L A T V I J A TreSdien, 1951, g. 4. J5H}|
V- t, , ' t'v
\ 1
K? AUSTRIEI IEV?L?JA KOMUNISTU ATBALST?TU VALSTS PREZIDENTU VESTOLB U t V I J A I NO AUSTRIJAS
Gada iidni?ajl pus? Austrij? pplftk- rosmi i ^ id? j a valsts prezidenti:
aelsi?a ImdIIftna un Jaun? iev?l?* iana*
Ma etaipgaifijums norisin?j?s pirms nelai?a ?nasidenla Di. Renera b?r?m. Kat<^ii baznioas vd!bai bija visai nepatlkamlf ka tik dedz?g? ka- to|u  e m C k l AnetriJI, tis pinno pil oni apbed? k? p?d?jo gr?cinieku  bez baBmlcat fv?tibas un l?dzdal?bas. M??hilfo pier?d?t, ka bijniais valfts presidtoti neesot bijis bazn?cas nolie dz?js nn t?dSI Tii?a b?r?s b?tu v? t?ma ari bazn?cas pdeidUilIlanis. Tam nepie]|rita nelal|a pieder?gie un o- cl?ldemokratu partijas vad?ba. Vien? gais bujideBkaiiclera inf. Flgla pan?- k m s bija, ka bij. prezidenta mirst? g?s atHekas nekrem?ja. Lai gan bij.
Srezidentu p?d?j? gait? aizvad?ja ar elu cie?u un svin?bu, tom?r V?nes sirmie un greznie bazn?cu tor?i m?mi noraudz?j?s g?jien?  neviens zvana nealBkmi?ja
So MrOgtialjumn M i j a izUdilnlt ar jauni valsrti presidenta v?l?Sanin, bet to Izn?kuma tom?r nav devis ga- lantijn, ka n?kotni taml?dz?gi sarflg* tin?jumi izpaMks.
oreiz valBts prezldantu iev?l?ja tiei?a v?l?ian?a. Pirmaj? g?jien?. 6. maij?, tautai partijas kandid?ts ie* guva ap 1,75, toc, dem. 1,65 mdlj., ne atkar?gie (Dr. Breitnera grupa  Ube r?)i, profesori, akad?mi?^, ier?d?i, in teli?ence un p?r?jie neapmierin?tie)
660.000,1>eft komunisti 220.000 bal u. Absol?tu vair?kumu neiviens ne legma. OHrl ^??jienA aacenit?s tikai tautas partijas (Dn Olelaners) un soc. dem. (Dr, Kem^rs) kandid?ta. Uzva TSfl izn?kuma noteic?ji bija neatka rigie v?l?t?ji.
KOMUNISTI IZMANTO NEATKA R?GO APJUKUMU
Kom?niati tOll? p?c pdrm?in v?l??a n?m m u nostlju skaidri deklar?ja un aaivua v?l?t?jus uzaddn?ia balsot par Or. Kemeru^ Turpretim Breltnera grupas vad?ba mi??j?a us vietae un, aizvaitoota par dau tautas partijai lo cek?u iztsdcisniem pret Breltnera v? l?tajiem v?l?anu kampa??, nevar? ja patedkt neds par, nadz pret. Pats prol. Breltneri p?dj? v?rd?" ieteica v?l?tijiem r?koties p?c savas p?rlie c?bat. PJI?J b?latlt? Salzbujger Nacbriditen" kas ar sirdi un dv?seli iest?j?s par bezpartejisku valits pre zidentu, ari l?dz p?d?)am br?dim ne pateica, kas i?d? situ?cij? dar?ms. Vien?gi 20. mettji il laikraksta galve nais redaktors bi)a uzrakst?ja pr?vie tiskus v?rdu, ka ikviens, kas baho par Dr, Kemeru vai urn? iemet balto z?m?ti, balao piur tantas dmokrati ju". Bat io laikraksta numuru, it se vi?i provinci, las?t?ju vairums sa?? ma p?c v?l?anlm. Kreiaie, it sevi?i komunisti, k l propagandas lielmeista
Sikls lielbriiSn{Jas zi?as
Dlenlcalpojttml VIDUSANGLUA8 DRAUDZB, m?c. 6. Satkan
b&rdi, L M U I S . 8. ??lijfi. pl. 15f iibriukomi us VUtovui Uitain? Uikfl dlsvkalpojumi k? poruta, H. Trinitv bazn?c?.
ZIEMB?ANGLIJAS-BRADPORDAS DRAUDZE mic. R. AboU?I, Sradford?, Lukau btsn. 6. jmilfi, pl. 15.
MANCESTCRAS DRAUDZB, mic. F. Nam gauds, Ro?dalB, iv, L?kasa baso., 8* j?lij? pi; 15JS.  Aliantri. Ezcallbur ?ima?u no matnS, 15. j?liji, pl. 11 un b?rnu diavkalp
{il. 14.  Mancestarfl, ay. Annaa ban. 2. j?lij?, pl. 1.1  JaunaUiei ieivSta no* tiks 19. auguiltl. Piatelktloa plo draudm m?c?t?ja, 18, Claiton Avtaut, Bluklty, Kfancbatttr 9. tlds 15. jmijam.
'NOTINGHBM?, m?c. B. Pedderi, sf. tara batn., 8. j?liji, pl. 18.
atl sar?kojumi EIROPAS LATVIEU P A R S T A V J U S A H A K
SME Loodoni, DV nam?, 30. nn 31. J?liil LNPL itroiinitaji tanlkiml pitdallIaBoa pio- teikui Be??ljaa, Fiaadjaa, V?cijas, It?lijas un Zviedrijas lattiilu plistivji.
LNPL JURDISKAS NOZARES fCONSULTAM TU UN JURISTU SAN?KSME L>adoDi, DV sml, f. ua 8. Iflliji, pl. 1?, snlkaml dis ang?u tdvoi?ta KroM rtltrlts pat tis* tlhSm un Uasu Idc?rttt ^ l i j ? .
KRrri?A UN UTBRATOkAS VtSTURNn* KA J. RUDZISA LEKCIJU VmXNB Ualbtlti nij? notiks starp U . j?liju ua Diliamu dtt- nSm. Tuvlka infomfidja LBL.
LATVIJAS AGRONOMU BIEDR?BAS UBL BRITANUA SAN?KSME. London?, 87, Ea ton Pla?a. 29. J?Uja. pl. U . AldnIU vis agronomi.
DVF KORMJAS NOD. OADSKART?JA BIEDRU SAPULCE. KorbiJS, Columbia aurch s?l?. 25. j?lijs, pl. 19.
DVF SaSDENES NOD. TE?TRA IZR?DE SUsdene, Parish Chuich skolas ilie. 7. J?lij? pl. 1630. Izr?d?ts R. Blauma?a lugu Pie pir mi m?ti?a. Bradfordaa dubultkvarteta P?rse koncerts, deja. atspirdsinSjumi.
DVP DAUGAVAS NOD. SAVIES?GS VA KARS, Birmingkami, St. Giles Church Hall Grean Lana. 7. j?lij?. Kora dsiesmas DVP Birminghamas nod. Iru kora itpildlJumS deja. aUplrdsinfijomi, lotarija,
DVP LBSTERBS NOD. ORGANIZlTrAM KOP BRAUCIENAM UZ DZIESMU DONAM LON DONA jfipitttelCBS Hds 2i. jOlijam pie P. Lat dovska, ?, BraiU St., Lelceattr. Dal?bas mak aa 25/. SapulceSanis plo Holy Trinity bam. 28. j?lij?, pL 5.
BEVER?NAS KOBA KONCERTS, LaStarS l^arborough Rd., Metodistu bamlcas zIlS 7. j?lij?, nl. 18, Programm? latvieSu kompo n?stu darbi. Diri?enti Alma Skudra un Niko lajs Kndrovi65 P?c koncerta savies?gs kars ar da?diem prieknesumiem.
ri, dar?ja aavn. Tie veikli bija sako- Jojul neatkar?go vado?u ..filozofis-
kos" apce^Jumus un iztirz?jumus par u% pret abiem kandid?tiem, un speci?las skrejlapel?s uzaicin?ja v?- et?ju urn?s iemest balt?s z?m?tes.
Lapeles bija tik labi m???tas, ka ap st?k?u nepa?n?jam t? vien lik?s, ka ?s pats prof. Breitnars steig? izplata
saviem v?l?t?jiem. Un t? nu austrieu inteli?ence da??
ji tie^, da??ji netiei par savas valsts prezidentu 1951. g. 27. maij? iev?l?ja com?mstut atbalst?to soc. dem. kan did?tu 78 g. yeco Dr. Kerneru.
Protams, par v?l?anu izn?kumu visliel?k?s gaviles bija komunistu no metn?. Vis?s vi?u lapel?s ar lieliem burtiem sludin?ja Austrijas str?dnieku apvienot?s frontes uzvaru. Piepras?ja pat viiJdlbas mai?u uni jaunas parla menta v?l?anas.
DAKD?OBA NEMIllGI PIEAUG Pie viliian?m visi pusl?dz no?loja
avus gr?kus un sol?j?s laboties, it sa vilkt tautas partija, apsolot pat dai?- das reformas. Patlaban daudz kas jau ir aizmirsies, un vien?g? p?rmai?a ir t?, ka tautas partijas vad?ba ir nodo ta i n i R?ba stingraj?s rok?s, bet bij. parUja* prezidents Dr. in. Figls pa liek joproj?m bundeskanclera amat?. T?tad partija dal?ta no vald?bas. P? r?jais rit pa vecam un koaJicija ..sa- pr?t?gi" sadarbojas k? l?dz im. Ap sol?t?s reformas, liekas, izpaliks, jo nupat tautas partijas runas viri ofi ci?li sludina, ka tagad?jais nopietnais st?voklis neesot piem?rots, lai izda r?tu k?das p?rmai?as vai cit?di k? eksperiment?tu valsts vad?bas izb?v?. Ir nenoliedzami, ka pareiz?jais st? voklis aimniecisk? front? ir p?r?k nopietns, jo Austrijai tr?kst naudas. T?s nav nedz vald?bai, nedz pilso ?iem, to saj?t ari tuv?jie kaimi?i, un veic? par 100 ili?iem maks? 15,70 franku (pirms p?ris m?neiem tikai 1314). Pat?ri? trauji samazina lies, un tirdzniecisk? ros?ba tr?sk?rt?ga sa rukusi. R?pniec?ba, tiklab valsts, k? priv?t?, prasa raoto pre?u cenu pa augstinilanu, Jo ogles atkal par 50 proc. sad?rdzin?ju?s. Lauksaimniec? bas raojumus nav iesp?jams subsi d?t, un tas noz?m?, ka tie j?p?rdod stipri d?rg?k nek? l?dz im. Par im port?to lab?bu (60 proc.) vald?ba ma?c s? divtik daudz, cik sa?em Austrijas zemnieks par nodoto lab?bu.
Algu un cenu nol?gums sagatavoa nas stadij?. No t? is tas jau zin?ms  par cik dz?ve Austrij? sad?rdzliifi sies: elektr?ba un 'g?ze par 40^50 proc, dzelzce?i 25, medikamenti 50, m?ksl?gie m?sli 40 proc, benz?nu pro jekt? ierindot luksa pre?u sarakst?. Ari v?stu?u rakst?ana turpm?k b?s d?rga: iekzemes v?stules b?s j?ap maks? ar 1,5 ili?iem (l?dz im 60 grou). K?da Zalcburgas av?ze zi?oju mam par paredz?to cenu paugstin?a- nu pievienojusi sekojou redakcijas piez?mi: P?c 1811. g. visp?r?j?s pilso ?u likuma gr?matas un 1914. g. notei k?miem, katrs, kas izmanto sava vei kala partnera spaid?gos materi?los ap stiklus, uzskat?ms par aug?ot?ju un labo tikumiU p?rk?p?ju. Priv?tiem par ?du ,,nodarbIbu" draud 3 gadi cietu ma sods. *- Bet ko tu dar?si vald?bai  m?ksi rag?. * 
KORUPCIJAI AUSTRIJAS RUNAS VIRI NETIC
V?l?anu laik? run?ja un apraksti ja vis?das korupcijas un cit?das ne b?anas. (Un v?l odien visi zvirbul paobel?s ?ivina par io pau.) Nui>a pag?ju? ned??? t. s. Rechnungshofs (rev?zijas kolnisija) parlament? nola s?ja p?rskatu par labo un ?auno, kas noticis pag. gad? valsts iest?d?s, uz ??mumos un visur tur, kur ieguld?ti valsts l?dzekli. Jau pirms vair?k?m itad?l?m pairlamienta locekli sa??mui o p?nAcatu, lai var?tu jo s?ki iepa z?ties ar t? saturu. Tur run? par ne- va adzigism dienesta limuz?niem, par palieliem reprezent?cijai, izdevumiem, par kidu akciju sabiedr?bu, kurai it k? vajadz?tu p?r?emt k?du v?l neeksis t?jou sp?kstaciju (austriei zobojas, ka o sp?kstaciju varb?t k?dreiz uz b?v?ot, ja vien krievi izv?koties no Austrijas).. Bet ? akciju sabiedr?- l>a pag%^p gad? valstij izmaks?jusi 660.000 siH?u. Ier?kots grezns birojs, limuz?ns nobraucis jau 80.000 km, per son?lam izmaks?ti 70.000 ili?u virs-
MeUe sievieti darbam vicu muiM
Btttriai tiiM?Ba AsgibavSrtjl eieklS dar* basa aalil a t r a 11 a 1 ar apa. IS g. veco aielto. Mitei labi japantiaa laako daibi. jS-
Saadi 1 ^ nav mahiillcs...
Stund?m utt. Bija gaid?ms, ka p?c skal?s izrun?an?s un zvirbulu ?ivi n?anas" parlamenta debat?s dimd?s viss augstaie nams, bet nekas tam l?dz?gs nenotika. No 165 deput?tiem tikai 7 bija pieteikusies debat?s, un ari tie nako sevi?u nepateica, iz?ew mot k?du sUIdu par to, vai izgl?ti bas ministram ir vasarn?ca vai nav. Nedaudz stimd?s 76 lapas biezais ie spiestais p?rskats bija ..izsmelts".
A | ko tas izskaidrojams? Ar vien aldzibu? Varb?t visu o laiku ir tik daudz melsts un tenkots, ka parlamen ta locekli vairs l?ga netic pat aug stai komisijai. Netic?t ir vienm?r viegl?k nek? tic?t. Piem?ram, v?l o dien Krem?a ?audis netic, ka Ziemel- koreja uzbrukusi Dienvidkorejai. Un ?du netic?t?ju ir daudz.
Nule aizvad?j?m m?su s?ru dienu  .14. j?niju. Cik pasaulei bijis^?rti netic?t m?su nelaimei.
Padomijas r ^ r i ? c i j a s komisija ar? netic?ja, ka tos tik dr?z aizvad?s no Kazereras viesn?cas Zalcburg? p?ri robeai, jo komisijas biju? m?tn? at- rada liel?kus maizes, kartupe?u, desu, ?abja uc kr?jumus, kas bija dom?ti kapit?listu Ielenkuma" p?rvar?anai.
Zalcburgiei netic, ka vi?u bir?er meistars, kas p?d?jo reiz veices gai sa satiksmee svin?g? atkl?an? iera dies varen? tfl^ unga pr?t?" (tas gan neesot bijis pirmais atgad?jums), p?c atva?in?juma neatgriez?sies sav? ama t?, jo pret?j? gad?jum? paaaul? Zalc- burgu s?kot d?v?t par Saufburg*u".
Vien?gi t? Amerikas d?ma, kas pirms da?m ned???m ats?t?jusi uz Zalcburgu v?stuli Mocarta kungam ar l?gumu vi?ai sakompon?t son?tu vai seren?di aipai, un apsol?jusi mak s?t visaugst?ko honor?ru, noteikti tic, ka tie?m sa?ems visskaist?ko ska? darbu, ar ko tiei vi?a var?s lepo ties . . .
Beidzot varam atz?m?t, ka m?su tau tiete Milda Krist?ne St?le 16. j?nij? beigusi Insbrukae universit?ti, ieg?s tot farm?cijas mag. gr?du. Ticam, ka vi?a ar? t?l?ko izc?n?s ar v^^ai pie m?too neatlaid?bu un ener?iju.
Arnolds Pl?me Austrij?, j?nij?.
Libekas kazannas pidijis ued?l?s sUpri pdrv?rttiS&. Uali Blankenz? lidlauka vien? pus? ir trsamnieku 'izceloanas nometne, kas iem?tnieku skaita zi?? arvien dilst, bet otr? puse  Hubertus kazarmas, kur arvien ska??k puls? dz?v?ba. Jau sen e ap klusuas ang?u lidma?nas, kas sav? laik? c?la gaisa tiltu starp Rietum- V?ciju un Berl?ni.
Hubertus kazarm?s veidojas jauna armija  v?cu robeapsardz?bas vie- n?bas. kuru rind?s b?ot 10.000 v?ru. Pirmos 1200 apakviraniekus milit?ri izgl?tos vair?k?s Libekas kazarm?s. Ari Pionieru kazarm?s jau ieradu?s pirm?s grupas, un tuv?k?s dien?s ap m?c?bas uzs?ks ari Valdarz? kazarm?s. londonas leslifala afskapas inlona
V?STULE LATVIJAS REDAKCIJAI NO ANGUJAS
Amerik??u DP ?ik?ams pa(}iirinais l?dz dada beii^aiii
LAI VAR?TU S A ? M " VIZU, J?B?T PROCESA LIDZ 31, J?LIJAM
Frankfurte (sp).  Prezidents Tru- mens cetiurtdienas vakar? parakst?ja abu kongresa nanvu jau pie?emto pa pildin?jumu pie Sav, valstu DP imig- r?cijas likuma, ar ko likuma termi? paigadn?ts l?dz . g. 31. decembrim. DP komisijas prieks?dis Dipsons amerik??u br?vpr?t?go organiz?ciju Eiropas padomes padomdev?jai komi sijai Frankfurt? pazii?oja, ?a likuma groz?jums nadz paplaina iece?oanai ties?go DP kategorijas, nedz ar? pa- gtanna DP komisijas darb?bas laiku. Iece?oanas v?zas nevar?s sa?emit tie DP, kas neb?s izce?oanas proces? l?dz 31. j?Mjam,
P?c DP komisijas koordinatora Ei^ pop? Korkerija v?rt?juma, l?dz j?nija beig?m izdots 267.000 v?zai. Bez tam Hdz 1. j?lijiara izce?oanas proces? iek?auti ap 40.000 DP, bet l?dz noteik- t? termi?a beig?m  31. j?lijam tiem, paredzams, pievienosies v?l ap 4000 personu.
Apvienoto n?ciju saimniec?bas un soci?l? padome sav? 13. sessj?, kas s?ksies 30. j?lij? Zen?v?, uzklaus?sies IRO treo gada p?rskaitu. L?dz ? gada
,1. j?nijam IRO izvietojusi pavisam 940.933, bet repatri?jusi 72.280 b?g?u.
Ang?u grafu paris grib uztur?t 7 gadus vienu
DPpari Britu b?g?u pal?dz?bas padome in
form?, ka 19. j?nij? no V?cijas Lon don? ieradusies jauna DP grupa, to vid? 8 latviei. Kop pag. g. no vembra 2(K)0 DP iece?oanas pl?na ietvaros uz Lielbrit?niju jau p?rvestas tuvu pie 300 personu. in?s dien?s b?glu novietoanai London? iek?rtots ?pas hostelis  Lurgan Hostel, 113, Cromvell Rd, kur novietos pavisam 30 laul?tu p?ru. Vi?u apr?pei sav?ktas 3.500 m?rc. Pagaid?m hosteli novie tots gan tikai viens cilv?ks. Atkl?a nas aktu vad?ja gr?fiene Mauntbete- na. Vi?a kop? ar savu viru, admir?li
k?ta dJ^blV govjo alaukSma oa baroSana, un bij. Indijas vicekarali, ap??muies art ^ r i j t a aUJas darbi, saas laiki 11-
paUli ari Vkt novIkSani. Alga pSe tarifa, bUva Sdvoklia tm afkurin?Saaa. Pieteikties rakttlskt l?dz ar person?bas datiem ira ap raksta par lauksaimniec?bas praksi pie ICK pirst?vja Sav?rij? A. AvoU?a. Grosshesse- lohe, b. MOncben, KastanienaUee 2. Pie?em tikai personas, kas nol?taaas palikt V?cij?.
Anglija pareiz dz?vo zem festiv?la z?n?s. T?l? titt p?r?jie notikumi, gan pol?tiskda, gian saimndaciiskie. Mazajam cilv?kam neinteres? notikumi Korej?, Persij? vai Horicongl. Ir festiv?ls, t? p?c tas j?redz, j?izklaid?jas un reiz? ari j?papriec?jas, jo festavll? g?d?ts ari par izpriec?m.
Lutonas pils?t?, kurai 110.000 iedz? vot?ju, lieMj? Vordaunias park? no, 16. j?nija l?dz 14. j?lijam sar?kots festiv?ls, kur ir, k? var?tu te4k|l, at ska?as no Londonas festiv?l?. R?p niec?bas izst?des stendos galvenok?rt skat?mi paas Lutonas p?rf?itas fab riku raojuma. Iev?r?bu pelna auto r?pn?cu izst?d?jumi. Labu tiesu no iz st?des stendiem aiz?em radio, telev? zijas, elektr?bas, vitoas un p?tu ce puru skates stendi. Ir izst?d?tas ar? karav&nafs" un p?ris dz?vojam?s ?kas. M?c?bas l?dzek?u skatei ir at sevi?s paviljons, t?pat k? Lutonas pils?tas v?stures skatei. No k(^?j?s Liel?s izst?des ste.nidiem m?kslu p?r st?v Lutonas maite?ti kods, kas savu darb?bu s?cis 1936, g. k? neMels baz n?cas koris, dzied?t?jas s?kum? blu sas skolas un apk?rtnes nodarbina ?s meitanes. Bet 15 gadu laik? koris k?uvis par iev?r?bas cien?gu muzik?lu vien?bu, un plaM paz?stams ne tikai Luiion?^ un Anglij?, bat koncert?jis ari ?rzem?s, nobraukdams vair?k *par 60.000 ?diu un iadzie<l?jis daudz ska?u plau.
Festiv?l? ir g?d?ts ari t? ap- miSki?t?ju atspirdzin?anu u? izklaid? anu. I%vair?ki dz?rienu stenidi, kuros pret samaksu var dab?t da?dus pa dz?rianus, s?kot no at&glu fuUis l?dz visstipr?kiem v?niem. Festiv?l? iek?r tots ar? kino, kas par br?vu r?tk da ?dais bildei Izklaid?an?s ?kas, kas iek?rtotas blakus festiv?latn, aiz?em Idelu plat?bu. Te atrodas karuseli, elektriskie auto, elektriska dejas gr?da, m?r?? auana un svieana, da ?du sp??u ma?nas utt. Nav aizmirsts ar? bokss. Uzcel^ ta speci?la estr?de, kur daas dienas nad?l? sp?kojas an glu un ?rzemju bokseri. Karuse?u un da?du izpriecu nodalljuin? iet loti jautri Nep?rtraukti skan m?zika, smiekli un jautras ?alai, beft cauri vi sam skali un laipni aicin?jumi piada l?tdes izpriec?s. Priec?jas un izklaid? jas ne tikai b?rni un pusaudi, bat ari kungi un d?pa?s sirmiem matiem.
?auu dritem? aizslI4 daudz kas ga ??m, ko tikai retais pamiana. Gan sir m? m?te, kas cel l?gan? rokas par savu vien?go d?lu Korej?, gan jauna- va-l?^va ar saraud?t?m ac?m par savu l?gavaini, kur no kara lauka aitgrle zies sakrop?ots, gan citu tautu posts un b?das. Tagad i i festiv?ls, tas j? redz un j?priec?jas. L. G.
Luton?, j?nij?
Atbdbtfsim savus amatniekus
Tautiei; atbalstiet tos latvieu amatniekus, kas spiesti palikt V?cij? dodot vi?iem iesp?ju nopeln?t un no droin?t dz?ves iztiku! IRO invalidu p?rskoloanas centr? Lutensee, IRO Rehabil. Center, dz?vo tautietis I. Bla- evics. Vi? ir pulkste?UisIt?js un sasniedzis sav? arod? labus pan?ku mus. Nododiet pulkste?us laboan? vi?am. Tas Jums izmaks?s l?t?k nek? pie v?cu pulkste?taisit?jiem. Tautie tis V. Laimanis turpat labo rakst?m ma?nas un sudraba, izstr?d?jumus.
A. Avoti?i, LCK pfirst?vis Bav?rijas apgabal?
V?ri za?aj?s uniform?s jau pi mirkl? atkl?j v?cu karav?ru. T? ir jauna armija, kuras viru kr?tis negrezno spo?fi orde?i, im ari _ pak?pju z?mes  virsniekiem zelt un apakvirsniekien{ sudrabotas: zn?tes  n?s? visai nei^rltoll, _ nav nosl?pjams, ka daudz, daudi palicis pa vecam... Lai ari ki eit*pulc?jas no Bav?rijas, un Hamburgas, vec? kara skan tikpat pasv?troti brai un mandie?a balss tikpat skarbi k? reiz.
Karav?ru kantin? puiu dtif Darbu ats?cis vecais Kant?nes d?rz? Hamburgas nieks, kas nu atkal g?d?s par _^ v?ru ..atspirdzin?anu", v?ii sil nieka uzman?bu uz k?du He^ , virs laternas diu soli liek sk?rd?^ d?ti?, ko angli sav? laik? ,4< i" sav? uniform?. Jau rit m?s ?u p?rkr?sosim!" saka obr?d is sk?rda v?ri? jaa savu treo uniformu...
K?ds v?cu urn?ls v?ka atUBl z?m?gu uz??mumu Hubertus v?rtu priek?: sardzes karavlis, tene zem saules sarga un virs tik paz?stam? laterna ar ,,1951! LilI Marl?na gaida aiUg Kam?r ftanu komunisti brldtaa v?cieiem ar draudou SS v b i kam?r da?du valatu dSplomltt piatr un pret v?cieu apbru?otam^ m?r Libekas Hubertus sk?rds zald?ti? apvilcis v?cu t?rpu, ik dienas skan komandai, zib iero?i, un jaunie robelfl? bas v?ri noso?oja sav? pltmajl kuru pie??ma Rietumvldjas ministrs Dr. L?rs.
uztur?t vienu DP laul?tu p?ri 7 ?ga dus, pie?irot vi?u vajadz?b?m 240 m?te. gad?. Hostela vajadz?b?m naudu saziedojui ari Anglij? dz?vojoie poli. L?dz?gs hostelis iek?rtots ar? Bristol?. ns
Pazi?ojam saviem god?tiem abonentiem tm p?rst?vjiwn ASV, ka m?su laikraksta gal ven? p?rst?vja un gaisa pasta abonentu kartot?kas vad?t?ja ASV
ALEKSANDRA ?BOU?A Jauni adrese iri
187--16 lUonAva.. St Albans. L. I., N . Y.
LCK apglds LATVIJA
?iev?ro t ne valrikf
cij? groz?ti, k?p?c ais: p?riiku var s?t 15 kg vienai personai m?nesit ne vair?k k? 1 m?rc. un tikai ar citiem p?rtikas produktiem} a ?i s?t?to kafiju muito neatkar?gi daudzuma} t?ju bez muitas i nevar} Ies?t?t aizliegts cigsrsiss tabakas izstr?d?jumus, luksa pr (parfim?rijas izsti??dajumus, kf ?das uc). V?cij?. Iece?ot?jiem lldz?emtiem d?vanu sainlilem maks? muita.
itiumimimii?tfitifmtifmnnii
Z8MB Blall laiVrakifoa rakita par Vldll
SrfltiiBilam, trOcIgo UUkte, aksbtaol ca ot. Makl? vli ldai iaiofiai tliB, kSiai ca oianu ofici?li liadt. Ms ta ikatiaili io liatu ciadl. MSa ttala, ka pat ir tr?c?go baidarba pabalsta bIsUi tsf If i l k i par lava ritditna ntk? ts bislUlI rikfi. Snagats darba lUpraJIaB ta fai platlekamu iitika so roku nati, blt %al BaapCka lalk& katra var sa i ik l posti. Jau daudsi t& Ir sabrakoU, ir bt)i8 Itvfle taotlala pabalsti.. Dift kuacietsjt I?M aatalfitta so V?c?tt | | le. Iitllot J o iMU psr libkttjnNi sav nakids pasiata.
J ? n i a V a i t l l i ,
ARZBMNIEKIBM VACUA NAV Nj Bigliam VIciJfi oav s?komM |s J l <
p?rslogota savljlan so AiitrsavicMss raldlUam im plrbigttia)ttB tsBtai lvl|r Ja viena otri ?namniakt ttam fM? cij i dz?vo saffl?rS laboi apit?k|oi, Isl vokUs drii vlaa var aalaltiai. V i l tl padomit par iica?oiano. Daodiiea emigr?t vz ASV. TaSu daudzi ?m | V?cij? don? dt?dl. Udil lvr ka9 Amerik? sp?tu pats levl aMldlt roku dod v?cu lesUlu makiftaai i pabalstan UB atsak?s braukt To sals arlrdaudzt darba ap?jlgta ?rsfsiis 1 Svarcvald?, Vestfil? uc. apgabatof Ks biBtJttil pietic?gu ekilitasct tt Vlc^ StI nadomfi. ClU dilvo vsco sntall^ aasako pat savu b l n u . aldalJosMS* tlzfOras zeln?m. ^ i
Dz?voju Aaerikl |a divi gidu. Umt m?a gados un agrik tabljn s t r ? d i ^ ku dsrbu. Ta?u varu taUct, ka ASV.ttL itatoi un pils?t?! Ikvtaiis strstfli ?sflii jjlm piem?rotu darbu. Nava}aga i i f ka dol?ra pirktipija ir dsads ISs)itS| v9cu markai. K& Bakvaliilciti f t f | iB | pienotavi 40 stukdu darba nodili, i f f m j dol. Umn iagidsjis ftlvajosraf fsl tautitiiafli, ku ielt laM lekirtslsiSS apmlarinltl. iatt ar d lv ik l a i ar nevilaasiem firzamniekian. i f j nlc?f vairikt latviail bai siakiis ilg?ku talku.
Utvietibu saglab?t paOds dfudsla )au Bodlbtatis latvidu orgasif?cliaf u dioiiu skolai. Ari c?n?ties par lavu Hsfi; risiai lab?k Ud. ja bflsim vair?ki kosl. pie p?lisimies pali un pandfiita cilMa k??t Amerik?.
L . D o m b r e v i k l i ,
PIEMIN?SIM MOSU OTIA F ASAULBS C?N?T?JUS
Ierosinu otr? pasau?u kara latvlaii ^ l?)u piemi?ai lidot rakstu kr?juaSf ku dzlgi veciem str?lniekiem velt?tam Zvaigi?olo pallcu atmirdza. fils kr?)nU b?tu rakstos celts pieaUneklis tlam k u ^ r U t v l i u v?rda lirdli ttdavs c??? pret bo)lavismo.
J . Z v a l g f s f ,
PATEIC?BA Stmlgi patalcamlu Utvi |u a|
UUuakiU k?rt?gt plufitllaia ar ^ . sitavai na par sa?emt?m g r i lu t i a t?s tikai. $1 d?vana p?dfii mistl litvfeiu gr?matu luHana na mnullM to mfisn Jaunatni, k u ust?da p i l . " * Tianibu bibliot?kas gr?matu laiittr JUsu apg?da r?c?bu atz?m?jam k? patltsl^ flgu pal?dz?bas darbu latvisk? gara ?f lanal. Latvieu apvien?bu,BraftUji
10 >l
!
El i K l * * .sari , ftaiti NiB^Isdga ni?iH Meiu zm?i^
?JteVircburgas vi?a il?tianf tird? ^
Hipatst tta atceras, stivl 'nali: kaVt kvr
i i i p l l . klda itt,^ pmmtettipi! ' j^pi
lAlabs iba?su ?
??ia arkl? iaji M logad vi?]
iJleterimlsA ?^ilstlie^dzelzski^ p l / l a l laartu li
idlM?iii dai imsiazTO ir t? ;:JMz!W tm j?itj " i t tekamui
undz?ves tt zeonleks:
4i
mi