i s
Nt 46 (27(0 1949. g. 28. ajw11! Ar Mfora pirU;Q vtJ islci?licto ptr^*
0tIttilH nkrM iitiiktfi draiM iwr UtrS
AR Kol?STAP. SIMIES, M?I?S ATGRIEZUSIES
rancu KA lESiBfOTA PIBSlil BECE?OTlJU 7EABISITN0METNB LXRX Ziedi, ntos ^ i e d i ^ asaraa, m?li
v?rdi un m?s braucam. Aiz mums paliek DP nometne Heut? ar b?d?m, prtekian un b??|u Ukst?m. TO tikai nedaudz dienv^ un b?siim iz k?uvui no neskan?go DP buntu tr? c?g? aizv?ja, lai Justos brivl lar for mul?tu tiesisku st?vokli im rastu noteiktu dz?ves j?gu. VilcienjB trau cas gar Bodenes ez^m krastiju R?- vensburga, Fridrichhafene, Iberlin- gena, Slnsena daudz paz?stamu vietu, kur biei e ^ u kl?dis ar kr?su Vien? no fizea iepriek?jiem nu-1 kasti, gleznojot tt^as. irrau<^-
t m i r i ^ floi^Sr vai mi8 Svarcvaldes augstienei r&SLTS Mel?L UPU^ Viss tik paz?stams u!i tuvs, hmm m m?BM Latvijas r?tdienu f ^ u , kfi tas ^J^^st??ot d d ^ ^ un n?kotni Un m?s secin?j?m, ka t?s dv?seli - slnno R?gu, i??i ir un tiem pat nepiecleSami j?- ? p^et vakaru samiedzam ce?a mSr-Jo, Latvijai atjaunojoties, m?s U j _ transitnometni L?r? pie Of^- ?sM nevar?sim ats?kt tur. kur burgas. Piebrauc IHO smag?s auto- imtfns t? p?rtrCka. svea^ J?m va- ma?nas un nog?d? ce?ot?jus im ba l t o iebr?kot m?su zn?. ? ggfu no vientu??s stacijas m 2 km Jo fed labvClIi^ liktenis mi^ ms att?lo nometni. Agr?k eit atradu-atkal ?aus skat?t mOsu sen?u zemi, gf^ s ](a?a g?stek?u nometne. Bara- tad t? bOs bezgala svea sav? dzi- ku j?ra. Blats dzelo?stiep?u ogs. ves iek?rt? un i^t ari daudz?s sa- st?ros sargu tor?i. Dr?mo iespaidu v?s iesp?j?s. J? . b?s pat main?ju- pastiprina sp?c?gs lietus. Tnmsltno- lies dai labi t?s ?r?jie, m?su at- nietne L?r? izveidota tikai nesen, un mi?? v?l tik dz?vie vaibsti Kur, mOsu transports Ir plrma?ls. kas dzimteni pametot, v?l alca zilie I bauda t?s viesn^Ibu. Sis ir pir-9ki)u mei un baltoja maig?s b?r- ^ais liel?kais izce?ot?ju sav?kanas zu birzis, tur tagad daudz?s jo dau- punkts fran?u Josl?, un tunn?k visi dz?s viet?s skun^i pret? raudz?sies transporti norit^ot no ejienes, bezgal?gas celmaines. Latvietim nai- .^^^ A^ w a cow ^i\A dig? austrumu vara nesaudz?gi Pos- L N^ P^f^ ^^ ta m?su za?? zelta, m?su k?drelz?- Mff?ditu telpas ^^sniegtu i?^m?- iU bag?tibis kr?jumus, Izc?rtot ga- ku. neif<^ ^^ ^^ ^ d? trMc?rt?ju. varb?t pat v?l He- f ^ ^ , l^ f^ ^^ i^ Si^ J^f^ i^ I^ ' l iku fiada nonnu sp?c?g?ki muskuM, sp?j nodro-
NoiTlucS un pel?ks, it k? vecu- fnat kaut dk P lJ^"^^, ; j^^^^ ma nesp?ka sagrauzts, b?s daudzii Has M?su transporta vadlt?j^n iz- cdt?u vaigs pils?t?s un uz laukiem. a>d?8sa^ "^ t visiem iMura kartes Un kara kr?smatu skaits diezin val^n^^tram ^ f a .^ . ^ ^ panicTaiz pirm? pasaulei J^ ^^ a {^ f* P^ ^ f ? ^ ^ - . ^^^^ ? i e m . Udlauki un nocietin?ju- b?v?tas, liel?kaijialal tr?kst k r ^ - ml b?s daudz?s viet?s noslauc?jusi Ou un apgaismoanas. Ari gultas l?dz pamatam veselu apvidu salm- '^ av kartiDa, niedbu ?kas, nol?dzin?jui bez ml- N?koaj? dien? s?kas kust?ba uh ?as d?rzus, t?rumus un plavas. ?au- troksnis jau agr? stund?. Skrieana, dz?m Jo daudz?m saUnniecIb?m sov- Hlndas. Stridi. Seko reftlstr?ahSs. dhozl un koldiozi b?s izn?dn?jul dokumentu p?rbaude, transporta un alzaruSi vec?s robeas, gr?vjus ? numura sa?cmiSana. parakstlSa?i?s un w)beu z?mes. B?s pat pazudu^ jaunaj? dokument? Austr?Ulas Sas, it k? izgaisuas veselas salm-hmmigrantu pas?, bae?as form?ll-nieclbas. Un v?l vair?k b?s to salm- t?u nok?rtoSana P?d?j? tnstance niec?bu, kii?ru ?panieki un kop?ji! ir medic?nisk? dala. ko vada latvle- b?s bez v?sts pazudui b?g?u gait?s, ? u ?rsti Dr. Savidcis un Dr. GaOitU: aipdetlnfidum? vai deport?cij?, un te izsniedz z?mes, ka Izce?oanas kur?s sveas sejas, ar sveu valodu ? kandid?ts ir vesels un starplaik? p?c tm sveu garu sevi d?v?s par salm- ? komisijas nav saslimis. Visur bcz-niekoti?jim vai pat ?paniekiem, hall^as rindas, gr?st?an?s un asu Un b?s pat t?, ka o naid?go svei- v?rdu mai?a. K?rt?bas uztur?ana nieku rok?s b?s ? p a i e vai vis-1 algota nometnes policija lieli viri maz lietot?ja dokumenti, kaut ari ar gar?m rok?m, saukti Goli?ti". Jaunas varas Izdoti, bet vecajam, izce?ot?ju ?din?anai iek?rtotas iz?emot sirdi ieauguo ?panieka | tr?s virtuves. Katr? valda sava k?r-aopizl?u, neb?s nek?, ar ko dokument?t savai sen?s, neapaub?m?s tie s?bas.
Tas viss b?s un v?l daudz kas vair?k. Ir zi?as, ka zemesgr?matu nodabu doktimentl pa dalal g?jui boj? kara darb?b?, bet atlikuos ar nodomu iznicin?jusi k<n?nistu va ra, lai ari teor?tiski padar?tu it k? neesoas zemes tpani^u ties?bas
tlba un noteikund, tom&r neviens nezina, dk vi?am pien?kas, kas un no kuras virtuves j?sa?em. ?audis ce?o no vienas viituves uz < ^ m savu ?patn?bu d?l t?s jau n(toistl-tas pirm? par .^S?ln?cu", jo tur visi ?dieni ir p?rs?l?ti; otr? par .Antonu", jo abi pav?ri ir v?rd? Antoni bet tre? par ,.Aklo Bertu". Visa vald?ana te ir Bertas kundbses rok?s. Vi?a detusi bombard?an?, zaud?jot vienu ad, k?d?? ari guvusi ?du pav?rdu, j Sv?t?gu darisu nometn? v^c Pasaules VMCAs Vijrtembergas noda?a, kas eit ier?kojusi savu pasta no-^ ] u un ia^firto dievkalpojumus v?cu bazn?c?s. ler?iiots ari lasfinngalds ar visu taut?bu laikrakstiem. Ran-tln? ieg?stami daiUdl sikumim in-form?dja par emigr?cijas zatn?m Lielai da?ai izce?ot?ju ir vS v?cu maricas, ko tie steidz i i ^ k t tuv?j? L?ras pils?t?. Ua: iel?m ^ustr?U-Jas toulid?ti" pa gabalu paz?stami piekl?j?gi ittvaiBd, modemi dm-di. apavi ar baltu zoli, p?r pledem da?d?s siksn?s un slKsni??s fotoapar?ti, somas. bi]iok?i, bet rok?s pa jaunam akordeonam un pirksti rot?ti vair?kiem gr^ sdzeniem. V?cu veikalnieci ?rk?rt?gi laipni. Apjaut?jas: ,.Uz kurieni tad? Ak j?. uz Austr?liju! Labi gan, ka beidzot aizbraucat no V?cijas." Un, lai n^?tu p?rpratumu, piebilst: JEUer ist Ja nix loer Nov?l J\mis datuiz laimes, pied?v? pai sapipot Pavisam dti ?audis, Ataudzinot ar agr?kiem kikieml Pirmaj? transpc^ rt? apr??a vid? no L?ras uz Ba?oli bij. 1600 izce?ot?ju, no tiem viena treda?a baltieu. O ? e g s L a p s a
LATVUA. 1919. g . ^ a ^
Latvieu dz?ve D?nijas baraku ciemos Latviei D?nij? pareiz dzivo tr?s ? dz?vo ap 850 tautieu. Nometis tt*
n(nnetn?s: Prags Boulevard, Jon-Irodas skaist? viet?, ap 10 km stinip? un Dragsbek?. Prags Boule- Kopenh?genas priekpils?tas Ru vard lielaj? sabiedroto b?g?u nomet-? sumas. ?imen?m gandr?z katr^ s| n? pie Kopenh?genas starp 700 DP va Istabi?a, Da?a nometnes ledil 178 ir latviei. Sal nometn? uz?em vot?ju str?d? 3 km att?laj?s Vsff tikai tos, kas str?d? un sp?j samak-llevas fabrik?s, bet daM axl s?t par dz?vokli un uzturu. Nomet|h?gen?. Pagijuto vasani guidifit ne atrodas maz?s d?lu barak?s, bez I visi atrada darinu tuv?kaj?s aid?irt% k?d?m labiericib?m. novietojums sa-| nes d?rzniec?bas vai lauksalnii^< spiests, sadal?ts ar papes sien?m t|b?s. Tos, kas nebija pasp?jui |||| sevi??s istabi??s; pa vidu atiep-1 dalies savu velosip?du, uz daibav^ jas gaitenis ar 2 kr?sni??m galo8,|tu un atpaka? p?rvad?ja ar mita Tuv?k? n?kotn? nometnes ra?<muj par br?vu, apsol?ts paplain?t ar k?d?m 10 ba-| Nometn? ceturto m?c?bas gada rak?m no tuv?j?s agr?k?s v?cu no- oErboJas ?imn?zija rakstni^ V, metnes. kas tad ioa atalogojumu^ Damberga vad?b?. ^ P r i i ^ i p u ^ i ^ Nometn? darbojas Sauliea pamat- tai pa? skolas barak? mitin?s Au skola J. Muk?nes p?rzi?? ar 14 au-1 sekla tautskola un b?rnu d?rzs. No dz?k?im un b?rnu d?rzs ar 11 au* metnes ridb? nodota ari plaa sa* dzek?iem, ko vada Isaka. Te izn?k r?kojumu baraka, kur pau s p ^ ^ vien?gais latvieu periodiskais izde- izb?v?ta laba skatuve, Sl ir vie vums D?nij? Inf^rm?djas bi?e- nlg? nometne, kur sist?matl^ it tens. Latvieu studentu biedr?b? ap- z?m? ari Latvijai valsts dz?ves iva vienoti k?ds ducis stiuientv J. Reif- rig?kos notikum?is. Labi iek?rtota ma?a vad?b?. Liel?k? da?a str?d? ari ambulance. Divas reiz nedili fizisku darbu. isUmniekus pie?em d??u tmts. Pag?ju? gada otr? pus? nometn? Nometn? Paat?v dzlw_arl gar!-akt?vu darb?bu uzs?ka VMCAs Ko- apr?pes vadltfiJs^D& i^J? p r ? v ^ penh?genas noda?a, kas r?kojusi re- G^badis. DlwkalpoJumu va^ fer?tus par emigrildjas zem?m, p?- M^^am jau valrjk nek? gadu k ^ d?j? ziem? regul?ri 2 itizes ned??? P ^ / r c h . E. Bites meU izb?v?t^ notikuas labi apmekl?tas kino iz- bazn?cas telpa ar aH?rt^ un r?des. ir metin?t?ju, piegriez?ju, S?- ^ '^5^^* ^^u^ ^ anas un valodu kursi Pa da?ai no ^ ^ ^ ,.Krlstus pte b?gUn*. Wr^ aj? un Jonstrupes nometn? dz?vo- ^ alpojumus Pa^re^el leorwicotj9 joiem s a s t ? d ? s ^ VMCAa centril- Zviedrijas, sariko ari kato?u pri . 1?s valdes viru dubultkvartets Mr^ JEJirl^ ^^ ^^ ^^ . i ^ o . ^ Mepaskalna \'adltfi. Past?v ari E. Nometnes ^bllot^fi a ^ s ^ a p Bonaparta vad?tais Jaukts koris. s?jmu, galven? kW? mWBA s^Trw i K . io i ,o48 lu?airaia niv. ^^^^ ^ ang^i valodfi. kam?T skslu
T * ^ ^ ' ' ^ * ^ WWiot?ka no 400 s?jumiem valnuns metn? jQnstnQ)? Jau pusotra gada|^ latvieu trimd? izdoto gr?matu, kas ieg?ti Draudz?g? aicin?juma m?nesi
IRO padomdoti^ Vc Ansbach? paplaina darb?bu PadomdoSanas birojs IRO 3. apga-uz savu st?r?ti. Nekaitamos gadl-?bala m?tn? Ansbach? par kura atmanos neb?s ari saglab?juies m?ju kl?anu zi?oj?m 29. marta numur?, pdlnl Izpiildlanas vai dti ddnmien- paplaina darb?bu, attiecinot to ari t l Un Ja nu d^? b?s Iznicin?tas uz Bambergas, Bairdtas, Koburgas robeas, uz kop? sapl?du?s ze- Ebermantatej, Hofas, Kronachas, nm b?t radu?s Jaunas mazsaim- Kulmbachas Lichtenfdsas, Minch-niec?bas un bez v?sts pazudui tu- bergas, Nailas. Rohauas, StatSteina-vlldo kaimi?i un iesp?jamie lied- chas un Vunzideles apri??? dilvojo-nieki? Vai Ja t?, k? piem?ram, iem ?rzemniekiem ar DP ties?b?m. Vandzen?, kolchoza centr? uz k?das padomus saimnieciskos, sod?los^ iz-vecsalnmiec?bas zemes b?s Izaugusi ce?oanas uc. jaut?jumos sniedz p?c Jauna Jferev?a" ar daudz?m, kaut mutv?rdu vai rakstveida piepraslju-arl l?dz?g?m celtn?m? ma ang?u vai v?cu valodl Pieprasl-Un It Ja ari sevi?i sare??to ap. Jumi adres?jami! Welfare Officer, stak?u neb?tu, tad twn?r b?s un pa- Out-Scrvicc", IRO Area 3. Sub-?iks Ja t? var?tu run?t, o t r ? s , H q 8 Ansbach, Hlndenburg-Kasenne l i e l i n i e c i s k ? s a g r ? r r e f o r - p a r b a laiks: pl 8,3012 un 13 mas f a k t s : neskait?m?s vec- 17,30, iz?emot sestdienas. Padom-aalmnieclb?s, be* ari daudz?s br?- dotuves noda?a past?v ari Bairdt? v?s Latvijas laika Jaunsaimniec?b?s b?s n o d i b i n i e s Jaunas l?dz 10 hekt?ru saimniec?bas un b?dnieku ? rSc gad?jumos atkalredz?an?s b?s znes, kas atrad?sies gan pau lat- tikai ar drup?m un vismaz tiei atvieu, gan sveu ien?ca rck?s. Ja g?t zaud?to neb?s nek?das icsp?-p?dftia gad?jum? probl?ma zin?mos jas. Vai neb?s vajadz?gs izl?dzln?-taiptautiskos ai^tfik?os un pie ne- jums. k?ds un k?d? ccl?? Hda skaita ?du objektu var?tu b?t Priv?to pas?kumu r?pniec?ba un sam?r? vienk?rSa, tad pirmaj? b?s tirdzniec?ba vairs neb?s. Tie b?s gr?ti vai pat neiesp?jami izdot vien- p?rvddoti, apvienoti vai izn?cin?ti k?ru r?kojumu, ka visam bez k? K? un k?d? ce?? p?rveidot os valsts t?l?ka vienk?ri J?atgrieas pirms- uz??mumus, k?du strukt?ru un vir-Minidcu laika st?vokli Vec?s ipa- zienu dot jaunajai r?pniec?bai un Sumu ties?bas atjaunoti^? Latvij? tirdzniec?bai? Uz k?diem pamatiem ignor?t neb?s lespl^ ?ams. un to ne- organiz?t kara un okup?cijas laika pie?auj ari taisn?ba. T?pat nepie?e- post?jumu nov?ranu, kred?ta sato-mams Latvijas n?kotnei un salm- niec?bu, lauksaimniec?bu? K? no-n l ^ a l strukt?rai b?s tikai l?dz 10 organiz?jama celtniec?ba, lai t? b?-ha lielu saimniec?bu norm?jums. tu pieska?ota Jaunajiem apst?k?iem Bet ne maz?k nopietni b?s J?apsver, (piem., koksnes tr?kumam), b?tu fi-k? at?IMn?t darba roku sag?di pie nand&l? zi?? panesa.ma un neatkar-samazin?ta iedz?vot?ju skaita un totu vec?s k??das? Latvijas valstij k?das ^nact?ras lauksaimniec?bai nodibinoties, p?c pirm? pasaules ka-b?s vieto atjaunotaj? Latvij?. Tad ra valsts un priv?tsaimniecibas pa-k?du atrisin?jumu gahi gal? mekl?t? matc^ m?s var?'?m likt musu ne-Dzlvaisim nedz?vais invent?rs un nopost?tos meus, zemnieka saraio-daOvok?u idc?rtas bus staig?juas no tos linus un dtus lauksaimniec?bas n&as rok?. Daudzos gad?jumos ta- produktus, ko valsts pirmajos gados gad?jo okupantu balst?t?ji un kalpi ??ma par pus\^ eltL Tagad m?s at-
^^.^^ Y^ h? diezgan, rad?sim nesaudz?gi Izcirstus'meus. 5?J atgriez?sies bet starptautisk? ?iedraugu tirg? dzimten? tUkS?m roK?m. un bieii neapmierinoas cenas liniem, mii- y^ vi?iem pat neb?s kur apmes- ziggs. toreiz piln?gi nepar i^stam?s ues, galda, pie kura pa?st, un pat sv?rst?go ?ie<in.idu daudzveid?b?s ^ u k a , no k? ?st Daam labam gan konkurencei d?l. 4ri laim?sies atrast priek? neskar- Deport?cij?s eml^acij? un vasa?u veco ?paumu, das labs atg?s an?s b?s daudz kas radi<; no leit i s ko bija pametis, bet v?l vai-1 vieu tautas dziv? sp?ka, un m?s
ce??. Nometn? b?g?u gaitas vien* Austr?lija uz?ems 12.000 iece?ot?ju bjS?.'SSS.S!r
Tfilu demejvalcaroi ?o Kopenidk geims uz Zieme?u JOrai fjorda loMti atrodas tntemacionfilfi! DragfiMni
ANG?U VALODAS ZlNMANAS UN DARBA GBIBA SAMAZIN?S I nometne pie Ihlltede pUsftl?aa, kor.
UGUMA L A K U e?iatorlj? v& 13. Nometn? Vf Krf ,n. AM. imBte i M o I*'"** 8doe vec?kie tautleH, no ku* S P . ^ m S ^ v t t nn dalu apkopj. T?pat ieit ittnirt ^I}^Jf^^ur^L^ ku.. ka. v?ji padoda. nomet?u di*.
< ^ K Z m k. nar ^ 1 ^ " ' I daa. H- H , i ^ ^ t ^ ^ 8 l ^ r ^ ^ . . ^ ^ ar maiflklem b?rniem. Soda l ' ^ ' d ? , ^ ? * ' " - ? ' ^ " * ^ "J^ ^^ f h<>n*etne ievieto Udz 6 ned?]fim iO> Austr?lijas dz?ves un darba *P-J(Htos. ^ ^ v . r ^nM^^Jtlt^ iSt apk?rtne tr?c?ga un Ir^ ba luna laiku, teids ministra L^ j^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ g ^ ^ ^ ^ ^ Kalvels. ^ h^ i^s 60 kronu ned?l?, bet vairums ANG?U JOSLAS IRO galven? P^ J^ ^^ pils?t? par toQt?^ m?tne pad?ojusl, ka Ataitr?UJa pa- Ji'^ ,"* par S5 kr. ned?l?^ no k j ^ c?lusi vecuma robeu Imigr?joSo L, nw?u galv?m uz 50 gadiem, tfid?j?- j?^vOcu nodarbin?ti nometnes I * di pavqx>t durvis iece?oanai ial ze- Kfl<>V'^ 2f^ ? ar ata^ojumu J te. m? daudz?m mi?m, kam Udz 5im r^I^^^ ^ ^ SZ!
Apr?li, maij? u^n j?nij? Austr?lij? iece?os liel?l^ iais skaits eiropieu, k?ds jebkad izk?pis pasaules jaun?k? kontin^mta krast?. K? ,.Sidney Moming Herald'* zi?o, apr?l? ..iece?os 25,ck)0 eiropieu, no kurierA puse b?s angli, puse DP. Liel?ko DP piepl?dumu sagaida j?nij?, kad l?dzin?jo 7000 imigrantu viet? paredz?ts p?rvest uz Austr?liju 12.000 m?nes?. Slm uzdevumam Austr?lijas vald?ba paredz?jusi 25 ku?us. Tie jau sal?gti un pa da?ai uzs?kuili braucienus. rRO Austr?lijas trani^ portiem paredz?jusi ai vasar? 13i kufcus. ,^ldney Momiiijg Herald" nor?da, ka lielais DP un ang?u tnunigrantu plepl?duna neraid?s nek?dus gr?tumus to novletoiian?, jo vfrieus iesaist?ot ce?u b?vju, mea un citos l?dz?gos darbos, kurus veicot, j?dz?vo telt?s un barak?s. Sievietes novietoot slimn?c?s, kur esot g?d?ts ar? par dz?vok?iem. IRO austr?lieu misijas vad?t?js ?ener?lmajors Lolds izteicies, ika Austr?lij? esot vislab?k sagatavota DP uz?emana un to ievad?ana darb?. T?pat ang-lu valodas m?c?ana izk?rtota priekz?m?gi L?dz i m g. Jtoljam Austr?Uj? ierad?oties visnwi:R 160.000 enrfgran-tu. Liel?k? da?a no tiem b?ot DP no V?cijas un Austrijas nometn?m. Ang?u valodas zin?anas pal?dz?s iece?ot?jiem salsbci?t 2 gadu oblig?t? dait>a l?guima laiku. S?du sol?jumu p?c min?t? laikraksta zi??m devis imigr?cijas ministrs Kal-vels 2^. mart?. Ang\M valodas m?c?ba visiem ie?notajiem esot par var?sim b?t priec l^gl, ja dzimten? atkal salas?sies viens miljons latvieu dv?se?u. Beti Makus tam bCte izaugusi milzu a p t u ^ latvle?u zemei piln?gi sveais, ^dlgas \m neasimil?jamas m i n o r i t ? t e s p r o b l ? m a , kas t?li atst?s ?n? visu agr?ko. Ar? ar tQ' mums n?ksies nodarboties, t?' iesildos-daudzas m?su kalkul?cijas un pl?nojumus. M? su tauta atkal b?s k?uvusi nabaga, pirm?s neatk?ruas gados uzkr?t?s v?rt?bas un ke^ti l l b?s liel?ko tiesu izn?cin?ti vai zudui, kam neizb?gami savas p?das b?s j?atst?j ari soci?lo Ieguvumu tm lablerTcUni lauk?. B?s j?mekl? ce?i un iesp?jas racion?l?kam, lIK?kam un tom?r ef^tlvam izk?rtojumam, celoties tom?r nezaud?t, bet pat pavairot agr?ko sniegumu, lai t?d?j?di gandar?tu tagad?jo paaudzi par t?m neizm?rojam?m d?an?m tm pametumiem, k?dus tai uadikul p^?jie 8 gadi un v?l uzliks n?kamie l?dz :a\inas br?v?bas iiades uzlStlanal
Pie tam eit skic?t?s probl?mas neb?t nav vien?g?s, bet tikai neliela izlase, im to vid? ar nodomu nav piemin?tas politiiik?s Un valsts p?r valdes strukt?ras prc*>l?ma8, kam sava ?patn?ja vieta.
K? pieiet o uzdevumu risin?anai trimd?, par to v?l n?kam? rak- i?t?.- J. V ? g n e r s
tas nebija iesp?jams. Latviei ?rzem?s
kttr audz? saknes. Tur ax1 cOtaa Pag?ju? ziemfi k?dam simtam te^ dz?vot?ju rad?s i^p?ja str?d?t tipil par 3 kr. dien?, nostipdnot rao?uli Pavisam D?nij? v?l mft ap 970 m Francij? gaida ierodamies Austr?- ? vle?u, no kuriem ap 200 pletelkuilsi lijas komisiju, kaut noteiktu zi?u uz Austr?liju, k t ; ^ komitIJtt gaU?I par ieraan?s datumu tri&st, pa-|muaija beig?s, ^abdrojis Latvieu pal?dz?bas komi- V?l?to Latvie?u apr?pi D?nijl va* t?jas Francij? p?rst?vim Par?zes da tauta. V. Briedis. Inl J. Stalli IRO deleg?cijas vad?t?js. No Par?zes tauts. A. Jostsons un pr?v. A ?m uz Vidusafdku devies biluais Na- bachs. LAD tizttur?fianai katri stri* ciofi?l?s operas baleta solists un ba-|d?t?js vieninieks maks? 2 kr., brt Ieta kriti?is Georgs St?Js. Vi? pavad?jis Par?z? vair?kus gadus un jaunaj? dz?ves vieta Francijas vald?bas uzdevimi? nodosies savai otrai specialit?tei ineniera daitam. Kcmad?. Montrefil?, past?v Lat-vieSu pal?dz?bas biedr?ba, kas pal?dz sag?d?t dz?vok?us un naudas aizdevumus jauniebrauc?jlem. Nodibin?ta ari latvie^ dracudze, ko vada m?c?t?js A. Oraudi?S, patst?v ari drfi-m a t i ^ sekcija, koris, tm IzniSc rot?ts laikr^csts. Moi^re?las latvIeSu skaits pleauikis tiz 4(Kl Krievi aiztur?jui
d??u zvejas kuteri
V?SIUlil REDAKCIJA!
AI2MIB8IJ9IT
Ir dzizd?ti ]Mm deifgi patoiA ko m?su izce?ot?jiem vajadz?tu HM ce?a somai, bet vienu tom?r Hin aizmirsui neatceros, ka k?di MU tu ieteidi pa?emt Udzl tff irttoi rakstus, Jauno der?bu vai driiiM gr?matu. Negribu tic?t, ka itiiP mums b?tu ari bezdievji, kai 0i , .Utvju V?Pds miMz Aftoi*te- gr?matas uzskat?tu par bl???m. Ai! det** Inform?ciju, ka Kopenh?gen? m?su t?vu t?vi savu gar?go ititMni atgriezies dfit;^ kutaia ..Elsa Dahl". mu sendien?s nesm?la no tautai ko krievi nesen oiztur?juH Baltijas dziesm?m vien. V H tagad, pavild* j?r?, pazi?ojot, ka 6Safi lebrau- jot daam labam sirmgalvim, orif kuSl aizliegtos ?de?os. Neraugoties i d?dm, ka dz?vais Dieva v?rdi ttiA uz d??u prcrtestu, krievi IzcSuii te bijis pirm? viet?. Ir labi m pard* kutera a|A>ru?otUF flotes karav?rus zl. ka esam bijui un va tagad mam un piespiedusi Else Dahl* doties li^U patrioU. un ?pai dzimteni, pf" uz Ventspils ostu, kur ilkuslei no- d?jos gados par t?diem klttv?ni* pratin?ana. TanI piedal?jies ari ?iet, ka tagad b?sim tfi salladKif k?ds latvie?u tu&s, kas nedaudz ka ndc?da vara m?s vairs nevar?tu pratis norv??lMdL Seii bru?oti liekt Bet vai m?s nevar?tu k?O* krievi r?p?gi p?rijaudl^l kutera ? par mazo D?vidu, kai^ g? lielo Oo-idc^lpas, bet f ] ^ d??i aLstur?tl uz li?tu? Vai 1919. gada c??as to jiU asto??m di^i?m, kuru la?ci pra- neapliedna? Lai atkal reiz redt?* tln?ti divas reizes. Krievi Ipall in- tu savu dzimteni, mums visiem vi* teres?ju?les, kur dl^ tm zvejas kuteris jadz?tu l?gties debesu sv?t?bas, atradies Atlant^as pakta paraksti- d?l pirm? viet? ce?a som? gan tt
anas dien?, un taut&juSl par d??u slm tv?tos r a k ^ . Tad m?su pi^ polltiMco p?riiedbu, Izte&daml ne-|triottenu vainaga tic?bas sp?ki, apmierin?t?bu par to, ka vi?i v?l?an?s D?nij? nav balsojui par kcan- ?iRO STARPTAUTISKAIS MEKI* partija ISANAS DIENESTS, AROLSHlAi MEKL? P?rvedot mums naodo pa pastu, I E^ vToa Abramtouo, it, im, sa?A^ oeatanlnrtiet Plrvedum. Won. 'V/iS^rr u S J T otr5p8.tm?t. p . r k . '^'t, Ti>',^ZrST'ki^^
0fi
' Iii
;M g a n ? t a Jocek?iem, pritaajiem' Bedzu aru tm
M sevi?s [il?it vaMa
ndoiili'visos jn^(iip3oij teuoDt-^Uj rtejoti par ?-i6lilativi?i,:3i? amna pie\ ^ , ieteie! iem-apstL
lat
siitnis,. ^^^^^