Hradcana Kad komunisti 1948. g. febru?ri sagr?ba Cechoslovakij? varu, vi?u
prese rakst?ja: ,4?r?gas archibiskaps nav nek?ds austrieu dicilt?gais, bet vienk?ra ?echu zemnieka d?la kas izcietis politisk? ieslodz?t? lik teni un ien?st faismu/Vi? ir dau* dzu m?su lab?ko biedru draugs un paz?st jaun?s demokr?tijas vajadz? bas/' Tiesa, monsi?jors Jozefs Be rans nav nek?ds dicilt?gais. Vi? dzimis 1885. g. Pilzen? zemnieku ?men? un lau v?cu okup?cijas lai-i pier?d?ja drosmi un stingru mu-
* gurkaulu.'' Kad toreiz?jais Hitlera gauleiters pras?ja, lai Berans atst?j Pr?gas semin?ra dievnamu, vi? lltrupi noraid?ja o pras?bu. V?l?k Beranu uzaicin?ja vairs nespredi- ?ot iechu valod?. Neraugoties uz o aizliegumu, vi? teica dedz?gu sv?t runu k?d? Pr?gas priekpils?tas dievkalpojum?, kas bija velt?ts ?e chu deport?tajiem virsniekiem. Kad t)r. Berans p?c dievkalpojuma at st?ja bazn?cu, vi?u apcietin?ja Gcs-un ievietoja Pankracas cietu m?, kas skait?j?s n?vinieku ieslodz?anas vieta.
-Dr. Beranam izdev?s dab?t at?au ju apmekl?t uz n?vi noties?tos un leikt vi?iem p?d?jos mierin?t?jus V?rdus. Gestapo tas tom?r nepatika un Beranu p?c p?ris m?neiem no- Stija uz Dachavas koncentr?cijas metni. Te vi?, t?pat k? citi ie-8l?)dzltie, dienu no dienas veica vissmag?kos darbus. Kad Berana ve-8ciliba9 st?voklis tik t?lu pasliktin? j?s, ka vi? bija tuvu sabrukumam, libmethes vad?ba to p?rc?la uz ?? misko laboratoriju. Te Dr. Berans saslima ar v?dera t?fu. Vien?gi br? nums gl?ba vi?a dz?v?bu, jo ar v? dera t?fu Dachav? mira visvair?k ieiilodzlto. Kad Berans piec?l?s no slim?bas gultas, vi? vair?k l?dzin? j?s ?indenim nek? dz?vam cilv?kam. Pat Gestapo neuzdroin?j?s ?echu gar?dznieku 9?tlt fiziskos darbos, un t Dr. Berans nok?uva koncentr?ci jas nometnes kancelej?.
Te s?k?s Dr. Berana - briesmu pilns darbs, kas katru bridi var?ja nj?aks?t dz?v?bu. Simtiem ?echu viru un sievu nek? nezin?ja par saviem pieder?gajiem. Dr. Beranam izdev?s slepeni sav?kt zi?as par Dachavas es ieslodz?tajiem un p?rg?d?t
i robeai uz Cechoslovakiju. lis sv?t?g? darba periods nei-
a ilgs. V?ciei Dr. Beranu nos? t?ja uz kartupe?u d?st?t?ju koman du. Te vi^ )u 1945. g. 26, maij? atbr?voja amerik??i, * ' Daudzi ?echi, to starp? ari ne mailums komunistu, kas iepazin?s ifjt archiblskapu Dachav?, st?sta par^ vi?a lielo cilv?c?bu, ?lsird?bu un drosmi. Slov?kijas vad?t?js komu nists Dr. Vojtechs Bincachs sav? gir?mat? Atmi?as par Dachavu rak- St^:Dr. Jozefs Berans bija viens no krietn?kajiem un lab?kajiem biedriem, ar kuriem es iepazinos koncentr?cijas nometn?. Vi? bija vienm?r gatavs pal?dz?t citiem un nereti aizdeva slimajiem savu segu v?l dal?j?s ar citiem jau t? tr?c?gaj? p?rtik?.
; ?si p?c atgriean?s Pr?g? nelai ?is valsts prezidents Benes apbal voja Beranu ar augst?ko ?echu or deni  kara nopelnu krustu. P?c vuldlbas l?guma p?vests Pijs XII' v?l?k vi?u iec?la par Pr?gas archi-btskapU. Kad komunisti p?r??ma Cechoslovakij? varu, s?kum? lik?s, ka vi?i nevaj?s bazn?cu. Pat ateists valsts prezidents Gotvalds l?dza kato?u bazn?cu izdar?t aizl?gumu s?kar? ar savu iev?l?anu par valsts prezidentu. Komunistu tieslietu ministrs Cepicka vair?kk?rt deklar?ja a?chiblskapam, ka vald?ba nedom? n?ainlt savu draudz?go nost?ju pret bazn?cu.
;Dr. Berans iem sol?jumiem tom?r .netic?ja, jo vi? p?r?k labi paeina totalit?rismu. Dr?zi p?c komunistu n?kanas pie varas, vi? aizliedza gar?dzniekiem ie?emt jebk?du ama tu vald?b?. Kad im aizliegumam tom?r nepaklaus?ja m?c?t?js Plojars, k??dams par vesel?bas ministru: Pr?gas archibiskaps vi?u izsl?dza no bazn?cas un aizliedza notur?t dievkalpojumus. Tad Plojars m??i n?ja diskrimin?t Vatik?nu, apgalvo dams, ka tas nek? nav dar?jis, lai pal?dz?tu v?cieu apcietin?tajiem gar?dzniekiem. Par atbildi Dr. Be rans public?ja paskaidrojumu, ka Plojairs Dachav? uzdevies 'par v? cieti, lai sa?emtu lab?ku uzturu. T? pamaz?m brieda konflikts kato?u bazn?cas un komunistu starp?. Sekoja Dr. Berana izsl?gana no politiski vaj?to ligas, kato?u gar?dz nieku apcietin?anas un marksisma ieveana gar?gajos semin?ros. Paz?s tot komunistu taktiku, nav gr?ti Paredz?t ari izn?kumu ai nevien? daj? c???. veices laikraksti jau tn gad Dr. Jozefu Beranu d?v? p.. jauno kato?u bazn?cas mocekli.
(^en. Franko neat ? e m a m u gr?t IDU
prieka Londonas neatkar?g? laikraksta Times speci?lkorespondents Zi?o no Madrides, ka Sp?nija atrodas ?rk?rt?gu saimniecisku gr?t?bu priekvakar?. Lietus Sp?nij? nav l i jis gandr?z veselu gadu. Visa lab?ba aizg?jusi boj? liel? sausuma d??. Vien?g? izeja b?tu to Ievest no ?rzem?m, bet ?en. Franko tr?kst val?tas, ar ko o importu samaks?t. Izejvielu tr?kuma d?? apst?ju?s ari daudzas sp??u fabrikas. Franko cer?ja, ka b?s iesp?jams dab?t aizdevumu Savienotaj?s valstis. Bet ?s cer?bas vi?u tom?r piev?la. 'P?c Times dom?m, ?en. Franko atrodas gandr?z neatrisin?mas probl?mas priek?.
Berl?n? vilcieni atkal I ^akuS ripot
Tsaidaris jaunais Grie?ijas ministru-
preiidents Piektdienas p?cpusdien? 88 gadu vecum? ar sirdstrieku mira Grie?ijas ministru prezidents Sofuliss sav? vasaras rezidenc?, At?nu priekpils?t? Kiphisij?. Sv?tdien 'miruo ministru prezidentu apbed?ja uz valsts r??ina, piedaloties karalim Paulam, ministru kabinetam, diplom?tiskajam korpusam un t?kstoiem cilv?ku.' Sofuliss Grie?ij? bija ?oti popul?rs. V?l tikai pag. m?nesi parlaments ar lielu balsu vair?kumu izteica uztic?bu vi?a koal?cijas vald?bai, nosaucot pau Sofullsu par tautas gl?b?ju". L?dz m?a p?d?jai dienai nelai?i sauca par armant?ko sirmgalvi Eirop?". Sofull-sa n?ve rad?jusi visliel?ko no?lu ari London?. Britu vald?bas aprindas vi?u dev?ja par vienu no krietn?kajiem valstsv?riem, kura sapr?tam j?pateicas par to, ka pilso?u kar Grie?ij? neizplat?j?s t?l?k. Sofuliss vienm?r sludin?ja Ieciet?bu un m?ren?bu, bet, diem?l, ne vienm?r vi?u klaus?ja. Jaun?s Grie?ijas vald?bas sast?d?anu karalis Pauls uzdeva l?dzin?jam ?rlietu ministram Tsalda-rlsam, kas jau pirmdiqn\s vakar? o pien?kumu veica. Kabinet? ir t i kai tautas partijas ministri, kurai pieder ari pats Tsaldarlss. Liber??i kategoriski atteic?s ieiet vald?b?, kuras ministru prezidents b?tu agr?kais ?rlietu ministrs. Jaun? kabineta locek?i jau pirmdien nodeva karalim zv?restu.
Otrdien p?c 5 ned??u ilga streika, Berl?nes dzelzce?nieki atkal atjaunoja vilcienu satiksmi. Paties?bu sakot, otrdien tie ripoja tikai rietumu sektoros, jo padomju kontrol?t? dzelzce?u virsvalde pazi?oja, ka slieu ce?i v?l nav p?rbaud?ti un signaliz?cijas ier?ces nav savestas k?rt?b?. Paredz, ka t s. S-vilcieni krievu sektor? kust?bu atjaunos ne agr?k k? ar ceturtdienu. L?muniu izbeigt streiku Berl?nes dzelzce?nieki pie??ma sv?tdien p?c vair?k nek? 3 stundu ilg?m apspried?m. Rietumu sektoru komandanti jau sestdien neatkar?gajai arodbiedr?bu organiz?cijai pies?t?ja rakstu ar piepras?jumu atjaunot vilcienu satiksmi otrdien pulksten ^sto?os. Saj? rakst? tika nor?d?ts, ka 15.000 dzelzce?niekiem 60 proc. algu rietummark?s apsol?jusi padomju kontrol?t? dzelzce?u virsvalde. Atliku?s 40 proc. p?c kursa 1:1 apmain?s Berl?nes ma?istr?ts. Sie noteikumi - b?s sp?k? 3 m?neus. P?c t?m tos atkal p?rbaud?s, iflietumu sektoru komandanti bez tam nor?d?ja, ka pret .streikot?jiem nev?rsis nek?das repres?lijas. Ar rakstu un mutes v?rdiem to apsol?jis padomju transporta da?as vad?t?js ?en. Kva?ins. Ja k?ds rietumu sektoros dz?vojoais v?cu dzelzce?nieks justos tom?r apdraud?ts, vi? var?s atst?t savu l?dzin?jo darbu. Iesp?ju robe?s vi?am pal?dz?s sag?d?t nodarboanos citur. Dzelzce?nieku streiks Berl?nes pils?tai pabalstos vien izmaks?jis tuvu pie 2 mllj. marku, pie kam kop?jie zaud?jumi p?rsniedz 10 miljonu marku. Berl?nes dzelzce?nieki darbus atjaunojui tikai 2 dienas v?l?k, kad pag?ja gads, kop past?v gaisa tilts. Saj? laik? amerik??u un britu lidma?nas pieg?d?juas berll-nleldm 'gandr?z 2 mllj. tonnu p?rtikas l?dzek?u, akme?og?u un degvielu. 17 av?rij?s , aizg?jis boj? 51 amerik??u un britu pilots im 7 v?cu civilisti. Gaisa tilta uztur?ana amerik??iem un ang?iem izmaks?jusi 250 mllj. dol?ru. ' Otrdien Berl?n? p?c 15 m?neiem uz pirmo apspriedi san?ca visu joslu milit?ro gubernatoru vietnieki, lai iedz?vin?tu Par?zes konferenc? pie?emtos l?mumus. Paredz?ts p?rrun?t star^joslu tirdzniec?bas un satiksmes probl?mas.
maga komunistu sak?ve Belgl?a Karalim l.eopoldam cer?bas atgriezties uz tro?a Parlamenta v?l?an?s, kas Be??ij? noUka sv?tdien, komfinfatl
dzivoja smaga sak?vi Dalvlet vi?i zaud?ja pat lids iO proc, b^^|, stipr?ko partiju k|ttvii?i Idristigie soci?listi, kam ir absolfits valrUj^ U deput?tu padom?. Nedauda p?rst?vju laud?juSl m mm^tm^ bet vair?k nek? divk?rojui savu deput?tu skaitu Uber??l No ^ vieOun deput?ta padom? kristigajiem soci?listiem ir I H s o d l l ^ kr?tiem 66, Uber??ian 30* bet komanlatiepi IS. P?o 1946. gada n?m komOnistiem bija 28 depotitL
Ja Pad. savien?b? cilv?kiem ^ liegts dom?t, un Ue ar ?du luS ari labpr?t nenodarbojas. c l t l  ^ ir Rietumeirop?, Pirmk?rt, dzie salonkom?nisti gadu teditt^ p i e r ? j a , ka starp mSSl teoriju un Maskavas praksi i T S ziga plaisa, kas bleil vien nav maz p?rejama. V?l?k atv?r?i Z ar? str?dniekiem, kad tie pledus ja komunistu organiz?tos, \XM^ tos un vad?tos streikus un sabS! as aktus Francij?, itallj? un T r?j?s rietumu valst?s. liel? ttiSk
Cli ?0^ iutborW^ putoV" 118.
apeielmHts Eiropas p?d?jais PULKVEDIS CAIMS K?UVIS VALSTS PREZIDENTS UN MARALS Sv?tdien ar 90Vo balsu par Slri^ jas valsts prezidentu iev?l?ts plkv. Caims, kas priek daiem m?neiem izdar?ja valsts apv?rsumu un sagr?ba varu. Otra kandid?ta im augstjam amatam nebija. P?c iev?l?anas plkv. Caims prokla;n?ja sevi par masalu un deklar?ja, ka vi? clnlijies pret komunismu un iest?sies par draudz?bu ar Lielbrit?niju. Jauno s?rieu kabinetu sast?d?jis l?dzin?jais s?tnis Kairo Brasajs, paturot sev ar? ?rlietu ministra posteni.
It??u Brazzavilles raid?t?js zi?o, ka policija un karasp?ks beidzot apcietin?jis Sic?lijas band?tu Salva-tori Duljano. Vald?bai Duljano gaitas Izmaks?ja vair?k miljonus liru. Lielas karasp?ka un policijas vien?biig Ilgu laiku bez pan?kumiem p?l?j?s Izsekot band?tu un vi?a piekrit?jus. Sals gait?s daudzi polidstl im karav?ri zaud?jui ar? savas dz?v?bas. Duljano nebija iesp?jams tik ilgi apcietin?t vien?gi t?p?c, ka vi?u atbalst?ja nabadz?gie kalnu iedz?vot?ji. P?c Italu raid?t?ju Inform?cijas, band?ts'ar tuv?ka-jleim l?dzstr?dniekiem sa?emts g?st? Sic?lijas galvaspils?t? Palermo.
Jau pirmdienas p?cpusdien? princim pavaldonlm Sarlam sava koal?cijas kabineta demisiju iesniedza ministru prezidents ?ntl Sp?ks. Sagaid?ms, ka Jaun?s vald?bas sast?d?anu pavaldonis uzdos krist?gajiem socl?lisUem k? stipr?kajai partijai. Inform?tas aprindas Brisel? Izsak?s, ka iesp?jams jauns koal?cijas kabinets, kup? bez soci?ldemokr?tiem Ieies ar? Uber??l. P?c aptuveno balsoanas reziilt?tu uzzin?anas ministru prezidents Sp?ks preses p?rst?vjiem izteic?s, k^ v?l?anas noz?m? liber??u u z v ^ un komunistu smagu sak?vi. K?ds krist?go soci?listu p?rst?vis paskaidroja, ka vi?a partija ar dau liber??u atbalstu cerot atrisin?t kara?a Leopolda probl?mu. V?l?an?s ogad pirmoreiz piedal?j?s ari sieviet?s. L?dz im Be??ij? bija ties?bas balsot vien?gi kara atraitn?m. Savu pilso?a pien?kumu izpild?ja 90 proc. be??u. Desmit procentam, kas balsis nenodeva, b?s j?maks? neliela soda nauda, jo piedal?an?s v?l?an?s ir oblig?ta. Liber??u lielos pan?kumus Izskaidro ar to, ka vi?i Iest?j?s par nodok?u samazin?anu 25 proc. apm?r?. Nule notiku?s v?l?anas Be??ij? visum? r?da t?du pau ainu k? cit?s Rietumeiropas valstis un It?lij?. Lab? sp?rna partijas guvuas Iev?rojamus pan?kumus kam?r komunisti zaud?jui, pie kam daviet vi?u zaud?jumi ir t?ri katastrof?li, sal?dzinot ar 1946. g. T?du sak?vi' laikam negaid?ja ari pai Marksa un ?e?ina ideju sludin?t?ji. Visnepat?kam?kais komunistiem ir tas apst?klis, ka vi?u piekrit?ju skaits sarucis pat t? saucamaj? Be??ljas sarkanaj? iecirkn?" Luvj?r? pie Monsas un Lje?. T? ir z?m?ga par?d?ba, ko, droi vien, iev?ros ar? Maskav?. P?c V?cijas kapitul?cijas komunistu skaits vis? Rietumeirop? strauji vairoj?s. ' Fai&ltii'' itkftVi un atbr?voan? no V?cijas l;^ au-giem, ar? Pad. savien?bai bija savi nopelni, un rletunuiieki, paradui tic?t tam, kas rakst?ts uz pap?ra, uzskat?ja sarkanarmiju par ?sto demokr?tisko ide?lu aizst?vi un sarg?t?ju. So noska?ojumu veikli izmantoja da?do valstu komunistu partiju vado?i, kas bija skolojuies Maskav? un sa??ma direkt?vas tiei no Krem?a. Z?m?gi, ka komunisma idejas atrada augl?gu zemi. ne vien str?dnieku aprind?s, bet ar? intelll?enc?, sevi?i starp zin?tniekiem. Rietumos rad?s veselas sa-lonkom?nistu grupas, kas m?l?ja teoretiz?t par priv?t?paumu atsavin?anu, valsti k? augst?ko iest?d?jumu pasaul? un vienl?dz?bu. Ka ?s simp?tijas pret komunismu jau ?etros gados p?c kara beig?m gandr?z plbilgl sarukuas, par to visliel?k? m?r? j?pateicas Maskavai. Politbirojs bija nov?rt?jis p?r?k zemu rietumnieku kult?ru. Kremlis gatavojas iecelt @  (Turpin?jums no 1. Ipp.). ties Vatik?na raid?t?ju un nevien? jaut?jum? negriezties pie Pr?gas archib?skapa, lai nepasliktin?tu vi?a st?vokli. Tikai vien? dievnam?, p?c iepriek?j?s sv?tdienas parauga, komunisti m??in?ja svilpieniem un starpsaucieniem trauc?t archib?skapa v?stules nolas?anu. Vi?i tom?r dr?zi vien bija spiesti apklust, kad atskan?ja dievl?dz?ju dziesmas. Jaun? gana v?stule, kas ir visais?k?, k?da jebkad nolas?ta no kancel?m, nog?d?ta draudz?m slepeni. Bazn?cas aprindas p?rliecin?tas, ka Zapotocka vald?ba tagad l?kos ar kailas varas pal?dz?bu salauzt kato?u augst?ko gar?dznieku pretest?bu. Ar k?diem pa??mieniem s?kui r?koties komunisti, liecina pag. sestdien vis?m draudz?m pies?t?tais apk?rtraksts nenolas?t nevienu archib?skapa gana v?stuli. Komunistiskie varasv?ri nekautr?j?s im apk?rtrakstam uzspiest pat Dr. Berana amata z?mogu, kas, l?dz ar visiem dokumentiem, ap??l?ts vi?a pil? Hrad?an?. Britu sv?tdienas prese p?rliecin?ta, ka pai ?echu komunisti varb?t ar? attur?tos no p?r?k krasas r?c?bas, ja vi?us uz to nespiestu kominforms, resp. Maskava. Bet kad j?klausa diviem ;:ungiem, tad vienm?r izdev?g?k iz-' ?irties par stipr?ko.
Vair?ki veices laikraksti sak?s zin?m, kp Helofensivu pret Austrumeiropas kato?u bazn?cu kominforms izpl?nojis sav? slepenaj? san?ksm?, kas notika 11. un 12. febru?r? Karlovi Varu Pupa luksus viesn?c?. Toreiz taj? piedal?j?s ne vien ita?ii komunistu vadonis Tol-jatl un biedrs Tor?zs no Par?zes, bet ar? tagad?jais Pad. savien?bas ?rlietu ministrs Viinskis. San?ksmes dal?bniekus ar Pad. savien?bas v?lm?m iepaz?stin?jis Krem?a speci?lists reli?iskajos jaut?jumos Glatkins^ bet pau ofens?vas pl?nu Izstr?d?jis Viinskis, Zapotockis un Fridrichs Geminders, kas, p?c dau ?rzemju urn?listu inform?cijas, diri?? visu Cechoslovakijas politisko dz?vi. Kdminforma pretreli?ijas kampa?a iedal?ma divi da??s: 1) draudu izn?cin?an? Austrumeirop? un 2i austrumu kato?u bazn?cas dibi-n?an?j kas b?tu neatkar?ga no Vatik?na, lin jauna p?vesta izraudz?an?. Pirmaj? faz? ietilpa bazn?cas procesi I Ung?rij? un Bulg?rij? un visp?r?jas kato?u vaj?anas Polij?, Tagad, p?c Budapetas parauga, Maskavai iz??rusies ari ?echiem at?emt augst?ko gar?go vad?bu. Ofens?vas piepild?jum? kominforms paredz?jis jaunas Austrumeiropas kato?u 1)azn?cas dibin?anu. Ar o r?c?bu komunisti dom? mazin?t ari Sv?t? gada noz?mi, ko visa kato?u
pasaule atz?m?s 1950. gad?. Ar lielu nepatiku Maskava konstat?jusi, ka, neraugoties uz visiem spaidiem, Austrumeiropas kato?i joproj?m, ir uztic?gi Vatik?nam. Dogmatisk? zi?? Jaun? bazn?ca tikai nedaudz punktos at?irtos no vec?s. S?kum? kominforms pl?nojis Austrumeiropas bazn?cas s?dekli Varav?. V?l?k is nodoms tortiSr atmests, jo Pad. savien?ba p?r?k labi zina po?u kato?u uztic?bu Romai. Tad par s?dekli Izraudz?ta Pr?ga. Sis izv?les pamat? ir ar? zin?mas v?sturiskas reminiscences. 1^ zin?ms, Boh?mij? sav? laik? jau rad?s ?paa nacion?la bazn?ca, ko nodibin?ja Hu^. Lai gan Cechoslovakij? v?l joproj?m kato?u bazn?cai pieder 9 mil joni tic?go, Maskava cer, ka nacion?las tendences jaunai reli?iskai kust?bai te visviegl?k Izmantojamas.  Par jaun?m komunistu metod?m kas v?rstas pret bazn?cu, zi?o ari no Polijas. Kop gadu simte?iem Censtochova bija t? vieta, kur kat-ru gadu ierad?s t?kstoiem sv?tce?nieku, lai izl?gtos sv?t?bu no Brinumdarit?jas Dievm?tes sv?t-gleznas. Vald?ba tagad pazi?ojusi, ka sv?tce?ojums uz Censtochovu Ir reakcion?ra paraa, kas nav savienojama ar tautas demokr?tiju". P?c vald?bas r?kojuma likvid?ta ari vec? Censtochov?, pils?tas p?rvalde un t?s viet? lec-Iti komunisti vai vi?u l?dzskr??oji, kuriem b?s j?r?p?jas, lai tauta uz ejieni vairs nepl?stu.
?aud?m apgaismoja pr?tu ari ta. v?rsums Cechoslovakij? un k( Infprma konflikts ar Tito. J a ^ tam laikam rietumnieki tic?ja h savien?bas propagandai par tauS ties?b?m, tra?iskie notikumi P r i * Masarlka pan?v?ba un visu d ^ kratlsko ide?lu m?d?ana kUb skaidri un nep?rprotami parfidS Krem?a ?stos nodomus, KonfllktrS Jugoslavlju savuk?rt lletlnfija,  solidarit?te un draudz?ba tsulH demokr?tiju bloku starp? pait|y vl?nlgl tik ilgi. Kam?r burtiski l i pilda Maskavas rikojumus. V?l?anu rezult?ti Be??ij? zfmli ar? cit?d? zi??. Si maz? r?pioi* bas valsts bija pirm?, kas p?c taa saimnieciski vis?tr?k atvese?o un kur ?audis var?ja visu {ff^ pirkt jfiu tad, kad daudzfis viktb v?l past?v?ja ierobeojumi, nc? on?llz?clja vai pre?u tr?kumi ?? gad turpretim Be??ija ir pln? valsts, kur vlskras?k par&dl)ii|| saimniecisk?s gr?t?bas. LalkrakMi labi sen priek v?l?an?m bijaii. dzamas zi?as, ka mazaj? rQpnii^ bas valsti aug ari bezdarbs. Jsi?, neraugoties uz visiem iem tii* st?k?iem, komunistu partija tm? jusi uztic?bu un daudzi strfidiMi nodevui savas balsis vai nu ??t krist?gajiem vai liber??iem, tad | l noz?m?, ka noticis zin?ms lQai|| v?l?t?ju psich?. Liekas, ka Pad.^i| vie?iba vairs^ nevar?s tik l?ti a?p zaud?to uztic?bu. ^ , ,^ i i Nule notiku?s v?l?anas t d k i | beidzot atrisin?s ari k?du t?ri Mp politisku probl?mu. Cetrl gsdl Mi pag?jui, kop karalis velt?gi giU|* Jls iesp?ju atgriezties tron?. Pret# vienm?r kategoriski nost?j?s so# listi, nor?dot, ka Leopolds vairi af?i^ bauda tautas uztic?bu. P?c 1940. || da v?l?an?m is apgalvojums likli'^ visai pamatots. Be??ij?, t?pat k? pl' r?j? Rietumeirop?, politiskais ska?ojums un politisk? domfi| bija novirz?jusies diezgan krasi i l kreisi. So apst?kli Izmantoja U soci?listi, t? komunisti. Bet lalkat^i c?|um? ?audis s?ka atkal pamazta?* nosv?rties pa labi. Krist?gie tSpf^ ' jau vair?kk?rt m??in?ja lerosinlt, lai sar?ko tautas nobalsoanu, kuj^ tad vajadz?tu Iz?irties, ko parUo polda atgrieanos dom? vienkfirill cilv?ks. Sp?ka koal?cijas [vald?ba iH o prieklikumu noraid?ja. Tft ki krist?gajiem parlament? V^ bija vair?kuma, Leopolda probleina Joprp* j?m palika neatrisin?ta. Paties?bu sakot, soci?listi neki4 nav kategoriski nost?juies pretmo narchlju Be??ij?. Vi?i bija ar mieru, ka troni manto Leopolda 18 gadpi vecais d?ls princis Bodu?ns. SaJU v?l?an?s viens no krist?go program* mas punktiem bija kara?a reablll* t?ana. T? ka vi?iem ir absolO?l vair?kums deput?tu kamer?, leipj-}ams, ka' Leopolds jau tuvkfi nlj kotn? atgriez?sies sav? Briseles pU u? uz?emsies vecos pien?kumus.
,u Padomju i U ?iii ,zi?88 nolM
; HitUIla hldi 1940. gadam
Sto bija br?vas un ne( ?Tdtaudribas un neu i t a M parakst?anas ' igruikava 1940. g< ^ iBkansrmlJai t Igaunljfi. P?c t! H valstis un lek}fii ,'iwlMib5. KommMtS iBif^lebilda, ka Fel( Sl^AlbMa Bllma?j ^ pag. gada jaiija ilnu iecSlis p?d?jas Iitvijas vald?bas pU 0? KBrlIs Zari?S.
PAPAU 172000 DP (?B). - ?enniU Miml ka utO m Ubddiotlei,
duli
ditvot ?o] Inrpretbii uzi
.  s . ' i-  '  palikuo b?g?u k^ iiiUtkas fizisku, s( apst?k?u d??| dgrit, jo neviena Vi?u vid? /| tUmie, vec?ki ?audis] i? .maziem b?rniem i yMlt tlmenes. Eirop? rt t?du profesiju ple? % speci?listiem, k?dus J?ttei nepieprasa. Sc, ajt&dot ?audis, k iest?des noraida J* Izskata vai slikt?s ?2S?^ ^ 's?ks apspi ^ kas paredz l( . v^alstis 18.000 bi? ' . i ! ! ? . ^ ^ !  ^ vlru.1 ttraduSl pagaidu ds
Au^trieJi ve?as savu a r m i i u Austrijas soci?listu un tautlj partijas p?rst?vis paskaidrojis uF korespondentam V?n?, ka austn l^ v?las savu armiju, kas b?tu dibin?ma t?l?t p?c miera l?guma Pl-rakst?anas un okup?cijas kari* sp?ka atvilkanas. Abas partiji^ par to jau apspriedu?s ?pa? mi' t?r? komisij? un vienoju?s \m in?jo miliciju p?rv?rst par armi tt.
S? komisija jau tuv?k? n?kotn? i|-str?d?ot likumu par karasp?ka ap-, m?c?b?m un iesaukanu. Sabiedroto milit?r? p?rvalde abu partiju prieklikumu atbalsta, nor?dot, s jaunajai austrieu armijai vajadz?tu r?p?ties par iek?ju drosim un robeu apsardz?bu jau no^ P/** m?s dienas, kad atvilks visU cetfU lielvalstu okup?cijas karasp?ku.
i f i ; ; ; T s^ ^^ d^zot o? sp?kers pasj iTOrikI?u tau^ a kauti fjUabot to k??du, kas K  ? j i e V TS, Hitlera ai pS^^ po?i bija Mt^^}^ slav?ja gan
7 *  ' jaunas