nas ??r?us'vi, '""^u akcija t S r S ' A r -
aizbrauks.^ ^^D^p '^f. Iece?ot?jiem no '""f* Argent?nu dosL "^''^
, Aizbrauc?ju-vida\,""
;as
ce?oanu UE
^amatniekiem str?dniekiem,
nlekienri, ja neb?stas no rmumiem.^ Neieteic Z d i^es^ akad?miski^ ^ f e r ? t i e m , jo ties^ ^ i . f v a . s p e c i ? l i , i apgrutnata. Valsts die^ opjus nepie?em.
P?c-nod?votiem 2 ga- natur?liz?to st?vokli bet npdzl^oan?s: Argent?nas ^u. Iece?oanas noteiku- a hum?ni. Person?m kas r 60 gadiena, j?nor&
s par vi?u uzturu. Ta n? ar b?rniem zem 15 aa- ?da, kas pal?dz?s vii^m r?t. Ja sievietes, jaiin?-
gadi^ m, grib iece?ot vle- der?giem, tad t?m j?uz- dev?js, kur iest?d?m b?V s k? mor?liski nevaino-
uz Argent?nu ir v?l tai ma, ka' ? zeme neliek raukanai. tas noz?m?, as v?l?k grib?s atgriez- , to ar? droi vai ?s iz- c l?dzin?j?s prakses ie- uk?nu neliedz."
s, Eslingen?
no ?rzem?m un Itiir?l? ros?b? nometnes ka V?cij? obr?d esam
4es. ?E^tlabi koncerti un es, par ?opietakierii iem nemaz nenin?jot, kl?ti. Naudas tr?lcurtis?: rku nevienam nav par asaul? j?piDj?m Ir sp?
ka cilv?ks vispirms erin?t t?s pras?bas, kas Visnepiecieam?k?s.
0 t?l?rn pasaules m l^?m k run? par gar?go badu. 6 v?l nej?tam. Vajiidze- ait?t, cik: nomet?u vel- p?rdod pudeles ar rai- vai art papildkalorijas
.tas un ieejas bi?etes sa- i redz?tu, kas te fitav
en? rakstnieku P^ ?J- patuka z?le. Varb?t
?d?jais sar?kojums, ku- l?Sanas rakstnieki gn- t kop?j? saim? ar lasi- t p?c gada m?s dosim ai bridi redz?tu valga iekus un rakstniekus,
piebilst, ka dak?rt pa^ i -m retajiem sarHcon-
paviri. Klaus?t?ji ^ n? grib dzird?t ko jau- Hc?tu. Interese z?d, I Jies klaus?t?ju .prie^*. m?nea public?tu dar- sta.
Komflnisti ie??mui Jau divas piektda?as no visas ??nas. Bet v?l d3Ud2 svar?g?ki par territctri?lajlem zaud?jumiem, ko cietusi Kinas na cion?l? vald?ba, ?iet d??v? sp?ka zaud?jumi P?c amerik??u apr??iniem, nacion?listi kop i gada jialija vien zaud?jui ap l.SOO.OOO viru. P?c ci tiem apr??iniem, nacion?listi p?d?j?sj?s ielenkumu kauj?s zaud?jui 60 proc sava karasp?ka. Kas notiks t?l?k?
jfaclon?listu vado?a eangkaieka ?n?t bumbas, kas kr?t tiei uz vi?u prestis p?c iem zaud?jumiem stipri pau galv?m, ? ? ar? amerik??u ^tis, un. Trumens piekl?j?gi norai- valstsv?ri l?dz" p?d?jam br?dim ne- j??jis vi?a apmekl?jumu: V^^^ gribot tic?t, ka ?in? -aut?s kom?- atblld?dams, k a e s nedom?ju, ka nistu lodes paties?b? t?m?tas un ari ?Osiai "br?d? v a r ? t u s a v u zemi at- t r?pot; paus amerik??us. Vaing- jt?t". Toties Vaington? ieradusies to?a gan esot daudz:run?ts nar to, lidos t?rpt? Cangkaiekakunidze,vko k? vajadz?tu vai nevajadz?tu padev? par visarmant?ko l?dz?ju pa- l?dz?t ?lnai,^ ^^ neviens l?dz im saules politik?:;Ta?u liekas, ka o- neesot run?jis, k? nodroin?t ??nas 1^ 2 nepal?dz?s ne z?ds, ne arms. pal?dz?bu ?SV,, kas n?l^otn? k??ot
'Nkdtn?- ,iCangkatekam b?s^^ v8rfl paam sav? sul?" rakst? pdr^^^ rietumeiropie^iem; vel neie.au Klajiem austrumiem Daily Mai l" ^^ ^^ Prata nociot p^ ^^ ^ ieis saka ?ener?lis Grimsd?ls, kas 7^^^^ S e i z bija br i tu-misi jasvad^ Slnas nacion?l?s vald?bas. ,:KInuV^^?^ ^^^ f ^^ ^^ ^ Vasmgto-. ir^nav iesp?jams no komunisma f^?^^ ktr^ pazi?ojis amerik??u virspa- izpbanos . Azija. :Ga-
zi?ojums skan drusku divaini, jo, vain^i^ai par tik, par cik ar /iem gan k?dreiz dzird?ts ka ugunsdz?-^^^zek?iem izdotos atjaunot tirdznie-s?ju prieknieks 'pied?v?tu kr?sas G^^^^ Istabu izsk?istin?knai, : kad jumts munistis^^ Marala jau liesm?s? pl?na valst?m vairs netirgotos. Antu?i
\ ' / ; 1 . . 'jau tagad izmis?gi xln?s ar kom?-^ Z?m?g?ka : par vis?m tom?r; ?iet h i s t i emMala j? , un vien? no v?nu
inform?cija, ka ASVgatavajot iesaI?- lsvarIg?kaj if stSt savus diplom?tiskos p?rst?vjus ?nilibnikmieu. kas -dz?vo M?l?j? un Nankinga.an tad,; ja Si pils?ta, kristu pagaid?m ir pretkom?nistiski noska- komunistu rok?s, un to pau ar sa- ^^ o^ ti. St?vok?a maina pa?/ ??n? viem- tirdznieciskiem p?rst?vjiem v?pj^?i^aj^?tu main?t Mavokii ' ai_ dom?jot dar?t ari vesela rinda lielu ^^j?a^^^ ik gadus rao risumiem amerik??u firmu, io vidu pasaules svar?gas preces 200 milj. dol?ru v?r- slaven? foto un optislco ier??u fabri- t^^g ka ,,Kodak'\ Tas izklaus?s p?c sa- ; strate^iia n ? c - T i m e " do-^ icara;meR.iesanas:ar lavoritiem. ^ I?^am, esot dibin?ta;.uz^^^^^
Bet k?das^tad b?tu sekas, ja labi Eiropa bez ?zijas nevar atkopties, bru?otie, ar jap??u un padomju ie- Eiropiei pai to, ac?m redzot, neesot ro?iem apg?d?tie komunistu sp?ki apzin?juies. T?pat to neesot apzi??- mirs neb?tu atturami? Jau min?tais j ? i e s v Vaington?, kas.de^ ang?u ?ener?lis Grimsd?ls pat jau. v?jui Eiropu par v,dro.?ko ieg?ld?- sprie, ka ?angkaiekam neesot iz- jumu". Time" apgalvo, ka tas bija redu notur?ties pat ??nas dienvidos, viens un tas pats iegUld?iums'VT?- kur vair?kas lielas provinces jau iz- p?c/a^ ^^ ^^ uzdevums ??n?: neesot pauduas separ?tiskas:; tieksmes ;uri i viss." atbalst?tlab?kus^v slikt?kus tagad, varb?t r izmantoot gadi jumu J draugus, bet atvelt atpaka? /kom?- lai -k??tu patst?v?gas. ?ener?lis gan nisma veltni. :^ebilst ne v? rda , : ka ?das jaunas .^^^^^^ ,,Time". ne ^arl k?ds republikas ?tri vien.uonaktu t?s pa- ^its ai br?d? nevar: pateikt, k?diem as varas rok?s, kas jau okup?jusi l?dzek?iem o Kinas un pasaules visu Zieme??inu. Ja vel priek '^ada k^?^^^anas , ?kci?u var?tu realiz?t. daudzi labi inform?ti" rietumnieki vism?z neviens' ai brU? nevar pa- nemitlgi apgalvoja, ka. ??nas komu- U^i^^^^ ^o paveikt bez tieas mi l i . nisti nemaz, neesot ^komunisti", bet U^^j^g iejaukan?s, un nav paz?mju, tikai zemnieki, kas alkst TDCC zemes ka rietumi b?tu tik izkUlgam solim reformas, tad tagad ie lietprat?ji" sagatavojuies, ar no?lu atz?st, ka vi?i p?rskatiju- Jies. T?d?? pat. visoptimistisk?kie ??nas zemnieku" aizst?vji, spiesti pievienoties: apgalvojumam, ko priek p?ris m?neiem formul?ja v? cu laikraksts ,,Spiegerv ies?l?dams kadu rakstu -ar t e i k u m u r , , T ? l a j o s n p n i i i h ? e i u austrumos rietumnieki zaud?jui pir- ^^^^^^^
^10' tre? p a s a u l e i kara svar?ga ikauju!",,Ea|Europe'' nesen raksti-H^^^ i ja, L r k u m n ^ k i guvui ?ietamus l ^ ^ l ^ ^
n?kunu^ auks t a j ?ka ?? Eirop? t i -^ i^g^^^^ Li t?p?c, kakominism^vei^^^
lajiem austrumiem. . . ^ a t v ? r a savas durvis vienam t?dam Pirm?s zaud?t?s kaujas sekas vis- klai^ l?dza ?dienu un dre-
spilgt?k izt?lo amerik??u republik?- bes. P?c div?m dien?m tas pats z?ns plem draudz?gais Time", kas r?gti bija kl?t pa otram l?gam un atveda ironiz?, ka kapav?ri nekad nepama-? Hdz a i i savu draugu. Ar? tas sa??ma
pras?to pal?dz?bu, un dr?z z?nu ban d?s jzplatr j?s baumas, ka priesteris Karols Abings pa 1 ?dz visiem. Jau p?c da?m ned???m priestoriin bija j? grieas, p?c padoma pie koll?ga M i -
5
- 3
A . /Lp .
: -Tuvo?Ofies ' Z i e m s v ? t k i e m , -;S?vieno.tflja5; V a l stis ^s?kusics'brnvdnbas s v ? t k u e g ? u .uzst?d? a n a . Sis 28,5;:ratrtrus augstais rriilz.enisju^^^^^ dils i L o s a n i e l o s ? , .novietojot -to si?rp; :pustrO" p i s k a j ? n r . Kalifornijas; p a l m ? m .
skola Ziemsv?tku vec?iem
Amerik??u b?rniem, t?pat k? eiro- pieiem;rZiemsv?tlcu priekus it ?pa^ vairo Zieinsv?tku vecis,: ko ASV- pa z?si- ar v?rdu Santa ;Claus'\; Tas' ir si^'in:: v?ijs, i i e l i i b?rdu un .^sarkan? .m?tel?. J^u, labu laiku;-pirms sv?t kiem ?di Sv?tie-Nikl?vi sastopami visos pre?u' namos, kur tie': iztauj? mazos :a?jmbkl?t?jus p?r:vi?u v?l?ju miem;: ; Daudzi: no iem Ziemv^ v^Giem. ir apm?c?ti ?pa?; skol? ?u jorkas; tat?. .Skolu vada .?arlzs; Ho- vards, k^s; i pats 29 gadus b i i i s k 6 - mercialais'' Ziemsv?tku vec?tis.. Vi? 'skol u ?odibin?j?,;,,1ai izskalistu.slikt ap??rbtus ye?us, sapinkot?m, ;n^m?- kuligi piel?m?t?m .b?rd?m, ;ku??i .;pa neprot sarun?ties a ? b?rniem
l^puden ; tirdznieGilbas' -nami vis?s ASV Vai h?:: izrakstija; ;sev-.. Sv?tos N;ik:l?vus no Hovarda skolas, vai ar nos?t?ja sav?jos uz turieni 'apm?c? bai, . Se:^ :u dienu ilg?. kurs? tiem m?- ea grim?a?os,; pareizu/ uzveanos b?rnu: ps?chD?o;?iju,S.v.;:?ikplaja;,le ?endas 'v?sturi .un'v:?l citas:-^ ^^ -H P?c / t la iTt :vi? i -sa?em B. .;S;/C..gra- du"/ Bcichelpr'of Santa ; p i a u s l e - m?t ? j?i ies; aspr ?t?g i/, st?s t?t b? rn iem par ^sav?m:,.rota?lietu fabrik?m Zie- .me?pqly"?, ^b?rdainie' ^vec?i;; s?k /savu dienas: d a r b u . K ? d a ?ujorkas di- veikala; ?Ziemsv?tk?; vec?i,: str?daj riiai?as, prieksv?tku/ned???s: inter v?jui 250:000 b?rnu;^ -^ -^ ^^ .^:^ ^^ ^^ ^^ :^ N
i -i
. 1 m
pensiju un nomiris [ l ? n K ^ A ^ ^ Kad Edv?nu D?msu Sobiju i91!7. Abiem priesteriem rad?s ideja pul-
l atlaida no britu armijas k? g?zu cin?t pakl?duos, z?nus ?pa?s zenu ievainotu invalidu, iest?des v i - pils?t?s. Vi?i/pai tagad apgalvo,:ka
i 'Jam pagaid?m" pie??ra 8 i l i?us dar?jumi to visvair?k, lai rastu iespe- i wi 3 centus pabalsta ned?l?. Toreiz jas psidiolo?iskiem eksperimentiem I vii;iam bija 30 gadu! Bot 1921. g. iz-J un v?rojumiem..Par l?tu naudu vi?i I maksas p?k?i izbeidza, ofici?li mo- nopirka drupu lauku pie Santa Mar- tive?ot to t?, ka Sobija vaina nemaz tinelas ciema, ucela tur daas maji-' i rfekoti?s radusies no kara iedar- ?as un ies?ka eksperimentu ar pir-
f 1 i '1 Bet Sobijs, kur pirms br?v- miem 12 z?niem. Tagad - daus ga- ie mUZU n^ /P' | PfHtig?s iest?an?s armij? 1914. g. dus v?l?k - Santa Martinela izaugu-
kapelmeistars Helpsl?f;^^^ ' ot. Reiz paman?jis, kj.
smejas, p H f "^ ^^ fpgc i sm?j?ju ujrunava ,,^ i;^ ^ ,id es sp?l?ju? Vai es
^ ? j i e s , skatoties )?sa ^ P ^ ,
uchsu, kas bija ^om?^^ oncerta vi?
visu tu esi iiozao2*f' ^
es?bas jaunbag?tnieku nj^?^ gts ari Francis Leua garu gar?s 7"^>,dripai ojSs s?sties pie ?lda- ^ij, ja vien beigt i/taujat n starp citu .jautaj?, M ^ ^ . . instruments, Lehara Kun ngs, cien?jama ja komponists, rec
sapulc?jas: ,,parlament?" un^ 1 zlem vi^as?SaVas'liistas. T?. vi?i, starp citi ar i pairio??ni?i, ka .meitenes re- publik?* j ?cuz?e l?ijiums -pi^ ?emts. p?c^ vig?kiem: str?diem ar: j au n ? k o i e m ? t n i e k u : balsu;, vair?kumu bet: :p?;c; .pie?eitia??s^to^ stingri- /ie ^?r6.;;Z?niem; ir: pau V?l?t?, policija ?r? 'tiesnei.; Pau::av?ze :yi?i kritiz? ne vien 'sevi,; bet :ar? piGaugups,:::ja tie ie'jaucas: republikas" dz?v?.
; Pi'^ i es t e ? u n od o ms i r sk a id r s v i -
MASKAVAS PRESES KAMPA?A UN SOMU BA2AS PAR SAVU ';--:^;:;'^ ;'-:NEA^
Maskavas laikraksti public?ju^ zi?u, ?aSom^^^ sazv?rest?bas l?gumu ar Rietumeiropas valst?m, kas v?rsts pret Pa domju Savien?bu. Somu ministru prezidents o inforni?ciju^^k^ atsauc, nosaucot to par ,,nepratu*^ Apm??ai? pri^ iesniedza asu protestu Helsinkiem, p?rmetot somiem, ka tie nelikum?gi apcietin?jui un policijas Iecirkni piek?vui divus krievu misijas lo cek?us. Paties?b? krievi dz?rum? Helsinku olrkfi tik ?oti ?l?juies, ka somu policija. bUusi spiesta vi?us apcietin?t, k^ ^ dokumentus, tie nekav?joties atbr?voti. Apgalvojumi par vi?u piekaua nu nepatiesi. '
^ tais?j?s reiz tom?r s'?vu taisn?bu namu, restor?nu un pa J^ i^ rad?t un pensiju izkarot.' Pag?- pl?no l?dz?gu z?nu nomet?u lenko- '^^?gada august? vi? beidzot ar? anu ar? pie Mil?nas un Palermas. '^^ iuoj?s un aizrakst?ja pensiju mi- Turpina paplain?t Santa Martmelas ?^stram. Pien?ca ar? atbilde: P?c nometnes ?kas, lai var?tu - uz?emt
%igas J?su gad?juma apsv?ranas jaunus iem?tniekus. *mts pie?irt Jums 100 proc. dar- priesteri vienojuies, ka z?nu re- J nesp?jas pensiju 25 ili?us ne- p^bU?^a nek?da veida reli?iska ietek- ?^K skaitot no l?guma iesnieganas J^g^^^^ nedr?kst notikt. Ja kads z?ns'
august?." Igj^ iti, vi? var iet bazn?c?, ja negrib ->vn'/ A r ? p i t S d i . v?-
^^ i^ldes l e m a n a s vi? nomira. nelas .republik?" nav balss ties?bu D M bet z?ni pai ik dienas pulksten 1
?i [dom?, ka tikai nostiprinot pakl? duo z?nu paapzi?u un uzskat?mi iem?cot tiem atbild?bas un pien?ku-' ma apzi?as.: noz?mi, var cer?t, ka reiz vfi?l: b?s sabiedr?bai- der?gi pilso-^ ?i., Iir :til<ai viens . noteikums, ko z?nu/parlamentji nevar atcelt un k'ai? visiem j?pak?aujas par uz turu republik?" ir j?maks?, un maks?t valr tikai ar pa.a? ,.republi kas" darbn?,c?s vai citos .darbos no- peln?tu.;.:.,haudu'.'. Darba iesp?jas iz k?rtotas |iesp?jami pla>as. ir visda? d?k?s fdarbn?cas un ar? par sa- biedriskO? pien?kumu pild?anu ie r?d?us" atdlgo. Algas neizmaks? l i r?s, bet ?pa? oaas ..republikas nau d?'', kas der?ga t ikai ..republikas" rcibc?s. Katrs, kas v?las, tom?r var da?u savas naudas pau ..bank?': sa main?t nret It?li las lir?m, ar kui'am vi? tad var ies?kt-, ko grib. Nevie nam nav aizliosts ..republikas" robe as atst?t, un liel?kie z?ni to ari itin biei dara, pa7Aizdami pat ' ned?lam ilgi. Lidz im tom?r visi bez iz??mu ma atgriezuie^. Neviens vi?iem ne jaut?, ko tie starplaik? dar?jui.
: Attieksmes Padomju Savien?bas m Somijas starp? p?d?j? laik? k??st aizvien sasp?l?t?kas. Kop kapitul? cijas somi visiem sp?kiem centusies god?gi pild?t savus pien?kumus pret uzvar?t?jiem. Ja u p ?c ; p i r ?i ? pa sa u- es kara Somija/ bija vien?g? valsts, cas l?dz p?d?jam centam maks?ja Savienotaj?m Valst?m savus.par?dus. A r i tagad Helsinki pirm?m k?rt?m nol?mui npl?dzln?t/repar??ijas Mas kavai.. /::.; ::' ,. / /
Divos karos Somija zaud?jusi ne- apl?amas materi?las v?rt?bas: Pa-
mju Savien?ba pievienoja sev ?a- r?liju ar Vlpuriem,- somiem vajadz? ja atdot, ni?e?a un pap?ra fabrikas,
lq Saimas sp?kstaciju, iekoptus t?-; rumus un s?tas. 100.000 : somu ^ at st?ja Padomju Savien?ba* pievieno tos apgabalus un p?rvietoj?s uz ze mes vidieni. Vald?bai vajadz?ja sa g?d? t iem ci Iv?ki em pajum ti u n eksistences iesp?jas. Zieme?os Somi ja zaud?ja: visu Petsamo; apgabalu ar pau ostu, kas tagad saucas par Pe?engu. Un tom?r tas. viss somus nesp?ja salauzt. ;; .
Vald?bai ir piln?gi skaidrs.' ka vien?gi: l?dz p?d?jam burtam pildot miera l?gum? paredz?t?s pras?bas, t? var?s saglab?t neatkar?bu, jo Somija obr?d ir vien?g? Austrumeiropas valsis, p?r kuru v?l nav nolaidies dzelzs aizkars. Politisk?s aprindas rietumos dom?. ka tas izskaidrojams ar Maskavas:v?l?anos netrauc?ti sa- ?emt no Somijas r?pniec?bas rao jumus, bet it sevi?i ma?nas. Ie k?aujot Somiju Padomju. Savien?b?, somiem vairs neb?tu tik lielas cent? bas str?d?t.
Otrk?rt, Jau ;:aii, tagad Padomju Savieniba: strat??iski piln?gi p?rval da . Somiju. No Hango pussalas, kur ir padomju flotes atbalsta punkts un ko nemit?gi nocietina, :iesp?jams nosl?gt pieeju ne vien Helsinkiem, bet ar? p?rvald?t Somu j?ras l?ci un nodroin?t Krontati.; Petsamo apga bals ir garantija Murmanskas dro i bai, .: bet 1 ?gu m? p aredz?ta i s dzelz ce? no padomju Kar??u. republikas cauri Vidusomijai uz Botnijas l?ci vajadz?bai rodoties, ?autu;; Maskavai ?rti p?rsviest karasp?ku, kas t?di: gad?jum? atrastos Zviedrijas durvju prieka; Varb?t visu o iemeslu d?? Maskava ar? ??va sar?kot Somij? br?vas v?l?an?s,:lai gan taj?s smagi cieta komunistu partija.
LI dz im Som i ja i izdev ?s: nov ? r s t draudus ar? no. somu-krievu savstar p?j?s pal?dz?bas l?guma.. Kad sav? laik? uz Maskavu dev?s vald?bas: de- leg?cija, lai uzs?ktu sarunas par to ko Somij? neviens nev?l?j?s, ?audis dzelzce?a stacij? spont?ni s?ka dzie d?t ,,Dievs Kungs ir m?su stipra pils". Maskava piekrita s?t?t pa l?dz?bu Vienlgi t?d? gad?jum?, ja So mija pati to l?gs; Padomju Savie n?bai tom?r, lielsasi;aizvien nepat?ka- maka k??st soci?ldemokrata Frago- holma ' vald?ba. Jau ; komunistu ieklietu ministra Eirio atst?din?ana bija pirm? z?me. ka Somiia nol? musi c?n?ties pret provok?cij?m.:
Par sp?ti Padomju Savien?bas lie lajai ietekmei, Somija visiem sp? kiem m??ina saglab?t attieksmes ar rietumu ..pasauli ar? pareiz?j? nc- sk ai d j ? po l?t i sk a j? situ?cij?. M i - istru prezidents Frageh?lms, p?c
utgartes raid?t?ja inform?cijas, Iz-: eicies, ka Helsinki nedom? pievie-
noties Ziome?atlantika paktam. Bet-' . somu vald?ba b?tu ar mieru piedali- ies sarun?s p^r Skandin?vijas aiz- ::
sardz?bu; Vald?ba bez tam v?loties atkal.,atjaunot Somij? oblig?to kara- claus?bu. .Aizsardz ibas / komisijas ocekli izteikuies.:ka 1945. gad? So- nija tic?jusi mieram. Bet tagad po-
ik? situ?cija tik iev?rojami mai n?jusies, ?a karadienesta atjaunoa- l? k?uvusi nepiecieama;
Ar? cit?d? zi?? .Somija: i r ; iz?? mums to valstu vid?, kas atrodas padomju:ietekm?: Helsinkos un p? r?j?s liel?kaj?s pils?t?s joproj?m ir amerik??u un britu bibliot?kas, kas aizvien cilv?ku p?rpild?tas, v?cu^ va lodas viet? skol?s b?rniem /m?ca ang?u valodu un amerik??u -/ somu ^ biedr?b? locek?u skaits nep?iTtraukti ' turpina, pieaugt, ko : nevar' teikt pa? somu-krievu kult?ras biedribtf.; Bez tam Somija ir vien?g? valsts, kur ari krievu liel?s noteikanas d?? v?l vienm?r darbojas amerik??u infor m?cijas/ iest?de. : : /::/.u-,/;/;/
P?d?j? laik? tom?r drosm?gos so- nus s?k: i?^makt aizvien l iel?k
as. Dr? ma noska?ojum? vi?i nos v i - / neja savu neat??r?bas. dienu 6. de cembr?, un tagad?j? Maskavas pre ses kampa?a; un protesta notas nelie cina nek? laba. Ka.paos Helsinkos, t? ari Rietumeiropas galvaspils?t?.*? s?k at skan ?t ba Isis, ka Som i ja i /gai d?mas gr?tas dienas, v
sesija T.ai gan Apvienoto N?ciju Par?zes
sesijas pan?kumi nav visai spoi, sekretari?ta public?tie skait?i izr?d?s visai:iev?rojami: 11 ned??u laik? no- tiku.as 50 pilnsapulces un 568 ko ni i siju s?des: ?as ai z?? muas 1800 stundu. Deleg?ti ai laik? izteikui 10 miljonu v?rdu, bet sekretari?ts vU gatavojis 150.000 da?du dokumentu, <as aiz?em 100 'miljonu lappuu. Kop? ar ofici?laj?m deleg?cij?m, de leg?tu ^ vietniekiem, ier?d?iem un sek r e t ? r i em; s e s i j ? p i e d a 11 j u i es, 5000 perspnas. Apvienoto N?ciju darbu centuies aprakst?t 1700 urn?listu un radio reportieru. Par?zes sesija izmaks?jusi apm?ram 2,3 iuiljoni do-: lai.\i;. nesk?itot 1 miljardu -franku, ko fran?u vald?b? izdevusi p?r Sajo piLs remontu, :. :;:/::': M
KAS VIEN TUR NAV IZGUDR
Padomju Savien?bas z i n ? t ? u ^ k a - d?rnijas un partijas publik?cijas at-* kl?j, ka gandr?z visi ja?nizgudroju- mi un atradumi, par kuru autoriem agr?k uzskat?ja citu tautu p?rst?v jus, : ?sten?b? :ir krievu darbs. ' P i e m?ram: radio telegr?fu im radio atf radis nevis it?lis Markonl, bet krievs; Pa vlovs. Kr i ?vij? atr?s t a tele viz i j a,'^ konstru?ts izpletnis, uzb?v?ts / pir mais ledlauzis, pirm? skait?m? ma ?na, saspiest? gaisa urbis, konstru ?ta pirm? lidma?na, pirm? torp?da, pirm? zem?dene, lokomot?ve ^un, tvaika ma?na. Amerik??iem p ? r l i kusi^ vien?gi atombumba, bet varb?t p?c k?da laika ar? to pirmie b?s uzb?v?jui krievi. A B
K? beidzas sekte, kas tic?ja, ka cilv?ki
dz?vo zemes iekpus?
Po?i aizJiedz dienvidsl?vu filmas DienvUsLavu k o m i ? n i s : . ; pariii.i iz-icikusi asus
p ? r m e t u r i u s \"r : rAV:i3 vrtld?bai par !o, ka l? aizliigu'^i P o l i i ? dienvidsl.Tvu filmu i z r ? J i ^ a n u . Patlaban sagaida, ka koriiinforma Z C T T K ' S vai nu s ? k ; s a i m n i e c ? b a s M o k ? J i pret d u m p ? g o Dienvid'^!av);u. v.Vi ar ? sis p ? ^ ? :us pagrie ziens \'arsava> - Be'.grades a t v i e k s m ? s i z r ? d ? s i sies -rika; 'cpizoJs kominl"orm2 propagandas
.?? pret Tito. :.. . N i H T ,
Neparasta pr?va k?uvusi par p? d?jo izska?u sektei. ka.'^ tic?ja, ika cilv?ki nedz?vo vis apa]a-.s zemeslodes virspus?, bet izdobtas bumbas iekpus?, T?. saprotams, var?ja past?v?t' tikai Amerik?,,Sektes dibi n?t?js Or. Kirus R. Tids amerik??u pilso?u kara laik? bija kara ?rsts, bet p?c tam p?n'?c?s uz Cikagu un ^?ka p?rsteigt savus pacientus ar d?vainiem astronomiskiem un astro lo?iskiem atkl??umicm. kas dr?z sa pulcin?ja ap vi?u daudz piekrit?ju, it sevi?i no sievieu vidus. Kad vi?. izdeva gr?matu, 1 ai pier?d?tu. ka ci l v?ki p a t i c F ? b ? dz?vo, cauras bun?bas iekp.us?,. citi ?ikagici vi?u izsm?ja, bet vi?a piekrit?ji izsludin?ja izde vumu par kaut ko l?dz?gu bibolei. Kopa ar saviem piekrit?jiem T?ds nodibin?ia s?kti, ko nosauca nar Ko- re^anu draudzi, nopirka 1000 akru lielu saimniec?bu Florid?, s?ka audz?t b?rdu un dz?vot s??.S'ti, pa starp?m ansaimniekojot ?paumu p?c t?ras kom?nas principiem/ Pas?kums z?la un dr?z 300 koreaniom bija pat
liels svars.. Floridas .tata po]iti.-ki3 dz?v?.
Kad Dr. T?ds 1906. gad? nomiru, vi?a l??i ievietoja'vann? un ta izl i ka upes kra.st?, lai notiktu br?riums, P?c da?m dien?m pl?di aiZ-skaloju vannu, un ' ilgiem gadiem draudze bija v?l cie?k .saist?ta. Tikai ? ga du simte?a ?etrdesmitos gados ies? k?s nesaska?as, jo l?k draudzes nekust?mais ?paums bija k?uvlsf?oti v?rt?gs, un da?a draudzes jaun?ko lo cek?u s?ka piepras?t t? p?rdoanu un ie?emt?.s . naudas sada??.^anu; Pr?va, kas sekoja iem str?diem, izr?d?ju sies tik sare??ta, ka pag?ju?, ned??? tiesnesis pasludin?ja visas lietas ai- likanu uz 1949. gadu.
VISVAIR?K LAM?TAIS ViRS Francijas iek?ilictu ministrs 7i ls Moks pre
tend? uz visvair?k lam?t? v?ra" titulu fran ?u nacion?lsapulc?. Cefru dienu laik? Ai?^
par meli nosaukts septi?padsmit re'7.e<i,( pr
slepkavu vienpadsmit reizes, be?. tara\ pr