'51 nav
?LRA toievusi n).
t*altot J
PfMtttotu, LRA fi?
" I M : dzivoktu tu vokUs dod tam ie.
??ek??ttt par nasta val iri?a transportu riit)8. imt, kfidi botu ^ a^ ^^ Jtai bankas raksts, ki :(int| tieSfim ir temak*
' - ^ ^ vai mm par mk
itrvir pier?d?t ar m
lt)|uciii un rakdti^ Itii n V?tnm, ,T. Brll. imi: A. Karlsonani
" u n sakopoti _ iutie ,^ kuru
b?tu iesnleidi tiek l?gti fltgS. ip??? saVusai*
l?dz atturStiM .paskaidrojumu p Visu emigr?cijas to; lA V sniegs periodffl apk?rtrakstiem. Uk ^ na fepstlorin?t
ut?is. Tau tauti* ar Kan?das lauksato
?kst?ts un atradislei izce?oanas at?aujai ems pa gaisa W^ * t?l?ko r f c M as paJas, vai arl^ w iemaks?t 2000 dola*
urkJitial Kan?da, vtf s. bona fide iame^
ovuSi farmu un m irttfdekoanu, vi?uja^ iviba nav ierobeotaJ
W roku s?kumam M?
ieg?dei un cit?m va* Wprovin6u Zemes J iofa jaunlecelotlija
i.
C M - * * ' ' Mi K..V,
^Val .p?rvietot?m person?m liegts at|i*lezties m?j?s, ka tik maz brau c?ju?*' smaidot jaut?ja kun^s r^ pie z?mju gr?mati?u Uz ce?iem. Tas ne-- blj^ ne Pa?agvajas n? Jaum?l?h- des* ne Kra?las preses p?rst?vis, bet Franklurt?r Neue Presse" ?efre- da?torsJP. Millers. T? bija afi pir m? reize, kad' pec da?du t?lu zem ju, ?um?listiem k?da DP nometne var?ja apsveikt savu tuv?ko kaimi ?u preses p?rst?vjus, kurus l?dz 5im "no DP piroblmu> oblektivas ap- gaisnv^ Slan^ s. ?iet, tieSSm Skirusi ?sti gari j?dze To atk?rtoti anlie- ci??jufii v r a k ^ loti izplat?taj? J5Aw|blche Landeszeltun?' un jJPrankfurter iJeue Presse", kas 1. 4ecembra numur?'^bHa iespiedusi rakstu vfedla ar liesu ^vumu*'. V? cu reportieris, ltd?i ml?itSrai policHai nelegp,, ielav?jies Hanavas nometn?, iaV?i]$ P^ ^^^ raksturojis ? diem vSH^^ ^ ^ielo kazarmju iektelpas piln?gi at^ ^?dina Latvijas un tlefuvas maz?s lauku m??eles. T l natl aIpoi% ?injoku un daudzu gu?St?ju dVinc?l pild? tumos galte- ??is kS JlIV? masa,** PrankfurtleSlem past?stttiB art |>ar t^abakas fabriku'*, kas' Hanavas nometn? raojot- l8tu Sumatru ^avanu*^ par slaistiem, kas dz?vo hetTrfb?, par frakotu kun gu un elegantu d?ipu att?liem, pie s?enSm, \m par vienTgo t?ro un rifto Istabi?u, kuras lemTtniekl run?jui tlt^lcu Austrumpr?sl?as v?cu Izr loksni #va?fni redzo^ ^ esot v?cu tau t?bas. tpaSl uzsv?rta par?d?ba, ka DFj^ bmas un t?nes pild?tas galveno k?rt >j?ut nevajadz?g?m mant?m^* vii visa i^^^ bilis: dai xim|8l(.)apu tabakas, dai kartoni ci* g?reSu,l0 konjaka pudeles, S m^rci- ?as \vif?sta un % k?rbas kafijas. Nometni v?cu ui^fili^ p?c tam pa metis i^rf^^^
J?s gribat,^ * redaktors F, Mii* 1^ izteic?s m?su laikraksta l?dz- stt^ ?diniekaim,, ^p?rvietoto personu ndmethes l?dz Sim niums bijusi aiz liegta territprija. L?dz mums nok??st vieni baumas, kur sava daja|tie- slbast a?vt <)a]ja mem V?cu preses nelabv?l?gajos rakstos t?tad vaino* jamaa abas puses."
Janvt?a p?d?j?s dien?s IRO t^rankfurtesaptmbala vad?ba, s ar milit?ro vald?bu, deva Frank* turter Neue IPresse*' pZbrst?vjiem ie sp?ju paS?lrt baumu aizkaru un ie paz?ties ar Hanavas nometni, kas ir viena no liel?kaj?m vis? amerik??u joslai Laikrakstu re^rezent?la atbil* dlgG^ redaktors F K MiUers un 3. Franke, kas apmekl?ja nometni Frankfurtes rajona (sub-area) dlr. 2anaML(adrl(Jean M. Gadras) un komBnd?^ *^ S? ?ener??a p?rst?vja leltn. KHt?rda H Lelendekera (Glifford B, Levendete) pavad?b?. Nometnes vad?t?js N, Bergs vieus iepaz?stin?ja ar nometnes tapanu, organiz?ciju un ikdieni?aj?m p?r vietotas Personas probl?m?m, par kuv-?m V?cu sabiedrisk?s domas va- dlt?U lik?s maz inform?ti. Viesiem par?d?ba dz?vojam?s telpas, virtuves, maz-^?tuves, darbn?cas, slimn?cu, kuras vadit?laip Dr. N Z?bergam v?cu ;um?U^l izteica Izbr?nu par lielisko iek?rtojumu (Jaut?jums:
Vai j?s lietojat vScu apar?tus n instrumentus), un skolu (Jaut??ums riazam lietuvieSu z?nam; Vai tu PToti ar! v?cu dziesmi?as?**).
J?3 ceru, ka Sis-apmekl?jums b?s 'evadijums labai un cie?ai sadarb? bai starp v?cu presi un IRO," viesus ievadot, teica dlr. 2. M. O?dr?;
Frankfurter Neue Presse" 29. jan- v?ri Slm tuvin?San?s m?to?jumam atbild?jusi ar rpkstu GaldItfijl starp div?m pasaul?m", ar ?diem ievad v?rdiem: Tuvuma viss izskat?s ci t?di. Sl paties?ba alla pier?d?s no launa. Bet ir bezgala gr?ti no t? kaut ko secin?t. Ik dienas, ik stundu mums j?revid? k?ds v?rt?jums, kas, n?rsteidzigl pie?emts, nav glui taisn?gs. Un kaut vai t? b?tu tikai maza nianse. God?gs cilv?ks to at z?st latkl?ti, gudrais izturas attur?gi Kas gan viss nav pag?juSo gadu lai* k? autentiskl** z??ots par DP no metn?m un v?l vair?k samelst5? Daudz kas bifa tiesa, daudz bija ne- narelzibu. TaSu visp?rin?ana ar vien izr?d?jusies aplama. Nav gan dr?z vairs lesp?lams p?rrun?s pie min?t v?rdu ,JDP*, bez k? k?ds sa rauktu degunu. Ac?m redzot, piemi n?anas v?rtas ir tikai t?s lietas, par ko var stridities (Nur das zu Be- anstandende ist erw?hnensweHV Pa rasti m?dz aizmirst to, ka Seit cil v?ki bez dzimtenes starp div?m pa saul?m eksist? pat bez visnepiecie am?kajiem prieknosac?jumiem, cilv?ki, kas p?rtiek no cer?b?m uz izce?oanu. Varb?t Sls Hanavas no metnes dz?ves t?lojums b?s mazs ie rosin?jums p?rvietoto personu taisn?g?kam nov?rt?jumam*'.
R ? t a S k u j l ? a
mezs Mans kr?S?ais mes ir izdecizis, L?dz paai serdei sadedzis. V?jS pl?nes nes, v?jS pelnus dzen, Vien daa liesma paslepus K i odzes dzelo?a augup slij, Un pelnos rakstus Velk: reis; biji Kaut kur v?l noskan kliedziens ?ls. Tur nomald?jies putns v?ls, Ar apsviluiem sp?rniem pilok, Kur p?rkla viet? ogles smolc. Mans kr??ais mes ir Izdedzis. Vis^, viss l?dz serdei sadedzis.
Preses biedr?ba apsver iesp?jas
' dibin?t latvieu literat?ras apg?du Latvieu literat?ras apg?du princl-
n? nol?ma dibin?t latvieSu preses J>ledr?bas amerik??u joslas kona p?c tam, kad s?d?, kas notika Vircburgi? bija \izklausljusl sekret?ra L Svar- ca zi?ojumu par igau?u toidltlvu Sal virzien?. Apg?da uzdevums b?tu aizpild?t robus, kas rastOs, ja da?du iemeslu d?? tuv&? laik? ansiktu priv?to izdev?ju iniciat?va, S?da pa s?kuma organiz?anu uz visplaS?k?s iesp?jam?s b?zes konkr?ti uzs?ks tuv?kaj? n?kotn?.
Valde nol?ma ar? marta s?kum? sar?kot plaS?ku rakstnieku p?c pusdienu Vlrcburg?, aicinot turp rakstniekus no vis?m trim Eletimi- v?cljas okup?cijas josl?m. Liter?ra- iam sar?kojumam sekos vakiars/kur kop? ar rakstniekiem aicin?s pieda l?ties tautieus no Viroburgai un no cit?m nometn?m*
?p.
META MEltJm CTLO?l^ APSTJPtSLOU (t)
Nupat ir Sp?sigi pavisam. Ielaistu m?s v?deSu sk?rn?, mis teiktu vurSt, nlk gud vurSt". ?dam k? pa spekulanta k?z?m. Vai, tik treknu gabalu es negHbu, ^ saka viena delavi?a, - e s Latvij? ar? treknumu He?du . . , Karstum? galvas k?uvuas liel?kas un apet?ts maz?ks. Sv?st pirkstu starpas un k?ju p?das; tiem, kam brilles, laiks paiet, stikliem sviedrus slaukot pat tie nosv?st Vakar vienam tau tietim nosv?da uz visiem laikiem dvielis un viena paci?a cigareu.
?dens gandr?z v?r?s no karstuma, putas k u ^ prlekSf3[al? mirdz k? putu kr?jums. T?daa zivteles ar sp?rniem b?g no ku?a. Noplunk?? vien, kad iekr?t ?den?. Zi?k?r?gie tur mutes vata, lai karstums tiek no ?erme?a lauk?. Bet ku?b tikai brauc. Tam n e k a s k u ? i s nav he- klda imigr?cijas komisija, kas vien reiz saka t?, citreiz ?. Ku?im J? tiek p?ri ekvatoram. Ekvators ir siksna ^ ap zemeslodes karst?ko vie tu v?deru. Un v?ders ikvienam r???gi J?uzmana. Pirms ekvatora mi?s to dar?j?m ar? ar saviem per son?gajiem v?deriem taj? Arabi- jas ost? Aden?l ku?is sapump?j?s
Divpadsmit b?rnu m?te, profesore un ziri?t?u doktore T Amerikas izcil?k?
sieviete
visi viii REDAKCIJAI
n , Vurcadia ?s^As S K O L A S OAB)*)
AlitDiElBV , 10 tetvleSu g
gat v?cu un
-Amerik??u sievieu, aovienlba par 1948. > g. Amerikas izcil?ko sievieti izriudzljusi 70 g. v. Lilianu M?l- leru Dilbreti, seu. meitu un seu d?lu m?ti,,,' universit?tes - profesori un savais paas technisk?s padom- doanas sabiedr?bas ,.Gilbreth'Inc.*' Montkl?rp^ ?udersij?, prezidenti. Tituls PSilbr?tel pie?irts par to, ka vi?a vienl?dz priekz?m?gi veic sa vus pieniakumus k? ?imeni, t? sa v? arod?.
l?dz nisclbas ada^ ajil fcp?jams. /"^..Jrtus'^l bevar rast
ttums fran?u Jfj^
Loms oaodu P JoSl ' m pirvedui "?ji
Dilbreta kundze m?c?jusies Kali- fomijas u?. Mi?iganas universit?t?s un vair?k?s priv?t?s kolled?s, 1902; g. ieguvusi literat?ras ma ?istres, 191J. g. filolo?ijas doktores, 1929. g. inenierzin?t?u doktores, 1931. g. dabzin?t?u doktores, 1933. g. ties?bu zin?t?u un 1945. g. otrreiz tiesibu zin?t?u ^ doktores gr?du. Kop 1912. g. Dilbrete sarakst?jusi asto?us liel?ka apm^a darbus \m daudzus apcer?jumus i)ar psicholo- ?ilu, technisko padomdoanu, audzi n?anu un m?jasm?tes darbu. Ilg?s studij?s vi?a izp?t?jusi visizdev?g? ko izdarfbu sec?bu ikdienas m?jtu r?b? un darba .viet?s, lai pal?dz?tu aiztaup?t liekas p?les. Cilv?kiem ar miesieiiem tr?kumiem vi?a ieteikusi medic?nisko vingroanu ' un tech- ^iskus pal?gl?dzek?us.
^?dama svar?gu vald?bas komisi- ^'adlt?ju sievieu organiz?ciju,
*Ptautiski noz?m?gu liter?ru, z i
n?tnisku un tettoiaku instit?tu lo cekle, vi?a iev?rojami ietekm? amerik??u gara dz?vi. 1944, g. ame^ ^ rik??u maS?nb?vju inenieri Dll- breti par padomdev?jas inenieres nopelniem apbalvoja ar Genta goda z?mi Ta?u vlsnateic?gSk?s iev?roja mai sievietei ir amerik??u m?jas m?tes: v?na konstru?jusi virtuvi, ku r? izm??in?juma malt?tes" sagata voana nrasa vairs tikai 70 so?u a<!r?ko 500 viet?. Vi?as viennadsmlt b?rni tikai viens no visiem ir mi ris savai m?tei par godu sarakst? jui kop?lu gr?matu P?rkot na du ?iem ir l?t?k**, kur? vi?i atkl?j lielo nosl?numu k? divdesmit gadus var pavad?t laim?g? laul?b? un vei dot labi izk?rtotu, saskan?gu ?ime nes dz?vi. ,.Svar?g?kais ir tas," sa ka pati Dilbreta kundze, ka m?s .^ menes nadom?* visi kop? norobe- oiam katra pien?kumus. Visq turp m?kais tad vairs nebija neV^da m?ksla." NZ
M?S EUSTAMIBS D P s?d ttometnds tin b?d?tas par nekas-
t?Sanoi". Lietas tom?r tik b?d?gas nav. S?ot ttz paUu.rin?t? D P kr?sla, cilv?ks kos- tas t?pat k? leme - Ik 24 stund?s tas ap brauc apk?rt zemes lodei ar ?trumu 1100 km stund?. Pati zeme srieas vei ap sauli ar ?trumu 28 km sekund?, bet saule vir2?s Ve gas zvaigzn?ja virzien? 19 km sekund? Galaktika, pie kuras pieder saules sls^^ma turpretim, kustas 270 km aekund?. l?tad m?s tom?r kastafflJes, kam s r l s?dam. _
?deni bez gruiem un vitam?niem destil?tu ?deni, kas uzreiz iztais?ja tikpat k? vecos laikos oktob]*a revo l?ciju brauc?ju v?deros. Viss skals tais fitri beidzas, beidz?s ar? S? re vol?cija.
Uz ekvatora vlsi groz?ja galvas - saule kfi zald?ta poe?a laistl|?s pie pasaules tmiversa viduspunkta. Vie nu jtimieku citi izr?va cauri skur stenim. T?s k?uva melns k? vistra k?kais faSldts - teiktu Vi^lnskls. Bet kapteinis neteica nek?. Kaptei nis uzsita uz pleca paam Nept?- ndm, kas ierad?s us ku?a, kad ??rsoj?m Nept?na valsts c^un?ci- 1as galveno satiksmes maj^itr?li ekvatoru. B?rni p?rbll?s, lielie vi ?iem pal?dz?ja, bet ku?a muzikanti p?ta ragos un aita bungas. J?rikas m?ri nebija tuVum?, nekas dts ne sag?as, ia^emot p?ris spai?u ?dens, ar kuriem anslacija ekvatora p?r brauc?jus. K? zin?ms, u2 ku?a at kl?t? J?r? vistaup?g?k j?r?kojas ar ?deni, t?p?c liela rumul?an?s ne izn?ca. Nept?ns nodeva savam or- donahces asesoram ?paus doku- menltus. kurus v?l?k Izdal?ja ekva tora p?rbrauc?jiem, lai ir ko Uel?- ties un b?rniem r?d?t.
Zemeslode vb^pus zemes v?dera atkal saraujas. Saule taisa vis?dus musturus pa gaisu. Sp?d ar varenu spoumu, bet ne tik traki k? t?va un skolot?ja saul?te esam no t?s p?r?k t?lu, un das saj?t d?vainas S?ras, apzinoties, ka t?vs un skolo t?js varb?t saj?t pakr?t? SfHedienu ar katru dienu vi?a ,,br?vpr?t? gie" darba bloka balsot?ji vair?k at t?lin?s no piecst?rain?s z^ faig:mes un' aizmirst telegranunas s?t?t ar liesmainiem sveideniem lielajam at br?vot?jam. Esam redz?jui jau pir m?s kaijas. T?m ir br?ni sp?mL Tas nekas. Vakaro; skat?mies m? nes?, kas apkritis otr?di abi ragi gais?. Das uzdzied tautas dziesmi ?u Lido, maz? kaija vai Ak, teici jel, s a u l ? t . . .
Bet visi groza pirkstos dokumen tu, ar ku]ni, cerams, dab?s labu dar bu. Jo to izdevis pats Nent?ns. Ma n?j?, piem?ram, apliecin?ts visiem pasaules J?rniekiem, j?ras v?rav?m, valziv?m, j?ras ??sk?m, delf?niem, zuiem, krabjiem un citai dz?vai j? ras rad?bai, ka 1949. g. janv??ra piek taj? dien? uz OO-OO platuma un 8518 austrumu garuma gr?da Nep t?na valst?b? par?d?jies tvaikonis .Volendam". ka Vi?a Majest?tes kalpi p?rbaud?luSi visus, kas uz ku ?a atrodas, un ka ar? Mr. Mets Me tums visDUSigi p?rbaud?ts, atrasts par cien?gu un Iesv?t?ts Dzelmes sen? orde?a svin?gaj?s mist?rij?s. T?l?k Neot?ns ar savas varas sn?ku uzdod visiem sgwiem pavalstniekiem par?d?t anllectbaa ?nanlekam pie n?c?go godu im cien?bu, kur ar? vinS atrastos. Dokumentu pu?o paa TrakoWSo ?de?u valdnieka Neptu- nus Rex un vi?u pal?gu koie pa raksti. Tas man liekas tie?m stiprs pap?ris.
@ts M e t u m a
GAILIS Nikolaja Kalni?a st?stkl par nometnes 62M
(Beigas) Tie b?s tavi nervu dakteri." Bi
tums nolika grozi?u sievai pie k? j?m un atvilka segu. Uz gr?das iz- l?<ea t?pat k? no Amola grozi?a balts gailis ar div?m vist?m. Bet ja Amola j^ene par tb priec?j?s, tad Bituma kundze no dusm?m un p?rsteiguma bridi st?v?ja bez valo- dits.
Vai nav skaisti kukain?i?" Bi tums laipni vaic?ja, un padrupin?ja vist?m malzL
Skaistl vai neskaisti, bet saki, ko tas viss noz?m? Vai esi pr?tu izdz? vojis? Vai gribi mani izsmiet?** ap- ksdtln?ta balss k? karstus zir?us s? ka b?rt jaut?jumus.
K?p?c izsmiet?" ^ nu n?l Labi zini, ka manus
nervus Jau ir sabeidzis Amolu kon certmeistars un nu tu atnes v?l vie nu mums paSlem."
Kad gai?i dzied?s uz bals?m, ska- nJb,daudz Jauk?k," Bitums m??in? ja Jokot. Amoliem ir tenors, bet m?s?jais b?s bass. Skaties, k?ds resns kakls un platas kr?tis!**
Gailis ar vist?m kn?ba druskas, ka knauk??ja vie^ Putni tleS?m jblja skaistk Bet Bituma kundze ne- pjlec?jls.
Galli sauksim par Kristapu,** Bi tums m??in?ja sievu ieinteres?t. i,Tas t?ds cien?gs v?rds. Un vistas i - t? ar dzelteno kr?ti b?s Zelt?to, bclt arTmelnajlem ripul?Siem Punk- tli?ia. Vai n?, ko?"
V?rdi nelik?s slikti, bet Bituma kimdzes dusmas nesaplaka;
Ja esi putnus atnesis, sauc k? giibl Bs tav?s krist?b?s nepiedalos. Uec mani mier? I"
Bet olas t?s tak ?d?si?** ?e?diSu ari olas.** ^,J^u Jau tu, slevl?, lielies," Bi tums m??i papiikln?ja pa valgiem. Kad paSu visti?as izd?s t?das baltas, svaigas un garilgas, tad tak tu ?d?si?''
,^1 tad n?l** sieva atr?v?s un strupi nocirta.
Bet Bitums par to neuztrauc?s. VJt?S bija sagaid?jis v?l Uel?ku pre- teitibu. Nevar?ja tak grib?t, lai sii^ va uz reizi sSk J?smot par put niem, Ja visu laiku tos n?dui. K? tad bija ar truSiem? S?kum? dzi na vai no m?jas prom. Kur t?dus muzejus likSot? Ko doot ?si? Hedz?voSot tik pagrabu. Bet v?l?k pati ar z??u kl?pi pie b?das vien at?v?ja. Vai t? neb?s ari oreiz ar Vist?m? Tikai pacietlbul
un Bitums, kad sieva ar vi?u ne^ met?s, mier?gi sav?ca savus putnus un dev?s uz pagrabu.
Kristaps, protams, nezin?ja, ka vi?a Jauno saimnled gai?a dzled?-
FE?ETOMSTA 50 M?A GADI 6. febru?ri u:; 50 m?a gadiem at-
s^tat?s fe?etonists Grozgalv?tis, ?st? v?rd? Roberts Apen?tis, Vi?S dzi mis 1899. g. Vidzem?, Grau ?au??- l?&. Pirmie darbi ?aradlj?s Veca1? Sllksp?m?" (1922. g.). tad Svaros**,
Pucessoie?el?**, b(Jt v?l?k ar?
Br?v? Zem?", .gP?d?ja Br?d?",
I^tvljas Kard- vi" tm provinces pres?. Visvair?k vi?a sacer?jumi, m?su m?kslinie ku ilustr?ti, ie spiesti J. Rozes izdotaj? Zobga?a kalend?r?. Groz g8ilv?tls darbojies gandr?z pie pus simts izdevumiem, parakstoties v?l ai! Ands Mleagrauds, Alfa, Vecais Kna^tis, Mencu t?vs un Menc KiriSs. Bijis vair?ku izdevumu at bild?gais redaktors.
Dz?ves liel?ko da?u nesdams kara v?ra t?rpu, m??in?jies ar? patriotis k? dzej? un deVls gar?kus atmi?u t?lojumus no Latvijas atbr?voanas c???m: ,JPret? Latvijas saulei** (1933 g.|. Sle darbi tom?r neaizsniedz Groz- ?silv?Sa humora dzirksts spr?gain?bu. Kaut sav? dz?v? Grozgalv?tis dlez- gsin uzst?j?gs" un labpr?t negrie nevienam ce?u. vien? zi?? vi? Ir kautr?gs. Atskaitot Virzu, Zv?rgu?u Edvartu tm Vldzeme8 V?stnea'* redaktoru Kr?mi?u, neviens cits t? darbu iespied?js to oersonTgl nav re dz?jis. Dz?vodams R?g?, Br?v?s Ze mes*' nam?, savus fe?etonus vi? ne mtsa redakcij?, bet, nevienam nere dzot, vakaros iemeta redakcijas pasta kast?t? ?rous? pie durv?m. ko es lldfSu lieliem v?riem ac?s!*' t? v?na atzi?a.
Savas trimdas gaitas fe?etonists kop? ar dz?vesbiedri, meitu M U d?lu vada Berchtesg?denas Insulas lat vieu nometn?, str?d? IRO dienest? un galda Izce?oanas at?auju uz AiSV. Br?vo laiku vi? joproj?m ziedo jautrajai m?zai, jo p?rlieci- nSits, ka bez humora pasaule ir p? r?k tuma.
Lab?kio v?l?jumi, p?rk?pjot pus- simto gada slieksni!
J ? n i s S u d r a b i ?
Sana, ?oti uztrauca, t?p?c, kad kat* mi?ds Amolu gailis izloc?ja slaidu: k i ke ri ^ gQ ? ?! t? l?t, k? jau tas gai?u tradldjj?ls iede ras, lepni atbild?ja.
Labu br?di abi dziedo?i t? sacen t?s, ka logi virs pagraba tr?c?ja.
Bitums ba?gi v?roja, k? sieva So br?di p?rciet?s. Bituma kundze ner vozi skraid?ja pa istabu un vaima n?ja;
,Ar ?du r?c?bu tu mani gribi ali- vest uz trako m?ju!***
Bet proj?m nekur neskr?ja. Pirmaj? vakar? nek? vair?k ne
var?ja v?l?ties. Otr? vakar? Bitu ma kundze pa istabu vairs n^to^* dl ja. Tikai, kad gai?i dzied?ja/no p?t?s: Gr?ts m?s ar tik sp?t?gu v?ni!"
Bet Bitums lik?s to nedzird?ja. S?ka laipni run?t par k?postu IM- dlem, ko d?rzniec?b? aizrun?lls Un sievas m???kaj?m pu??m. T?s t?ri nemanot bija raduS?s v?z?. Nuj lai k? grib?tu, gr?ti bija skaisties. Un Bituma kundze piev?rs?s siedlam, s?ka tos k?rtot
Treaj? vakar? no pag^a izniit pirm? ola,
,JEC? b?s, slevln, vai var?sim gai?u dzied?anu iztur?t?" Bitums gr<t]a olu saujS.
K?ds mu???gs Jaut?jums,** Bitu ma kundze nor?ca, ,JCad naudu esi i e ? d i s , vai putnus me? dzlSl7'V
V?rs saberz?ja rokas. Pamaz?m g?ia uz labo'ousi. '
N?koaj?s dien?s iVl?S putnU kop anu t?ri nemanot nov?la M?t, sievas pleciem. Paciet?ba, laipns un asnrfi- t??s v?rds daudz l?dz?ja. Bet vislie l?kos br?numus dar?ja fmSi putid. Kad vini rftos un vakaros apskr?ja ap bar?bas v?cel?ti, snaldja kn?b jus un l?ca vai kl?pi, bija tik pat? kami vi?u vid? groz?ties. Saj?ta, ka tu vari k?du pabarott par k?du r?o?tles, kaut ari tas ir Ukal gIdUs vai vista, dar?ja dz?vi skaist?ku.
Un t? nu notika, ka k?du rftu abas kaimi?ienes atkal satik?s. Ti kai oreiz tas nebija gaitenis, bel vistu anlod?S, ktds art Bltumlenl bija radies. Un tagad pirm? uzbil din?ja it laipni A^?la kundze, kad redz?la Bituma k\Adzi gar vistu si l?ti l?kfijatnies.
Ko tad tu tur dari?* i fis - e?** J?,tu!** Ieb?ru nvazUet putraimus.** nVal tad tev ar? ir vistas?** Amo
la kundze vaic?ja, it k? v?l par kai mi?u vist?m nek? nezin?tu,
J? ? . . . v?rs atnesa . . . " .,Un k? d?j?* piezgan labi." i ; Tas ir br?nums bet gai?a un
d?j!" Amola kundze iaUkfis Kris tapu neredzam
Ir jau gailis ar?. Redz, kur st?v!*' Bituma ktmdze r?dija uz aplod?a st?ri.
Val!** kaimi?iene br?n?j?s. No ?rpuses t?ds pats k|l mans, bet lai kam nedzied. Neesmu nekad dair- d?jusl."
Bituma kundze i^esarica: M?le tev asa."/ t?pat k? tev k?dreiz," Amola
kundze pasmaid?ja. V?l So to parun?juas par. cit?m
liet?m, abas kaimi?ienes dev?s uz m?lu it draudz?gas.
Vakar? Bitums v?roja, ka sievai ir sevi?i labs garast?voklis. Kad ^aili dzied?ja} vi? toties lik?s no skaities:
Nu, k? ir ar nerviem?** K?n?c tu tik nikni prasi?** sieva
br?n?j?s. ,.Val nedzirdi k? tie pagrab? atkal
?rd?s? Un vienam tik neganta balss k? J)?zflne. To laikam neiztu r?sim?"
Bet deva pieg?ja vi?am kl?t, pa smaid?ja un laipn? bals? mierin?ja:
.,Ko nu pukojies tas Jau m?iu m??ais Krtstapl?SI*'
Chronik? Pr?stllja lugu .,Inspektor8 atn?cis"
M?rbekas latvleStt te?tris pirmoreiz izr?d?s febru?ra beig?s. Marta s? kum? sekos Molj?ra Skap?na ne darbi".
Hermana Stera rom?nu P?teris Brlndelzenietis, kas 1944. g. R?g? iz n?ca K?r?a Frelnberga tulkojum? un T. 0. Stelnberga apg?d?, p?rfoto graf?t? veid? Izdevis J??a Ml?elso- na apg?ds Vircbur^.
K X VAfi SASNIEGTlOa GADU VECUMU
K?di amerik??u iumfll ists izjaut?jis vai r?kus simtgadniekus, kas j?dara, lai sasniegtu fifidu vecumu. Atbildes vi?? pubUc?Jis Ulk* rakst?.
, ,Dzer katru v?kam pirms gul?tieanu gl?zi alus, kur? iekulta viena ola, un velti neuztraucies," - M?rija K . Lindere no St. Luisas, 100 g. v.
Intelres?jles tikai par sav?m lietiem un liec savus kaimi?us mier?," - Dftozels P . SoW Icrs no Plorldas, 100 g. v.
,.Paliec saskar? ar jaunatni," - Elizabete S?rorda no Takomas, 105 g. v.
^Neiev?ro dz?ve lab?s pam?c?bas: ej v?tu I gul?t un celles agri. Dari visu, kas tev pa- I tik, UD ?d tik i lg i . kam?r garto," - D?mss
Manetoss no KaaekUkutas, 102 g. v . D V
