VIENA NED??A PAR?Z? 1.
ES I E K ? P J A M
Zili za?as un oransarkanas ugunis sasaluas gaismas rekl?mu neona spuldz?s. R?ts s?k irdin?t nakts mel numu.' Un tom?r nav t? nenoteikt? noska?ojuma, kas m?dz ap?emt ce ?ot?ju' p?c vilcien? izpl?n?juas nakts. Neredz r?su, neredz li??u, ne redz drupu. Stacija ir t?ra. T?, sa protams, nav v?cu stacija. T? Ir Gare de T Est Par?zes austrumu
ia. Pag?jusi tiei viena nakts, kop
^ f^ra??u muitnieks K?las robepunkt? pamat?gi izrak??ja mantas un tad paviri uzvilka ar kritu skaitli 10" uz kofera s?niem. M?s nospried?m, ka t?du desmitnieku var?tu uzvilkt kur katrs no mums, bet pa laikam jau ir t?, ka nav viena alga, kura roka vienu un to pau skaitli raksta.
Nu ir t?, itin k? m?s neb?tu vis izk?pui no vilciena vien? vai otr? stacij?, .bet itin k? m?s no ikdienas b?tu iek?pui ti^i k?da drusci? p?r sp?l?t? modes urn?la kr?sain? lap?. Tur pa peronu vien?di noska?otiem so?iemi n?k divi p?ri v?rieu apavu, kas ?iet kurpes un sl?pju z?baka krustojums uz tik biez?m siera ?? l?m, ka dipi?u vienaldzlgie" laikani skaud?b? nob?l?tu v?l ^ dzelten?g?ki par im gumijai zol?m; kas Par?z? atkal ir modes iks. Starp kurp?m un aivraj?m biku star?m -r?gojas tik pMa starpa, ka skaidri var re dz?t Visas ?etras spilgt?s ??rs'svlt- ras: u smilu kr?sas ze??m sar-r kanp, za?o, zilo un orano. ' Dzelte nie c?k?das cimdi piekl?j?gi, piespie dui divu' attur?gi pel?ko m?te?u priek?m, divus vien?dus rou pu ?us un zem ?s?m, kas at?iras tikai ar to, ka vienas jau sirmas, bet ot ras piln?gi melnas, rot?jas glui vie n?di smaidi.
Ne rozes, ne smaidi nav dom?ti mums.. Divas platmales ce?as, lai
: sveicin?tu kaok? iev?kst?tu smaru vilni, kas ip??o no.VInes B?den- B?de?as ~- Par?zes vilciena pirm?s klases vagona. ^
Ta6^ ^^ kaoks, ai par stacijas pero nu p?rv?rst? modes urn?la lap? nav nekas t?ds, ar ko\ ?pai var?tu pie saist?t uzman?bu. Dr?z?k mums ?iet, ka iev?r?bu izpeln?mies m?s kam nav ne kaoku, ne ??rssv?trotu ze-: ?u, Tie spou uniformu, ne biezpiena zo?u, ne ?das koferu. Varens kaoks ir, piem?ram, ari tai d?mai, kam tik gari priekzobi, ka vienu mirkli ie aujas pr?t? Eleonora Ruzvelte un :cilv?ka ties?bu komisija.^ Un t?l?t ari dab?jam mazu praktisku lekciju par cilv?ku ties?b?m. Aiz garajiem priek^b?em .sl?pjas taisni t?da balss, k?da bija virsserantam, to reiz, kad-biju R?gas k?jnieku pulka jaunkareivis, .un" l;balss izkomand?
. tr?s bag?as nes?jus tik nep?rprota mi, k? nav vajadz?ga ne-UN, ne char- tas, kas nosaka visu divk?jaino ra d?jumu lldztiesigumu.
savus koferus pai un cenamies ndkur nepiegr?zt?es, jo ir saj?ta, ka stingr?ks piesk?riens va r?tu sapl?st o divami nere?lo modes urn?la lapu.
Bet izr?d?s, ka lapu sapl? kaut kas pavisam cits. M?s pamaz?m tu- vpjamies izejai plaaj? stacijas priektelp? _ un pamaz?m s?kam ar vien ba?g?k br?n?ties, ka nav ne-.^ viena, kas m?s sagaid?tu. Ne jau ro zes' esam cer?jui, bet to cilv?ku, par kui'u uz V?ciju s?t?t?s telegramm?s bija teikts, ka vi? aizved?ot m?s uz. iepriek nol?gt?m viesn?c?m, jo
: UN sesiju laik?, viesn?cas istaba' Pa r?z? esot; ret?ka manta par v?cieti, kas b?tu apmierin?ts - ar savu taga-
dejo- vald?bu. V Viesn?cu zin?t?ja nav. M?s non?- kam lidz izejai un gribot vai negri bot ir j?apst?jas, Uh tad riu modes lapu sapl? tuvsatiksmes vilciens. Tas i?grudz blakus peron? un iz??c pavisam cit?da izskata cilv?kus. Vi?i visi ir steidz?gi. Redz gaui maz ka oku. Par sp?ti tam, ka termometrs zv?rojas ar nulli visp?r redz gaui maz ziemas vai rudens m?te?u. Pa r?zes str?dnieki un s?kie ier?d?i, kas, ac?m redzot, atbraukui ar o vilcie nu, k? norun?jui visi steidzas r?ta dzestrum? dzi?i kabat?s ierakt?m ro k?m, bet t?s ir paburz?tu sv?rku ka batas, lietus m?te?u kabatas, lab?k? gad?jum? smilu kr?sas v?ja kam zo?u kabatas. ie v?ja kamzo?i, k? v?l?k p?rliecin?j?mies, palaik ir Pa r?z? visvair?k redzamais ap??rba ga-
bals, ko dak?rt valk? pat sievietes.
J?atz?st, ka tie Ir jauki ar kaoka oder?ti un kaoka apkakli un pie tam prestat? visam citam. sa m?r? l?ti.
Str?dnieku un ier?d?u upe; pl?st mums ga??ijn sav?di steidz?g? un itin k? ?gn? noska??. Cigaretes iespraus tas mutes kakti?os sp?t?gi un nekus t?gi, k? ?ibi sien? iedz?tas , baltas naglas, basku cepur?tes, ko valk? gandr?z visi fran?u v?riei, sl?pi uz- placih?tas pierei tik ciei, ka saspie: sejas izteiksmi sav?di strupu un at- raid?gu. Ar? sieviet?m nav ne ka oku, ne cepuru, ne smaidu. Parl- zietes smaids atplaukst p?cpusdien?, ne pulksten septi?os no r?ta, kad gariem soliem j?traucas cauri staci jai uz darba vietu, -
M?nis, strauj k? piepes viesu?a br?ziens is str?dnieku g?jiens it k? iziet'tiei' cauri modes lapai un tikpat' niepei k? oar?d?jies, atkal paz?d. Vai m?s, velti sagaid?t?ju gaid?dami, esam palikui vieni? N?, stacijas oriek? zem lielajiem p?l?riem, no ku?'u apakas paveras skats uz r?ta zilganum? iepletuos Stasb?ras bul v?ra, muti, joproj?m ir kaoki un koferu kalni. Viens kungs platmal? un pieci bag?as nes?ji- uniform?s p?las iediib?t ?etros taksametros tr?s d?nias un vi?u sai?us.L?k, k? ce?o bag?tas franc?zietes!" saka viens np m?su pulci?a.' Bet t? nav fran?u valoda, ar kuras pal?dz?bu ?s d?mas, izsaka neapmierin?t?bu par sava ka valiera, mantu nes?ju un oferu ne sp?ju iedab?t koferi t?da automobil?, kas ir drusku maz?ks par pau ko feri. T? ir d??u m?le. Un m?s at ceramies: nesen laikrakstos las?tu zi?u, ka ai vasar? un ruden? Pa r?ze p?rsp?jusi visu laiku lab?kos ?r-'. zemnieku pievilin?anas rekordus. ogad pils?tu apmekl?jui v?l vair?k ?rzemnieku nek? daudzin?taj?- 1938. gad?.
Vai tie?m tikai ?rzemnieki, ar bie ziem naudas makiem b?tu tie, kas ra da kr?sainas modes laoas iespaidu? .: Savu ce?vedi nesagaid?jui, paspe ram soli no p?l?ru apalvas un mirkli v?l?k k?ds pakalp?gs gars, rok?m pl?t?damies, izb?ris m?su priek? taksametru. Br?di braucam p?ri pla tam laukumam un vareni ieplestam bulv?rim,: tad iesl?gstam auras, .zil- sani pel?c?gas- ielas: apkampienos. Gar auto logiem aiztek vienr?ulas fas?des. Vien?gie kr?su -plankumi ir daudzie b?ri. Tie jau a^r? r?ta stun d? iedeeiui samiegoju?s spuldzes virs pude?u rind?m, kas laist?s v i s?s varav?ksnes kr?s?s. Tikai, ret? b?r? pav?d cilv?ka st?vs, kas sakucis p?r gl?zi ar kr?sainu ?idrumu. To ties ielas ir pilnas ar v?riem, kas stei-^ dzas uz darbu un'siev?m, kas stei dzas uz m?ju. Gandr?z katrai elkon? ieglauzti divi, tr?s garie fran?u balt maizes kuku?i, kas tik tievi *k? rokas dilbs, bet toties turoat metru gari. Visam p?ri kl??as k?da neizsak?mi pel?c?ga atmosfaira, i t k? m?s rau dz?tos kr?sn?, kur no r?ta stingst nakt? izpl?n?juu og?u pelni, kaut ar? drupu nekur nav. .
A l e k s a n d r s L i e ' p a
Sin'ora uz ledus TR?S E l F ^ P A S BALSTI f4)
T? ir v?cu slaven? dai?slidot?ja Maksija Baiere, kasiki?p? ar v?ru Ernstu Baieru spor ta draugus iepriecina ar sp??u dej?m uz ledus. Bijuie daudzk?rt?jie pasaules meistari un Ga- Pa olimpisko i sp??u uzvar?t?ji p?ru slidoa n? ar savu jauno programmu nesen viesoj?s Mil?n?, g?stot izcilus pan?kumus. o v?cu sporti.stu jauko m?kslu v?rojui ar ? daudzi latvieu sporta cien?t?ji.
Studijas modern? milit?r? literat?r? L?dz pat pirm?m pasaules karam
Anglija bija sala, uz kuras ar ilgu pilnu skatu no kan?la pret?j? krasta bija noraudz?jies k? Napoleons, t? ar? citi maz?ki kauju ??ni?i, jo jau taj? laik? bija skaidrs: neviens Rietum eiropas iekarot?js nevar , justies drDs, ja vi? nav iekarojis ar? Ang li j u. Vilhelmam II izdev?s uzbiiv?t no Eiropas uz Angliju 'nelielu gaisa tiltu (cepel?ni un pirmie bumbve d?ji). Hitlers st?v?ja patiesi vienrei z?gas v?sturiskas iesp?jas priek?, bet pavisam joc?g? k?rt? vi? nebija sa gatavojies, lai o izdev?bu izlietotu. Taj? laik?, kad v?ciei pl?noja de santu uz Angliju, p?d?jai bija tik^ 27 v?jas div?zijas un Vinstons Cer- cils jau br?din?ja: v,Vi?i (v?ciei) var n?kt onakt, vi?i var n?kt n?- konakt." Paiem ang?iem par lielu br?numu vi?i nen?ca nemaz. . B?dams Landsbergas cietuma g?steknis, ?dolfs Hitlers medit?ja: P?rskatot Eiropas karti, ?oti viegli var palikt nepaman?ta- ang?u-saku valsts past?v?ana . Ja Eiropai j?-
Satikan?s ar vienu no P?vo Nurmi uzvar?t?jiem
I C I E M O S P I E S T A ? I S L A V A P E T K ? V I C A
V?stule Latvijai no Santiago
Iebrauc?js B u e n o s A i r e s ? redz, ka milz?g?s pils?tas lielu ? da?u La Platas piekrast? aiz ?em tikai sporta laukumi,- kuros p?cpusdien?s s?kas neiedom?jama dz?v?ba. ajos stadionos tom?r ' ?o t i ^r?t i iel^??t? jo visi pieder priv?t uz??m?jiem. Ar ? gandr?z vai pats visliel? kais un bag?t?kais sporta klubs : pasaul? Gimriasia y iesqrima, tkam skait?s 30.000 biedru un 50 treneru, ir priv?ts pa s?k ims . Iepaz?ties ar o .pasakaino ,,sporta fabriku" varu tikai t?d?lv ka mani pavada viens no i e m 50 tre neriem. Tas ir. Sta?islavs Petk?vi?s Lat vijas k?dreiz?jais skrieanas rekord^ts un m?su kr?su aizst?vis .1928. g.. olimpiskaj?s sp?l?s Amsterdam?? Mani br?numi par ne*, pieredz?ta .varen?bu ir milz?gi un visur gri bas apst?ti'es p?c ''esp?jas ilg?k, ta?u Petk? vi?s mudina: I e s i m r '
Stadions ir impozants. Taj? iek?rtoti priek z?m?gi laukurni visda?d?kajiem sporta vei- .diem, bet apk?rt , milz?gs parks ar lieliem ko-.- kiem, skaistiem ' ce?iem g?j?jiem un j?tnie kiem, sp??u laukumiem b?rniem un dllciem, kupos peld balti gulbji. Buenos Airesas cent r ? atrodas ? kluba 11. st?vu nams.- Tur viss ?iet k? k a r n e v ? l a / V i s j a u k ? k a i s ir vien? no nama aug?jiem st?viem iek?rtotais peldba seins ar io m ai??gstu torni l?kanai . Argen t?nas skaistules, te r?da savus . k r ? ?os peld- t?rpus. Taj? pa? st?v? atrodas .m?ksl ?g? le dus slidotava, kur lagad slaidus ap?us grie ar? m?su meistar-ei lA??se Dzcguze-K?avi?a im cen k??t par blag?t?| kluba dai?slidoanas^ tre-. neri. Restor?n?" Igrezni ?audis, pulc?jas vaka r i ? ? s . T?s nav iedom?jamas bez apm?ram V'2 kg v i s lab?k? ,v^ra ciskas gabala, kas cepts U Z ' u g u n s . ? . ; : ?-
Tikai tad, 'kad kop? ar Petk?vi?u s?du vi?a istab?, redz?tais pamaz?m aizmirstas. J? Sta?islavs Petk?vi?s . T?ls i r tas laiks, kad vi? .'kop? ar Im?su izcilo ledus, hokejistu Leo n?du Ved?ju, ku?.u'lliek sirsn?gi sveicin?t, R? g? s?d?ja uz viena skolas so.la. Vi? ir- tas pats v ? r s , kas biei pat nakt?s t ren?j?s Jel-? gavas osej?,: lai a i ?Zst?v?tu Latvijas k r?sas Amsterdamas olimpiskaj?s . sp? l ? s . Amster dam? tas izkaroja labu v?rdu,, p?e kam p?r g?ja dz?vot .uz . Varavu, kur stud?ja tieslie tas.. Sevi?i slavens . Pe tk?v i?s : k?uva 1929. gad?,, kad. Varav? 3000 m skr?jjen? v.zvar?ja P?vo Nurmi. i l931 .g . Helsinkos .v i? taj? pa ? distanc? dr^:?J),Q min. rezult?tu ieguva 2. vietu aiz. slaven?' soma Pur j? . Tad pat Petk?vi?s ' ;5O0O I m veica 14:52,2. min?t?s. . Se koja starts T j i r ' v i ? . guva Mtliskus. pa n?kums sl?gto telpu apm?ram 200 m gapaj? ce??, k u ? ' ? , , k l u p u a s ' ' daudzas Eiropas sla
ven?bas. Saj? ?saj? skrejce?? tom?r var sa sniegt izcilus rezult?tus, jo laukums l?dz?gs trekam. P?c tam Petk?vi?s vienu gadu dz? voja Francij? un gadu Sp?nij?. . Tad god?bai bija gals. T?pat k? Nurmi, ar ? Petk?vi?u izsludin?ja par profesion?lu. S? kum? teica, ka vi? kop? ar Nurmi Rom? organiz?jis sac?kstes, kuf?s p?rk?pti amatie risma noteikumi. V ? l ? k apst?k?i izr?d? j?s ci t?di j)a da?ai ar? politiski. 'Pe tk?vi?s savam k?dreiz?jam draugam R?gas urn?l is tam M.; Gras im. priv?ti rakst?ja par daiem veidiem, k? mara ls Pilsudskis Polij? iztur?jies pret sa viem politiskajiem s?nceniem^ un Grasis os materi?lus public?ja , ,P?d?ja Br ?d ? ' ' . Lieta non?ca l?dz "Polijas parlamentam, pol?tiku sa jauca ar sportu, tin Petk?vi?u diskvalific?ja, jo galu gal? v i?am _nebija pavisam t?ra sirds arr amatierisma liet?s.
S?koties otram pasaules . karam, sportistu mobiliz?ja, bet jau n?kamaj? nakt? v?ciei bija kl?t. S?k?s b?gana uz austrumiem,- la i or ganiz?tu pretest?bu, bet tad Polij? iebruka krievi un vajadz?ja mukt atpaka? pie. v?cie-. iem. Petk?vi?am tom?r palaim?j?s no /Po l i jas aizbraukt, uz; It?liju,:;no kurienes 1940. g. vi? ierad?s Argent?n? un odien jau skait?S; t?s pavalstnieks. Vi? tagad i r 40 g. v., pa-' sp?jis Buenos Airesa uzb?v?t skaistu m?ji?u, kur dz?vo ar kundzi un 2 blond?m meit i??m. Latvija vi?am v?l vienm?r ]oti m??a, jo tur dzimis :-un izaudzis liels ar ? sport?. Petk? vi?s sirsn?gi sveicina vecos sporta draugus. Vi?a adrese , tagad i r : Gastcilanos 3620 _ La Lueila F . C . C A . , Republica, Argent?na. . ' .
Buenos Aires? no veices ieradies ar i Lat vijas . ilggad?jais galda tenisa meistars A r nolds Oi?. V i ? k?uvis tirgot?js un (Iz?vo labas dienas. ? sa j? apciemojum? Argent ?n? man gan Os i?u neizdev?s satikt.. . ' Santiago, decembr?.
E d g. L a i p e n i e k s .
Milsu ?trslidot?js J?nis Vencis dz?vo K a n?d? un c?t?gi tren?jas. Ziemsv?tkos v i? s tar t?s -?trslidoanas sac?kst?s Vinipc.g?.: -
J?nis Dancis un F?liks J?kabsons, divi M nedaudzajiem latvieu atl?tiem, . kas V?cij? piedal?s grie?u,-romicu c ??as sac?kst?s , Slez-:' vigas-Holteinas apgabala meistarsac?kst?s ?oti sekm?gi aizst?v Libekas v?cu kluba Sicgfried kr?'^as.
Trimdas junioru meistarsac?kst?s paukoan? ar zobenu nenotiks 18. dec, bet 8. janv?r? p l . . 13 Vircburg?. Dal?bnieki Vircburgas lat vieu Y M C A i piesak?mi l ?dz .31 . decembrim.
,.LATVIJAS- ABONEMENTS. pas?tinot laikrakstu pa atsevi?iem ek- sempl?rieni (lWx 3 eks. iesk.), maks? DM 3. men?s? + DM 0.50 par pies? t?anu; pasutinot kollektivi vair?k par 3 ^eks, DM 3. m?nesi oar eksem pl?ru; pasiitinot uz ?rzem?m un maks?jot V?cij? DM 3 . - m?nesi + DM 0,80 par pies?t?anu. Sludin?jumi maks? DM 0,70 par vienslejigas nonparetlle iespiedrindas aiz?emto telpu. DarHa mekl?anas sludi n?jumi par puscenu.
Abonementa nieteikuml, sludin?jumi, naudas p?rvedumi un korespondence adre- a?jama: ,vLatviiai" (13b) GUnzburg/Do., Bfirjjkrmeister-Landmannplatz 7.
Latvifa irnak tris reizes ned?iS - otr dien?s* ceturtdien?s un sestdien?s.
SLUDIN?JUMI
aSBBt
t P?c ilg?m un g r? t ?m ciean?m Hei l -
bronas sanatorij? aizsaul? aizg?ju
ZlGRlDA NEf^E dz. 13. 12. 1910, mir. 8. 12. 1948. g. Lai v?ji Tavus sap?us Uz dzimteni nes . . .
Heilbronas latvieu slimnieki.
p?e gr? t?m ciean?m mirusi
AM?LIJA BOMBROVSKA, dzim. Marca,
dzim. 14. 12, 1865. g. R?g?. Vi?u m??i atcer?sies Denklingenas
sanatorijai latviei.
IZMANTOJIET GAISA PASTU, apsveicot draugus un pieder?gos vi?pus okenna Ziemsv?tkos un Jaun? gad? ar Ernas Geis- tautes z?m?t?m ?et rkr?sa in?m K A R T I T E M . Cena D M 0,40. Pas?t in. atkalp.?rd., s?kot ar 11. dec, ar uzl. pastji p?cm..:un 20 proc, at laidi, izpilda gr?matn. Bur tn i eks" : . (14a) EssUngen/N.> Nellingerstr. 8. Gaisa pasta s?t?jumi .pien?k A S V im K a n ? d ? . p ? c 4, bet Austr?li j? 10; dien?m, (272)
Nenokav?jiet!
izdevumi Ziemsv?tkiem:
BAZN?CAS KALEND?RS 1949. GADAM
GAISMA TUMS?B?, vadonis i k d i e n p S ? b ? b e l e s l a s ? a n a i .
Piepras?mi ?si priek Ziemsv?tkiem pie . .m?c? t? j iem . (290).
Iep?rkoties D?UGA?VAS VANAGU
j ? s . pal?dzat kr?t l?dzek?us tr?c?go tautieu . ^ 'apr?pei .
Katra m?nea s?kum? izn?k k?atalogs.
jauns gr?matu (279;
Izn?cis Alfr?da Dzi?uma darbs
MEA ANDRIEVS, no pasaku cikla Dieva d ? r z s " , ar A . G r u n - des illustr?cij?m. Cena D M 3 . . A t k a l p ? r dev?jiem atlaide. Gr?mata pas?tin?ma Gross- handelsgescUschaft ^Tur ?ba" : (24a) L?beck, Hartengrube 25/27, vai (24a) . Hamburg 36, Neuc Rabcnstrasse 14/15. (288)
Kam b?tu zin?ma biju? karav? ra invalida
ANTONA TAB?NA adrese? L?dzu steidz?gi rakst?t A , Gerkinam: S. A . E. G. Hostel \C"iveliscombi, .NV, Tauton, Sommerset. G r . Britain. (295)
Andr. OZOLI?A gr?matn?c?, (14b) Itzehoe, Kaiserslr, 18, Letienlager, skolas, uc var pas?tih?t.: : D M
1. Prof. K?rk l i?a Gitt. l i ter?t. v?st. 1 3, 2. Prof: K?rk l i?a Toniskais pamatm?rs 1.20 3. Svarcbacha' Lat?nu-latv?u v?rdn. 10. 4. Logaritrrlu-S-z?miu tabulas 3^ 50 5. Hom?ra Odiseja . i ? 2 . ~ .6. Trauberga Zoola?ii a A-inii^az. 6. 7. Dabas m?c.- 4.-6. k l . (a3.- .) , 7,.kl. . 5 . - - 8. T?vu vai. :m?c. 2?. i?n 4. kl , : 1 . 2 . - -9. Bokaldera.. Ldtv. ?eograf. ?imn. 3. k l . 2.50 10. Ai?inieka ,Latv.-v?:\ v?rdn , (1-7000) : 4 . - 11. Zaigas Vaciski-.latv. v?rdn. (13U00).' 3; 12. . Dzi[lejas 1000 t. dz.. iz 1. Karno 1 in" . 2.50 13. Br?numzeme 1,20 iteikai^ un pas. 3.. 14. Prof, mita Latv. p?sakaf l - l l l 15. N . Lazdi?a Argent?na 16. Mantnieka,-Eiropa?, kanv, kr?f;. 17. Laiks b?rniem -2'', .3., .4. nr.; .: 18. Trimdas rakstnieki l . u n 11 .a4.80 10; P. G.ru7nas;Bur?akiV rom?ns . 3; 20. Valtari M?s nemi^-sini (somu kar) . 2. 21. Purapu?es Savs kakn?., savs si?r? t is .4.50 22. Aiil.1 Egl?s?a L?gavu medn,, rom?ns 5 . - 23. K . Rozes Latv.-angl: v?rdn.,\ ies. 9.
Bez tam kr?jum? v?l da?das g r?matas : Aspazijas l igu - zeme; I Kl?dz?ia' Pajumte; Dzi ?uma Celmenieki l ; S a u l i e a darbu i z l . ; Grap- ma?a- Dzimt? zeme (D3. foto); , rom.. R?^it; Latvju..tcJiksmas ; Gr?na'- Zemes atiauriot., [urn.; Aug. Gail ?a E k e M o r S j ? G m . u'.t.. ; ^254)
ZIEMSV?TKU D?VAN?M liel? izv?l? Nameja, Daugmales .,Saules, Mu ci?u, Rucavas uc aproces, gredzeni, .. saktas., auskari uc rotas, k? ar? dzint. krelles un sudr. cigareu etvijas. Katalogs beZ' maksas.
KONSTANT?NS T U M I L S - T U M I L O V I C S , Mannheim, Lettenlager, Nebenius Sir . 9. (222)
iiiii
^ Goddev?gi pieminot Kurzemes . va-. ^ ro?us , kam z?le zeldama iet pari, ^ karav? rus , ar?jus, jaunavas, sievas, un S m?tes, , kas o zemi un laiku m??gu ^ d a r ? j u i . a r savu m?lest?bu, ..
g Andrejs Egl?tis s sak?rtojis dzeju antolo?iju
i KURZEMES KRASTS S Gr?matu gl?t? iet?rp?, ar Soik?na ^ z ?m?tu vu?u apg?d?jis \ ; '
I DAUGAVAS VANAGU 1 (300) apg?ds
111
m
ieg?st jaunas territorijas, tad tas l?. '/ dara uz Krievijas^ r??ina ' ?d^ politikai ir tikai viens sabiedro a^, tas ir Anglija.' Neviens upuris nevai but par lielu ja nepiecieami ieg?tV Anglijas draudzibu.^ ^ - Bet izn?ca pavisam cit?di, no vispiem?rot?k? sabiedrota Anglija bija p?rv?rtusies ^ visnepiem?rot?k? ienaidniek? t? bija k?uvusi par to kara graxn:t?cijas centru, kadu varb?t?bu-kalkule?a 4u Klauzevics. 1940. g. rudeni Hitlers gan st?v?ja pie tikai 20 km plat? Lamanas kan?la, bet vi? jut?s nesp?c?gs tikt ta.-n p?ri, par ko'vi? savlaic?gi nemaz nebija dom?jis ci tiem v?rdiem, vi? nebija iz??ris kara visv?r?g?ko-probl?mu, bez k? ka?a uzs?kana bija mu???b?" (J F - Fuller The Second World Var.). ' ^ ^ K?da tad ir Anglijas salu strate-
*gisk? noz?me? To var forrhul?t da\ os v?rdos. Anglija t?pat k? Skandi-^ navija ir drauds sarkanam flankam Eirop?. Drauds rte tikai ar gaisa uz brukumiem, bet past?v?gs drauds ar? ar inv?ziju, kas reprezent?tu" Visas rietumu puslodes saimniecisko, mili t?ro un technisko potenci?lu, tas ir ar milz?gu p?rsp?ku. Tikai ang?u salu iekaroana padar?tu komunistu sp?ku st?vokli Eirop? pietiekami drou. / B e t vai bo?eviku armija ?du pa- -; s?kumu vjsp?r m??in?tu? Vairums milit?ro koment?toru dom?, ka n?. Anglija tagad ir relat?vi daudz lab?k apbru?ota k? Hitlera lai- k?. Ar? Savienoto Valstu st?voklis ir: piln?gi skaidrs un tas fakts, ka Anglij? iek?rtotas Sav. Valstu, gaisa sp?ku b?zes, nedr?kst tikt v?rt?ts par zemu. Pad. Savien?bas flote ir v?l v?j?ka par V?cijas floti. T?tad prak-: iski atliek tikai gaia sp?ki. Lid- dels Harts tad ar? pielai iesp?ju, ka var?tu notikt m??in?jums iekarot Angliju ar kolos?la gaisa desanta : pal?dz?bu, kas, starp citu, lieliski sekm?ja sabiedroto; inv?ziju Nof- mandij?, un ieteic jau laikus organi z?t pretc??u.
Ja nu atz?stam, ka ang?u salas komunistu armijai. ir p?r?k ciets rieksts, tad' atliek v?l pali ?ti vaie- sp?ia komunisti var?tu m??in?t neitraliz?t un sagraut ang?u salu strat??isko potenci?lu ar gaisa uz- ; brukumu un t??darbibas ?vi?u pa l?dz?bu. Neliegsim, tas var sag?d?t Anglijai^ lielus zaud?jumus un ?oti lielas cieanas, bet stipri j?aub?s, vai tas ko var?tu groz?t notikumu: gait?.
Pie ? gad?juma piemin?sim, ka ar? Skandin?vijas aizst?v?ana pret krievu 'uzbrukumiem nebi?t nav bez cer?ga. Krievu flotes sp?ku Baltijas j?r?. diezin vai pietiktu, lai izceltu Zviedri ? as krast? liel?kas sauszemes karasp?ka vien?bas, it sevi?i taj? gad?jum?, ja tur jau biltu stacion?ta^ sp?c?ga avi?cija. Zemes ce?i, kas ved^ no Somijas uz Zviedriju un Norv??i ju, ir viegli nosprostojami. Skandi-' n?vijas kalni un daudz?s upes, kas no tiem pl?ist uz Baltijas j?ru, sjj-,. vuk?rt rada veselu rindu labu aiz st?v?an?s poz?ciju. Bez tam, starp ang?u: salu un Skandin?vijas aiz-; sardz?bu past?v .ciea sakar?ba. Ja ang?i un amerik??i p?rvald?tu ar? Skandin?viju, tad sarkano, armiju st?voklis b?tu, gr?t?ks par Hitlera' armiju st?vokli. Austrumiem, ne'-vien k? tr?ktu Skandin?vijas gaisa un j?ras bau, bet ar? Pad. Savien?bas Baltijas J?ras flote b?tu herm?tiski; iesl?gta, jo, cik zin?ms, tad politisko; katordznieku raktais Balt?s-Baltijas j?ras kan?lis der?gs tikai, nelielas tonn?as ku?iem. Ja Skandin?vijai ir svar?gi, lai tiktu nosarg?tas: a?i ; ang?u salas, tad p?d?j?m savuk?rt tr svar?gi, lai tiktu nosarg?ta Skandi n?vija. Bet. Skandin?vija v?l savu . nost?ju nav izl?musi un pagaid?m turas uz neitralit?tes ce?a.: A r s
. (Turpm?k beigas)
I-'* BUCOW Civil . j m i i l " A^ihorisa'""'
tietuvas
CE?S" V?rt?ga sv?tku d?vana!
Izn?kusi ? .gada p?d. bur tn ?ca(10; /12. ) da???i ar 18. nov. un Ziemsv?tku tematiku. Satur? J. Jaunsudrabi?a, Andr. Egl?.a, Aldas Nledras, Ani. . lEglIa, .Z. Lazdas, K . D?l'^s, K k Z?les, Ali ' r . Dzi]uma, 0 . Liepi?a, P; J^?rma?a (piln?gs rakstn. p?r skats par o gadu), prot'.: K . Kund7.i?a, prof. L . B?rz i?a uc -darb i . Apl?kotie raksmieki:- Aleks. Gr ?ns , J . Janevskis,.. A?da Niedra, proL K . Kundzi?a G5. g. darba apcere.. . .' . ; urn? ls _p?rkams vis?s l iel?k?s nomet?u
pr?m?tn?cas . un piepras?ms apg?darh. Ce na D M 2.50. "G_ada komplektus uz?emas iesier_ apg?ds. V e l dab?iamas iepriek?j?s burtn?cas.
Dab?jamas apg?da p?d. laik? izdot?s g r?ma tas : J . Kl?dzeja Pajumte, . maks?
:DM 2.50 (ceiiia pazemin?ta), A . Brip;adercs Princese Gundega un- karalis .Brusub?rda ar P. Erma??i ievadu, maks? D M 2.50.
Apg?ds Ce?" (Meezers), (13a) W?rzburg, Ccntr. D P Camp. (298)
_ Latvietis, 27. g. v., v?ias iepaz?ties ar 18 l?dz 27 g. V. tautiet?m. V?stules ar ?su dz?ves aprakstu un .foto. l?dzu s?t? t J?zepam K a l senam. F . july .Marevil sur Ourcq, Oise Fiuncc .
GARA B D I M TUV?K / DZIMTENEI,
ia Ziemsv?tku dien?s las?sim A . Deglava t?rv?stur isko rom?nu
R I G A, ko iesp?jams Ieg?d?ties vis?s liel?k?s nojnet? ?u gr?matn ?c?s un ii esi T?vzemes apgaoa: (10) Hanau; Lettenlager, kur ar? pie?ern pa* s?tin?jumus gr?matas nos?t?anai iraugiern, labv??iem un pieder?giem uz ?rzem?m. ^
Gr?matas cena D M 4.50, bet nos?t?aniii ? rzem?m D M .5..
Turpat ierobeot? skait? v?l d a b ? j a m a s r _ N . Johansona Algebra L d. ^JJ o Av Gail?tcs. rom. Dz?ves .zS]aIs koks DAJ ^ " l Basketbola- sp?les noteikumi ^ un skolas burtn?cas ar riati??m.
LAUKSAIMNIEKI im AGRONOMIJ Jums un. ar! katram citam, kuratn t)U9 n^'.
piecieams s t r?d? t lauksaimniec?b?, vajadzi?* agr. V . Groz?alvja buksulmniec?bas gran-?
SAIMNIEKOANAS PAMATJAUT?JUMI
. Gr?mat? vispus?gi apskat?tas, ar? 'citas l ^ j j ' saimniec?bas. blakus nozares. Gr?mat&.i. J?? lop., bag?t?gs i lustrat ?vais un tabulu maten*J5i.
Cena D M .5.50. Gr?mat? pas?t in?ma. ' " ,
LAB DAUGAVAS VANAGU gr?matn?c?:
(13a) Nurnberg 2., A / C Valka. Atkalp?rde v?jiem 15'Vf, atlaide, bet prci t?l?t?ju ^ai^ 'S^?.? 20''./o. (30/)
Intel, jaunkundze, 24 g. v., v?lus saraksn- ties ar .tautieiem. V?stules v?lamas ^ metni, rakstli i i s av?zes kantori - . O i L
gtutgartesi raid?t?js ceU . oikrdistu, ko varui
Zinii m sacelanos L'
vismaz 90/.. et|iv!esu uz kaifu varu. Radio zi?o^
> r ? / | u Padomju Savien?b tona persona grata .
Ko st?sta b?g?i, rcradusics Zvie no Baltijas v?l Ieskatu par apst?k?iem.
Savien?b?, bet ?pai Baltija kas var b?t par iemeslu ne
' rais?anal, sniedz b?g?i,' kas m?neos pa'da?diem ce?i ies Zviedrij? no Baltijas
I K? nor?da Newsletter^ I Siem b?g?iem bijui dzelzce
t?d??, tiem bijis iesp?jams plaus Eiropas Ki'ievijas a unvverot tautas npska?ojtih gaidas; liel? m?r? i2skaidroj ofici?lo propag^du ,^. kas., pieradin?t iedz?vot?jus pie ka kaps ir neizb?gams: It i ciga ? propa?&hda esot armi. dami rietumu technisko ?p" kareivji neesot sevi?i' ,p? par uzvaru, bet k^ a?u apsv tas sag?d?tu liel?ku'bi^fbu^ partijas un NKVD uzraudzf
Ar? tautas masas karu P?c p?d?j? k&ra nekas nees ie(3z?vot?ju dz?ves standarta nai, bet t? viet?\ sp?ki velt
r?pniec?bas atjaunoanai. A vald?bas un. partijai sol?ju
Mab?ku dz?vi/p?c uzvaras uti d?mas sol?jumu piepildi jum masas ?ei^ Tingrad?, Odes? un ?S viet?s pirmajos p?cka?
1 reiz?m izr?d?juas .iiemieru i plbu. Kolchoznieki atcerot' kara lak? uzraudz?ba sama vi?i sp?ja palielin?t savus gos d?rzi?us un' nosl?ot no todz, lai sabaid?tu n?kamo^
r^pretim, raa nesniedz t?l [ebruari, un s?jas laik? pa. brigadiera uzraudz?b? ied?st?t tupelus kolchoznieki pa nak^ izrokot un ap?dot.
Ci?a pret rietihnu ietek teju Savien?b? esot dz?ves
5o katrs civir Stn^'' dab?jis-pamest ^ netumu pasaul?, ir iau < 5 a M
i ^ v^ las, lai PadoSi "1a el auna kar? zaud?tu. ?pai
8 ^^ ^^ s kar). . ^ tat ^"^"^''^ ^^^?da pret I iba neesot nnv?roiamn
a 2 m ^ ? 3 ? dal?/t l i^ fH apgabalos,-,
rosmi