valni,bj5*
t Iflstlts ar  { i p'. era gmaku nfii ?ciem, un pajiaikl
eviS?l Heir -  ie, l?dzu!" Sntttai
.THto, vi?a M Itidams. StelgSuT^'
l u ap??rba gal Wzot stSv ^utluki ?ettkafi, asai a ^ t a ?ermeni, kaa, r - '
-u asakti atgfidf' mazliet dreb,
|ev tuv?k. tur jums par
no gaisa vamsk\ ' atbild juzdatm l i larstu kv?lL Mm]
taeu nav
?rsts pace? vlw^| janlgl akatfis a \ ^ i i 9 padus?m, tad lekli p?rbaudlnl fa?
Stipr?k! JS, ] l - t l l'V Aukstais daikts i
un Simam jfinoM -   elpojiet! Bet labi 11' l?dzu!"
istab? dzird l i f? i r ska?a un svdp?'
Slms drudaini dosi I Kr?tis m\ kS m
s?s, klaus?s, tad m no galda refiekU
raliju un, pretloiu> laici?u to studift
aicina pacientu blab atrodas rentgena p\
, es atvainojos... kas tur ir?" kadij
Jk, Slms uztraukti p [es nav. Caurskati ?* W e t atkal pie 1^
kaut ko raksts. Stf i ??rbties, t a i u - W
Jviss a u g u m s - v g lekla sastiprinSs apto
i r aizpog?t nemaj, IkSana izv?ras f j
_ tra??diju, m )in?jum8 seko)
 r
i4/2: pagraba loga loga z?l?tes man saauguas,
II ^ no m?j?m viesos atn?kuas. ?fff pamirdz?ja pienenlia zelts, ^ pfika b?lais apa?ums bij celts. Tur v?rpu ^|u rogalns za|ums mita; ?? nam lab?ba SIs v?rpas i?lta. ??ifik^ auga smilgas skaistums
pel?kais, lO?i balt?bols biJ, allaS draudz?gais. Ufl liekas: raiu smagums maz?k
sloga, gids d?rzs, i?ds lauks Ja cieii aug
ais loga.
Prof, B. Dze?a godin?ana Emden? Iev?rojam? t?lnieka im m?kslas
kop?ja B, Dze?a septi?desmit gadu dslmi?nas dienas svin?bas sar?koja iB?denes latvieu nometne, kuras Mip?roS jubil?rs atrodas kop p? lis ned???m. Jau agr? r?t? ?imna- sijss audz?k?i un skolot?ji sveici- alja profesoru ar dziesm?m un siedtt velt?m. Dien? nometnes ie- ddvot?jl pulc?j?s Iek?rtotaj? t?l nieka darbu skat?, kur pats jubi- Uri paskaidroja, k? vi? savus t?-
ibai M O F O N A
kaidrs. ka ??/J
fs, ?ener?lis 1
M m i j a i e n j i " *
?g pav?ris c^  P
b?Janai. IJ- m0\
M ftiSd I, lauot I M P  ^ * I padomju  ' p f^ ?
?ilistiskSs P"' ?
1us veid9. Profesora pakaidroiuml sevi?i patika'jaunatnei.
Vakar? nometnes komiteja un organiz?cijas bija r??ojuasi svin?gu aktu, ko ievad?ja m?c?t?ja Nesau les sv?truna un nometnes koman danta apsveikums. Bij. izgl?t?bas ministrijas darbinieks R. N?kurs nolas?ja pla?ku refer?tu par jubi- Iftra dz?vi un darbiem. Sevi?i in teresantas bija referenta atmi?as no m?su br?vvalsts tapana die- nftm. No latvieu .centr?laj?m iest? d?m sv?tkos bija ieraduies V, Ja- nums un A. Dravnieks. Sav?s uz run?s vi?i, atz?m?ja jubil?ra nopel nus c?n?t?ju balst?an?, Latvijas v?stures pauan? un latvieu sko lot?ju audzin?an?. Viesi bija atve- duSi ar? Kult?ras fonda velti., Kai mi?u nometnes Sfengvardencjs un apgabala latvieu jaunatnes svei cienus un adresi nodeva skolu in spektors J. Kronlins. Emdenes no metnes iedz?vot?ji un organiz?cijas pasniedza adresi un velti.
Sevi?i iec?n?ts un iem??ots liel?s sabiedrisk?s aktivit?tes dfi? jubil ?rs bija k?uvis Giftenes nometn?, kur pavad?ja turpat ?etrus trimdas gadus. Bij. gifteniei t?d?? gavi? nieku p?rsteidza ar sevi??m bal- v?m. Iedz?vot?ju v?rd? bij., koman dants nodeva adresi, bet d?mu ko miteja bija sagatavojusi skaistu tau tisku spilvenu. Smiltenes tautas t?rpos mirdz?damas, jubil?ram to nodeva I^ zen?a un Krupska kundzes. Ap sveica ari bij. Giftenes m?kslas studijas audz?k?i.
P?c akta prof. tuv?kie draugi un cien?t?ji pakav?j?s daas stundas v?l grozi?u vakar?. Bija daudz alrsnigu v?rdu, dziesmu un deju.
LATVIJA
I2SXXD8 HL?STU BAGATiGI KUPLINA FEAKCUA8 GALVAS PILS?TA DZ?VOJOIE B?G?U M?KSLINIEKI
J f b ' f " ^ * , * ^ * ! ? * ^ ^1 m?kslinieku izs?di Tis sarmoianai Par?z? galvenie nopelni ir Eiropas IRO pres^ efam 2e- Il?t ?! Vi?a aicin?ti. Jau dienu pirms izst?des atkl?anas to apskat?t ierad?s fran?u valdibi un m?kslas iest?u p?rst?vji Viesu vidi oga fran?u nacion?lo muzeju direktors G. SaiM. Par?ze pils?tas m?k- stos departamenta direktors M. Bizardels. ni?kslas akad?mUas prof. M, aabaus, m?kslinieki, ium?UsU un viet?jo l^g|u kolmiiju p?rst?vji.
Jau pa ce?am uz izst?des ?ku re dzami grandioza apm?ra plak?ti  Expo8ition des artistes en exll pre- sent?e par TOrganisation Interna tionale pour Ies Rcfugi?s. Du 9 au 30 juillet 1949. Plak?ti ar? pie Hot- Silda savrupm?jas Berryer iel?. Greznaj? vestibil? apmekl?t?jus sa- gaida siltos to?os tvert? Valdem?ra Ton?s B?gle ~ jauna sieviete laka ti??. M?kslinieks ai glezn? ar dzi?u izj?tu par?d?jis lielo tra?? diju, ko padz?vojui miljoniem nevain?gu cilv?ku. T? apst?dina uz br?di katru len?c?ju. Izst?d? bez V?cij? sav?ktiem darbiem n?kui kupl? skait? v?l kl?t Par?z? dz!vo- joSo b?g?u  m?kslinieku darbi.
Pirmaj? izst?des telp? redzama Augusta Annusa glezna Teiksma par Daugavu. Turpat Par?z? dz?vo jo? lietuviea A. Galdikas dekora t?vie, sp?c?gu kontrastu p?rbag?tie darbi temper?. Seit reprezent?ts ari m?kslinieks M?rti? Kr?mi?, pa r?zieiem Jau labi paz?stamais ukrai?u gleznot?js H. Hme?uks un 2 lab?kie igau?u kr?su meistari J. Hennoste un . Koks.
N?kam? telp? gan icr?s?s smialkle un liriskie Frldracha Mllta paste?i, gan J??a Kalmites Eude, p?ris igau?u darbi un rum?nietes Stue- nesko simp?tiskais b?rna portrets. Sinls pa?s telp?s vitr?n?s ari lat vieu dai?amatnieku darbi. M?su rotas^ tautisk?s lelles un ?das iz str?d?jumus par?ziei labpr?t ap br?no un iek?ro.
Treaj? izst?des z?l? pie iespai d?g?kiem darbiem pieskait?mi ru m??a D. Berea Rum??u zenmieku galva. Augusta Annusa Kemptenes nometnes b?g?i un Atp?ta, Volde m?ra Ton?s ?be?u ziedi. Sievas portrets un D?ma Ull?, igau?a A. Rammo Istaba, lietuviea Va?ekas Freiburgas apk?rtn?, J??a Kugas Skats uz Daugavu, J??a Gai?a Ne mier?g? J?ra un S. Grabovska Na-
Grafikas galerij? redzami; vietu ar savu ciklu S?pju ce? ie?em' Sigismuhds Vidbergs. No vi?a cikla ?emti ari z?m?jumi plak?tam un izst?des kataloga v?kam. Ar lie las dimensijas triptlku llnolejum? iiiiiiiiiiiiieiiiiiiiiiiiiHiiiiiiiiiiiiiieiiiii
MERBEKAS LATVIEU TE?TRIS Izr?d?s M?rti?a ZIverta jauno ko m?diju Za?? kr?ze Ventorf? 20., Spakenberg? 21., LIbek? 22. un 23., Eutin? 24., Neltat? 25., ??l? 28., Pineberg? 27., Sengvarden? 29., Emden? 80., Oldenburg? 31. j?lij?, Gr?ven? 2. august? un Virsen? 4. august?.
apmekl?t?jus Seit pat?kami p?r steidz lietuvieu grafi?is V. Petra- vi?us. Interesanti kr?saini kokgre- bumi igau?u m?ksliniekam E. R? g?m. Paz?stamais lietuvieu grafi ?is V. Joninas reprezent?j?s ar illustr?cij?rb no G?tes Jaun? Ver- tera cieanas un Sepspira Ham lets. Juris Soik?ns par?d?jis savu talantu akvare?u cikl? Zem sveSas debess un 2 tuas z?m?jumos. Pub likas uzman?bu v?l saista igau?u m?kslinieces Agates V?beres oforti, Ernesta A?eles z?m?jums, Artura Damrozes un lietuvieu grafi?u T. Valiusa un V.'R?tas kokgrebumi
Direktors  r?kot?js A. Prande ar izst?des pan?kumiem apmieri n?ts. Nb?ld tikai, ka telpu tr?ku ma d?? nav bijis iesp?jams uzk?rt visus l?dzatvestos darbus. Ar nece r?ti daudziem darbiem izst?d? pie vienojuies Par?zes b?g?i  m?ksli nieki. Publika izst?di uz?em atsau c?gi un Izsaka savas domas mazliet ska??k nek? Amsterdam?. Daudz t?kot?ju un aizrun?t?ju Ir latvieu dai?amatniec?bas priekmetiem. Par V. Ton?s ^?gli un ?be?ziediem in teres?j?s k?ds amerik?nis. Pirc?ji raduies ar? Agates V?beres ofor tiem. Fridricha Mllta pastelis R?ts p?rdots uz Sveici. Amsterdamas miJzeja vicedirektors aizrun?jis A. Rammo darbu Istaba. Dona Leimane
Valeva Vibop? rom?na Neviens m?s nedzird fragmenis
Tikko izn?cis latviski tulkotais Valeva Uibop? plaais rom?ns Ne viens m?s nezird. Seit k?das maz pils?tas aina p?c sarkano okupantu ien?kanas: ^
J?nis Rlvlks piev?rsa atkal ska tu melnajiem nama m?riem, jo tur atskan?ja tagad cauri zobiem no svilpt? dz?r?ju dziesma, kuras v?rdus ai pils?t? pazina gandr?z katrs z?ns uz ielas. Vi? tuvoj?s svilp?t?jam pagalm?, vi?i pazina viens otru un sasveicin?j?s. Sll- kalns atv?ra durvis uz tuino k?p ?u telpu un Izc?la no turienes uz pagalma bru?a divus sai?us. Tie abi bija sasieti stipr?m aukl?m, kur?s iestiprin?ti nesamie koci?i. Maz?ko saini Sllkabis iedeva RIvl- kam, un, pa??mis aiz koci?a, tas sajuta, ka sainis bija milz?gi smags un ?ita izkstlepjam roku no pleca. V?rojot no s?niem, Jmis Rlviks sprieda, ka otrs sainis var?ja b?t v?l smag?ks, ]o vi?a biedra lielais stiprinieka st?vs nesot sp?c?gi sa vilk?s uz vienu pusi. Non?kot t?l?k zem parka kokiem, Sllkabs ?ukstot teica:
Vlss g?ja k? sm?r?ts...** Vi?a balsi izpaud?s vieglpr?t?ga t?ksme, it k? viss uzdevums b?tu jau pa veikts.
Vi?i so?oja pa grant?to k?jceli?u zem lielaj?m vecaj?m liep?m un tuvoj?s baltajam namam d??a kra st?, kur agr?k bija atradies virs nieku kazino. Tikai vien? augst?va log? mirdz?ja uguns. No m?jas veda tieais k?jceli?i nz k?du ma z?k staig?jamu Ielu, ko J?kabs Sll- kalns ac?m redzot bija izv?l?jies. Bet vi?i pag?ja tikai p?ris so?us uz parka v?rtu pusi, kad no koku ?nas Izn?ca sargkareivis sve? formas
Atkal viena m?kslas uzvara ^ T V I E S U ST?GU K V A B T E T S A T O B l IWA114; BLOMBERG?
Latvieu Stigu' kvartets atkal at griezies Blomberg? no koncertce?o- juma Zviedrij?, D?nij? un Anglij?. M?kslinieki mazg? ce?a putek?us un m??ina uzst?d?t brauciena bi lanci. Prof. Alfr?ds Ozoli? st?sta:
Pan?kumi ir nenoliedzami. M?s s?k?m p?rorient?ties uz clttautu klaus?t?jiem. Pag. gad? latvieiem Vajadz?ja ^vledrtf  klaus?t?jus' leln-' teres?t. Tagad m?su m?kslai jau pie zviedrlbm Ir savs kred?ts. Pils? t?s, kur tikai p?ris desmit latvieu, klaus?t?ju z?les bija pilnas. Visp?r Iniciat?va koncertce?ojumam n?ca no zviedru puses.
Viena programma Upsal? bija velt?ta modernai m?zikai. Atska ?oj?m zviedru modernistus Juhan- sonu un Blondalu, angli B. Brite- nu. Z?le bija, p?rpild?ta, da?a pub likas bija braukusi no Stokhobi:ias. Lund? koncertu r?koja kamerm? zikas biedr?ba. Vesterosas br?num skaist? z?le ari bija publikas p?r pild?ta. Gdslaved? koncertu r?koja un m?s uz?emsi viet?j?s zviedru
MAZA INTERVIJA
Kas tur atkal sai?ojas? Vai jau- I pirms stundas ie??musi ma?n? la-
KULT?RAS CHRONIKA Kop? ar savu dz?ves biedri glez
not?ju ?riku Sternbergu no Flba- chas nometnes uz ASV aizbraucis bij. Latvijas m?kslas akad?mijas docents J. Sternbergs, kas Amerik? cer atrast m?c?bas sp?ka vietu k?- 5^ augstskol?. J. Sternbergs Fiba-
**? 4 gadus vad?ja grafisk?s m?k slas kursus, izaudzin?dams pr?vu ?auno m?kslinieku pulci?u. Tikko izn?kusi ar? vi?a z?m?t? b?rnu gr? mata Nomod? un sapn? daudzkr?- saliia iespiedum?. Blakus latviskam izdevumam gr?mata iespiesta ari
^rtg?u un v?cu valod?. i Rakstnieks Norberts Trepa, ka?
Pareijf dz?vo Be??ij?, beidzis L u v ? - nas universit?ti ar filozofijas ba kalaura gr?du.
nie austr?liei tais?s uz transit- nometni?"
Ta?u n?, m???. n?! M?su pau te?tris braukot uz amerik??u zonu!"
Trakiel Kur ie gl?bsies t?d? svelm??**
T? agr? r?ta stund? L?bekas no metn? sprie divas tautietes.
Tiesa, te?tris sai?ojas, lai dotos p?d?j? gar?kaj? izbraukum? Eslin- genas un M?rbekas te?tru p?d?s. Kriti?e P. J?gere-Freimane nov?r t?jusi L?bekas latvieu te?tri k? treo iev?rojam?ko trimdas an sambli, t?d?? v?rts painteres?ties, ko ie ?audis ?sti dom?, aj? sausaj? laik? dodoties tik t?l? ce??.
Kad P??a reisorei M. Einbergal- Valterel apjaut?jos, ko vi?a no iz braukuma cer, vi?a varon?gi at bild - nek?! - Un no k? visvai r?k baid?s?  Ar? ne no ka!  Drosm?gi, patiesi.
Turpret? Austra Steinberga pie tic?gi cer, ka vi?a dienvidos satik ot senos draugus. No karst? laika gan nobijusies un ne bez pamata. Spr?d?tis esot visvair?k piejiras?t? izr?de  garaj?s biks?s un vilnas ze??s izn?kot pamat?ga sv?ana.
Asja Kalni?a izturas varon?g?k. Vi?a gan dom?, ka brauciens neat maks?sies, bet reiz tak dienvidnie kiem j?par?da, ka ar? jaeme?niekl kaut ko sp?j.
Vien?gi Spodra Zvaigzne ?iet vienaldz?ga. Vi?a visvair?k J?smo par dabu. Lai, uz Berchtesg?denu
i braucot, piln?g?k var?tu saskat?t ' sniegain?s kabau galotnes, vi?a jau
b?ko vietu. Irma V?rpa v?l biei raug?s at
paka? uz m?j?m, jo agraj? r?ta stund? maz? Krlstlnlte v?l palikusi gult? gu?ot. Spr?d?tis un P??is vi ?ai r?pes neradot, bet P?t, v?ji?i! gan, jo dienvidos Baibu jau t?lo jusi Irma Graudi?a.
K? jau min?ju  kungi vair?k noska?oti materi?li. Piem?ram, Spr?d?a reisors P?teris Elsl? do m?, ka^ brauciens noteikti atmak s?sies, un te?tris var?s nomaks?t vecos par?dus.  Ar? J?nis Birk- manis, nesamaks?to par?ku ietek m?ts, k?uvis ?oti taup?gs: pats re dz?ju, ka dienu pirms izbraukuma vi? nopirka tikai divas cigaretes. Turkl?t sm???ana esot vi?a gal ven? maize. Gustavs Grauds no ska?ots romantisk?k, k? jau vieni nieks. I Aizbraucot piekodina, lai rakstot vi?am v?stuU.
Diem?l, visus nesp?ju iztauj?t. Visi, vien?di t?rpuies jaunizdotaj?s samta biks?s, neva??gi cil? kost?mu kastes. Lai vi?iem llbekieu diev pal?gs! Ta?u divas noz?m?gas lugas ce?o uz dienvidiem  Spr?d?tis un P?t, v?ji?i! Lai jaunatne v?l p?d?jo reizi jjaskat?s, k? latvieu Spr?d?tim veicies sveaj?s zem?s, jo dr?z ar? pai dosies p?ri j?r?m gudrlbin?s las?ties". Un sv?t?ga b?s atzi?a, Ika dzimtenes s?ta tom?r bijusi skai st?k? un Lien?te m?j?k? meitene pasaul?.  T?pat p?d?jo reizi dien vidnieki var?s skat?t latvju s?tu Daugavas krast? un atveldz?ties labajos sen?u tikumos. P?t, v?ji?i! b?s lab?k? ce?a maize latvi^lem, izkl?stot sveum?. Alfr?ds Dzi?
av?zes redaktors. ?en?eplng? sa stap?mies ar bij. koU?g?m  K?rli Vestenu, Albertu B?rzi?u, K?rU Za ri?u. Visi saist?ti viet?j? simfonls- kaj? or?estr?. Neaizmirstams paUks koncerts sve?u gaism? vecaj? Ereb ro pili ar veco dicilt?go zviedru portretiem?^ t?pat Cepingas neliela j? senatn?gaj? bazmcl?l. Zviedri visp?r bazn?cas labpr?t izmanto koncertiem, ar? laic?gai m?zikai.
Zviedrijas latviei m?s sa??ma ?oti sirsn?gi. Daudzi no vi?iem labi p?rtikui un str?d? sav?s profesi j?s. Dai latvieu inenieri v?l o dien Zviedrij? darina transforma torus ?eguma sp?kstacijai p?c krie vu pas?tln?juma. Paraddkss un to m?r ?sten?ba.'*
Par t?l?k?m koncerta gait?m prot Ozoli? saka: Koncert?j?m tautieiem Kopenh?gen?  Jon- strup?. Sastap?m Voldem?ru Dam- bergu, izrun?j?mies gari un sir- onlgL D?nij? latviei dz?vo daudz nebrlv?k k? Zviedrij?. Nedr?kst atst?t nometnes, maks? Iri par ba raku dz?vok?iem, nodok?us un tur kl?t nedr?kst pirkt uz kart?t?m sviestu, bet j?apmierin?s ar mar gar?nu. D??u publikai nesp?l?jam. Toties Anglij? mantojam oreiz la bu presi. M?s vairs nebij?m DP muzikanti, bet plbitleslgl m?ksli nieki. Sp?l?j?m ari BBC trijos rai d?jumos, vien? atkl?t? ar 400 klau s?t?jiem, kas bija dom?ts Home Service p?rraldijumam. Sp?kers ap br?nojami pareizi nolas?ja ang?iem gr?ti izrun?jamos v?rdus.
Ari latvieu r?kotos koncertos Anglij? bija vair?k ang?u publi kas k? p?rn. Koventrij? koncertu r?koja latvieu kato?u apvien?ba, apsveica viet?jais pils?tas galva. Skotij? p?rliecin?j?mies, ka tradi cion?lais skopums ir dr?z?k liter?- turas nek? dz?ves par?d?ba. Kon cert?jot latvieu og?ra?iem, sasta p?m angli  hoste?u direktoru, k? pazi?u no V?cijas. P?c tam direk tora m?j? vakari?oj?m kop? ar 12 latvieu og?ra?iem. Direktors vi?us ?oti clldin?la. Anglij? koncertu sar?koan? lielu atbalstu mums sniedza s?tnis K?rlis Zari? un Londonas latvieu biedr?ba. Ja viss notiks k? paredz?ts, tad uz rudens pusi dosimies atkal konceribrau- cien? uz Zviedriju.'* P, A.
t?rp? un pagr?da tiem priek? Sau- tenes durkli ar saucienu:
Stoll** Vi?i apst?j?s. J?kabs SUkabs pa*
cil?ja saini rok?. it k? tas b?tu k?ds br?numvlegls nesamais un sa* clja sav? tr?c?gaj? krievu valod? l?n?m, bet ar p?rliecin?tu mieru:
,.Esmu policists... milicis," un r?dija ar roku uz savu form?s t?rpu.
Kareivis l?n?m atvilka dlurkll, pam?ja ar roku uz ce?u, bei ne* teica ne v?rda, pamezdams neuzti c?gu skatu uz vi?u sai?iem. Vi?i s?ka iet nesteigdamies, katrs tur?ja savu saini iesp?jami viegli. J?nis Riviks juta, ka vi?a plecs sasprin dzin?jum? draud?ja gandr?z sal?^ un dzird?ja otra apvald?to ??kanu sev blakus. Ce? l?dz v?rtiem ?ita gA\$ k? pati m??ba.
Bet nekas nenotika, un, non?kui uz ielas, vi?i atvilka elpu.
Nol?d?ts," sac?ja Sllkalns, pl l- nlgi aizmirsu, ka kazino priek p? ris dien?m ieviUc?s visa partijas viet?j? komiteja, arodbiedr?bu se kretari?ts im komjaunieu org?ni z?clja. Ka tos apsarga krievu ka* relvjl, to neb?tu var?jis iedom?ties. Tas var?ja maks?t m?su galvas...^
Vi?i s?ka atkal uzman?gi so?ot, sarun?damies tikai ?ukstot, d?nis Rlviks izst?st?ja p?ris v?rdos saru*- nu, ko vi? bija noklaus?jies polici jas nama pagalm?. J?kabs Silkalns k?uva ?gns un sac?ja ??kdams, it k? nasta rok? b?tu k?uvusi divtik smaga:
Velns un elle... To es baid?jos. M?su vecais bija ari tik mu??is, ka palika m?t?joties ai pils?t?. Netika un netika proj?m, tiei k? piekalts. J?iet tagad vi?u t?da? br?din?t, ka m?r v?l nav par v?lu., / '
Vi?i non?ca beidzot uz koka ti l ti?a zem lielaj?m iev?m. Up?tes akme?u starp? bija dzirdama b?r bu?oSana, mitr?, r?gten? migla pa c?l?s no alksn?ja. J?nis Rlvlks ie griez?s pirmais k?jceli??, pa k?pu tas jau dien? bija g?jis, Vi?i nozu da kr?mos, gandr?z reiz? atviegloti nop?oties, jo tumais biezoknis, kur m?ksti lapotie zari sk?ra vi?u ap??rbu, seju un rokas, rad?ja pa tv?ruma saj?tu. Vi?i ' non?ca llds s?tai, J?nis Rlviks taust?damies atlieca d??iis, un abi izl?da pa spraugu. Bet paskatoties uz mijas pusi, vi?S sar?v?s: tur gu?amista bas log? dega uguns. P?c nespodr?s gaismas vi? zin?ja, ka t? bija vi?u maz? nakts lampa ar bru?urupu?a kaulam l?dz?go kupolu, kas tur kv?loja un meta savu ?nu log?.
Vi? apst?j?s mirkli un klaus?j?s. No m?jas puses nebija dzirdama neviena ska?a, ari apk?rtne bija klusa. Vi? nop?t?s, bet turpin?ja ce?u klus?dams, neteikdams otram ne v?rda.
Vi?i Izl?da cauri kr?miem un, ro k?m taust?damies, nolika sai?us bedres diben?, ko J?nis Rlviks pa dienu bija izracis. Tad abi izstiepa sastingu?s muguras. J?nis Rlvlks jaut?ja ?ukst?dams:
Val ir pietiekami e??oti un stipri iesai?oti...?"
Esl bez rilp?m," atbild?ja poli cists, p?k?i uzrun?dams vi?u ar tu. Ja glui skaidrs ?dens nopl? d?s virs?, tad st?v?s l?dz pastardie nas sestdienai."
J?nis Rlvlks atnesa l?pstu,.un vi?i sadzina zemi bedr?, nom?d? dami to beidzot deSl. Kad viss bija gatavs, policists atbalst?j?s pret koku im teica:
RIt n?c un dienas gaism? piel? dzini . . . Uzst?di ari v?l k?du ko ci?u virs?." It k? grib?dams iekalt atmi??, vi? v?roja ievu zarus virs galvas, st?v?ja krietnu laiku glui kluss un tad beidzot nor?ca vienu vien?gu v?rdu: T?.**
J?nis Rlviks st?v?ja ari atbalst? jies pret koka stumbru, bet vi?i nenov?rsa acis. no loga, kur visu laiku bl?voja v?ja gaifma. Tuvum? bija man?ma reibiga ap??u smara. Tad vi? dzird?ja biedra kluso oalsl, kas teica:
Lal paliek... m?su starp?. Par lietoanu... mums ties?ba lemt abiem... vai nu kop?. . . vai atse vi?i.. . p?c vajadz?bas, Man tagad j?steidzas."
J?nis Rlvik sajuta Uelo, raupjo roku sav? sauj?, tad biedra so?i nozuda biezokni.
L A S I E T S A I S T I G O I G A U ? U ftAKSTNIERA V A L B V A U I B O P O R O M ? N U P A R B O ? S E V I E U L A I K A T R A ? I S K A J A M P A R V E B T I B A M L A T V U A S n E R O B E Z A S
PILSETOrA.
ieit pnbUeSa un aatfsaa ndslgas epizodes r?da maspUsitas Uadli k A i ro. tts 6els& vlrptUI, kadU t r t autori tai devti Bouakumii Maini"
ROM?NS
(divi dal?s, 458 Ipp.) (izslltits sadaHt?Jiem un sa?emams nomet?u gr?- matu galdos.