nelaim?gos % a dziedin?t toiS ^ sanatorijss valt
,^S^d vi?iem^
lamos mi tSdosI orakoplastika S [urera sensfidonHi } neatst?j nekl&i e^rmfenl un nelato
"'^ kr?u siehu. -ts, 6treptoniic||i
pret zin?mlein'jie iabi papildina
atrasts Ildzekl tol kops IMU
Bonn?, kur bij?i?d ?su fabriku labon profesors Dr. Ifc. saviem tuvfikajh sniedza pirmis j?.
tbc apkaroana , kas pieder tio. ?miskajai grt?ii iidzek?iem nosauliit ^mu stadijas M
tagad ir bieii ile* Is vair?k?s Riete
L?dzin?jie :a is TB I m lu t?r?s substan
jus pan?kumus di< kakla tub?irkute
30 visiem gadUih ?din?ti), kft Dl l^es iekaisumu n ian?. Toties vS?u iis l?dzeklis uzrSi^ ian?, bet ari p?sli in? t? pangkunl Ir Piln?gi bez Mm " ir c??? armlHto ladze?u pl?ves le ' novados, i0
izcili pantaL o l?dzek?u l^
jot, Izdosies # iev?rojami uzlabot
?
?vienigl kl?nikSs.
faba bija stav^ ar paclentieia, k?rtu jau stn|
I br?dim daJl F Irdu un tad j t M klus?ja, galdi?*
'u? bals P^ S tom?r labSt? niru dabisItS *
?Eint/inam J??J l a i taismba, 1J ? atradumu F l?d?j? ?toi?u ?ar?tu I visu ?odi?"
pleca:
Kur un k? str?d?
1943. gada maij?, kad Pad. sa vien?bu v?l arvien nopietni apdrau- diia v?cu armijas, un rietumvalstu sOtItIe kara materi?li Kremlim ?i-L ivarig?ki par vis?m pasaules re tfolflcljas dom?m, politbirojs, k? jjn?mf arHelu ska?umu pazi?oja ^Onlfitlskfis internacion?les l ikvi- (HiaDU. K?ra beigu posm? un pir- mtloi P^ka?a gados komintems ^?tm ofici?li neeksist?ja. Pollt- h?jojs t? darb?bu atkal atjaunoja 1947. i septembr? Belgrad?, oreiz K^ aucot to par ^komunistisko in- formtcijas biroju" Jeb kominfor-
un formul?jot k? galveno dar b?bas m?r?i apkarot rietumu demokr?tisko ideju izplat?anos Austrumeirop?. M drl2 no Belgrades s?ka n?kt I^niucijas zi?as par marala Tito
kccarigi patst?v?go politiku. Krie vu deleg?ts kominform? biedrs Ju Mie loj?s , ka Jugoslavu slepen? policija izseko Belgrad? katru vi?a 1^11. Ari cit?d? zi?? Kremlim ar ?lfit^i cildin?to bo?evisma c?ni- tju un tautag varoni Tito nebija viJra pa ce?am. Kominforms ne- Viesmllf?aj? Belgrad? s?ka Justies neomultSi un beidzot pag. gada va- girlp p?o asas notu izmai?as starp St^u un Tito, p?rv?c?s uz Buka- rsstu.
Kominform? organizatorisko uz- bOvl un pareiz?jo darb?bu rum??u gslvaspils?tfi s?k?k apraksta (22.6.) Ki!lfidas laikraksta The Montreal Dally Star korespondents Jans. K o l - vins. Vair?kos lielos namu blokos vleii? no galvenaj?m pils?tas iel?m darbojas pavisam 5 kominform? departamenti: politiskais, n^ilit?- rals, saimnieciskais, a?it?cijas un inform?cijas. Sais departamentos 700 Maskavai uztic?gi ier?d?i Iz- itrfidft pl?nus rietumvalstu kom?- niltls?o pagftdnieku darb?bai siriiku, sabot?as un izspiegoanas akdJBm. Interesants ir fakts, ka ne- H i l l i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i
Laim?gajai padomju tautai vair?k j?smejas
Ibikava (b). Krievu humori stu satiriBtu un karikat?ristu kon- gnss, kas notika Saj?s dien?s, kon- ttlt?JiSi ka krievi p?r?k maz sme- jotlls, un uzbrucis laikrakstiem, ka tis esot par nopietniem un sastin- guUam.. Uel?kle vaininieki aj? 2i?& .^e8oit-*province8 laikraksti; Ofi- ci?laia padomju urn?ls ..Ku?tura i lz?** Ja\m?kaj? izdevum? aplie- dna ka konferences kritika esot pltolgi pamatota**.
Diem?l, ne humoristu kongress, na kult?ras iurn?ls nav v pateicis, par ko gan lai padomju ?audis smietos!
7'
n a v ^ ^ n . o ' ^ A ' l ^ departament? nav reprezent?ti ang?u komunisti. ^1.5 ''u^^.P"^^ kominform? r?ko-
t)et ac?m redzot nebauda pietiekami daudz uztic?bas, lai va-
S l V a S . ''''''''''' ^ ^ ^ ^ i ^ - A?it?cijas departamenta sp??u
zemju nodalu vada temperament?g? Doloresa Ibarurl, k?dreiz?j? ugun?- ga Barselonas sp??u republik??u or?tore. Vi?as speci?lais t?bs pret i^f^^o, Sp?niju atrodas Tul?z?. 2;ai pa? departament? ir sevi?a slavu nodala, kuras uzdevums nod bln?t kontaktu ar slavu mino rit?t?m vis?s rietumu pasaules vai- stis T?pat ir V?cijas nodala un ko- loniju nodala. Visas ?s noda?as ciei sadarbojas ar pasaules revo l?cijas nodalu", kuras vad?t?js ir k?ds bezpavalstnieks Eduards Ko l - mans.
Inform?cijas departaments r?p? jas par komunistisk?s literat?ras public?anu, k? ar? k?rto un uzgla b? dokumentus un kartot?kas. Sprieot p?c kominform? nosauku ma, im departamentam vajadz?tu b?t galvenajai un pat vien?gajai or ganiz?cijas sast?vda?ai, bet ?sten?b? tas veido tikai sam?r? nenoz?m?gu kominform? apaknozari.
Daudz svar?g?ks ir milit?rais de partaments, kur str?d? apm. puse no visiem kominform? darbinie kiem. Sai departament?, kas p?c uzb?ves atg?dina ?stu kara mini striju, past?v rekrut?anas, izl?ko anas, transporta, operat?v? u. c. noda?as. Departaments v?c un sa dala iero?us komunistiskajiem par-
, tiz?nlem un nosaka galvenos vilcie nos to darb?bu saska?? ar Maska vas pav?l?m. Pad. savien?bas virs pav?lniec?bas p?rst?vis ai depar tament? ir plkv. Klranovs.
Politiskais departaments, ko va r?tu uzskat?t par kominform? sma dzen?m, uztur kontaktu ar PSRS un t?s satelltvalstu diplom?tisk?m misij?m London? un cit?s rietum valstu galvaspils?t?s, k? ar? v?c sa rakstus par komunistu ienaidnie kiem vis? pasaul?. Sevi?i akt?va ir jaunatnes nodala, kuras darb?ba, k? nesen atkl?j?s, bija laidusi dzi ?as saknes pat Austr?lijas skautu organiz?cij?.
Kominform? ?ener?lpadomes fak tiskais vad?t?js ir PSRS komunistu partijas ?ener?lsekret?rs Ma?en- kovs, ko daudzi uzskata par iesp? jamo Sta?ina p?cn?c?ju. Bez PSRS ai augst?kaj? kominform? org?n? p?rst?v?tas v?l Polija, Ung?rija, Rum?nija, Bulg?rija, Cechoslovaki- ja, Alb?nija un It?lija. Dom?jams, ka dr?zum? te uz?ems ar? sp??u un v?cu komunistus.
Sauns ipimdmB webt^wda 20D f f f i
bmr?evahrefimmm Valkas nometnes p?rbaudes sa
c?kst?s vieglatl?tik? jaunu trimdas rekordu 200 m barjerskr?jien? 28,0 sek. sasniedz^ K. Upenieks. Pirms tara vi? 400 m bija veicis 53,4. L?dzin?jais trimdas lab?kais sa sniegums 28,3 dri pieder?ja K . Upe- niekam.
iaunus pan?kumus guvuSi ar? Valkas jauniei Nlrnbergas apgaba la, jaunatnes sporta sv?tkos 9. j?li j?. 1933y34. g. dz. z?nu grup? E. Zikmanls uzvar?ja atkal augstl?k- an? ar 1,50 un bumbi?as mean? ar 74,30 m. Ibet 1000 m Skr?jien? ar 3:07,5 paUka otr? viet?. 193U32. g. dz. z?nu grup? E. Rumb?ns uzva r?ja 6,25 kg lodes gr?an? ar 11,52 m, bet Q. Zodl?S ar 10,14 m guva 3. vietu. V. Ne??e 11000 m skr?jien? sasniedza 3:10,8.
Latvieu YMCAs organiz?taj?s vieglatl?tikas korespondencsacikst?s z?nu .,A" grup? Valkas Jauniei sa sniedza 5253 punktus. Atsevi?ie la b?kie rezult?ti ?di: 100 m G. Zo- dl? 13,0, A. Fiers 13,1, 100 m: V. Ne??e 3:12.0. G. Zodi? 3:13.1. Augstl?kSan?: E. Zikmanls 1.50 m, V. Ne??e 1,40; 5 kg lodes gr?an? E. Rumb?ns, 12,41, G. Zodl?S 11,80 un 2 kg diska mean? G. Zodl? 26.97, E. Rumb?ns 28,70. A . L .
pae^auc dmhu un saiikami
N . MILLERS TUVOJAS 15 m L I N I J M
V?cu spprta [sv?tkos Pineberg? m?su izcilais lodes gr?d?js N . M i l - lers no jauna pier?d?ja, ka vi? jau piln?gi nobriedis 15 metru l?nijai un l?dz ar to ar? jaunam rekordam. Ar rezult?tu 14,83 Millers p?rliea- noi uzvar?ja p?r?jos sacenso?us. Piedal?j?s art citi U . S. vieglatl?U un sasniedza sekojous rezult?tus; ?etrc??? Riemeris ierindoj?s l . vie t? (100 m 11,7. t?ll?kS. 5,95. lod? 9,55 un augsti. 1,40). Augstl?kan? uzvar?ja Bern?ts ar 1,65 100 m. P?p?dis ierindoj?s 2. v. ar 12.0 (1. V. Riemeris 11,7 sek.), B.
D?nij?, spoi^ ta sv?tkos NestvedS, bal tieSu basketbola vien?ba zaud?jusi dfi?u sast?d?tai vienDsai ar 33:35 ' (16:16). Bal tieu Ierind? ap?ieja latvleSl Briedis (13 p.) un ?saks (10), lietuviei Matrl?ls (4) un Zukas (2) un Igaunis Polvers (4),
8varu celSanas rekordista K . Blleskalns Jau kop3 1947. g. vasaras dz?vo Anglij?, vi^ am radies sp?j?gs jaun?s paaudzes se* kot?js P?teris DOdars, kas nupat Uol* nljla sava apgabala melstarnosaukumu smagfi svarfi, sasniegdams trisci?fi 332 kg (spleSan? 95, rauSanfl lOO un grflan? 137
Hersbrukasi sievieu volejbola vie n?bas dal?bniece Daina Dzilna izce ?ojusi uz ASV, nevis uz Misisipi, bet gan Pensilv?nljas tatu.
Somu gargabalnleku cer?ba, jaunais Koskele Helsinkos veicis 6000 m iev?ro jam? laik? 14:24 ndln.. bet vecmeistara Helno, par sp?ti' saviem 37 gadiem 14:27,2 min. Pasaules rekordists Strands
I Oslo skr?jis 1500 m 3:51.4 min.
Jaunais Vfidjas futbola meistars VfR Mannheto, atgrieoties sav? pils?t?, piedz?voja neredz?ti j?sm? gu sagaid?anu. Trauksm? bija visa pils?ta, un t?kstoiem lauu gavil? dami pavad?ja automa?nas, kur?s brauca futbolisti Vi?us apb?ra zie diem un d?van?m, bija p?rtraukta satiksme, un meistaram par godu pat bija sl?gtas skolas un iest?des. K?ds veices tirgot?js iel?dzis visu vien?bu uz div?m ned???m at p?t? veic?. VfR Mannheim pie?? musi Borussia Dortmund izaicin? jumu 14. august? Dortmund? sacen sties revanc???.
bo?kmtboU?U Karlsr?? 9. un 10. j?lij? risin?j?s
3 vien?bu basketbola turn?rs, pie daloties Glsenes Daugavieu, Buc- bachas un Karlsr?es YMCAs vien? b?m.
Pirmaj? sp?l? m?jinieki dramatis k? c??? pieveica turn?ra favor?tu Daugavieus ar 62:50 (18:23). Karls r?es VMCAs vien?b? sp?l?ja un punktus guva: Ozoli? (26), Kono- pasevl?s (12), Ozols (10), Paegle (2). Bl?ment?ls (2), Rudz?tis, Rudi?, K?rkls, Grinhagens (0). Glsenei: Grieze (16), Rops (14), R. Ansons (12) , J . Ansons (8), K?rkls (0).
N?ko? sp?l? Bucbacha guva 44:34 (W:19) uzvaru p?r iepriek?j? sp?l? noguruajiem karlsr?ieSiem. Bucbachas vien?b? darboj?s Oll? (13) , ?ibermanis (18), Akme?kalns (6), K. Ludeks (4). M. Ludeks (4). Dubinskis (4).
Sv?tdien , Glsenes Daugaviei viegli pieveica Bucbachu ar augstu 56:16 (23:18) rezult?tu. T? k? katra vien?ba bija guvusi 1 uzvaru un 1 sp?li zaud?jusi, tad punktu st?vok lis vis?m bija vien?ds.
8. j?lij? Karlsr?es VMCA pie veica pils?tas v?cu meistaru K T V 46 ar 61:36 (20:8). bet 3. j?Uj? zau d?ja Heidelberg? 1948. g. V?cijas meistarvienlbai TB Heidelberg 18:26
M?su m??ais biedrs
Latvijas ?rstu apvien?ba trimd?.
I 1949. g. 12. j?lij? pl. 01.45 p?c gr?tas slim?bas Heil- Jgjg bronnas sanatorij? ??r?s no mums mana m?l? sieva,
m?te, meita un m?sa
Zelma Kalkaus, dzim. Salaks Dzim. 1922, g. 22. nov. Latvij?, Pededzes pag, Bl?gznu sal?"; apbed?ta ceturtdien, 14. j?lij?, p?kst. 15.00 Eslinge- nas kapos.
Es sapni par dzlmten! S?rojoais v?rs, meita, m?te, m?sa pagalvi liku V?cij? un m?sas Latvij?.
+ 1949. g. 3. j?lij? Edmundst?les sanatorij? p?c gr?t?m un ilg?m ciean?m ??r?s* no mums bij. karav?rs Elm?rs Kirteins dzim. 1913. g.^ 13. maij?. Apbed?ts 1949. g. 6. J?lij? Sp?kenbergas Mea kapos, G?stacht?.
Vi?u m?la piemi?? patur?s Edmundst?les sanatorijas latvieu kopa.
Viegl? n?v? 1949. g. 6. j?lij? Sp?kenbergas nometn? negaid?ti no mums ??r?s m?su m?l? un lab?
Marija Enzeli?a, dz. M?rniece k?dreiz?j? Mick?nu saimniece, dzim. Latvij? 1877. g. 21. nov. Apbed?ta 9. J?lij? G?stachtas Mea kapos.
Vi?u mil? piemin?? patur?s: virs, mazd?ls un m?sa V i c U i , d?ls vedekla, mazmeiti?a un mazmeitas ar v?riem Anglij?,
Es sapni par dzimteni pagalv? Ilku.
B?vinenieris
K?rlis Brants
Izdev?ja J . Mei?a P A Z I ? O J U M S .
Sakar? ar Fuldas nometnes l ikvi d?ciju esmu p?rvietojies uz (17a) Karlsruhe,; Forstner-Kaserne, Bl . 450, kurP| ar? l?dzu s?t?t nor? ?inus un pas?tin?jumus. Pazi?oju ari, ka A. Upenicka gr?mata Lab- sirdlgals profesors" ir izp?rdota un v?l ir dab?jama tikai vi?a gr? mata Likte?a viesn?ca".
Cena DM 4.. (129)
I z n ? k u s i Dipi. In. G. Bl?ma
PRAKTISKAS RADIOTECH- NIKAS PAMATL
Apg?ds Gai8inas Pils", Latvian DP Camp,
Hanau^M. (137)
(8:8). V.K*
INVAL?DI SPORTO
Ang?u futbola lietprat?ji, kas no skat?j?s V?cijas meistar?bas fin?l- sp?li, par t?s kvalit?ti izsak?s diez gan attur?gi. Anglijas futbola sa vien?bas ?ener?lsrekret?rs Stenlija Rouss: ,JCas par lielu dienu kas par sp?H," t?li? smaidot piebilz dams: Dareiz ari m?s Bp?l?jam t?du futbolu," bet aizmirsis pa skaidrot', k?da Anglijas liga t?du futbola sp?l?. Treneris Dovidtonii kas pareiz uzturas V?cijfi un labi paz?st lab?k?s vien?bas: ,Sp?l6 bija t?da, k?dai tai b?tu vajadtl* Jis b?t." Ar? v?cu futbola pecl?lU sti un sporta urn?listi par sp?lei technisko l?meni nav saJ?sminiU un nope? vair?ku sp?l?t?ju netpor* tlsko r?c?bu laukum?. Nor?da ar! ui to, ka futbola savien?bai tu?pmftk va jadz?tu izraudz?ties neitrfiliku ip?* Ies vietu, Jo Stutgart? prfivfi man* heimieu eksped?cija un 90 proo. p?r?jo skat?t?ju par katru cenu vi< l?j?s redz?t Dienvid|vficijaa vienf bas uzvaru un tfidA gar? ari Man* heimas vien?bu atbalst?ja, darot to ne katrreiz seviii?i disclpUnlU.
SUlu miedi mih?oicni Futbola trakums" V?cijai tui
bola meistarsac?ku fin?l? bija p?r* ??mis ne tikai 90.000 skatltfijui un miljonus, kas sp?les pfirraidijumu klaus?j?s pie radioapar?tiem bet ari ?etrus radioreportierui, kal klaus?t?jiem miedza ?stu Izteikimei akrob?tiku un nedzird?tus stila lie- dus piem?ram: z?l?ja m a u r ? v?smo meistara daimiana.. k& Jaunas stirnas borusiel dlpo pa laukumu..., tas ir vira ar dubul t?m plau?m, kas l?dz?gi terjeram p?rvalda laukumu. . ikatit?jiem izdeg dro in?t?j iH Langlocs ia- dara eksek?ciju un lau] ar lielga* balu uz v?rtiem, ?is divu centneru virs, dis tanks..., zemestr??u leii* mografam in? sp?li neb?tu ne bri di bijis miera... fan?ti?u drudai nfis v?l?an?s kfipin?jfis IKdz kul min?cijai..., bezmatainati cinitiji p?raug pata^ tevi,.., ii viri ar plau?m kfi ?r?e?u itabul?m... U t manheimie?i ir k? lapsu pailipttt* v? kas gl?n lai var?tu ieneit lavu vien?bu zeltain?s vakara lalkfii,.M ?vieniem nav nervu... un vil daudzi lldzlgii latviski netulkojami teicieni.
DIvisa kaaia IzcI?B tenii? Si ropas Joslas fin?l? no 23.-25. }? lijam sacent?sies Francija ar Itall Ju. Pirmfi puitilafill 8:1 piiViio%} Ung?riju bet It?lija Jugoslaviju* Zieme?amerikas Josl? Meksika vle gU pieveica Kubu un flnAli latUc- sies ar uzvar?t?ju no Austr?lijai Kan?das sacens?bas.
Kurzemes varo?u piemi?ai velt?ta dzejas antolo?ija
KURZEMES KRASTS. Sak?rtojis Andrejs Egl?tis no
rokrakstiem un p?d?jiem Kurzemes preses izdevumiem.- Cena DM 3.. Daus pdd?jo^ eksempl?rus pied?v? Daugavas Vanagu gr?matn?ca (13a) N?mberg 2. |DP Camp ,.Valka".
(101)
Baltieu invalidi Bedburgas p?rskolo* Sanfis centr?, par sp?ti miesas tr?ku miem, Ir visai akt?vi sporta nodarb?b?s: ach?. galda tenis? un volejbol?. tab? kie sportisti start? ari no v?cu biedr? b?m, g?stot labus pan?kumus, piem? ram gachlsU G. ?ltners un Igaunis ?en. I. Sodla un galda tenlslsU brfiU KrO- mlpl un VI. Daftk?vlca kas sp?l? Bed burgas v?cu pirmaj? vien?b?.
Iev?rojams notikums p?rskolofianfis centra sporta dz?v? bija volejbola tur n?rs, kur? piedal?j?s 8 vlenn)a8. Uzva r?ja ..galdnieki", 2. v. atatl??ot 8udrab- ka?us*' un 8. v. ..pulkste?talslt?jus". P? d?jo vien?b? (uz??mum?) visiem sp?l?t? jiem. Iz?emot kapteini, Ir amput?tas k i jas (vldQ turn?ra vad?t?js 2. KrOml?).
Sar?kot olimpisk?s sp?les katru otro gadu lldzSln?jo ?etru gadu perioda viet? k?d? konferenc?, kur p?rspriesta sp? ?u organiz?ana 1958. g. Melnburn?, Iero sin?jis Austr?lijas olimpisk?s komitejas loceklis Franks Borep?rs. i
Iepriecin?jums futbola totalizatora cie n?t?jiem Mlnchen? nodibin?ta un ofi ci?li re?istr?ta ..Futbola totalizatora pa- domdoSanas sabiedr?ba" ar 20.000 DM lielu pamatkapit?lu. SIs d?vain?s sabie dr?bas m?r?is - dot ..lletlS?us" pado mus Visiem, kas grib sp?l?t futbola to- tallrfitorS. Ar interesi gaid?ms, cik lai m?t?ju bOs Jaun?s sabiedr?bas klientu Vida.
D?OVAI SACHS Sacha sp?les propagandai Jau kopi
gadu desmitiem paslstams dBlvua lachfi", ar kura demonstr?jumu Ieva d?ja ait surptautisko Oldenburfu tuf* niru. Uz br?vi dab? itvtidota Il i la ia cha d?la g?jienus nelidara figOr?a. btl cUv?ki. Oldenburg? fig?ras tfioia** re?lskolas z?ni un meitenes, k u krlsal nos t?rpos k i karali, d?mas, tirgi, tor?i* laidini un bandiniekl kust?jis M, ki vi* ?uB diri??ja sp?les vad?t?js. Piirastl dil- vajam Sacbam*' izv?las slavenas partijM ar nedaudz vUcieniem, un Oldanburgl demonstr?ja visu laiku ?enUl?ki iachl* sta. amerik??a Morfija partiJu pret Iran* cOzi Izu?ru. kas sp?l?ta 1881. gadi Pi rlzes operas lotfi ..Sevi?as b?rddzi?a** Izr?des laiki . 17 g?jienos uivar?jli filor^ fljs.
DzIvo fiachu" paredz?ts iovasir de monstr?t ar? Zalcburgfl sv?tku spiltt laik?, un latvleSu lacha savltnlbil prieks?dis zv. adv. Melnb?rdis k idi la- chlstu san?ksm? leroslnljis .,dtfvi l i - chfi'* demonstr?jumu kldrelz iidirft Bi* lingenas kolonijas sporta laukumi. Iii par Interesanto un skaisto sp?li vairota interesi ?pai latvieu Jaunatni, k u f i l vidO t? trimd? palikusi novirti . l i Sacha savien?bas prieks?dis lo Sivu do mu v?l nav aizmirsis, bOtu Jauki, | i to var?tu ?stenot.
Apsl?ptos mantas mekl?t?ji Komo ezera piekrast?
dzimis 1888. g. 16. mart, miris 1949. g. 27. j?nij?, apglab?ts O. j?nij? Hanavas kapos, V?cij?.
V?rtus ver, v?rtus ver. Smagi trimdas smiltis ber. Ak. k? mani kauli ietu ^om uz t?vu dusas vietu, Tun> vien mana dv?s'le cer.
Par aizg?j?ju s?ro br?l?ns P. Brants ar ?imeni, p?r?jie radi un draugi V?cij?
un dzimtene.
Izn?kusi Ierobeot? i skait? dipi. m?ksl.-gra- fl?a F. VIksnes gr?mata
Latvisku audumu poraugi^ Satur? spilvenu galdautu, logu aiz
karu sienu segu utt. paraugi vist?r? k? latvieu ornamentik?. Gr?mata liela form?ta, maks? DM 10.--; atkal p?rdev?jiem ar uzliktu p?cmaksu pa st? 20 proc atlaide. Pa?t.: F VIksne asa) N?mberg 2, DP Lager Flsch- bach: L. Oulbe. Wawa A. C. R. Post Office. Ontarlo, Canada. (79/2)
Ja k?ds ko zin?tu par B?rtuli Krtikli, p?d?j? dz?ves v. Pastendes pag. K?rkli?os, un Kriu Dzeguzi no Talsiem, l?dz rakst?t K. Gren- cinam, Wotherton Hostel, Chlrburv, Montgomerv, England. (134)
Le Monde zi?o, ka k?d? Komo ezera piekrastes viet? pag. ned?l? lieli t?ristu un viet?jo zi?k?r?go pulki apst?jusi da?diem zin?tnis kiem un pagatavotiera apar?tiem apbru?otus vfrus, kas tur mckl?JuSi itin k? 1945. g. pavasari nogrem d?t?s Musolinl bag?t?bas. Kad it? lieu partiz?ni toreiz aptur?ja Mu- solini b?ganu uz Sveici, vi?u ro k?s krita ar? vair?kas somas ar bij. diktatora v?rtsliet?m un d?rgme- talliem. Sls somas toreiz pazuda bez p?d?m, t? ka Izplat?j?s vair? kas un da?das versijas par vi?u piev?c?jiem. P?d?j? laik? cirkul?ja zi?as, ka v?rt?bas galu gal? nok?u vuas Musolini v?cu sardzes rok?s, kas t?s noglab?jusi Komo ezera krast?. Sardzes prieknieks, SS pulkvedis Senefelds, uz n?ves gul tas o nosl?pumu atkl?jis k?dam it?lieu urn?listam, kas savuk?rt inform?jis it?lieu iest?des, kuras tagad o zi?u grib?juas p?rbaud?t
Vakar? tom?r izr?d?j?s, ka mek l?ana bijusi velt?ga, jo nor?d?t? viet? neatrada ne maz?ko nosl?pto mantu p?du. N?kam? dien? taga d?jais komunistu senators Sando Pertini, kur Musolini b?ganas lai k? piedal?jies partiz?nos, savuk?rt apgalvoja, ka Musolini v?rt?bas gan
nolaup?jui v?ciei, bet ka tie tfii ar? aizvedui uz V?ciju, kur par vi?u t?l?ko likteni nekas neesot U2 zin?ms.
91 g. V. ZVIEDRIJAS RASAUS PELDAS J ? ? X
Stokholma (B). - A r i Zviedrijt pareiz valda tropisks karstums. 91 g. V. Zviedrijas karalis Gustitvs sv?tdien peld?j?s Ju??. P?c peldd vi? izteicies: Savu mOu neesmu juties lab?k ka pareiz."" KaralU joproj?m sp?l? tenisu un iet uz me d?b?m.
PATS IZROK SAVU KAPV, 10 PAZlST SAVUS RADUS
Kansassiti (C). Mazaj? Ai?ri- jas pils?t? Kansasa SUt? sv?tdien apbed?ja 76 g. v. vecpuisi Donu Svensonu ar pav?rdu Priec?gali Do, kas stundu pirms savas n?vei v?l bija paguvis izrakt savu kapu. Dienu pirms n?ves vi?? kaimi?iem teicis: Es paz?stu savus radus. Ja pats sev nelzrakSu kapu, neviens to nedar?s.** Tad vi?? pa??mis l?pstu un devies uz kaps?tu. Kad p?d?j? smilu l?psta bijusi izmesta, vi?S nesp?k? sa?imis un novests slimn? c?. Stundu v?l?k vi?.^ miris.
IV -'^
?m
