L A T V D A , 1849 f. tfkmti Nr. 14 (238) 1949: g. B. febru?r?
Ar Mtftra jafitufo VAI imcifilieis p?rak* BtltajM rtkitM imim dosuts OA? kajri Bl?l rtdakdiM domas. RETUMV?CIJAS JAUN? SATVERSME K? zin?ms, Bonn? sasaukt? Rietumv?cijas p?rst?vju sap i^lc? . patlaban izstr?d? Rietumv?cijai Jaunu satversmi. T? k? latvieu sabiedr?b? un pres? ar? biei ci^ l?ti satversmes jaut?jumi, dom?* Jot par Latvijas n?kotni, tad ie-pazMin?m las?t?jus ar tiem pamatprincipiem, kas lihiti ? tDpo-? satversmes projekt^ i pamat?. Jaun?s Rietumv?cijas republikas sa1i|rsmes pamat? likts leder?lisma pruraps, hb t? atkar?ba visu likumdev?ju un izpildvaras ori^ anu konstrukcija, kas man?mi at?irsies no agr?k?s V?cijas republikas iek?rtas { t 8. Vfeim?ras satversn e^s). Fede-x|^ Ivfi valsts (Bund) sast?v?s no vair?k?m valstii^ ?m (L?nd<sr), kur?m bOs katrai savs parlaments un vzl" diba. Pils(?iu politisk?s ties?bas k? atsevi??s valstis, t? feder?cij? re-r ?liz?jas visp?r?j?s, vienl?dz?g?s, tie-i?s un aizkl?t?s v?l?Sanlis. Akt?v?s v?l?Sanu ties?bas bauda visi pilso?i, kas sasniegusi 21 g. vecumu, turpret? pas?v?s v?l?anu fieslbas ie-gOstamas tikai ar 25 gr vecumu. Iter?cijas parlaments' sast?v no 2 pal?t?m: 1) savien?bas saeimas (Bundestag), kas. atbilst agr?kajam tidistagam un 2) savieillbas padomes (Bundesra .^ Savien?bas saeimu iivtl uz 4 gadiem v?l?imu likum? noteikt? k?rt?b?. Tas ir Istats l i -Jfcumdodanas org?ns; be tam tas vtc vSl ^tas svar?gas I funkcijas: piedal?s feder?cijas prezidenta (Bundesprfl^ dent) v?l?tm?s, iev?l aavienibas mind^ itru prezidenlni (Bundeskanzler), ko apstiprina savien?bas prezidients, polltitsk' kontrol i resoru darb?bu, vajadz?bas $;adl-jum? iece}ot speci?las izmekl?anas komisijas. Norm?los apst?k}os savien?bas aaeima k? v?l?ts tautas p?rst?v?bas org?ns t?tad ir augst?kais tautas suverenit?tes ties?js un politisk?s dz?ves vad?t?js. Bet,* iev?rodami daudzk?rt paredz?tos par-kmentfirisma kdzes veidus^ satversmes projekta sast?d?t?ji paredz?jui gad?jumus, kad par.>-ment? W?kst droa vair?kuma vel* dibas noorgani?Sanaii, t?d? gad?jum? st?jas darb? citu valsts <???a<-nu kombin?ts apar?ts (valsts ?rezi-danta iejaukan?s) k? ^g?Ut?tes itierve". Otr? pal?ta, savien?bas padome (da?s valstis to sauc par sen?tu), ir feder?cijas p?rst?vju org?ns ar veto ties?b?m. T? sast?d?s nevis v?l?anu ce??, bet no atsevi?o valstu vald?bas locek?iem. Savien?bas padom? ir tikpat locek?u, cik to p?c v?l?anu likum? paredz?t?s tautas p?rst?v?bas proporcionalit?tes sanik saeimi (ap 250 l?dz 300). Katra valsts (Land) suta padom?, proporcion?li iedz?vot?ju daudzumam, attiec?gu padomnieku skaitu. Te nu jtepauas fedei^ ?tlsma princips: savien?bas padome nav v?l?t?ju gribas, tie? izp?iud?ja, bet p?rst?v ti kti vald?bas, kuras katra bauda savas 2emes v?l?ts parlamenta uztic?bu. Savien?bas padomei j?apstiprina katrs saeimas pie?emts likums, t? var celt pret ^em iebildumus, un tad likums v?lreiz apspHeams sa- imfi, bet Ja saeima ar kvalific?tu vair?kumu C/t bals?m) i noraida padomes iebildumus, likumsi st?jas sp?k i Izstr?d?t? veid? bez padomes piekrianas. Tikai ?paos gad?jumos vajadz?ga oblig?ta padomes piekriana: nodok?u likumiem savien?bas m?rog?, likumiem par izpildu varas org?nu realiz?ciju ut?m.; ?di likumi st?jas sp?k? tikai tad, ja t:e ab?s pal?t?s pie?emti ar Vt balsu Satversmes groz?jumi prasa v?l ?pau kvalific?tu^ vair?kumu V 4 balsu. Savien?bas prezidenta iev?l?ana sasaucamas abas pal?tas kop? t? *ir savien?bas sapulce (^ Bund?sver^ sammlung). Prezidents t?tad ir atbild?gs reiz? k? likumdev?jiem, t? federat?vajiem kontTolor<?aniom. Vi? Iev?lams uz 5 gadiem. Vi? nav tfkai reprezentat?va persona k? fe-defttlv?s valsts galva (s^ tarptautisk? lauk? p?rst?v valsti, sl?dz starptautiskus i^lgumus, ar sa^ rien?bas saeimas un padomes piekrianu); be ir ari augst?k?s izpildu varas nes?js: apstiprina ministru, prezidenta amatam izraudz?to kandid?tu un ta sast?d?to ministru kabinetu, 'ece amat? un atlai augst?kos valsts ier?d?us; vi?am pieder ar? ap?loanas ties?ba. Ja pirms pOnvaru notec?anas savien?bas prezidents mirst vai ir aizkav?ts veikt savus pien?kumus, vi?a viet? l?dz jaun prezidenta iev?l?anai sit?jas savien?bas padomes prieks?dis (Bundes-ratsprisident)^
(Turpin?jums no 1. Ipp.) Janv?ri Eiropu caur Seme?v?cijas ost?m un Denovu atst?jui pavisam 6819 DP un b?g?i. P?c IRO zi??m, ai m?nesi visliel?kais skaits aizvests uz Braz?liju, kurp devuies 2438, uz Kan?du 2099, bet no p?r?jiem 1^ 141 uz ASV un 941 uz Austr?-iju. Sal?dzin?jumam piebilstams, ca decembii Eiropu atst?ja ps i^sam kop? 5056, bet novembr? 668? , P?rrim?jot os skait?us priv?t? sarun? ?rpus konferences, atbild?gi darbiniieki atzina, ka ari febru?r? neesot izredu, pacK izce?ot?ju skaitu uz ASV paredz?t? augstum?, jo ar 6 ku?iem nevar?tu aizvest vair?k par apm. 3500 personu. T?pat ar? mart? laikam v?l neizdooties pan?kt alscijas uzkurin?anu Udz ?stajai temperat?rai", bet.pP komisija tom?r noteikti cerot, ka tas izdooties ai?fllll. Izl?t Irp?zlmes, ka atkal atdz?vojas Kan?das interese par DP. Inform?cijas da?as vad?t?js preses konferenc? pav?st?ja, ka l?dz im turp devui<is jau vair?k nek? 49.900 DP un paredzams, ka n?ko? ned???, dom?jams 9. vai 10. febru?ri, kad no Kukshafenas dosies ce?? 50.000. dP iece?ot?js Kan?d?, kan?dieu misija sar?kosi im gad?jumam par godu ?paas svin?bas. ,3^ad s?ksies fran?u J < ^ DP izce?oSiana \iz ASV?** Pag?ju|? ned??? komisija devusies turp, Jlai sagatavotos DP izce?ot?ju izv?lei,, bet v?l nav zin?ms, cik lielu procentu no visiem DP iece?otajiem ASV ?ems no fran?u Joslas. No 1441 DP, kas dev?s no V?cijas uz ASV lanv?ri, 986 n?ca no amerik??u Joslas V?cij?, 450 no Austrijas un 5 no ang?u Joslas V?cijl P?d?jais skaitlis gan izskaidrojams tikai ar to, ka akcija ang?u Joil? V?l nav ?sti ie<iarbin?ta." Kad, par skait?iem run?jot, urn?listi grib?ja zin?t, vai paties?ba! atbilst Chicago Herald Tribuhe" public?tie dati. ka pirms tagad?j? likuma tikai 500 no 41.000 Eironas b?g?iem, kas iece?ojui ASV, bijui neldi bet no pirmaliem 2500. kas iece?ojui saska?? $r tagad?jo likumu, 800 bijui ?di, m o darbinieki aizr?d?ja, ka par agr?ko laiku iece?oanu ?HO nav bijis nek?du zi?u, Jo v i ^ atkar?jies no px;iv?t?s ini-ciSt?vas, kurpretim pa^ skait?iem
2500 un 800 izteic?s, ka tie apm?ram atbilst DP sadalliumam p?c taut?b?m, Jo palaik 28 proc. no visiem DP ir. ?di. Svar?ga bija principi?l? ?EO t?ba atbilde uz daiem Jaut?jumiem, kas sk?ra DP ties?bas atnddties no
nais iece?oanas likumsI Latviea pal?dz?bas vien?ba Kan?da ijnas darb?ba jiU pieteikt?s i<ik?auSan?s vien? iz-ce^toss akcij?, lai pieteiltrtoe dt?, kasj^am ?iet i^ievlgfi?a. Viens Jaut?t?js grib?ja dn?t; vali DP var ndmdlt no ASV ^ o ^ t ? s gmntijas, Ja Vi? sa?em vai cer aai)emt dtu, Izdev?g?ku pied?v?jumu. CHrs v?l?ta zin?t, vai tad, ja DP pieteicies Izce?oanai uz vienu valstij vi? var o pieteikumu atsaukt, lai doto uz citu zemi Pieteikan?s izce?oanai nav uzskat?ma par saist?t?ju kontraktu," bija atbilde. ,JDP uzskat?ms par saist?tu tikai taid, kad vi?am Jau izrakst?ta iece?oimas v?za. Ja t? k?dam jau izraki^ t?ta, un vi? tom?r v?l grib?tu savia nodomu Jiroz?t, tad t?dam bOtu ieteicams o Jaut?jumu p?rrun?t ar sa\^ apgabala t?ba izvietoanas da?as vad?t?ju (resettle-ment officer), jo v?zas nelietoana var k??t par iemeslu ties?lm zaud?-
IRO s?ks ?rpus
nometn?m dz?vojoo
rc|tstriciju TuvKc? n?kotn? IRO s?ks ariierl-k??u Josl? ?rpus nometn?m dzlvo^ JoSo DP rej^?ciju. 7. angabalfi Jau iespie attiec?gas kartot?kas karti?as, kuras izs?t?s nomet?u komite^ J?m, lai p?c izpild?anas t?s IHO la-?emtu atpaka?. Kartot?k? J?uzdod: v?rds, uzv?rds, amats, pavalstniec?ba, dzimanas dati. adrese, pieder?ba pie iftO: J? vai n?, sievas priekv?rds, b?rnu priekv?rdi l?dz 18 gadu vecimiam, k?d? eifnigrficilas zem? dz?vo kartot?kas Izpild?t?ja radinieki. Mindienes apk?rtn? ?rpus nometn?m dz?vo 30.000 DP. Katru m?nesi no l skaita izce?o 3-4V0. Uz ASV caur Pimkkazarm?m katr? tran-sp^? aizbrauc apm?ram 250 ?rpus nometn?m dz?vojoo. ASV DP imigr?cijas komisija pie?em piepras?jumus ari no tiem DP, kas nok?uvui V?cij? un^ Austrij? p?c 1945. gada, bet pagaid?m tiem tom?r nav izce?oanas ties?bu. { LCK int n.
Uz Palcstmu vai
ASV? Izra?las \aldlba pazi?ojusi, ka t? v?las iesplijami ?s? laik? Jaun?s valsts iedz?vot?ju skaitu pa-Uelin?t l?dz pilniem 10 miljoniem. Jau tagad pres? los?zns, ka Rietumv?cijas ?du nomet?u iedz?vot?ju ^^ len nepietOcSot Pa-lest?nas dz?v? sp?ka straujai palielin?anai un ka ?diem no visas pasaules vaJadzKot Siekot ck>-nisma aiciniijumam doties uz Jauno ?du vidstl Pret?ji iem centienicim, ?du aizj?ras organiz?cijas l?dz pat p?d?jam laikam p?l?j?s pan?kt ASV iece?oSajias likuma groz?jumu, pasv?trojot, ka daas grupas baudot neoelhitas priekroc?bas. P?c Izra?las valsts oficililas atz?anas un Jaun? aidn?jutna, kas atskan?jis no Telaviva4i, var?tu sagaid?t, ka ?du izce?ot?ju visa galven? inteiese piev?niilries savai ilgi k?rotai dziinten^d, kas ar rietumu lielvalstu atzfilmu k?uvusi patst?v?ga valsts. Tai pifi laik? var?tu dom?t, ka imigr?cijas, zemes, iev?rojot notilicuo p?rmai?u, turpm?k galver^ o v&ribu velt?tu t?m DP grup?n?i, kur?m v?l Joproj?m, nav javajs br?vas, neatkar?gas, pau pllrvaldltas Valsts. anai uz t?l?ku IRO pall<h;lbu izce?oanas liet?s. DP var piln?gi br?vi Izv?l?ties, kuru no vair?lkiem ASV garantiju pied?v?jumiem, vi? izmanto. Ja tom?r, ?? tain norm?li vaiadz?tu bdt, is garantijas pien?k da?dos laikos,, tad katram b?tu ieteicams izmantot pirmo, I Jo var?tu gad?ties, ka citas ar? nepienl^. Iece?ot?jam ASV ir ties?bas ijiainlt darba vietu ar vai bez garantiju dev?ja piekrianas, Jo pirms izl)rauka-nas no V?cijas uz ASV DP nek?di darba l?gumi nav J?parfiksta. Saprotams, paliek mor?liskas saist?bas pret cilv?ku, kas ar garantUu pal?dz?jis izce?ot tan to d?? beb?tu ieteicams main?t darba vietu, iej^k par to nevienojaties." Uz Jaut?jusau, vai k?das ASV aiigstskolas pazi?ojiuns, ?a t? pie?ir DP stipeoidiju, b?tu uzskat?ms par garantiju iece?oanai? atbild?ja, ka ari t?d? gad?jum? tom r^ studentam nepied?cimas parast? k?rt?b? Iesniegtas un sa?emtas garantijas, kaut ari stipendiju p?c b?t?bas var?tu piel?dzin?t darbk ncdroin?ju-mam. . No citiem Jaut?jumiem par emii;-r?ciju daudzi atkal sk?ra izce?ot?ju lldz?emamas mantas. 2umlistl grib?ja zin?t, It?p?c roktis bag?? at?autie ?emt l?dz tikai 10 )kg uz personu, kaut gan vaii*?kk?tt gad?lles, ka emigrantiem ar io rokAs bag?u j?iztiek vair?kus m?netis^ gaidot uz t?l?kbrauk?nu no izceloianas centriem. Uz to altbild?ja, ka rokas ba
g?u tm iei^jami ptdlelinfit, Jo tas apgr?tin?tu kust?bu un b ^ tam gad?jumi, kad nometnti bijis Ilgi J?gaida, ir tibu reti k?^ounil, kuru d?l nevar groz?t vispib?j08,n(mn?-? Latvieu pUIdilbas vienn)aa (L 1iem apst?k?iem piem?rotos notei-lll. A.) pagaidu vad^a no ICimfi^ k?mus. , ?zi?o, ka Udz 23. Janv?rim iestSiiK
mo ier?d?i^ kas g?d? par DPlies 863 biedri, ar kop?ju iem?ka bag?as p?rveanu ut itimttm?ni,|(oi^am 2306 dol Laikrakstusiu^ uzdots r?koties ar o bag?u tik uz- In?jumos darba mekl?t?jiem, pasg man?gi un r?p?gi, cik vien iesp?-1 izdevumiem un sekret?ru alg?m iiZ jams bet finano?la atbild?bu par i doti 411 dol Rezerv? esoie lldt^n bag?u ?BO nevar ui?emties, Jo DPI dos iesp?ju vis? dr?zum? darbll^ ari nemaks? par bag?as p?rv^-i iev?rojami paplain?t Marlss Vitn nu. Ja k?ds DP v?las garantijas ir I aicina ari visus p?i?joa tautie?^ savu bag?u, tad vi?am vajadz?tu | Kan?d?, kas v?l nav pa^ui nos?t?t to par maksu ar American| sl?gties cie? vien?b?, ieatl^ Express" paHdz?bu. lei?p?ju to tz-iL R A lai nokav?tais darbs taus dartt sol?ja noskaidrot Udz nekoai tieu lab? Itrauji ietu pinumi. LHA preses konferencei, bet Jau tagad I pagaidu v^es adrese: iVk aizr?d?ja, ka, ari ?d? veid? mantas I St Halifax, N. S. Canada. s?tot, paiem s?titfijiei?i J?r?p?jas 1 1. febru?ri LRA izdevusi pinn par ?oti pamat?gu un stingru le^i-1 inform?cijas lapu ar ik?kiem no* ?ojumu, Jo t?los J?ras braudenoe, it I r?d?jumiem i w iece?oanas iesp| sevi?i nelabv?l?gos laika aiMttfik?os, i j?m Kan?d?. Iece?ot var laukst^ bag?u lau un bojl I nieki, mea str?dnieki, m?jkalpotl. Val DP ir ties?bas savas mantas! jas un raktuvju str?dnieki, bet U* apdroin?t?*' 1 kal darbam min?t?s nozar?s. I^ imti IR0 t?du akciju nevar n?z?em-jaj? darbi ir Jfincatr?dI vli ties. Saprotams, ka katrs nQ Jums I gads, un tad var izv?l?ties nodart^ * dr?kst apdroin?t savas mantas Jeb-lanos p?c savas gribas un pledvi kur? v?cu apdroin?anas sabiedri-1 Jumiem. T? ki mea, raktuvja m b?, kas pie?em tamaksu v?cu mar-| m?jtur?bas darbam Kan?d? pi3i^ k?s. Bet ko J?s, piem?ram, Arge?-i str?dni^us tikai ar spedi?lo vakB* tin? ies?ktu ar apdroin?anas pr?-1 bas apstiprin?to ver/?anas kmalit. miju ko izmaks?tu v?cu mark?srl ju starpniec?bu, tad, atskaitot^ Ari par iesp?j?m ai vindeni t?ba jumus, kuros uz??mumi plepnik darbinieki sol?j?s tuv?k pakiteres?-1 sevi?i augsti kvalific?tus IJAOL ties l?dz n?kamai konferencei, kas i individu?lus darba llgum i^s ir i i ^ nolikta 2. marta, l^ ams ieg?t tikai lauksain^i^ IRO atz?st, ka tecelotfiji Venecu?l? I Lai o iesp?ju izmantotu, LRA gi) non?k gr?tumos Mp?c, ka vi?u ba-1 veicin?t darba dev?ju un daiba n? g?a pien?k tikancti v?lu, bet ne-|m?ju sakaru nodibin?anos, pijt varot tur nek? groz?t, Jo tr?kst k \ ^ I dzot tautieiem ari iece?oanu te telpu bag?as transportu pa?trina* |m?lit?uk?rtoanL anai IRO l i m soecifilus ku?us ti-1 ?imenes locek?u izsaukanai g kal cUv?ku p?rveanai, bet nevar Kan?du Jaunatbrauc?jiem, Ja pidlk t?dus g?d?t bag?as veanai uz Ve*|ji? iece?ojui likum?gas imtgril^ necu?lu, kur ]l pp nog?diti lid- oe??, Ir visas tfla paas e^s?bas ? ma?n?s. I vecajiem Kan?das pilso?iem. Inalii Uz Jaut?jumu, kip?c IRO ?rsti I dzot piepras?jumu ?imenes'loert|? orasot no izce?ot?jiem uz Argent?nu i ielalaiud. J?pier?da, ka ietom* lietas, kas neesot paredz?tas paas?jiem ir sag?d?tai apmierinoas ti Argmitinat vald?bas noteikumos par I ?anas Iesp?jas dz?vok?u ? ^ ti/ iece?ot?jiem, atbild?ja, ka nevieni I i^ epraslt?ja st?voklis dod tim 1ii gad?jum? IRO ?rstu prulbas nav t? I sp?ju r?p?ties par saviem idedsrt das, kas nesaskan?tu ar attiec?go I giem, lai tie nek??tu par naita ?d valstu misiju pras?b?m resp. IROlstiJ. Par pieder?go transportu rClDli ?rsta visolr nek?das prun^aa neuz-? Jas. IRO. Summa, k?da b?tu n?|i st?da, bet p?rbaud? tikai p?e iesr^?dz?ga pieder?go apr?pei, nav noMk* 1as vispus?gi konstat? DP veselTbas ta, tikai J?uzr?da bankas rakito, kl st?vokli un tad zi?o par to attiecT-1 piepras?t?ja konti tieim ir lemil;* 9as valsts misijai, kas nilnigi pat-1 sas, Jo p?c tim sprie, vai attlttfi? stfivigi iz?ir, vai kandid?ta veseli-1 persona visp?r r?p?jas par naudai ba atz?stama par pietiekamu, vai n?. I kr?anu pieder?go apr?pe Dilvok IRO ?rstiem dots rlkonm^ uz sa-1 ?u samekl?anu var pier?d?t ar iissib vu roku nevienu kandid?tu neno-i saimnieka attiec?gu rakstu* raid?t ar? tad, Ja konstat?U fiziski Visi darba l?gumi un raklM i^tal tr?kumi, bet, no otras puses, Vinullldz im ies?t?ti M. Vitram, |T. pien?kun, saprotams, Ir par atkl?-ltanL A. K?nbergam, A. Karlraui tiem tr?kumiem zinot iun LRA, ir centraliz?ti un sakopol Church World Service** sadarbi-1 LRA Toronto noda??. Tautiefi, toM b? ar IRO ievad?jusi akciju, lai at-1 l?gumi p?c darba b?tu ientiili v?rtu vecu lauu m?jokli PrIn? pie pirms ilg?ka laika, tiek l?gti ^ Chlmas ezera, Bsivlriji Kad o dinfit, ka vi?i uztur sp?k? MVUS 4* m?jokli atkl?s?** rfikos rakstus. LRA l?dz atturttUl
Atkl?ana8 diena v?l nav notelk-1 no individu?lu paskaidrojumu | ^ ta, bet kad o m?ju atkl?s, t? tom?r prasllumiem. Visu emigdicijss ia* nek??s vecu ?auu patversme par?s-1 form?dju LRA sniegs periodliU t? noz?m?, i i . , vecos ?audis tur i pres? un ar apk?rtrakstiem. UU nenovietos past?v?gai palikanai Ir nesp?j atbild?t, ne apstiorin?t viii <^an dom?ts Prin? iek?rtot ?pau ve-1 ien?kuos rakstus. Ta(u tatt^# caku lauu apulcin?Sanas centru J kuru hgums ar Kan?das laukuln^ lai n?c iesn?las veicin?tu o dlv?k^ nieku b?s parakst?ts un atradUtei t?l?ku izceloS?nu no I centra. Tur ce?? uz Otavu izce?oanas at?iuiii sav?ks vec?kus ?audis no da?d?m izlemanai, sa?ems pa gaisa puM nometn?m. Ja tie tur dz?vo bez tu- kiformicijtt par t?l?ko r?c?bu, v?kiem piederlelem. Centr? vi?iem ?imenes, kuras paa, vai ari tl radis visas parast?s iesp?jas Izce?ot, pieder?gie sp?j iemaks?t 2000 doli* oie kam m?s ceram, ka ar o dlv?- rus farmas pirkanai Kanidl, ftf ku koncentr?anu var?sim pal?dz?t | iece?ot k? i s. bona fide farmart tfem lab?k, piel?gojot SI centra dar* Tikko tie ieguvui farmu un u i ^ b?bu speci?lajiem apst?klieni;** kui tis apsaimniekoanu, vi?u ds&t Satraukums par to, ka R?gens- ba izvMes br?v?ba nav lerobefe?aj^ ^ burgas nometnea centr?lo cu ar W u fam? darba roku s?kuma^ skolu un te?tri nodos v?deiem, esot J ^^i* H T S I nepamatots. Jo IRO noraid?jusi Ts I f ^ P ^ f S f ^ i f n ^ J j ^ ^ ^ Ministru prezidents (kanclers) un vi?a sast?d?t? vald?ba ir tieie izpildu varas ?stenot?ji Kanclers ir reiz? atbild?gs k? savien?bas saeimai (t? vi?u iev?l), t? valsts prezidentam (tas vi?u^apstiprina amat?). Ja 14 dienu laik? saeima nevar izraudz?t kandid?tu vakantajam kanclera amatam, valsts prezidents izrauga savu kandid?tu un ierosina saeimu to iev?l?t. Ja saeima vi?a kandid?tu ar absol?tu balsu vair?kumu noraida un iev?l cit\ kancleru ar vienk?ru balsu vair?kumu, un ja valsts prezidents to neapstiprina, tam J?atlai saeima un j?izsludina jaunas saeimas v?l?anas^ Savien?bas ministriem ir cit?da tiesiska b?ze: tos uzrauga ministru prezidents un apstiprina valsts prezidents, t?pat pik vi?a prieklikuma valsts prezidents ar? atce? ministrus no amata. T?tad ministri nav atbild?gi saeimjii, bet gan valsts u? ministru prezidentam. Ministru kabinetam nav paredz?ta ties?ba parlamentu starpsesiju laik? izdot r?kojumus ar likuma sp?ku; tikai ?rk?rt?jos ga-d?J\mios, tas var izdot pagaidu ti-kojumm 1
Tiesu vara, p?c valsts r^aras dal?anas principa, ir neatkaiiga k? no likikmdoanas, t? izpOdu varas. in? zi?? iz??mums ir vien?gi speci?l? satversmes tiesa (Buiidesverfas-sunpgericht), kas darbojas^ k? pal?g-organs ab?m parlamenta pal?t?m, tulkojot satvenmi, p?rbaudot. un iz?irot uz satversmi attiec?gus Jaut?jumus. T? ?s speci?l?s tiesas kompetenc? letelp lemana par v?l?an?s izstr?d?tiem kandid?tu sarakstiem-^ ? tiiesa var noraid?t t?du politisku organiz?ciju kandid?tu sarakstus, kas atkl?ti uzstiljas^ pret satversm? noteikt?s valsts iek?rtas pamatiem. K? redzams, in? topoaj? pasaul? visjaun?kaj? satversm6iB projekt? rad?tas daudzas korrektIvas> uz k?dam jaun?s V?cijas demokr?tijas veidot?jus pamudin?jui Jaun?ko laiku nov?rojumi da?d?s valst?s, k? ar? Veimiras satversm?" konstat?tie tr?kumi t?s pastaig?anas un kr?zes laik?. Ar? mums, latvieiem, ir v?rts sekot, k? gal?gi izveidosies demokr?tisk?s Rietumv?cijas Jaun? satversme. K. D a l ? l e j a
?kas nodoanu un ari pazi?ojusi mi- *olaJ^ at?kumu izmaks? iect?ott* llt?r?m iest?d?m, ka nav rin?ms, j7^vent?rajegldei \m kad R?^ensburgai nometni visp?r hj^ >n^ ,P*tt PW]^6u var?s atbr?vot Cita lieta ir t l , ka valdei sola Jaunlecelotlji IRO bilusi spiesta atdot nometne ? P** devumus. telpas Sommes kazarm?s Au^bur^ 9?, ka nepiecieamas steidzamai milit?rai vajadz?bai Baumas, ka Sommes kazarmas iztukotas, lai tur tam ievietotu citus DP, ir nepamatotas. A. L p . vtiiuiu REDAKCIJAI Nomet?u
dz?ve
A. K r i k l n s , Vurcadil FRAN?U 108LA8 8K0LA OADA