1 5 0 0 ^ 0 km uz fl^^ H
l i T |  no  t o a n t n ""l
IU8 no tik
^ & ^^ ^^ ^^ , . f i m S ^ V neka lOoirtn IdMtpnL p?rid?tt W8a25
Ir dadu, krtt un lstllr^w
^ ^ ar upju 1q:a$tieni s5
l i ^ c t i s k i nav ndsadii a. ? W auto ma?nas
preces: Att?lumi  apdzivotafl vietas lidz ot.
r - 200 un 300 kin. Sl .J??*^^3 ari ce?u un 8a. llddc?u tr?kums ir jauno
jg??ilven? ? e | a ^ jo raio.
It un p lest i tos p?riotui. p a r i ^ ^
jaUnoa Eiropas emigrantus ^ daus m?neSus apnScB
tiBitta f azendis, tad Sis ' b?rtain?ks, Jo tur paM
Btiflcipe parfidbd, ka? ]}*
fp?uviMi? nav Ieteicams li?Mtts pied?v?jumus, M ' t - t i f t & vtslpfe
ISis Ska ,radlj\ia, M m tuvu neatbilst tain, kai
Ugte Ptt?u sala.'
'mm^^^l^^^ Jau i ^ piu
I d i i ! ^ ?eteicanis in* l i i p i B?thiecifta Rfo <}e " ^ e S u bSiftu Pfi"" ' ^ SAo Paulo. Tur
fe ir daudz
noair?s; Tie w atalgota < ^ ^
iu^ ^^ samu an IPf : |^ J t t }aimi d2^^ P^^^
,80 im pat tair?k. ^
i vaid!!
t^dd veikts. SSlcusiJ, ^ bet prognaMoa 2,im n?kotne radis,
Ks 'to realiz?s. Pagal<J2^J^^
~ personu i^9^J,l?06 .gaida ierodamies J*;
i r mlMgas.
I pa
Vai milzis gatavo M
^ PILNSAPULCE N O R A I D ? J U S I I U S Z O L O C U U ? A E IFliOMiflS- K O ATTIEKSMJU ATJAUNOANU A E S P S N I J U
pfo poUtiskSs koinIsUas l ^ m n a atsiSt ksk? valstij b H m rokai diplonltisko atU^smJu aUaimoSana ar Sp?nljo, ?ea^lllsi Franko ra- MM c&ribaa, ka UN grods savu 1946. gada l&numu* P l r m d l ^ m oe- iflya no Jauna Iduka. Bol?vijas, Per i , Brasdlijas un KoIunO^iJai ^ e U - liliiuiis nedab?ja v^adzfgls divi treida?as b ^ ta ka Joprojisf ?^tk gpdOt ka Apvienotaj?s NSoiJas ietilpsk^ valsib nedriksl u i Mad i t ^ nos?kt savus v?stnl^us vai s?t?us.
pgd?j? pusgada. seviS?l tad, kad ? Valst?m nav sai^ ?mls ne&?du milita- tuvajSs nd?gumam sarunas par ru pal?dz?bu, un amerik??iem Sp?- Atlantika paktu, rietumos aizvien nij? nav nedz flotes, nedz aVi?ci- biefik bija dzirdaimas balsis, ka ja- jas bau. -?oza Apvienoto n?ciju 1946. gada SekojoS? baiboSana ?etru Dienvid- Igmums. Daudzi demokr?tiju poll- amerikas Valstu prieklikums dab?ja m norad?ja, ka ?da iztur?an?s 26 balsis, IS deleg?ti balsoja pret, pret ?enerau Franko nav objekt?va, bet 16 attur?j?s, to starp? ari ASV Ja Apvienotaj?s N?cij?s blakus de- un Lielbrit?nija. Ta k? priekSliku- mokratisko valstu deleg?tiem s? mam bija v^a^Igs divu treSd??u I^domju Savien?bas im citu Aus- vair?kums, joproj?m paliek spc? tr?meiropas valstu p?rst?vji, kuru Apvienoto N?ciju agr?kais l?muins. zem?s ir v?l ?aun?ka dUkt?t?ra ne- Pdlijas ierosinajtnmi noraid?ja ar 40 k? Sp?nij?, tad nav pamata o tie- bals?m, 7 deleg?tiem atturoties un fifbu Uegt ari J??iem. Sevi?i ak- tikai 6 padomju bloka valst?m bal- tualfl Jaut?jums par nost?jas mai- sodot par. Cik Medu noz?mi Sp?nija ?u pret Madridl k?uva sakar? ar velt?ja pag?juSajai pirmdienai, kad Atlantika p ^ u . notika balsoSana UN, liecina tas, ka
Savienotaj?s Valst?s, maz?k gan ? Franko divi reizes atlika parlamenta Eiropa, jau daudzk?rt dzird?tas bal- san?kanu, lai nogaid?tu rezultat?vs. Bis. ka Veco kontinentu aizst?v?t Nav laim?jies Sp?nijai ari cit? pret eventu?lu austrumu uzbrukumu virzien?. ?ujork? jau kopS p?ris n^fltu neniaz tik viegU. Kam?r ? ned???m uztur^?s Spano-Amerlcano Francija. Be??ija un Lielbrit?nija bankas prezidents Merano, lai ieva- nav modemizojusi savas armijas un ? ditu sarunas ar Importa un s?spor- apbru?ojusl tas attiec?gajiem lero- ta banku par aizdevuma pie?iranu Hem padomju tankiem nen?ktos Spa^^Uai. Merano v?l?j?s sa?emt gr?ti ??rsot Reinu un ?s?k? vai miljardus dol?ru. BBC otrdien gar?ki laik? sasniegt Atlantijas ?pa^i?oja. ka ?s sarunas beigu?s dkeana piekrasti. Eiropas atbr?vo- bfz rezult?tiem. Amerik??i Franko Janai tad paliktu tikai viens basti- H^"^^ noraid?jui nevis politisku, ons - Lielbrit?nija, Bet nav j?aiz- saimniecisku iemeslu d??. Jo ftrirst, ka izcelt desantu LamanSas Spanijai v?l joproj?m ir visai neiz- bastos nav nemaz tik viegli To Midzin?ta maks?anas bilance, kas ideradlja Jau sabiedroto inv?zija nedai garantiju, ka amerik??i savu Normandij? pag?juaj? kar?. Bija | a^du dab?s atpaka?, vajadz?gi p?ris gadi, iek?m Eizen- hauers sp?ra savu k?ju Eirapjas ciet zem?. Un t? ne viens vien milit?ro lietu $p6Cifilits nar?dlja uz Ib?rijas pussalas izdev?go st?voldi, ko no Fnmdjas ?ir gr?ti p?rejamie un viegli nosarg?jamie Pireneju kalni Ja rietumu demokr?tijas main?tu sa- ? Nakts s?d?, kas ieilga l?dz tredie- vu nost?ju pret Franko un uzaicina- nai pl. 7, U N pilnsapulce noraid?ja tu ar? Sp?niju pievienoties Atlan- politisk?s komisijas pie?emto v^eno- tika paktam, aizsardz?bas sist?ma ganos par It?lijas kolonij?m. Air 34 pret komunismu b?tu tie?m ne- pret 11 bals?m noraid?ja Kirenaikas lefljemama un nesagraujama. atst?anu ItaUjas p?rvald?, s?kot ar
T? p?d?j? laik?, sevi?i s?koties 193L gadu, k? to paredz?ja iepriek?- Apvlenot N?ciju sesijai ?ujork?, j? Anglijas-Italijas vienoan?s. ^T?- nostt^?j?s aizvien liel?ka p?iiie- pat, 1 balsij tr?kstot no paredz?t? ??ba, ka noska?ojums tautu forum? Vs vair?kuma, noraid?ja prieklikumu var ari main?ties. Kad pirmdien par TrlpoUt?nljas un KirenaikafS S?k?s debates par Sp?niju, iesniedza patst?v?bu. Beidzot p?c gar?m de- diivus prieklikmnus. Pirmajam bija?bat?m pie??ma prieklikumu atst?t Jetri autori  Bol?vija, Peru, Bra- nKcamaJos 10 gados is abas bij. zlllja un Kolumtoija, kas pras?ja at- It?lijas kolonijas Anglijas p?rvaldi- Celt UN 1946. gada l?mumu un at- San?, paredzot, ka 1959. gad? T r l - ?aut ar Franko Sp?niju nodibin?t pdit?nija un KLrenalka k??st pat- dlpionAtlsk?s attieksmes. Pret- st?vlga. prieklikumu nodeva po?u deleg?ts Pilnsapulces l?mums U N ir pol?-  vi? l?dza apstiprin?t ne vien tiska sens?cija, kas sag?d?jusi iev?- Ap^enoto N?oij^ agr?ko l?mumu, rojamu p?rsteigumu, visvair?k? pa- bet izsludin?t ari embargo kara ma- iem ang?iem un it??iem, kas bija terl?llem un strat??iski v?r?g?m droi ka vi?u vlzstr?d?to vienoanos Izejviel?m, ko k?da valsts grib?tu pie?ems. Tagad 6 ned??u komisiju izvest uz Sp?niju. Polis uzbruka ? darbs i r v?j? m nav vairs sagai- Llelbritanljal un ASV, ka t?s node- d?ms, ka ai U N sesij? It?lijas ko- vuSas sp??u revol?ciju. Ang?iem loniju Jaut?jumu var?s nt^?rtotga- vl? bez tam v?l p?rmeta, ka tie iig? vfeid?. ticaport?jot uz Sp?niju lidma?nu | nemieri turpin?s. Ar?bi
spei PADOMJU 8AV
S P I E  K E TIESI APDRAUD?TA K A L N T O N A - 8ANGHAJA CINAS P i lA PEDE
J O ATK?PANAS <3E?U I L?dz Par?zes ?rlietu miidstru kon-  ia4Sm <^r>3m fcrencci atlikuas daas dienas. ^ S ^  ^ 4 5 ^ r n ^ e ^ Prieknoteikumi konferencei k?rto-l^i^Jf^' v i ^ ? atoa S ^ - j u  l e s labv?l?gi: Berl?nes blok?de
atcelta, star^adiiumi kop t? br?a korespondents , ^  l  ^ ^ P * t ^ t M . L ^ ^ bijui ^ S ^ s nom mierigi.
firz^e^^^ St^l^^M nek?da nesapraan?s neb?tu bijusi SS^^'Si^ ^ ^J"^ 1 ^ ^ ! ! ' A r i sagatoan?s sarun?m galvenos kritis kom?nishi rok?s bez c?^s, ^UcienDS notikusi pl?nveid?gi un l?- tagad, kad no Sanghajas var izk??t - g ^ . visnlrms no nolItiskS ritatu-
atrodas L^gj^ als pretsp?l?t?js ?en. Klejs ari vairs tikai 4 km no satekias^ un tur L ^ ^ d pasl?pta aiz akariem. P?r- S ^ T ^ o A ^ ' ^ f ? ! ! ! ^ ' n o t i k u  a s ari Savienoto d^?s 24 stund?s nacioa?lstt^ guvui valstu ?rlietu ministrij?, kur Bar- p a n ^ u s . P?c teform?c^^ ."fm^ viet? ?rlietas ar drou roku va- Sanghajas, nacion?listi atsitui Cet-?^j^ g^ gg^ j^ g ras komunistu arrMJas. Kam?r p?d?jo reizi ?etru lielvalstu p?r- h ^ . f ^ J ^ i ^ l m J h1!?f^Vvti5Sf; st?vjl par V?cijas miera l?gumu m?- hajas turpina pl?st bfe?i. Ev^?jas M J ^ ^ vienoUes turpat pirms pus- ari nacion?l?s ?fciM^^ gada 1947. gada decembri. zrmiki Sanghaj? ?oji tiekoties Par?z?, Francijas pils?tas aizst?vju taktiku, atkl?pjotles Uzlietu ministra Bido viet? b?s Su- ^pr lddnat un nopost?t katru ?ku. Molotova-Vlln^ls, Marala Priekpils?tas Sanghajas austrumos Redzam, ka no vecajiem m Nemelos node^?tas plkilgi. ^rUetu ministru sarunu dal?bniekiem Komunisti tur tom?r pagaid?m uz UtUcis vien?gi Bevlns. T?tad, citiem prieku nelauas. v?rdiem run?jot, Jauni ministri ml-
Reuters zi?o, ka kom?nlstu sp?ki ?in?s par Jaunu run?t par V?cijas Fukienas'provinc? so?o liz dienvi-j H t^?m. dlem c& ?tri vien ^ ? j " . Tredien Rietumvalstis Ir vienotas sav? gri- tie atrad?s rio Kantonas vairs tikai b? un dom?s un ari patiesi v?las 300 j?du. V?l sv?tdien lang?u zi?u H'^ aut ko pozit?vu pan?kt, par cik tas a?ent?ras no Honkongas v?st?ja par ? savienojams ar vi?u principiem un 600 j?du ,4ro?bas Joslu'* Ja tie- pnor?ll Bet ko dom? Padomju Sa- ?m komunisti trij?s dien?s veikui vien?ba? l i d z konferencei un* pat 480 tei, tad, n?kam?s nedl??as s?ku- t?s s?kum? n e g ? ^ uz o jaut?- m? var sagaid?t tieus draudus Kan- pumu skaidru atbildi, Jo padomju tonai un Honkongal France Pres- p^us^ana un politbiroja ?uksti ir se" korespondents zi?o, ka no Kan- PSr5^ n^l?pumalnl. Min?jumi, tonas Jau s?kusies evaku?cija. Va i - PsaP^ c Maskava tik P i ^ i sa^ie- dlbas iest?des dod^ uz Formozas <ius? savu ku?i cit? virzien?, k?p?c
atc?lusi Berl?nes blok?di im pa skaidrojusi gatav?bu saprasties, jo proj?m ir un paliek min?jumi. B? tu nepareizi, ja ?du Ma^avas r? c?bu uzskat?tu par padoanos. Dr? z?k var?tu apgalvot, ka tas Ir m? ?in?jums pa apk?rtce?u tuvoties m?r?im, kufu tiei m bez likumiem
, maz Izredu sasniegt. S?let, ka p? ?iem un ang?iem. 3000 cilv?ku liels Ljomju pareiz?j? r?c?ba var?tu b?t p?lis m??in?ja ielauzties britu kolo-?iidziga sagremoanas procesam, k?- nlju p?rvaldes nam?. Ka?aspSca du Izdara zv?rs, ja lerijls p?r?k Ue- apsardzlb? Tripoli sv?tdien atst?ja ? lu kumosu vai ari gremoanas or- ang?u sievietes \m b?rni.
lAs B T K V O K L I S U N A M E R I K X ? U P O U U K A L I V I L K T K O N S E K V E N C E S E I R O P A
salu.
r?ilEO pilstt? denuMistr?djas pret ita-
DAZ?S V?RDOS
niotorus. P?c tam punSja bi^ azlUeu, peru-
m argentmieSu p?rst?vji mo- t?v^ot rezol?cijas iesnieganu un Kldzot balsot par diplom?tisko at tieksmju atjaunoanu ar Franko. Lielbrit?nijas v?rd? Hektors Mek- ? pran?u liadoii?lsapulce p?c briv- n?ls paskaidroja, Londona nedo- i^^^ ^^^^ ^ t^kal darbu. Sai sesijai ma main?t savu agr?ko nost?ju. j?iz?ir vair?ki svar?gi jaut?ju- ..Mes nev?lamies atjaunot norm?las ^ koloniju stat?ts Indo- 8 t t t^e ar t?du vMstl." teica U ^ a j ^ ^ g a j a P e t ? n a atbr?voana, S^?? ' C^SL. f^^a ?f kas. k? zlntos, sod?ts ar m?a l?sto- ratiskas brMbas. Lielbrit?nijai i r dziiiimu vi^alga, vai SI valsts Ir Sp?nija, ' ' Bulg?rija vai k?da cita." Tad britu Fr^o i ja nav paredz?jusi atvUkI P?rst?vis noraid?ja Polijas apvaino- savu okup?cijas karasp?ku no V?cl- J^Jmus. ka Lielbrit?nija b?tu per- Jas, pai^aldroja Strasburg? ?ijlietu devusi Franko lidma?nu motorus, ministrs Sum?ns. Londonai gan ir inform?cija, ka 400 NeraliUc?t AUaotik l?gui ? H r ^ t r ^ ^ ? " ^ nopirkusi P ? U f Uair?ki simti amerik??u gar?dznieku. ATI ASV deleg?ts Atertens nor?di- vin^jerosina, lai prezidents Tnimens n^f I n f X ^ J?^ f?.^ f^ S?k tieas saruna ar Padomju Sa- Pret Sp?niju tfipat k? l?dz im. ^i? yien?bu piebilda, ka Franko no Savienotaj?m * . ^
Frankliis D^aao It?zvelts, miru- i  A T i A M m . . .  ,  .    ^  , ^ T |Sa prezidenta d?ls, papildv?l^an?s PADOMJU LIETUVAS PREZTOEN- k ? ^ ^ g j ^ g ^ g ^ S V tautas p?r-
TA ISTS IZCELAN?S st?vju nam? miru? demokr?tu par- ^Amerikas lietuvieu prese sniedz tljas deput?^ H t o ^ 2tou oar P a d o m i u T i p h i v f t f l nrezi- ^^va ledrk?a pfirst?vis nepartramrti S k T a l M o i ^ e S s . ' S - 20 gadu ^ o r s kandid?ja sta autors t?pat k? pats ,j^rezi- no liber??u partijas, dents" c?lies no TelSiem un labi mjm JiMOl?u v?l atr(^as g?st? paz?st Palecka m?ti, kura l?dz p?- padomju Savien?b?, paskaidroja ?e- J?^ ?jam laikam dz?vojusi R?g?. Uz- ner?lis Mekart?rs. 60.000 Jap??us pnajusi. ka vi?as d?hi Dekanozovs tur g?st? komunisti Mand?rijfi.
s?tuvju tautai S a v ? laika v inaPUa apvainots sazv?rest?ba pret trfid^VTelfe tISji GJIC S^^ V^^ ^^ ^^ ga uz??muma un bijud ar savu n?vi, bet vair^ion Piespnesti cietu- dai^a dev?hi l^os <Sugos Re- "^a sodi. Oener?Us Kutelvaers sa- jultat? p i S m l J^dell?^^^^^ v? la^c? vad?ja saceO^os Pr?g? pret
m?tei apprecoties'ar Pa?eckl v?cieiem, ^ ^ K?uvis par Jlistu R4eckl Att)ildl- Simnas ministra preddeats Soi^- bu par o zi?u paties?gumu, pro- grams izdevis ?pau r&ojuiftu, ar tams. atst?jam l raksta autoram, kuru noteikts, ka Si?ma turpm?k
L L V / P B I sauksies atkal Tmzeme
Tracis ap Eisleru
gani nav ?sti lab? k?rt?b?. Jau Zdanovs bija pras?jis piln?gi
atrauties no rietumiem un visu sp? ku un v?r?bu velt?t Padomju Savie n?bas uzb?vei attiecinot to ari uz satel?tiem. Molotovs bija Zdanova nikn?kais pretinieks, bet starplaik?
 , i xi rx - 1 .Zdanovs ir miris, un Molotovs aiz-Tracls par apciettn?to ^<?u ko- ggjjg^ ^ ^ ^ j ^ ^^^^ pj^. m u n ^ Eisleru turpto?^ ^^ ^ ^"^^^^^ ??mies Ma?enkova iespaids, kufS pie britu ariietu ministra Bevina ^^ ^^ ^ iekaroana kom?- ?,TJ'^^'5^^ P^iyaa vestnletok?s^am izdar?ta p?r?k impuls?vi un Ml<^alovskls, lai protest?tu  ^ strauji ka pareiz?k ir nostiprina- po?u k^m ai^aranu . ,J^est- K?es tur, kur padomju vara palaik nieks nor?d?ja^ ka Eislera apcietina- Lt^odas. un visu v i r i n i velt?t alz- ana i r starptautisko ties?bu par- j^^g^r^i ptoteigan?s k? poll- k?i^ana. Jo britu pcdlclja uzk?pusi tiskl, t? ari saimnieciski uz Padomju uz^ ku?a, neprasot ne kaptei?a, ne savien?bu iedarixrfusles nev?lami, po?u konsula at?ausi, pie tam lai padomju cilv?ku saskare ar Eiropas l?dzi bijis ari amerik??u p?rst?vis, kult?ru izr?d?jusies nd?ga: daudzi Sauthemptonas pi??tas vald^ nol?- pagriezui plaajal dzimtenei" mu- musi Eisleru nekav?joties nos?t?t uz ^ aizb?gui uz rietumiem. Rle- Londonu, lai tur iz?irtu par vi?a' izdoanu Savienotaj?m Valst?m. Ambrik??u prokurors Kics, kas va-? mj?  ^ J j i t    dUa iepriek^ izmekl?anu, presei |\0 IdSdu Udrd 0^ 1111 paskaidroja, ka vi? kat??rorislkii^e-| u u a u t ^ P i u m i O A / ^ I I I I pras?s Eisleru pstor?t apdetin?ju-
tumi savuk?rt aizvien s?k?k ieiMei- nuS?es ar padomju valsts iek?m liet?m. Abi ie f s ^ r i padomju vals* tlj b?stami jo briesmas ajfdipt ar rietumu ^mlbu'* joproj?m lidas. Atcer?simies tikai Bulg?rijas Df- mltrovu, Polijas Gomulku m ari maralu Tito. Kas bija par iemesla o varasv?ru atcdSanai vai pre test?bai? Visur viens m tas pats  nacion?l?s apzi?as moan?s. Bet Maskava l?dz?gi vistai j?t, ka c??i k?uvui nemier?gi. Tai pa? lafic? KInas probl?ma ik dienas v a M k saista Padomju Savien?bas uzma n?bu. S l darb?bas un uzman?bas sadal?ana \m komunismam nev? lamas paz?mes Eiropas - un ?zijas svar?gos apgabalos nostfida Pidom* ju Savien?bu jaun? st?vokli un Uek vilkt konsekvences Eiit^ p?.
L?dz im nevien? konjter^nc? aa praanos nevar?ja rasft, jo Padomju Savien?ba to nemaz nev?l?j?s, i z  mantodama konferences savai pro pagandai. Ja 1? m??in?s rikotiea t?pat ar; oreiz, tad, pag?tnes ml cibu atcer?dam?s^ rietumu vaistif p?rtrauks sarunas. Maskava to zi* na, t?d?? J?dom?/ka t? t?dc?d? ga* dljum? neats?ks: veco r?c?bu, ma z?kais sScum?. ko krievi ru-* n?s? Dom?jams, ka pras?s atvilkt okup?cijas karaspStu uz V?djM robe?m. Tad t? viet? n?ktu dvHfi p?rvalde. \m V?cijai b?tu j?b?t at kal apvienotai. Bet te priekSnotei* k?mam j?b?t briv?m v?l?an?m. RletumV?cijas satversme ?dfi gad! jum? autom?tiski b?tu jfipta?ofn ari austrumu joslai. Tam pret! krievi var?tu pras?t v&jiu iesaist?a nu ^biedroto kontroles apar?tii kas tad noz?m?tu, ka padomju valsis g?tu Idesftas l?dzrun?t v?cu og?u un t?rauda r?pniec?ba un ietekm?t pa* r?jo r?pniec?bu, dcsportu un i m  portu. Sabiedrotie par to var?tu pras?t v?cu smag?s r?pniec?bas ag>- gabala AugSsll?zljas iesaist?anu ko p?j? p?rvald?, u. i t
Rietumnieki ir gatavi run?t, Ja krievi met k?rtis atkl?ti gald?. PaS* reiz Padomju Savien?ba v?l i r sai^ kan?ls nezin?mais milzis, kas vaibtt gatavo p?rsteigum'i. Bet vsd daudz* k?rt?gu r?d?tu bl?di k?ds k?dreiz If redz?jis labojamie? .T ika i tik ilgi, kam?r J&na^?jas, lai 8aata(votoi Jaunai vardaibibal
E. Ae. RUN? PAR i l sPlLejUMA
BEIGANU ARI BALK?NM Apvienoto N?ciju aprind?s st?sta,
ka Savienoto Valstu un Padomju Savien?bas ddeg?djas staipa notiek sarunas par sasplli?juma izbelglaiMi ari Balk?nos. SIs sarunas pagai d?m esot neofici?las, bet inform?tai personas aizr?da, ka s?kuma stadljl ar? apspriedes par Berl?nes blok?des atcelanu nebija otidBlas. ?oti ie sp?jams, ka Balk?nu probl?ma b?s Par?zes konferences 4arba k?rt?b?. Apspriedes par Balk?niem atrodottes tikai s?kuma stadij?, ki??c psai- d?m gr?tii spriest par rezult?tiem.
m?, ja tas tiks izdots. ASV iest?des , Kad Sta?ina otr?. ^ eva ^Na?eda jau konfisc?juas 23.500 ddaru, ko ^^^"^^^J^ vi? tik ?oti m?l?ja aizb?guais v?cu komunists bija te-pn ^s 1932. f ^mka l?dz bn v?l maks?jis k? dro?bas naudu. r 2 ^ ! S * "^^'i?^^' g. d?v?ja dzi-
I vibu d?lam VasUlJam, toreiz v?l ?e- Eislera aizst?vis Sauthemptonas ?jioa pa?n? esoais tautas komis?rs
ties? paskaidroja, ka vi?a klients sa- sar?koja varenas dz?res un i ^ ? r a v? laik? ieradies ASV pa ce?am uz ? visus to dal?bniekus. P?c tam vi? Mdcsiku. Americ??iu iestt?des vi?u i sajCbsm? aud?ja pa logu un pdec?- aiztur?juas un nedevui at?auju ?jgs k? b?rns. T? maz?kais st?sta nedz ce?ojumu turphi?t, nedz at- andcdots. Gadu gait? pier?d?jies, ka griezties V?cij?. Britu komunistu ? VasUijs tie?m piln?gi iemantojis deput?ts Gdachers pi^ras?jia apak- t?va labv?l?bu. Jo Sta?ins it k? alz- nam? debates par Eislera apdetin?- mirsa d?lu J?kabu no pirm?s laull-anu, ko noraid?ja, Interesanti^tzi- m?t. ka Londonas prese,, ar? lab? virziena, ne visai apmierin?ta, ka v?cu komunists apdetin? t^s ttz pc^u tvaiko?a. VairScl laikraksti nor?da, ka vi? tom?r bijis politiskais bfe- lis, un pd?tiskajlen b?g?iem l i d b r i - tanlja vienm?r nodroin?jusi azila ties?bas.
ATLAISTIE V?CU KA?ilOUSTEK- $1 NECIE SARKANO KAROGU
Hamburgas galvenaj? stacij? no k?da austrumjosl^ meses plak?ta pazudis" Padomju Savien?bas sar kanais karogs. Kad tas par jaunu uzsprausts 10 m augstum? pie stad- jas halles griestiem, karogs n?ka maj? nakt? atkal nov?kts. Policijai vain?go nav izdevies atrast. Ar? Flensburgas mes? k?ds atlaists v?cu g?steknis uzk?pis karoga mast? un nopl?sis sarkano karogu, neaiztik dams p?r?jos. Ai^ ?rtirt?voSaJiem vi? paskaidrojis, ka esot ?etrus ga dus pavad?jis Padomju Savien?b? un iepazinies ar o str?dnieku para d?zi. Saricanais karogs vi?am tagad sadzenot asinis galv?, un vi? uz to nesp?jot vienaldz?gi noraudz?ties. Ar? o karoga nov?c?ju" policija nav var?jusi atrast
bas un maz?k iev?roja ari Vasilija m?su Svetlanu. J?kabs tagad Krem l? nav man?ts, vn par vi?u nedzird ne v?rda; Svetlana Izaugusi liela un Ir Mai^cavas varasv?ru mHule, bet Vas?ljs Josifovi?s Sta?ins jo proj?m ir i^MU??t? st?vokli
Sta?ina pirm?s sievas Katrlaias Svjenldzes d ^ JScabs otr? pasau les kara laik? bija majors sarkan? armij?. Vi? krita g?st? pie Vltd}8- kas, vi?u uzman?ja tpaa SS ko manda, bet 1945. g. vi?am izdev?s ndc??t Svdc?, kur st?st?ja par sa v?m gait?m urn?listiem. Tad vi? pazuda bez mi?as im nav vairs ma n?ts. Vasilijs pa tam g?jis soli pa solim augst?k. Baumas, ka Sta?ins vi?u izraudz?jis par savu p?cnie ku, neviens gan nekad nav nopietni uz??mis, lai ari zl?ojimius par d? la gait?m 69 gadus vecais t?vs sa ?em ik dienas. ?dai uzman?bai to m?r ir pavisam cits pamats  V a  silija neapr??in?mais un straujais dz?ves veids. Pie sevis l^k?ins V a - sUlJu turpret? iealdna reti Daudz laika VasiEJs pavada lidodams. Pa  g?ju? gad? vi? ?etrmsotorig? bumb- vedl vad?ja gaisa sp?kus virs Mas kavas par?des laik? un dtreiz a^al k?du turboiznldn?t?ju gngm.
Dedz?gg \m apst?k?u uev?rot?js
Vasilijs bija jau skdias laikos, kad vi?u uz m?c?b?m veda ar limusliiu. Iedom?bu, pam?l?bu un straujuma kop t? laika vi? nav atmetk un palaik par visu vair?k md Udoju^ mus nakU. vodku un dcatetas sie vietes. A r i tagad, kad vi? k?ufvls jau t?vs, VasiUja dz?ves vdds nav main?jies.
P?d?j? l a M Sta?ina mUe^Iba |pa* Si piev?rsusies Svetl&ial t? izaugiMl par sievieti ar tumiem matiem ua slavu tautai rakstur?gu seju. Ja azi agr?k Sta?ins Svetlan? saidcatija sa vas miru?s sievas atveidu, tad ta gad l pag?tnes atmirdza ieguvui v?l izteiktsu veidu. Varb?t tiel l t?d?? Sta?ins Svetlanai piev?rsies ar Jo liel?ku uzman?bu. A r i Svdlfiaa jau prec?jusies. Sta?ins gm preto j?s Svetlanas m?lest?bai ar studentu, ar kuru vi?a iepazin?s MadcavdS universit?t?, toties piekrita lau!t)?m ar k?du inenieri. Svetlana v 8 Jo proj?m t?pat k? mdtenes gados ft ceturtdienu braue u Sta?ina taniba m?j?m austrumos no Maskavas, M k?das stundas pidMtu ?imenes v i  d?. eit samieriiifitfijas un vienotfi- jas garu cenas uztur?t Sta?ina tre ? sieva Roza Kaganovl?a, ar kura vi? ofld?li nav salaul?jies. Roza m?k lieliski nol?dzin?t Vasilija izre dz?to st?vokli un nost?d?t ?du Sta ?ina labv? le dt?d? g a i ^ , par visu vaiifk cenzdam?s, lai nevaja dz?gas ness^ nraan?s ?nas nekristu uz dikt?t(ra ?imeni un ndetetan?tu t? garast?vokli.
CILV?KS A R PIEREDZI Jfitms. tikko dienesta pte?emti Za&dtms
V?n? cattr tiesas nama sareS?ltaJiem galte* ?iem pavfida pie izmekl?anas tiesnea pa- vecfiko apcietin?to. Kfidfi TletS vi?i aitrfida: .Ejiet urmanlgl - i e i t i r pak?piens!"
Uzmanieties lab?k patt,*' cietumnieks r<- cinoSi atc?rt, Jio pakfipleno es pi\r'rv J tad, kad 10 v?l s e m t i nebijlr nn^
.i;
/ i