lUi m& sap?otam
Ir tflcai vkmme^n, bet ir dtudiz hmAc% kas Dievam kalpo. Katr? daitU ir i i m iltpfto tm ir?jls pif sa; t i art katr bazafca sav? dar b? kaut ko aevfi?i pasvftm un een* las izkopt bet tai pai? laik? atkal ?M d t i paliek novira T^d rodas Jaunas konTeHJai un bazn?cas^ kas atkal grO^ izcelt m pasvHrot ko ritu^ ko pastJMHe lu^virzienl paietu-Katres semet bazn?ca ir valsts par sevi. Un ]a valsts zaud? sp?ku, tad sp?ka nav ari bazn?cai Ja valsts j^lsoi;^ iifciktina pa v i s i ^ v?* i l m , tad bazntp tur ne?t nevar pa-fidz?t 10 mietils ir tikai t?ds pats b?glis, k? vitf d t l Ir zemes, kur bazn?ca pat nesatver v i m valsts miiogu Vfid]& ir daudz b?skapu, bet nav k(li^ valsts ardiibldtepa, kas ttii idenoto Amerik?, t?pat Ka* naU. htterinisms ir saskald?jies daudz un dal?dos novirzienos. Dati Ao item p?tui apvienoties. DIev- iMlpoJumi gan ir katrmn sav?di, bet maz?kais baznt ?r?j? politik?, Ubdaifb? uti tie atrod kop?gu c^lu. Ir tom?r art cits novirzIoiSr ^ g ^ palikt tikai pats par sevi un.neie* tilpst nMd?s apvioilb?s. Sl virziena prindpe ir ka m b?skaps, ardii-bfslmpi vai sinode ir noteic?ja, bet tikai draudze. Drauthe, protams, ne nosAa iMk? un, k? m ? d ^ drau* dzt ieipaldo, t?da ir vi?as nost?ja. Atciar?dmiea ari bapUstu bazn?cu. Amerik? t? ir pati liel?k? un galven? bazn?ca ar intemadon?lu nk^ stum. Lai kur oeMu baptistu drau* d i ^ locdOis vai in?dt?ib, kur tas atrod i ^ k i ? baptistu, tur tas ir m?J?i. Pte tam baptisti lott noteHc* ti iMVftfo br?libu ne tikai gadg? pllksn?. bet ari tlrl materi?l?. Kri* stlgl tidba. pie baptistu ieskatiem, ir m?cOia. k? pardd dz?vot Ub pie pareizas dz?ves pieder, lai t? ari mitoriil? ^ bfitu sekm?ga im ve* M^L R M ^ |He-n?kums tr no tftai paiam sekm?gi iin v e i ^ bet ari i^p?tiss, lai dti t k ^ br?V var?tu dartt t?-pat, tm iftiivt tiem materlihi pa* ndbtfbu nedHi^ Uh Ja tagid teiii no bi^ttstu drauMm n?k uz V?d* ju vidieUBcfl paUdzIba, t? nav jat^Ubi. Luter?nisms izplatits vis? pasaul?, bet ari loti MkalAts. P?d?jos dos rad?ta luter??u bazn?cas panau* Ies apvienOML Sl sp&u koncentr?* cija mums nav vienaldz?g?. Taisni mH vissmag?k i^ JUtam, k?da iMdai* me ir, Ja br sartuddTtL Bazn?cas apvienotais ?pOca grib par?d?t savu pirmo sasniegumu pie mums. Battdea grib paHdz?t DP tikt p?ri JUfid, visi^rmi datbi sp?j?gajiem. Ari tiem, kal darb? nevar iesaista ttes, visas cer?bas aizvien vair?k sveras uz s t m ^ ^ bazn?cas syp* vienIbUL M?s tanad esam plalaj? pasaul?. Katr)i mOsu m?c?t?js tagad, bd* dams saskar? ar dtu zemju basnl-cflm, ir diplom?ts, no kura atk?ri* js'as pat mOsu dzMbas. Bet mums nizvien v?l ir t?di v^ectuter??i**, kas jauno st?vokli nesp?j vai negrib saprast. Pam? l i apvien?bas pamat (^ oma ir visiem luter??iem, kur tie ari atrastoi? koncentr?t naudas ildzek)!, tai iii ar kapit?lu, kas rsstos no maziem deitojundem, velk* tu lielas lietas. AnMKHk??i un ang)i Ir labi r??in?t?ji. Vi?i dna, ka \iens penss cilv?ka kabat? nav ne-* kas. Bet pasaul? ir mUjoni luter?* nu. Neviens no tiem viena pensa Hnlkumu sav? m i M nemanis. Apvienojot Sos l?dzek?us, rodas miljoni, ar kurtem va#bruft?t tiltu p?ri oke?niem un aizvest tur ari ttcibas br??us. Ta?u tos nekur nevar aizvest, tOkstolk m^dtliiu tOksto saskald?tus draiidzit?s tikai spredi?a Ar .'^ redl?l tad vlas s?kas un ar spie cliKiarr beidzas. K?da latviete, kas kalpo Skotij?, reiz smejas par skotu skopumu. Vi?a bija iev?rojusi, ka uz galdi?a viemn?r st?v traudoi ar daiem trispensu pba]yiem. Skota kundze paskaidrojuBl. ka tos kr?j bazn?cai Trad?cija prasa, lai bazn?c? katrs kaut ko iemestu upura trauk?; ne-pietiek^ ja tikai 0menes galva ko 7iedo. Un trad?cija Ir t?da, ka ziedojamais naudai -^ ^bils nedr?kst b?t maz?ks par 3 ^m. Latviete nar So naudas kr?anu sirsn?gi sm?j?s, tatvietfs b&tu atv?ris maku un iemetis pirmo naudas gabalu^ kas ir pie rokas. nu mtiit^ eks paliks nabap, ja bazn?c? iemetis llllou? K ? { ^ taisni 3 pensus? Latvietis iemestu gan vRr^k. but tU^ ai ip'^
LNP otra deleg?tu kopsapulce f f t iO^ums nd 1 IMM un telvUta ,J^tet?vf*, tedM bro-SufM iltt stepgfm, esnlas ievietot rakstu! pte^ tm darb?b? ne-pijrprotaml pier?da, k?dai varai vi?i calpo. tsum? K Liepi?? piesk?r?s ari Baltijas valstu dnljas domai Vbfi Izstr?ditis ari ns^lOdtu. ko iesniei n?koSaj? BaUiJas valstu kop?gaj? akdj? ASV, san?kot UN fa^pul-ceL
EmIgr?dJas jaut?jmnu V. tam-bergs tordz neapskat?ja fffaktiBk? ek?rtojuma Iztirz?jum?, bet gan CKit?s Mdi LNP n?kotnes darb?bas impiimt kas dei saist?s ar platum? e)(rio Izce?oanu. Refer?fimiam ti^l ial? virzien? vajadz?ja imlslt visu IXP ddeg?tu dcmm tanai?u, bet at-k?rtoj?s parastais, braiM vai palikt Eirc?T?, aizmirstot enigr?djas norl- m ?sten?bu, kas liedz mums Izv?li o?c LMP vai LCK ieskatiem. Tautle-Hem izkibttol, INP darb?ba Vfidj? aps?ks, bet lielie idUcotaea m^kl ira*-sa Id LNP s?ktu ros?gu un sistem?tisku darbu tieli ti, kur politisk?s sltuSdfas rad?tie apst?kli mums vislabv?l?g?kie. LNP darbam j?turt^-nfis vis?s valstis, kur mlt latvieSl Visur J?rada aprdpes cenM un tcm-dl V. Lan?iergs ievads Inform?dlu no vair?k?m valst?m, un atbild?s iz* naudies m ^ t s m?s neredzam idt LNP darb&u un t?d?? nav tai ari autorit?tes. TOdM preddij? radusies doma par tUP locek?u laiclgu emigr?lanu, lai tad tie ap sevi pulc?tu izceloju?os tautieus. Preddi? l?mis, ka latvieu n?rst?-vibas centram J?veidojas ASV. Jaut?jums ti^?m pras?ja p l a  ^ domu izmai?u, bet V. Lamberga te-
mlb^ rezol?dja ar U i P darblbii % ?g^?l? min?tlfm divie varUh t i e m A S V vai AngUM^ m ^leglk ^ feopm^mloes guva vien?gi atz?mi  nodot prezld^am t?l?kai rldbai IHenbaldgi atdna V. Lambga Uh niegto rezoIOdJu, ka LNP aldna iri SOS kontinentos un valstis tautieus apvimoties ap LNP un aktWI atbali^ tit t?s darb?bu. Pie??ma ari rezolCi-ciju, ka LNP atste, ka latvidhi trimdiniekiem ir j?atst?j V^dja un Atis-trljB un j?p?rvietojas uz tim EirO-ls un Areiropas zem?m, kur?s latviei var sevi s a ^ ? t f lz i i^ un gi!t rigi un turpin?t ci?u par LatvitiBis valsts suverenit?tes atg?anu. P?r* runu gait? prof. P. Starcs uzsv?ia, ka asimilfidjtt sve?s zem?s var le- Ttkeitat, ja ilidc vesdigi tauls ment?Ut?te. LNP gahrenaii uzdevums t?d?? ir rad?t un uztur?t dzl^ iru latvisk?s ideologijastfip?ka P?c gar?m dd>at?m V. Lambergs tom?r bija spiests beigu v?rd? konstat?t, Ito atbildi uz jaut?jumu, k? turpmikk vddol LNP darb?bu ?rpus V?dj(is, vi?i nav sa?bnis. Ari otrs referents, LNP pt i^?dis J. Celms, atdna, k par latvisk? gara 8agld>?ianv^ pla s?ka domu izmai?a nav notikusime konstat?jumi LNP ddeg?timn nav glaimojdU. K? da&?it LCP sesijls, ari oreiz UW ddeg?tu ko^ Mapulce, atito(lt(^ visp?r?j?s traz?t tv?rit?s rezd?djas, kmtrukUvas vadl?nijas Ija turpn^kai darblbsii nede^ tm.
baUgI, un ttt iK> jNnmg itor?da, ka an?s Ir pan?kama, tikit  vi^idzlga abpus?ja tedettba, otra domu respckt??ana un d(M v?rda
ATK?Smm L?MUMS PAB ?!P AUOSTilKilM mSlBilM Garas debates un star|^ frakcijlu'' apspriedes pras?ja V. Januma iesniegt? rezo?adja, ka LNP llr augst?kais latvi^u politiskais org?ns trim <yi un p?rs^v?t?m organiz?dillm sava darb?ba j?saska?o ar LNP. Ile-idadj-u beidzot tom^ pie?tea vitn-
tur?ana, trimdas saim? vald?ja igau?u b?gbi ddeg?dja Igau?u^ a^ ^ p?rliec?ba, ka LNP jau tun>at gadu don?l?s padomes pndds?l? A. Be* r m?su augst?kais iest?d?jums, ?nija vad?b? nodevud Zdedrijas ml* ja nu tagad n?cis atk?rtots l?mums, ?nlstru preddentam Brlandmin mt tad idenld j?sdca  dubulti (ktam I nmandu, kur? l?dz Baltijas b?g?i j?tur v?l lab?k ItunKn?k vairs neuzskat?t par ft. AdOc?s debates izrais?ja jau agifik|domJtt Savien?bas i^o?iem. Sd aa-LCP sesij? bosodltle raksti lum?l? Ikar? zviedru laikraksti p?d?j?s die* Br?v?ba*" un daif p?d?j? lafl^ ? trim*In?s m jauni pieskaru ba t^Mu das pres? ievietoti apcer?jund. PUn-lemirnr?djas nodomiem, sapulce iHciptoa rezdOdju, uzdodot ? Viens no jaun^ ka5lem ioJddln nrezidlla preses dalduztir?tdeS?kul esot izmantot d c ^ a ?eno?snd kontaktu ar milsu trimdas pred un nScymadeif* tfna Hdmallnas, Jo^ sa koo?l?s p?rrun?s pan?kt, lai lafk-?karfi ar baltieu oritaniz?d?u l i r l i^ rdcsti sasto?iotu mru nost?ju m?suln?jumiem, Idvas un nolOldun vdri nadon?ll noztelrtkajoa Jaut?jumos ? ndleto. Bet tam Kan?das v a l ^ un pien?kumos pret trimdas kop?bu, ? dariJud dn?mu, ka turpm?k stimai PitAmrTR imffiMiTMn ierobdtos neleg?l?s iece?oanas taii PROJEKT? UZI^ fBMUMU ^ Balti?iem tagad esot samM INVALIDU NODATOINMANAI I viegli ieg?t ofid?las atlaujgs ie^ol V?rt?gus lerodn?jumus V?dj? l^P^^^^^ . llkuSo nodrc l^n?and deva V. Haz* K^g^io J^^^ ners. nolasot ang?u Joslas bivalidu Njri saimes p?rsprierto projdctu par pla* ^ j l PWek <^ J^ fj^ ^^ ^ s?ka uz??muma noorganiz?anu. WJ^,?!^^^
ntoumu Invalidi grib idc?rtot w SwiL^ ^ komerd?Uem pam|tiem un nevis L^^'^ j !7J^^ dedolmnos aav?iaiem K<heklleip. h^^^^ pevalstoiaelbii Iecer?tais orojdcta pirm? mirkli gan J?^fijumu, ^ ^ SWd n?ls, Jo vnj^ num^^ ATI18TA8 BRILU TAUVU s?kt ar 1 miljonu DM kaiHUSu, sa*| SADARBteA v?cot to ar maz?k?m ,.akd1?m*V Uz-??mums dom?ts kokamtr?d?Sanas Latviju  lietuvieu vienfbis nozar?. PaitJdz?ts nodarbin?t ap darbs v?ras plaum?. T d tagad jiu im personu. Invalidi cer uz darba* I ? noda?as, bet lietuvieu caitrtt? viru atsauc?bu Ja 6000 darba un|k<miite]a pidktrud 1000 D*maiktt sardu vien?b?s esdHe atmin&les pabalstu. Vien?bai tmmm?k btts art savus nesea^ os lldzgaf^lekus  In* | savs karoga bsH^ sarkani  dzdta^ validus, un katrs gada laik? ^dl?s horimt?la sv?trojuma. T? nd?mud ieguld?s DM m un tttcd tOkiHto U H izdot Bdtijas valsta ft^^ lab?k atalgoto latvieu no visas I karti trimdas sdmes katrs ari piedal?tos Vai Austr?lijas atitobttsos driiksi; run?t 9
Jrmamm Australian** ievietojis ?du austr?li^ tum?llsta Ladja Boja rdcsti?u, kuru p?rtulkojam savian las?t?jiem vis? piln?b?: JPirms dal?m dien?m braucu k?d? Kanberaa autobus?. Divas jaunas sievietes s?d?ja man prlj?M?, dcatldam?s urn?l? un p?rrun?damas Jaun?k?s mod^ Vi?as sarun?j?s m?tes valod? latviski Autobuss apst?j?s, tm klusum? s M I ^ ieriom?j?s daM latvidiu td^ kurni. Virs, kas s?d?jlai slevid?m priek?, atliec?s, uzsita vienai uz pleca un tdca: .JK?p?c JQs ierun?jat angliddr Idc?m p?rstdgt?s sievietes paguva atbild?t, k?ds cits brauc?js iesauc?s: ,JCo j?s jaucaties dtu dar?an?s? Ja m?? satiktos nevis Kan-beras, bet Par?zes autobus?, tad ta-(u m?s ari nesarun?tos franciski, bet gan angliski. Ja k?ds franc?zis m?s par to r?tu, m?s noteikti b?tu ]oti neipmiarin?ti V d n??^ . ,Tlesa ganr tztn?s kritiz?t?js. Tas im^eslb? b?tu viss mazais st?sti?i, Ja neb?tu J?piebilst v?l sekojoais  kam?r latvieu d e v l ^ kritiz?t?js^ drusku sanmlsis turpin?ja lasu savu av?zi, ebas jaun?s sievietes turpin?ja I?lrdlt urn?lu, bet  klus?damas. l idz tam vi?as bija Mu?s viegli un brfvl p?rrun?juas modes Jaunaj? zem?, ko v?l?j?s padar?t par savu. Juzdam?s pilntiedgas un l?dz?gas ar dtiem dlvSdem, ar ko k ( ^ brauca. Ti|-gad  nevaladziga un ndo?lska aizr?d?juma d?? ^ vi??m rad?s saj?ta, ka t?s Joproj?m ir p?rvietota^ pe^onas  cUvficI, kas n^eder austr?lieu sabiedrlbd. No?loju, ka man tas J?n<^atfis.
Es' nevar?ju nedom?t pair to, ka droi vien t?das paas lidias notiek t?kstoiem autobusos vis? Austr?lij?. Un es ari dcmi?ju par to, k? gan mans ska?ais tautietis b?tu juties, ja vi? zin?tu, ka MB Jaun?s sievietes run? perfdcti ne Ukd anghi un latvieu, bet ari krievu un v?cu valod?." DP transporti aprill I?s^udin?ts saraksts, p?c kura apri<
n no B^pas izbrauks 22 ku?i ar DP transportiem. 6. BvaeUH atlea t^fd* kmds nBlsrd^ no Br?i^rbafenaa uz ASV u? Etllnge*' u^ Kan?du; 8. apr. ,^Goya'' no Neapole uz Atislr?-lijuun Haan" no Br^erliafenasi uz ASV; 9. apr. Jduir^ no N)ipdea i a Austr?liju un ,Howze" nc^ Br?mer-hafenas uz ASV; 11. apr. .JJew Hel-1as" no Neapde uz Kan?du; 12. ai^. ;,Mehameddi'' no Neapoles uz Austr?liju; 1% apr. JSbmef no Br^erhafenas uz ASV; l?. apr. Jumjp^ no Brtoeriiafaias uz ABV; 2a ai?r. Woost^ Vlctory** no Neapoles uz Austrilliju; 21. apr. ,;Sa!na-ria** no Kukshafenas uz Ksmaidu; 22. a?pr. Gen, Sturgls** no Br?mer-hatenas uz ASV; 2$. air. JBlackf * no Br?m^rbafenas uz ASV: ai iipr, HT^IOT no Br?merbiddias ttz ASV; 2S. apr. Jflblbrook** no Brtaeriuife-naf uz ASV; ,3lmgum'* no Nea* pol^ uz AustriUiju; Blc Rac* no Neieies uz BrazlBJu un JPari Slea"* no N e ^ e s uz Austr?liju; 29. Ca8ld Bianco** no Neig^es uz Aus tr?liju un ,Jto8afaer" no Neapdes uz Jaunz?landi; SO. apr. JStttikge^ no Br?merhafenas uz ASV. - d s -sv^di^a, kad tas abdet bazn?c?. Bazn?c? savk?rt var ahiet tad. Ja tur Ir m?dt?js. Bet k? tel m?c?t?js turp nmi?k, ja vi?am nav l!dzek)u?  T? ir probl?naa, ar ko latviei ne-Udc gal? SkoH ar to tidc lab?k i^l?. Skott atliek tramda 3 pensus uz katru ?im^es locdcli ned?)?, vai bazn?c? iet vd neiet. Un ja tad aiziet, tad visu to aizna. Tad bio-nlcai ir mad, bet regul?ri Ien?kumi,
u? uz r^?riem lenMcumiem var b?z?t regul?ru darbu. Latvis ddn?ja uz Angliju pr?vestu Bergu organiz?t bazn?cas dzf-vL Tagad jau ir gads, lar?vests Ir Anglij?. Bet latvkA sav?s draudz?s nav sav?kui un nodevui pr?-vesu ricibfi neviena pensa. Nav sav?kti l l d z ^ n e v i ^ m?dt?ja algoanai Visas d r a u ^ atbild, ka t?m lidzc^lu nav, un, k?di ir, tad tie vajadzld i ^ e m Amerik^^ r??ina, ka draudze ar 1000 dlvatlem sp?j lettjff?t vienu m?cit?ju. A n ^ - j? ir 10.000 vai \bm latvieu, t?p?c tiem vajadz?tu var?t iiztur?t ne vien 10 vai 15 m?cU?iu, bet tie var?tu vd piedalities ari lielaj? Udsdclu kon centr?anas akcij?, ko vispasaules t>aznica riko par labu m?su cilv?kiem. Ir tii?u nelo?iski, ka n??eri A M c ? un Amedks^ m nol?kam dod lidzekjus, bet palu dlv?ki, kas jau p?ris gadus ir samaks?ta darba, los nedod
ir v?l laun?k. Tur latvie?i kitUjo* ?ies k?d? luter??u bazn?cas novir denfi, kas n e p l e d r l l a DP p?ob l?mas atrisin?an?. Pasaides ItMkz-nieas politikas vadMjI Ir i^fdelgtt! v?l lls darbs par labu latddHem nav IsU s?kts, kad tie, kas n?ku?i dnrtA m maiz?, jau p^^^?juH savlan pa* Ilgiem pagriezt muguru, fr atrasts m?dt?js, ir norun?ts, ka svett Ibaz niea tam maks?s algu. Latvie?i par l??u virumu izp?rdod savu p?to-dzimtibu un par vienu m?dt?ja algu acu painirkikin??anaa i z d i ; ^ no bazn?cas, no k?pa t?kstot dtu latvieiu gdda ^Ulbiicm. Lai miio?i aprok savus mbruloSb** Nekas palaik latvieiem nav Uk b?stams, k? bazn?cu ddi^ kolitiv?t viens?tniedsmu resp. ii|{asta for m?ta pollUku. Nav nevieida tik iiUp-ra spredi?a, ar ko var?tu ataiv?rt postu, ko viens vien?gs m?dtfi?s  s^r?tists ar arf?m patridisku draugu pulci?u var ncKiiirit T?p?c letdcamii ikvienam, kas tmznicu liet?s ko k?rto va CMPga?ia?, vispirms atceretieiB, kur dz?vo latvieu airchi- b?skaps >im pras?t vi?a padomu. LIdz im ir bijis t?, ka ardiibi^ ikapa adre si atceras tikai tad, kad nelaim f^ jau kl?t, kad no tas v a ^ nav nek?das izejas un kad neviens pasmul?s eud- T^is vairs nevar atrisin?t sar^g^ju- mus.
 London?. 1949. g. martn 1 , ^' ^ n ; a n c e B c r g a
Zviedrijas baltiei jas par sava ttesiska st?vok?a aokirto?mai Svenska I^ igbladet** ti?o; ka
IzceloJana nav
nevienai taut?bai Sav? laik? pres? imr?dlj?s d ^
jaunai? pas?kum? m* ITddgu summu, vajadz?gais kapit?ls b?s sav?kts un invalidi darb? nodroin?ti LIDZBK?V T E ? K U M 8 KAV?
LNPDAnUtBU LNP budietu 1049. gadam imdlp-rin?ja DM 27JOD apm^?. PlaS?kas daiblbas izvddoiand Ifdzdclu ir narlit k? dalu taiitlbu DP pbsUvjt to maz un t? ,k? rdz? ar pastinrin?tu I sniedzot DP komidjai MinchenI ua izce?oanu dr?z orobl?matidcs var I Franl^rt? savu taut?bu aped?Ustu k\Qt ari LOC budfeta, iau laikus j?- Isarakstiifi tm sa?emot anon?mus ^  ? par mAted?la a&alsta sa?em* I vojumus vinu ieceloland ASV. AU anu no tautle?iem ?rzem?s, kas ne* i bildot uz LCK iesniegumu, 5al saka* ndiedzami ir daudz lab?k situ?ti na?rfi DP komlslla aizr?da, ka di?dii trimdas saimi V?di?. J?cer, ka tau* I fmr pHek?rodbu ple??irianu diA* Ue?i atsauctd dedoa ad sped?lajam I m?m taut?bu grup?m anon?mu gd ?r?i?s inform?d^as fondam, kas ra| vojumu sa?emSan? esot pllnfd raW dits, lai aktiviz^u d?u p ^ dzimte* ?dlgas. LCK i n l & nes atg?anu. K? Ieteikumu preddlfam i^Insa-pulca nodevaLatvie?u studentu eent* r?l?s savi^ibas ierodnilumu g?d?t par viena laikrdcsta izvddoSanu, kas vienotu vimi latvieu trimdas sdmi, un nOlkdd, dn?tnd tm liter?tllrd vdtita plai?ka perlodidca izdevuma radltami. JPropagandas un informfi djaa tedevunsiem dai?d?a valod?s, kas veiktu svar?gu darbu pasaules sabiedrisk?s domas nttfta?ofiand
Mongo?i Latvija
izb?ve piekrastes
nocietin?jumus .Lat^ /ju ^mrdr< Stokholm? snledi ,3ven8ka MtnrgontMet*" Londonas oavicvu aiva Mi/uq urmn w *'^ <*WP'^ *'*^ Intom?dJU par JSO ma^rid)Tstude^rierod^ ^ vienu kop?ju !zdwi!edbu. RevMlas komidj? iev?l?ja B J 5 J ^ * J ^ ^ ^ un Latvij? im Lietuv? p?d?j? l a M arvien vair?k ierodoties mongc^ kurus nodarbina nodetin?jumii csik ?ani BdUjas jOras pidorast?.
un
BBDAKCIJAI
_ dbifit par LNP Udo noibd su m?r?u fsteno?anfl. S?lndea kop-sapuloea daltbnlefti v?ma iM)ddedi ^ Dk^vs, sv?ti LatvJt}iL
H. M.
Nomet?u d z ? v e
KrOku, P. Grdd un P. BdodI par revldjaa komidiaa kantUfinem A . Vatvani un T. SiUcalnu. Dafidoa Jaut?jumos Iropsapidoei dallbniddem nebija ko Jiiittl, tm tuiiMit M ndn?tea, kam?r nodcddro* Ja p?dij?a balsolanta tesultfituSi pag?ja drauddg?a vlsidr?j?s p?rrun?s. San?kaml bddzot, R. Ods tr gan* darjjuaai var?ja konstat?t, ka kom tei?IbM un. ptteatdBttiM IriiiueDM '^"^""f- ^ kotauMu vadflNd, traUeHcn, dimttl UK PASI T t t l CITX KULflt Vienm?r tm visttr nmat m nemmgii krtevu ortoddcdju b^ldU?* nu itarp Pa&mju Sivtolbat ndoia vu Imit?m nodarbojas Mastavas pi triardiiti midonsi padoma TOI?i ardilbtski^ Vit?lija imdibi. MMo* nea padomei darb?ba Bds dm ptiti? k?rt? bija vdtfia Uetiivai un Ukid* nr romMu kaU^u MdvotljliiB bet tagad papla?ln?ta ari uz lulerts; kkmi latvieliem un Igaui^ em. K? paskddro T??as ardiibldcaps, mido* nes darb?ba n?kotn? piev?rslMtei
^^^^^
i ^
iN^ lvo. ka noor .-J^ ?iP^ i^ O^H^ ?ro v^ MM dirlMJotls: M  m kar mded)  J H % komltej
{i?iiaiiaite V8d?w Bt