^Itls'I^ 8im m^J^"
PR?GA IZRAID?JUSI BRITU VICEKONSULU i AFP zt90, ka (ediu isstides trei-dfett izraidljuSaa britu vicekonsulu pjjjpu Vildau. Pr?ga vi?am bija j?atst?j 24 atundu laik?. Pimjis i ^ raid?anas policija VildaSu apcieti n?ja un rttplgi p?rmekl?ja vifu vi?a dzM/okll. Par izraid?Sanas iemeslu min?ta vicekonsula sadarb?ba ar ?|e*u pagr?des organiz?cij?m: Slepen? policija pirms da?m dien?m Apdetinja konsul?ta ier?dni D?t- ricbu, kas bija Cedioilovakijas pavalstnieks. Inform?tas aprindas do-in?, ki^ vi?$, draudu apiests, nodevis nepatiesu Ueclbu pret Vildaiu, apgalvodams, ka vicekonsulam b?tu k?di sakari ar pagr?dniekiam.
P ^ j ? ^ ? Bormans bifis Mas-Icavas  j i S g ? parbedzis poliiruks ' ^benz?na vitZ Bet par to M
Mu^acteSl okupsja fZ 8pa^ tp,slepenlQ|). . , . . .^ tSfreiiibai nekas
I?m^teaSlhu atrodas. W^ gftlvena kfr . - .^-_^i:a dala Msit ito 33^ g.. un kttrsnotiemsi.
' |rf|rnted2>ttaiumu no Pi.
,?pfcjl!^ tatoltrfe?ii dfc.
pfes mil?jajam fran*
ammes  mi^ Wrttlng B. y.l tt| ?ow(?nv Nr. GiiJ^^^
Dnhiva 8. Dnpar!?. .
MJUSINAS BET ^
, !
i I I i i
fiijiiais nacistu partijas ministrs un Hitlera vietnidfs Bormans, p?c padomju po?itrukaVasllija Vasl?evs-ka apgalvojumiem, e'3t izlav?jies no valsts kancelejas biuiku?a un' parbedzis pie krieviem. Vasi?evskis agr?k fitr?dijis marSala 2ukova t?b? vt kopS ndtei laika p?rb?dzis uz rietumiem. Vi?a liec?bu public?jusi Marburger Press". Vasi evskis apgalvo, ka pats sav?m ac?m redz?jis Borma?u aiz krievu l?nij?m. K? politiskajam virsniekam vi?am bijuSi pieejami ar? citi materi?li. Bez tam 1947, gada febru?r? padomju gvardes div?zijas pol?tiskas da?as Vad?t?js pu&vedis Korsakovs virsniekiem nolas?taj? prieklas?jum? pasv?trojis, ka k?ds augsts nadon?l-fioci?listu partijas politi?is tin Hitlera person?gais draugs atbalst?jis Pa-dbinju Savien?bas c??u pret V?ciju l?dz piln?gai uzvarai". Piiblic?tajS rakst? Vasi?evskis aizr?da v^ ?z vienu interesantu ap st?kli ka padomju propaganda nevien^ reizi nav plemln?juai Bormiana v?rdu. Tas noz?m?, ka vl?S visu laiku sadarbojies ar. Maskavu. P?c Krettfla r?kojuma Bormans hoteflct? virzieaS ietekm?jis Hitlera strat??iskos pl?nus, sevi?i Kurzemes fiont?. Pret?ji p?r?j?m person?m, kas? atrad?s valsts kancelejas bunkur?, Bormans l?dz pa5Sm beig?m .patur?jis ?vu aroganto iztur?anos un Va 1945. gada 27 apr?l? dlvdo-pilgi izteicies, ka ,?:arS dr?z beigsies Sr pdln?gu Ufjva?u". P?c Hitlera ??-^ Bontiaris kanceleju atst?jis uh ' devies pie krieviem. 30. apr??a p?cpusdien? k?ds padomju virsnieks vbjiU vedis Zis?*^ no Berl?ne^ uz Poftsdamu. Net?lu no m?r?a ma?na, kas braukusi miUig? ?trum? sada-rusies : k?du smago automobili, pie kam Bormans viegli' ievainots. Vast?evskis un grupa citu virsnieku t?da? pazinui Hitlera vietnieku. Tad vi?iem pav?l?ts par redz?ta neizpaust neyiena v?rda, piedraudot ar augstu sodu, Bormans esot ievietots k?d? padomju kara lazaret? \|n kop tS laika par vi?u jae9cas nav dadrd?ts. Tad kad vi?i vel bifa draugi otrdien Madrides radio nolas^ k?da Vinstona Cer?Ua v?stule, kas adres?ta ?ener?lim Franko un dat?ta 1944. g oktobri. Cer?ils toreiz bija Lielbrit?nijas ministru prezidents. Vi?? pazi?oja Pranko, ka tondona nevar pie?aut nek?dus sp?ku p?rgrup?jumus Rietumeirop?, kas var?tu kait?t m?su padomju sabied?tajam". Lielbrit?nija neredzot ari nek?du vajadz?bu, v?stules
. beigas piebilst' Cer?ils, ka pret Padomju Savien?bu b?tu J?organiz? kaut k?da aizst?v?an?s. CerSila v?stule bija atbilde uz k?du Pranko rakstu, kur? tas br?din?ja Lielbrit?niju, ka Maskava, sagraujot vienu p?c otras maz?s valstis, ?rk?rt?g? m?r? paUellnot savu varu. Sp?nija neticot Padomju Savien?bas miem^?gajiem nol?kiem, Jo komunismu paz?st p?c paas pieredzes, MOLOTOVS PIRMS GROMIKO P E D E J S V I K T S
U?? pat nule notikuaj?m p?rmai??m padomju politi?u rind?s pasaules presi arvien nodarbin?ja Jaut?jums, kuru na Maskavas varenajiem pai krievi atz?st par iespaid?g?ko. Tagad, p?c notikuaj?m vietu mai??m bo?eviku avangard?, sakar? ar pirmaj?m pie?eman?m Kreml?, k?uvis zin?ms prominento viesu saraksts, kas atspogu?o padomju diplom?tisko protokolu jaun? redakcij?. Saska?? ar diplom?tiskaj?m trad?cij?m, v?rdi uzskait?ti iespaida un cie?as k?rt?b? pie kam pirmaj? viet? ai sarakst? min?ti Molotovs, Ma?enkovs un Berija. Tiem seko marals VoroSilovs. Mi-kojans, Kaganovi?s, HruS?evs un Kosigins. tikai tad n?k Viinska, Me?ikova un Kaftinova v?rds un pa?s beig?s Gromiko. Sis saraksts ir pirmais ?da veida atkl?ts pau bo?eviku sak?rtojums rangu k?rt?b?.
Britu augSnam? M d i e a ^ytiki debates par valsts aizsardz?bu. Vald?ba paskaidroja, ka Lielbrit?nijas aizsardz?bas atsl?ga atrodas Padomju Savlan?b?. Tas nozina, tai Ijondonai vienm?r J?patur ac?s, no kurienes eventu?la agresija var?tu n?kt. Jau tagad vald?ba r?c?b? ir autentiskas zi?as, ka, vismaa indirekti, Lielbrit?nijai uzbruks. Britu sal?s pareiz atrodas 7000 amerik??u karav?ru. Kad ASV b?s piln?gi realiz?ta aizsardz?ba, tad amerik??u r?c?b? atrad?sies 40.000 MdmalimL Rdailn?jo 12.000 vleti. Noz?m?gu deklar?ciju ^eSi?ten presei nodeva ar? Savienoto Vrttu ?rlietu ministrs E?esons. Vi?i paskaidroja, ka Atlantlka pakts netrauc?s ASV sniegt pal?dz?bu Turcijai, Grie?ijai un Ir?nai. Amerik??i var bez Jebk?diem gr?t^ imiem, nemtaz nepaaugstinot savu l?dzin?jo r?tn niec?bas produkciju, iero?u pieg?dei Rietumeiropai un jau plemb?to tr?s valstu atbalstam gadi adot 2 miljardus dol?ru,^ Atbildot uz k?du amerik??u preses publik?ciju, Grie?ijas ministru prezidents Sofull^ paskaidroja, ka grie?i neatteiktos li? no britu un amerik??u tieas milit?ras pal?dz?bas. Komunistu p?les no Grie?ijas atdal?t Solonikus un Tfa?lju noz?m? Apvienoto N?dju (hartas p?rk?panu. Un t?dos gad?jumos pie?auta ari tiea intervencija. Atlantlka pakta parakst?anas bri-POLUS DEMONSTR? PRET VATIE:JINII Polijas ieklietu ministra nesen? runa, kur? vi? asi v?rs?s pret kato?u bazn?cu, k?uvusi par sign?lu t?liOkian pretreli?isklem izpaudumiem. Sinis dien?s Varav? un d -?s Polijas pils?t?s notikuas orgar niz?tas denumstr?cijas pret kato?u gar?dzniekiem. Tan?s piedal?juas com?nistu p?rraudz?t?s po?u darba partijas grupas m citi komunistiski elementi, kas visvairSc v?rsuies pret Vatik?nu; tas esot visa antlko-m??istisk? noska?ojiuna vaininieks.
dis tuvojas aizvien vair?k. Pi^lct-fiien ar britu oke?na milzeni Qufen MarT** uz ASV dev?s Bevinis, Sp?ks voi Luksemburgas ?rlietu minisitrs. F?c 18 stundu nep?rtrai?rtlSm del)a-t?m ceturtdien wr! d??u imrlaments ar 11? pret 23, vienai balsij atturoties, nol?ma pievienoties paktam. Nel?dz?ja ari komunistu organiz?t?s demonstr?cijas parlamenta, prieki?, kurSs piedal?j?s 15.000 cilv?ku. AMERIK??U KOMUNISTU LMKRAKSTA toDAtilTORS ST?STA ' ?ujork?, kur pareiz izties? prilvu pret 11 amerik??u komunistu vado?iem, k? pats pirmais liecinieks nopratin?ts Luljs Rudents, kas llg? laiku sabijis par ASV ?omOniistu ?dkraksta ,JDaily Worker*< redaktoru. Vi? jau kopS vair?kiem gadilem p?rtraucis visas saist?bas ar komunistu partiju un pr?v? var?ja br?vi Uedn?t, ka savas dar??bas laik? sa-??i?is toi^ eiz?j? komlnterna ?pau programmu  bro?ru, kur? islkl bijis nor?d?ts, k? pan?kailna kom?-iUstu iespaida paliellP?Sana ASV. Starp citu, bro?ra satur?jusi ari re^ ceptes sabot?as aktu, sti'oiku un nemieru r?koanai
PEa KONTINENTI MEKL? UR?NU P?d?j? laik? pasauli i ^ ? m i s ur?na drudzis.^ Ur?ns 1939, gad? V?cij? maks?ja 14 BM par kg. odien tas jau konkur? ar plat?nu, zeltu \m dimantu. Pareiz br?va ur?na tirdzniec?ba prakti?i nav iesp?jama, jo vis?s zem?s raktuves atrodas vald?bas kontrol?. P?c p?d?j?m apl?s?m, 8/100.000 zemes garozas sast?v no ur?na. Galvenais ur?na patur?t?js ir ASV, kur atomr?p-nieclb? nodarbina gandr?z 100.000 cilvam Savienotaj?s Valb?s l?dz im atrasts pavisam niec?gs daudzums ur?na. Pareiz to drudaini mekl? Klinu kalnos. Katram ur?na r?das sl??a atkl?j?jam izmaks? 10.000 dol?ru pr?miju, un vi? ieg?st dal?bnieka ties?bas no sl??a g?t?s pe??as dal?an?. Be?ftljas p?dtafa straujajai atve* se?oanai par iemeslu ir pla? dol?ru straume, kas mazaj? zem? Iepl?st no ur?na r?das eksporta. Be?- ka Kongo ur?na raktuves ir baga-t&fts pasaul?. No Vidusafrikas n?k VI pasaules tnpdukeijas. Johanes-burg?, Dienvldafrik?, ari no zelta raktuv?m ieg?st ur?nu. Britu Tan-ganjikas ^gabal? un portug??u DienVldafrik? uzieti ur?na sl??i
D A  O S V ? R D O S Tkdznleolbas Rfuniii ar Dienvid-slavUo parakst?jusi ari Rletumv?cija. V?ciei eksport?s ma?nas un r?pniec?bas raojumus, bet sa?ems lab?bu V un lauksaimniec?bas prodi&tus. Belgrad? tuv?k? n?kotn? sagaida ie-t rodamies ar? Jrao?u tirdzniadlias deleg?ciju. Sta?ins, kl?tesot ?rlietu ministram Viinskim, tredien pie??n\a Alb?nijas deleg?ciju ar ministru prezidentu Hodu priekgal? ^ Kom&nMn parttjas biedru kartes sapl?sui tie it??u j?rnieki, kas pavad?ja Padomju Savien?bai nododamos ku?us uz Krieviju un pai sav?m ac?m iepazin?s ar str?dnieku l)aradlzl, ad?o Tempo*\ Vi?i v?loties tagad s?kt pr i^k<n?nistii propagandu. ?ener?lis Rotikovi, padomju sek tora Berllhes komandants, Jau kop ?etr?m ned???m nepilda savus pien?kumus. Nav zin?ms, vai vi?? atkaukts vai devies ilg?k? atva?in?jum?. Kotikovu alast?] plkv. Je?iza-rovs. 75^ ddinumdieira ceturtdien ?ime^ nes vid? nosvin?ja It?lijas valsts prezidents Luidl Einaudl Muitas no VSdUas uz ASV amerik??u okup?cijas karasp?ka locekU ar 1. J?niju var?s izvest vien?gi tad, ja vilc?m b?s apliec?bas par skriptu dol?ru IJkumIgu ieg?anu. Alfr?da B^Pd fon Bdens un Hal-bachs, pasaulslaven? v?cu br?noa^ n?s tresta agr?kais galva, kam pag?juaj? /gad? Nirnberg? piesprieda 12 gadu cietuma, atgriezies pie savu priekte?u firmas dibin?t?ju ard-da: vi? La^ ndsbergas cietuma darbn?c?s tagad str?d? par atsl?dznieku.
Pastiprin?s Maskavas spiediens (Turpin?jums no 1. Ipp.) vien bie?k atskan valodas, ka Iebrukuma gad?jum? ASV Ir?nu aizst?v?s ?r iero?u varu. Var?tu jaut?t, k? tas b?s iesp?jams? P?tvi-ssmi vienk?ri  no TanJieras i^fri-kfi, kur amerik??u ricibfi Ir modems lidlauks, l?dz Padomju Savien?bas svar?gajam naftas centram Baku ir I?kai nepilni lOM km. 1egll var iedom?ties, kas notiktu, Ja Eiak? eksplod?tu p?ris atombuiiibas. Atbalsta punkti Savienotajam Valirt?m ir ari Dlenvidpersij?. B?d?g?k? situ?cij? tur ?^Hretim atrodas Somija. La?i Informl^ taia veices laikraksts ,J)ie Tat" zi?o, ka nesen vis? slepen?b? notika Somijas s?t?a ai^priedes ASV ?rlietu milnis-trijfi. NetieSi tur vl?am^ pask;aid-rots, ka m^kanarmljas intervemeljas gfi^ dljum? Savienot?s Valstis vsir?tu aizst?v?t Somiju vien?gi idlplomfitls* kiem l?dzek?iem. K?di rmdt?tli ?diem l?dzek?iem ir, to jau pier?d?ja komunistu apv?rsums Cedioslovakir j?. Ka S(nlj? sasp?l?jums pieaug, par to jau zi?oj?m sava laikniksta pag?juaj? numur?. So {nformldjia par jaimu apstiprina ^mu soci?ldemokr?tu partijas ?ener?lsekret?ra Leskinena preses intervija Tammer-fors?, ka apr?li gaid?mi b?stami streiki un sabot?as akti. Speci?las komunistu vien?bas Jau ?oi^ i ilg?ka laika apm?ca k?ds bijuais policijas virsnieks. Ja gaid?mie streiki s?ktos. K? apturei komunismu austrumos T?ds b?s galvenais temats litObri-tanjjas pl?notai dominiju konferencei apr?li, kas nenotiks vis Celloh?, k? s?kum? bija dom?ts^ bet kaut kur rietumu puslod?  laiUcam Otavtt, ?rlietu ministrs Bevins lad i^mr?s doties uz turieni tiei no Atlantlka pakta^ parakst?anas Valngtonll un UN kopsapulces L?ksaksesfi. Lielbrit?nija grib mekl?t ce?us, k? apitur?t komunisma izpldSanos AzlJ^, vill ?ek?m tas m v ielencls t?dus britlm vit?li svar?gus apgabalus k? Slnga-puru, Malajas un Burmas alvas un kau?uka rajonus un Indijas bag?t?bas. P?c tam, kad Marali F^U? deklar?ja, ka Cangkaieks ar ASV t?l?ku pal?dz?bu nevar r??in?ties, Lielbrit?nijai ? komunisma apture azias akcija J?veic vienai. KRIEVU BALETA MIST?RIJAS
tad darbs apst?tos 180 fabrik?s un skartu apm?ram 84.000 str?dnieku. Sign?lu eventu?lo nemieru s?kanai var?tu dot 6. apr?lis, kad paiet gads, koi^ parakst?ja Padomju Savien?bas un Somijas draudz?bas l?gumu. Komunisti Jau tagad gatavo*^ Jas o dienu att?m?t ar demonstr?cij?m un masu sapulc?m, kur?s droi vien atskan?s ari naid?gi v?rdi pret ministru prezidentu Fagerhol-mu. Ku?fi pus? t?d? gad?jum? nost?sies Padconju Savien?ba, par to vairs nav n^?du auliu, Izlasot ,Aie-?mgradskaja Pravda". ?rk?rt?gi as? tont ietur?taj? rakst? padonvju av?ze apgalvo^ ka somi lauzui miera l?gumu, pri^laiclgl atbr?vojot no cietuma Jcm nostedznldcus Tan neru, Rangelu un Unkomlesu". S du tautai naid?gu somu reakdon?ru Iztur?anos insp*j: imperi?listi no aizj?ras**. R a ] ^ beig?s H ? ^ * gradskaja Pravda** saka. ka sabnnie* dbas st?voklis Somij? pasliktin?s dienu no dienas, lai gan Padomju Savien?ba somus vis?di atbalstot V?l, protams, nevar paredz?t cik tra?isks liktenis somus sagaida n?kotn?. Vislab?k, varb?t, Helsinku sltu?dju raksturo paz?stam? norv??u rakstnieka Gulbransena v?rdi: nNabags savu taisn?bu nav sp?j?gs aizst?v?t"
bet rezult?ti izm??in?jusios izr?di ulesv?jl. Sp?c?g?kais Be??ijas konkurents ur?na ieg?ai^ ir Kanaila. Meos pie Liel? L??a ezera radu?s modernas atrad?u izmantdtenas ieri-ces. Transportu veic UdmaS?nas l?dz .^ieme?u dzelzce?a gala stadjai Po-eija un dro?bas dienesta vien?bai apsarga v?rt?go r?du Udz t i non?k atomfabrik?. Ari Austr?lija grib k<ikurt ar p?r?j?m ur?na pleg?dfittifim. VaK dibas iest?d?s IztelkuSls loti optimistiski par atradumu Pellier kalnu apgabal?. Gr?tumus l?dz im radi* jis vien?gi tas, ka atradnls ir tOoi tuksnea apgabalos. Cik t?lu pavirz?ju?s krievu p?les ur?na mekl?anas sacensI?M, nav ie sp?jams noteikti spriest Padomju Savlanib? un t?s satel?tu zem?s iv nedcaltfimas ur?na atni?lnes, kas va r?tu pUiiIgl apmierin?t atootf^^ cibas celtni vajadz?bai otrpus UM* 1iem. Noteiktus v&rtijumus faa iesp?jams ieg?t vlenl^ par -vicu R?das kalniem un C^choslovakiju Obeiil?m? un Au? no?darbin?tl ma* z?kals 40.000 v?cu virieiu un sievieu. V?cu ur?na raktuvju pro dukcija ir niec?ga. Joachtmst?lea, Karlovl ^ Varu un Marietib?des ap gabal? bez kara g?stek?iem un v?cu piespiedu str?dniekiem v?l str?d? ar? ?e<tiu politiskie g?stek?i. Ur?na raot?ju zemju skaits p?d?j? laik? v?l palidin?jies. Zviedrija, Norv??ija, Anglija, Frandja, It?lija, Sp?nija un Portug?l? pieteikuas ur?na atradneis, Ar? Palestl-? n?. Madagaskar?, Jauiiz?land?, Dien*, viaafrik?, Dienvldj?r?, zem Antark-, tik?s ledus \m zem Grenlandes gle-?eriem gu? v?rilg? r?da. ak
KAS CECHOSLOTJUUJl DR?KST T GR?MATAS
NOST AR KAPIT?USTISKKH RUMBSM, LAI DZITO S0aXLI8 TISRAS MAZURKAS! P?d?j?s ned???s bo?eviki alfcll* JuSi Jaunu odzl*' komunisma Uzd? ,JkosmopolItisko8" sporta umS l?stus. ,,Kosomo?8kaJa Pravda*f tos aps?dz lndmdu?llsm?f karjerism? un buru?zisk?s tleksr?fi?s**. Sla ^antlpatribtlskie kosmopol?ti*^ pOlo ties ieviest padomju sportistos sve us pa??mienus un gaumi T?d?? la&raksts prasa sporta iumfilistu vid? l?dz?gas t?r?anas, k?das jau sk?ruas nepatriotlBkos'* literat?ras, glezniec?bas, m?zikas, te?tra un zin?tnes darbiniekus. Tai pa? laik? arodbiedr?bu lalk-r c ^ s Trud" prasa rietumu dejas aizst?t ar sen?m krievu dej?m, piem?ram polku un mazurkUk Kidai las?t?ja v?stulei par o Jaut?jumu likts virsraksts; Izsvieilet rumbas un fokstrotus un str?dnieku klubiem." .
,BaltliBiore Sun" sniedz io karikat?m, kufi redsams De?ilsI Pamia p?cDUsdienas" uzvedums ,Jdasiska padomju baleta" izpild?jum?. Dons Buls un iivods Sams Ur nesapraan? par pr^n^alerinas Molotova n?- kolai
MITI Pr?gas vald?ba Unls ^enfis public?jusi pialu sarakstu par gr?mat?m, laikrakstiem, urn?liem un dtiem izdevumiem, kam turpm?k j?p?r^ trauc izn?kana vai kas iz?einaml no apgroz?bas. Tai pa? laik? ari nor?d?ts, ka n?kotn? izdev?ju. ties?bas vairs nedr?kst?s pieder?t atsevi??m person?m vai priv?tiem instit?tiem, jo ?da k?rt?ba esot kapit?listiska. Vien?gi arodbiedr?bas, valsts vai dti komun?li uz??mumi dr?kst?ot nodarboties ar izdevniec?bas darbu. HANDSAPS Paz?stamais Berl?nes bumorists Hanss Kaspars raksta: ^Vi?dien sa??mu vtetuli no k?da pazi?as Bietumv?dj?. Vl?S cUezgan nepadoti^ bet laipni apjaut?j?s, kad berlInieSi vlemrelz beigot satraidct visu pasauli P?c vi?a dom?m, b?tu parelzKc, ja m?s, berll-nlel, pak?autos neatvair?majam, lai vismaz dtiem cilv?kiem t?l?k rietumos tiktu miers.  M??ais draugs,  es vi?am at-bfld?ju,  Jums, droSi vien, taisn?ba. M?s, berllniell tie?m beigsim c?n?ties pret kom?nlstim Galu gal? mums paMem no t? rad?sies labums  kad J?s no Rletumv?djas ievietos koncentr?djas nometn?s, m?s tur jau b?sim bloku vec?kie." MAiNiris ILOM?S Kad prezidents Trumens nesen sav? lidma?n? Indenpendence" dev?s 14 dienu ilg? atp?t? uz Kel-vestu, vi? pret?ji paradumam nolaid?s turienes lidlauk? ?etras min?tes agr?k par preses lidma?nu, kas vi?u pavad?ja. Trumens lika pagaid?t Kdvestas pils?tas p?rst?vjiem, kas bija ieraduies vi?u apsveilrt, un, bru?ojies ar zelta z?muli un bloknotu, smiedamies g?ja pretim korespondentiem, kas izbr?n?juies tikko k?pa no savas lidma?nas. Ko j?s dom?jat par Molotovu?" prezidents jaut?ja preses apvien?bas prezidentam Niksonani. ,,J? im n?," atbild?ja vaic?tais, un Trumens, to atz?m?jis, griez?s pie p?r?jiem korespondentiem: Kas dzirdams no jauna par Molotovu?" urn?listi atbild?ja glui t?pat, k? to biei preses konferenc?s dara Trumens: Nek?du koment?ru."
TAISN?BA NEVIENAM NEPAT?K Polijas vald?ba l?gusi Vaingtonu atsaukt savas Varavas v?stniec?bas p r ^ ataeju Opelu. K?d? publi-kfidj? tas bija at??vies nosaukt Poliju par padomju satd?tvalstl. Po?u slepen? polldja apdetln?jusl tr?s Francijas pavalstniekus, Ins s t ^ dfija fran?u konsul?t? Vrodavfi (Braslav?). Apdetinfilanas iemesti pagaid?m nav zilnfimi Kad Lelpdg? pils?tas domes s?d? SED ierosin?ja pfiikristlt k?du ielu 8tadianovieSa" Hen-nekes v?rd?, tam pievienoj?s ari liber??u partija, noradot, ka piem?rot?k? iela gpda pilnajam nosaukumam b?tu t?, kas ved no Dienvidu stadjas uz trako nanm K?ds Trauntelnas viesn?cnieks, atbraucis Mlndien?, nopirka Jaunu UZVE^ -^M un atpaka?ce?? uz ^, m?j?m ie-T'* g?ja vilciena tualet?, lai turpat p?r??rbtos. Daudz nedom?dams, vi?i no??r-e ba vecj, stipri apdilulo uzvalku,  izmeta to pa vagona logu un t l -1 kal tad v?ra va?? saini ar pirku- mu. M?ms aiz p?rsteiguma v?rs i konstat?ja, ka veikal? Vi?am iedots nepareizs sainis, kur? ir di-
vi sievieu vakara t?rpi Viesn?cniekam dts nekas neatlika, k?  ??rbt vienu no tiem mugura U2t, i traunteinlelem par lieliem bri-i numiem, t? doties cauri pils?tai  uz m?j?m. i  i Redaktoram K. J?steidzas uz  vilcienu, l?dz kura attleanai at-1 likuas vairs , tikai 18 min?tes laika. _ Nez*, vai es vairs pasp?ju?** i vi? ba?gi jaut? koll?g?m. i Droi," atbUd redaktors B., m. .,es reiz noslcr?ju to gabali?u l?dz g stacijai 8 min?t?s, bet tad gan s vilciens jau pirms min?tes bija i aizg?jis." ss:
f?iiiiiiiii!iiii!iiiiii(iit!!ii;;;ii!; "niiiiM