iemesli, Icas veicina
Austrolijo tik askaiifgajfi austrfilieSu is?v? kopi nesena laika ie ilit^fjte nepatll^^ pa-itte^--^ lalkriOcsta Jfjpdien^ P?c ofi-. statistikas spdeibt, ?irto lau-
l i ]^ un ga i^ ^^ ^^ IMamus apm?rus. i^ S^p^^^ ne-nov?rianfi. 1 ti^ltUto saiJ^^^ ir vairSki c?-/^ KaiA?r turpat vIsS pasaul? sie-
?$Mm^,:63tisf0 parasti norisinSs m?jis M AustriUJI, kas tik loti 1 1 a i i - i i f j i ? j ^ ^ Sieviete
miko da?u pavada ?rpus i l i ^ nesen dom?ja, ka darba p i kopi p?ris gadi(^ l i fis uatotsbijis mald?gs, P^p^ i^^^ vajaga tiikstojiei^ ^^^4^^ Hdzekliem iftiS i i
iesaist?t darb? sievie* lievar pem?kt ar sol?jumiem tetrdesmlt stundu dturba ned?-lit i lku darba laik?, br?viem at-miem, darba dr?n?m un alg?mi to paveic ievestie prielMmeti un sievietes god* JSevietes dodas fabrik?s, ne ^ I|l darba roku tr?ku-an  lai var?tu izdot vai-^^Uti^ par iuksus raojiunjiem. jij?ist ttaudu, bet sabeidlz ner^ l i ^ l i r Vilim liet?m savu prip oelas "gurni
r  
ir;;;-
.fttfdten. .1849. g. ?p. MaB 4)
Z?im?dvfidjas laikraksti un iur-n?lt ?^ Iall apraksta k?duJ nesen ^ kl?tu iaunu sUgmattz?dJiuf gadlju^ mul ?iaii sag?d?jis virknii gr?ti skaldtolami? un atrisin?mu probl?mu ti^ ologiem, irstiim un; psldudo-gieiiiti liamburgas irpils?^ ddvojo-lais 47: g. vecais koktirgol?js Ar^ tilrv 11 CH|?{> Bloks jau gadieii ilgi ciaS no rf??k|!turlgaj?m stigmu br?c?m galv?, kr?tis, rok?s un k?j?s, kas asi?p r^ ?^ulM ik pa 4 nedil?m val^ r?kas ^enas no vietas. Kop? gadiem Mok Ciiii?s ail ar chronisku bezmie gu un t9d?l pat?r? Mus diiudzumus i?ii|ilUi?, Kop? kara beig?m ?er^ ieof sviars vi?am saman^?jies par pujo, ikni t ? ^ ^ Mokssve?i tikai 40
v?ram, ttii l i v , j i ^ ? ^ a i n ^ i i i dildk u z k r ^ ^ilpti?di atst?j mflju^ pametot f im birnus savam liktenim. dzelzce?i vai itlii)!buss aicved vi?u fabrik?, l i str?d? no pusastoigdem^ ^^ ^^ l^ ^ isetimi p?q;)psm^^^ austr?-iiei|liep?rkas p?rpild?tos v^ ilf^ tos Jau pusseios sl?dz. Pa^ mii pagM visu v0lkt, ?al l?dz saiidein un lei^ kumlem^n^^ Vttsles f?H tiktu m?j?s, kad pair vakari?as. R?p?gi sagatavo-reizes pie l?da' dz?ves p?dtami, izpaliek. P?c vaka-savuk?rt seko trauku mazg?-i ; j?a|r J?pal?dz, x(a tad aifdii?A. Kad nU i^stenls r?-l^ i?vtto v ^ ^ un vis? pa^ s?kas vakara sadz?ve, caur-%liust??li^ tf I r p nogurusi, ka
te I IpilvJ^^ laul?bu, i;^ ^ p?^ ?m t i K ^ l?di pa- r V l i  ^ litseviS?l iz#numi, bet ii W k? iduej?, ?Melbur-f^t l i | Str?d?t?jas sievietes % algolanai, bet I i i siikU un d?rgu prl?klmetu le-^ ^ T l d U t?d?? loti daudz?s aus-"i??imfijls v?l neieot ve?as malliias un modernas vir-Iek?rtas, kas firm?s pas?Unfi-X|Ml^ U visizdev?g?kajiem noteikumi nomaksu. Turpreti cent?g?s ?ditiljas valk? vismodern?k?s iais un d?rg?ko veJu, vi??m ir MS|#lnai rokassomas un nailona l l i n i ^ P J ^ ^ savas al-if v ?^i9S^M^ m?neSa maks?jumu i^auali par l?dzi n?s?jamiem radio Izr?tiem, fantastiskiem vakart?r* Vim un d?rg?m smar?m. Kas v?l Pl ? l^ p?ri, to l?das austr?lietes vai
1^^ 1^ vai pazaud? der?b?s zirgu i ka vi?a zi?ojums Mttiecas uz vis?m austr?liet?m. l?le^lrojot tom?r, ka Austr?lij? pal-|f||.mod? agras laul?bas. Parasta meitenei laul?bu dien? <ilv. <l !^i v l m gads. A^ ^ iemesla izj?kot daudzas laul?bas. TreSais izirSanas iemesls da??ji esot, austr?lietis parasti pas?v?ks nek? vi?a parti^re. Austr?liea galve-M interese nav sievietes. Vi?a pasaule ir krikets, zirgu un su?u skrie-la?is, sports un  ari alkohols. Sie pretstati un sievietes kaisllbs^ s radi-luH ne vien nopietnu probl?mu, bet ari daudz nelaim?go, (a)
TA V??l IZTEICAS fran?u rominlsis Onor? de Bais?ks
etttnUt vfsas labSs lleUs dz?ve. Kad no- aslri vl? vecais un skdpals tevoels, at* itidams Bais?kam paprftvu mantojumu, rakstnieks to pasi?oja draugiem Sfidlem V?rdiem: tVakarrlt pl. B mes abi ar t?voci legijim labfika dsiv?.**
^ i s , ; ; , 
j;w>-:;;;:
ie
likte?a blMbn^^T^^ in?^ifiikri? Hamburgaa ttrgot?js Ar^ -tfirs 0lto Uz??mumi redzamas IkM stigmu Jbritoee u i ?iiika pieres ^ w llfinls, kad itipau br|k:es atveras, sirds darb?bas: uztur?anai nMecielamas nep?rtrauktas strofa?t?teia injekctjas. V I no paz?stam?s Ter?zes N^imi^h^ kas ir kato?tic?ga,.Moks pieder protestantu konfesijai. Pie tam^v??S^kad^iiav-btlis sevi?i fe-li?io i^ un api?i^rl^^Iou loti reti. " !zto| tom?r v?rdama z?m?ga l$er?zdi p i r ^ Migmu zl-Idlj?s 7 gadus p?c pBdzIvo-mes ta II vi?as itaj? de{ni|iltt!?l(rl M o ? ^ t?s pti(|biu^ reiz par?di?Ss 7 gadus p?c k?da smaga un salriLuie?Ja p?rdz?vojums!^ 1928. gad? vligtS pie Erturtes pisidzlvoja noptctmi auto katastrofu, un 1935. gad? Kliz; tt?a pieres p?k?i k?uva redzai:)!i8S i ?rk?u vai?aga ndspiedu-mlem Ud^gas z?mes.
B?gid?ri asi?ot stipoas s?ka kopi 1943. g. 13. decembra, kad Hambur-ga ?^rdeta vienu .no pla?kajiem gaisa u^brukinnieni. ?aj? d i ^ M<^ velikdams pretgaisa aizsardz?bas detlianta pienakunius, bija tikko ieg?jis k?d? dstas rajona nam?, kad to sagr?va Udmalln?s mina. Pfc milz?g? trieciena Moks ar lauztiem loce)c}iem un satridn?t?ni smadzen?m palika guldi ?^ama?? na-itia pagral^. P?ris atundas v?l?k atv?r?s un i??ka asi?ot krusta ztme uz vi?a pleris. Grib?dams tikt vi4? no smagaj?m ciean?m, Moks p?d?jos gados mekl?jis daudzus ?rstus un izm??in?jis neskait?mus medikamentiis, kas tom?r nav l?dz?jui. P ^ sava rsksturis Mokis ir p??t^ito veikalnieka tips, kam t?lu st?v Jebk?ds reli?isks fan?tisms. Va?fi^ br?os Aii? ll<h im Ubpr?t nodarbojies ar mak?er?anu, d?rzkop?bu un fotograf?anu. Mok?m ir augsts inteli?ences llinei^s, vi? piln?gi p?rvalda 4 valodas, bet p?d?j? laik? tom?r s?cis s?dz?ties par pak?pen??sku atmi?as zuanu* Stigmu asi??iSanas br?os vi?un dalc?rt z?dot ari redzes un dzirdes sp?fa, un p?rdoties da?das v?zijas. Si?ls dien?s Moks devies uz k?du Hamburgas kl?niku, kur ilg?ku laiku atrad?sies triju slavenu profesoru iizmudzlb? un ?rst?an?.  .' - _ ^'"^^ "
autoriem mvi Jauni:' rakstni^, IsskatDuU ve
selu kaudsl moderno i vicu SumSlu, j4z mtraiuil** principus, k?diem ivr nfiU striidafui. un guvvil panSkiimus. sle prlndpl ko vi?i letele katram rakst- nlekai?. Ir flfidl:
I, Attur?ties no katras pmM?oaatlkas, Jo latftU?i to sajat ka slogii
8. Nmiia? tOdal klOst
{.Attur?ties nd, audzin?tajam pami dbfim cit?m' tevi tCll^ usskaUs par po- UtlS alzddmlgu.
6. NeUikop laba stUo, tas U^as ne dabiski.
8. mkojles ta, It ?? tu nevar?tu rak stit. pat ja tu to vari.
6. Darb?bas personas' izv?Ues ?rzem niekus (nav domitl DP.  Red.).
^PlelDsvliilef^ Mai^ ^ almu; uzralcstltals t?da? ledi^ bosles lablk. ' 8 . Ja 4J^i^1)4k^ i i ^ i ^ ^ l ^ t i ^ tas ar daUdz JfitSm, apstrfidS tSs pavl sam betkauiiilgt Vlitlabfik tom?r Izval- tl8 no j?tam.
8. Dom? par to, ka n^^tlba Ir mle tfa lidmiba. 1^ . Kticad ?^ee savSm pet^ sonfim b?t
nabadz?giem ?aud?m. li . Tavi galvenie temati laiifr slepka
v?bas, laup?anas un netikl?ba, bet vis lab?k tfis kombin?t
IS. Raksti lad uh tad pra?: kur pa Uek rakstnieki? Bet uzskati sevi par t?du. (b)
Sava turpm&fi ce|a' virzienu Dr. P. izkalkuii^a ^e? gais? UiiU? no Katapulskas p?ri savai lil?b?jai ieplakai dloividtts virzien?. ,Tur p?c vi?a p?rliecIbaiT izstr?vc^ Jtimu ietekme vajada?ja bOt vismaz?kaL Ar liel?m gr?t?b?m p?rvar?dams vai ik uz sola v?tras uh. ugii?s rad?tos ??ii?u8> v?cu ztn?toleks bi^ dzot Sasniedza meu Joslu^ Salauzto m -^^ malas koku JilklI vi?ain.piepei r?goj?s pret? k?da krievU karama dibakot?s k?jas. K i p ? i ^ aclmr^ dz?t, bija kritis par upuri Helajal e ^ kaa l&stot un g?oties to no^ situsi Kad Dr. P. lev&oja, ka pa^ domju sargkareivim bija ll?t pat cepure un i a n t ^ v ^ ^ leMv?s prata laba d m r . . . vai lO^iei^ ni - BaltiesaVirergi
mm
Jo tad usrakststals
Londona (tSjfi Ssikar?^ debat?m par vergU darba nom t^n?ni Pit-domju sjavienib? ?aily Teletta^^^ savct 3.; augi|sta^ j^rioo lapaa pusi v e f ^ aculiednic^ st?stiem pieredz?Jimiem ^ f i B , noinetn?s. SI laikraksta kbr^poh(|enta^ izdevies VInl| sastapt v^i^lui grii^u ?aiiu, kas ?d?s nometn?s pavad?jui vitr?kus gsidua un t?dPl v^uSl sniegt sOcas zi?as par to oriald;^tt.uh t^anu; Daudz nomet?u atrodas Vx!i' lu austrunm p i ^ C krieviem lesloddil ari ?rzemnieku un nedevu t^Ibu t?kstbfi. S v ^ tautieu kiGklt? vlsviair& ?ssstopatni poli, tad ung?ri, v?ciei un Baltijas tautu itoSerfgie. Vle?a no liel?k?m darba nometn?m espt Sverdlovs??, kuras Iem?tnieki nodariailn?ti tauku,' lielgabalu uu smag?s rflpnieclbas uuillhu bay?. fia?s nometnes past?v k?rtibif,! Isk ieslddzltie par (mvu d^bu sm?iem ari algu, bet t?d? gad?jum? tiem lai paiem J?p?rk vajaddgts p?rtikas >^ e^ 1as nometnes vei?caoi, A??u likmei tom?r tik zemas, ka pat vlsaigistfik?iB algas piln?gi nepietiekamas visminim?l?ko pra^^u apmierin?anai No metn?s, kur p?rt&u i^uiedz adipl-' HTstfScija, t? sastSv no M&taA viras u n ; s | ^ i z o e p t M ^ ^ ^ li^dnleit^ ^t?sti^iu^ Jau agr?k rin?ilnalafaktor^^^ ju vald?ba iesl9da?ltd9^ vienis par l?tu darba' 8pacu,pfir> darba lopiem, p&Ko kaut dk rilp?jas vien?gi tik ilgi, kam?r tie ^^^ v^^^ ^ sp?j str?d?t. Katra nometne piesa&tita zin?ipam rOp?is^ Ibas uz??mumam, un biei vien vi?os sastopami par vergiem p?rv?rsti aUgsti kvalific?ti sped?listi., Ka ASV muitas ier?d?i ar
~ tJKluba biedrus laipni lQdz neuz?aut noslauka bumbi?as, pirms tis nav beigu- iii ripot**  lasfims kfidS skotu goUa litdniml. Newark Star
Dali laudls. kurus d?v? par dzi?iem do?iitijlem laikam tleSfim ir dzi?i do- ?iitUl, Jd vi?u Idejas tikai ar grtl;tn>fim p|)r pacelties lldi virspusei.
' Bublln Opinlon
Anglis Ir labs nodok?u maksfitfijs un jAlkta krSJlUs; par IraniHem JSsaka tieSi l^ etaials. Pols Reno
* MTSS, kas jums vajaddgs. ir vair?k gilas un maz?k apsplrlna,** teica Mlss Dototeja Tompsone kSdS run& par britu i?aimnlec?bu^
P?c laikrakstu un radiofona zi??m Savienoto valstu iest?des uz-dev?p??ia^ muitas ier?d?iem turpm?k stingri p?rbaud?t ari iece?ot?ju DP baglllui Jo vair?kos gad?jumos ?ujorkas ost? atkl?jies, ka DP m??i-n?ju?i ievest liel?kus daudzumus d?rglietu, val?tas; m?kslas priekmetu uu citu muitai pak?autu mantu, ?mi^cijas iest?des bridin?ju-as DP, ka ?du nelikum?gu tic?bu stingri apkaros, un vain?gajiem draiid s^ fpri nepat?kamas sekas. Ok neveiksm?gi parasti ir visi iece?ot?ju ?ul): pat profesion?lo ko^ piem?n?t modros l^USV muitas ier?d?us, rakstur?gi par?da sekojoais t?lojums. Par?z? dimantiem rot?tu spr?dzi par 20.000 dol?riem un, braukdama uz ?ujorku, m??ina izv^?ties no muitas nodevas, kas in? gad?jum? b?tu puse no priekmeta v?rt?bas. Bet k?ds Juvelieru veikala d^bi-nieks par o pirkumu t?l?t s?ki inform? amerik??u ?ener?lkonsul?tu. To dar?t vi?u pamudina cer?ba sa?emt iev?rojamu atl?dz?bu gad?jum?, Ja Smisa kundze m??in?s spr?dze aizvest uz ?ujorku bez muitas. Vai ar?  Smisa kundze past?sta par savu lielisko pirkumu savai draudzenei uz ku?a, un o sanmU noklaus?s k?ds stjuarts. Ier&d?i nekav?joties p?rbauda, vai spr?dze uzdota vi?as muitas i deklar?cij?. Ja tas nav izdarits, tad, atst?jotku-?i, Smisa kundzes mantas s?ki p?rmekl? un, protams, ^r?dzi atrod. Daudz gr?t?ka ir c??a ar profesion?liem kontrabandistiem. K?ds kukai?u p?tnieks Ifdku pa laikam m?dza braukt no sav?m tro^u eksped?cij?m atp?sties liz ?ujorku, vedot aizvien l?dzi da?das vabo?u kollekcljas. Visas paz?mes liecin?ja, ka is nopietnais zin?tnidcs ir muitas ier?d?iem nekait?gs, un vi?a mantas m?dza skat?t cauri ?oti paviri Bet reiz k?ds a?ents ne< jausi iepazin?s ar k?du ?ujorkas entomologu un atkl?ja,. ka attiec?gais v?rs zin?tnieku ? aprind?s ir piln?gi nepaz?stams. N?koaj? reiz?, kad vi? atkal ierad?s ?ujork?, a?ents, neraugoties uz niknajiem protestiem, sIM sagraiz?ja visas vi?a atvest?s vaboles un  atrada
Matrozis C?zars ?egass omul?gi k?pa lejun pa laipu no tvaiko?a Saint IBrotez, kas tikko bija pien?cis ?jl'^ jcirkl no Marse?as. Vi? br?di patte?ja ar muitas ier?dni, kas p?rmEi?d?ja vi?a somu, un tad stei-dz?gie)[ja soliem dev?s uz krastu, ier?ddi ts p?k?i, bez k?da redzama iemesli i,i^ut?, ka te kaut kas nav k?rt?ltifi. Varb?t matrozis bija s?kum? bijis p?r?k uzsv?ri! omul?gs, un pi^ ( tam p?r?k ?tri steidzies, lai tiktu I proj?m. Vienu acumirklil Pagaidiet!'' ier?dnis iesauc?s. Negass m??iidijk b?gt, bet no kaut kurienes I^ ialra vair?ki plec?gi v?ri un aizveic?i^ i vi?u uz speci?lo p?rmekl?anas punktu. Izr?d?j?s, ka j?rnieks btja aps?jis ap savu ?ermeni nelielus maisi?us ar 8 m?rci ??m lira hero?na. S?ds daudzums ?s sp?iclgis narkotisk?s vielas melnaj? tirg? maks?tu apm. 58.(KH) do l?ru. K?dil vienk?r? finan?u ministrijas biroj? Vaington? satek kop? neskait?mie j?t?gie a?entu t?kla pa- vedieinJi, ko vis? pasaul? izaudis ASV tiiuitas zi?u dienests. Sos pa vedienos tur sav?s rok?s muitas policl?sis un patru?u di^esta efs EdsoBS Samharts, kas par kontrabandistu trikiem un darba meto d?m ir laikam gan vislab?k infor m?tais virs pasaul?. Ir illela starp?ba starp gad?juma kontriabindistiem un profesion?liem ? alwida** piekop?jiem. Pirmos parasti no?er pavisam ?tri un viegli. Piem?ram, Smisa kimdze nop?rk
taj?s 8 d?rgakme?us 48.000 dol?ru kopv?rt?b?. Viens no bag?t?kajiem ?ujorkas Juvelieriem regul?ri vcKla dimantos no Amsterdamas, nomuitodams tos p?c visiem noteikumiem; Muitas v?ri aplinku ce?? jtom?r uzzin?ja, ka Juvelieris ad tad p?rdod ar? daus sevi?i skaistus d?rg^one?us, par kuriem vip muitu nebija maks?jis. Ierodoties Amerikas krast?, o ce?ot?ju vispirms r?p?gi p?rmekl?ja, bet bez rezult?tiem, l?dz beidzot k?ds veilds a?ents reiz atrada vienu ?du d?rgakmeni iecement?tu juveliera m?ksl?g?s stikla acs dobum?. Pirms daiem gadiem Bostonas muitas insp^tors iev?roja k?du dzi?i noskumuu Jaunekli, kas tikko bija ieradies no Francijas, vezdams l?dzi z?rku ar savas m?sas li?i. P?k?i inspektors sar?v?s atcer?damies, ka pirms p?ris m?neiem vi? o pau Jauno cilv?ku bija redz?jis ?ujorkaa ost?, vien?gi toreiz taa bija vedis z?rk? savu nelai?a br?li Inspektors NUZ karst?m p?d?m" z?rlni ap??l?ja* Taj? patie?m atrada l??i, bet ap to bija apt?ti daudzi metri visd?rg?ko Briseles me???u, pie kur?m bez tam v?l bija piestiprin?ti briljanti 40.0( dol. v?rt?b?. P?rles izdobt? k?jas prote? vai m?ksl?g? kupr?, koka?ns izb?zt? ka??, porcel?ns tru?du sai?os, opijs zivju konservu ori?in?lk?rb?s  tie ir tikai dai piem?ri garaj? kontrabandistu triku virkn?, kam past?v?gi n?k kl?t Jauni, liecinot par neizs?kstou fant?ziju im izdomas sp?ju. Protams, ari muitas ier?d?i un robepolicija nesnau, bet m??ina atrast arvien jaunus pretU-dzek?us. Sis ,,ka?S"  starp kontrabandistiem im policiju, ?iet, var?s beigties tikai tad, kad b?s likvid?tas visas zemju robeas un muitas va??i.
sl%>jas vi?a izgl?ban?s a t s i l a . . . Kas zina, k?das vi?am var pav?rt is ionUaa tbps ildz r visiem bas dfdtumeutlem un dtiem' riem. T? jauna spara un caUbu Dr. P. krievu karav?ra t?rpi auteni plec? so?oja iepridd t? vinlmi?. Tikai uz dienvl Sar?kardvja kaMa sondi atr?da kalt?tu mai^ un ?dens delt, kas gin diem?l UJa tuUto, U?dams, ka K a t ^ u l i ^ tm nav nevienas apdz?votas vietas, nol?ma ar ^ sav?m niedg?m rezerv?m b?t p?cie^^as Ttls dienas yisfi t? sekoja, lea glui izmocitsisasniedza k?du mu. Ieraugot pirm?s m?jdes, p?k?i ien?ca pr?t?, ka vi? v?l ni^na, k? vi?u sauc. vi? s?ki izp?t?ja ieg?tos T? tad Vasilijs Kondonlji mans v?rds,'dzimis Goridj?.., desmit vienu gadu vecs .n desmit gadUs Jauniks nek? sib?... bet bite Jau^ I^^ Paldies Dievam, 1^ krievu . kareivis nebija divdesmit vi<?iu du vecs, nodom?ja Dr. P. un atkal mt?rl?s, kad p i ^ u v l j i pirin? m?ji?ai durv?m. Vi? lolevls?i pat lam?l?les, t?d?? m?mi?a, kas atv?ra durvis, nemaz ibr^?jiisies par n vlesL nV?l tu, d?ls, n?c no kur plos?j?s tas lielais bija briesm?gi... un cik dlvUUL nemaz &Ujal" Ndmierfa?jia vefii?u, Dr? P. ^Igl ?da pakliegto mJJas sle?v m ^ ko 5^am s^^ br?ti?a Ien?ca ve(^M mazdjHs past?st?ja, ka ciem? sabrauku^ |? da tmlform?tu viru komisija, tauJUot p?c ?aud?m, kas n?fai?l zieme?iem, Dr. P, steidz?gi s?ka sties proj?m. ,JA?ml?, Krievija ir ?oti ola st?st?ja v^l?S . atvadoties, Idevam, ka n^esmii Idc?uvi njsgfiis? tur z i m ^ o f , nika tur, uo f t?s puses p uu vi?i r?dija glui pret^? virteni PazIdaUis apvidu, Dr. P. zin?j?t pa Ur?lu austrumu malu virzien? stiepjas tikai viena ko mmi nuo otrai piJaeiL oja Udie Tavdas m Rondaa Atlika vien?gi tur?rfi^ oe?u fosejas tiei? tuvum?* kaot'arl bijia visai UstamL^ P?c p?ris laim?gi noso?ot?m n?m beidzot Dr. P. ieraudz?ja ce?? s U ? ^ , ksfs, ar l ? ^ _ . miem n?kdamas, aizvirz?j?s uz dlt vidiem. ?aut ar? <belzee?a tii. vairbja apdz?vot?bu, l?dz ar to briesmas, tas toUi?r b|Ja vi l?<?z^s, mr ko tikt Uz pcM p?rvar?t milz?gos aU?lumus. Oudifl padoms bija lAi atkal d?rgs>4(1 ^^k??t vilcien?, k? izvair?ties kcmtio*; ?jtem utt. Ari eit gad?jums ?trisl* n?ja visu. K K?das blakus sUedes veda dsiUIt me?. Klai?odams to tuvum?, Dr. P. piepei sadzird?ja k?das ba??u krautuves tuvum? v?cu valodu. Tll ta?u bija y?cu kara g?stek?i Pa^ maz?m nobrieda fantastisks pl?nie bet tikai t?d? veid? bija iesp?jcdaal izk??t no ?s t?l?s eUes". , : Dr. R r?p?gi un ilgi v?roja ??stdE-?us darb?. Uzraudz?ba .bija v?ja sargkareivis ar maz?s krautuves stacijas prieknieku d??u b?d? Ip?* l?ja k?rtis un iedz?ra pa gl?zei vod kas. B^dzot v?cu zin?tni^s bija atradis savu upuri**. Kam?r lielfli? g?stek?u da?a bija p?rv?rtusies par pel?ku notrulin?tu masu, tas UJa v?l sm?r? mundrs un nebija zaud?jis savu gribas sp?ku. Bri4l v?rojis, Dr. P. tam p?k?i k?d? t?l?k? mea st?ri kat?goridd pam?ja ar roku, aicin?dams n?kt l?dz. G?steknis sastinga uz vtetan Krieviski lam?damies, Dr. P. v?lreiz aicin?ja vi?u tam sekot G?steknll oreiz paklaus?ja, un vi?i abi aiz-so?oja dzi??k biezokn?. Kad vi?i bija non?kui tik t?lu, ka p?r?jo balsis vairs nebija dzird?m mas, Dr. P. pav?l?ja no Jauna: ^At-, s?aties!" Ar Helu izbr?nu, bet joproj?m v?l bai?u p?r?emts g?st?-nis paklaus?ja. Iztauj?jis g?stekni par izcelanos, %gr?ko dz?ves vietu uti., Dr. ?. beig?s atkal asi uzsauca: nKur ir j?su mantas... es dom?ju, k?ds ap??rba gabals, ko uzvilkt mugur?... k?ds maiss... vai kas l?dz?gs?" Tur memal? st?v m?su cepures un bez tam man ir v?l kakla soma. Tur m?s parasti salas?m meHenes;.. s?nes... vai ko citu ?damu.** V?cu kara g?stdcnis bija v?nietis. Kaut k?da neizskaidrojama nojauta rad?ja v4?? p?k?i uztic?bu im krievu sargkareivim, un instinkt?vi vi? nojauta, ka aiz visas t? iztur?an?s sl?pjas kaut kas draudz?gs. (N?kam? numur?: S?kas l id i mi*
m 018-  sporta prMB
JKiras k?d? treni?a
rizes vJ<?o"' , nieku vecs P?' fran?i J?2J vietu. M?KI tleBW vien?ba ejera vliroM tropu tveld vien?ba iaoeni uttNesenberi bergu, P*?" m8. Jau i w bija 6:0 vadu tttstarp?bUTBf driBUdzPJ? 6i izmantoja l ?tt ?o paguva Otr? puslaik?, stavS, v^^J n?jis un 8c vieJu vieniba? pamatsast?va ' l?ja Sturms, Sevi?i veiksi viens pats 8 P?c sace?sfl Ustt neslgpa M eit trimd? V? viehiba. Mv latvi^u b ^ ua Eari, ap|^ anaa f ormilM vien?bas ua? u. M?su^b? tdcigi tran?u^ ,^ lielo viesmiiibl vien?ba la?Sirf litlr? pirvaldj latvleiu epoif Konstanc? sei no Frandlis^ n?s paukot?jt. jlg&k?m baski
Vienm?r kr?jum?: ksrte . .   ^
fiiiamoi u tABi mTRA?I UN
hfojoHi DP m piettlH- r V i t t N t r . i i (219)
iklODAPM?CiBAI inkttska itmi^ 5?l|HieiJu &omt&Sm.
^ tflmOI uaoa
SATA MSTEi! JJDM 2.60. Daba, Ivim
(818)
It/.;
Kopi 1HI.I fakitmski JMI l^tvlili? ls rakstnii Draugs". eMbm latvti
Orliaata^ ail viisi m?tas njav
?SfUmB. toru pasu latvleltt U visiem pltej aadti vai ik< L?ki ko
Psr grS lepasAstaB eir> tbrt var ori
Es esmu ma?u tekitu tOkatoSi ji Apg&ds 0l sa?sin?jumi
J
\
Prant Doi ^ u v i k ? Ptrial Ri^ ar Bstij
tl8 Ir ?t?i
V. B. A,..