At?auts dzert vieni
?dieni un dz?rieni Krem?a pie- ?emilan?s vienm?r ir izmekl?ti: uz galdiem atrodas da?di Kauk?za un Krimas vini, slaven? krievu vodka, kavi?rs, putni im citi aukstie uzko amie. P?c <remoni]meistara pa v?les aps?sties, z?l? valda sasp?l?ta uzman?ba visu skati piev?rsti
/ durv?m, pa kur?m J?ien?k Sta?i nam. Dareiz j?gaida krietns bridis.
. Tai acumirkli, kad par?d?s visu tautu t?vs un skolot?js", svin?bu anmetajs pielec k?j?s un s?k sp? c?gai aplaud?t. T?pat r?kojas visi pie ?emanas dal?bnieki. Tad kaut kur z?les st?r? noskan sp?c?gs sauciens: Lai dz?vo mOsj ?eni?lais vadonis un skalot?js, tautu t?vs biedrs Sta ?ins!" Troksnli k??st v?l liel?ks. Jo s?cis aplaud?t ar? pats t?vs".
Sta?ins parasti ??rbies ?oti vien k?ri l?dz kaklam sapog?tos sv?r kos, ko grezno vien?gi padomju dar ba varo?a ordenis, garos melnos stulme?os un pel?k?s biks?s. Aiz vi?a t?da? seko sardzes komanda, augsti padomju virsnieki un dai politbiroja locek?i. Sardze nekad ne piedal?s kop?gaj?s ov?cij?s, bet uz man?gi p?rrauga viesus im apsarga izejas no z?les. Aplausi il^st tik ilgi, kam?r Sta?inam labpatikas ap s?sties. ViJ?a piem?ram t?da? seko ar? p?r?jie. * Skolot?js- tom?r ne paliek ilgi s?ot. Piec?lies vi? saka
.?su uzrunu. ?dos afjct?k?c^ radu ?s Sta?ina runas Kaari ir galven? probl?ma", , ^ i l e r i j a ir kara Dievs" vai Mes esam pateic?gi krie vu tautai par savu soci?lo iek?rtu". Sis runas, protams, r?pTgl nosteno- gral? un v?l?k iespie, ko tad pa domju pilso?i ,,stud?" m?neiem i l gi.
Runii noteicis, Sta?ins aps?as. Bet tad vai riu ceremonijmeistars, vai k?ds cits i e l e k s izraudz?ts sv?tku dalUmiel^ ugli tr?kstas k?j?s un usa?uc. tostu. Z?l? no jauna atskan aplausi^ un Sta?ins pats ir visdedzl- glkais . aplfiud?t?js. Padomju eti ?ete pra$a, lai ov?cijas "nerimtos tik i i d , kam?r norimis niv pats skolo t?js; Tad visi kop?gi pace? gl?zes un iedzer.
JHira z?le sast?v no vair?k?m tel p?m. Pie kaitra galda nos?din?ts S?avs vadonis un ceremonilmeistara algoti saj?smas izr?dit?ji. Siem ?au d?m stingri noteikts, kas j?dara un k? j?run?. Zin?m?s atstarp?s t- Ip?c vienxn?r kfidfl tr?kstas k?j?s un satic: ,3iedri, lai mums at?auts uz dzert uz m?su ?eni?l? valstsv?ra, biedra Sta?ina vesel?bu!" Atkal ap- laitsi, saj?smas daudeni im dv?d- jas. Kad z?l? iest?jas klusums, at skan jatini tosti ^lieliskajam orga nizatoram, administratoram" vai darba ?auu t?vam".
Visi ?dieni un dz?rieni, ko lieto Sta?ins, r?p?gi p?rbaud?ti un jau ie priek nogaroti. Politbiroja locek ?iem vai augstiem partijas funkcio n?riem, kas s? blakus vadonim", stingri nor?d?ts^ no ku?iem trau kiem un pudel?m dr?kst vi?am pie d?v?t. Lai nenotiktu ne maz?k? k??d?an?s, ^ visu uzrauga Sta?ina person?g?s sardzes v?ri, kas atrodas aiz vi?a kr?sla. Neviens viesis ne dr?kst dzert tik ilgi, kam?r Sta?ins nedzer. To stingri nosaka Krem}a eti?ete.
Neb?tu tom?r pareizi apgalvot, ka visi Kretnla sv?tki notiek piln?gi p?c viena ablona. Iesp?jamas ari ne lielas vari?cijas. Ja, piem?ram, viesi sapulc?juies godin?t padomju zi n?t?u ak^d?ndju, tad tosts skan: Lai ilgi dz?vo m?su vadonis, pa domju zin?tnes korifejs, biedrs Sta ?ins!" Ja pie?emana r?kota par godu Padomju Savien?bas avi?cijas att?st?bai, parole skan: dz?vo
m?su gaisa ku?niec?bas iedvesmo- ?js, padomju avi?cijas t?vs, lielais
Sta?ins!" Ja turpretim godaviesis ir k?ds rakstnieks, viesi aizg?tn?m sauc ilgu m?u padomju kult?ras dz?ves vadonim". Milit?ristiem ^ - kotaj?s pie?eman?s sa\Mis: ,JLai- mi un prieku uzvaras organiz?t?- am un strat??ijas meistaram!" ^
Es tom?r nekad neesmu dbdrd?- jis," atz?stas Tok?jevs, k?ds b? tu godin?jis Sta?inu par lidma?nas zgudrot?ju, zieme?pola atkl?j?ju, JCapit?la" autoru vai pirmo sa- iksmes ce?u b?v?t?j-i, lai gan da^
reiz lik?s, ka ar? ?di sauk?i var?tu atskan?t" Vis?s pie?eman?s un visos banketos, kam par godu tos ar? ?kotu, vien?gais godaviesis vienm?r
r tikai Sta?ins. Zin?tnieki, rakstnie ki, inenieri vai milit?risti, kurus min par svin?bu ieganstu, uzman?bu izpeln?s tikai ?slaic?gi. Jo Krer?l? ne viena dta slava vai nopelni nedr?kst aiz?not Sta?inu.
Banketu beigas iest?jas tikpat p?k?i k? s?kums. Nevienu nebr?di n?jis, Sta?ins piece?as no galda u? to?o uz izeju, sardzes ielenkts. K?- ?s, protams, pielec ar? visi sv?tku
dal?bnieki, un z?l? no jaima atskan sp?c?gi aplausi un saucieni, kas tur pin?s tik ilgi, lliz Sta?ins Izg?jis pa durv?m. Tad viesi v?l ?su bridi pa s?, iedzer un uzko, l?dz atskan ce- ^^monijmeistara balss: Biedri, pie ?emana beigusies!" Viesi t?da?) iz kl?st.
Publisku sk?pst?anos Turin?, It?lij?, uzskata par piedauz?bu un par to soda. Ar visp?r?jo cenu cel anos It?lij? ari sods par sk?pst?a nos atkl?t?b? sak?pis no 10 lir?m priekkara gados uz 5S? lir?m tagad.
* Kad StafelSteinas dema policija nesen p?rmekl?ja k?da, tuv?j? cie ma zemnieka m?ju, k?ti un pagal mu, t? paviri Iemeta ads ari saim- .nieka gu?amistab?. Tas atmaks?j?s p??otaj? laul?bas gult? gul?ja bez at?aujas tikko kauta trdma c?ka.
(SL)
K a z i s B r a d ? n s
VAGA Es arklu dzi?i zem? iegremd?ju, S?l: migla plakt un pilda dzi?o leju, Dr?z saule pl?d?s p?ri pakalniem. T? sUdis akmeni un zemes melno
vaigu. Un dvieli k? rasas l?jti zaigu Uz augu cels no dienas p ? t i e m .
CeJis mani darba sapn? sitrauj?, rait?. Kur stundas aiztrauc iglu d?ju
gait?. No karst?m asin?m kur r?ta vfema I , gaist.
Es arklu dzi?i zem? iegiremd?ju, S?Jlc migla plakt un pilda dzi?o leju. P?r t?liem meiem jaun? saule kaist.
No lietuvju valodas atdzejojis E m ? l s S k u j e n i e k s
Uetuvju trimdas Tukinieki sa?em
godalgas Savu valsts sv?tku priekvakar?
lietuvju rakstnieku trlmdinidcu biedr?ba godalgoja paig?ju? gada lab?kos darbus. Star? godalgota jiem autoriem Ir Jur?is, Jaukus ar stilstu kr?jumu Nakti3 uz nestu v?m", bez tam Nele Mazalalte-Kru- miniene un Julis Kaui)as, bet pau las?t?ju pie?irto godalgu sa??ma Albins Marius Katilikis. Amerikas li<jtuvju atbr?voanas komiteja god algoja gleznot?ju Adomu Vemu, bet ejimes apg?ds Pertria piespriedis balvu gr?matu il?str?tiljam PovHam Osmolskim.
Kan?das hokejisti s?k ar rekordbzvaru
EJftEFELDAS MEGAIOrTAIS M U D E J U M S FISENAI 2:8 V?RTUS O ? S T ^ N I G I K O ? E C K I S U N V E I D E
Stokholm? s?ku?s pasaules meis tarsac?kst?s hokej?. Kan?das hoke jisti pirm? sp?l? uzvar?ja Ii)?nijas izlasi 47:0 (13:0; 18:0; 18:0). ASV ne gaid?ti smagi pieveica Sveici 12:5 (6:2 4:1; 2:2). Kan?das un ASV ho kejistu ?st?s sp?jas joproj?m ir m?kla. Sac?ku turnej? pirms Stok holmas abas aizoke?na vien?bas ne r?d?ja nek? sevi?a, bet tagad |lle- tu" ?em nopietn?k. Zviedrija uzva r?ja Somiju 12:1 un Norv??ija Be? ?iju 2:0. oreiz piedal?s tikai 10 val stis. A" grup? sp?l? Kan?da, Aus trija un D?nija, B" grup? Cecho- slovakija, ZvledWja un Somija un C* grup? veice, ASV, Norv??ija un Be??ija. No katras grupas divas lab?k?s vien?bas iek??s fin?l?, sp? l?jot katra ar katru. oreiz nepie dal?s Anglija, kas nav var?jusi sa st?d?t pietiekami sp?c?gu amatieru vieniPbu, Ar? Cechos?ovaklja, p?c savu lab?ko sp?l?t?ju aizb?ganas, nej?tas vairs tik droSa, k? pag?ju? ziem? olimpi?d? Sant Moric?. i
V?cijas meistarsac?kst?s hokej? sens?ciju sag?d?jui fiseniei. Ko- necka vien?ba Preusscn ?fefeld zau d?ja sav?s m?j?s pret V. F?ssen 2:8. Abus v?rtus kr?feldieiem guva latvieu sp?l?tjaji Ko?eckis un Vei do. V?djas vair?kk?rt?j? meistar- vien?ba Riessersee savas poz?cijas atkal uzlabojusi, iizvarot Bad Nau- heim 8:2. Leinvebera kausa izc??? hauhelmiei savuk?rt pieveica Ries sersee 5;3. Uzvaras izredzes tagad ir vis?m trim vien?b?m Fisenei, Kr?feldal un Riesser^.
L u d s D o v i d ? n s
TAIS C I L V ? K S
Liudas l>ovyd^as dzimis 1906. g. Rokiku apri??i. B? dams virsdienesta instruktors, rakstnidca gaitas uzs?cis ar r^)ort??m un fe?etoniem. P?c pirm?s debijas ar st?stu kr? jumu Cenz?ras at?auts" at griez?s dvfl? dz?v? un k?uva profesion?ls rakstnieks. Atse vi?as vi?a gr?matas godalgo tas. D z i m t a Izn?kuas 11 gr?matas (rom?ni, noveles, st?sti Javmatnel). trimd? 3. Sis st?sts ?emts no kr?juma M?s mekl?jam pavasari". Ag r?k latviski tulkots godalgo tais rom?ns ,.a^?l Domeikas" un daas novelc periodik?. Patlaban Dovid?ns ir Lietuvas Kult?ras fonda prieks?dis.
Pasaules meistarsackstfe galda te nis? vien?bu v?rt?jum? kungiem uz var?ja Ung?rija, fin?l? pieveicot Ce- diosiovakiju 5:4. Sievieu sacens? b?s ^ A S V fin?l? pieveica Angliju 8:1.
Individu?l? v?rt?jum?: v?rieu sa cens?b? Leadis (Anig:li?a) fin?l? pie veica l?dzin?jo pasjBiules meistaru Vanasu (?edioslovaklja) 3:2, Sievie u divso?l? Idiota (Skotija} ar Far- kasi (Ung?rija) piei^eica 'anglietes Bamesl ar Krosiju 3I:(^ . VJrleu div- SD?l? fin?l? sacent?s; i'echl Pag?ju ? gada meistaro?rii) Vanass ar Sti- peku zaud?ja Tolkanim ar Andre- adi. Sievieu vi^p?l? uzvar?ja un- fi!?riete Farkasa, ])i<iveicot fin?l? Hruskovu (CediosloTaMja). Jai^ kt? divspel? ung?ru pMm Farkasa ar Sido pieveica Hnisko^Ai im Vanasu.
Tr?sk?rt?jo pasaules meistari Gi - zelu Farkasi divas stundas p?c go din?anas ceremonilUa Stokhohnas Icrimin?loolldja apcietin?ja par ve ?as z?dz?bu k?d? G?teborgas veika l?. P?c nozagto priekmetu atdo- .toas Ung?rijas m i^tari atkal at- brivoja.
Dienvidv?djas futfciola meistarsa c?ku sv?tdienas sp??u rezult?ti: 1860 MUndien BC Atigsburg 4:1. VfB M m b u r g - l . F C . llddelheim 2:1. VfR Mannheim PC. Sdiwein- furt 3:0. Stutt^arteir IKidcers TSG Ubn 2:0. Kldcersi Offcnbach Sdiwaben Augsbimg 5:1. FSV. Frankfurt 1. FC. N?mbei^ 1:0. VfB. StuttgartWaldho(f Mannheim 1:0. Bayem M?ndhen Etntracht Frankfifft 4:0.
Priekpils?tas d?rznieks ?gns Hau gale m?j?s gal?gi p?rliecin?j?s, ka piekr?pies. Braucot pa l?kumota j?m priekpils?tas iel?m, Raugale g?steknim o to jaut?ja, bet tas klu s?ja, s?d?dams ratu gal?, k?jas no k?ris lejup. Reiz?m vi? tikai no murmin?ja t? k?l Da da . . . ?epo- ?im?jii, bordina.**
M?j?s Raugalem noskaidroj?s pa visam neparasts apst?klis: g?steknis neprata krieviski, bet run?ja kaut k?d?s sveas val(>das ^a??s. D?rz- nidcs no s?kuma nodom?ja, ka tas ir v?jpr?t?gs vai m?ms, bet, dusmo damies pats uz sevi, nosprieda: ?r?U n?ktos nodot vi?u at|ka? Stala- gam. Vi? vair?ldc?rt apskat?ja pulsi, kas bija gara auguma, platiem pleciem, t a i ^ k? svece. Vi?a seja bija mongoliski st?raina, greizi pie miegto, melno acu valgais skats ne mit?gi aud?j?s nezin kurp. ^arb?t t?s bija meon?gas bailes? ?ita, ka g?steknis v?roja b?stami neparasto apk?rtni, aizdom?gi neraudz?damies pat uz zirgu p?ri, kurus tas pal?dz? ja izj?gt, un sirmi pat nogl?st?ja ar garajiem, no ilgas nomazg?anas sa\isi saplais?juajiem pirkstis, bet tad steigus atr?va roku, uzmezdams Rauga^m jaut?t?ju skatu.
GefreiterS) ievedis Raugall Stalaga 119. numur? m?ra gar??, par? d?ja k?dus 6070 krievu* karav?ru m?te?ostt?rptus skrandai?us, kai gul?ja uz cementa. Gandr?z visi piec?l?s k?j?s un sprauc?s uz durVju spraugas gaismas v?lu par?d?ties Visiem uz kr?t?m bija numuri melnS kr?s? Sis, la i^ i nost?jies kakt? t?da? pa??ma ar? mugursomu dij^?ainu maisu k? jau ce?a Ju tis. Uz to tad ari Rauf^e par?d?ja ar pirkstu, Gefreiters v?l grib?ja r?d?t dtus, bet kad Raugale pasac?ja stimmt*', vecis iest?ma mongoli durvju gaism?. So 41117. numuru gefreiters ier^tlja pap?ra loksn? l?dz?s jaun? Ipanidca v?rdam, iiz- vardam un adresei. Raugale p a r ^ - st?j?s, ka sa?em t?du im t?du g?s* tekni. Parakstos k? par kronai tu pel?m vai l?pstu," Raugale nodo m?ja.
Gefreiters v?l pa^aidroja, Ica pa nakti J?iesl?dz dro? viet?, bet pa dienu labi J?uzmana. Ja neklausa nedot ?st, ne?aut gul?t, sist.
Pirmaj? dien? g?steknis uzraka d?rzu, p?rcil?ja komposta kaudzi Pavasara saulgoz? vi? iz??rb?s l?dz pusei, bet bl?zi satina k? t?si un pa kais pie biku Jozme?a. Kaut gan
tas trauc?ja darbu un dSraoiejj* zmi?m par?d?ja, lai izkarot g^pf ar? g?steknis, k? lik?s, s ^ t a te m?r vi? pakrat?ja galvu ar sni J?m sprog?m. Raugale ss^ti* d?s, ka nenozog. *
Pirm?s tr?s dien?s vis?di oei^ saprasties, sarun?ties, i z t a u j l t ^ kurienes, k?du valodu pnrt QfS teknis gandr?z visu laiku klusi |^ vi?a mdno, dzi?o acu tots Sa2iS pa izplat?jumu, it k? v a i r ? k aizk?rt apk?rtnes priekmetus, zi pa reizei g?steknis iemii^^ Jn, zak". Raugale notur?ja vi?u kazaku. ,
Vakar? Raugale atnesa lielu Kr. vijas karti, r?d?ja Sibiri}tt,lKaidciai Altaju. Tom?r g?steknis, arliiSj tumo, biklo acu skatu nekur ?m? skardamies, klai?oja pa karti nek? nesaprata. Hesardzigi ^ p?rvilka ar roku p?r Kmjkm m Tibetas kalniem, laikam notui^ du tos par kaut k?diem izci??iem.
Bet pamaz?m g?steknis s?ka n* n?t dro&, reiz?m ?oti plesaite r?d?dams ar rok?m, bet tikl?dz gale strauj?k pakustin?ja jsivi?jb, vi? tram?gi sal?c?s. Pdi retam izrun?ja k?du krievu v?rdu: da, alko, ?ep<M;)dmaju, ?cmo?? Raugoties kari?, Raugale {He^ neja Afganist?ifu.' P?k?i g?st^ k&i acis k?uva gaias, uz s^ jas sviedri. Raugale jaut?ja U t?s ir balles, vai prieks kS v{|e| t? otrs p?k?i un neat?irami I t ^ d? vi?a st?rainaj?, tumi d?cl?l naj? sej?. Raugale las?ja kart6: Iii* kenta, Alma Ata . . . G ? s i ^ pSc?l sagr?l>a Raugales roku:
Alma Ata Alma AW vi?i it* k?rtoja vair?kas reizes. It k?itUi pies, ka izr?kojies nel?ga, vi? |% laida saimnieka roku un, k& alv^ v nodamies, raudz?j?s vi?am acism Ugu pilnas l?lsnas v?rdiem at!d^ toja: Alma Ata."
G?steknis uzgula ka^ei w), t?dams to saldajiem piHcBtiero, |l> k?rtoja:
Alma Ata, Alma Ata." Raugale ar pirkstu nor?d?ja
ezeru un pasap?ja: Balka.*'
M?su m??ais Latvijas universit?tes p r i v?tdocents
in. technologs J?NIS MISI? d. 1885. g . . 3. febru?r? Mgdiu las pag., mir is 1949. g. 22. janv?ri. Apbed?ts R e gensburgas centr?los Kapos.
Dzif?s s?r?s piederigle.
4-ATVIJAS" ABONEMENTA paaflHoot laikraksta pa atsevi?iem ek sempl?riem (llds 3 ks. iesk.). maks? D M 3.- m?nesi - D M 0.50 i>ar piesO- , tiSann; pasOtinol kollektfvi vair?k par ^ 3 ^ D M 3.- mSnesI oar eksem- i pl?m; pasfltinot 2 trtem?m an maks?jot V?cij? D M 3.- mHKl + D M 1,30 par plcsatfSaoiL Sludin?jumi maks? DM 0,70 par ficosleilgaa oonpareille iespiedrindas aii?emte* telpa. Dafte meklBanas sladi- aijtmii par pasctto.
Abanemeota pieteikami* sladin?jomi, Bandas p?rvadam! im korespondence adre- Hamat ^ U M f a i " 03br Gfinzbora/Do., BSrferaieister-Undfflannplatt 7.
t i t v ^ iiafik tris rdies nediB - etr- dlao2s, eatortdiea?s ta sestdien?s.
Latvijas atbrIvoSanas ci?u dal?bnieks AUGUSTS SLEKENiCsi
dzimis 1893. g. 6. decembr?, mir is 1949. g. 3. febru?r?. Apbed?ts Veidenes p i l s?tas kapos.
Piemin Daugavas Vnnagu Veidenes noda?a.
Z I ? A S ' par dz?ves apst?k?iem, kl imatu, dabu, ?cogra^ l i tu , v?sturi, lauksai-nniecibu, sadz?ves ?patn?
b?m - Mists io i Stat? sniedt ' .kko izn?kusi
agr. J . Gr?nbiata bro?ra
Misisipi Nor?d?jumi kokvilnas, kukur^^^s, cukarn^dru
uc dienvidzemjtt kulti irt audz?an?. Cena D M 2,C0 -^pasta izde .ami . Atkalp?rde
v?jiem atlaide. Gr?matas izs?ta uz p?cmaksu. Tir?a iero- beora. Pas?tin?iumus irpildis .en?k^cnas k?rilb?. Piepras?t: (13a) Erlangen, Oberst
Drausnickstr. 1. LATVIEU K A N T L N E . 195)
P?c ilg?m d?an?m aizmidzis xa mOu EBNESTS M?PELSONS
dzimis 9. 12. 1 ^ . g. SaldO. M i r i s 4. 10. ^ g. Liep?joji i ipr . EmbOtes pag. Dusu un vieglas stnlltlis Tev, br?l?t. dzim tenes kapa kalni??.
M?sa AngUj?. No maz?m s?p?m sirfts raud, No liel?m top klusa.
S&6I
Ed. PBle L A T V I E U R A B : S T U ? B E C I T E
ar 1 ^ o r i ^ ? l z t m ^ . p?c 4tnogr. materi? l i e m : jost?m, cimdiedi, ielokiem uc. Cena D.M 5 . - ar picsQtI.: K A R L S R U H E F O R S T N E R K A S E R N E .
No atsauksm?m: ,JlbecIte briniS?lgi pa devusies. T? b?tu j?ieg?d?jas ik vienam aiz - i?ras brauc?jam'*. l3!rild?Sj ka d?m?m fi gr?mata i r ?oti noderI|[a. ^ A charnllng little book with lovcly folk-l(nj designs." (107)
|ii!i!!li!i{!!!l{iiiUlIlliOliillllll!li;!(llfi!lli^
I Alfr?ds Kaln?js | S (^4a) S C H W A B . - G M i D N D , A r t i l l e r i e - =
= Kftsemt , Lelitenlager, g
^ pied?v? jaunizn?kuS?s: ^ i SKOL?NU KO?l a / l l 1)1 dala ? 3,50 1 = 60 (2 un 3 bals.) latv. t. un ^ = m?kslas dziesmas. = 1 J . .MEDI?S f l l l sol? dz. (mazs = ^ tir?isi) ? 7| = 1 V . D?RZI? V\\ latv. t. dz. 1 = (parast?s) ? 3, = ^ viegl? iek?rto?umSi, der a r i g ~ klav. solo sp?lei un da. c. notis ^ s un latv. krimar?as. (16) =
IHlIiliiHlIlliililiilOillililUHUlIlO^^
K a s var apg?d?t gr?matu vfiou valod? DAS L S m S C H E BALLET-
Rakst?t: Dems Rimkeits, G r a n V i a , 15, Bilbao, Espa?a, ( 1 ( ^
LATVIEU STUDENTU CEN- TR?LS SAVIEN?BA
r i k o manta loteriju
tr?c?go latvieSa studenta l>a- balstam.
Izloze notidc 1949. 27. fabr. Vircburgas Centr?l? latvieSn oometne.
Loterejas bi?etes cena D M 0,50. G a l - venie laimesti*. loto apar?ts, radio apa* r?ts, rokas pulkstenis, v?rt?gas gr?matas, m?jtur?bas priekmeti. Laimestus var?s sa?emt s?kot a r S. g. 5. martu Heidc l - berg?, K a r l s r u h e r Str. 70 pie L . S . C . S . saimniecisko lietu referenta, person?gi vai pies?tot laim?juSo loterejas bi}eti pa pastu. Laim?ju^ lou sarakstu izsludin?s latvieu trimdas pres?,
Loterejas bi?etes dab?jamas viet?j?s studentu biedr?b?s. (104)
IiSC*S
Balka5?" k? netic?dams savt ausim, g?steknis ar skatu .ieuiMi Baugales sej?. Balka$, mWf vi?S atkal atk?rtoja b?miS?l izte^ n?. Pielicis pirkstu pie ezera un br?ti?u padom?jis, vi?)^ ka kaut ko st?st?t, ko Raugale nif prita. Retumis vi?5 min?ja vf bordina, tovari?a, ovd." No kust?b?m un aitu bl?anas atdarhil jwia Raugale noprata, ka gOstefaA bijis aitu gans. Aitu bijis daudt# t?lu no BalkaSa, ezera. Pc \m pudt, pudi . . Tad k?ds m ko sitis: budi, buch . . B l ) l i # ciensr 5ia<4i, adi, ?iadL" Tad l? kai pudi, pudi ^ .
G?stek?a ads kv?loja, vl?S W^ b?rni?i laim?gs, kad Raugale m cl ja galvu un atk?rtoja: P(WWB,
.imaju," kaut gan vi?a ausis m n??a d?vaina, nekad nedzird?ta if** loda. > Vedot g?stekni U2 nakts mitai** m?ra k?ti, Raugale no?loja, fcft i* var k?rt?gi izrun?ties -\ varb?t J? puisis ar b?rna ac&n ne^ id&?fjtu in no maz?k droS? kakta. K8 t s l ^ damies, d?rznieks pie sevis flo* m?ja: Tagad pasaul? t?ds kums nezin?ma zeme, ?audis."
Pils?tas kara komandanta vii* Ja Brigita st?v?ja pie divjOga tiem r?ta saules apmirdz?tu,^ apa?u seju, pUn?m kr?t?m - g?steknis, vir?jas v?rigi uzroaiP. kop? ar str?dnieku kr?va ratos l' rinos d?rz?jus.
(Turpin?jums sdcos 2 numuros)
V
Ang?u prese visai atzin?gi nov^ t?jusl latvieu vijolnieka 0. sona koncertu OlazfovS fi. tW v?ri. ,4>aily Record" izsaka m l ^ niekam pateic?bu par prot ^ un prof. Medl?a darbu P ^ " ^ ?ojumiem. J ^ o n a s Aviz^* ^ ka lebru?ra otr? pus? Anglijas w vaspils?t? viesosies ?ftilists Teldimanis un pianists Strauss. Abu m?ksUnieku kono^ ietilpst sar?kojumu virkn?, W ^ noti visam febru?ra m?nes m o?^, dos latvie5u centros Anglija..
BALETA DEJOT?JAS Pats laikraksts zi?o par 16 t a ^ ( a r i ies?c?jas) var pieteikties M A N A G E R STEfNS (13a) Nittenau/Oberpf., Gut Boden- PUlarlzet Centr?las E i ^ ^ ^ ^ ^ stein. (106^ feder?cijas ideju. Sar?kojuma^
'^""^ certa daj? piedal?s latvieSu ^ koris diri?entu A. J?ruma Batika vad?b?.
uu i^-^ ?. V. Tuiamas las , K u r a m inierese IrmaS OfCbzdeS ^^^^^^ J M ^ ^ ^ sasniegt Austr?lijas lu-astus. U d i a m rakst?t Purva z?le izdeviS J. atK
D m LATVJU ZENI VIENTUU8r l?dz atsaukties nopietni dom?ti^?as meitenes no 19 -24 g. y. Ve?amas t?s, kur?m interes?
Pur,v. ^ M?rti?am - 25 g. v. un Niiio?ajam - 22 g. v., ^ ' sadarb?b? ar Latvieu^i?u H e r r n Hesse, (16) Grossauheim/Main, Bahn- holstr. 21. (87)
g a u u . Satur? 11 darbi; H. v?ka z?m?jums.
^tji?piilS lob?ms
' ittS^t ?pi sanmu K L ka majis bra*l
fJS ^tiMuJaupirm^bKj kartonu, u? (nw a garantijas Noiv?' Zffl? wvai^ u. Toties ?^ l?8ka?o]5mviedoJ fe?i^^as mazajSm Eir itii#teamas^ ja to SAflantlka P^minc fe. to informScijas par.' jid|ir#inias JSv(#u]
^rdtenife.Lohdo? M
parlamenti viedokli
. ir Atlantlka pct Vid?istGris tjt?pa,
Wlla. NoParizes'iilk Piepras?s ari Itali]
Atlantlka pakti, ^ g? KpitebatuFraneij^^ l^usjuras paka?durvi
ka,Sv,ari??:as aizbrai
tad paktu n^?neSa vai pa]
J^ arSs un b?s j
Ar to b?tu
iVljJ m dro
veidnst Nreseml?