punkts, la;:,,'^*'"''^
^ ripina'kal S*'^ 5
dziesmu' i tastnauMtlliii i,vi*u8 fapiMUaju*M.viJ
J. ,Owh?u mm mm ir ; peln?tu tzlnlb. p,>4?g, .em jbija pavisam
l i i u AafitrnmeifODai tatitS{ttn.A. n , J " P " izpMtijas. Varbut at bet tade nebai nav honebrn^s VaU ?^iflf. W|. A8V IrlKsto eilBlsmjas pados- f . 7 ^ l ^ ^ ^ * cit?di. Jo bija ^^to^ W i f l B Afiaiff 8. g. apri]a bortBic?.M^^ dai krietni im progres?vi doma^ fiim flpc0r8|oi 8tttf kar M l B?-tt josu r?pmeku piem?ri Bet nav i5. STpaf iPlwlJaa w t i tatoni lepailsii. K^^^^*^' si apst?k?u uzlabdian?s % ?l i e s?ka pims 33 gadiem, pa kum lai.
^. f^ ^^'^^^Ktm^aj Ta note^tlba, ar kSdu dausdzi a m e - * * ^ ^ f t i p a v ^ m jauna paaudze
^ n o r A k l a Krem?a valdnieku t>a. ^?r^^^ 0^ uaskatu un metode, kaidr i j^ f^ vakte, atceri^ dz^ ifds uzs&tim mi Sle jatmi Ja isetod&n tffl vH?kao tos rd2?t ek- l>J^ fft. ne l ? d o m i t ^ , ka var bttt k s i
Bet vai nvutes vlsp?r IrF^^^^ ftridra tajlga par to, k | /Sls ?aunais j^^"* ^ ^ ^ ^ a i s yalts^^^^%^
ulBsiiKS^a^ m itmh metodei Tas no^m^ Ikaittas, tm ?S m?s a^ ^^ ^^
aritu sikm?t atllstibu 5<i5.vir7:ienai mas radtiarial, kam bdtu^ ^^ k^ m\ i^ffad?ja Mk? kad abu sis* Itdziba ar prtvSto t a??m^ past?v?ana blakus rad?jusi t- to saprotam/ Protams; si^ n ^ tt^irdStu sasfpn?jumu un nedro-kldreiz Var rasties. Bet itnekad tur
ilIm'Visa pasaul?, ka nav pat cer?bu lieradlsitsmusu iek?rtai lidjig^^^
bet t?d?? nebOl nav nopelamas. Vai dibas formas pa laikam tiek izkaltas praktisk?s ugunis, bet t?s nerodas teorijas gaisa tukaj? telp?; T?s at bilst tautas raksturam un nacion?l?m dot?b?m.
J? nu ple?ak padomju veldlbj^ gals vai ari, ja Pad. savien?bas ter*
ievielas cits gars un valda citi ar Mm varb?t?b?m munk$
j?r??in?s, - - . m ? s nedrifcstam nepa- c? t ?g i uzi?f^kties Siem jaun?s valdK bafi v?tiem tm Icatru dienu p?rbaud?t vi?u p?rliec?bu un gara t?vokUppO^ lot:es konstat?t, vai v i? i ' ir krietni demokr?ti m ? s u fepratn?. Dosim ta* i u vi?iem laiku, ?aimim, lai ^ v a s
dz?ves probl?mas vi?i izS?ir p?e sava pr?ta; Tie ce?i; pa'k?diem ejot k?da tauta sasnledt paciet?bas
nobriedumu un cie?u valsts dztv?i labu atrisin?jumu. Tas daucteua ?niecl?bas un nevienam^ ber ir acion?lia dz?ves sij?pt?kie un in-
* ~ " ' ' tlmfiki^ ce?i; Sveiam tos saprasL laikam ir visgr?t?k, un nekas nevar nodar?t vair?k |a\ma nek? itjaukk* n?sSajIs sl?baj?s noris?s.
ta<Ju Ir l i e t M attledbl u nSkoSo KHevljas ipaletl, kas dta ta^taa t!e* ??m v(^ interes?t Bet vald?b?s forma ut to neattiecas, iz?emot, pro tams, noteiktun?. ka totdlltirismam j?novelk tintoas robeas.
Htt
mm,
vdeif ; f c M 'di^??a hHad {^ i^ Hfdl'e?. V^piora uti
i l ^ dziiesmu koncerts. Mo*, l i ik?Su milzikas ^mm
vakar? Kingsveja atiii vir: '^vifi?u, interesi! to oilvSktt; S;^^ev?rsuies ?sdienas nilM ; is^i?l is koncerts V4r in;
^"^a :grito?tu p?tit, kij l ^ s r . kivieu naciosi*
?pait?bu} visas ?etras si?ft U??l^v^ii^d???t pirpieil ~ 5^ no daibifim bi?a ?e*
l|lti^: kais .o&urausta\?tri$);im: ffc?Mtam t? glui francl?ka; ;|?&ii^ a.pvelt?ta smeldzoh e^ iJ>ia!S? ?i^t, tipiska: tai bal*
' , . k o mes J)zWali
[ttlikiSlu pirtt&vBja MB* :vdl(Jflin8 reilju u
MvS lug? CeMflra. Dauj-! ?gu Mrim tkm nn ^ kSs.savledza Hbiko, ?l fetm io javmSko Zivett !*;
otra puses.
* * " -5
dtoas pitaigl W M | , vakar?, kur? n t* J egajias akts. Pai
uavai?t&Jlem Jaa m T?livaldim ?eBUiM w
,:8 veselas tr?s rei!, * iu ties?bu vaiam v l ^ 'P", bzlesffitt dienu r;
? & prof. y . TOM n o l ?
ima M . B?rzi?a no l ^ J :
w to?peaas b a t o i ^ |
fflSja l a k s t o i e k !
,rts eavkSrt n?ca lugai R?da.Mt 'J .
ar dzej?m. .J^JS y e k s 0. Rof^, i
gars
tautas deju^^^r^
(yvfd pie Jaut?tumiat mvaira vai s a 4 m i ? i nevienam sve?am nekad ne- IvenIkoSajS kar?, kas, savijtk?Tt; izdosies ??<laattt8tlbas'^^t^^ virza n?koo jaut?jumu kSdai tad ttrln?t. Nu Jau jadiem i M ir run?ts
j^i!Aats n?koai Krievijai. . par ,^oci?Hsmu^ pie^ ^^ ^^ ^ am^rikl?i, domijpt, par tespfi- r var<Ju;^,pad^^
j?iittokaru, taisa atfcal veco klGthi, -iesp?jams, kazht?m?notWkia^l^^^^ , ka milit?rais atrisin?jums va fa rT Krievija. tHOTiram^
gal?gi m skaidri iz?irt o Jau* cTba un amatniec?ba p?riet priv?t?s i ^ j i ^ Nav sm/agakas mal^Jilan?s; rok?s. Un lauksaimnieclb?^^^^^d^ Mkaa nerot?jot par asin?m un upu- tiks atgrieana* pie priv?t? ?pauma
V ko prasa katrs kar. Milil?ri un p i^ . ^ ?Vi i^ -^ i^ tos i^ s pHsl apf ifitiri sekm?ga kara norise .pievirzls raeft;; t ^ t t ' l ^ p i j a m ainatnl^u
i ? s tuv?k mClsai m?r?im tikai niect- raoSa'nas 'kooperat?vu, krievu tradl- m m5r?, vai ari herrfaz. Lab?k? ga- cij?s stipri sak?otu ..artelu'^atjauno^^ iijuffiil Jftu past?vo? probl?mia b u s a n a , kas var rad?t svar igaau? iz-
' d MMU kluiyU)Sl: redu bag?tas p?rmai?as darba de-
lADlT T?DU KRIEVIJU, AR Ta?u dautos saimniec?bas nozares, UPS V A M T O LAB?K SADZl-kiu^u atraan?s prlv?t?s^^^ro^ ^P^* ; mums ir pasaprotama Mt^, Krievij?
s^viilii, kas grib?tu sekm?t stabili- dr< i^ P*Kk$ v?l ilgi vailsts u^?^^ ?mvl^ attieksm?s, Krieviju, k^s n^tkir tgi n<> t i i kW
m var?tu b?t re?ls m?r?is un m?s vij? bus vara. amudinltu to sasniegt? 2era/es^ apsait?niekoana, lauksaim- JautSjmtts par cit?das iek?rtas Krie- niec?ba ir padomju sist?mas Achllla
viltt fet^nlb? nav jaut?jums par karu papedis, vie^ vieta, mieru. Kar vien t?du Krieviju H^^^P atdod priv?tisrok?^
Pavisam otr?di, loti ie- atdot cilv?kiein br?v?bu un privitam spSjaiM pret?js virziens, ja blakus mi-N^^^^^^ Htirajai r?c?bai neiet gudra un m?r?- t to bojevikam ir visliela^^ fietlga r?c?ba d,t?a nozar?s. Turkl?tP^a. Ja to/patur spaidu ko?le^ ^^ Uavnemaas neiesp?jams, ka jauna Mia^#voklI , nepiecle^
aVija var rasties ari J a ilg?ku lai- pHc?is uzraudz?bai apar?ts, kas tem^^ h kai nemaz neizceltos. Jo aj? nieku notur?tu pie^^^^^z^^^^^ dz?tu Kati svar?gi Ir ari citi apst?kli, pie vi?u darb?. Spaidu koll^ tlviz?ci}^^^^^^ im veidoanas daudziem vajadz?tu dom?ja^ras, ?r galvenais cilv?ku ne- ?^dlkt savu roku, neatkar?gi no t?, apmierin?t?bas iemesls t ? g ^
iScles kar, vai ari turpin?s vljSr nerun?jot par nedzird?s aieU Ne visu varam izdar?t m?s, <^Ua"Var8n?cIb?m, kam atkal tom ^r ik?? i , vien, kaut m?s iev?rojammr sakars ar to Sj^ llam irianj?t labv?l?ga rezuU?ta sa- vte?ciju.
j t f b m Jtoiipeja^ U svari ^^ve - ^j^^?gj^^^ j ^ ^ ^ jasta vienu vai otru pusi. Ja gn- kift pan?kt skaidr?bu, tad' iz?ir?gi Pavisam droi Var paredz?t,, ka ik- mrigas ir divas, lietas: pirmk?rti katras progres?vas K?ie atop ir J?zina, ko m?s gribam, un; vald?bas visplnnai Otikfirt, - k ? mums j?izturas, lai ne- ien?st?s vergu Mst?masa tceU fipgrtltin?tu, bet gan atvieglotu mdsu lauksa imni : Ib l , a t i a imojo t zemes iDgr??a sasnieganu. Ar nol?ku es priv?to ?paumu tin ties?bu br?vi rl- laku atvieglotu, jo mums ir d^r?a-koties ar tavas zemes^ ^^ ^^ r^^ ^^ ^^ aa IT sveu zemi, un lab?k? gadlju- Iesp?jams, ka ar i t^^^^ Ja2 mes varam b?t tikai statisti, a t - ?ek t ivaa saimniec?bas, tikai ne k?
tos, kam J?uiz?emas galven?s spaidu sist?ma, bet k? br?vpr?t?gi kooperat?vi uz??mtiffli, ko nevada ar pistol?s stobru pie deni?iem.
KADA? aJIISKAIAS KRIEVIJAI, KO poi?tisk?s iek?rtas zi?? m?s nek?d? Mis V?tETOS PAR SAVU T P A R T - gad?jum? nevaram sagaidu, ka Krie-
NERI TAUTU SAIME? vij? izveidosdes liberfildempkraliska VarljUt Vispirms' janoskaitlro. ko vatet^ p?c Amerikas parauga, Jaeu
tt^sno jaun?s Krievij-as nevaram g a i - t a t J i e n o z I m ? , M Krievi t? To viegli atbild?t. Protams, te ^^i^iNraia valsts, jp Krievija tenita kapit?listiska un liber?l- li^^fi^as triiidjar fcaokraUska Krievija, kuras instlt?- ^otm?. un v?r tim vajadz?tu sUpri l?dzin?ties m?- va4a is lab?s^^ra^i^^^ SJte& ^ nmlrfkstajn p?r?k daudz sagaid?t p?
^Vispirms. atUedb? uz s^nm^ci^^A^^^^ ttktou t?da? redz?sim, ka Krievij? v Krievij? veidos iea^ades^p^ Ptlvltas uz??m?ba, k? mis to eapro- rik??u p^^^^^ to. gandr?z nemaz nav bijis, jo ari M neb?s viegls, jo sava zsm? vi- Ptnni t^ol?cljai sataieciba vienm?r M^i^^n^^^^i^f^^^^^^ ar jaunu paau- m valdibls s t l n ^ kontrol?ta, dzi, ka . paz?st
satiksmes noz^? un b r u ? o a - U ^ ' " ^ f f 1 ^ r?pniec?b?, kas pie mums nor- J^^teiememj^l^v^^^^^^
m atiodas priv?t?s rok?s. Gan bi- ^^^^^^^^ .^
f a t i ^ i a m art nebija tas
j p i s k t krieviskas n^^^^^^
KS """J'' V^S^i b?tu v^Iduajl KrievijS. M d ap ga^imtu mai?u Krieviju li^S steig? sak^ industrializ?t, u v a Mums. a m e r i k ? ? ^ . P^l^^^?:
ka jaunaj i^ k^U^^^^ vajaga ^ ^ ^ ^ ^ triUcst i i t ^ ^
s p ? i u , ^ d a i var ras-l l?ko mums nth(^infium Musu at
' Nikoi? j i .rakst?t io VA4AM PRASU U N SAGAID?T N O JAUNAS KRIEVIJAS?
i?Bi8,AKiaiatt?u tmim siAvi utvnffiii H C ^ O T A J U Vair?k nek? 3 milj, tir?? izn?ko-
ais amerik??u ned??as iurnils ?oU lier's, kas nesen public?ja savu Eiro* pai korespondentu plau rakstu par bo?eviku terroruBalHjas valstis, ganilrlz ?etras Ipp. velt?ja 0P iece ?ot?jiem. Bag?t?gi Ilustr?taj? rakst? Viskonsina sveic ce?inieki^ Collier's korespondents Rodiers Baterfllds sniedz ??rsgriezumu par bij. DP dzl^ vi, darba veiktti un atUecIbim ar viet?tiem Viskonsin?s tata l?azpllsl. ti?? Ripon?. kur m?jvietu p?d?jos divi gados atradui 68 lecetotfiji, ar p?ris lz??mumiem>isi latviei} rakst? t?d?? ar i run?ts tikai par m?su tau tieiem/::;:;-'
Pirm? mudin?taj? uz?emt Riponfi PP Iece?ot?jus bijusi viet?ja skolo t?ja Etela Braiena, kas pratusi viet?j? sabiedrib? >adlt interesi im pas?ku- mam, atradini atsauc?gus pal?gus, un rezult?t? in? pils?ta tagad i r i?iere* sani?ka dz?voana; kop eit Ieradu ies DP," urn?listam teicis viens no Riponas iev?rojam?kiem pilso?iem. Pirmie ieraduies mScIt?jS Ed. Lam- berts (kas v?l?k visa tat? k?uvis ?pa^ zlstains pretkomiinlsms runatljs da ?d?s san?ksm?s, bet pirms neilga lai ka p?rc?lies uz Kaliforniju par patst? v?gu draudzes m?clt?jul, k?tb pulk- Ywlis un skolot?js, bet v?l?k radies tik daudz galvot?ju, ka iauiio Iem?tnieku skaits Ripon? sasniedzis gandr?z sep- U?us desmitus; Braienai g^n nScles uzklaus?t ari J lvain?a vSl?an?si t?, piem?ram, ka^farmers, kas atn?cis kop? ar savu t?vu, piepras?jis vieni- nleci, kas sp?j d??gi str?d?t un ne- b?tu vi&ai neitskatiga. ,?Maks?t m?s
ds un L?DZSTR?DNIEKA SARUNA AR PASAULES BAZN?CU PADOM?S
DELEG?TU EMIGR?CIJAS LlET^iS
M?su Parhes l?dzstr?dniekam bija izdev?ba dab?t interviju ar Mr. J. M . Gadras (25, rue Blanche, Paris 9-e), kas pal?dz k?rtot emigr?cijas lietas tiem b?g?iem, kas da?du iemeslu d?? nav var?jui iek?rtoties Francij? un Be??ij?. J?piez?m?, ?a Gsdrass ?oti labi paz?st b?g?u dz?vi, Jo kop 1945. g. maija l?dz l ? 5 ( ^ . vasarai str?d?ja UNRRAs, v?l?k IRO darb?, p?d?j? laik? kapieldSupervisor's Nelingeij?; Vi? paz?st ar? daudzus latvieu dairbiniekus. Gadrassa kun dze ir latviete.
Uz k?d?m konfesij?m attiecas j?su organiz?cija pal?dz?ba, Mr. Gadras?
Uz protestantiem un pareiztic? gajiem, pie kam protestantos ietilpst ari luter??i.
K?<la paia/ik lab?k?s i^p?jas t?l?kai emigr?cijai no Francijas un Be??ijas? >r- P?c maniem ieskatiem t?das ir
uz ASV un Kan?du. K?cl? veid? izpauas organiz?d-
jas sniegt? palidziba b?g?iem-emig- ranliem?'-' ''C^:''
P?c tam. Itad esmu l?dz?jus interv?jis, ^ u vi?iem padomu, at kar?b? no l?di?ja individu?liem ap st?k?iem. Zin?mos gad?jumos izpildu ari atliecig?s veidlapas Iran?u, an g?u r?sp. v?cu valoda. M?su orga niz?cijai ir iesp?ja izg?d?t ari ts. ga- rahtijae rakstus - ..assurances;*. Lute r??iem Francij? tom?r ai jaut?jum? ieteicams griezties pie Gomii? Luthe^ rien d'Aide aux Emigrants el aux R?- fu?i?s, 13, rue dePoissy; Paris 5-e: St organiz?cija ir Luter??u pasau les apvien?bas p?ist?ve Francij?. Ja b?glis v?las sa?emt garantijas rak tu, vispirms vi?a l?gumu nos?ta uz m?su: Minchenes centr?li, kas sako po visus l?gumus un pi^p tam tos no s?ta uz ?ujorkUr no kurienei attie c?go garantijas rakstu pi^?ta kon suiatam;-;. ::..'
Nupat Latvian Relief prezidents H. Uelnors norfidIJa, ka v?tas l?dz gad? beig?m izsniegot tikai tiem DP. kuru lietas iece?oanas proces? Vaingian? b?s iesniegtais: l?dz 31. j? lijam; Vai is termi? attiecas ^ ri uz emigrantiem Francij? un Be??ij?? - P?c past?voiem nosac?jumiem
ASV konsul?ti Francij? un Betij? caurskatls ari tos l?gumus, ko sa?ems p?c; s? termi?a,
- ^ V a l D P . kas Udz IRO darb?bas beig?m 1951. g. 31. decemi)r? neb?s
K?das ir emigr?cijas iesp?jas UZ Kan?du?.:;; ;:;;
Kan?das konsul?ts labpr?t pie ?em ne tikai Iran?usi bet ar! citu taut?bu emigrantu l?gumus. Fran?iem tom?r priekroka. VUi^nm^^^^^^^ salas?mi j?izpilda attiec?ga Jaut?jumu veidlapa^ Vecuma robeia ir 45 gadi, bet ja str?d? k?du no plep?esIHem amatiem vai darbiem, var b?t ari ve c?ks; Vajadz?ba garantij?, ka emig rants neb?s par nastu valstij. Azifitus princip? nepie?em. Transportu IRO maksa tikai kam ir IRO man d?ts. Aizdevumu ce?a izdevtmu sa maksai iesp?jams no Kan?da valdi bas sa?emt tikai tad, Ja emigrants pats sp?j ce?a naudu samaks?t, ja ve c?ks par 18 gadiem un ja str?d? k8du no Kan?das pleprasitiim darbiem. To m?r ari aizdevuma gad?jum? paam emigrantam j?iemaks? 3?doL Bez tam j?paraksta llgimis, ka iece?ot?js pa liks izraudz?taj? darba viat?, It im?r b?s atmaks?jis paradu* A r i tiem, kam nav IROnHtnd?U.i^p?jams sa?emt pazemin?ta tarifa braukanas bi?eti. P?d?j? gad?juma J?brauc! ar IRO ku?i uri IRO biroj? P a m ? (30. Istab?] j? iesniedz attiec?ga Kan?das konsul?ta izdots raksts. Kas z?m?jas tiz galvo jumU sag?di, tad Pasaules bazn?cu ap vien?ba var t?dus sag?d?t apm, 3 m?neu laik?.
- K? ir ar Austr?liju, deleg?ta
pallgua un J J kagitoeki. kas tom?r K H . avamlir svangSkki jebkad atiit, ka njci-
Ir to. par ko tie m m fou. kas c i l a ^ f " tiskopaap^iP^ ^^^^
^avokllmkriedui. Nek ^ i j a apst?k?us att?st?taj?s rietumu ? dz?ves apst?k?os, ne vienme. m?^u
prasa ts^Landlng pcrmit". kas j?izdod galvot?jam Austr?lij?. Nedau<b DP caur m?su organiz?ciju v^ratu ?dm galvojumus sa?emt. T l k? ce? uz Austr?liju ?r d?rgs (120.000 Ir.), tad ieteicams par o zemi interes?ties tikai tiem, kam ir IRO mand?u , Jaunz?lande pie prasa da?du profesiju darbihifliifs Izce?ot?jiem nav vajadz?gs Laiidl?g permit", nedz cita veida galvojuro L?gumi j?iesniedz thlef of fimploy ment Office, VVeilingion, New.2ia land, (No V?cijas t^ Jaunz?landi it ce?oana pagald?m p?rtraukta. R e i Vel ir iesp?jas emigr?t iiz Bol?viju k&s neprasa gaivojurna. L?gumi J? adres? konsul?tam' Par?z?. Av^ KJe b(ir 27 bis. pie kam atbilde ?ai p?c 45 dien?m. Argent?na emigr?n tus paiaik neuz?enu Uz Angliju va izbraukt tikai tad, j a tuvinieki va pazi?as izsauc. V?l?tos v?rst Itte?o t?ju uzman?bu ut Fran?u Maroku Dom?jams, tuv?k? n?kotn? uz o ze mi b?s iesp?jams izce?ot kvalificf tiem str?dniekiem, galvenok?rt bdv sa??mui vizu uz ASV, zaud?s liesi-
bas ui br?vu ce?u. ko ttm IRO jau ? niec?ba. J?zina nedaudz fran?u va- iepriek pie??rusi? ?iod?. Priekroku dos vienmleklem, P?c man?m dom?m. n?. Izbei- jo paredzam*^ gr?t?bas slr?dni?ku
? dzot avu darb?ba IRO. j?dom?, no-; n a v i e t o s a n d . N l ? s u organiz?cija j i u i toSc K ^ - -1 - s t .ni . iek?rta bus t? pareiz?k?, un ka !r sa-;dc savus l?dzek?us k?dvn: c u , orga- str?d? pie izvietoanas pl?na.
4?li''^ r^^^^^ ';;aUalSd;;s\as i e ^ ^ L un vaidibas f o r . , . . c , . , U tas . . u no; c . H . , . , d . , P U ;aa,a Erve
vi?ai visai daudz gan nevar?tu^ bet a viss b?s labi. es. b?l t iar mieru vi
?u apprec?t."* Preciniekam, diemi?l, nav laim?jies, jo ..DP nen?k uz A S V . k i apprec?tos, bet lai str?d?tu.g?digu darbu un k??tu respekt?jami ameri k??i.^ v . ; ; . ,
Kaut ari daudzi iece?ot?ji ir sf au^tekolas izgl?t?bu un piedzlvoiui veikalnieki vai to^nieki. vi?i labpr?t\ i k jaun?s dz?ves no paa p^ata . rma R?ceni, intili?fenta Jauna d?ma,
kas sp?l? Bachu un lasa angliski To- m ^ u Hardlju, tagad uj no buru au- dekla laikrakstu Bomasi Velta LaUo* ne. kas Latvij? blju^ t u m ? l ^ e Ri- ponas kolledias studenti^ ik dienas cepj past?tes, un p?d?jie slav? v l ? ^ cepumus par gar&igakajlem, ko sav? m?? ?duiit ViMta L8ce, stradadema taiu pazlstan^ja Riponas edltav?, k?s apgroza gad? mtl?.dol., k?uvusi pat p^r keda darba ^acion?liz?anas pa ??miena Izgndirotaju un tagad ir vis veiksm?g?k? str?dniec? sav? noda?? ar pr?vu Izpe??u. ,
Darba dev?ju vislab?k?s aUduks- mes un cie?u ieguvui ar i citi latvla- II. ka str?d? gan par au^omechani- ?iem, gal(biekiemi laukstracfoieklem. cimdu edU?iiem vai viesu apkalpo taj?m. Isi un skaidri to pateicis auto mobi?u a?ent?raa ?panieks ;van ' '?trs, kas ir ari viens no j^ls?tas sabiedr?bas p l l? r lw un sav? auto darbn?c? nodarbina 3 agr?kos OPi to vid? K?rli R?ceni un J W Grtmds- )erguj ,,Tas no fl^as pims nav ne- c?ds altruisais, jo mun^ vienm?r va.
ja??a auto mechani?u; Sie viri Ir kriet ni. Uz vi?iem es varu pa|auti(^," Un pieauguo lal^Jai slavai kunu ne dara ari tr?s kolledias Mudentl, viens vidu^plas p?d?jas klas^ audz?knis un pamatskolniekl, kam vislma ir eicamas aUIines, bet^ ^ i ^ sekmju li?a izvirz?juies savii klau
priekgala. Jauna gleznot?ja 11^ Reke, kas
beigusi architekt?rat skolu Vaclj?, m?ca z?m?anu Rlponai Vldi^skol?s un ar savu pat?kamo person?bu k?uvu si iem??ota savu skolnieku vid?, Jau iemin?tais auto (Irmas ?panieks van leirs pirms ?etriem gadiem izsaucis
Die aevis latvieu b?renl Reinhardu Betu, kas peln?jis naudu koUedfal, str?d?dams isava labv??a gar?? va sara un vakaros, un tagad tais?s kol- ledu beigt Auu> b?anas vi?? paz?st l?dz p?d?jam slktanam. un van Metrs tagad grib pulsi s?t?t u speciaitj mil z?g? General Motor ut?toiuma skolu Detrolta, ta?u vispinm Be^am jaktau. sa Iesaukanas pav?lei. Ja vi? sit ies uz annfiju,"telcii tirgot?js, ,,tas b?s t?pat, k? kad aizietu m?su psiu d?ls^
Rlponai^ lvota j l saj?smin?ti ari par latvieu tautlskc^te p i a l ? m , un tad?t IT ^Kla J??i daudslem amerik? ?iem k?uvui par Ieviroja'mu dienu, bet Hel?s aditavas prezidents p?c k? d?m vies?b?m; ktir vi?a m?ja MJusI pilna ar la tviei iem.teicl i tNoli va kara, kad latvieH dejoja un dzl^aja savas tautas dzi?smM, n i ^ blj^ ^ daudz vair?k pH^a , n ^ a kad uzvalka fra ku ^ cietu apkakU, lai lehi us mili t?ro balli Rlf^nas liel?ko sat^ied- risko saTikoJumu. ie ?audis Ir ?sta 8 t k i a ^ , i m br?nos, ka vi?i p?c visa iNiud?ta var rast dziv? tl? daudz
Srieka. Es dom?ju; k? vi?i k atraduli aut ko t?du, ko daudzi no mums nesp?tu ka elpot br?v?bas g ^ tr svar?g?kais pasaul?." Zum?lists no savas puses piebilst, ka iece?ot?ju In terese par iportii, humora d z l r k ^ un reH^lska p?rliec?ba ??vusi vi?iem li mantot pils?tai sirsn?gu cie?u, t?pst k? vi?u dsi?a p?c iterat?ras^ un mdkala. Nal^dzlg?kaja DP maja esot ptatikts ar gr?mat?m utr tur atroda mas dzejas, lugas un rom?ni valrak?s valodai.
Pa visu laiku pils?ta B ^ n l t l r k s i p?ris gad?jumi, kad viet?jie izriklljull naid?gu nost?ju pret bij. DP, bet sa biedr?bas virums l?du nost?ju noso- .dijis: ^ :^ :-.V .';::
Tikai viena gadi jum? spor^rs Ri- pon? nav bljl l afsnierinats ar Izsauk to DP. Sl Ukata gad?jusies pils?tas aiz?emt?kajam friziera d?nim Hol- lerupam, kas pats Ukal 1940. g. iece ?ojis ASV. T?d?? srl vtrs jutis mor^. lisku pien?kinnu pal?dz?t k?dam c'- tam nok??t laja s e m i / T I ka taisni aj? laika vi?am bijis vajadz?gs fri- lerii, vi?i i w n e i i kedu polu DP, kura pap?ri liecin?jui par krietnu ama^ prasmi. Diemi?l, sblem tempe rament?giem v l r i ^ nav saskan?jis, it Ipall domstarp?bai radu?s profes!o. n?ibs jaut?jumos. Jaunais frizieris apgaJvo?is, ka vi?a b?rdas nsi ir as?ki nek? dsrba dev?ja u^^^^^^^ ar tiem varot sk?t klientus bez sejas ie^ ziep?lanasr DP nmnet?^ virs b8rdas kr?mu nekad neesot lietojis. T? nu pal?gt Ripon^ pilso?us skuvis p?c eavia tt?todei, un neiev?rojis srl v i . ?u v?lmes, piem?ram, piepras?tas ma; tu apgrietanas viet?, no??rljls ma- ttis ;,uz n u i r - .Jas bija b?d?g?kais piedzIvojunH man? mO?"; teic^ mei stars, kad polu frizjeris ar sievu bei-^ dtot aizbraukui uz Cikagu
H ) I -