??SS?MTBSm?
?0
Sanu, im,' kas tas ?sim^ads  ar aiKisffiot ari citas ndset-(L larpiD?}um4 S S i S S t e ^ M i S b ^ ? S i ^ mulsa tmm^img un, noska^-itfl^ftlnk?ll J^s vienu un otru licveAmni, ru- SL*2l!^ ?^ jj!!SriJK^NfW v?rt?bas no seoalim, bet Mas
^JKSJr^m^Sk^ I mfe^edgas darb?bas giie-  r , ? ? S J ^ ^ gad?j?s va atvien k??m?gas 2! S2f 12^ ^ ies?kam^kidu tur.
i t m pMiiB noram ^ 1  ^ ^ri visai Bav?rija T iS c^ . Braukt ksScfim agri no r?ta loti Ue-PMy^7r': -^Itain? la&fi un nonfic?m pie mei?a mba?la al^tata po&^ei^ 2 nakti. P?d?jo posmu pa ia- I mirkuftu m?lainu ce}tt anOsu mafna
liepu zieds 1^ kids^ zemes Die^ teiH. K? testam ats?tijis? S?k^ iiejis, dfinos un oeios Salds M J^deda lietos ir lijis. Tu esi vteur. kur eju. Uz galda atsmaidi vsnBd^  K? pasaul? vari t?ds zied?t TSc ^ezns. tik seltains un niec?gs?
utfmidja metas savfilrftpfis diezgan st?vi ksdn?, kur at- 0Uk m p a ^ tums?. N. laim?gs radis nometne. lieMt dala brauc?ju i?pBko Ifl^ft?o piftsteoL UArguruU Jau [lauda. Tad vSdaA Otfl ^ u r i , komandaiHOr? uzr?-{i>^^? ai^tfijis. konvuls?vi no m iriOMn paskaidro: ^ ^ ^ |Kpu. .T awiajuH ^ ^ j ^ , ^ 1^
?Uk no i!*!ti ^rvv^a ang?u I sapl?stu stiklu S?ind(;ia, dQ- fiDdn. Bet ar to n*eidzas* AMe?ruhnl^to?stu^ m birums Ble- S fffri i l w vW g f r f r ? Vf^ gAi^ttg j vieSu kliedzieni, tumsa . >. VIn un dtana un i t t lbasvleti mums|*iQ<va8 sdorlt viens otram virs? f ? ? ? ? ? nrfrtagi^ai n^urin?tu b ? - | v i ^ mudddii Pirmie attapuies g litrim ar stikla griestiem, nolo^^^^ atraut durvis. Jo i e ^ d s km uz fidoiajiem vint n ^ pt.| tidsi ka kaut bur deg, i Itatus Uset. Salauz?t?s, gult?s  K i ^ tu mm siti?" gttua grIdM pai^stia? asF ?^sttem ^ tev nav kauna? K?p?c es i ? f c i  y 3P !?*i J>5^ tev b?tu Mtte?* m AMairn novietot k?d?s dz?vo- ^ ^u atbr?vot. ?j?f4^ telp?s agMdoU. Izr?de notika vaid k?da sieviete. , l&ittiiohes Museum" tedp?s. P&rce- .^ Man k??st nelabi!...^ CSLlf J ^ ? ^ ^ Izr?pies no maS?nas. afctials S. i l M i k l l neilUdsdn?ml lab^ ?pusnesama?? nosl?gst z?l?, ^ a m nitei*lanal^ uz nikofo vietu seko k?ds no v?j? dzimuma. Ak- AMUng? lad?s negakUts ^l?ralis. trise K. purina un m?lJna atdzivi-|M4)a vtiis di^ MUams aizrun?tais I n?t savu sakmnpuSo viru. Pama- Ifto. Pie IM?m skrieian?m un iiva- j z?m visi rauas lai&? no autobusa. fOanim m vienas dienas kav?ia- Ko dar?t? Da2i steidzamies uz tu- nitk, JtuUJums beidzot nok?rtoj?s I v?jo nometnes an^idand, saejam podlivl SImigl aagaiditl un rC^?gilki^?s polidju, izsaucam ?tr?s pa-MkUti, ttcim mitin?ti k?da veca l?dz?bas auto. Noskaidrojas, ka m?-Mpatera t d ^ Atoi?? pMika aizelsu autobusam saboj?jusies bremze, itlistino?la auminfijumi, aktieriem I un atpakalsltd^Jum? oferis ielai-Hrodoties nometnes iedz?vot?ju svi-?dis ma?nu ce?malas kok?. Un pal- TmkarCftmi. (dies Dievam, Jo daus n^trus t?l?k ptimfis iarfides UJa W  t l ^ | < ^ pagriezien? bija padzi] gr?- fftt si??, ka athUtfa daudz ^ ^ itbu un vaamlbu m?su palu oga- ^ ^^ edles un nok?le?o^ p?av?. alificU?, k l an attiiekanes ar no- Tas UJa neaizmirstams dcats, met?u komitej?m un Izr?iu r?kot?-1 kad p?c ?rstu e?ekaien rm ievai-Dab?gi, ka visus tsifeimus I noJumu p?rffleanas m?tnes istab? OsMs IMvariJim nov?rst, un pa da- wB?m pulc?ties elegantie mB?t?Ji, &io taneski d?) no mums ?ir?s varo?i, n c^sturi primadonnas, ko-Mi tttrtM un aktieri, pfiinelda^ miki  ievlBtlt?m rok?m, k?j?m, Vtai w ang?u JoMu. MiSau ndielai i galv?m, aplipui pl^e?iem, kl i -
tii Uda s?plp tdbn. ko aiz- bodamL Cik tra^?ska bija bteniba tikai v?lik, p?rce?oties uz I tai moment? nevar?ja vald?t kur mums pievienoj?s smieklus un, par sp?ti cietuo r(&-ffViMi apScL Sanai zobgal?bas smiddi nemit^?s iMiifigfni ar knloniUas p?rvaldes aizmiganai. VisvMr?k atbalu izvekkdfimies par s t i ^ P'^^sallbu sa??ma iMeris S.  vlanibu ar past?v?g?m te?tri t e l - l ' ^ g?d?g? deva ielika gi^t? ie-pikn, ledz?dami ieap?ju uaicr?t ma- sai?oanai izdev?gi iepirktas olas, tariUus dekor?cij?m un kc^Imiem. M^fi ^ ^ god?b? uzs?d?s AOlilana iekrita tteb SUemav?^ ^ k?da h?s^' kci  burtUd pau aktieru roku latv<e6u ineniei g?d?bu sacelt? un kopt? te?tri T? k? bijal^^u!^  mafnas korpus? ietriekto sv?tku sestdiena un izr?d{J&! ^e-U^^z^sD^^ e^ nnainUa pret Jau-le(??>|jimt dabOt eiMkus t ^ izti- m te?tris ripc^ t?lc, n k? rttanai M b?ves gruiem, di*liem h .  ^ nmta notlds, lai gto ak-un sapuvuiem kartupei(iem, no a g - | ^ ^ stenda, v a i d ^ m rtklem sadales piidcta laikimn, tad iMrises sae?fai brun?us, apbru?oj?s
sr (Aotim un maisu lupat?m, aktieri savuk?rt ar l?pst?m, i ^ d i ^ un ddinl un , . . tad glja vali! K?ds duds cUv?ku d a u ^ kais?ja, berza ar a?fttt akaidtai, l|]a. Drfid vien t e ^ laisUjy t?r?b? l?dz no-piilanai, lauru koU gaum?gi novietoti ptei??ra mlijlgumu un svin?gumu, un tictie?l paapmi?nrin?ti smaid?ja, ataipldiuni neparast? fizisk? piep?l? sastaip?tos locek?us^
2@at LIepe
Chrontk? ! te Lsttvie?tt trio kxaicertu Augs bargas America House v?cu Augs-burg^ Ti^espost raksta: ^Sejicies pianista V, Hekmana vUb? ansand-Ms sntedza iepdecki?t?ju tadt?r?las sp?fos pak?pi VUokiidu VSctors Ziedonis, kam vien?gi var nov?l?t UbBni instrumentu, ar savu m k i ^ kitei^litaici vn att?st?to tedmi-ku dod iemeski nepbpsotun?m cer?b?m. Ar tabu tom i^?vin?tais ?e?inite Dzktris T M m a i ^ priek-eauma izkoptaj? veid? l?va muilt tva iMot?jaHermana fon Beke-r?ta ama&o mficdu." iOi?iai Z?tel vdttto ttter?ru vi ru ar dze?oieees piadalBianos VIrc* burg? UJa r?kojusi YMGA. MatJ? beig?s ?d? sar?kojum? prof. I>r. theoL Edm. Smits virdnirgieiem nolas?ja lekciju par M?su mor?l?s dz?ves paguruma Vasarsv?tkos bija r?koti b?rnu sv?tki ar ?ra dievkalpo-Jumu Imr? iesv?t?ja Latvijas karogu. AnM. l?g?SSL noveda ?Itoetne izn?kusi H. Kudda Gr?matu Drauga apg?d?, ar Vercmikas Janelsi?as z?m?tu v?ku un inici??iem. A. ?TvIa i^?ds l i b ^ ? izdevis Vila Eota sacer?jumu Zelta migla' J??u dienas uzvedumiem. Zald>urgas i^ls?tas dome nol?mu ^1950. gada j?nij? sar?kot pirmo starptautisko mtlzikas olimpiadu, kur? uzaicin?s piedal?ties visas valstis. Pirm? olimpi^?s komitejas niksme ? gada august? lems par r?kojuma programmu. Teg^nas ezera tuvum? atkl?ts sdsven? dziedo?a, filmu un te?tra kmni?a Leo Slezaka muzejs, kur sak?rtotie piemin?tas no vi?a dz?ves un darbibc^
K n u t s L e s i ?  Mak?ernieka st?sts
?! - Ws teiksit - los m& paz?stam! fittsto piedrtienu vai nogurdkUants tiku Kfi vis?m ifid?m sej?m, fa??  Nudien es nemeloul  Bet ta no dabas nav radilas Darliecltid Jau teica ari Tobis. mans draugs, prieka izpausmei, smaids bija ^ rakdams, cik lielas zivis vi? izvil- vi?i Jauks, tas p?rvorta pat plM. ds. Es kritis nop?t?s etstatumu malL Par kaklasaiti i^v ko nmit Starp dD?m'vt?a pls^tet?m, pie?em- t?das neUku man?jis. Yxt^ "v^ii? dams par ticsun?ko atstarpu starp k?du za?ganu sv?teru, un zem t& abiem uz iekopusi v?rstajiem ?k- dom?jams, bija krekls. Sv?Hci b ?ioBL T?d?s reiz?s nekad nevajaga t?pat n^osak?mas krSsae, tikai, M v&ot att?hmni starp ioAeslo piavk- lietum l?stot, vi? uzsita a|4ttkli,tii! stu nnoajiem pirksti?iem, IM> tam r?ja redz?t p?c t?s nenobihMi Jau tikai rodas visi p?rpratumi un apakpuses, ka p4n&kr&fta M^M baumas, ka mak?ernieki ir M i br?na; kabatas bija nieiedii??S melot?ji VS?l nemelo, vi?i t i n i visus ie^amos apm?riem aWk st?sta pati^lbu da?dos veUos, un stoos priekmetus, t?s bija ipidlihi vi?u sirdsapzi?a ir k? i^destas I mal?m, glumas, nerad?damas R|m plmikstas... Pie t? v^ )aga pierast iekl?imai ne maz?ko ?tr?u. Kk. Lai dk bnni^Ari b?tu melii ses, r?d?s, k?dreiz bija bijuas mu paties?ba arvien ir br?nii?lgtta. rainas, t?das, k?das m?su ?rlMa Kas man Itoltu pirms diiem a- ministrijas ier?d?i valk?ja pien^ diem. Ja es te&tu, ka Vldj? mak-|dienl t^fa pie melna VISSTZ ??r?u? Ari et pats n?. Pla tam izmirsto? smokinga vieti Th tas ir t&ai vismaz?ko no t?, kvn m?dza Q>Id?t vair?k nek? abM es neb?tu tic?jis. kas bija uvu viet?s r?zgaoi, k?lS Tom?r tas notioa. Tobte mani pa- brad?anas pa mitr?m viet?m, t i f vedin?ja. Bet Jils Jtti nezin?t, kasino neva?as QK>drinot iptetMi^ k TdUs?  Bi madl^ atvainojos vai pagadljudes br?nas ^ m f par vecmod?go pa??mtoiu run?t, itlnas ziedes k?rbi?a. ?si t??^ k? man? k?ds klausltna,pid?3?laft?bis istskatlj?s drusku p?c prifr rakst?t?H pieradui vair?k usun?t dua meksik??a (es gan mm sevi vai st?st?t t?, k? vi?iem ne- neesmu redz?jis, bet is tafiu k b?tu nek?dii da]as, vai vi?us k?ds mak?emi^ st?sts!), dr\aku pie uzklausa vai n l . Uaki?eRiieku trape?a, k?dus vi?us kdomijk st?sti zm reiz ir t M , kur bez audi- polldjas vajitus, drusku p?e ii* torijas, kaut iedom?tas, nevar is- da, kuru ut tumas idi?as saM* t&t! pot. J?s sarautos Am mttnHi Vispaz?m?gfikais Tobkn bija plet- p?Het ieli?se otr? pusi, pmtsias, male. T?s kr?sa nebija vairs no- neatdali Jo vispareiz?kais, ka ssdc?ma: meimt, pel?ka, zila?  vi? j?s viur?tu darit: iet vk)am bistai pats neatcer?d?s. T? l?dzin?j?s J?r- un bdt vi?am draugs. Tad J U M nieku v?ja platmal?m, k?das redzhotfictji daudz kas Isbs. T? aotltt V?gnera ,JQIIto? Holidiea* ope- ar mani ras uzvedumos, un tom?r  ne Esiieblju mi&?erijis kcoi Ab. glui T? neUJa vatrs nek?d? veid? aazijaii laikiem," man ari o M i ielok?ma vai uzlok?ma. Jo visus lo^ mak?er?anas at?aujas, bet fl a>-danaa veidus Jau bija i^MzIvojuM, darb?ba mani arvien v m n i M kl Udzin?dsmi?s gr?cinieka dv?selei kasludz galam neizst?st?ma pasate: Jo ne caur k?das konfesijas bazn?cu istenfti? mak?ernieks priec?jas M vcdrs netidc Dievam kl?l un iz??ru- t?m ziv?m, kas vQ r i l ^ ! . . Ati&< sies d&ki?t pati aavu s?kti T? nu tos, esmu m^d^per?jis diezgan daud? vi?as malas dar?ja to, ko mal?m bet man nav talanta; es ^^^ts?S pienfisas dar?t, proti, nokar?ties uz dom?ju par kaut ko dtu, un, iS leihL T?s ap&iola br?nu, iedeguu, pienk lielais bridis, uztreun kalsn?ju seju, vaigos mazliet lekzi- piec?rtu par agru vai par v f i t i M tuu, un t? parasti bija dr?rna, J o U ~ par inani Vakk lai dk Td>Ja kmi b?tu 11^ vi? par mak?er&anu man patika i> alla kav?j?s dom?s pie t?m ziv?in,|mieB. k? Ikibis to daia. kas rmr?vu?s no ??a viflcanas br? d?, nevar?dams aev piedot iMpareizul . jf^^lf ^ ^ ^ P ^ ^ ^ A
RiAardam traus?m 83 gadi H J?nU? 65 gadu vecumu piedz?vo v?cu komsponists ar pasaiies V?dj? iie Ir dum?ki!" vi? tam kl?st?ja, likdams uz fi?a malJiMI un slidin?dams to vingltka pi ?dens vimi. Sapai te ir nsIlMka mul??ki. bet ar? drusku saviMd,
^lavu  Bichards Stzauss. Ir k?irvte vientuli lielaj? pag?jua gadMmta m?zi?u paaudz?. Zieme?os v?l palicis tikpat vioutup milzis soms Si-beiliuss. Bav?rieu mloika ?imen? piedzimis \m stii^r?s v?cu kia^sk?s m?zikas trad?cij?s uzaudzis, Bidiards Strauss Jaimib? s?ka kompon?t V ^ e r a ietekm?, talhi p?rauga vi?u Ja ar! ne ideju grandkNdt?t?, tad or?estra valodas kr??um?, ieg?dsmos f^ ranfiu impresionistu skodas smalkumu tm to v?l da? zi?? p?rsp?dama. P?c vair?kiem maz?ka apm?ra darbiem un eksperimentiem sav? ^ t ? stma izkopanai Strausam isdev?s ,3ie(lais metiens*"  opera Jj^ome" p?c Oskara UaMa dr?mas (1905. g.). 11 atnesa pasaules slavu, eri daudz ienaidnieku. Sl saldkair?. izsmaldn?t?, efekttem p?rbag?t? m?z&a p?rsteidza, bet daudaim l&?s ari i ^ e d a u ^ ar mm skatuvisko le?Ufflm Amerik?
Ta Virsu sld^^^PI, Vi?i, kSsts caor S*Ai-^ T? k i vair?ki mani kdl^ges Jau iekarojui sev pa v ^ a i valSiJ vai Teiris tapa. Zin?ms  ru> ne- pat kontinentam, ar! es aunu k?jas, ?rtibim ar? eit rmar?ja izb?gt I>rumajam pieder Anglija, Mets
n  ffr?ti apsid?m? papr?v? sar?- Metumi vimaz gar? j?tas karalis kojumu sile aukst? ziemas laik? ne- par Austr?lijaa ?eigurian, tad man bija piemeta m??in?jumiem,-de-dts nekas neatU^, k? iet Kolun^a kor?cUf?i m?su seniors prof. K. da- p?d?s un i ^ ? t no jauna Asieriku, rin?ja skolas b?nii^ telp?, ietinies jo ?frik? mazliet par karstu m kaok?, dmdiem rok?s; kr?sas sa- ?zij? var dab?t pa ad. sala un neuva, materi?li ar liel?m Sav? zi?? esmu laim?g?ks par gr?t?b?m visitons bija j?atrod un Kolumbu. Viijam, izk?bjot Ameri-tsd tikai j?dab?, un ari tad ne vien- kas krast?, nebija ne Jausmas, ka t? m?r. nebija koka latu, i ^ i j a otu, ir Amerika. Vi?am ndaija rezerv?ts nebija naglu... Un tom?r PQt v?- d z i v t ^ , vi? nezin?ja, vai ttu- b?s jl?l" jau p?c mfeiea ieraudz?ja izgl?t?bai TO biJuSm sabiedr?b?m rampas gaismu. Atsauc?ba nometn?s st?voklim piem?rots dobs", vai Wja liela. var?s dab?t sievu un vai t? b?s Tais laikos k? sanes p?c lietus s?- balta, melna vai pat saricana. T?-, ka rasties diletantu te?tru pa- Pat vi? nezin?ja, ka b?s ar silt?m s?kumi Pret o padarb?bas ko pusdien?m, mf^?er?anas at?auju pu ralanc mums, profesion?liem, vm kur var^ sankt sliekas, o^ad nav bijis un nd)?s nek?du Man t? lieta ndc?rtota iepriek. lebOdvmiu. Ja to darbil)a risin?tos k? No ku?a nok?pjot, man t?da? pa-iecer?tij savos padarb?bas r?mjos, teiks, ka esmu Ieradies Amerik?, s^ v?m vajadz?b?m. Beigu beig?s ai Mani sagaida ?etristabu d z ? v a s un paridibl var saskat?t ari daudz po- veseli tris amati s?tnieka, d?rz-iltlea. Uto katr? zi?? ne .,raaizes nieka un laivu m?jas p?rztpa! Sieva d^ es to saku. Bet, diem?l, man b?s paam l?dzi, glui balta. dau paviru av?nieku aU>al3tu ie diletantu puld?? iedom?j?s sevi Betes asam ar pretuozlj?m uz atzi- Par ?anu nav j?baid?s ^ kad sieva v?r?s kungiem, tad ari kalps tuk? n ?^i^ Uks. Kas attiecas uz sliek?m.
tad Jau iepriek nol?gts, ka visas t?s, ko, d?rzu rokot, man izdosies iz-vlkt no zemes, ^ mans priv?t?paums. Par pau mak?er?ant? j?saka, ka man? rlcfb? b?s ap 37 kv. km liels ezers, viens no tkalstSdm Mi-nesotas tata ezeriem, k?du tur Ir tuvu pledem simtiem. Dai pazi?as mani baida, jo n?ko? dz?ves vieta b?s ezera sal?, ko sauc par V?tras ssdu. V?j mani g?z?ot no k?j?m. Es nebaiktos. R?g? bija 2^ a?u sala, uz kiiras nebija za?u. T?pat blija M?ku sala, kur nebija m?ku. K?d??.tad nevar b?s V?tras s^a bez v?tras? Kad tuv?j?s nometnes dab?ja zin?t i)ar manas p?rvietojam?s personas p?rvietoanu, daudzi uzelpoja atviegloti, k l p?c b?rnu triekas karant?nas atcelanas. Pati .4^arlg?-k?** persona bija pac?lusi rdcas pret debes?m un iz^ukusies: ,3v?tlgi ir tie sirdsskaidrie, jo tiem bt^ to atpest?anu redz?t'* Pret?ji viena otra trinKlas l i ^ a .pH?ra" paraai, es Eiropas krastu neatst?ju pasilepus un kaun?gi nolaistam ac?m. bet pazi?o^ to visai pasaulei. Sac?u uz redz?anosi Ceru, ka s?mieka slota un d?nmidca l?psta n^om?ks fe?etonista spalvask?tu, jo kabr? pasaules mal? ir par ko pasmieties, vismaz paam par sevi ( i r o s g a l v i i i a
ope9!a v?l U?us tgu^ UJa neuzve- ne tic ?autnakm, k? N?koaj? oper? JDektra** ar Hu-  bUa maz?s Bav?rijas x^ go fon Hofmanst?la abretu kompo- ip^^^?^^ I?**^?5? nists g?ja v?l t?l?k staa ekstr?va-?da&?rt t lk^ g r ? ^ ktpos, 11^ ganc?s. un t? l?dz ar Ariadni N?dc-1 ^ 'Vienai zivlJ neb?tu ko mittii sos?" po i^kusi vairSk m?zBEas gard-?dtu pat?ri?am. Ar melodiaku kr?-?iEnu izc?l?s im pan?kumus guva .3o*u kavalieris" (1911. g.), kas plao openffi denStaju aprind?s ir iemQot&?; slavenais l^lou kavaliera*' valsis ir viena no radiofonos visbie?k atska?otaj?m koo^Kndd-J?m. No m?a otr? posma skatuves darbiem v ? J?pionin Arabella*' (l?ai. g.), ,j!era diena** un Dafne** (1938. g.). Ne maz?k iev?r?bas den?gi par oper?m ir Strausam daudzie simfoniskie iltertH  N?ve un ap-^BidrQ)a'', ,J)onhuans*', ^T? lun?M Zaratustra** tsc M?su Nadonfisd? oper? uzvests , 3 o ^ kavalierte'' un Zalome'*, ku^ ras p?d?jais aitJsAmoJuana norit?ja pasaules alsrven? v?cu operdiri?enta Leo Bledia vedib?. T?pat laMeu klaus?t?jiem labi paz?sturd pirmie divi no piemin?tajiem stmJtenirtta-jiem darbiem. Diissgan ismllotas ari R. Strausa dziesmas. Strausa m?zikas att?st?ba uzr?da da?dus pagrieziius, mekl?jumus, tai biei p?rmesta ?ri??ba, taSu vi? ir im p%Uek lielttais v?cu komponists p?c V?gne^ un vi?a partit?r?m nav var?jis paiet g a r ^ neviens simfoni?is un operkompo-nists dt?s zem?s. Daudzus amatus le??nHiam, godin?tam, si^alvotam un sumin?tam. Strausam pirmajos p?ckara gados n?c?s piedz?vot daus sar?gtin?jtanus, p?rmetumus it k? klusi sadarb?bas, it k? p?r?k klusas opcsddjas d?? pret Hitlera re?mu. K(xnpQnists p?rc?l?s uz Sveid, kur vi?u tom?r atcer?j?s jaun?s Austrijas vakUba, pied?v?jot Austrijas pavalstniec&u. T? putek?u m?ko?i ap sirm? lic4meistara galvu pamaz?m norimui Pietiek pa?irst?t v?cu nacion?lsod?lisma laika izdevumus, lai redz?tu, ka Strauss nebija i laikmeta m?lulis. Zaio-mes** l&rets ta6u bija p?c ai^lu rakstni^ dr?mas. .,Rou kavaliera" un dtus libretus b i ^ g?dIUis vi?a m?a draugs HofmanSt?ls, rakstnieks ar ne?risku izcelanos. No visa t? t?kai redzams, dk gr?ti ari v ? t?kaj iem m?k^ekiem iet savu ce?u, lai nesap?tos vai neiespl-tetu k?dai pc??tiskai laikmeta orient?cijai k?das Strauss, savus lab?kos darbus rad?dams, nevar?ija ne paredz?t, ne  denlt K n  t s L e s i ?