JA SAP GALVA VAI KA?AS REIMATISMS, APAR5AUDA MUGURKAULS
?auns dziedniec?bas veids, kas nov?r triekas sekas Amerik??u speci?l? literat?ra
nesen sniedza plau cilv?ka ?erme ?a kritiku: tas p?r?k atbilstot t?du dz?vnieku ?erme?a .konstrukcijai, kas staig? ?etrr?pus. Cilv?ka mu gurkauls eso^ p?r?k nesp?c?gs un t?d?? nepiem?rots ?erme?a p?r vietoanai horizont?l? st?vokl?. Bez tam ar? cilv?ka iek?jie org?ni esot vair?k plek?rti" nek? patiesi stabili nostiprin?ti organism?. Dziv- niekiem, turpretim, iekn-i atrodoties l?menisk? st?vokli un t? tad novietoti blakus viens otram. Cilv?ka ?ermeni org?ni atrodas viens zem* otra un biei nosl?d un p?rvietojas, kas rada trauc?jumus vi?u darbib?h
Si kritika atg?dina, ka daudz?s cilv?ku kait?s un slim?b?s vain?gas ?erme?a konstrukcijas nepiln?bas. Biei nevis baci?i, bet kaulu boj? jumi, trauc?jumi musku?u un sai?u funkcij?s, iedarbojoties uz attiec? giem nerviem, rada s?pes un iekai sumus. > ^
Zin?tne, b?dama nodarbin?ta ar neskait?m?m cit?m probl?m?m, i l gu laiku nebija piev?rsusi mugur kaula funkcij?m pien?c?go v?r?bu. Tikai kop ne?lga laika, kam?r me dic?n? pas?kti uzl?kot cilv?ka ?er meni k? vien?bu, izvair-ues no p? r?k dzi?as speci?liz?an?s, mugur kauls g?st arvien vair?k noz?mes da?du slim?bu c?lon?bas noskaidro- ian?. ?pai svar?gs ir tas apst?k lis, ka mugurkauls ir vien?g? sist?^ m? cilv?ka ?ermeni, kur? nerw Stiepjas starp kust?giem locek?iem skrieme?iem.
K? jau tas zin?tn? biei gad?jies, ari aj? gad?jum? laji nespeci?li sti bijui tie,tfcas atg?din?jui mu gurkaula Izpilo noz?mi cilv?ka ve sel?b?. Runa ir par t? sauktiem hiropraktl?iem. kuriem ir paiem savas slim?bu dziedin?anas meto des un kuru noz?mi medi?i spe ci?listi l?dz im kategoriski norai d?ja. T?, piem?ram, veic?, iem hiropraktl?iem ilgus gadus bija j? darbojas slepeni, vi?us uzl?koja par irstu darba kav?t?jiem, un, kad pa- cSlis jaut?jums par vi?u darbibas legaliz?anu, izrais?j?s dz?vas de bates, kas beidz?s ar tautas nobal- sc^anu Zen?vas, C?riches un Lucer nas kantonos. Piemin?t?s viet?s
i tauta v?l?j?s, lai hlroprakti?u dar- ? bibu atjautu ofici?li. Ta?u vi?iem
J?pier?da, ka tiem Ir speci?la izglf- t?bfl,->bet par t?du veice savuk?rt
Sti?dsap Gerharda imarialitetafo
mantojumu Haupti
Kfids nejaus gad?jums p?k?i sac?lis putek?us ap Gerharda Haupt- ms?a atst?to liter?ro mantojumu. Proti Bodenes ezera, Mainavas s i l i , k? zin?ms, Zviedrijas protek- tor?tfi iek?rtota kult?ras v?rt?bu kr?tuve, kas pieietama ar? publikai. S l instit?ta uzdevum? zviedru pr in cis Lennarts Bernadots griezies pie Oerharda Hauptma?a pieder?ga jiem vi?a kundzes un d?la, kas, 9aska?? ar testamentu, ir ? man tojuma likum?gie ?panieki, ar prieklikumu nodot mantojumu min?t?s kr?tuves r?c?b?, ier?kojot seilfi Hauptma?a piemi?as arch?vu. Mantinieki o pied?v?jumu strupi horaidijui, Sis apst?klis devis vie l u plaiem uzbrukumiem pres? m? tei un d?lam, apvainojot vi?us mantojuma piesavin?an?, jo testa ment? Hauptmans bijis noteicis, ka tas izlietojams v?cu tautas lab?. S?di gad?jumi, kad pieder?gie, b?dami materi?li Ieinteres?ti, no klus? testamenta noteikumus, k u l - tfires v?stur? nav reta par?d?ba un ipal Francij? novedui pie skandaloz?m tiesas pr?v?m. Sagai d?ma spraiga polemika ar? Ger harda Hauptma?a atst?t? liter?r? mantojuma liet?, jo, pret?ji v?cu iakstnieka sena drauga Hilsena ap galvojumiem, Hauptma?a mantinie k u advok?ts pasv?tro, ka manto jums neesot iz??rd?ts.
atz?st tikai ?paos A S V instit?tos ieg?t?s zin?anas.
Hiroprakti?i deklar?, ka daudzas slim?bas, kuru iemesli l?dz im ne bija noskaidroti, paties?b? ce?as no p?rv?rt?b?m mugurkaul?. Sis p?r mai?as hiroprakti?i konstat?, i z taustot mugurkaulu ?paiem roku tv?rieniem, un, lai nov?rstu jebk? das aubas, kontroles p?c attiec?g?s vietas v?l nofotograf? ar rentgena stariem. Taisni p?d?jais apst?klis pan?cis, ka ari daudzi no l?dz im skeptiskajiem ?rstiem s?kui pie v?rst nopietnu v?r?bu hlroprakti ?u darbam.
Hiropraktik?, t? tad, nelieto ne medikamentus, ne injekcijas, ne ar? t? ieteic pacientiem k?du no medi c?n? paz?stamaj?m k?r?m". Vie n?gie ?rstniec?bas l?dzek?i, kas ir hiroprakti?a r?c?b?, ir vi?a ?paie roku tv?rieni, vi?a ?pa? ?rstniec? bas technika, ko parasti d?v? par adjustements", pie kam ?s mani pul?cijas dziedina cilv?ku p?rstei dzoi vienk?r? k?rt?. Hiroprakti k? prasa rijpigas studijas, t? k?u vusi jau par zin?tnisku metodi, un t?s prat?jiem j?b?t ar ?oti pla?m un r?p?g?m zin?an?m medic?n?. A S V aj? zi?? atrodas t?lu priek? cit?m zem?m, un sadarb?ba starpi ?rstiem un hiropraktl?iem ir p i l n?ga.
No slim?b?m, ko Sis Eirop? tik maz paz?stamais ?rstniec?bas veids sp?j dziei^?t, vispirms minama paral?ze, ar? b?rnu triekas seku ga d?jumos, bezmiegs, migr?na, nervu iekaisumi, astma, s?pes krustos, locek?u un musku?u ^reimatisms, iiass un t. s. krika. Ta?u ie ir tikai nedaudzi piem?ri. Hlroprak ti?u U2;gaid?m?s telp?s veic?, ne maz nerun?jot par ASV, kur pa reiz darbojas ap 20.000 hlroprak ti?u, sastopami slimnieki, kas s?- 'iHliiilllilllli)tlttil)))lilliiillllllllllllllll!lllilil)ilil^
Vai atrasts m??g?s jaunloas eliks?rs?
Priek divi gadiem 80 g. vecais anglis Semjuels Teilors Ailvort? atrada k?du savas vec?sm?tes re cepti, ar kuras ' pal?dz?bu esot ie g?stama m??ga jaun?ba. Sirmgal vis ??r?s pie darba: sav?ca daudzu pasugu z?les, v?r?ja t?s tr?s stun das, tad pielika triju citronu sulu un nedaudz austr?lieu medus, ie mais?ja vir? raugu, ??va nakti at dzist, nosm?la puitas \m sapild?ja pudel?s.
Tikko Teilors o dziru s?ka l ie tot, t?da? k?uva redzami pan?kumi. N?kamgad man b?s 85 gadi," ta gad saka vecais v?rs, un vi?am j? tic. ?rsti ir neizdibin?mas m?klas priek?, jo Teilors tie?m k??st jau n?ks: vi?a glui baltie mati k??st tikko man?mi sirmi, un redzamas jau daas br?nas ?ipsnas. Pirms divi gadiem vi? tikko sp?ja aiz vilkties no vienas telpas otr?, tagad vi? so?o tr?s reizes ned??? 25 km uz Londonu un to pau gabalu at paka?, b?dams pie tam vesels un mundrs. Bet pats trak?kais, kas ?rstus gal?gi p?rsteidza: Teiloram aug jauni zobi, kam?r l?dz im v i - ?^m mut? vairs nebija neviena. Ir ^aidrs , ka vecaj? v?r? notiek k?ds medic?na^ piln?gi nepaz?stams d? vains process, kas sp?j cilv?ku at jaunot. Teilors tom?r liedzas atkl?t sava br?numu eliks?ra" sast?vu, jo tas esot ?imenes nosl?pums, (b)
dzas par trauc?jumiem ku??a dar b?b?, sliktu sirds darb?bu, chronis- ku saaukst?anos u. t. t. Ta?u dzie din?mi i r tikai tie gad?jumi, kad slim?bu izsaukuas min?t?s p?r mai?as mugurkaul?. Pacienti, p?r liecin?juies par to, k?di no para stiem medic?n? lietojamiem l?dzek ?iem vi?iem neder, ar to dod pir mos svar?gos pieturas punktus hiro- prakti?im diagnozes r uzst?d?anai.
P?rmai?as mugurkaula strukt? r?, ja t?s nav maptotas iedzimt?bas ce??, parasti ce?as modern?s m?su laikmeta i dz?ves' ietekm?. Arodi, kas saist?ti ar lielu smagumu ne anu, ilgstou st?v?anu k?j?s, t? pat ciet?s asfalta ielas, gul?ana p?r?k m?kst?s gult?s biei i r mu gurkaula defektu c?lo?i. veice im jaut?jumam pieg?jusi visai r?p?gi. Saj? pavasari izdotaj? gr?mat? Zen?vas ?rsts Dr. lUijs konstat?, ka klasisk? emigrantu zeme izdevusi 50 reiz vair?k l?dzek?u par reima tisma, nek? par tuberkulozes dzie din?anu. Dr. Illijs apz?m? reima tismu par tautas s?rgu un konstat?, ka ?sten?b? reimatisku slim?bu ne maz nav, bet liela da?a no ?m k a i t?m saist?s ar defektiem mugur kaul?.. Vi? t?d?? ieteic piev?rst ?pau v?r?bu I b?rnu jaunieu kaulu sist?mas norm?lai att?st?bai. Vi? ir ar? tajos ieskatos, ka t? saukt?s auganas s?pes", ko pa z?st ?pai ne glui veselie b?rni, ir c?lonisk? sakar? ar p?rmai??m mugurkaul?.
sarkanarmij? ASVsak apjaust, kas bija un ko
gribtja ?en.Vlasm un vi?a ROA
RADIO C E P U R E Uz??mum? redzam? trppu ?ivere
ir Jaun?k? A3Vi radio r?pniec?basf sens?cija, kas dod lesp?jn katram pastaig?joties dzird?t savu ieinr]6to programmu. Par 7,95 dol?riem o divspuldtt uztv?r?ju ar ieb?v?to r?mja antena un galvas klausul?m var lietot l?dz 50 km no raid?t?ja. Radio cepuri sevi?i iem??ojui pus audi, kas jau paguvui nodibin?t marsieu biedr?bas" p?c Buka Ro- dersa un cit?m n?kotnes film?m.
Jauns b?iumorsts Vucija
^Piedodiet, ministra kungs, bet iiivaret?ja i r l i o t ra . . / *
Gi?ze Meijere no Milveikijas ASV piepras?jusi laul?bas ?ir
anu. Savu iesnie gumu tiesai vi?a pamatojusi ar ap galvojumu, ka vi
- ?as v?rs vair?k vi r?p?joties par sa
vu suni nek? vi?u Tiesa atzina Gr?- zes M . pras?bu par pietiekami pama-
I? totu un ??ra laul?bu ar nosac?- '* jumu, ka suns paliek v?ram.
Stockholms Tidningen nesen sniedza k?da Maskavas laikrak sta jaunumu, ka naktspodu iz gudrojis" krieva Vasiljevs T a - marinovs, jau tr?s gadus pirms Amerikas "atkl?anas. Var jau b?t, tikai kapit?listisko caru ap spiesti krievi nevar?ja izgudro jumu patent?t un triecientemp? att?st?t t?l?k. Atmi?? n?k k?da augst?ka sarkanarmijas virsnie ka v?stule, kuru vi? dr?z pec Latvijas pirm?s okup?anas rak st?jis pazi??m uz Maskavu. V irs nieks ar dz?vi R?g? bija ?oti ap mierin?ts, tikai 7 istabu dz?vok- lis Rai?a bulv?r? neesot ,>kult?-
il r?li" iek?rtots. Nevarot l?g? no mazg?ties, jo p?r?k biei esot j? velk aukla, lai tec?tu ?dens...
Konnersreltas Ter?zei Nelmanei, kura sp?jot dar?t br?numus un dziedin?t slim niekus no gr?t?m kalt?m, nesen gan tikai film? p?c Verfe?a noveles pie vienoj?s Bernadete, un tagad ab?m sie viet?m piebiedrojies ari k?ds brlnum- ?rsts V?cijas pils?ti?as Herfordas ie dz?vot?js Bruno Gr?nlngs. A r i vi?a spe cialit?te Ir dziedin?t kronlskas un pa rastiem medlcl?ias lldzekUem nedziedi n?mas kaltes, un v?l tikai prlekS ne daudz ned?j?m v?cu prese zi?oja par divi gad?jumiem, kuros Gr?nlngs savas neikdieni??s sp?jas apliecin?jis daudzu cilv?ku kl?tb?tn?. Herfordas brlnum- ?rstam Izdevies atdot kust?bas sp?ju k? dam b?rnam, kas l?dz tam laikam bijis paraliz?ts, un atjaunbt redzes spSjas k? dam vec?kam v?ram, kas zaud?jis acu gaismu prlekS vair?kiem gadiem. Gr? nlngs cilv?ks ar m?kslinieciski saclr- totiem gariem matiem, asu profilu un stingru acu skatu- apgalvo, ka vi?a sp?j?s neesot nek? p?rdabiska, bet vLss nosl?pums past?vo^, v ^ a dzUaJ? reli ?iozit?t? un tic?b? sav?m sekm?m.
Gr?nlnga popularit?te pieaugusi ?r k?rt?gi ?tri un, k?| zi?o v?cu prese, ma zaj? Zlemelrelnas-Vestf?les pils?ti?? p?c vi?a pal?dz?bas l?dzot jau l?dz 10.000 ap mekl?t?ju dien? Vi?a pan?kumi p?d? j?s dien?s v?l vairojuies sakar? ar jau niem br?numdarbiem, un V?cijas ?rsti nost?dUl sare??tas probl?mas priek?, ta?u l?dz im v?l kav?jas ar atzinumu, t?pat Mlnchenes archiblskapa ordin?- rl?ts. no kura sagaida t? viedok?a de klar?ciju, l?dz Slm v?l klus?. Toties ak- Uvl s?kuas r?koties Iest?des un kancele jas. T? Zlemelrelnas-Vej^tf?les ministru kabinets ierosin?jis p?epraslt no Gr?nln ga pier?d?jumus.! vi?am ties?bas prak tiz?t, vai ari aizliegt darboties. T? k? Gr?ningam medic?niskas Izgl?t?bas nav un nav ari attiec?gas iest?des, kuras kompetenc?s b?tu at?aut brlnumdarla- nu, iesp?jams, ka Gr?ningam, glui k? film? Bernadetel, savi bilnumdarbi b?s j?p?rtrauc paklauspt Iest?u pav?l?m. T? Herfordas pils?tas valde jau pagu vusi aizliegt Gr?ningam turpm?k no darboties vi?a dziedniec?bas prakti?a amat?. K? zin?ms, V?cij? ?ds arods pa st?v un tam ir daudz piekrit?ju. Lai Iz vair?tos no iem Iest?u ?augiem, Gr? nlngs nodom?jis Ierasties Minchen?. Gr?nlnga dzimtaj? pils?t? pa to laiku Iedz?vot?ju savi??ojums vi?a prakses aiz lieguma d?? k?uvis tik liels, ka tie s?kui Iztur?ties draud?gi pret pils?tas Iest? d?m. Gr?nlnga piekrit?ji i sasl?gules ?pa? vien?b? kas izdevusi skrejlapas ar brlnum?rsta att?lu un parakstu ~ Bruno Gr?nings pal?dz ciet?jai cilv? cei " .
Gr?nlngs paskaidrojis preses p?rst?v jiem, ka savu Ieraanos Minchan? vi? salstot ar p?rbau;i?jlumiem, kuros Mln chenes ?rstiem b?ot Iesp?ja paiem sa v?m acim p?rliecinoties par vi?a sp? j?m.
Kad pag?ju? pavasar? divi jau ni krievu lidot?ji ar tukiem ben- cina tankiem nolaid?s k?d? ameri k??u aerodrom? pie Vines un, pla ti smaid?dami, baltgetrotiem M P skaidroja: Ai ruskij pilot", ameri k??iem rad?s jauns pier?d?jums, ka sarkanarmij? neb?t viss nav lab? kaj? k?rt?b?. Tagad ie abi lido t?ji Barsovs un Pirogovs ir Kansas tata jaunpilso?i, un vi?u balsis reiz?m dzirdamas A S V raid?jumos Padomju savien?bai. Starplaik? v?l vismaz pusducis krievu lidot?ju mekl?jui patv?ru mu pie rietumniekiem. P?d?jais b i ja k?ds jauns krievu leitnants, kas no R?gas aerodroma pac?l?s moder n?kaj? str?klas izn?cin?t?j? un no laid?s Zviedrij?. Ar? vi?a st?sts, kas pa da?ai par?d?j?s turienes pre s?, bija l?dz?gs iepriek?jiem. Tas ne ar ko neat??r?s no apm?ram 14.000 zi?ojumiem, kas odien gla* b?jas A S V un ang?u okup?cijas ie st?u skapjos Rietumv?cij?. Tie visi ir sarkanarmijas dezertieru izteiku mi par apst?k?iem un mor?li Sta ?ina karapulkos.
Plain Talk" maija izdevum? at rodams v?rt?jums par pretest?bas kust?bu sarkanarmij?. Tas skar ari Vlasova armijas likteni, un pirmo reizi dod spriedumu, kas piln?gi pret?js l?dzin?jieVn amerik??u ie skatiem par sabiedrotajiem pa? Krievij?, ja izceltos ka?S ar P a domju savien?bu.
K a sarkanarmij? i r sp?c?g?kais pretbo?eviku per?klis, to p?c A S V milit?ro zi?u analiz?t?ju uzska tiem pier?da R O A Vlasova ar mijas v?sture, S? padomju ?ene r??a dz?ve l?dz pat 1942. gada pa vasarim, kad vi? krita v?cu g? st?, bija velt?ta sarkanarmijai. No bo?eviku revol?cijas asinspirts V l a - sovs izn?ca ar pulkvea dienesta pak?pi. Vi? stud?ja Frunzes kara akad?mij?, kur vi?a klases biedrs bija ?ener?lis Gregorijs 2ukov. Kad s?k?s kar ar Hitleru, V l a - sovs atrad?s pado?pju virspav?l niec?bas t?b? ar ?ener?lleitnanta uzple?iem. Vi? bija tas, ku?ra ko mand?t? 2. armija attur?ja ?ene r??u fon Boka un Guderiana ofen s?vu pie Maskavas v?rtiem. J a toreiz Maskava b?tu kritusi^ teica H i t l e ^ ?ener??i Nirnbergas pr?v?, Padomju savien?ba, laikam, b?tu sabrukusi. ?oti iesp?jams, ka Sta ?ins, kas t?pat k? Hitlers sava re ?ma p?d?j?s dien?s, st?rgalv?gi pa lika aplenktaj? pils?t?, no t?s vairs neb?tu izk?uvis. Vlasovs izgl?ba Sta?inu. Vi?am pie??ra ?e?ina or deni, godin?ja par Vissavien?bas divaroni un nos?t?ja 1942. g. s? kum? \h ?e?ingr?das fronti.
V?l ?odien nav skaidr?bas, vai Vlasovs pats p?rg?ja pie v?cie iem, jeb vi?u tie?m sag?st?ja. P?c vienas versijas Vlasovs pats pie teicies k?d? v?cu bataljona t?b?, p?c otras vi? kontuz?ts atrasts gu?am k?d? zemn?c? p?c liel?ka v?cu caurr?viena. To ar? laikam nenoskaidros. Toties t?l?kais st?sts par Vlasovu un vi?a armiju ir pie tiekami dokument?ts visos s?ku mos.
1942. g. j?nij? Vlasovs Budlera iel? Berl?n? parakst?ja l?gumu ar v?cu virspav?lniec?bu. ?ener?lis Keitels vi?am nodeva Hitlera pi ln varu organiz?t Krievijas atbr?voa-
' nas armiju, kuras div?zijas c?n?tos kop? ar v?cieiem pret sarkanarmi- ju. K? to amerik??u avoti tagad apstiprina, Vlasovs toreiz v?cieiem pietiekami skaidri licis saprast, ka vi? neatbalst?s nacion?lsoci?lisma re?mu un t? politiskos m?r?us, bet visiem l?dzek?iem c?n?sies tikai par Sta?ina imp?rijas g?anu. i i i i i i a i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i M i i i i i Norijams iotoapaiLs nosaka kup^a slimTi^ as
Life zi?o par jauna veida foto kameru, kas izgatavota A S V ku??a slim?bu noteikanai. La i gan pati ideja nav jauna, tikai p?c 20 ga diem beidzot izdevies pagatavot l ie tojamu modeli, kas maz?ks par d?mu l?pu z?muli, viegli norijams un dod skaidrus uz??mumus. L?dz in?j?s norijam?s kameras" liel? ko tiesu nebija lietojamas t?d??, ka ku??a sulas aizsm?r?ja objekt?vu. Slimniekam reiz? ar kameru j?norij ar? tievs vads, kura gal? atrodas spuldze. ?rsts pa o vadu groza ar? kameru un p?c k?rtas uz?em ku??a sienas, atkl?jot visus iesp?jamos j? lumus, audz?jus vai g?ot?das p?r veidojumus. La i dab?tu pietiekoi 5?kaidrus uz??mumus no vis?m kuntja sien?m, slimniekam papildus pa bar?bas vadu ku??? p? gaisu, to izpl?ot. ?rsti sagaida, ka jau n? kamera ?oti atvieglos ku??a s l i m?bu noteikanu un ?rst?anu.
^sts.
Katr? gad?jum? ROA bija lo pretkom?nistiska. T?s dzin?jspel bija antikom?nisms, nevis prona-^ cisms,** saka .J>lain Ta?c". Vlaso neiz??r?s par c??u pret kom mu t?d??, ka Sta?ins neb?tu pieJ tiekami nov?rt?jis vi?a sp?jas, Via sova r?c?bu nevar izskaidrot ar? slavas vai goda k?ri. Visu to v i ? _ bag?t?gi bija devis Kremlis. Vlasovg savu paktu ar Hitleru parakst?ja; tikai nol?k? g?zt padomju re?mu^ t. i . Sta?ina diktat?ru, lai atbrivotij^ krievu tautu no bo?eviku verdzl- bas. Uz to nor?da ar? pats Vlasova kust?bas apz?m?jums ROA -4 Krievijas atbr?voanas armija.
?en. Vlasovs ar saviem m?r?iem un centieniem nebija vien?gai sarkanarmijas virsnieks, kam Sta?l- na v?rds sadzinis asinis galv?. Pie* tiek atcer?ties vi?a t?ba sast?vu. t?ba prieknieks bija ?ener?lma jors -Trulins, kam t?da pat pak? pe bija bijusi pirms krianas v?cu g?st?. ROA avi?cijas pdekSnieks bija ?ener?lmajors iMalcevs, blj. sarkanarmijas T?lo austrumu ar mijas pulkvedis. Vlasova propa* gandas efs bija ?ener?lmajors Je- ?inkovs, galvenais inspektors bija ?ener?lmajors Malikins, kam bija visaugst?k?s goda z?mes un t?da i pat pak?pe sarkanarmij?. P l m f i i j Vlasova div?zijas komandieris bija ?ener?lmajors Meandrovs, 2, div? ziju komand?ja ?en. Zverevs, V la sova izlases pulka komandieris bija pulkvedis Sakarovs, vi?a galvenali adjutants pulkvedis Kromiadi<-^gru- z?ns no tuv?k?s Sta?ina apk?rtnes.
Sis sarkanarmijas zieds savu gal veno t?bu ier?koja s?kum? D a ^ - dorf? pie Berl?nes. Divi gadi v?l?k, kad Vlasova armija bija jau sa sniegusi 1 milj . v?ru, Vlasova gal venais Stabs p?rc?l?s uz KarlsbadL L a i gan vlasoviel nes?ja v?cu ar mijas uniformas, sav?s z?motn?i tie rot?j?s cadstisk?s Krievija baltsarkanzilaj?m kr?s?m. Vlaso viel patur?ja visas agr?k?s sar- | kanarmijas dienesta pak?pes, vi?u runa, pat iztur?an?s un ?r?j?s pa raas ne ar ko neat??r?s no saN kanarmijas trad?cij?m, bet tie sav? gar? bija p?rliecin?ti Sta?ina pi- tinlrtd. : :
T?pat k padomju prese ?ofd Vlasova krianas g?st? ld42. gad? ne ar v?rdu nepiemin?ja o nepa t?kamo gad?jumu, t? ar? tagad v?l 5 gadus p?c otr? pasaules kara bei g?m, nav par?d?jusies nevienagrfi- mata vai pla?ks apcer?jums par Vlasova armiju. La i gan ang?iem un amerik??iem, t?pat k? krieviem paiem, arch?vos atrodas viss?k?kie materi?li, tie netiek public?ti. Tam ir s^vs iemesls. Padomju savien? b? atkl?t?ba nedr?kst uzzin?t, cik milz?ga nodev?ba var?ja izaugt sar kanarmijas rind?s, ang?iem nav ne k?du tieu iemeslu Vlasovu cildi n?t, bet amerik??i l?dz im kautr? j?s izrun?t ROA v?rdu, jo ar to sai st?s viena no liel?kaj?m k??d?m, k?das amerik??i pielaida savas mi lit?r?s uzvaras nosl?gum? Eirop?.
ROA bija labi organiz?ta, piln?ga armija. T?s gaisa sp?ki vien ap tv?ra 3000 pirm?ir?gu lidot?ju. Visi ie ?audis n?ca no krievu kara g?stek?u nometn?m, kur vi?us iz raudz?ja Vlasova komisijas. C?n? ties pret Sta?inu pieteic?s pat t?di Padomju savien?bas varo?i k? ma jors Antilevskis un majors Bifi- kovs abi paz?stam?kie Sta?ina sarkanie ?rg?i", kas katrs bija no triekui desmitiem ienaidnieku gai sa kauj?. Vi?i Eger? apm?c?ja krie vu lidot?jus r?koties ar v?cu lid* ma?n?m. ROA izl?koanas un pro pagandas da?a bija tik labi organi z?ta, ka v?ciei, neraugoties uz v i su glui dab?go nenov?d?bu un ne uztic?bu, tur s?t?ja apm?c?t ar? sa vus a?entus, ?pai Vlasova spiegu skola Nr. 6, kas atrad?s Marien- b?d?, pag. kar? paveica glui neti camus darbus. Starp citu ROA spie gi atrad?s ar? marala Zukova gal venaj? t?b? un Hitleram pieg?d? ja visus krievu ofens?vu pl?nus. Tie bija ?sti un b?tu var?jui vair?k k?rt gl?bt atk?pjo?s v?cu armijas, ja Hitlera ?eni?l?s pav?les" neb? tu visskaidr?k?s lietas saputroju as.
Kad Vlasovs bija sav?cis 1 mil jonu v!ru, v?cu virspav?lniec?ba dar?ja visu, lai pan?ktu is kust? bas aizlieganu. ?pai par to c? n?j?s Himlers. T?pat Ostlandes mi nistrs Rozenbergs vair?kk?rt drau d?ja demision?t, ja bo?eviklm at?auot t?l?k organiz?ties v?cu uniform?s". Vlasovs piedz?voja smagas krizes. Vi?u divreiz pat ap cietin?ja un atst?ja m?jas arest?, bet tad st?voklis front?s vi?u gl? ba. V?cieiem Vlasova karasp?ku vajadz?ja. Bez t? c??a nebija ie dom?jama. K? tas Nirnbergas pr?-
W^ . . . 5 . ne vai Ka mi kof not
nU
^ , t 5 tirg? m a l ' -
rV"'?[.^'aJp Sa cena m^Krti- Tie ir m^fl popul?rs
i f i K i a ! ^ / r
ASSS V i m b l e d o f Slerika?u begemon - '"Ttai aelidevas, - no pie
V vienu ^ieguva M K u n g u viensp?le u2-
L i S n . V. kaliformetis
ElTDrobDlJu, kas lepr ek -?SSrliednol bi ja U c s ptetinieklem. D&mu
jiiinatt5Ja k?uva paga- "S, melitare Luize Brova,
piet savu tautieti I t e , abas p?ri uzva- j jfatt bubultsp?l?. D?mu
tekoja ari Gonzaless ar kmaiot kungu dubultsp?le, l i H KeiivldMrikas pfirst?vju teB.SJrdlesa uzvara IftVl?t?,
"! ipJ?a pSrtraukt amerl- ifn jMpSlams, k a "V lm- atejleih' spSkletti ?re
B?Diobnliam tSs bi ja pSd?- iBim cli?iaB, )o abi sa??musi Mki pled5v5)umus no p r o -
menedieriem. , Iii! v&cu - vidusdistanCu IMeimets sv?tdien F r a n k -
Pi sl
j?ivmucm sveiuicii i - i a i m - InittfiOO m starptautiski ie -
W 1:51,0 min. laik?, bet c i -I im gada lab?kos s^isnlegu- lltavliibav?rlias meista?sac?k- ^i*la Stegers t??l?kan? la 5. labSkais Eirop?) un L u -
N - 2 1 , 8 s e k ;
Sl
85 Iii
I Nodeviba sari N?telt!, Vlasovs viegli b?- ?>Wlj lav?l?t no g?stek?u no - ? r ' j p l l i o n l kaujas sp?j?gu * pret Sta?inu, ja vien
to b?tu at??vui, bila pret to. R o z e n - IL> *06ticrn zobiem, lai l & 5 , u r a u Ost lan- |l 3'^"'^"s'f"'"" f r o n te l^ i"^ ' uzbrukum?,
J%!l f f ^ ' ^ ^ S k piln?gi
1 . ^ l a m apst?k- ^CMS'^'^'"s^ bi ja P?llt ka ie?emtajos a p - i ' ^ p r i ^ f ' " ' ^ ^ mita" ' 1 ^ i ^ ^ nepiemin?ja. m%tam, kad v l a -
r f K ?'V saprata, k a
! evu S tad pai nobi- W . * f lielu n^r^^'^^ l i k -
padev?s 18^5-
