l?t ^ ^ iii 1
m trim
aacicfn|llais,lQiidsw
ISM savas, nflpel^ ^
Pablishcd noder EUCOM dvi] Allairs Division AnUiorisation Nu?nber UNDP 196. Pnblishtr aad Editor: K?rlis Rabiet. pp Cftmp Kleink5u near GHtatar?/D, Priflter:.Sc1iwfib. VoIksbK" Gtoiburg/D., Bgm.*
^Uod]D,-PI. 7. Qr(mIation: 120(K) Pablished thrcs times wefkly.
LATVIJA NEW2iPAI{?t
OeimMle& 1948. c 19.iiiaifi
U t t f i a i f f M i i i u l ^
ftdilElnf K. M i c t ( d u l i l B M M M ) ; tahr, rtdaktdm vitte. M. ediiis, M a k t o r i : B . l ^ b t l l a , Uivt, & Mi" M b i r t a t Baialdfaa adrasa: G i B t e g / D a ^ P a a t l a ^ V9b
(titrada 84).
raitu temp SkvadriK r?kojumi iztuko Augsburgas
nometni 48 stund?s ' DP komisijas galvenais koordinators A. Skvadril? no v?rdiem p?rg?
jis pie darbiem. P?? tam, kad vi? pag?ju? ned??? preses konferenc? Frankfurt? nor?d?ja uz apst?k?iem, kas lidz im kav?jui DP izce?oanu uz ASV, A. Skvadrili is ned??as Slimum? ar pmon?giem inspekdjas apmekl?jumi^ IRO izce?oanas nometn?s racUjIs tidz im neredz?tu darba tempu. T?, piem./ IRO 5. apgabala izce?oanas centr? Augsburg? peQ Skvadril! apmeld?juma 48 stundu laik? pan?kts, ka bez iz??muma visi, kam bijui sak?rtoti dokumenti, sa??mui konsul?ro kontroles at* ^ml un automa?n?s nog?d?ti ^?l?kam transportam uz Mincheni un Gronu. L?dz?ga tempa mai?a v?rojama vis?s instanc?s, kur A. Skvad rili iegriezies sav? braucien?, kas laikam aptvers visu sunerik??u joslu.
Par o izce?oanas formalit?u pa ?trin?anu izce?ot?jiem uz ASV, ko tagad veic piedz?vojumiem un no pelniem bag?tais k?dreiz?jais ASV okuip?cijas armijas DP lietu vad? t?js A. Skvadril? ar savu pal?gu E. O'Konneru, no visas sirds yar prie c?ties katrs DP. k?s nu jau piekto gadu paciet?gi gaida paveramies emigr?cijas v?rtus. Tie l?dz im daudzos gad?jumos tie?m bijui aur?ki par b?belisko adatas aci, caur kuru j?lien kamielim. Lai ar? cik saprctamas patv?rumu dev?ju zemju konsul?ro komisiju r?pes, lai V?ciju. atst?tu tikai izmekl?ts un piejn?rots cilv?ku materi?ls, kas dubulti un tr?sk?ri p?rbaud?ts po litiskas dro?bas im uzticam?bas zi ??, nav noliedzams, ka veiksm?g? ku izce?oanu l?dz im kav?ja >ar? bezgal?gais IRO kanceleju un l? nais pau konsul?ro komisiju darbs izce?oanas nometnes. Lai gan emi gr?cijas centrus jau^ pirms gadiem idc?rtoia ar' apr??inu, ka tur iz- brauc?jlto DP uskav?an?s b?s
No m?su l?dzstr?dnieka sarun?m ar Augsburgas izce?oanas nomet nes pareiz?jiem iem?tniekiem par jauno tempu r?d?s ?da aina: vi sas kancelejas str?d? ar iev?rojami liel?ku ener?iju un vienk?ro dar bu. Dokumentus k?rto t'k- pat r?p?gi, k? l?dz im, bet gal venais p?rbaud?jums t? saukt? t?an?s konsida priek?** rit ne sal?dzin?mi rait?k. Katrs, kam visi dokumenti, dro?bas p?rbaude un ?rstu komisijas atzinums k?rt?b?, nekav?joties jau p?c da?m stun d?m, bet ilg?kais 48 stund?s, no Augsburgas automa?n?s dodas t?- l?-k uz Mincheni,' kur tos sak?rto vilcienu transportos uz ostu, liel?ko tleisu Gronu. K? ai centr? pareiz rit darbs, mums v?l autenisku zi?u riav;, bet, ac?mredzot, ar? tur neviens vairs il^ak par da?m dien?m ne uztur?sies. Ku?u transporti sag? d?ti pietiekam? skait?, un tie maij? aiztransport?s, 11.000 DP, j?nij?
.000; un n?kamajos rf?ne?s v?l vai- ?k izbrauc?ju uz ASV. Izbeigsies
Atsaukts padom*' inform?cijas
efs V?cij? Labi inform?tas aprindas Berl?n?
zi?o. ka pag?ju?s ned??as beig?s no amata atcelts padomju milit?r?s p?rvaldes inform?cijas da?as vad? t?js pulkvedis Sergejs Tulpanovs. Vi?a viet? esot iecelts l?dzin?jais Maskavas radiofcma v?cu raid?jumu vad?t?js S. ?edanajevs. Pulkvedis Tulpanovs tom?r ar? uz prieku pa likot padomju milit?r?s p?rvaldes dienest?. Inform?cijas efa mai?ai rietumu demokr?tiju politi?i velt? lielu iev?r?bu. Tulpanova atc^ana var?tu noz?m?t, ka Padomju Savie n?ba nol?musi main?t savu l?dzin? jo ekspans?vo pd?tiku Eirop?, jo vi?, kop? ar maralu Sokolovski, bija Berl?nes blok?des faktiskais in- spir?tors. Padomju aprind?s pulkve di Talpanovu d?v?ja par ?e?inisko revolucion?ru**, kas ne soli neatk? p?s no marksistiskaj?m dogm?m un partijas l?nijas. Stutgartes raid?t?js zi?o, ka Tulpanovs paaugstin?ts par ?ener?lmajoru. Ar o paaugstin? anu Maskava v?loties pier?d?t, ka baum?m par inform?cijas efa kri anu ne?last?b? nav nek?da pa mata.
m>/*M^f^M*^^^ st?voklis, ka ku?i aizbrauc pa- tulci, ka tas biei gadijas lidz im, 0 l?n? formalit?u k?rtoana ne
sp?ja transportus piepild?t vajadz?g? aik? l?dz maksim?lai kapacit?tei.
A. Skvadril? pag?ju? preses kon ferenc? br?din?ja, ka DP neatbil d?g? k?rt? pai kav? izce?oanu un t ?pai tad, kad jau sa??mui gal vojumu no ASV im savu izce?oanu ;?d? k?rt? nodroin?jui, vis?diem l?dzek?iem cenas uztur?anos V? cij? v?l paildzin?t. Tagad, pie jau n?s, ofici?li v?l nepav?st?t?s k?rt? bas, katram izce?ot?jam uz ASV j? r??in?s noteikti ar to, ka vi?u tiei no konsul?r?s komisijas nog?d?s uz transportku?iem ost? un nek?das iz runas un iemesli netiks atz?ti par pietiekami svar?giem, lai transportu atliktu. Protams, ?rk?rt?jiem gad? jumiem, k? p?k??m slim?b?m, ne laimes gad?jumieim vai glui ?r k?rt?jiem l^ menes apst?k?iem vel t?s vajadz?go uzmanB>u, bet ,perso- nlgu lietu k?rtoanai** vai izbrauk-
No 1300 ?kai 601 IRO 5. apgaibala vicedirektors Mr.
Brauns m?s inform?: ASV DP komisijas koordinators
Eirop? Mr. Skvadril? pirmdien ie pazin?s ar ASV komisijas darb?bu Augsburgas lielaj? Izce?oanas cent r?. Vi?a apmekl?juma nol?ks bija nov?rst kav?anos ASV' transportu saist?d?an?. IRO techniskais per son?ls savu darbii veic pilnos aom?- ros, un cik personu konsul?r? komi sija izlai cauri savam kontroles apar?tam, tik ar? nekav?joties no g?d? uz t?l?k?m izce?oanas nomet n?m tieam transportam m ASV.
Visliel?k? kav?an?s notiek pau DP vainas d??. T?, piem., ?s ned? ?as s?kum? Augsburgas izce?oanas centr? ar nok?rtotiem pap?riem at rad?s 1800 personu, bet transportam var?ja nos?t?t tikai 600. P?r?jie bija atbraukui vai nu bez mant?m, bez b?rniem vai cit?di nebija saga- tevojiiies t?l?t?jam ce?ojumam, un liem bija j?dod^ papildus laiks dar?- anu nok?rtoanai. Ja DP pai ari turpm?k vilcin?s izce?oanu, IRO bfls spiesta izdot jaunus noteifcu- mus, pie kuriem pareiz jau str?d?. Uz IRO galven? direktora V. Tsdca nor?dijumiu pamata paredz?ts pie ?emt noteikumus, ka katrs DP,^ kas nokav? savu transportu, zaud? ne vien Ilio t?irpm?ko apr?pi, bet ar? izce?oanas iesp?jas. Pag?juos m?neos nokav?*,! tik daudz tran sportu, ka nepieicieami radik?li so?i.**
?slaic?ga, prakse r?d?ja, ka dak?rt jaun?s dzimtenes mekl?t?ji ais ne piem?rotaj?s viet?s n?ka pat m? neiem.
ASV pie?emtais DP likums pa redz 205.000 DP izce?oanu uz Sa vienotaj?m ValstTm. Ar plau pro pagandu ievad?tais amerik??u pa l?dz?bas organiz?ciju darbs ASV iz rais?jis tur necer?tu atsaMc?bu, Jau kop m?neiem amerik??i gaida pie sevis ierodamies tos nelaim?gos b?g ?us, kam vi?i garant?jui darbu un dz?vokli, ie b?g?i neierodas, vai ari ierodas tik maz? skait?, ka visa sekm?gi ievad?t? kampa?a par DP uz?emanu ASV non?k kritisk" st?vokl?. Tikai pateicoties im ap st?klim, tagad A. Skvadril? un vi?a tuv?kie l?dzstr?dnieki sa??mui t?s pilnvaras no Vaingtonas, kas tiem padara iesp?jamu daudzo izce?oa- J^ as kav?k?u nov?ranu pa? sakn?, l?dz kurai pau DP nu jau gadus i l g?s p?les, b?das un s?dz?an?s ne- sp^a sniegt.
anas sagatavoanai*' nek?dus pa garin?jumus nepie?irs. T?p?c lai katrs jau laikus sagatavojas brau cienam p?ri oke?nam.
IRO izce?oanas centros sniegti ar? Jauni paskaidrojumi par uz ASV l?dz?emamo bag?u. Ja k?dam iz ce?ot?jam bag?a p?rsniedz l?dz?e mamo normu (100 kg uz personu), tad laikus- tikko sa?emts galvo jums j?iesniedz IRO izce?oanas centra Movements Officer attiec?gs l?gums 3 eksempl?ros, uzr?dot ar? papildus bag?as veidu: darba r?ki, saimniec?bas piederumi utt. At ?auja papildus' bag?as izveanai tiek s?t?ta uz IRO galveno m?tni Bad kistngen?, un parasti paiet di vi ned??as, iekams no turienes sa ?em atbildi No Visiem dokumen- Uem, ko izce?ot?js v?las r?d?t kon sulam, lai pier?d?tu savu speciali t?ti, sevi?as sp?jas vai taml?dz?gi, j?izgatavo tulkojumi ang?u valod?, ko izce?oanas centr? laika tr?kuma d?? vairs nav iesp?jams izgatavot. Visi tr?kstoie vai nepiln?gie dzim anas, laul?bu, darba apliec?bu un citu dokumentu dati jau laikus j? papildina im j?izk?rto pie IRO ties lietu padonmiekiem.
S?koties jaunam, rait?kam pos mam izce?oan? uz ASV, pasiem DP ar? j?par?da, ka tiem izteiktais p?r metums par izce?oanas kav?anu lieks. Ar mazliet gribas un k?tru ma p?rvar?anu to ar? ikviens sp?s. Tikai j?cer, ka p?c ASV komisiju darba tempa ar? p?r?jo emigr?cijas zemju konsul?r?s komisijas iek?rtos racion?l?k?s metodes, lai tie?m piepild?tos iecer?tais m?r?is, ka l?dz 1950. g. j?nija beig?m p?d?jais DP b?tu atst?jis V?ciju un IRO var?tu savu darb?bu izbeigt.
Sarkanarmija c?n?s ar partiz?niem
Labi inform?tais amerik??u laik raksts New York Times**, atsauco ties uz zi??m, kas sa?emtas no Pa domju Savien?bas, raksta, ka parti z?nu darb?ba Ul^rain? un Kauk?z? joproj?m ir visai ros?ga. Lai gan partiz?ni Maskavas re?mu nopiet n?k aodraud?t nesp?j, tie tom?r sa g?d? lielas galvass?pes viet?j?m ie st?d?m. Sarkanarmijas p?les irnlr. cin?t partiz?nus l?dz im 'izrad?ju ?s nesekm?gas. Sa?emta autentiska infdrm?cija, ka nesen uz Kauk?zu un Ukrainu nos?t?tas divas r?guil?r? karasp?ka div?zijas, lai atbalst?tu turiene policiju.
J^genOias krievu lonard?isti pret
numura
Baltijas valst?m ?lftSict: KOMUNISTISKAIS . ,SLAVU K O N - | 0 SKTADSILI BUK U R O - GRESS** IZDEMOL? K A F E J N ? C U | ^ E S STBAUJI K?PIN?S
P?c zi??m, ko no ArgentUias s a - ? l ??musi LCK inform?cijas nozare, tu- i 1 0 PAR TRANSPORTA N O - rienes komunisti, k? ar? icrievu mo-|g K A V ? A N U N ? K O T N E VAR narchisti p?d?j? laik? ir pastipri-| DRAUDBT APR?PES U N IZ- n?ti ^ ? v i . Argent?n? nodit^?t?ll CE?OANAS TIESiBU Z A U O E - Slavu savien?ba marta beig?s sasau-1| S A N A L kongresa s?kuma, gaidot k?du no- | ^ 2 m i ^ ^ ^ l ^ ^ i l ^ F T kav?juos at?ai^ ju, kongresa dallb- i ^ u J ^ ^ nieki sapulc?juies tuv?j? kafejn?c?. | -PWM-P-JnTO rafcsts San?kuie p?rrun?s sevi?i cildina- g 0 T A U T I E U D2IVE Z&M jui savu izcilo parai^ J^^ sifu*'. i K A R S T A S T R O P U SAUl(ES Vienpr?t?ba bijusi Ma, lidz no- | i DIENVIDAMI^RIKA 4, Imh skaidrojies, ka da?a san?ksmes da l?bnie?u slav? Josifu Sta?inu, bet citi ar to dom?jui Josifu Brozu- Tlto. T?da? sekojusi k^ongresa" meon?ga kauan?s un kafejn?cas telpu demol?ana. Kad ieradusies policija, kafejn?cai bija nodar?ti zaud?jumi par apm?ram 20.000 do l?ru. Apm?ram 100 ai^ est?to vid? bijis pats Slavu savien?bas priek nieks, kara laika pulkvedis Sosta- kovskis, k?aziene Votonska uc.
P?c tam p?rmeikl?ts savien?bas
PoHtisko b?g?u komiteja ludz ASV
Pdltiako b?g?u komiteja; kas p&r- centr?lais miteklis un arest?ti pro-Ist?v zemes aiz dzdzs priekkara pagandas ^olas profesorl" un plrmdla iesniegusi Savienoto Valstu studenti**. Sekojui v?l citi aresti,!?rlietu vicemkdstram D?nam Ras-^ l?dz apr??a \ beig?s Argent?nas vai-? kam petldju. kur? l?gta ASV t>all- d?ba sl?gusi Slavu savien?bu ar vi-?dz?ba tiem cttvOclem. kuri pareiz s?m noda??m, simpatiz?joa or-? atrodas Eirop? bezizejas st?vokli. Jo ganiz?cij?m un laikr^stiem. Tas?vi?u^ neapr?p? IRO. Petlpljfi no- kom?nistiem Dienvidamerik? ir ? r?d?ts, ka pirmajos p?ckara gados s?p?gs zaud?jiuns, bet kompartija ? daudzi v?l tic?ja, ka Padomju Sa- up t?pat Maskavas satel?tvalstulvlenlba respekt?s vismaz da?u no* p?rst?v?bas ros?gi turpina a?it?ciju ? teikumu, kas paredz?ti starptautte- un propagandu, pie kam visas mi- ? kajos l?giunos. T?|)?e liels vairums n?t?s p?rst?v?bas izdod iespiestus ? pd?tisko daiMoieku, kas cliiljls par vai cit?di pavairotus bi?etenus. ?demokratljas ide?liem, atgriez?s sa-
?oti akt?vi Argent?na ari krievu ?vfis zem?s. V?liac tom?r pier?d?j?s, monarchisti^ kas izdod ik jaed??aslka komunisti nere$p^? cUv?ka tle- bi?etenu un divreiz m?nest av?zi, ?sibu pamatlikumus un valda ar Monarchistl savS propagand? uz- ? terrorci palMzIbu. PetlcUu. l^ Takstl- sver, ka Baltijas taut?m tr?kstot i Jui m imrsonfigi ieshi^ da^ kult?ras, lai t?s var?tu cer?t uz?vicenjinitramjS)^ blJuSals mi- oatst?v?bu, un Baltijas valst?m b?-? nistru presddentu un zenmieku p?r ot j?iek?aujas nedal?maj? Krie-?tl?as vadonis Mlkdal?lks, Ung?rijas vij?**, kuras tieksmes p?c Baltijas ministru prezidents Nagi, jng?ru j?ras nekas nevarot ^ tur? t .
Aiz tautas padomes" nav tautas SSlie^ ds!
opozicijas vad?t?js V?rga, bulg?ru zemnieku partijas prieks?dis Di- mitrovs, kam Sofij? piespriests n?-
agr?kais Pr?gas llelve-
4 MIUONI V?CIEU BALSOJUSI PRET KOMDNISTIEMi AUSTRUM V?CIJ?
fTa saucam?s t^autas padomeiif' v? l?anas Berl?nes austrumu scittori un padomju losla beidzas pihndien. Divdesmit stundu yel?k centr?l? v?l?atni komisija public?ja rezttl^ - tus v?l?an?s piedal?juies ap 13 miljonu cilv?ku. Viena/ treda{a balst?t?ju izteicas pret t^autas pa domi", kam?r 8 miljoni nobalsoja ,J?". Ap 900.000 bi^ soSanas zirn?a saboj?tas.
T?di ir ofici?lie rezult?ti. Rietu mos ?s zi?as sa?emtas ar lielu gan- dar?jumiiu. K? London?, t? Vaing ton? valda p?rliec?ba, ka vel nevie n? zem? komunisti nav tik smagi sakauti k? Austrumv?cij?. R^?t?vl tautas padome**, protams, iegimisi valr?kiunu. Bet nav j?aizmirst, ka v?l?anas notika sarkanarmijas, Marg?rafa policijas un NKVD ier?d ?u I uzraudz?b?. Nek?d? gad?jum? t?s nevar saukt par br?v?m. Un tom?r ap 40Vo no visiem v?l?t?jiem pateica noteiktu n?. Tas nozim?, ka ar? totalit?r? terrora draudos komunistiem neizdev?s piespiest ?audis dccept?t to re?mu, kas ne respekt? cilv?ka pamatties?bas, ne ?auj brivl izteikt domas, sapulc?ties un aizliegusi br?vo v?rdu.
Rietumv?djas laficrakstl zi?o, ka Berl?nes padomju sektor? bija uz kr?toi daudz velanu iecirk?u. Pie visiem st?v?ja Maik^fa policijas poste?i. Lai gan jau labu laiku priek^ v?l?sm?m SED netaupija pa p?ru propagandas bro?r?m, sauk ?iem un skrejlap?m, nebija nek?du paz?nxju. ka v?l?anas austmmv?- ciei p?rdz?votu k? k?dus sv?t- kus**.? Vismaz Berl?n? vald?ja tas pats pel?c?gais no^a?ojums, kas tur parasts katru dienu. D?vain? k?rt? komunistiem tom?r pletriika pap?ra ' aploksn?m, jo daudzos ie cirk?os v?l?anu z?m?tes bija j?- ieme^ urn?s t?pat. P?d?j?s dien?s bija I iev?rojami pastiprin?jies . ar? SED un padomju okup?cijas iest?u terrors. Saksij?-Anhalt? apcieti n?tas daudzas personas, kas saru n?s izteiku?s pret ,.tautas padomes** v?l?an?d. Slepen? policija likusi cilv?kiem parakst?t sol?jumus, ka l?dz sv?t?iienas p?cpusdienai tie b?s nodevui savas ,o?** balsis.
Koment?jot v?l?anu izn^ianu,
Dins Rasks pet?cijas iesniedz? jiem paidcaidr?ja, ka vi? kongres? ciniiBies. lai pan?kitu iecei?oanas 11-
, 1 j ^ ^ ^ ,kuma groz?anu, kas pav?rtu pla?k BBC politiskais redaktors R )^erts Uup^ ^ ^y pt^?tL^iem b?g- Grehems pasv?troja ka tautas pa- jiem. ?rlietu vicemlnistrs nor?d?ja, domei ^H?J^ekdu^ties^u^^^ IRO dr?zum? uzs?ks BkdivL, M ka t? var Pajstjv?t d^su V ? c ^ Ja nos?t?tu b?g?iem 100.000 sai?u, tik daudz cUveku izteikuies pret' ^ o instit?tu pat Austrumv?cij?. D? vains s?kum? liekas ari tas apst?k lis, ka SED uzdevusi tik lielu pret-1 balsot?ju skaitu. Vien?gais iz skaidrojums ir tas, ka Padomju Sa vien?ba o faktu izmantos, lai Par? zes konferenc? apgalvotu, ka Aus trumv?cij? v?l?anas bija br?vas.
?en. Klejs pret
DangaTas Vanagi Anglijas latvieu sabiedrisko dz?vi
pareiz iez?m? divi. apst?k?i, no ku riem <3ziesmu dia^u tuvoan?s 17.
lrAr;)QnE1rii villrIdt^ii ^ vl^al]^ p?rrun?taU, Jo lilftrctspi^ Jlift HlVim^anu tas tleSl skar gan vair?kus simtus Otrdien savas kundzes pavad^?
S^Klef^Sa ^ aagt ^ ' ^ J ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ d?ja armijas ministrs Donsens ar 2^ ^^ : ^ Komponists . Alb. JSrajs, aucstaciem amerik^ virMiiddem \ ^ ^ ^ ^ Jau kof^ kba laika ^ ^ V T S a f u z S t o S ^ ^ ^ dz?vei, bet
par godu rikoja pie?emanu. S M r ^ ^ ner?Ks Klefc, darbodamies V^fi,r!^ 20 Ai?du v^??u pier?d?jis i^vi^lSnawvli^^^ lovartetu un dubuit- dents. Vi?a darba pan?kumus no-^^^^^^^J^S^ v?rt?s ie tikai Savienot?s / Valstis, bet ari visa cilv?ce." TJzruiias bd- g?s prezidents Trumens pasniedza f^ ^^ ?^ ^^^ ?ener?lim Kl^am augstu amer&?- H^ f^ ^ n u tfoHft yTm4 I Zulkss vfru kofls, uu daudz?m veca- V^^' ^^ . -I - dzied?t?ju vien?b?m tagad pie- No Balta nama Klejs devas .uz vienojies k\Jls dcaits jaunrad?tu an-
kcmgresu, kur teica ?SU uznmu. V?-1 saniblu. cu tauta Iziprusies par t?du vdsts] formu, kas nodroina dlvSca tiesi- ? Otrs Izcils noskums Anglijas lat- bas. teica ?ener?lis. Rietumu de-1 vieu dz?v? ir vienoan?s par Hel?- mokratijas divite gadus velt?gi iz- ? ko turien?s latvieu organiz?ciju sa- p?l?ju?s rad?t vienotu V?ciju, jo|dari>?bu Londonas Av?zes** izdoa- k?da valsts respdct?jusi tikai divus In?, kur? tagad iesaist?ti ari Dauga- principus: sa?emt p?c iesp?jas vair?ki vas Vanagi, k??stot par ? laikraksta repar?ciili un nodibin?t policijas ?llilzizdev?jiem. Maija s?kum? Lon- valsti. V?l?k ?ener?lis Klejs pie??-?don?, IpaS? laikraksta izdev?ju s?d? ma presi armijas ministrijas telp?s, I Daugavas Vanagu ftmda p?rst?vji ie- defclar?dams, ka vi?u ?oti uztrauktu!sniedza fonda viddes prieklikumu zi?a par amerik??u karasp?ka at- ? iest?ties Londonas Av?zes izdev?ju vilkanu no V?cijas. To var?tu vie- saim?. San?ksme to akcept?ja vien- n?gi samazin?t vai novietot citur v?- bals?gi, un laikraksta turpm?kai cu territorij?. ?ener?lis piebilda, ka aimniecLtoi vad?bai izraudz?ja Eirop? ?audis nebaidSffl no kara. Pre-? Londkmas Av?zes saimniecisko adml- zidents Trumens paaugstin?ja Kle-[nistr?ciju, kur? piedal?s liel?ko Ang- ju par arm a^s ?ener?li. lijas latvieu organiz?ciju p?rst?vji
i i