4 L A T V I J A Sestdien, 1649. gja^nn,,,.
AFR o . V eru virsaius upur?
Kop diviem gadiem ur un tur melnaj? kontinent? uzliesmoja ne mieri. 1948. g. nemieru kust?ba bija v?rojama Britu Rietum?frik? un, prolif t?dos novados, kas l?dz im lik?s viegli kontrol?jami, bet 1949. g. aprIH zi?oja par nemieriem Aus- trumlfrik?. A r i Dienvid?frikas re* publikas kaimi?os s?k ieviesties ,^ aun?*' tipa n??eri. Protams, pa gaid?m nemieru kust?bas, liekas, nav tik daudz t?m?tas pret L i e l brit?nijas koloniju politiku, bet dr? z?k uzl?kojamas par pau n??eru leki?ju lietu, kur modern?s k u l t u - , ras un zin?tnes skartie iedzimtie vairs neatz?st savu virsaiu neiero beoto varu. Virsaiu tro?i s?k gr? ?oties.
Iedzimto arodbiedr?bas, kas nodi bin?j?s otr? pasaules kapa laik?, i r fitipr? m?r? pac?luas savu biedru palapzi?u. Turkl?t katr? liel?k? ap- atfvot? viet? Nig?rijas ^elta pie krast? tagad past?v iepirkanas un p?rdoanas kooperat?vas sabiedr? bas, ko vada pai n??eri. Lielbrit? nijas str?dnieku vald?ba i r }oti daudz dar?jusi n??eru saimniecis k?s labkl?j?bas celanai. Ir p?rk?r totas difrba ties?bas, uzlabota ?rst niecisk? pal?dz?ba, nodibin?tas sko las un koloniju p?rvaldei pie?irti 120 m i l j . m?rci?u krediti n??eru saimniecisk?s dz?ves Jaunizveidoa- nai. P?c balto kolonistu atzinuma
.nemieru iemesls i r nevis reformu i 'trOkums, bet gan to p?rpiln?ba. Po litiski temperament?gie n??eru lalk- takslti alla run? par k?du teiksmai- nuAlrikas ?rgli", kas it k? simbo- I?z?jot iedzimto atmodas aktivit?ti. Krm?m k?rt?m progres?v? n??era naids v?ras pret konservat?vajiem cilu vec?kiem, pret vi?u novecoju- l?m vald?anas norm?m. K? dabis kie n??eru saimniecisk?s jaunuzb?- ve Ienaidnieki minami ar? ar?bi un indieu tirgot?ji, kas K?nij? un Ugand? l?dz im k? starpnieki sa ??ma lauvas tiesu no iedzimto pe? ?as.
Bet tie nav vien?gie nemieru ie gansti. Ugandas gubernators s?rs
Dons Halls apr??a beig?s bija spiests pasludin?t Bugandas aifga- bal? iz??muma st?vokli. L?dz ar to S?rs Dons iest?jas par redzam?ko
un draudz?go n??eru l ie l - virsalti Bugandas ,Jkabaka'', st ipri -
mM\ ir : ^
Ang?i sp?j atvair?t V-2 O^as?rs FredriksPails. jaunizn?-
kuaj? otr? pasaules kara memu?ru gr?mat? atkl?j l?dz im nezin?mo faktu, ka angjiem kara p?d?j? pos m? bijusi sekm?gi izstr?d?ta v?cu t??S?vi?u ra?eu V-2 atvair?ana. L?dz im visur uzsv?rts, ka pret o milz?go ra?eti, kas no 90 km aug-
:^ St?ma dr?as uz m?r?i ar 7600 km ?trumu stund?, nav nek?das aiz sardz?bas. Pails apgalvo, ka ang?u dnfitnieki ar ?paiem apar?tiem k u ros bijusi kombin?ta radara vad- ier?ce ar ?tr?v?ju zen?tlielgabaliem, sp?jusi saaut 3 l?dz lOVo no vis?m V2 ra?et?m. T?s liel?ko tiesu sa- iautas jau 30 km att?lum? no Lon donas. V-2 ..artil?rija" p?c ang?u ?ener?lu dom?m b?tu tikusi v?l ie v?rojami papildin?ta un b?tu sp? jusi sekm?gi apkarot t??av?ju r a ketes, ja p?c sabiedroto inv?zijas gen. Montjgomerijs neb?tu p?rstei dzoi ?s? laik? lilcvld?jis visas t?s b?zes Holand? un Be??ij?, no kup?m v?ciei iz?va savus slepenos l?di ?us.
not t? autorit?ti. ,JKabaka" Metu a II ir krist?ts un Anglij? izgl?to jies moderns iedzimto valdnieks, kas savu ang?u kontrolei pak?auto valsti Iznom? t?l?k pa da??m atse vi?o cilu vec?kiem. Vi?a politisk? sist?ma tom?r izliekas iedzimto arodbiedr?bu vad?t?jiem un neliela jai n??e?Tu intelli?encei piln?gi pret run?ga vi?a progres?vaj?m 1 tiek sm?m.
Radik?l? Botaka partija aj? sa kar? nesen iesniedza savam kaba- kam memorandu, kur? piepras?ja, lai turpm?k kabakas taptiji iev?l?ti, nevis mantotu savu st?vokli un amatu no priekte?iem. Bataka partijas vad?t?js v?l joproj?ni uz turas London?, vi?u raksturo k? ?oti apd?vin?tu n??eru pol?tilp. Jau 1948. g. oktobri vi? iest?j?s pret Metuas II kron?anu par v a l ^ e - ku. Tas liecina, ka preti??bas nav p?d?j? laik? radu?s, bet to s?kums mekl?jams dzi??k.
S?rs Dons Halls Botaka partiju patlaban aizliedzis, apvainojot to sakaru uztur?an? ar aizj?ras" ko munistiem. Taj? pa? laik? vi? i z sludin?jis par nelikum?gu n??eru vad?to African Farmers Union. Bet ?d? k?rt? netop atrisin?ts kardi n?lais jaut?jums, vai Anglijas str?dnieku vald?bas izpl?not? n? ?eru valsts b?s savienojama ar ie dzimto cilu tradicij?m l in virsaiu iest?d?jumiem. K? klints t? str?d nieku partijas n??eriem draudz?gai politikai agri vai v?lu ??rsos ce?u, ja to neapbrauks. Tom?r Austn^m- ?frikas n??eru virsaii nav vien?gie, kas j?t veco tikumuf ?ob?anos. Ugandas nemieru vi??i aizsniedza ar? pirmo iedzimto augstskolu, M a - ?erere koUedu, kas ar Lielbrit?ni jas vald?bas atbalstu tikai p?rn uz s?ka darb?bu. Kolled? meln?dai najiem profesoriem l?dz ar 200 stu dentiem vajadz?ja vair?kas dienas aizbarikad?ties augstskolas galve naj? ?k?, lai, atvair?tu apk?rtklejo- t?ju n??eru bandas, kas vis? ap k?rtn? dedzin?ja un laup?ja i n dieu tirgot?ju namus un veikalus un dak?rt p?rv?rta pelnos ar? ba l to kolonistu farmas. Sos nemierus, kas nebija v?rsti pret iedzimto virsaiiem, bija izrais?jusi pa da?ai propaganda par liel?ku n??eru p?r st?v?bu iedzimto parlamentos, pa da?ai nelabv?l?gie tirgus apst?k?i. N??eri apgalvo, ka vi?u raojumi j?p?rdod par ciet?m,'bet zem?tn ce n?m, kam?r no otras puses vi?i esot spiesti pirkt eiropieu un i n dieu kokvilnas audumus par nesa m?r?gi augstu maksu. Vi?i ve?oties koncesiju n??eru p?rvald?tai kok vilnas v?rptuvei. ?di r?pnied?bas pas?kumi, ko dibin?tu uz koopera t?viem pamatiem, un kuru vad?ba b?tu n??eru arodbiedr?bu rok?s, dotu materi?lu pamatu un jaunu ierosmi teiksmain? Afrika ?rg?a" t?l?kiem lidojumiem.
Nemieri man?mi nevien austrumu un rietumu ?frik?, bet ar? tiei Dienvid?frikas republikas iespaida sfair?. Lielbrit?nijas protfektor?t? Basuto zem?, kas nav pak?auta Dienvid?frikas vald?bai, bet ko re publikas territorija tom?r ap?em no vis?m pus?m, p?d?jos m?heus bija vairoju?s iedzimto ritu?lslepkav?- bas. L?dz im Basuto iedzimtie bija r?m?kie un paklaus?g?kie, k?di vien Brit?nijas kara?namam ?frik? m?jo. Tagad atkl?j?s, ka ritu?lslep- kav?bas, kas arvien v?l notiek no ma?os meainos apvidos, ieguvuas citu nokr?su. Slepkav?b?m pirm?m k?rt?m par upuri kr?t cilu vec?kie
Cildina latvieus ka kart?bas m?l?t?jus
un to padomdev?ji. Izmekl?anas komisija noskaidrojusi, ka revolu cion?ri noska?ot?s n??eru organiz? cijas, k?, piem., ,jyiakkaola" un Nabago apvien?ba" iedom?ju?s upur?t dieviem savu augst?ko k?r tu virsaius un to galminiekus. Lai maldin?tu ang?u iest?des, vi?i, ^valdoo ?iru" izn?cinot, lieto sen aizmirstus burvju pa??mienus. Pro tams, burv?bas tikai aizmasko n? ?eru nemiernieku politiskos nol? kus. Varb?t tie?m ie radik?lie n??eru vado?i v?l nav pai piln?gi atbr?vojuies no sen?s m??tic?bas varas un tumajiem ritu?liem, to m?r vi?u m?r?is i r skaidrs. K?d? tiesas s?d?, kur ang?u tiesneiem vajadz?ja apl?kot apm. 20 slepka v?bu lietas, vain?gie da?diem bur vju pa??mieniem un sauk?iem cen t?s apburt pat tiesneus. Kad tas neizdev?s un vain?gos noties?ja, Basuto meos atkal valda miers.
L a i sl?ptu savu ?sto seju, Mak- kaola partija izplat?jusi proklam? ciju, kas ener?iski noliedz, ka vi?i b?tu komunistiski noska?oti. Vi?i c?noties tikai par Basuto n??eru br?v?bu un neatkar?bu. Dai eiro piei ai proklam?cijai tic, vairums netic. Tom?r, lai b?tu k? b?dams, p?ri melnajam kontinentam ce?as nemieru vi??i, ko izraisa virsaiu novecoju?s vald?anas metodes un n??eru demokr?tisk?s atmodas tiek smes. Kam?r ?s preti??bas nav nol?dzin?tas, i r gr?ti paredz?t, vai teiksmainajam ,,Afrikas ?rglim" sp?rnu spalvas neieg?s rub?na kr? su, k?das ir Krem?a zvaigzn?m.
J?nis Jaunb?rzi?S
Pl?di Amerika un Austr?lij?
Pag. ned??as beig?s vair?kus V i r - dinijas tata apgabalus piemekl?ja smagas lietus g?zes un p?rpl?duo lielo upju ?de?i nodar?jui lielus zaud?jumus. Pitersburgas tuvum? Potomakas un Senandoa upju rajo n? t?kstoiem iedz?vot?ju palikui bez pajumtes. Vair?ki desmiti no- sKkui. Evaku?ti vair?ku pils?tu iedz?vot?ji, lai izvair?tos no liekiem cilv?ku zaud?jumiem, A S y armijas vad?ba ^ nos?t?jusi uz katastrofas viet?m ^ karasp?ka vien?bas ar t. s. amf?biju tipa satiksmes l?dzek?iem, kas vien?di br?vi kustas pa sausze mi un ?deni.
Par pl?diem zi?o ar? no Sidnejas Austr?lij?. Tur Hunter upes p?r pl?anas d?? ?uk?stlas rajon? eva ku?ti no sav?m past?v?g?m dz?ves viet?m 5000 cilv?ku. (DM)
LalL Knuts Lesi?s
Arslu krize V?cij? Daudzi lietprat?ji s?k ba?ties par
to, ka nepieredz?ti s?v? konkurences c??a var?tu apdraud?t ?rstu mor?li im l?dz ar to kait?t visu iedz?vot?ju vesel?bas st?voklim Rietumv?cij?. Apl?sumi r?da, ka tagad?j? Rietum v?cij? var?tu dz?vot un str?d?t apm. 45.000 ?rstu, bet jau tagad te dz?vo vair?k nek? 72.000, no kuriem tikai 20.000 nenodarbojas sav? tie? arod?. Bez tam Rietumv?cij? pa laik ir 20.000 medic?nas studentu, no kuriem ik gadu augstskolas beidz ap 3000.
Jau s?kum? J?aizr?da, ka ?s sa cer?jums nav dom?ts speci?listiem pulkste?meistariem vai p?rskolo- tiem rite?brauc?jiem, t?pat k? dze jo?i par pu?gm netiek rakst?ti bot? ni?iem, m?zika klavierska?ot?- jiem, smaida burv?gumu nesaprot zob?rsti, nedz astronomi negaisa lieliskumu; jo katra speci?liz?an?s cilv?k? kaut ko nogalina, kaut ko neman?mu, ?ietami nenoz?m?gu, kas saista cilv?ku ai pasaul? ar liet?m neatkar?gi no to noder?guma un cenas, bez k? tom?r nevar i z tikt, kas i r ielOkoan?s paa dz?v? ar neboj?tu aci. Varb?t t?d?? cilv? kiem ?rpus profesijas biei m?dz b?t k?da nepr?t?ga m?lest?ba, pa rasti pret?ja arodam: politi?iem d?rzkop?ba, tirgot?jiem mak?er? ana un med?bas,, m?ksliniekiem autosports, b?rnu t?viem fotogra f?ana, karav?riem pulkste?i (kaut gan pietiek, ja t?ds i r rotas seran tam!). K?ds mans pazi?a, dz?vodams josl?, ko p?rstaig?ja da?das armi jas, melancholiskl teica: KareivJu iek?res ir da?das atkar?b? no dz? ves standarta, das sap?o par velo sip?du, das par auto, bet pulk ste?us ?em vis i ! " Un, protams, ai kaisl?bai nav nek?da sakara ar cent?bu prec?zi veikt dienesta pie n?kumus. \
Pulkste?a uzdevums, cik ai liet? saprotu, i r r?d?t laiku, bet liela da?a pulkste?u r?da ar? tur?bu, sa biedrisko st?vokli u. c , ko ar im priekroc?b?m neapbalvotie filozofi sauc par au?b?m. ?audis, kas n?s? vienk?rus dzelzs pulkste?us, pa rasti m?dz sac?t, ka zelta pulkste?i neesot labi. T? k? zelta pulkste?u ?panieki sabiedr?b? m?dz b?t ma z?kum?, tad sirdsapzin?g?kie no v i ?iem j?tas pat ne?rti. Esmu dzir d?jis vienu m?zikas profesoru va? sird?g?, Jautr? br?di atz?stamies: J?s gan dom?jat, ka man i r zelta pulkstenis, n? tikai Jaunzelta, bet es to valk?ju droi. Jo neviens taCu nedom?s, ka t?dam v?ram k? man pulkstenis neb?tu zeltai" Man i r aizdomas, ka t?du cilv?ku i r pa- pulka, bet visi nav tik simp?tiski...
Mans t?vocis, kas bija mazliet skepti?is, m?dza teikt: Pulkstenis, kas reizi bijis pulkste?meistara na gos, vairs nevar b?t labs, t?pat k? sieviete, kas vienreiz uzk?pusi uz skatuves d??iem, kaut ko dziedot vai t?lojot, nekad vairs neb?s t?da k? agr?k "
Krustm?tei bija cits pieg?jiens: Tavi viesi neiet t?pat k? m?su sienas pulkstenis." Viesi nepalika atbildi par?d?, viens otram ie?uk st?dami: Neskaties pulksten?, bet pudel? t? v?l pus?.. /*
Esmu dzird?jis, ka pulkste?os esot d?rgakme?i. Z?na gados vienu izjaucu; d?rgakme?us neatradu, bet kad grib?ju pulksteni atkal salikt, tad tur palika tik daudz da?i?u p?ri, ka izn?ktu v?l otram pulkste nim. Saruna ar vec?kiem ai liet? uz laiku laikiem nosl?p?ja manu pulkste?tais?t?ja talantu.
Ir t? saucamie modin?t?ji pulk ste?i, kuros sp?c?g?k? sast?vda?a ir zvans. Tie ir atliekas no viduslaiku inkviz?cijas. Moderna modin?t?ja zvanu nevar apklusin?t, ?trum? pa-Nordse Zeitung" pa?k? rakst?
apskatot o ?rstu probl?mas, vis-'? b?ot zem spilvena; k?ds piedz?vo- pirms aizr?da, ka jaunajiem ?rstiem, | jis gul?t?js man teica, ka nel?dzot
No R?gas p?ri Emdenai uz . . . . ? . sauc?s raksts, kuru in?s dien?s ie vietojis v?cu laikraksts Ostfriesi- sche Heimat-Rundschau un kur? velt?ti daudzi atzin?gi un silti v?rdi latvieiem, kas novietojuies ejie nes kazarm?s. Raksta autors s?ku m? atg?dina, ka ejienes daba un apk?rtne liel? m?r? atg?dinot to, k?da atrodas starp R?gu un Liep?ju. Bet ?audis, kas apdz?vo is kazar mas, daba nevaldzina un tie labpr?t saka: M?s v?lamies tikt atpaka? Latvij?, kad zeme atkal b?s br?va un mums nevajadz?s dz?vot zem krievu okup?cijas. M?s labpr?t dz? vojam eit, bet ilgi ari nevar?sim palikt, jo Rietumv?cij? ir p?r?k piebl?v?ta ar ?aud?m.
Pagaid?m tie iek?rtojas tik ?rti, dk vien ?rti ?dos apst?k?os iek?r toties iesp?jams. Visliel?ku labumu g?st paas Emden^s kazarmas, kas U?us gadus nav tik labi koptas k? tagad, kad t?s apdz?vo latviei. Emdenas iedz?vot?ji ilgi br?n?j?s, kad kazarm?s pav?r?s sen neredz? ta naina: jauni, spoi logu stikli, no t?r?ti logi, uzkopti laukumi un ejas, miers un k?rt?ba visur, kas atbilst ar? viet?jo iedz?vot?ju noska?ai. Pirmais darbs, ko vi?i Emden? vei
ca, bija poste?u likvid?ana v?rtu priek?, jo latviei teica, ka nev?lo ties no?iroties no v?cieiem, bet gan dz?vot vi?u vid?. Katram ir iesp?ja pie vi?iem ieiet. Latvieu kopskaits eit palaik ir 900, bet tu v?k? laik? is kopskaits pavairosies v?l par 300.
Rakst? t?l?k atz?m?ta latvieu or ganiz?cija, p?rvalde, skolu dz?ve, k? ar? piemin?ts, ka naudas gr?t?bas tos smagi nospie un ka sevi?i ve c?kiem ?aud?m emigr?cijai sag?d?jot iev?rojamus kav?k?us. Latviei d o^t pateic?gi par lab?m attiec?b?m ar v?cu pils?tas p?rvaldi. Latvieu m?kslinieku sar?kojumus un dejii vakarus labpr?t ap?iekl?jdt ar? v? ciei un ar? t?ri person?gi nodibi n?ju?s starp v?cieiem un latvie iem labas attiec?bas. Raksta beig?s teikts: T? emdenieu vid? zem sarkanbaltsarkan? karoga dz?yo ne liela ?auu saime, kas no daudza jiem gadu simtiem tikai neilgi v a r?ja baud?t valstisku br?v?bu. Vi?u liktenis liel? m?r? l?dz?gs izraid?to liktenim no austrumu apgabala. Jau tamd?? vien mums viegli vi?us saprast. M?s atz?stam ar? vi?us t?s k?rt?bas d??, kuru pa??mui no dzimtenes l?dz un kas tlks^ma ai Austrumfrizijas pils?tai."
kas tagad beidz augstskolas p?c seu gadu gr?t?m studij?m, lab?k? gad? jum? ir izredzes t?l?t dab?t asisten ta vietu bez atalgojuma. Teor? tiski vi?i jau p?c divi gadiem var?tu s?kt pai savu praksi, jo p?c arodu br?v?bas" ieveanas, nek?das spe ci?las at?aujas prakses uzs?kanai vairs nav vajadz?gas. Praktiski to m?r jauniem ?rstiem tagad J?str?d? par asistentiem bez algas, vai ar ?oti mazu algu pieci, sei vai pat- v?l vair?k "gadi iek?m tie var uz s?kt praksi, k? pal?g?rst! vai dab?t vietas k?d? slimo kas?. Sie neizde v?gie apst?k?i ar katru gadu v?l pasliktin?oties. Ja Bz k?du laiku piln?gi nesl?got augstskolu medic? nas fakult?tes. Studentu skaita ie robeoana, k? dz?ve pier?d?jusi, nesp?jot^ st?vokli uzlabot.
Tai pa? laik? ?rstu atalgojumi slimo kas?s esot ?oti niec?gi. Caur m?r? slimo kases ?rsts par viena slimnieka ?rst?anu, kas prasa vis maz divdesmit viz?tes, no slimo k a ses sa?emot ap 4 D M . Tas izskaid rojams ar to, ka nesam?r?gi pie augui slimo kasu izdevuihi slimn?cu uztur?anai. Slimniekus, kas agr?k b?tu p?ris dienas pagul?jui m?j?s, tagad biei esot j?s?ta uz slimn?cu t?p?c, ka p?rpild?tajos dz?vok?os tie apdraud?tu citus. Priv?tu pacientu skaits arvien sar?kot ne tikai nau das tr?kuma d??, bet ari t?p?c, ka tie sadal?s starp p?r?k c^udzajiem ?rstiem.
L?dz?g? st?vokli esot ar? zob?rsti un lopu ?rsti, jo ar? ais arodos kar rad?jis nesam?r?gu p?rproduk ciju. Lopu ?rstu st?vokli v?l paslik tina tas apst?klis, ka visi svar?g?kie V?cijas lopkop?bas apgabali tagad atrodas aiz dzelzs aizkara.
pat iegr?an? ve?as ba???. Sevi?i nel?gi i r gad?jumi, kad, gar uzgrie amo darbojoties, nejaui uzgrieat ari zvanu, un tas spr?k nakt? va?? tai stund?, kur? apm. pirms ned? ?as jums bija j?iet uz nakts v i l cienu.
Veclaiku modin?t?ji, t?pat k? i n kviz?cijas pa??mieni, bija r?m?ki. Tie sp?l?ja noteikt? stund? k?du jauku polku vai valsi, jo cilv?ki jau tik un t? c?l?s p?c saules un ne mald?g?s darba laika nojautas, pulkstenis bija tikai maigs aug?m celan?s atg?din?jums, padarot to
pat?kam?ku, dzied?dams klusi kluri pie auss, netrauc?jot citus; nevU k? tagad radio vingroanas kas, viena atrieb?ga cilv?ka p a S S Uek. visai m?jai izbeigt sap?oS^
Ak, vecm?mi?as pulkstenis i Tas atg?din?ja mazu kumodi bik nenogurdin?ms ar savu maigo'r2S lenderi, vi?am var?ja likt S D katr? laik?; pie tam s?nos un /S ( gurpus? tam bija stikls, t? k i r?ja redz?t katru rati?u kusuJT Protams, vi? ar laiku saboSSi relnlende?a viet? n?ca ^ t l k i i ^ ris kristallisku tik?u, vl?j rtSi tikai laiku un par vi?u vairs aJ! intei'es?j?s, k? par balsi iidiltS! juu slavenu dziedoni.
Ir t? saucamie d?mu pulkitiii tie jir vismaz?kie, t?d?? dfimSmil tik inaaz laika, vi?as m?dz mhim satikanos, te?tra izr?u un koa! c?rtu s?kumus, k?d?? dak?rt n S ari par d?mu laiku", tas ir kad kungi s?k nervoz?t, neatliSm cil?dami savus lielos kabatas JSSL ste?us... Bet vaj^ga d?mas lapni pat ar nokav?anos vai nd iS k?dreiz laiks, kad grib?tos l^m vai pagriezt par gadiem atpUri visu$ pasaules pulkste?us? P?dtaS nis ir ne?l?g? laika simbols, v i l m vi? Iet, vai neiet. Par katru brtjL ko pavad?m nepaciet?b?, bargi Z maks? ar tiem, kas aiziet neittiih cami. Varb?t t?d? b?tu prlH|i nesteigties uz n?kotni un neadS? paglitnl, bet cilv?ka sirds ir m?c?ms pulkstenis, kas dala Iiflti p?c saviem pulkstieniem.
Dareiz pulkstenis ir grSdUl kam Varat uzkraut nok&vHiiioi bet is iegansts p?r?k nodildlll ?aunpr?t?gos nol?kos, t? k i , J i ( i | i ?m pulkstenis k?dreiz ir valott tad tam neviens netic, uz?OBoi j?su st?stu ar piekl?j?gu smilte gribot negribot j?melo, Izgudiraj?? kaut; ko ticam?ku: p?k?i pM/? kuSu kurpju auklu vai nej?du n* tlkSimos uz ielas st?ra ar durt gadus neredz?tu krustm?U,
Pulksteni pazaud?t skaitli tM me, varb?t t?p?c, ka zaudito l i atrasto pulkste?u skaits ir ?MA proporcij?, kaut gan skaitlim n f l ' dz?tu saskan?t. Ta?u es pasi&u cfl> v?ku, kam bija laime nelaimi kar? ar pulksteni. Tas bija iMtt?l ni?s cilv?ks: ?oti mazrunl|| ||||* nis ar lielu ?imeni; vai vi?upiS ?^ja mazrun?gu ?imene, vai vtal valodas nep?rvald?ana ir lil n?di iesp?jams. Karam nobeldiottl kad apst?j?s v?cu dzelzce?i, vi?i 4i v?s k?j?m uz apri??a pils?ti?u tot da?das apg?des un dokumsM lietsis. Es ar? par t?m intersiljdl t?d?? m?s vakar? aprun?jfimlei l l pras?ju, cik t?lu j?iet,
18 kilometru." T. i . turpu?" J?." !,Kop? 36, nekas - labs dteoai
g?jiens." Man izn?ca 46," vi? sausi
z?mija. .JC?p?c?" Atce?fi nolikos zem koka -
p?sties pazaud?ju pulksteni, jl j m?j?m atcer?jos, bija j?iet atpaka)." Protam8, neatrad?t?" Atradu gan," vi? tikko mani'
ml pasmaid?ja, bet citul" Kol Tai pa? viet??" Turpat, tikai otr? pus? grivlm." Un vesels iet?" I)rusku lab?k par man?jo, t i l
bija vecs kr?ms." . P?c tam mums vairs nebija w
run?t: laim?gi cilv?ki ir maarun t?pat k? p?rsteigti... ,
Man nav bijusi nelaime pulkstmi pazaud?t, nedz laime - atrast, fflj ir t?va pulkstenis, t?rauda, sal?pi ciparn?cu, vi? ir p?rdz?vojis dWttl karus un divas jaun?bas, droSi daudzus pulkste?meistarus, bet W joproj?m steidzas, noiedams tiawB pusmin?ti ?tr?k. Uz kurieni v?l?