s rokas slairt ^
ka3:^?rsvir ve ido :? kundze instinkt?vi-
ai Pieskartos daia^^n Mums t ^ a t r o S i : ! :
?auna. Vi?a grib?ja i ^ . '
[riebumu, . vi?ai dord.?, Kundze apsvied?s ka,
pka gaisa ai telp?, kati^ N a Bamas Lorupes kl-V h^avej?s; nes?ji, kamOel nak M ptades telD?m! cas^s?i^ek^^ sas'Uoa - slaidu,. kalsnu, si.rmu
=^ 3os visgar?m meln?. Gai. e bija tur?ga R?gas nam. ^el pec: desmit gadiem apprec?j?s ar m?kfjlinie^ a to piedot. Vec?l-.i ar n tad sastap?s, bet arjcit>.
Tiieka.m?j? notik?/ pavi odien vec? kundzr^ tom?r ^usi. Padzird?ju.si, ka
| auc i s uz ?r/.em?m kopa vi?ai nov?l?s akmens no 3 paredz?jums, ka lauli- lim?ga, bija pievald?jies' leit!" teica Gai^-aias kun- ?t?g? sirsn?b?. Es jau _ev b?s gr?ti n?kt pie '?? sp?ru soli pirm?!" : m?t , ; tu arvien esi gai-
liaaj?!" meitu saskat?j?s, sir-
, pa | tai^n?s m?tes priek- k?s j t i k s?ka un no?b- :s v^rdi vi?u dz?la k? lepnums ne??va tos v?- arkl?va kundze saspiin-' Jku?us/k? pirms l?dena a. ?r?ji vi?a vai'?ja v?l .imi_er?ga. M?tes au^sl^ eredzet vi?u sabr?kam ?? tad tev tagad kl?jas?" |ad" vec? kundze izi'un?-
U uzsvaru. Meita pirmo teicami atvair?ja. M?tei
?as puses patika, vi?a pat lec?j?s - mana daba,,
tiekstne pras?ja f^ avu
m?t, dz?vojam, esam ve-
vlrs?" . Sirm? kundze ac?m zelta lorneti. ;a uz ?rzem?m!" atst?ja R?g??" s braukt. M?s b?r- :sim rudens pius?/.'*' Gai- dze k?uva nepaciet?ga. :San?s kaitin?ja. Vi?a ej?ou - skatu darbn?c? un
^Sav?di, tu^nev?lejies aprotu! Bet kas t? par
;ra lab?kais \m p?d?jais , cer par to dab?t; Kii l -
godal?u!" gan m?kslmiekiem nav
p veidot, k? cirst os plik- 1 Un k? visp?r pie t?da
?elis, k?da balet?ze. Iz- a?"
la' pieg?ja statujai pavi- til?koja no ivis?m pus?m, ?lepol?s vij?a, labi tre- s. V a i t?' b?tu t? pati. ta;l?dzir"'^: pp?s jaunkundzei p?c dai-ba mazu i^klai- tm?s!" Garkl?va m^^M runa bija k? moc?ba
lur neb?tii nekas ^ i ^ '
ru iebilst? Es b?tu iiel- ki mana v?ra m?ksliirii^^ hus. Lorupes jaunkuiidzi fstu, vi?a gl?ta un. laoi ?eitene, ar? apd?vin?ta.
sekos 4 numua:^)
ron ?reses biedr?bas 'icnerir
.^ opas jaun? valde pir^'^ L?jusies ?di: prieK-meK^ ir-ka vietniece Zlinaid'i it?rs L . varcs, kasien?
biedrzinis ?. Saln^iis. .ga biedru kartes izsutu iem. kas ies?t?s t'^ tog^^* bu maksu par ISf^ S- terim K . Rab?cam ..A.ai cij?, Gincburg?. - ^ fran?u joslas iev?l?ts Vitauts Kaiv^' of P. Jiu-evi?s, Kiaia
un R. ?aks. L?dzsine- ^rieksmeks pi-of. .ien?kumu kav?ts, ikopa
l?k heuzi??m?s.
Latviao Newspaper
PublUhed under E U C O M Givil Affairi DivisioD Authorisation Nuniber UNDP V96. Publisher iDd Editor: K?rl i? Rab?cs, np Camp Kleinkdtz near GflQibttrg/D. Prlnter:>Schwab. Vdlkibl." Gfinzburg/D Bgm.- Landin.-Pl. ?. Circulation; 4000. Published (hree tim^s wekly. Editorial office: Gttnzburg/Do. Oominikus-Zimmennatin-Str. 2
LATVIAN NEV^SPAPER
Nr. U4 0^ 9) Ceturtdien, 1948. g. 16. dee.
Izn?k t r ? s reizes n e d ? ? ? . I zdev? j s : B . \ L K uldevuoui Latvieu preses darbinieku sav* da rb ?bas kopa. Atbi ld?gais re* daktors: K . ,Rpb?cs, redaktori : L . B ? r z i ? , A\. Cu l ? t i s , B . ? ? selis, A . Liepa, H . Aiinden* bergs, A . n i i t s . Adrese: i Giinz* burg-Do.; r ed . : Dominikus Zimmermannstr. 2 ( t ? l r . 50). ' apg.: Mark tp l . 25 84).
BRAZ?LIJA SOLA UZNEMl
Braz?lija, kas tagad ratific?jusi IRO: stat?tus, n?kamaj? finan?u gad? uz?ems 15.00030.000 DP ar ?imen?m, apmekl?jot Hanavas nometni aj?s dien?s paskaidroja prazilijas p?rst?vja pie IRO. e- n?v?, ministra Helio Lobo, sekre t?rs Okta 10 Senze-Brodovics. Braz?lijai v.lBvair?k' nepiecieami lauksaimniec?bas un technisko nozaru speci?listi. Pret?ji cit?rn komisij?m, braz?lieu komisijas darbooties tiei nometn?s.
Iece?ot?jus apsol?ts izvietot ei ropieiem piem?rotos apst?k?os Braz?lijas milz?g?s territorijas zieme?os, galvenok?rt Maneas un Rio Grandas apgabalos. Tie atro das dienvidos no Rio de Zaneiro un ir pi t?lu no ekvatora.
Oktavio Senze-Brodovics Ha navas DP nometn? apskat?ja lat vieu virtuvi un daus dz?vok?us. Tad pat Hanavas nometii? infor m?cijas nol?kos ierad?s ar? divas ASV kongresa locekles. d.
Komunisti Polija aprij soci?ldemokr?tus
Tredien beidza past?v?t p'?d?j? soci?ldemokr?tu partija aiz dzelzs^ aizkara. Varavas universit?tes aul? notika svin?ga san?ksme", kuf? po?u soci?ldemokr?ti vienbals??i*' nol?ma apvienoties ar komunistiem. Ar helu pompu r?kotaj? dtoonstr?cij? piedal?j?s 1500 deleg?tu un dau dzi p?rst?vji no ?rzemju komunismu partij?m. Vakareiropas laikrakstu p?rst?vjiem ieeja universit?te bija' lieglta. Fabrikas svilpes un sir?nas aicin?ja str?dniekus pie radio ska?ru?iem, pie kuriem vi?iem vajadz?ja noklaus?ties ofici?l?s runas un ap|Wenoan?s" svin?bu norisi, k? ar? komunistu partijas ?ener?lsekret?ra Bieruta paskaidrojumus par vieni- bas partijas ideolo?isko pamatu".
Svin?bas Varavas universit?t? ?s ten?b?' bija po?u soci?ldemokr?tu b?res, lai gan aul? neviens nebija ieradies s?ru t?rp?. A r soci?ldemo kr?tu partiju mii-usi viena da?a ve c?s Polijas. Sav? lail^? marais pi ?- sudskis teica: Es iek?pu vilcien?; kas sauc?s Po?u soci?ldemokr?tu partija un izk?pu stacij?, kur-as no saukums' bija Polijas br?v?ba". Br? v?bu po?i zaud?ja jau 1939. gad?,, un tagad ar? vilciens apst?jies, lai dotu vietu citam, kas sauksies Apvienot? str?dnieku partija".
Par po?u soci?ldemokr?tu apvieno-
1^-
45 DIV?ZIJAS U N 12.000 LIDMASlNl? GALVENIE PUNKTI ATLANTIKA' PAKTA SARUN?S
Bez Briseles pakta dal?briiee?m neviena cita Eiropas valsts pagai d?m nav uzaicin?ta uz sarun?m par piedal?anos Zieme?atlantika pakt?, otrdien paskaidroja ASV vald?bas p?rst?vis, kas pirmdien piedal?j?s Va ington? notiekoaj?s apspried?s. Norv??ijas ?rlietu. ministrs Lange *iz-' teicies: vi?am esot dibin?ts pamats pie?emt, ka tuv?kaj? n?kotn? Nor v??ijai ?ds aidn? jums v?l nen?kot, Lidzigi otrdien izteic?s ar? D? nijas ?rlietu ministrs Rasmusens. Kopenh?gena atjaunotas Zviedrijas, Norv??ijas un D?nijas aizsardz?bas komisijas apspriedes. /Tr?s aizsar dz?bas ministriem l?dz febru?rim j?zi?o sav?m vald?b?m par Skandin?m vijas kop?gas aizsardz?bas iesp?j?m.D?nijas aizsardz?bas apsv?rumu d??** uz pusi samazin?ta d??u brig?de, kas p?c jaun?s' vienoan?s ar Lielbrit?niju vel l?dz 1951. ?. piedal?sies V?cijas okup?cij?.,
Vaingtonas sarun?s, kur?s pieda- ns ASV ?rlietu ministrijas p?rstrivji
im seu tiei ieinteres?to valstu, K a n?das. Lielbrit?nijas, Francijas, Be?- /iiias, Holandes -un Luksembureas v?stnieki, par Damatu ir tr?s da?di nakta projcl^'v ?o izstr?d?juas ASV,. Kan?da un Rietumeiropa's ?ni jas jeb Briseles pasta valstis. P?d?jo pro jektu A S V v?las padar?t stingr?ku" un apsver noteikumus par iesp?jamu agresiju . ?rpus - Eiropas pret k?du pakta dal?bnieci. Sai sakar?b? nor? da uz neofici?l?m sarun?m starp ASV ui?i Lielbritaniiu par dro?b?s sist?mas rad?anu T?lajos austrumos.
Galvenie noskaidrojamie punkti ir : sarunu gaita, pakta dal?bnieku sa st?vs, garant?jam?s pal?dz?bas veids un nakta ils^ums. ?lev?rojot sasp?l?to -Starptautisko st?vokli, diplom?ti cen t?sies sarunas nobeigt iesp?jami dr?Tl, lai to ?tr?k Var?tu iesniegt A S V kongresam. Bez tam j?^nosaka ter mi?: pilnai konferencei, kur paktu parakst?s. Princip? piedal?anos pakt? grib dar?t iesp?jamu vis?m valst?m; kas atbilst visp?r?jiem prieknosac?jumiem. Pagaid?m' gan nma, bez min?taj?m septi??m, bi- ju.si vien?gi par It?liju, Iri?u, Islaridi. Noiv??iju. D?niju. Portug?li. Grie ?iju ui^ Turciju. Nepatiku rad?jis It?lijas nesena'is m??in?jums saist?t
.?avu piedal?anos ar k?d?m koncc- ?li?m it??u- agr?ko koloniju jaut?- ium?.
P?c 9merikaT;iu pl?niem paredz?t? pal?dz?ba aptvepot vismaz. 45 div?zi- h apbni?oanu pakta dal?bniec?m: valst?m Eirop?, bez tam run? par 2^.000 lidma?nu lielas gaisa flotes
izveidoanu. Vajadz?g?s pieg?des paredz?ts veikt- aizdoanas un nomas ^^ "^ UTTia ietvaros. Kam?r Eiropas vai- . "^^Hs ieteic 50 gadus par pakta ter-
Pieskano ?o t to Bri.seles pak tam,, tik?m. ASV, cik v?rojams, v?las
Grie?u komunistus sakauot n?kamgad Vain9:ton? ieradies A S V s?tnis
^^ i^o?i??, lai inform?tu vald?bu par -avokli senaj? hell??u valst?. Preses P?rst?vjiem vi? izteic?s, ka Marko-
armij? v?l ir ap 23.000 v?ru. b- ^^ (^ vald?bas; karasp?ks, izn?cin?jis ^T^m?ram 35.000 partiz?nu.. S?tnis o^ma, ka n?kamgad At?nas ieg?s
:^ ^^ n?.^ u uzvaru p?r. komunistiem. P?c J'^ ^d?bas inform?cijas, in?s, dienas, 'komunistiem at?emta svar?g? Kar- .^ icas. pils?ta Tes?lij?. kiu:.bija ielau-
'^^ ^^ i^os 1400 partiz?nu. ' B B C
o laiku saniazin?t uz 10 vai 15 ga diem, gan paredzot l?guma autom? tiskas atjaunoanas iesp?jas. Pakta uzdevums b?tu nov?rst st?vokli, k?ds jau bijis divos karos: ka ASV tikai vair?kus m?neus p?c kara pie teikanas sp?j piln? m?r? iedarbin?t savu bnmoan?s r?pniec?bu. P?d? j ? s sarun?s starp prezidentu Trume- nu un ?rlietu ministru Maralu, k? zi?o no Vaingtonas, esot izpaudies uzskats, ka Eiropas probl?ma prasa pat lielnku steidzam?bu nek? spie d?g?s ?zijas nrobl?mas. Praktiski iesp?jam?s Zieme?atlantika pakta dal?bnieces valstis k? iedz?vot?ju skaita, t? saimniec?bas kapacit?tes zin? t?lu p?rsp?j Padomju Savie n?bu. ^ BBC, NZ, BB
anos ar komunistiem' run?ja jau sen. Priek tam Mikolai?ika zemnie-. ki ,,l?ibpr?tlgi pievienoj?s*' tautas partijai, ko sauca par' ?ub?inas zem- nielai partiju. Tos, kas nebija ar mieru klaus?t, pav?l?m, apcietin?ja, vai. vi?i vienk?ri pazuda. Izk?rtnes.
Cilv?ka ties?bu deltla- r?cija krieviem
nepat?kams bumeraogs
d?.l v?? palika demokr?tisk? partija unI darba partij a, bet Pol ijas :pol11is- kaj? dz?v? t?m nav nel^?das noz?- ?ies. Y K? dadzis ac?s komunistiem visu laiku bija po?u soci?ldemokr?ti, kas apvienoan?s br?d? ' skaita ap 800.000 biedru. Jau cara laik? so ci?ldemokr?tu partija c?n?j?s par Polijas neatkar?bu. Daudzi t?s biedri ilgus gadus nos?d?jui' toreiz?j?s Kri(?vijas cietumos, un liktenim lab- patik?st ka vi?i iepazin?s ar? ar sar kano ieslodz?jumu viet?m. . /Polijas neatkar?bas laik? soci?lde- niol^ratu partija zaud?ja da?u sava prestia, jo nebija pratusi pietiekami eher?i.ski iest?ties par agr?ro refor mu. I Bet kad s?k?s otrs pasaules kar, soci?ldemokr?ti atkal atjaunoja seno c??u-'par neatkar?bu, ko tagad izbeidza tautas demokr?tija".. Priek tam >notika r?p?ga t?r?ana partijas rind?s. Dau biedru liktenis izveido jies tik tra?isks, cik tr??ksks tas var b?t cilv?kam, icas dz?v?bu saj?t p'ar slogu. T?, piem?ram, vecu soci?lde- nokratu un arodbiedr?bu -?ener?l sekret?ru Antonu Zdanovski atbr? voja no apcietin?juma tilcai ?si priek n?ves. Gal?gi salauzts, sauca vi? Iagonij?: ,,N?. n?, es nek? ne zinu!" Soci?ldemokrateJan?na Pu- zak^ a p ? c 12 dienu nep?r! rauktas pratin?anas izl?ca pa policijas pre zidija logu. Vi?as br?li, kas sv? laik? 'ierad?s kop? ar citiem 16 po liem k? deleg?ts Maskav?, bet tur tika apcietin?ts, pareiz ties? kaj^ a tribun?ls. Bijuo ministru prezid'm- tU ? Osubku-Muravski izsl?dza no partijas kop? ar sievu, jo p?c aus trumu labajiem paraugiem ar?. po?i .soda un atriebjas ?imenes pied^r?^^a- jiem. .
Vien?gi tagad?jais. ministru prezi dents un partijas ?ener?lsekret?rs
(Beigas 5. Ipp.)
Koment?jot Apvienoto N?ciju kop sapulces pie?emto cilv?ka ties?bu deklar?ciju, ko da?a ?rzemju preses visp?r uzskata .par vienu^no nedau dzajiem UN sesijas pan?kumiem, ang?u liber?lais Manchester Guar^ dian" opon? otram pres? dzird?tam nov?rt?jumam, ka deklar?cija esot teor?tiska, praks?' neiedz?vin?ma un. tai t?d?? nevarot pie?irt p?r?k lielu noz?mi.
:Tas ir dros solis olaiku pasaul?,, kur ^nevienas valsts vald?ba nevar visiem saviem pavalstniekiem, ga rant?t visas deklar?cij? min?t?s br? v?bas un ties?ba.s," raksta liber??u laikraksts, nor?dot, ka deklar?cija ar? esot krieviem ?oti nepat?kams bumerangs'-. Tur, kur komunisms v?l c?n?s p?c varas, krieviem dekla r?cija liekas pat?kama, bet tur, kur kom?nisms jau valda, t?s panti v?r- as pret paiem komunistiem. T?d? ari padomju deleg?cija cent?s p?c iesp?jas visp?rin?t sev pat?kamos pantus, bet p?r?jos "m??in?ja / no z?m? p?c iesp?jas saaurin?t. B B C
Aicina likvid?t ro beas starp Berl?nes rietumu sektorient Berl?nes lielvec?kais Reuters
pirmdien ierosin?ja atmest t r ?s rietumu sektoru robeas un no dibin?t tr?svalstu komandant?ru, kas koDigi k?rtotu visus milit?ra j?m vald?b?m picKrit ?gos , jaul?-- jumus. bet visu 12 Riclumberlines iecirk?u p?r?j? p?rvalde paliktu centr?lu v?cu iest?u rokas. T?- atvieglotos pils?tas p?rvald?ana un b?iu pan?kama liel?ka vienl? dz?ba, it ?pai p?rtikas sadal?. Bez tam Reuters pras?ja rietumv?cu markas noteikanu par vien?go maks?anas l?dzekli Rietumbc^rl?- n?. Apvienojoties var?tu uzlal:)ot ar? ener?ijas pieg?di.
t r ? s komandantu apspriede, ku r?, k? dom?, bija paredz?ts run?t par kop?g?s komandant?ras dibi n?anu,' p?c ang?u un f r a n ? u mil i t?r?s, vald?bas piepras?juma atlik ta, jo ang?u un fran?u iest?des jaut?jumu iepriek gribot r?p?gi apsv?rt. : Amerik??u sektora- ko mandants' pulkvedis Haulijs otr dien paskaidroja, ka runas |ar rietumu sektoru robeu likvid?- anu neatbilstot paties?bai. Prak tiski gan vien?g?s ?st?s robe?s, k?das past?vot Berl?n?, esot starp krievu sektoai un p?r?jiem sek toriem.
BBC, St
2
Vai Km? organiz?s jaunu vald?bu? JAU RUN? PAB MARALA CANGKAIEKA ATK?PANOS
i?as Peking? un 50 km no Ns^ jikingas K?ds komunistu p?rst?vis Honkongas raid?t?j? otrdien pazi?oja, ka
marals Cangkaiseks vairs nav ??nas valsts prezidents; p?c opozlcija^ s spiediena vi? esot atk?pies no sava amata. Nanklnga v?l?k o pazi?o jumu kategoriski atsauca, nosaucot to par komunistu izgudrojumu. ?? nas galvaspils?t? otrdien no anghajas ierad?s E R P pilnvarnieks Hof- mans, lai satiktos ar maralu Cangkaieku. V?l esot anghaj?, preses
C??as pareiz jau notiek Pekingas priekpils?t?s.: Komunisti ie??mui ar? k?du lidlauku, kas atrodas 13 km no. pils?tas. , P?c Honkongas in form?cijas, komunistu patru?as p?r g?juas Jan^gts? upi. Nacion?l? val d?ba turpretim zi?o, ka upes fors? ana nav izdevusies: lielgabaliaivas
TA IZCE?OANU UZ ARGENT?NU T A S D A R ? T S , L A I N O V ? R S T U I Z C E ? O A N U U Z K A U T K U R U Z E M I '
,.Par piem?rot?k?m izvietoanas zem?m latvieiem m?s uzskat?m Ei? rop? Angliju un pa da?ai Franr ciju, teikts rakst? bet no aiz j?ras zem?m A S V un Kan?du. Bet no l?dzin?jiem piedz?vojumiem redzam., ka nok??ana aj?s zem?s ir saist?ta ar diezgan lieliem gr?tu-i miem un pati izvietoan?s virz?s uz prielvu stipri gausi. T?d?? nomet?u iedz?vot?ji k??st nepaciet?gi un ^^ ir gatavi doties uz kaut kuru zemi, ja vien tik tur ?em pret?, pat tropu ap gabalus neizsl?dzot. is p?d?jais ap st?klis spie apsv?rt jaut?jumu, uz k?d?m aizj?ras zem?m v?l var?tu doties, nerisk?jot nok??t p?r?k lie los gr?tumos.
Ja atz?stam par nepiecieamu pa pildin?t izvietoan?s zemju sarakstu, tad no aizj?ras zem?m .par vienu no piem?rot?kaj?m ir j?atz?st Ar^^en-, t?na. Vispirms' ir j?saka, ka klima tisk? zi?? t? ir piln? m?r? noderI:iia( eiropieiem. T?s zieme?u dala gan piek?aujas tropu apgabalam,, bet t? k? ai da?? ir kalni, tad an tur eiro piei var atrast sev piem?rotus k l i mata apst?k?us.
Argentina ir stipri taia zemo,, no mums :t? atrpdas apm?ram." tikpat t?lu k? Austr?lija. Argent?n? ir daudz augl?gas zemes, tur audz? lie lus daudzumus kvieu un citas la b?bas, k? ar? loti daudz m?jkustonu. Liel?ko iedz?vot?ju skaitu Aro-ent?- nai devuas, ?das tautas: it?liei 2.604.029 personas, sp?niei 1.78^295, fran?i - 226.894. krievi - 169^57, turki 157.185, v?dei 100.699, ang?i 64.426, veiciei
LGK amerik??u joslas deleg? cija 3. decembra s?d?, k? jau zi ?ots, pret?ji l?dzin?jam LCK un LGP viedoklim atzinusi Argent?nu par piem?rotu izce?oanas zemi u!n ap??musies r?ip?ties, lai izce?o ana uz turieni neaps?ktu. K?di mot?vi deleg?ciju ierosin?jui uz t?du l?mumu, tas las?ms aj? rakst?, ko redakcijiai sniedz LCK inform?cijas nozare ar virsrakstu ^Argent?na viena no'ieteicam?m izce?oanas zem?m".
37.017, portugaliei 38.096. po?i 24.714, d??i 12.896. Hblandiei 8.751 utt " Liel? p?rsvar?, rir, lat??u tautas, kuras ar? p^eki? zemei la t??u tautrlm rakstur?go sadzh^es stilu. Valsts valoda, ir sp??u valoda.
Argent?na gan ir .stingri katoliska zeme,- bet tur ir reli?ijas br?v?ba un darbojas ai-? luter??u; un /pareiztic? go draudze? un citu krist?.qo konfe-: siju organiz?cijas. ?oti stingi i ?i menes dz?ves tikumi, laul?bu .?ir ana gadoties pavisam reti. ?oti augsta dzimst?ba, un tautas dabiskais- pieaug\uns ir viens no augst?kiem pasaul?. Tautas kultur?lais- l?menis nav augsts 19'^ 9. g. 16'''o no Ar gent?nas iedz?vot?jiem bija analfa b?ti.
T? k? Argent?nas vald?ba ir ar mieru ielaist vismaz .10.000 latvieu, tia'd mums ir pamats vis?. nopietn?b? apsv?rt emigr?cijas v?lam?bu.-un iz redzes tiem, kas dosies uz o zemi.
L?dz pat otram pasaules karam Argent?na bija galven? k?rt? lauk saimniec?bas zeme, bet pa otra pa saules kara lailcu t? loti nopietni str?d?jusi pie savas r?pniec?bas iz veidoanas. Lauksaimniec?bu veici na tas apst?klis, ka Argent?nai ir
un krastu apsardz?bas ku?i, nogrem-. d?jui liel?ko da?u d/onku. ar kup?m komunisti m??in?ja p?rcelties Jangt- s? zieme?u krast?. P?c A P inform? cijas, komunisti bez k?das c??as ie guvui svar?go Tanganas og?r?pnie- clbas apgabalu zieme?austrumos no Tientsinas. A F P zi?o, ka kom?Jni.s1u~ vien?bas - atrodas vairs tikai 50 km no Nankingas. (
Amerik??u ofici?l?s aprindas aiz vien noteikt?k apgalvo; ka^Cangkai- eka kundzes misija Vaington? bei gusies .ar piln?gu neveiksmi. A S V uzskatot ??nu par zaud?tu un tagad galv(}no" v?r?bu v?loties velt?t Rie tumeiropas aizsardz?bai. Visai pesi mistiski .st?vokli nov?rt? ar? ??nieu laikraksti. Nankingas pro.sc, piem? ram, apgalvo, ka Cangkaieka kun dze ieradusies Vaington? ne tik daudz lai sa?emtu pal?dz?bu, bet lai
loti daudz augl?gas zemes. Agr?r? l?gtu 'Savienot?s Valstis un varb?t iece?o- ar? Lielbrit?niju uz?emties c??as va -iek?rta tom?r nav izdev?ga
t?jiem. Argent?na ir^ tipi.ska l iel gruntniec?bu zeme. kur atsevi??m saimniec?b?m' pieder desmitiem t?k-- stou hn lielas zemes plat?bas. Va l d?ba no valsts zemes fonda varot ko lonistiem pie?irt, tikai sam?r?, maz augl?gas zemes.
Neskatoties uz lielo zemes plat?b'';, zemes cena tom?r ir stipri augsta. Lai tiktu pie sav.is saimniec?bas, nepiecieams jau krietni liels kapi t?ls. No valsts zemes fonda.zemko p?bas rakstura, saimniec?b?m p?G?ir ap 100 ha,- bet lopkop?bas saimniec? b?m 2.500 ha katrai. Viena persorta nevar. sev ieg?t vair?k k? divas t? das zemes normas.
Pie tik lielu saimn'eclbu sist?mas lauku iedz?vot?ji dz?vo stipri izklai dus, k?d?? lauki ir ?oti reti apdz? voti. Lai veicin?tu kolonistu dr?z?ku asimil?.^anos, vald?ba ncpic?auj vie nas tautas iece?ot?jiem, ier?kot lau ku saimniec?bas vienkopus, bet to? nomet'ina izklaidus un jaukti ar citu taut?bu kolonistiem. Argent?n? diez<:a? parasto lauku saimniec?bu nom?ana, ^pie kam nom? var da b?t saimniec?bas' k? bez invent?ra, t? ari ar zemes ?panieka invent?ra."
(Beigas 2. ipp.)
dIbu pret kom?nismu Austrum?zu?.^ Amerik??iem tagc^d j?iz?iras vai nu starp ,.korupt?vo ??nas vald?bu, vai piln?gu komunistu noteikanu". . .Ti mes" dom?, ka ASV v?l joproj?ip ir v?l?an?s pal?dz?t ??nai, ia vien zin?tu, k? to dar?t. Teii pa? laik? amerik??iem ir ar? skaidrs, ka kuQmintan^^s bankrot?jis un ka t? vie t? j?rada ??n? jaunn sp?j?ga vaj- d ? b c ' j . '
BBC ool?tiskai.<*, komentalors'Kri.s- toiors Dilks saka, ka Cangkaiek'im nav bijis ill?zi]u par komunistiem k? vienam otram Rietumeircpa?/po-' l i i ikim. ??nai jau kop ilgiem ga diem nebija nek?du atelpas ;' br?a. P^ >c c??arn ar japimif-m sekoja tikpat 'niknas c?n?s, ar komunistiem, k a m ai oiy~o period? ?angkaieko vien?bas zaud?ja ne maz?k k? 2 mil- jnnus v?ru. Marals p?rvarej;.'"-' daudz gr?tumu, bet tik ?aun? .situ?ci?O vi? v?l nekad nav atradies, pagaid?m abas naid?g?s pasaules atdala j\ingTs? une. bet nevar zin?t, vni n?c da?m dienjim t? vairs b?s robea.
??nas vald?bai n?rmol korrupciju un nc.--p?;?bu. Uz p^ju , maralu ^:r.n:!ka'eku tom?r .'iekr?t ne kripa tas no iem apvainojumiem, jo vi?^
. fBeigas 5. Ipp.)