jas par izce?oanu uz Braz?liju (J. Raitums|. 3. Lielhesenas apgabala 16 elek toru 27. okt. Hanav? par L C P locek- : ?iem^ iev?l?ja L C P l?dzin?jo IpeekU; un bij. pr-di Dr. A. Valdmani un no jauna prof. R. Markusu. Par apga- ^ bala komitejas pr-di iev?l?ts l?dz in?jais V. -Korsts, par locek?iem R. Legzdi?, P. Gr?ze, V. Mateuss un A^ Apse (T?vzeme** Hanav?).
P?le ved augoo laismu. P?kaini c?l?ni zib. i Saule caur ies?rtu kaismu Mazg?t mazu?us grit).
Krasta akme?u ?n? Zalki lod? un ciz. L??a atvar? l?n? Izlec zivis un viz.
Eju krastmalu v?ri - B?glis un sv?tce?nieks. Gaii zv??o man p?ri Spoais ezera prieks.
O??erts Liepi? i
Tad jau konjaka viet? tu b?si nosp?ris benz?nu," iemin?j?s Up?tis.
,,Es nezinu, varb?t a r ? ; . . Atskr?ju pie m?s?jiem. St?st?ju citiem, tie mani uzslav?ja. Iesniedzu tad priek niec?bai zi?ojumu, ka esmu izn?cin? jis tanku. Pie??ra tr?s m?neu atva ?in?jumu.. . M?nesi m?t?jos turpat pa R?gu. Sadab?ju ?abi, izs?d?jos klubi??, dzied?j?mGaicli mani at kal m?j?s Tad, kad ievas ziedos plauks. / 'R?g? tad vairs nebija ko
dar?t. Sadom?ju: laid?u uz laukiem 1 M?tes maii nav vairs . . . Samekl?ju savas ,)dzimtenes meitenes" adresi^ T?u pagast?. . ."
T?u pagast??* Stendzenieks p?k?i pac?la balsi.
j,J?, Rumbin?s. . . ??mu savu veco kara ineli p?r pleciem im braucu. Izk?pu stacij?, papras?ju ce?u un cir tu p?ri i nor?m tiei uz Rumbi??m. Ieeju iek?, saku labdien. Pie galda s? vecs t?vs un m?te. Es t?l?t pra su, kur ir Inta, dzimtenes meitene? Neesot m?j?. Es teicu, ka vno V o l - chovas esmu nobraucis ?etri simti kilometru... Tagad gaid?u, kam?r
Intu sagaid?u. Tad vi?i t e i c a r ^ X t u r , jau Rita n?kot pa oln?cu. T? bija govs, barvede. Gov?m l^aka? n ? ca meitene..; Bas?m k?j?m, k? st?rks: Lakati?u galv?, liels koir^ za? un sarkans lakats. Ar b?rkst?m. R?kste vi?ai bija rok?. Vecais r?d?ja: t? esot Inta. Vi?a sarakst?ju sies ar karav?riem. Redz?ju, ka mei tenei nav vaii^?k par piecpadsmit. Nosp??vos par iznerroanu un g?ju proj?m. Laf ie par daudz par mani nesmietos, sku?i uzgaid?ju un p?ris ' v?rdus parun?jos.
(Turpin?jums seko0)