,I>5<i?jos vaidus..),
Latvlao Newspaper
ptiblisfaed uo<li' EUCOM CivU Affairs Di/ision Atithorisation Number UNDP 106. Publisher t?A Editor: K?rlis Rab?et pp Camp KleinkOtz near GOiwburg/D. Printeri ,,Schwfih. VoIJtsM-"- Gfinzlnir?/D^ Bgm.- Undm.-Pl. f. Circnlation: 4000. Published three Hmtfl weeWy. Editorial office: GOnzburg/D.,
[liktis - Zinunermanostr. 2.
Nr. S6 (260) Ceturtdi?i, 1949. ff,3L marti
InSk trtt rtites ned?li. Itde* v i j s : LatvicSa p r e m darUnie* Icn sadarbitat kopa; kop?t vt* cSkais M. Colltts. Galvenais ftdaktoft K . Rab?es (obr?d darbS' neatrodas); talv. redak* tort vietn. M. Cnfitis. Re*
. dakteri: B, ?iseUs, A. Uepa, R Mindcnbergs. Redakcijas adrese: Gflnfbnrf/D.. Domini- kus Zimraermaonstr. 2 (t?lru*
nmis 84),
p?cnieku Vain J A U N A I S StJTNIEClBAS V A D I T S J S D R ? Z U M ? DOSIES U Z A S V
'\ . " . ' . ASV ?rlietu ministrija 18. mart? i>azi?ojusi| Latvajas vald?bas ?r
k?rt?jam pilnvarotam/s?tnim K. Zari?am London? ka piekr?t past? v?ga Latvijas iuiniec?bas vad?t?ja iecelanai Vaingtoi. S?tnis K. Za- rii^ $im amataiii izraudz?jis Latvijas s?tni vek? J?liju Feldmanl ASV ?rlietu ministrija o iecelanu akcept?jusi, un J , Feldmanis vis? drizmn? dosies uz ASV p?r?emt s?tniec?bas vad?bu. .
te kas pari ?3E
i.\ -,,',1
iteic
Sarunas ar A S V ?rlietu ministriju gal jaut?jum? turpin?ju?s jau i l g?ku laiku. . Latvijas s?tniec?bas vad?bu VaSington? p?c Dr. fiHnia?a n?ves bija uz??mies s?tniec?bas se kret?rs Anatols Dinbergs. un vel ASV jauniev?l?t? prezidenta Tru- mena inaugur?cijas akt? Baltijas valstu p?rst?vji bija aicin?ti pieda l?ties svin?b?s l?dz?gi visiem citiem Vaington? akredit?tajiem valstu diplom?tiem. Sis apst?klis no jau na liecin?ja, ka A S V atk?rtot?s deklar?cijas pi?r Latvijas, Lietuvas vin Igaunijas aneksijas neatz?anu nav ti?kai diplom?tiska piekl?j?ba, bet i r principi?ls, no person?l?m p?rmai??m neatkar?gs l?mums. ?r lietu ministrijas akcepts Jauna Lat-- vijas s?tniec^as vad?t?ja iecelanai So Ay ?rpolitikas principu ne t i kai atk?rtoti apstiprina, bet parei z?j? starptautiskaj? situ?cij? pie- S?i?. tam ^ ?pau noz?mi. Nav at- s??ams bez iev?r?bas fakts, ka gal?g?' atbilde ieilguaj?s sarun?s dota Atlantika pakta satura paslu- dln?ans dien?, kam sekoja /DIha E?esona slim?g? runa - JOliis Fisldmanis i r viens no re-
dzam&lem un pieredz? bag?t?kiem Latvijas diplom?tiem un darbojies ?rliielu resor? kcf'pb^Bl^ Latvi jai d?v?ni; ^ !p^' pr^ ?v?di?rths t?s i n tereses Par?z? un ^ en?v?. Jauhie- cejtatt''S?tnis i ^ T b a s i t :Jur risfe,? '^ bi^ fi^ tfet^Jasf pit?vigkis^' 4^ l^ ite Tautu Saisd^M^ TO ?JtfefiS^ tetfit a?! pie D?hljas vald?bas. P?dl- Jos gados, darbodamies veic?, J? lijs Feldmanis visai daudz dar?jis latvieu b?g?u Intereu aizst?v?bai pl^' IRO, v?l nesen ?oti^ akt?vi c?-
In|l.''M!?]i( r--,,---,^ ,
VALSTl!! Amerik??u zin?tnieks un Notbe?a
pr?mijas laure?ts Haralds Urljs?l^ ??gas universit?t? teiktaj? run? ie rosin?ja dibin?t kop?gu vald?bu v i s?m Atlantika pakta signat?rval- st?m. ?da vald?ba, p?c proJ?^ sora dom?m, liela m?r? nodroin?tu pa- saules m i e r u un ?auta ar i ASV iz- S?irtlek par atombumbas nosl?puma nodoanu. Vien?gais prieknotei kums ir tas, lai kop?gajai vald?bai b?tu visu valstu politiskas, saimnie ciskas un milit?ras pilnvaras.
noties ^latvieu karav?ru skr?ningu jaut?jum?. ?oti noz?m?gu darbu J. Feldmanis veicis kara laik?, kad nodibin?jis kontaktu ar v?cu un v?l?k bo?eviku okup?to Latviju un sa?emto inform?ciju par latvieu beztiesisko st?vokli izmantojis c? ?ai pret abu diktat?ru terroru.
S?t?a J. Feldma?a person?g?s ?pa?bas raksturo darba s?kstums, laba cilv?ku pa^ ^ana, sp?ja skaidri p?rredz?t situ?ciju vissare??t?lkos gad?jimios un formul?t spriedumu as?, koncentr?t? veid?; Visz?m?g? kais vilciens vi?a rakstur? tom?r ir sp?ja saglab?t iiiieru . un pa??v?bu labv?l?gam atrisin?jumam situ?ci j?s, kur?s var pagiu't ar? visneat laid?g?k? diplom?ta ener?ija.
Maskava prasa atiemt apr?pi visiem DP^
lerepatrie?as Austrijas miera l?guma apsprie-
d?s, kas jau vair?kas ned??as ne sekm?gi turpin?s London?, Pa domju Savien?bas p?rst?vis Za- rubins atkal uzbruka p?rvietot?m person?m. Vi? m??in?ja iegal vot, ka padomju iest?des nav re patri?juas nevienu D P spaidu k?rt?, un beig?s ierosin?ja, la i IRO at?iem jebk?du atbalstu v i s?m t?m p?rvietot?m person?m, kas nev?las atgriezties m?j?s, ' So prieklikumu kategoriski no
raid?ja rietumu sabiedroto p?r st?vji. Amerik??u deleg?ts pa skaidroja, ka t? b?tu D P izm?r- d?ana bad?. Bez tam, p?c Zaru- bina prieklikuma, vajadz?tu rad?t pavisam' jaimu b?g?u kategoriju, jo kur cit?di la i ietilpina tos cU- v?kus, kas neb?tu DP un nav ari
Scara noziedznieki Francijas de-eg?ts ierosin?ja repatri?t tikai tos, kas atsalt?s uzdot iemeslus, k?p?c vi?i nev?las atgriezties m?j?s, vai ar? nepie?em pied?v? to darbu ?rzem?s. Austrijas val d?ba otrdien pazi?oja, ka t? vairs nav sp?j?ga uztur?t DP nometnes. Tas ?rlietu ministram Gr?l>eram j?pasaka ar? London?.
ii i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i niiiiiiiiiiiii
Politiska att?st?ba ESropa an vis? pasaul? p?o k ^ a Uiusi t?da, 1 kas va ls^ on tautas a r v i ^ pastiprimita m?ri spiedusi piev?rsties i domai par d ^ u sadu^b?bu vienotas Eiropas ietvaros ?At kam ? d(na paklpa?iski jau lei^usl iedz?vin?anas stadij?.* Eiropas ?ni- i
_ jas ideja radusi atbalsi ar? Baltijas valstu trimdiniekos, bet tai i I paSS laik? mvri^ pallkui^ mums di^iski v?l tuv?k? ideja par g br?vo Baltijas tautu jo deSu sadarb?bu n?kotn?* kac?t gan v?stures i g m?c?bas mudin?t mudina uz to. I Ari LNP sesija, kas s?ksies p?c da?m ^en|m, nevar?s un i g negrib?s j>ai6t i^ aflUn ?m problon?m. Sln?f sakar?b? sniedzam i g LNP prezidija locek?a, LCP vicepriekSs?ia uii inform?cijas da|as i g vad?t?ja V. Lamberga rakstu par Baltijas valstu savien?bu. i
iii!iiiii)iiiiiiiiiiniiiiiiiiH^
1 Pag?tnes m?c?ba atbild?tu ar v?l noteikt?ku v?l?jumos p?c Baltijas ?nijas k? Eiropas Saplos?t?s Eiropas politisk?s un j^ j^Hff austrumu malas visstipr?k?
mor?l?s v?tras baigajos padebeos balsta. Bet Baltijas valstu vaid?bas 20
No Baltijas valst?mi atkal aizvesti to 0
m
70 m?r?i avienib? APSTIPRIN?TA JAtJNS AMERIK??U GAISA FLOTES PROGRAMMA
1^
Idni. W^ ' ' "Suti" ' . ( 1^
Pret?ji prezidenta Trumena un b i ju? aizsardz?bas ministra Forestala lesHatiem, ASV turpm?k galveno v? r?bu velt?s vienai Iero?u ?irai paisa sp?kiem, zi?o Newsweek". Paij?juaj? ned??? tautas vietnieku nams ar l ie lu balsu vair?kumu ap stiprin?jis projektu, ka turpm?k A S V gaisa sp?ki sast?v?s no 70 pamatgru- PBm l?dzin?jo 59 viet?. Trumens v^le'?s gaisa sp?lcus turijjm?k sama-^ zin?t uz 48 pamatvien?b?m uri rast izl?dzin?jumu starp armiju, floti u n ^ vi?cii?, jo ?s tr?s iar??u ?iras Joproj?m sav? starp? nemit?gi c?n?s ParprieldrocTb?m.
Tagad tautas vietnieku nams pie- r;mis padomus, ko tam jau pag?ju-
^ad? deva v?rs, kas sav? kab i - not? rad?ja visu ASV f lot i" . Tas i r Karls Vinsons, kas 15 gadu no vietas b''a tautas vietnieku nama flotes ko r??i jas prieks?dis un ko Ruzvelts ka .^'a laik? izraud^.?ja par flotes tech- nisk? sast?va noteic?ju. Vinsons t a gad, vi?a 70 grupu gaisa flotes prog rammu pie?emot, teicis: L?dz im ASV svar?g?k? bija flote, jo no p? rej?s pasaules m?s ?ir d i v i oke?ni, ^ '^t ta^ad st?voklis main?jies. P a - ^^ '^ mHi Savien?ba nav j?ras brauc?ju valsts. T? m?s uz j?ras apdraud?t i^evar. Bet t? var k??t par lidot?ju valsti, jo ar? Sta?ins visiem sp?kiem cenas att?st?t savu avi?ciju. T?p?c ^ ums j?dara viss, la i A S V avi?cija lopiDj?m b?tu pirm? pasaul?.'*
70 grupas sast?d?sies no 4 smago B36 bumbveu vien?b?m ar 16 l id apar?tiem katr?. A r vienreiz?ju deg vielas papildin?anu ? tipa lidma? nas var aplidot pasauli ar 50 t bum bu kravu. Bez tam b?s 16 vid?jo bumbveu vien?bas ar 30 lidma?n?m katr?. Te pamattips b?s B50 vn su- perci^toksnis B29, kas katrs sp?j uz ?emt yair?kas atombumbas. 5 vieglo bumbveu vien?b?s ietelps 48 str?k las bumbvei, pagaid?m B45 tipa, ar ?trumu ne maz?ku par 800 km stund?. P?r?j?s vien?bas sast?d?sies no 25 izn?cin?t?ju grup?m ar 75 str iMas izn?cin?t?jiem, ne l?n?kiem par ska?as ?trumu, se?m t?Uidoju- ma izl?ku vien?b?m, 4 smago \m 8 vid?jo flotes bumbveu grup?m, k? ar? 4 tuvizl?koanas lidma?nu gru-
p a n par pusmii?ons , LATVIJA NOTIEKOT PLAAS PARTIZSNU KAUJAS AR KRIEVU
KARASP?KU, ZI?O V?CU PRESE
Vair?k nek? pusmiljons Baltijas vafetu iedz?vot?ju aizvesti U2; Sib? riju p?d?j?s :dieiias i)lrih$ ZleMf sv?tkiem, zi?o Bremenes laikraksts ^^Nordsee-Zertung**; plebll&tot, ka ?l vislleilakaj? deport?cijas -sdsoij? i^e^ pei aizvesti ap 200.000 igau?u un l?tVleS? un ap 400000 lietuvieu. Aizvesto vid? esot bijui ?ri veci ?audis, b?rni un slimnieki. Pal iku ie iedz?vot?ji t?p?c esot svin?jui Ziemsv?tkus ka s?ru dienas. Ba l tijas valstu iedz?vot?ji t?rpuies s? ru dr?n?s. ?audis, it sevi?i pils? t?s, past?v?gi turot gatav?b? ce?am nepiecieamo mantu sai?us. Viens no svar?g?kiem ce?a sai?iem esot so mi?a ar ?v?tu maizi. P?c t? paa laikraksta zi??m, aiz
veanas briesm?m pievienoju?s v?l Jaimas Baltijas valstu sievieu piespiedu salaul?ana ar krieviem. Sieviet?m, ku?ru v i r i aizb?gui uz rie tumiem vai pazudui austrumos, pa v?lot salaul?ties ar krieviem., Pie tam v?ri pie?emot savu sievu uz v?rdus un visos sarakstos tiekot ie rakst?ti k? latviei, ac?m redzot, lai o latvieu" sksitu var?tu ierakst?t zi?ojumos rietumiem vai v?l?t?ju
Dieva roka spo? gaism? raksta E' burtu. Saj? E visas cer?bas likui ^rlv?bas gados, nesp?ja piepild?t Z. ?auu miljoni aiz dzelzs priekkara: Meierovlc? sol?jumu un Balf?ra v?- vi?lem tas ir k?uvis par pretest?bas l?jumu. U? tagad cik tra?iski! gara un br?v?bas gribas simbolu, spaidu k?rt? apvienotas Padomju T? ir Eiropas ?nija. ?SavleiiIb?, Baltijas tautas izcie
, . visbriesm?g?ko pag?tnes m?c?bu. L?zums netmnu^ un austrumu K?d?? Baltijas valstis netika t?-
starpa gan sa?da Eiropu par nesekm?go Bulduru kon- sija kara ps?diozi, bet brml?? k?r- ferencl 1921. g;; kur bez tam pleda- t? rad?ja strauju pagriezienu uz iijgg ari Somija .un Polija (PoUja Eiropas politisku m milit?ru ap- atkrita L l e tuv^ sauciena M?s bez vienoanos. K o gadu desmitos ne- ?vi??as nenorimsim!" d??. Somija sp?ja br?v?bas entuziasti, Kuden- iz??r?s par ' Skandin?vijas valstu hofs-Kalerg? uc , to ^daos gados bloku)? K?d?? palika neiedarbln?ta paveica totalit?risma briesmas. Ir jau nol?gt? Latvijas - Igauhijas rad?ta^ Bietumeiropas ?nija, ko va- Uuitas ?nija un LatvUas - Igau- da vald?bu ?riietu ministri. Ir pa- Ui jas milit?r?s aizsardz?bas l?gums? sludin?ta ari Eiropas padome K?d?? 1934. g. Zeh?v?parfiflcst?tals parlaments un ministru padome. E l - ? Baltijas valstu sapraan?s un sa- ropas vien?bas un br?v?bas karogs <iarbibas l?gums izpaud?s tlHal ?r-
1 . 1 . X - X .pacelts virs. vald?bu namiem un li^tu mcinistru regul?r?s konferen- sara?stos. Ta ka tada rietumiem uz austru- c?s? K?d?? Baltijas tautu seas g^ d s ak^ spi?^ ^^ ^ uz Baltijas valstu U^vstiirpej?s draudz?bas vien?bas cetas jaunavai Jad B a ^ ^ ^ nesp?ja rad?t Uel?ku sabiedr?bas i n - S ^ ^ ^ ' ^ M ^ s ^ S ^ ^ l ^ ^ ^mes t?da, k a visas E i r o - t ^ ^ i ^ f f i s S ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ valstis>vieno8i^.^^^^^^^^^ at l iku^j iem tautieiem K?da liela, ?auna vara tot?li cin?s' Kaut,.ari Vi??as jaut?jums, valo-
\ ^ pret o apvienoanos. T? v?las spai- du da?d?ba, dai ekonomiskie fak- Lalkraksta plaaj? za?ojuiti? t?-?d? k?rt? pak?aut Eiropu un visu tori, Latvijas eventu?lais dispon?-
l?k ^eikts, ka ?dos apst?k?os, sa- pasauli ,jkom?nisma ?nijai" ne- tais "st?voklis un Z. Meierovlc? n?- protams, Baltijas valstis psilicis ?oti br?vo tautu savien?bai, kur netaisni- ve kav?ja Baltijas valstu apvleno- maz p?rliecHn?tu komunistu. Komu- bu sauc par taisn?bu. Kaut v?lu, anos, galven? vaina tom?r meki?- ni^tus atv?sinot ari tas apst?klis, kjU Eiropa beidzot saioratusl kur va- }ama Baltijas tautu pasivit?t?. De- c^nas, ji^ sevi?i pils?t?s, turpinot rai i r ties?bas, tur taisn?bai nav mokratisko valstu politiku veido cedties. S? gada s?kum? Mograms varas. sabiedrisk? doma. Baltijas savleno- malzes maks?jis 2,90 rub?u, viena . Tj:n+i,m^:t./^r rmiMo ?T. 4O,J^ S valstis var?ja piedzimt p?ri m l - ola 1,502,90, kg karinipe?u ' ^ ^ - l ''^ Rietumeiropas unija i r j au|afo^r si^a..xiu,i; U i dele degv?na 20, kg cukura sviesta 60 rub?u. Uzvalks * * ^ i . w j w v , . . . . . . . r .^ . .^ , v v * v w ap 60 rub?u. Tai pa? l a M fabri- 1^ !! Ti^JJ spaidu vai draudu pret Baltijas kas str?dnieks m?nes? Pelnnt 4 0 ( ^ . 4 ^ f i 2 ; J f n e b i j a . Un tom?r Baltijas
I organiz?cijas Eiropas ?nijas veici- U nepras?ja sav?m vald?b?m finiLTn^Pr h ^ J ^ , ^1 ^ P ^ i e n o j S ^ T I s / K J ^ n ^ ^ ^
r r ^ t K r J d S ' b ' S a f u i l i - be. politisk?m t?adicij?m un
450, str?dniece 300350 rub?u.
V?cu laikraksts sav? zi?ojuma pa kav?jas ar? pie kolchozu organizea-, jas Y a u w . . a 1 gsa nrSldna. romantiski kaislisi nas R?gas apri??i un nor?da, ka Visa neizj?ta bailes par savu br?viTju. ^ ^ " ^ ^ ^ ^ rezult?t? arvien vairojoties partiz? Baltijas iinijas idejas balss no Nar-P"^^^^^ nu skaits Baltijas valstis. Ziijas par vas l?dz ?em?nai izskan?ja ^ . s T ^ ^ S f l t ^ Latvijas mea br?Uem-un Lietu- tuksnesi. Bet kad t?s Paman?ja H^ J^ '^ ^^ ^^ ^^ gJ^ vas ..dzelzs v i lk iem" nok??stot rie- briesmas, bija jau par v?lu - ne- J '^J '^^ ^^^^ tumos tikai retos gad?jumos, bet, art apvienotas un nesaska?otas s p?c tr?c?gaj?m zi??m sprieot, ne- zaud?ja neatkar?bu a!?r?k un no?- P f . ? ? . g / " 3 ^ ^ ^ v f f i mektet leg?l?s partiz?nu organiz?cijas Ba l - lojam?k nek? to b?tu zaud?juasP^ J ^ ^ ' ^ a ^ v a ^ ^ ^ ^ tijai^ valst?s jau esot k?uvuSas tik Baltijas savienot?s valstis. t i S vaSis nSja^^^^^^^^ S z i S^T;o^^l1l^^'^3 . '^^if i ;n '^^< ' - '^f^ ^^ ^^ latviei _un vien?bai Daas aprindas, v?lu?s ram k a r a m a da??m. P?c paJu uetuvieSi aizmirsui pag?tnes m?cr- Ualdibu politik?, kala separ?tus pl?- d , ^ . ^ ! ? - ^ w TO^ !HV P"' ' " " " ^ ^ ^ ^ ^ ^ Rietumu ?r- nus par Panbaltiju. Latvieu-lietu- 42.000 partiz?nu, bet Latvij? u i ' lietu ministrijas: baltiei zaud?to Lieu vien?bas aprindas v?l?j?s iz- Igai^ija vi?u sltaite Mot t fc^ ne- bnvjbu un valstis atg?s ar maz?- veidot Latvijas-Lietuvas vien?bu daud? maz?ks Vair?kk?rt j m esrt tad, ja vi?i Uistijas valst?, bet nekas nepiepil- notikuas l ie l^as kaujas starp par- cjnjgjeg apvienoti par n?kam?m d?j?s
r S S T " "^^^"^ '^^'^^'^ i^- Baltijas savienot?m valst?m. pankusi r?gt? v?stures m?- * ' Mazliet atcer?simies v?sturi. V?l ciba, ka nevis br?v?ba un labkl?j?-
pirms Latvijas valsts proKIam?a-?ba valstis vieno bet gan n?ves nas 1918. g. 23. oktobr? Pagaidu Na- briesmas un bailes don?l?s Padomes loceklis Zi?rfr?ds?
Melerovics v?sturiskaj? audiencei 2, BaItJjaS ?tllja k
tautu kust?ba P?rsteidz fakts, ka latvieu trim-
ASV aptures katru agresiju, saka jaunais I ^ - ? j ^ a ^ ' g - ^ ^ ^ ^
j? ^ A LjLatvieSu Nacion?l? Padome cer, aizsardz?bas ministrs ka p?c visp?r?ja miera nosl?ganas
?nodibin?sles mazo tautu savien?ba , , Amata zv?restu Vaington? pirm- abpus Baltijas j?rai un l savien?ba dlniekos Eiropas ?nijas Ideja ir
dien nodeva jaunais al^ardzlbasi pievienosies l?gai, kas sast?v?s no dz?v?ka nek? Baltijas ?nijas ideia. ministrs Luijs Donsens. ?si uzru- vis?m br?v?m taut?m." Trimd? darbojas Latvieu apvien?ba n?^ vi? pateica, ka i^SreiziJjo bru- atbild?ja v?rdiem, kas .Eiropas ?nija'* (vad?b? K. Kampc, ?oanos katram parsteigumm Sa-. L^^^ odien: Es ceru un A. Vinovskls, M . Gulbis) un Baltijas vienotajam Valstun poli- ^j^^i^ Lielbrit?nijas biedr?ba Eiropas ?nijas veicin?ana; tiskais sasp?l?jums. A S V j?sa^, L^^ j^^^ ?^g^^ ka Baltijas valstu (V. Sidzikauskas, R. Llepli^, Hol- ne T ^ n savas ^tntepses, bet ' ^ f ^e-, i ^ ^ ^ j ^ b?s ta^ satversmes veids, P>ergs), bet baltieiem nav nevienas mo^ t t j a s ideaL , Tada f rppez i^^^ kop?gu intereu pamata, oi^niz?cljas Baltijas ?nijas veici- ta Trumena ?rpolitika, ko j?cc^pt?- yjsvajrgk i^ o^ saska?ots ar lat- paanai. kaut gan trimdas dz?ve, .se-
No tiem 150 b?s^ milz?gie B38 gaisa drednauti, k u r u ?st?s kaujas sp?jas joproj?m*' i r nezin?mas. Bez tam pareiz s?kta s?riju produkcija v?l citiem tipiem, par kur iem Vinsons izteicies, k a tie var papildin?t un p?rsp?t B36 grupas.
Milz?gu skand?lu Vaingtonas kara ministrijas aprind?s sac?lis k?ds ne p?rdom?ts zi?ojums presei, ka A S V gaisa sp?kiem jau esot izraudz?ti 70 svar?gi strat??iski m?r?i Padomju
(Beigas 5. Ipp.)
, , , ^ , , , politisku att?st?bu." |vitm v i s i m baltieiem kop? Donsens, ,4ai jaunatnei vaiijs ne- ^ l ietu, p l rds dzi?umiem izrun?ties par m?- '^I^l.^lJ^ ^IVISM S^^ ^^ ^ n?kotnes valsts ties?bu kult?ra.
gandr?z turpat, kur st?v?ja z\^J^^^^^}^^^m^^^^ ^ ,Melerwics toreiz. Tiesiski esam 4f^^ Jl^ ,
dents' Trumens bija r?kojis pusdie- gan lab?k?, bet faktiski daudz lau- iesp?ja nosl?gt muzmu nas aizejoam aizsardz?bas minis- nSk? st?vokli Ties?bas var izr?di- ^^^^^^^ ^^ "^^ ^ ^^ "^^ ^^ tram Forestalam un vi?a jatmajami ties l l^as, ja Baltijas tautas izn?- H .?J^"^5 f\ i^^^^^ Baltijas valstu p?cniekam. Galda run? prezidents dn?s. odien 2. Meierovica p?cn?- P ^ r ^ Baltijas centr?lo komite ni izteica no?lu par Forestala iiiziea- c?js ts^d^j? Latvieu Nacion?l? r ^ ^ ^ ^ ^ ^ politi?u cieso nu! no valsts dienesta un ai*aivoja Padon? tefetu l?dz?gus v?rdus un h ? L ^ ^ ^ ^ ^ sadarb?bu un Latvieu- vi?u ar augst?ko amer3ca?vi goda; Anglijas ?rEetu ministrs Bevins, r ^ ^ ^ ^ vien?bas darb?bu ang?u z?nil IB&^ameiNp&s Q n ^ pasludi^ (Beigas 2. Ipp.)
mm