LATVUA Tredien, imj^ i 0 i-20. j?UJI BoHijas valstis un ASV
Atz?m?jot neseno Latvijas s?tniec?bas vad?t?ja J. Feldma?a akredit?an?s vizIU pie ASV ?rlietu mi-niitra E?esona, lielais Bostonas laikraksts Tbe Christian Science Monitor (5. 7.) ievietojis sava Va-iiogtonas diplom?tisk? korespondenta Nila Stenforda (Neal Stan-ford) rakstu ,3altijas valstis un AV''. Koncentr?t? p?rskat? par baltleSu diplom?tisko p?rst?vju darb?bu Savienotaj?s valst?s starp citu atg?din?ts, ka tikko pag?jui tieSI 9 gadi, kop ASV ?rUetu ministrija sevi?? Samnera Vellesa deklar?cij? nosod?ja Pad. savien?bu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vilitisk?s patst?v?bas izn?cin?anu tm pazi?oja, ka Sav. valstis turpl-' n l i pretoties ?da veida nodev?gai r?c?bai. Visus os gadus Baltais nams ofici?li atzinis Baltijas valstu akredit?tos p?rst?vjus, sag?d?jot daudz neomul?gu br?u padomju diplom?tiem. T? pirms p?ris gadiem prezidenta Tr?mena r?kotaj? dinej? latvieu s?tnis Dr. B?lmanis bija nos?din?ts pie viena galda ar krievu v?stnieku Novikovu. Protams, laikraksti otr? dien? zi?oja, ka starp zin?miem viesiem vald?s Ja Iev?rojams v?sums*', un Maskavas propagandas ma?na nekav?joties nosod?ja Vaingtonu par ne-eksist?jou faistisku re?mu'* p?rst?vju iel?ganu Balt? nama dinej?s. Tagad ?rlietu ministrs E?e-eons atk?rtoti uzsv?ris, ka Sav. valstis turpina interes?ties par Latvijas br?v?bu. Nimbergas pr?v? ASV speci?li deklar?ja, ka net-zTst Baltijas valstu aneksiju, un noraid?ja ^arl krievu pras?bas p?c baltieu.DP izdoanas^ V?l nesen? pag?tn? Pad. savien?ba piedz?voja Jaunu neveiksmi, m??inot pan?kt, lai okup?to Baltijas valstu komunistiskie p?rst?vji var?tu piedal?ties starptautiskaj? radiofonu konferenc?.
mis HUGO PVRI?S
NOVELE Musu l?dzstr?dnieka v?stule no Francijas Skol? m?coties ?eogr?fijas stund?s par Elzasu un liotringiju, nekad nevar?ju ?sti iegaum?t, vai ?s zemes pieskait?mas pie Francijas vai V?cijas. D?vain? k?rt? ? sag?ta man v?l ir tagad, kad atrodos Elzas? turpat vai gadu. Elzasa ir skaista un bag?ta zeme, senas kult?ras glab?t?ja, un vienm?r bijusi tikpat k?rs kumoss saviem lielajiem kaimi?iem k? m?su Diev-zem?te. Varb?t ar? t?d?? clzasiel v?l odien pai nav ?st? skaidr?b?, vai vi?i ir v?cu tautai atl?zis", vai fran?u tautas v?l neuzplaucis" zars. Elzasai daudz l?dz?bas ar Latviju, ?pai atceroties m?su st?vokli pirms pirm? pasaules kara. Liel?ka at?ir?ba ir gan ?s zemes dab? augsnes, augu un klimata zi??, bet, ieskatoties dzi??k etniskos, v?sturiskos, kult?ras un politiskos apst?k?os, l?dz?ba k??st dak?rt taisni apbr?nojama. Min?u da?s t?ri ?r?jas par?d?bas. Elzasiei loti labpr?t ?d labi un daudz, t?pat k? m?s. Vi?i m?l ar? iedzert savu patais?to v?nu un degv?nu (slaveno ?irschwasser). Sk?bi k?posti, c?kas cepetis, desi?as te ir tikpat atz?ti gardumi k? m?su zem?. Viesoan?s un cien?ana liel? god?, k?zas nereti dzer 3 dienas ar vis?d?m sen?u izdar?b?m, gan tikai vairs uz laukiem. Tautas t?rpu valk?an? saskat?ma t?da pat ten-* dence k? p?d?jos gados pie mums. Elzasieu tautas t?rpi loti,kr??i kupliem brun?iem, bag?t?gi rot?ti izuvumiem, len?t?m un me??n?m. M?su z??u vainaga viet? galvu ro- SPRIEIET PASI, KAS NOTIEK
/
Pretrun?g?s valodas par dz?ves un darba apst?k?iem ASV dienvidu tatos nemitas. Kur ?sti patiesi^ ba, to v?l labu laiku nezin?sim. Uz ?liem tatiem tom?r jau devuies vair?k nek? 1000 latvieu un, k? iTcdsams no Iepriek?j? numur?' Sniegt?s intervijas ar plkv. KeU*' kotu, v?l vismaz 25 ?imenes dosies uz kokvilnas plant?cij?m. Nepat?kamu satraukumu latvieos rad?juas gan aizbrauc?ju v?stules, gan li?aSu amerik??u preses raksti, kas glui neiedom?jamos sal?dzin?jumos un aprakstos t?lo turienes darba vergu likteni. M?su l?dzstr?dnieks k?d? no liel?kaj?m latvieu kolonij?m cent?s noskaidr9t| vai nav sa?emtas s?k?kas zi?as par darbu plkv. Kelikota un vi?a kaimi?u farm?s. ?du v?stu?u bija veselas 8. Trij?s jkizbrau-c?jl ?loj?s par karstumu, ??sk?m un zemo izpe]?u. Divas v?stules var?tu izteikt vien? teikum?: viegli nav, bet dz?vot var. Cit?s div?s V?stul?s, kas n?ca no Skota far-mas, rakst?t?ji bija ?oti apmierin?ti. P?d?j? vispla?k? v?stule uz 6 lappus?m bija no objekt?va uti piesardz?ga v?ra pusm?a gados. No vi?a apraksta var?ja secin?t, ka dzIvokU ir labi, liel?ko tiesu izremont?ti, ar * Jaunielikt?m gr?d?m. T?pat ir apgaismoana un pietiekams skaits aku vai ?densvads. J?str?d? bez noteikta darba laika, un izpe??a ir caurm?r? pie- j auguam v?rietim 3 dol. dien?. Darbs kaulus nelau, bet klimats neparasts, un pie t? gr?ti pierast. Ar apr?pi var apmierin?ties, bet, piem.. Skota farmas administr?cija esot tik laipna un pretimn?koa, ka esot no iem pat?kamajiem cilv?kiem gr?ti aiziet un uzteikt vietu, Ja ar? izdevies atrast kaut kur dtu labi samaks?tu darbu. Bez tam katram, kas pietiekami c?t?gs, iesp?jams starplaik?, kam?r raas aug un nobriest, atrast blakus nodarboanos un nopeln?t vair?k nek? 3 doL dien?. N??eru str?dnieki dz?vo ?rk?rt?gi psimit?vos apst?k?os, savas vieglpr?t?g?s r?c?bas d?? biei non?k smagos par?dos, str?d? daudz veikl?k un ?tr?k par atbrauc?jiem, ned???m no vietas ?d vienu un to pau ?dienu ptipas ar spe?i un ?etros m?neos nopelni tik daudz, ka p?c tam visu p?r?jo gadu nestr?d? neko. Sis pamat?g?s v?stules nobeigumi teikts: Nevaru nevienam nedz Ieteikt, nedz k?du atrun?t no braukanas uz ejieni. Dz?ves apst?k?i te ir primit?v?ki un gr?t?ki nek? Latvij?, bet darba gan te uz pu^ maig?k." Lai m?su las?t?ji dab?tu objekt?vu un prec?zu ieskatu par iem Statiem un turienes darba apst?k?iem, k? tos att?lojusi amerik??u I tais vain?gs."
prese, sniedzam tulkojumu no j?nija m?nea Magazine Digest raksta Amerikas 75.000 vergu". Sis raksts s?kas v?rdiem: T? nav pat?kama las?mviela, bet kaut kas, ko jums vajadz?tu zir^t, jo tikail J?s un miljoni citu las?t?ju ir vien?gie, kas sp?j main?t os apkau-' nojoos apst?k?us.*' , ,JCrustt?va Toma b?das laiki nav gar?m. Kaut ar?' tagad m?s dz?vojam 1949. gada, 75.000 nabadz?gu balto un n??eru Sav. valst?s atrodas ?st? verdz?b?. No ? skaita 95 proc. ir n??eru. Tie str?d? un dz?vo ?st? dzimtb?an? Floridas, Dordijas, Misisipi un Lulzlanas tatu meos, terpent?na r?pn?c?s, kokvilnas un cukurbieu laukos. Dak?rt vi?u dz?ve rit apst?k?os, kas ne ar ko neat?iras no koncentr?cijas nor?et?u re?ma, un ap vi?u m?jok?iem apvilktas dzelo?-stiepules, lai zi?k?r?gie no ?rpasaules netiktu pie vi?iem un vi?i netiktu ?rpasaul?. Daudz?s ?d?s nometn?s darba vergi dz?vo ?irti no sav?m ?imen?m. Vi?u vien?g? cer?ba ir k?d? nakt? izb?gt. Tas tom?r atgad?s reti, Jo kas gan b?gs bez savas sievas un b?rniem. V i ?iem biei j?str?d? 16 stundu dien?, 'ieskaitot sv?tdienu. Vi?u m?jok?i ir neiedom?jami primit?vi sanaglotas b?das bez ?dens un labier?c?b?m. Logi bez stikliem, gultas lielo tiesu sast?v no maisiem, kas pieb?zti prieu skuj?m. K? ie ?audis non?k .?d? verdz?b?? Iemesls tam gandr?z vienm?r ir par?di, kurus farmeri un plant?ciju ?panieki saviem str?dniekiem pai cenas sag?d?t. Parasti uz ?m darba viet?m nos?ta tos, ko pau farmeru un plant?to-ru ietekm?t? policija un iest?des sod?juas par klaidon?bu vai citiem maz?kiem p?rk?pumiem. Vi?us soda, teiksim, ar 25 dol?riem. Kas tos nevar samaks?t, tiek nos?t?ts uz k?du farmu sodu atstr?d?t. Non?cis darba viet?, str?dnieks nep?rtraukti grimst par?dos. Vi?am, piem., dod ?oti labu, bet d?rgu ?dienu. Vi? var iepirkties tikai fermera veikal?, kur cenas l?dz 100 proc. p?ri norm?laj?m tirgus cen?m* Vi?a algas apr??ini biei viltoti. T? parasti, kam?r par?di atstr?d?ti, viena m?nea viet? paiet 8 vai vair?k gadu. Vai tad dienvidu tatu tiesas nav sp?j?gas os apst?k?us gront? Izr?d?s, ka n?. ASV augst?k?s tiesas un FBI aj?s liet?s nejaucas. Viet?j?s tiesas sast?d?s no paiem zemju ?paniekiem vai no vi?iem atkar?g?m person&n. Pag. 10 gados visp?r tikai 15 gad?jumos ierosin?tas s?dz?bas par piespiedu darbu un apst?k?iem, kas l?dz?gi verd^bai, bet tikai vien? gad?jum? tiesas l?mums bijis, ka aps?dz?
t? liela, plata sasieta lenta. V?riei valk? caunu cepures l?dz?gi m?su sen?iem. D?vaina ?iet elzasieu valoda, kas nepieraduam atg?dina drausm?gu v?cu valodas krop?ojumu, sajauktu ar t?diem pat sakrop?otiem fr^?u v?rdiem. Bet, iepaz?stoties ar to tuv?k, izr?d?s, ka v?cu valodas sagroz?jumos saskat?ma stingra k?rt?ba un likum?ba. Labam v?cu valodas prat?jam jau p?c neilga laika nav nek?du gr?t?bu t?s ^tifr?an?". Savas raib?s pag?tnes un valodas d?? elzasieiem ir ?patn?js st?voklis Francij?, kas Joproj?m rada dz?vas p?rrunas pres? m pat parlamtot?. Viena no rakstur?g?k?m elzasieu tautas trad?cij?m, kas tik ?oti atg?dina Latviju, ir J??uguns de dzin?ana. T? v?l dz?va ari vair?kos citos Francijas apgabalos, piem?ram, Breta?? m Provans?. J??-ugims dedzin?anas ritu?ls, kas sak?ojas dzi?i pag?tn?, laika tec?jum? sajaucies ar krist?g?s tic?bas dogm?m, bet Joproj?m v?l simboliz? saules sv?tkus un vasaras at* n?kanu. Provans? v?l tagad j??uguns ^?rta gal? uzsprau ziedu vainagu, un, kad s?rta ogles un ? pl?nes v?j izp?tis uz vis?m debess pus?m, vainagu nolai^ un katrs tver p?c k?da palikua, nesadegua zieda k? laimes talismana n?kamajai vasarai. jElzasa, ?pai ieleja, kur? dz?voju, k? rad?ta ?dai izdar?bai. Sam?r? aur? sprauga kalnu starp?, j??ugun?m degot, rada piln?gi m?su dainas atspulgu, kad ugunis sp?d no kalni?a uz kalni?u". Par is sv?tuguns lielumu un spoumu var spriest p?c s?rta ^apm?riem: pamat? likti ap 4 m gari ba??i ?etrst?ri, kas saaurin?s nogrieztas prizmas veid? l?dz 1012 metru augstumam. S?rta uzcelana un aizdegana uztic?ta katra rudens iesaukuma rekr?iem, kas to sakrauj jau agr? pavasar?, lai malka v?j? labi iz?tu. Tas deg apm?ram 2 stun-(jlas, radot meon?gi varenu ainu. Liel?kais efekts sasniegts, kad is degoais tornis sag?as, ^ ?ieot dzirksteles-uz^ vls?i? pufem* Pien?kt, pie liesm?nti var ne tuv?k par 12-15 metriem. Dzi??k Ielej? redz' v?l citus s?rtus, t?l?kos nojau p?c atbl?zmas p?r kalnu galotn?m. S?-^u skatu var v?rot ap 30 km garum?. ?Kad j??ugunis kalnos nodeguas, jauniei dodas lej?, un nu katr? krodzi?? s?kas balle, kas ilgst l?dz r?tausmai. Otra Elzasas sv?tuguns ir ?paa Ta?nas pils?tas trad?cija. Ik gadus 30. j?nij? katedr?les laukum? sadedzina 3 egles k? simbolu Tannas dibin?anai, par ko st?sta k?da sena 12. gadsimta teika. It?lijas provinc? Umbrij? toreiz dz?vojis b?skaps Teobalds, kas pirms n?ves l^ ? vien?go algu savam kalpam m?kam nov?l?jis savu b?skapa gredzenu. -Kad m?ks grib?jis novilkt greozenu no miru? kunga pirksta, tas nebijis iesp?jams. T?d?? vi? pa??mis gredzenu ar visu prkstu, noglab?jis som? un devies uz savu dzimteni Franciju. P?rg?jis A l piem, vi? nometies p?rnak?ot zem kuplas egles, piesliedams n?ju un somu pie koka stumbra. Liels bijis I m?ka izbr?ns, kad n?ju un somu no r?ta nav var?jis atdal?t no koka. Tuv?j? ciema ?audis tan? nakt?, esot redz?jui me? virs egl?m mirdzam tr?s gaias liesmi?as. Kad ce?a v?rs izst?st?jis savu piedz?vojumu ar gredzenu, SI apgabala gr?fs Fer?ts dom?jis, ka t? saskat?ma Dieva gribas izpausme, un ap??mies aj? viet? uzcelt kapellu. Tikko vi? savu ap?emanos izteicis, m?ks var?jis atkal pa?emt savu n?ju un somu. Nost?sts par o notikuinu ^pievilka ai vietai daudz svetce?niekui kas ar laiku apmet?s te uz dz?vi, liekot pamatus Tannas pils?tai. 1332. gad? kapellas viet? uzc?la bazn?cu, kas, vair?kk?rt atjaunota, st?v v?l odien. Egle, zem kuras p?rnak?ojis senais ce?a v?rs, simboliski uz?emta Tannas pils?tas ?erbon?, bet > atce-, roties le?end?ro par?d?bu tr?s liesnii?as virs eg?u galotn?m, ik gadus 30. j?nij? t?s simboliski at-ddirl?a. Tagad, protams, to dara pavisam modemi: laukum? ierok 3 lielus stabus, apliek tos ar degou materi?lu, un gal? uzsprau pa egl?tei. P?c dievkalpojuma notiek g?jiens ap bazn?cu, or?estris nosp?l? kor?li, un s?rtus aizdedzina. Sv?tkus alla saista ar grandiozu ilumin?cija Tas. ko aj? zi?? redz?ju .g. 30. j?nij? Tann?, deva man lielisku liec?bu par fran?u pirotech-nlkas sasniegumiem. T a n n ? , 1949. g. j?Uj?, Juris Mi?elsons.
(4 turpin?jums). Teofilam Slinam nu i?iet ka no vi?a M^dim naita, lida m imagat k i t i mfiiam snie
gots, aulrtl veices kalnu grtda, ko irt?i, katru mm pamal? Udz apnikumam skat?dami, ir Ugojies, apbr? nojis, apstaudis un nol?d?jis reiz?. Ar4(evu, l u o ^ ^ un ap* s m l ^ ardievu nikiana un toil^ gin mx9^9 dznieni, ardievu, pazauditiii laiks!
It k l ugun?gas dziras apreibinits, Sims liki pa istabu, gA? meSonl-gu, lldalgu deju un dzledr Hoi'bo-ho, Jo-ho-h(L vieta, vieta, vieta..J" ' Tabita nej?smo tik ska?i. Vi?a nesaka gandr?z nek?, atgrieas pie ies?kt?, un, p?c vi?as izskata sprieot, var?tu dom?t, ka visa SI lieta tai ir diezgan vienaldz?ga. Bet n? aizdom?gi dzidrais un spoais mirdzums, kas br?iem, kad vi?a pagrieas pret logu, k??st redzams t?s acis, liecina, ka t? tas nav. Vi?a ir tikai par daudz laim?ga. Vakar?, kad b?rni nolikti gul?t, vec?ki aps?as pie galda un ilgi run?. Vi?u dz?v? s?cies Jauns laikmets. K? putni aizlido ned??as. TeofOs Sims ir pils?t? gandr?z katru dienu. Skrieana pa da?d?m iest?d?m un birojiem, kur vi?iem izgatavo, tulko, apstiprina un pavairo izce?oanas komisijai r?d?mos dokumentus, alla ilgst l?dz v?lai p?cpusdienai, bet vakari un daudzas nakts stundas aizrit, k?rtojot m?neiem neatbild?t^ korespondenci draugiem un pazi??m. Tabitai r?pju nav maz?k <-* ?d?s reiz?s atrodas tik daudz k? mazg?jama, l?p?ma un ujama, ka br?iem nemaz nevar saprast, kur ?erties kl?t un kad to visu padar?s. Beidzot, kad t?ksto da?du svar?gu s?kumu, ??r?u un klizmi?u laim?gi ir aiz muguras, k?d? no p?d?jiem saulainajiem rudens r?tiem sieva sapo b?rnus, un vi?i ierodas apri??a pils?t? visi ?etri. Tabita ir gaum?gi pielietojusi l?pu z?muli un asin?jusi citus m??g?s sievi??bas iero?us, labi zin?dama, ka tie, par sp?ti pietic?gam ap??rbam, k?dreiz ir stipr?ki par visnoz?m?g?kajiem parakstiem; Teo-fils, savuk?rt, ?r?ji vienaldz?gs, bru?ojies ar pacil?tu garast?vokli, paapzinibu un drou pr?tu. Izce?oanas komisija ir stingra. Katrs pap?rs tiek p?t?ts, groz?ts un ilgi p?rdom?ts, katra atbilde sv?rst?ta uz vispedantisk?kajiem form?lisma svariem. Neder!** izstud?jis Tabitas Si-mas Latvijas pases atvietot?ju, ier?dnis sausi izmet. Otras okup?cijas laik?, kad vi?i prec?j?s, iest?des izdeva dokumentus ar v?zdegun?gu uzrakstu Austrumzemes valsts komisari?ts". is uzraksts ier?dnim nepat?k. Sims pasniedzas, ?tri pa?em apliec?bu atpaka?, gandr?z rauus to no ier?d?a pirkstiem izraudams, un mirkli v?l?k za?ganais kartons Jau p?rv?rties str?mel?s. Manai sievai no Latvijas Udz vien?gi laul?bas apliec?ba," vi? p?c tam saka, it k? nekas neb?tu noticis. V?laties redz?t?" Cilv?ks aiz galda sekundi apmulst, paskat?s vi?os abos Ta
bitas kAtis augsti vi??ojai un i * ^ vilkusi T.
rs I . kl
vi?a ievilkusi ?sti hoU^kiE smaidu, bet vi?as virs sttv i 2 un nev?r?gs k? t?ds, kas JIUMJ priek p?rUednIts ni iSL^ mlem. Viegls vlpsns aiztr?s'STT r?d?a l?p?m, un vi? Z . . . viss k?rtlbl VaratJet rtTijS ,31?die8, m?nies, IzUedes. wt vienm?r labi ies." gaiteni sim?i!S niski smejas. .,LieU k?rtoji w Tablt, bet, atkl?ti sakot b?s t?di apUe?eri, to nu nn i2 biju dom?jis..." TO?i. Nerun? nlekui tiem vbim < v?riens," konstat? Tabita. J^I rlens k?dreiz iz?ir visu." K? par br?numu, ambulanc? IUL tu nav da^dz, un vi?i tiek kllt Uli dr?z. Tabita ar b?rniem iet Dir3 P?c pusstundas t? izn?k ateakji t?s pies?rtusi seja priek? sUio^ vi?a ir pie?emta. no8akot,/ka bib niem l?dz aizbraukanai / zobi. Kad Teofils Sims k?pj p?r fa^ kabineta slieksni, sirds I dzOnS tam ievi??ojas kaut kas nelibt/SI budinoSs. Tas ir d?vaini, betlSi M seniem laikiem vi?am pretlu f viss, kas vien saist?ts ar saiki&ii krusta z?m?m, ?tera smaku ua bd tiem uzsv?r?iem, un palaik h pret?gums ir sevi?i lieli. ' Iz??rbJieties, l?dzu!" ?nti, jaii kan?dietis, r?ko, vi?a ym!S lapu p?rskat?dams. SteigSui ^ rauj nost vienu ap??rba gaba. otra, Udz beidzot st?v tfulil ?rsts pace? pel?kas, asas aeb; v?ro trauslo ?ermeni, kas, a? ?du p?rvilktu asaku atf^dU ^ v?saj? gais? mazliet d{^ ut cina Simu sev tuv?k. Kas t?s tur Jums par
S ? e m b a 8 . . . no gaisa uAi ma...,*V Sims atbild, Juzdami ieskrienam karstu kv?li, Ib nervi! Vi?am ta?u nav nAI Jama. Klus?dams ?rsts pace? vi?a S kas un uzman?gi ikat?a aupdihi iekpus?s pie padus?m, tad iMliN cas ar klausekli p?rbaud?mi M i t?m. KlepoJietI Stipr?k! J?, J l - t V?l stipr?k!" Aukstais daikta rauj zos?di^ un Simam itooiaA n?s net?ksm?. Un tagad elpojiet! Bet labi di$l Va??ju muti, l?dzu!" K?du br?di istab? dzird M Sima elpu. T? ir ska?a un tvd?^ a. Sasod?ts! Sims drudaini don. Kas tad tas! Kir?tis ??kst k? M?pO-Ies... ?rsts klaus?s, klaus?s, tad bril Jas, pa?em no galda refldcb plauu fotogr?fiju un, pret logu pi* c?lis, k?dii laici?u to stutt. fk tam ?si uzaicina pacientu bliki istab?, kur atrodas rentgena r?ft. L?dzu... es atvainojos... dolE* tora kungs, kas tur ir?" kad ipi^ r?ts s?k s?kt, Sims uztraukti jittt Bet atbildes nav. Caurskati dz?s, ?rsts aiziet atkal pie gaUl aps?as un kaut ko raksta, SUl tagad dr?kst ??rbties, ta?u - tik pirksti, tr?c viss augums vintt neveicas: krekls sastiprin?s em aproces nevar aizpog?t ncmai, aa apkakl?tes uzlikana izv?ras gO? dr?z vai par tra??diju. Beidil (Turpin?jums sekos) Latvija gatavoju$i uzbrukumu"
Padomju savien?bai 1940. g. 17. J?NIJA ATCERE RiGAS RADIOFONA Dramatiskos notikumus, kas norisin?j?s 1940. g. 17. j?nij? un kas mums visiem palikui baig? atmi??, ogad R?gas radiofons atcer?j?s ?di: 1940. gad? Latvijas faistu kli?e pastiprin?t? veid? s?kusi gatavoties milit?rai avant?rai pret PSHS. ?rlietu minstrijfi pat run?ts, ka viss sagatavots, lai krievus padz?tu triju m?neu laik?. Latvijas armij? iesaukti 10 gada g?jumu rezervisti, ar ko ies?kta mobiliz?cija karam pret PSRS. 1940. g, 12. J?nij? Latgales div?zijas da?as Jau s?kuas p?rvietoties uz PSRS robeu, Jo 9. R?zeknes k?jnieku pulkam dota kaujas pav?le, ie?emt poz?cijas austrumos no K?rsavas, un uz robeas inscen?ti uzbrukumi. Bet tad 17. j?nija agr? r?t? k?uvis zin?ms par padomju armijas Ien?kanu. Tad viss pulks (dom?ts tas pats 9. R?zeknes k?jnieku pulks) gar s?tu nost?jies goda sardz?. Ari citur l?dz?gi sumin?ta padomju armija, kas pasarg?jusi latvieu tautu no baig? likte?a, ko tai gatavojusi Ulma?a ,Jcli?e". Kam?r Ulma?a un Muntera banda" rupji m?d?jusi k?fm Padomju savien?bas-LatviJas draudz?bas l?gumu, Padomju savien?ba god?gi un prec?zi pUdIJusi savstarp?jo pal?dz?bas l?gumu un neiejaukusies Latvijas iek?j?s Uet?s. Tikai tad,
kad k?uvis skaidrs, ka Ulma?a Jf ?e" neapst?sies ne pret ko, W reaisitu bru?otu konfliktu, ?m?: Ju vara 16. J?nij? iesniegusi W ar piepras?jumu main?t I^ ^^ Si vald?bas sast?vu un ielaist L s ^ padomju karasp?ka papildu kus. Ulmanis, ?ener?lis bez Mg* Jas, tam ar? piekritis, un 17. JW-j? padomju armija ien?kusi Un? j?. Padomju armiju nesp?JuHiw? kav?t ne faistu, ne aizsargu tert^ J; Tautas demokr?tisko sp?ku; ?i^ st? 17. J?nijs pav?ris ce]ix vmm kli?es" g?anai un darba ?aj varas nodibin?anai. 17. Jtoija tikumi dar?jui galu buruWf intrig?m, kas, lauot ligumui, PiJ* v?rtusi Latviju par placdarmu brukumam Padomju MvlcnW Padomju armijas ien?kana ^ g?jusi latvieu tautu no baiga us te?a. k?du tai gatavojusi buru?zija un pav?rusi ce?u komunismu. Bet saj?sma un stiba, ar k?du latvieu tauta l a ^ dljusl padomju ^armiju, l a i ^ bargs br?din?jums tiem, kas ^ pasauU ieraut kar? un kas vem rot uz kapit?listisk?s pasaules vi k?rlem cilv?kiem. T?di ir padomju varai v?rdi, kas ir vienm?r pretrun? t?s asi?ainajiem darbiem.
kur Pl
hltoi nometnes k o m l t itfeliu m rl?ojuiag
hfcto Ievad?ja mficitSja !ill?tRiiui UQ nometnes i i i ipsvelkums. B l j . i \m? darbinieks E , ! id?i pieiku lefer&tu p
h W UQ darbiem. Sei IlMtaB bija referenta KDliN brIwal3tB tapai
i IhHoiitvieu centr?laj? 'llfllios bija ieraduiiet Mmk. Dravnieks, St 1*1^ . atilmlja jubil?ri AiUiju balst?an?, ni pauan? un latvU linidzlnUan?, Viesi bi, i ul KultOras fonda ve? i nonMtnes Sftngvardf
; pl latvieu jaunatnt ! JJJiin adresi nodeva gj 5 J. KronUng. Emd( "Iedz?vot?ji u n orge
adresi u n velti. iMlnlts un lemlli
. - - i aktivit?tes d' 5J Muvis Glftenes
turpat ?etrus gBl|. glltenieSl tidS
5 l b I v o t i u v?rd? blj i'?S'va adresi, bet d 2w'ettu,Smlltenestau 5!K'Jubll?ram t y n K?upska kund
i ^ 1, Sraflgd