m ? Mit (19;
Ife 60 CM4) 1949.  . maij?^ Ar 6tf pA/ftkttii m tfilciiliem par&&>
^ta{0 r$kl^ 90 bteikt&ft dof&AS oa^ kiktri
LATVIEU PRESE
APVIENOTA Tlkid tapd kad Mvi^ Su trimdi
nieki ap?tolgi un droSi atst?j V?- Utt UA AultHju \m dody vil taii* ?Si 9vedatn? rast droiticui dsfvee p? rn?k garaj? trimd?, s?kas musu lititaii c&ft* un atbild?bas laiks.
iMklpuilCA n#viin&dl cl^l no lAtfiJis UB nmmi ivelas un naidt-*
P mm, englo-6aklu dMn<^tl-fl^tlris Varas aiflmrdsfbfi, ba- Mtoi un kazaimt iaurib? un pe* JMbI neafi#ii)tt uh nepa?duli, bet ir Utitt Knbu dtv(^ latvieu trim ?alM utetta sev fMagaidu mijas fMtt ~ t?m Latviju. T?s liel?kie Argumi bija un ir latviska kult?ra n izglitiba un demdcratisk? iek?r-
 e tr?s Halle faktori de^a inuma pficu iKUtlvIt un isturSt (rtrMIt un ctotties.
Bil tagad mis etetfijam art 0 Uao Latvifu un izklistam pa visiem pMules kominentiem. Aisbrauc mfliu kuttOras. t2ilttn)as un sabied? fUkS darbitiidti. Aizbraue lAtvifi M?jymene. AMids vienu skolu p?c ftras. iTJbeidz darb?bu gr?matu ap* f tdl, M d l itnikt iumaii un laik- eikltL Latvieiu rakstnieki, m?kali- itoki. Pit rinitnieki aidet meM, Itflkl daiM. Apsiktt saMedri^ fi sKve*
Otn kiiitl gandrli vien?gais )^ca MDts bOi ktvielu ?imene. Viss trim* ii i smagumi, atbild?ba par tautas Mgbbilanu un p?rveanu atpaka? tivzeml gulstas tagid us latvieSu mlM UA pollti?L Bet jau tagad no p?ii^ tSras temim pien?k Ij?ba v?8 1. tatviik? ?imene ir briesm?s. UM tai briesm?s Ir ari pati Lat- v!i)i. CHa?mlga m lai?pna, k?rdin?t? j?m dfivanlm r^ls, ap 4atvi^o ?i msnl lunein?s asimfilcija. Jau ta-* id mflsu sinfitnieki, kas p^a \m itskaidro tauttln?tni, n?kuM pie al8- diiiina, ka katrs trimdas gads atraus no tautiA S proc, aiibrauceju.
Ja Itdz im blakus m?su br??iem un m?s?m apspiestaj? t?vzemi lat* vijsiu trimdinieki velt?ja savus ga r?gos m?ku8 Latvijas brM)as c?- ?id un kult?ras virtibu vairoanai, tad tagad Uskus ilem lielajiem uz dsfvumism mums j?s?k ci?a ar! par tautas saglab?lanu.
Sai cHoMd trauksmi devufli Latvi jas ?ric?rtijo pilnvaru nes?js s?tnis X. Zari?i, ardiiblskaps T. Grin- barp, blricaps J. Ranc?ns, dedz?gi aldnot tautu tur?ties kop? laim? un nilalm?, dart)fi un c??? un saglab?t ssvl Latvijai, nekad neaizmirstot, ka kutos latvietis trimd? ir M?tes Lait- fiim p?rst?vis.
Ari Latviefiu Nacion?l? Padome m Latvie?u CentrM? Komiteja, kas trimd? atbild?gas par latvieSu br? v?bas ct?u un tautas divfi spSca sagliMI?nu. paas str?d? vienotas un aicina visus latvieus ta t ]^ vie n?bas un kop?bas darbam.
Paklausot iem aicin?jumiem, lat- vleiu trimdas prese ir manifest?jusi ssivu gribu apvienotiem sp?kiem tur pin?t d?u par Latvijas br?v?bas at- gOanu un tautas gar?go un fizisko ffj??li?bnflnmi
SCcpIga sanmu razultflt?, Ned?{as Apskata, Latvijas un Latvieu Zi?u apg?di un Latvieu Centr?l? Komi-
 teda ir vienojuies, s?kot no 1. jd- sdja rad?t tikai vienu centr?lu ap- gidu, ko apsaimniekos Latvieu Cen tr?l? Komiteja. LCK k? pau trim dinieku viS?ta p?rst?v?ba b?s ari t?. kas p?d?j? l?dz?gi ku?a kap- tdnim atst?s V?d?u p?c tam, kad pati tauta b?s nog?d?ta dro?b?. Bet VXX ka trimdinieku i ^ p e s vad?t? jai ir Jia>?t ari tai, kas droi un bezbail?gi uz?emas ci?u par latvieu dz?v? sp?ka un gar?go v?rt?bu sagUa- b?Sanu, T?d?? ari latvieu preses
Pusotras stundas braudeni no Minchenes. iecien?taj? Prinas dzied niec?bas viet?. Kimas ezera (Chim- t?) krastos, Vispasat^es bazn?cu ap vien?ba (Church World Service) ie guvusi tr?s viesn?cas DP veco ?auu novietoanai. ?das patversmes dar bojas Jau britu un fran?u josl?s V?cU? un Austrij?.
li?i?k? un skaist?k? no min?t?m vian?c?m ir Oiimsee" ar viet?m 100 person?m, bet JKampenwand" un Hotel Kronprihz" katr? Ir 50 vietu. M?tn? uz?em abu dzimumu personas, s?kot ar 05. dz?v?bas gadu  gan no nometn?m, gan priv?ti dz?vojoos. P?d?jiem gan j?iztur p?ri}audljuml IRO kontrolcentr?.
Pareiz daitibu uzs?kusi m?tne viesn?c? Kpmprinz". T? i r veca, stabili celta ^ a . Maslv?s galven?s ejas durvis grezno Pasaules bazn?cu apvienn^as embl?ma: divas sadotas rrttas ar attiec?gu tekstu. Viesn?ca t M o atjaunota, viss t?rs un gl?ts. Apfidi?j? st?v? m?j?ga ?ctemtelpa, bet k?da dta  ar las?mg^u, pa redz?ta atp?tai. Otr? st?v? atrodas dz?vojam?s istabas. P r ? v a j ? s ir 3 ^ gultas, maz?k?s dom?tas divi niddwn  prec?tiem ?aud?m. Hotel Krottprinz" jau novietojuies divi laul?ti p??L kam katram atsevi?a Istaba, liel?ka nek? parasti DP no metn?s.
Gultas kl?tas jaun?m za??m vilnas segto, baltiem palagiem Logus kl?j kr?saini ai?dtari. lesii^ids t?kams. Sievietes savas istfl^i?as dar?juas m?j?gas gan ar rokdarbu izstr?d?ju miem, gan ar tuvinieku uz??mu miem pie sienas vai uz galda. Trau ci?os p?av?s las?tie lauku ziedi un za?umi. V?rieu telp?s bieti ? m?j? guma tr?kst, bet k?rt?ba un tlrBja visur.
Sis veco ?auu m?tnes idzlvot?ji nav nodarbin?ti, bet vad?ba iK^re- dz^usi n?kotn? sar?kot vai nu k? dus praktiJ^us kursus, vai citas no darb?bas, kas dienas padar?tu ?s? kas un celtu iedz?vot?ju paapzi?u. M?tnei ir sava ?anas darbn?ca, ku r? ?dina gultas ve?u un ,velc l?p? anas un citus darbus. DartMiIc? str?d? 3 sievietes un 1 v?rietis. Die n? paredz?tas ?etrds ?dienu reizes un ?dienu karte izlikta ieskatam ?damtelp?s. Brokastis saldin?ta
balta kafija, maize, svie^, siers. Pusdien?s 3 malt?tes zupa, ga?as ?diens vai zivs, saldais. PalaimadzI t?pat kafija ar maiz?t?m. Vakari??s 2 ?dieni? [
M?tn? pareiz jau dz?vo 38 vecie ?audis, visvairffic krievi, vairums Do- nas kazaku, po?u, lietuvieu un 2 lat- vie&i k?da 07 gadus veca m?mu?a, kas aiz vecuma nesp?ka jau ievie tota slimn?c?, un k?ds vecais t?tis. Sarun?s ar patversmes iemltnlddm izskan?ja apmierin?t?i ar dz?vi ai nometn?. Tikai k?da veca m?mu?a, kurai d?ls un d?la ?imene V?cij?, i l  gojas p?c sav?jiem, p ^ mazb?rniem, un gaid?t gaida d?lu, kas vestu vi?u pie sevis. Bet izr?d?s, ka d?ls nol? mis no savas m?mu?as piln?gi atteik ties . .1 un vecajai m?imi?ai b?s lai kam j?gaida velti.
Prinas Pasaules bazn?cas apvien? bas veco lauu patversmyB8 direktrise Hermane. p?c taut?bas angUete, velc savus pien?kumus ar l i d u r?p?bu. Vi?as l?dzdarbnieki ir ari 2 latviei. Liel?kai^ person?la vairums v?ciei: vair?k DP darbinieku neesot Iesp? jams nodaitin?t dz?vok?u tr?kiuna d??, l>e i^ v?ciei vakaros var doties uz savam; m?j?m. B?tu v?lami, ka n? kotn? o probl?mu var?tu atrisin?t, t?, lai pai DP apr?p?tu savus vecos ?audis vi?u dz?ves vakar? sve? zem?. i
T E.
Latvieu dienas Stokholm?
Latvieu apvien?ba Zviedrij? 21. \m 22. maij? bija sar?kojusi tradi cion?l?s Latvieu dienas. Pirmaj? dien? sarlkojtmia dJ^Ibnieki ap mekl?ja ?s trad?cijas ievad?taj? prof. Fr. Baloa kapa vietv\, noliekot zie dus. Apsveikumus bija s?t?juas ne tikai daudzfi viet?j?s latvieu orga niz?cijas, bet ar? iga\i?u un zviedru sabiedr?bas p?rst?vji. Sar?kojtima vidcar?, aplausu sveikts. Ierad?s ar? asviedni tautas partijas l?deris prof. B. Olins. Ga?Sc? run? viesis atcer? j?s Latvijas sasniegumus valsts neat kar?bas laik? un iespaidus, ko guvis v?rojot Latvijas saimniec?bu. Sevifljl
Piensaimniec?bas diirbinieka E. Andersons, kas jau iris m?nelus
k?d? ASV lopkop?bas tarmi tat?, sag?d?jis darba i^spi,
n galvojumus vailr?k?m ?me* Latvieu darbu ^^merikas ISN v?rt? atzin?gi, uti sav? pM|u
E. i^derson starp citu
str?d? Ohaio jas un n?m. "
pozit?vi vi? no^j?rt^a stratijo tem pu, k?d? latviei bija pa^ju i iz labot pirm? pasaules kara nodar? tos post?jumus.
Sar?kojuma otr? dien? notika svin?gs dievkalpojums Gustava Vaz?s ba23ilc?. kam vi^ar? s ^ a koncerts.
jmA S A L ? ^ DfiVUSIfiS UZ AUSTR?LIJU
Pirmais zviedru ku?is, kas IRO uzdevum? s?cis Eiropas b?g?u p?r vietoanu us citiem kontinentiem, in?s dien?s atst?ja Neapoles ostu, aizvedot ua A\istr?liju 1604 Eiropas DP  polus, baltieus, ukrai?us uc. Zviedri centuies g?d?t ?pai par aizbrauc?ju b?rniem. Ua ku?a atro das zviedru ?rsti un ?lsird?g?s m? sas. Paredzams, ka j?nija beig?s Sal?na r?dereja im paam nol?kam nodh>s v ^ vienu ku?i
^ i n i e k i vienpr?t?g? sama?? vie noj?s, ka L C K ir J?p?r?em kop?j? i^ tvleiu trimdas apg?da vad?ba un t^ upfnfiik izdodams tikai viens laik raksts Latvija. Laikraksts Latvija laifics EsBngenfi. kur p?rvietosies vtedriz?k? laik? ari L C K Inform?- Pjas nozare un, dk paredzams, ne tBi n?kotn? ari visa L C K Laik- ^tata Jiatvi?a- Jaui^j? redakcij? daibosles visu tr?s l?dzin?jo laik rakstu redaktori un l?dzstr?dnieki, t  tis late^csts sav? virzien? b?s b r ? v s \m n e a t k a r ? g s . ?au jot izteficties visiem uzskatiem un atz?stot, ka objekt?va kritika pal?dz noverat tr?kumus, jaun? redakdja nelok?mi tur?sies pie paties?bas un taisn?bas principiem. Latvieu pre ses dartriniekl ir dzi?i p?rliecin?ti, to^visu M o latvieu trimdas laik rakstu apvienoana pozit?vi atsauk sies ari uz m?su trimdas sadz?vi,
. stiprin?s m?su centr?las organiza- un akttviz?s sabiedrisko domu.
A(pviJ0tals Latvieu centr?l?s ko- autejas apg?ds b?s ari p?d?jais, kas VicU?. kur gr?matu iespieana ir vififtBdev^ gfik?.
P?t?s trimdas ietekmi uz latvieu vesel?bu Latvijas ?rstu apvien?ba trimd?
11. un 12. jCUiij? pl. 11 sasauc Es- lingen?. Breite iel? 19, konferenci. Piedal?ties aicin?ti visi trimd? dz? vojoie ?rsti un zob?rsti  apvi^I- bas biedri, loi?u s?caits sniedzas p? ri 700.
Darba gait? paredz?ti daudzi z i  n?tniski refer?ti vis?s medic?nas nozar?s ar galveno tematu Trim- das apst?kju ietekme uz latvieu DP vesel?bu". Aktu?l? temata ietva ros ap^atls t?s probl?mas, kas rad?juas pd^as p?rrunas trimdas sabiedr?b?. Refer?tu materi?ls sa st?d?s no person?g?s nomet?u ?rstu pieredzes, k? ari materi?liem, kas ieg?stami no pla?ko nomet?u ve sel?bas iest?d?m., So v?sturisko ma teri?lu paredz?ts sakopot tm izdot speci?l? rakstu kr?jum?, inform?jot par to ari ?rzemju presi
Uz konferenci aicin?tas ari IRO vesel?bas da?as vad?t?jas personas un citu taut?bu ?rstu apvien?bu p?r st?vji. Otr? darba dien? paredz?ts zi?ojums par l?dzin?jo L A A T dar b?bu, vad?bas p?rv?l?ana un dar b?bas l?niju nosprauana turimi?- kajam peri(lam.
S?ksies jauni p?rskoloanas
Neiburga P?r&oioanas centrs Heinirg?
zi?o, ka in?s dien?s s?ksies Jauni kursi. Tie turpin?sies 3 m?neus, un to nol?ks ir sagatavot speci?listus ?pai r?pniec?bas zem?m. Kursos apm?c?s technlskos z?m?t?jus, at sl?dzniekus, metin?t?jus, k? ar? gald niekus, tekstiliju kr?sot?jus un elektri?us. Bez tam paredz?ts ari ?pas ang?u valodas kurss, lai dotu iesp^u dal?bniekiem iepaz?ties ar savu specialit?u tedmiskajiem ap z?m?jumiem ang?u valod?.
gr?matu izdoanu l?dz tam laikam, kam?r nodibin?sies latvieu apg? di taj?s p?rj??as zem?s, kun> tagad aL^rauc m?su tautiei
T?d?? ari latvieu preses darbinie ku apvienoan?s vien? laikrakst?, vien? ieg?d? ir notikums, kura no z?mi un sekas nov?rt?s tikai v?l?k.
M?S| izj?tam gandar?jumu par pa n?kto vienoanos, kas salied?jusi m?su akt?v?kos c??as sp?kus  t?v zemei un br?v?bai.
V, L a m b e r g s , LNP Prezidija loceklis un L C K
' viceprieks?dis.
iecieam?ba liek Eiropu atst?t R. MIH?S ST?STA PARSAVA V A C U A S A P M S S L E J V M A
lESPAIDIBM
Loiidcoas Av?^*" sniedz Latvijas ?rk?rt?j? pilnvarot? s?t?a K. JSa- ri?a iespaidus no vi?a apmekl?ju ma V?cij?. Man bQtu grib?jies ap ciemo^ V?ciju jau agr?k," starp citu saka s?tnis, bet tad, droi vien, savu vien?bas garu im nacion?lo k\ilt?ru nd)?tu var?jui tik br?vi manifest?t.** Pakav?damies pie emigr?cijas jau- t??juma, s?tnis uzsver, ka V?cij? v i  si trimdinieki palikt nevar, t?d?? j?r??in?s ar aizoke?na zem?m, im izsaka cer?bu, ka varb?t izdosies pa- l?kt Kan?das medic?nisko p?rbauu jardz?bas ?m?kstlnijumu. We8t>Yard
Ho akcija uz Angliju vairs neatk?r tosies, jo v?rieu darba sp?ka pie pras?jums Izsmelts, bet var?tu b?t runa v?l par sieviet?m. T?pat piee jami ar? individu?lie dai?ba pied?v? jumi, \m, Ja k?ds var pan?kt, ka vt?u pieprasa darbam Anglij?, tad iesp?jama ari iece?oana.
Par iesp?j?m iesaist?ties darb? V?- dj? s?inis izsak?s negat?vi:  , . . ar v?cieiem mimis naida nav, bet kat. ra tauta ^at?s ar nepatiku uz svei niekiem . . Sarun?s ar britu mi lit?r?s p?rvaldes vad?bu un IRO at bild?gajiem dait)iniekiem noskaidro jies, ka m?su st?vokli un probl? mas visur uz?em ar Izpratni un sim p?tij?m. Ir iesp?jams, ka IRO lik vid?jas 1950. gada vasar? un l?dz tam laikam nepasp?s visus b?g?us izlietot. Tamd?? var izn?kt, ka da ?ai trimdinieku tom?r b?s j?paliek V?cij?. Jo visus, kas t?ko emigr?t,
zive l A f V U i / ^ pareiztic?g?s bazn?cas
ang?u Joslas pr?vests V. S?ili? pa zi?o; sakar? ar vi?a iev?l?anu 1947. g. no LPB draudu deleg?tiem un milit?r?s p?rvaldes un kontrol- komisijas l?muma, vi? ir pareiz tic?go konfesijas vad?t?js ang}u jos la V?cij?. K? joslas emigr?cijas iietu koordin?cijas komitejas locek lim, iev?l?tam no konfesiju vad?t? ju san?ksmes, vi?am ir pak}autas ari visas ang?u joslas pareiztic?go emi gr?cijas lietas, kur?m ir citas in stances un darba process un nav ne k?d? sakar?b? ar l?dz?g?m akcij?m amerik??u josl?, k? to nepareizi var p?rprast p?c k?da pazi?ojuma Lat- vlj?" Nr. 54, . g. 17. maij?. Pr? vesta V. S?ili?a adrese: (23) Wil - helrashaven, Camp Sengwarden.
ANSBACHAS nometnes koopera t?v? kopa Venta", kas darbojas ne pilnus 3 gadus, nesl?dzot ? gada pir m? trimest?a darb?bu, no neliel? atlikuma nol?ma ziedot L C K ?r?jai inform?cijai D M 150.. L C K biblio- t?kai 220. un nometnes nacion?lai komitejai D M ^0. Biedru skaits kop? ir 220. ' ZIEME?REINAS UN V E S T F A L E S
apgabala transitnometne Paderbor- n? p?rvietojas uz Minsteri, kur t? s?ks? daitoties ar 1. j?niju agr?k?s West\V?ard Ho transitnometnes tel p?m.
AL?TERFRADES laiOcsaimniec?bas skolas' vad?ba noorganiz?jusi ?paus sa?sin?tus triju ' m?neu lauksaim niec?bas traktoristu kursus preses darbiniekiem. Tajos var pieteikties trim grup?m, kas ar viena m?nea atstarp?m s?ks darboties 1. j?nij?.
nepag?s izvest. Ir gan Iesp?jams, ka beidzam? bridi rodas liela aizve anas skuba un pat piespiedu emi gr?cija, t?p?c ieteicams katram lai kus izdom?t ieap?jas un rej:istr?tie8 emigr?cijai, lai nerastos nepat?kami p?rpratumi**
Padcav?jies pie m?su centr?lo ie st?u darba un sadarb?bas, s?tnis nobeigum? izsaka vissirsn?g?ko pa teic?bu vi?a brauciena organiz?t? jiem, latvieu nacion?laj?m organi z?cij?m un visiem laipnajiem sa gaid?t?jiem.
Ziaas par A. Skrebtra iectlsano J. Feldmana
V 
vieta veice p?ragras in?s dien?s sniedz?m no Stokhol
mas zviedru -un latvieu preses p?r ?emtu zi?u par biju? ?rlietu mi nistrijas preses noda?as vad?t?ja un s?tniec?bas padomnieka Brisel? A. Skr?bera iecelanu s?t?a J . Feld mana viet? veic?, kur J . Feldma- nls p?rst?v?ja latvieu intereses IRO galvenaj? m?tn? Zen?v?, bet tagad uz??mies s?tniec?bas vad?bu Va ington?.
Rea??jot uz Stokdioim8 Tidnin- gen** rakstu, kur? teikts, ka s?tnis K Zari? iec?lis A . Skr?beru par L e ^ a s s?tnieclibas vad?t?ju Bem? ,Jjomdonas Av?ze'* nor?da, ka p?c ieg?t?s inform?cijas l zviedru laikraksta zi?a ir ja ne nepareiza tad vismaz krietni vien p?ragra. A. Skr?bera v?rds i r gan min?ts starp eventu?lajiem kandid?tiem, kas.va r?tu sekot J . Feldmanim vi?a pien? kumos pie IRO 2en?v?.**
Stockholn^ Tidningen**, t? piebilst Londonas Av?ze** raksta nobeigu m?, val. pareiz?k sakot  tas lat vietis, kas lielajam zviedru laikrak stam 0 zi?u pienesis, ir izdarijis l??a pakalpojumu tiklab latvi?u lietai, k? rakst? Interv?tajai perso nai, jo par diplom?tiskaj?m iec^a- n?m nem?dz diakut?t, kam?r t?s nav notikuas.**
K A T R A M , kas v?l?tos braukt uz Austr?liju,
Ir nei^edeami ieg?t kifonnadjtt piur o zemi
let?dajieiles ^ q mnslreto A . C e i c h n e r a
brolu ru
lATVUA.img.Sl.mug
me?i . v?stul? raksta:
Cilikotas apgabala IlauksaimniAu un tata vald?bas p?rst?vju sa* nfiksm? uz mana salnfmieka iert)^ , n?jumu pie?emts l?mimis, ka tum. m?k galvojiunus izce?oSanai visi ap, ri??? izsniegs tikai laitvieiem. No. met?u komitej?m un m?c?t?jiem ta* gad vajadz?tu par?p?lies, lai itttu dz?tu piem?rotus kandid?tus kas grib un prot str?d?t. Katru 'diiu pie manis grieas dajrba dev?ji prasa zi?as par DP, kas vlto8 dari>u un gidvojumu* Jau esmii g?dlljis galvojionus asto??m iim. n?m no K?einkecas un Augsb^UMg nometn?m. Patlaban var?tu iei JK) vietot dauds latvieu iimemi turkl?t ar neiero))eiotu bi^tt skaitu, ja vien t?s b?tu ar m i ^ str?d?t farm?s par laukstr?dnle. klem, mieAani?iem, sjauc?jiem, lop. kopjiem u? laukstr?dniekiem.
Labas darba izredzes ari mSM> pot?jfim k? farm?s. t? pllsetnl^ ?imen?s. Seas m?jkalpot?jas vaiila t?l?t dab?t datim pils?t?. Lai imaft. totu i l s darba ieep?jaft, nomet?u vi dibai b?tu j?sav?c zll?as par tiam, kas v?las daii)u pi'^emt, un lld r fotogr?fij?m J?ats?ta man. ?etf^ n?lijas b?tu j?sniedz anketas vdtt ang?u valod?. Prieknoteihmii ir, ki kandid?tiem j?b?t tikai latvleiletn, v?lams protestantiem vai bap?stteoL
Darba dev?ji v?las iir kandldltlui vispirms sarakst?ties, lai tad, vieno Sanfis gad?jum?, paraikstltu un iaa* t?tu gMvoJumu. Atsaucoties us ? Andersona ieteikumu, k?dai ?lmoiat Kleinkecfi farmeris atrakst?jis j i t tiei un pied?v? laukstr?dniiki daitu sav? modernaj? farmfi."
Par savu person?go dz?vi, vhMl nobeidzot uz??m?gais piensiim n i ^ rs^csta: Es ax* ?imeni e?nra loti apmierin?ts un dom?ju, ka ^ tam laikam, kad bnuksim atpaka) uz Latviju, b?sim labi iedztvo^Siei un var?sim p ^ i ku?a kaiH izpirkt**
8A?EMA1MAS 1r|8TD?ES L C K latvfelii centr?l? kirtotikfi, (lo? Ri'
nav a. M., Lettenlager, leUtojolIm penofiai R?dolfam Ber?tfnanim rakita R. Edassitl Augustam Brlvniekam - ? . Legert: E. Ddi* bergam  Pr. Dambergan Eiterel Drtiai* net  E. Dretmanis, Zvtedrtifl; Albertus Ja niSkSnam - ?rika Civole; M&Hlil Kffih mi?ai, Bcl?!|? - L. Kr?nl?8; P. Lik|ai lam - J . ZaH?8, Anglij?; Vladislavam UK n manim  A<1. Lo?melis; Robertam Jl?i t Mi?eltonam  Jfinis Mi?etlsone; Alekuodnn Rlanovam, Anglij?; Robertam Stalbeta - H . E. K?rklI?S; Dr. DItrichom P?tenonifB - pnA, G. Rath, A S V ; B,. Vahcram - Pirt nieks. ^
der?gas zi?as.
Bsj?ras cena V?dj? D M 1.80. Pie prasiet nomet?u gr?matn?c?s vai tiei Latvijas" apg?dam, G?nzburg- Do., Dominikus Zimmermannstr. 2.
L A T V U A S APG?DS
P?rvedot mums nauda pa pastu, neaizmirstiet us p?rveduma talona otr? pas? atalm?t, par ko J ? s m a k s i j a i
REDAKCIJAI
A. S i r s n i ? ?  AngUJ? ANOLUA TOMfiR IBSfClAM
lETAUPtr Parasta darba str?dnieks, vieni
nieks, kas dz?vo Anglij? hosteil, naudu var iekr?t. M?s visi esaa pielldzinfiti ejienes str?dnieku dar bam, izpe??ai un algJifl atvilkumi^ A r i daudzi ang?u str?dnieki dilvo r?pniec?bu hoate?os ?irti no gifl" n?m vai ari laitoarimniecib?s le- Vi?os dzivok?oa. Liel?kai dM^ 2-4 ?imenes locek?i, kurus tra- nieks ar savu algu uirtur. AmP?? i ne?lojas par necieSanm oim Es iebraucu Anglij? ar non?s?tu^ valku un diviem p?riem ve?as. w? voju lauku saimniec?bas t e ^ Str?d?ju gandr?z nep?rtraukti i gadus. Esmu nopircis * divus urw; kus, m?teli^ kurpes, apakve?a m apar?tu un katru m?nesi s?tu w V?ciju ja ne divas, tad vismaz VW- nu paci?u. Uz sv?tkiem pa ?aus^ iedzeru. Sm???ju 20 cigMCu ne d???. Uzturam izdodu 30 SiL new- l?. Kino gan necienu, bet lasu m vieu gr?matas un llalkrakstus. ^ vos gados man no)?uld!}\flnu ^ mati?? ier^t i tas jau 200 n^ Mfg^ Kr?ju tic?b?, ka ?reiz a t g r t ^ dzimten?, un zinu, ka tur nevl^ man nevar?s pal?dze, bet gan ^ dfs, lai es pal?dzu. I ^ neviens vw ninieks nesaka, ka nevar naudu w- kr?t. Bet t? vaina i i ' meJd?jaii^ o tur. Un proti - m?s Anpja ^ brauc?m tr?s kategorijas: dl, ar mieru str?d?t katru god?gu awj bu (dart)s eit kaulus nelau), m u ^ neapmierin?tie un It?dl, kas s ^
Po?u armija steij
f?ffi M a * j - .5f^ **J jJTspSku vien?bas I iSJttkfirtaS. M ari J?i
savus medikan. SiSnevredot tos pat no
j l j ^ Jaunas baraka uni Meresanti -koi
riji (((ilo baraku un ka- todi polu samazina
Sil iBlltirSl lestSdes pSrba
?^ j?olii sllmnlcfis. Zlem^ i Mdl <M<lv<)> ka turi |it^ piln?gi piesk?
iStvlen&as satiksmei.
Gerhards islers| tom?r atbnvots
in Londonas teinolSma atbr?vot
Itiht tierhardu Eisleru, |it ktda laika apcietin?ja Htbani tvaiko?a Batori". 4kt id ASV pras?ba Eislei ikM pSc sprieduma v?ctil i M atattja tiesas-z9U, IM h f n M w pubUka; ihltola, Ijft vi?, cik vien ie
Bri. dosies uz Leipclgu, sociolo?ijas pi
^ tenerfilprteors  J * lnforml(;?jas sa?e**, nmm tbrrvoganu, izteicies
Valstis n^^^^ Rjj2!^tu peln?to d
pasald?m attl ^ mm koment?m k? ? ^ j j t a sikaka infinal
nias iekai
ar kara laika .^Hn^^^ni" - - ^ ^ kulanti un lidztauti<ju IzsOc?fl. ^ divas p?d?j?s kategorijas rAen ^ lojas, ka vi?u dokumentos g; spiests v?rds EVW, kas n o ^ ^ - ^ ropas br?vpr?t?gais ^ r^?dnleitf. gan es Latvij? biju pats pats kalps, bet odien uz ^ burtiem esmu lepns. Savu d ^ v i ^ ru celt no jauna, kaut ga  ^ m?s jau ir pavaditsi.
JS .nfilistlem' u
8b!rirr"l^,"Paidu dal