"'li
8s,>kas: rtpodaa l r i rw7  . p a 5 u loga,. gPgfs,
.anmses aizdar?tu i l ' ! ? ^ msmm, bet
logu - t l k  l ^  ^ ? fii?tad, l?dBu, atdari no , kas aizdar?ts no Sfr,
tas i)ez p?l?m S e ! ? l
?^M stobra. BetnS-?JSi spokaini apigmojoJs s t H ^J^^alt sevis kSdaj
, tums? aizg?damlei??ta leaim- reiz?m slzsmtitC I ?ita pa<iar?m idauff 
Bet bija ataidxsXw^^ ..?s t&ai tagad ^ e s . u JUssBit. Turkl?t r?tij M i i T tfidas k? oeltnSm suu!
t ' I n  JiaargBs no imta^ Un alkas r?tis Bffittt *
Js hofiva kurpi, ^m?bti, kaj ttstuvSk loga rSfflJ Mi i r nagloto papSdi no visaipai . NoS?Ida stlikls, sunj iBiito klusuma sekundes, tai |? 'HvtOIi? p6c tam, uz c^ nm
vasiot?caa vfirtiem noiUiii
?G&s;" l?pas t t to kufltl&Uaiiii *;Jia Melnais.
' polidja/' plebUdaJMleb*
jst?j&s.  LNeprfit?g?r' abi draugi kl m liiSj: aiz rokSm pkiikr St^Haiaxfiv6s,ml^ Mnais w: KiVm atj?dza8,vl9a(tbt> lerri^ 'noteiktieTn so?iem devis to ' no v?l atlidoja
: i^leivlet?m tfidas " " iMft?rtojainas/*
innaj? koncert? Am^^ fnohen? bija lercdules amtf
te komiteju Pfintar?vku^? Sica mOOPOR? prerid^?;
i, ipaSi patelkdandeB 'vad?t?jam MarUnain sar?kot Sais telp^-g?
Ja snieguffliL   i ^ H
p ar nn?am un ?^K fero m operu JrM?nvJJ ^otoieks Huberts-AMMi**
ja igau?u. koJP<^E fe#
ija klaus?t?jus M is^^f l i ?e t^g?u dziesm?m, ^ f . .^il
?bet w'u??? r ^ a - n e kd  f l ^  t S S ' A ' ^ l
ar l idu atsauca'
Chr^ . Komponists J ? i ^ ^ ^ ter m?zikas vstuws a
Kedriktonas tf^lSSaSS fl?a ?r?e?u  p a e d ^ ^ iaias CBC r a i d i t s g i j ?
.Latvieu P    5'BrMiS bslas kopas >qet^ ^ , , 9* '
(fikot ar 2. nunvuru,^  J
lotvertas ^^ gas'^ W f a  ,?a nezin?m? n?kotne y jauM k? ilv?fcu apdz?voto ? d i t i j j dem lugas r a t o t o ? j ^ ^
Jar?ba. NaudajH $ ^
Seu komunistu
SANGRAIA NAV VEL KBITUSl BET NACIONAUS'rO EAUIAS MOR?LE LAUZTA. CANGKAISEKS P A V l L PILS?TU AISSTSV?T
Dezert?jot vesel?m nadon?Ustu div?zij?m ou mnU?m toaaaigtii sp?ki tUipat k? bes c??as p?d?j?s 48 sttmd?s virz?j?s ?od km plat? front? no Nankingas t?l?k uz austrumiem nu dienvidiem l?dztekus lie lajai Jangts? straumei P?ragr?s li?as otrdienas nakti, ka ari Sanghaja ceturt? Uel?k? pils?ta pasaul? to vair?k k? 6 miljoniem iedz?vot?ju, kritusi, treidien neapstipriiOU?e. Dr?z?k ?iet dk tas no pretrun?gaj?m un nepiln?gaj?m zi??m izlob?ms, ka kmu?nistu t?l?kvteOan?s uz ?su laiku aptur?ta, d i ^ aizst?v?an?s punktos s?kusies smaga arttl^as touja un Istii ofens?va pret Sanghaju turpin?sies, kad k(nunistu mni- jas no Nankingas b?s pabeigu?as 4 nacion?listu armiju iznfoiniaau telp? st^rp Tangtu un Tai ezeriem rietumos no Sanghajas. Tur atrodas vair?k k? 300.000 nacion?listu piln?g? aplenkum?.
Lai gan telegrammas no Sanghajas tm Kantonas v?st?, ka pirmo reizi kop6 Jangtse ofens?vas s?kan?s na cion?listi beidzot par?da komunis tiem ?stu pretest?bu un 80 km rietu mos no Sanghajas s?ikusies smaga kauja, Izredzes aptur?t Mac Tse Tunga karapulku t?l?kvirz?anos un gl?bt liell&o ^idus?Tnas ostu un saimniec?bas centr^i Sanghaju nav tikpat k? nek?das. PaS? Sanghaj? otrdien Ierad?s daas svaigas un labi apm?c?tas divlzlj^is no Formozas \m ie??ma poz?cijas ap 40 kim garu ba? ?u un gr?vju aizst?v?an?s l?niju, kas apoem lielo pils?tu. Tas tom?r vlsp?r^o panikas noska?ojumu ne mazin?ja. Vis? pils?t? turpin?j?s nek?rt?bas, laup?anas, ugunsgr?ki tm pat partiz?nu kaujas. Lai gl?b tu savu mantu. Iedz?vot?ji cent?s to izv?kt no dz?vok?iem im nog?d?t ?rzemnieku noliktav?s. Ang?u, fran?u im amerik??u karaku?i at- stSjJa Sanghajas ostu un izmeta en kurus tuv?k J?ras mutei, lai neno- nSktu karadarb?bas rajon?. Dienu un nakti no vair?kiem lidlaukiem pac?l?s transporta lidma?nas un ?rzonnlekl l?dz ar nacion?listu val d?bas augst?kajiem Ier?d?iem dev?s Mz Kantonu. Sanghajas austrumos komunisti pievirz?juies l?dz daiem kilometriem no pils?tas, bet pagal d?m neauj un ar? nevirz?s t?l?k.
Pirmdien Sanghaj? Ierad?s ar? Cangkaieks un inspic?ja alzst?v?- kn?s karasp?ku. Vi?a pav?le pil s?tas komendantam Tang On Po skan?ja: Alzst?v?t l?dz p?d?jai Ie sp?jai, l?dz ^ p?d?jam v?ram!** Ar- ze5ju milit?rie nov?rot?ji tom?r sprie, ka Sanghajas aizsardz?ba sa bruks t?pat k? Nanklng?, kur komu nisti ien?ca pastaig?damies bez vie na ?viena. Jo nacion?listu kaujas gars ir zem katras kritikas un val da visp?r?ja nospiest?ba. Rakstur? gus zi?ojumus par Nankingas kria nu sniedz New York Herald Tri- bune** korespondents, kas v?st?, ka komunisti sagaid?ti ar dziesm?m un gavil?m. Komunistu karasp?ks iztu r?jies loti disdpl?n?ti, laup?anas ndtur nav notikuas un da?s stun d?s atjaunojusies norm?la dz?ve. T? k? l?dz?ga inform?cija par piekl?j? go komunistu uzveanos zin?ma ar? Sanghaj?, tad Iedz?vot?ji no pareiz z?jo kaudu viet?m pils?tas apk?rtn? Wte uz Sanghajas centru, ?ur cer pagl?bties no kn?a darb?bas. Pils? tas Iedz?vot?ju skaitu pareiz v?rt? vismaz uz 7 miljoniem.
Kam?r da?a Janrts? ofens?vas/ar miju virz?s uz Sanghaju, vismaz
Atcels Berl?nes blok?di (Turpin?jums no 1. Ipp.)
Desups tredien no jauna atgrle- zSs Lelksakses?, lai turpin?tu sam ?las ar Ma?iku \m sa?emtu no vi?a padcmiju prieklikumu prec?zu for mul?jumu. BBC zi?o: Desupam uzdots pateikt Ma?ikam, ka Rietum- v?djas vald?bu dibin?s, neatkar?gi no Bert?nes blok?des atcelanas. B?denb?denes raid?t?js zin?ja st?st?t, ka blok?di atcels starp 10. un 15. maiju, bet ?etru ?rlietu ministru konference notiks laik? no 20. l?dz 30. maijam, No Berl?nes zi?o, ka otrdien p?k?i uz Karlshorstu iz saukts P?ks, Grotevds un dti SED vad?t?ji. Dom?, ka p?rrun?ta Ber l?ne? blok?des atcelana. Interesan ti atz?m?t, ka koj^ p?ris dien?m pH- n?gl main?jies padomju preses to nis. Novoje Vremje** raksta, ka pasaules mieru var nodroin?t drau dz?ba krievu, amerik??u un ang?u starp?. S?ds sauklis b?ot ar? ko munistu partijai 1. maij?.
Vaington? nor?da, ka TASS pa- zi?o?jums noz?m? Maskavas poliitikas krasu mai?u. L?dz im Padomju Sa- vi^?ba atcelt Berl?nes blok?di bija ar mieru vien?gi tad. Ja agr?kaj? V?cijas galvaspils?t? ievestu vien veid?gu val?tu. Tagad is priek noteikums atkritis. Citi koment?- tori nor?da, ka tas ir vien?gi Jauns Maskavas triks, lai v?l p?d^? br?d? aizkav?tu Rietumv?cijas vald?bas dibin?anu. Cit?di nevar izskaidrot, ka TASS paskaidrojimiu public?ja tikai daas stundas p?c tam, kad k?uva zin?ma pi?i?ga vienoan?s Frankfurt?. Viens tom?r Ir skaidrs: Kremlis p?rliecin?jies par savas ndzSin?j?s politikas piln?gu fiasko. Berl?nes blok?de, uz ko pdltbirojs lika tik lielas cer?bas, izr?d?jusies piln?gi neiedarb?ga un sk?rusi vai r?k eustnmms nek? rietumua.
400.000 komunistu solo uz dienvi diem un dienvidrietumiem, lai sa sniegtu reiz? ar Sanghajas krianu ar? treo liel?ko Dienvld??nas pils? tu Hankovu. P?c p?d?j?m zi??m kritis ar? Vusienas dzelzce?a mezgls un Nandanga, kuru aizst?v?ja Cangkaldca amerik?niski anm?ctt?s paraugdlv?zljas. No kair?k?m kau ju viet?m zi?o, ka noauti armiju vai garnizonu komandanti. Jo vtDU Iztur?an?s bijusi Haizdomlga**. Ac?mredzot, jau labi sen dzird?t?s zfajas, ka komunisti ,4ioplrkui** tur pat vai visus nacion?listu augst?kos komandierus, nav bez pamata. Kop ofens?vas s?kan?s 20. aprH? komu nistu rok?s kritusi vismaz puse v i  sa nacion?listu karasp?ka un mate ri?lu. Nankineu pirmdien un otr dien bombard?ja nacion?listu lid ma?nas, kas cent?s aizdedzin?t un uzspridzin?t Nanklng? paliku?s milz?g?s kara materi?lu noliktavas, kas tagad atrodas komunistu rok?s.
Sanghaj? jau kop 14. g. s. ir pa z?stams j?ras cietoksnis un liel?k? ??nas (irdzniec?bas pils?ta. Kad 1842. gad? to iekaroja ang?i, Sang haj? uzplauka par vienu no liel?ka j?m pasaules metropol?m un tai Iz veidoj?s 14 eiropieu n?ciju kvar t?li 1860. gad? pils?tu Izsludin?ja par Internacion?lu ostu un tan? sa^ pl?da kapit?ls im uz??m?gi tirgo t?ji no visas pasaules. Maz pama z?m ??niei atkaroja savas poz?ci jas, ?rzemniekiem aizliedza eksteri- toil?lit?tes ties?bas, nojauca ogus ar ?rzemnieku kvart?liem un notei ca, ka katr? uz??mum? J?piedal?s ar? ??nieu kapit?lam. Visbeidzot, Jau kop pag?ju? rudens, kad s? k?s komunistu ofens?vas Zleme???n? un nacion?listu armijas sabruka, tikpat k? visi ?rzemmiekl pils?tu at st?ja. Tur ilgus gadus dz?voja ari daudz vec?s carr Krievijas b?g?u, to starp? ar? dai du?i latvieu. S? gada s?kiun? ar? IRO Iesaist?ja ?r zemnieku evaka?clfil. Vair?kus t?k stous p?rveda uz Austr?liju, Dlen- vldafriJku un Izra?lu.
virtuventm, apgalvo Ma?iks
A^fvi^oto N?dju jpUnsapulce ar 89 pret 8 bals?m, ?tturtJttes U , pirm dien pie?&na reascd?ciju, kas neso da Padomju Savi^?bas iztur?anos c O v ^ ties?bu Jaut?jum?. Darba k?rt?b? bija krievu sievu furobl?ma, kas apprec?juas ?rzemniekus m kam Padomju Savien?ba ne?auj iz- b ra \M Debat?s padomju deleg?ts Ma?iks deklar?ja, ka Maskava ne- vdt?s nek?du v?r?bu pie?emtajai re zol?cijai, Jo t? ir iejaukan?s Pa- donvju Savien?bas iek?j?s liet?s. Vi?am esot Infiorm?cija, ka rietumos pret krievu sieviet?m Izturot!w nai d?gi. Amerik??i t?s padar?jui par vlrtuven?m. K?du krievieti esot v? l?juies piespiest BBC nolas?t prieklas?jumu, kas v?rsts pret Pa domju Savien?bu,
Bri>tu deleg?ts MeknUs os apgal vojumus noraid?ja k? tujcu fant?zi ju. Vi? nor?d?ja, ka lielbritanij? nevienu nevar plea^est las?t priek las?jumus, ja vi? to nev?las. Lon donai turpretim ir inform?cija, ka padomju iest?des piespie krievu sievas ?irties no saviem v?riem ?r zemniekiem. Vair?kas Jau izdariju- as pan?v?bu, daudzas pazuduas bez v?sts. Gar?ku nmu p?c tam teica amerik??u deleg?te Eleonora Ruzvelte. Vi?a aizr?d?ja, ka 415 krieviet?m aizliegts doties pie sa viem v?riem amerik??iem. Ma?i kam Ruzvelte jaut?ja, vai Padomju Savien?b? ?dienu v?ra v?riei. Ja to nedara sieviete? Ja krieviet?m Sa vienotaj?s Valstis nepatiktu, virias katr? laik? var?tu atgriezties. Man tumretim ir noteiktas jd?as,** teica t?l?k amerik??u deleg?te, ka dau dzas krievietes l?dza izbraukanas at?aujas. V?l?k vi?as piespieda ie sniegt ?iran?s l?gumus.**
AMERIKi?U PROKUROES NEVE- LAS ,JDSP0TISKAi3 VARAS**
ORDENI Sln?s dien?s Polijas vald?ba nol?
ma apbalvot ar Polon{a Restituita** ordeni amerik??u prokuroru Nim- bergas pr?iv? Tomasu Dodu. Kad Dodani o l?mumu pazi?oja, vi? pies?t?ja po?u v?stniekam Vi?evl- ?am v?stuli, kur? nor?d?ja, ka nev? lai p?e?emt pi^?lrto ordeni. Es neredzu nek?das starp?bas starp ta gad?j?s Polijas vald?bas despotismu un Hitlera re?mu** rakst?ja ameri k??u prokurors. Po?u vald?ba nav nodroin?jusi savai tautai br?v?bu. Ja ies pie?emtu J?su pie?irto or deni, es atteiktos no tiem prtndpiem, ko p?rst?v?ju Nimberg?.**
Ametista" d?a Jangts? ?de?os
ANG?I SAUTUMS GRm NOUNCOT KOMUNISTU PARTUAS SEKRET?RU POLLITU UN PAb'NlEDZ TAM KAR/iTAVU CILPU
Ang?u flotes trad?ciju cien?gs va ron?bas, paaiziliedzibas un iztur?bas st?sts atkl?j?s otrdien, kad apak nam? ang?u vald?bas ninistru pre zidents Etlijs zl?ola par ang?u fre gates ,^etist'* apaud?anu uz Jangts? upes. Sis gad?jums t?pat k? p?r?jo ?etru ka?akuj:u c??a ar ko munistu artil?riju ?oti satraucis v i  sas n?cijas pr?tus un rad?jis tik asi pretkom?nistisku rvoska?ojumu An glij?, ka ang?u komunistu partijas sekret?rs Harijs Pollits p?d?j?s die n?s divi reizes gandr?z nolin?ots. Dartm?tfi vi?am pasniegta virves dlpa ar z?m?ti: S?du k?dreiz sa ??ma J?dass Iskariots. Vi? to iz lietoja. Es J?s uzaicinu dar?t to pa u.** Dev?js bijis Mr. Ekh?rsts, an g?u izn?cin?t?ja Con8ort** radlotde- grafista t?vs, kura d?ls ari ir viens no 42 Jangts? komunistu gran?tu upuriem.
Ministru prezidents Etlljs apak nam? zi?oja, k i ^ l ?  piln?gi solida riz?jas ar admiralit?tes r?c?bu ??n? un ka fregates Ametist** brauciens uz Nanklngu nav bijis atliekams. T?pat p?r?jo karaku?u nos?t?ana pal?g? apaud?tajai un grimstoajai fregatei bijusi pareiza. Ang?u j?r nieki izc?n?jui artil?rijas kauju pret nesam?ri^ p?rsp?ku, nodar?dami apSa\KiIt?iiem zaud?jumus. Komu nistu vald?ba zi?ojusi par 262 kri tuajiem. Ang?u flotes gods ar Ametist** un p?r?jo karaku?u iztu r?anos nav cieis. Ja opoz?cija to v?las, teica Etlljs, vald?ba ierosin?s Jangts? starpgad?juma plau iz kl?stu ?pa?s debat?s apaknam?. CerCils vald?bu uzaicin?ja nos?t?t uz ??nas ?de?iem 2 b?zes ku?us un pien?c?gi atbild?t katrai provok?ci jai, lai cien?ba pret Anglijas karogu un floti nezustu,
Etlija ?sais paskaidrojums tom?r ne tuvu neizsaka to, kas paties?b? norisin?jies uz Janfits? upes pag? ju? ned???. T? bijusi nedaudzu dz?vu palikuo Ametl8t** J?midcu izmisuma c??a par savu ku?i, Jkas vainagojusies pan?kumiem. Tr?s dienas ,,Ametist** atrad?s komunistu at^aud?, par ko Daily Mali** slej?s st?sta fregates apakvirsnieks D? vids Hits no l?artm?tas:
Kad 20. apr??a r?t? ,,Ametist" tu voj?s Jangtse l?cim pie ^iozes salas komunistu krasta artil?rija no 500
dimes (Turpin?jums no 1. Ipp.)
pozit?va noz?me bija man?m Latvi jas vald?bas ?ilc?rt?j?m pilnvar?m.'*
M?su lieta nav aizmirsta**, turpi n?ja s?tnis Zari?, bet tom?r ne dr?kstam beigt to atg?din?t. St?vok lis ir dt?ds nek? 1918. gad?  ta gad esam Jau paguvui pier?d?t, ka esam dz?ves sp?j?gi. Man bija iz dev?ba uzzin?t ar? biju? Anglijas premjera \m Eiropas ?nijas iniciato ra Cer?ila vledoMi par Baltijas val stu eventu?lu piedal?anos Eiropas ?nij?, un vi?a uzskats ir, ka o jau t?jumu ar laiku atrisin?s. pau apliecina m?su daudzie draudi Ang lij?, kuru interese un darb?ba ai? tiecas in? virzien?. Rietumu demo kr?tijas karu nev?las, un mums J? raug?s pretim notikumu att?st?bai ar paciet?bu tm iztur?bu."
Pieskaroties latvieu bijuo kara v?ru jaut?jumam, s?tnis sac?ja: Uz m?su sirdsapjd?as negul nek?di traipi, im mums neviens nevar p?r mest, ka m?s b?tu atr?vuies no sa- vas tautas likte?a un nacion?l? uz devuma. M?s esam bijui un vli- m?r ar? paliksim uztic?gi Lielbrit? nijas draugi par sp?ti visiem v?s^- res gaitas pagriezieniem k? pag?t n?, t? n?kotn?.** ? 
Runas n<*eigum? s?tnis Zari? atgriez?s ari pie emigr?cijas prob l?mas un uzsv?ra, ka tagad st?voklis main?jies un nav vairs to cer?bu, k? das bija pri?ek trim gadiei?, ka lat vieu trimdiniekus var?s izvietot te pat Eirop?. Es esmu m??in?jis pa n?kt pie Austr?lijas un Kan?das vald?b?m, lai t?s at?autu latvieiem novietoties Saj?s zem?s vienkopus, ta?u atbildes bijuas, ka t?s v?las Iece?ot?jus asimil?t. T?d?? toni?r ie^ teicu, ja vien iesp?jams, palikt cie ?k? kop?b? Eirop?, kaut gan tas k??st arvien gr?t?k, jo ari uz Ang liju laikam vairs neb?s Izdev?bas iz ce?ot Tikai tad, ja nav dtu iesp?ju, atiiek doties p?ri dceanam."
Nobeigdams savu runu, Latvijas vald?bas ?rk?rt?jais pilnvarotais, s?tnis K. Zari? sac?ja: Visu, ko esmu dar?jis, to esmu dar?jis iepriek r?p?gi p?rdom?dams un piel?gdams Dievu, a tu ce?u iet es nevaru.**
Pulkv. Plensners sirmajam latvie u diplom?tam atbild?ja: J?s, mi nistra kungs, esat da?a Latvijas valsts. J?su kl?tiene un pa??v?bas pilnie v?rdi dara m?s stiprus, un m?s aisd?dzam par Jiuns, lai Jums nepietr?ktu sp?ka c???s un darbos Latvijas lab?. M?s esam ar Jums.**
lATKriemojunia nobeilgum? sv?tku br?a dal?bnieki pakav?j?s pie tases t?jas, klausoties latvieu ?imn?zijas audz?k?u kora atska?ot?s dziesm?s. S?tnis velt?ja daus sirsn?gus v?r dus Jaunatnei, atg?din?dams, ka pat trimd? tai tagad vl^^l?k m?c?ties nek? tajos laikos, kad latvieu cen so?i nedrOcst?Ja ne dom?t par Izgl? toanos latvieu valod?. S?t?a vie soanos Pindi)erg? nosl?dza koncerta ar ?imn?zijas kora, kvarteta un ?el- Usta Ingus N?r?na un lietuvieu studentu kora laiAnesumiem. Tre dienas rit? s?tnis Zari?i dev?s uz NeitaU un t?l?k uz L ? b ^
H. M i n d e n b e r g s
ANG?U TAUP?BA DRAUD E A D t T
SAIMNIECISEU ERIZ I A n ^ a s veikaSnidd datklz run?
par veikalu sanicSanu un baid?s no nopietnas sainrniedsicas kr?zes. Iz skaidrojums ir ^ u  i vienklris, tas, ka ang?i s?kui st^figri taup?t Luksa un izpriecu nozares zi?o, ka kop Ziemsv?tkin apgrodjimis ie- v?rojanri samazin?jies m turpina samazin?ties. Viesn?cas un restor?ni :k? London?, t? provinc? ?lojas par apmekl?t?ju tr?kumu. Ang?i aiz taup?bas s?kui ?st pusdienas un vakoi?as m?j?s. Ari k?rvietas zi?o, ka ogad tr?cis parasto ziemas vie su. N ^ klidDU apmekl?t?ju skaits sarucis tik ?oti, ka dai Jau sl?gti, bet dti gatavojas likvid?ties. Resto- r?nu ?panieki atkl?jui, ka ang?i vairs nedzer koktei?us im citus d?r gus dz?rienois, bet p?rg?jui visvai r?k tikai uz alu. ?oti maz naudas apgroz?s ari su?u \m zirgu sac?kste. Mazi apgroz?jumi ir ar? parastiem mazumtirdzniec?bas veikaliem, im pat Londonas taksametru oferi ? loja par darba tr?kumu.
DAOS V?RDOS Paredz apoletfn?t visus ?echu virs-
niekusj kas kara Wk? bija britu ar mij?, zi?o BBC. K? zin?ms, Liel brit?nij? bija viena ?echu tanku bri g?de un ?etras lidot?ju eskadri?as
Tankus, tanku atvaires iero?us un lielgabalus no ASV sa?ems Atian- tika pakta signat?rvalstis, lai var? tu aptur?t eventi?lu sauszemes uz- bndcumu. Visliel?ko iero?u skaitu dab?s Francija, tad sekos Lielbrit? nija un It?lija. Pavisam iero?u pie g?dei paredz?ts 1,1 miljards dol?ru un 300 milj. dol?ru t?m valst?m, kas nav saist?tas Atiantika pakt?.
Pret 100.000 dol?ru dro?bu no ap- dctin?jma atbrivots padomju UN darbinieks Gubl?evs. Dro?bas nau du iemaks?jis Padomju Savien?bas v?stniec?bas pirmais sekret?rs. Ap- detin?t? tieslietu daitinlece Kopla- ne izteikusies, ka vi?a prec?oties ar Gubi?evu.
Plecus ang|u karav?rus atbr?voju as padomju iest?des. Par vienu virsnieku un diviem karav?riem v?l turpin?s sarunas. Ang?u patru?u krievi apdetin?ja Slezvlg? Hol?tein?
AizUegI Ieejot ASV vis?m t?m person?m, kas sadarbojas ar komu nistiem, ierosin?jis senators Mek- k?rens.
Dr. Ralfu Bdfl?u paredz?ts iecel par ASV ?rlietu viceministru Tuvo aiistnsnu, Zleme?afr&as un UN Jaut?jumos, zi?o Reuters. Baib?s pareiz ir 44 gadus vecs.
Komflnistn Inspiritti m l m konfe rend |g. sv?tdien atkl?ja rl To kio. To sagatavojtii 20 kreisi orien t?t! jap??i, ko nepielakla Par?zes miera konferenc?.
8*/i balsu kmttnisti zaud?jui Cl- vflo CasteAano pils?t? net?lu no Ro mas. S? pHs?ta sScait?J?s par komu nistu detoksni.
17.000 i Udals britu pasaSlefU tvaikonis JiAagdalene** nogrimis Rio de '^ aneiro ost?. Tvaikonis strand?- ja Braz?lijas piekrast?.
K?du Lesinski, kas bijis agr?kais krievu vitrsrdeks ym k? Igaunijas DP iece?oja pag. gad? Kan?d?, ap cietin?jusi kanadi?u j?tnieku poli dja par spiegoanu Padon^Ju Savie n?bas lab?, zi?o BBC
20 mUfoau Iedz?vot?ju nepiede- ?ams AutrSliM no jauna MeUnir- nfi apliecin?ja imigrfldjas ministrs Kalvels. Austr?lijai nepiedean aizpild?t ar! vair?kas salas Klusaj? oke?n? ar 7,8 milJ. kv. km. terri- torlju, Jo neviens nevar paredz?t, kad s^ ies jauns kar un vai Aus tr?liju par Jaunu nei^;)draud?8 dzel-
I ten?s rases inv?zija.
m att?luma uz fregati atkl?ja ugunL Gran?tas caururba 1490 to liel? ka raku?a pi?n?s bru?as un sagr?va comandtiltu k? ar? st?res kab?ni Krita ku?a kapteinis, vi?a pal?gs, abi st?rma?i un 20 matroi. Fre* gate uzs?d?s ?Ml AmetisEt** ?va pretim, kam?r visi t?s lielgabali bija izn?dn?ti un ku?is vair?k?s viet?s s?ka degt Neviens tom?r fregati negrib?ja atst?t, t?,k? vec?kais boc manis deva pav?li visiem, kas v?l nebija ievainoti, l?kt ?den? un pel dus m?Mn?t sasniegt krastu. Uz peldoajiem komunisti ?den? atkl?ja lomet^u uguni un daudzus nogali n?ja. Uz ,,Ametist** kl?ja palika ti kal 30 ievainotie, to starp? ku?a ?rsts. Tas nekav?joties s?ka ope r?t Kab?n?s nebija apgaismojuma, jo ma?nas nedarboj?s ?rsts ope r?ja l?pu gaism? un t? k? vi?am bija saautas abas p?das, tas darbo j?s ce?os nometies, l?dz k?da gran? ta ar? vi?u nebalin?ja. Fregate uz vilka divus baltus karogus, bet ko munisti turphi?ja ku?i apaud?t. T? bija apzin?ta slepkavoana. J?r^ nidcl tr?c?ja dusm?s. Artil?rijas virsnieks Roblnsons ar smagu Ievai* noj?mu celgal? b a i d ? j a gar saau- t a j i ^ lielgabaliem, apmain?ja aiz* sl?gus un viens pats iz?va vair?- kas gran?tas, apkl\i2*in?dams vistuvfi* ko bateriju. Kad saboj?j?s p?d?jais lielgabals, vi? dusm?s izr?va sev no mutes liekos zobus un meta tos k?dai komunistu patru?lalvai, kas m??in?ja tuvoties fregatd. M?s ? v?m pistol?m un lomet?jiem, kai v?l bija atmcui iz?rd?taj? klaj?.
Pien?ca nakta, viegl?k ievainotie' s?ka str?d?t, lai savestu ku?i dau4z maz k?rt?b?. Tas izdev?s. M?s aiz metin?j?m s?ces zem ?dens l?me?a un Iedarbin?j?m vienu turb?nu. R?t ausm? mums tuvoj?s krdserls Loin- don**, ko komunistu baterijas ap- kl?la ar ?stu gran?tu krusu t?pat k l v?l?k piebraukuos Izt^?dn?tfijus Consort** un Bladc eagle*^
M?su radio daitojfis un m?s sa ??m?m zi?u, ka no Honkongas iz- s?t?ta UdlalVa ar ?rstu, kas m??in?s uz?emt m?su smagi ievainotos. Kad lielais ,3utherland** hidropl?ns m? ?in?ja nolaisties m?su tuvum?, ko munisti atjaunoja apaud?anu un lidma?nai vajadz?ja pacdtles. P? d?j? mlrM? no t?s zl?ca divi v?ri ua peldus dev?s pie mums. Tas bija flotes chlrurgs un jauns armijas m? c?t?js. Abi lou krus? sasniedza Ametl8t** No jauna s?k?s oper? ana un p?rsieana. Ievainotie iz tur?j?s varon?gi, lai gan liel?k? tie sa bija Jauni kadeti, ka?i nek?d?s kauj?a v?l nebija bijui. Katrs pa ciet?gi gaid?ja savu k?rtu. M?s gl? ba tas, ka upes l?lnan? par?d?j?s m?su Izn?dh?t?jl un lielais kreiseris London'*. Tie Izc?n?ja ne?l?gu ar til?rijas kauju un komunistu bateri jas dta p?c dtas tika apklusin?tas. P?cpusdien? m?s Jangtse ?de?os ap- labaj?m miruos, bet kritu? ko mandiera Idtnanta Skinera sieva pa radio l?dza vi?as v?ra l??i neatdot ??nieu upes ?de?iem. To divi vieg l?k ievainotie laiv? nog?d?ja uz upes dienvidu krastu. Vakara kr?sl? mums tuvoj?s mi^ za motorlaiva, ko komunisti tom?r pamanlji? un sa? va. T? grima un dev?s atpaka?, bet viens v?rs Iel?ca ?den? im pdd?ja pie mums. Tas bija jaunnozim?tais m?su fregates komandiciriB  Nan kingas an^u s?tniec?bas 2. sekre t?rs Kerins, ^as kara laik? bija kal pojis flot?. Vi?a vad?b? m?s nakti izslapst?j?mies no ajpaudes bka un dev?mies uz Sanjitbaju.**
pnioiiiiiiiiiiiMiM^^^^
fUeu6teHa Andris un Verners p?cpusdienas
I saul?t? rota??jas smilu k?vtdJL Andris, pagr?bis pilnu sauju ar smilt?m un o?iem, p?k?i met to
1 savam draugam sej?. Verners no- I skurin?s un ndcav?damies Iemet i Andrim sej? v?l piln?ku sauju, s Andris piece?as un pazi?o: ^Ta- i gad es ieu un patdkSu savai m?
mi?ai, ka tu num ? a u n u ot- malcs? ar ?aunuI**
 Ueku rdzl pier?d?jies, ka daba
nedeS tukluma. ASV un Kan? das nferobe? Ugu laiku visu ap-
gabfidu apdraud?ja k?ds n?rdrois laup?t?js. B d - dzot vi?u ielenca un ap cietin?ja, bet tas mab* s?ja divu podidstu dz?v?
bas. Pirms Lieldien?m band?tu Otav? pak?ra. Tai pa? dien? v i  ?a sieva Detrott? dzemd?ja td- nHus. Tr?s pret tr?si
 Rupolding? no tautskolas pir
m?s klases izst?jies 14 g. v, Heincs Srummhubers. Asto?us gadus vi? p?l?jies tikt uz n?ka mo klasi, bet vienm?r pallds s? am.
-at?s lugu, vairs ^ Itlbu saprast fl^i *