tai uztic?t milzu b?ves Afrilca
Sestdien. l49. g. . aniusML
Parte (1).Hitlera ,trelfii valsts*' finaneu ??nijs Hjalmars Sachts k?d? preses intervij? atkl?jis savus pl?-
, H^VScijas saimidedsko gr&t!bu no- VSraan?l un padomju iespaidu neitr?- IMianal Vu^ aicina rietumvalstis, un }o sevi^i ASV, uzUc?t V?cijai milzu b?ves projektu re?liz?Sanu at- palikulajos kontinentos, samaks?jot w tmr darbu un materi?liem no fCttda Udek?iem, ka? l?diem nolfl- kiem atv?l?ti prezidenta Trdmena ttelbl Konkt?tl Sachts min ?frikas tttksneSalno apgabalu apflde?oanu im Indijas elektrifie?Sanu* Run?jot Ba(d&tft v?rdiem: S^o projektu re?li- lUana garant?tu ne tikai V?cijas fttpniecfba? raojumu noietu, bet ImUblnfittt jaunUiS tirgus visai Hie- tumalropas produkcijai/*
d^Undesmit divi gadus vecais victt imanSu lietprat?js, kas tikai VMA i l mtoeilem atbr?vots n6 le- Ikdclittma, sak?s jau tik pamat?gi^ lip?Uila paiaulee saimniec?bas sta- tokUf ka sarakst?jis par io savu pttnu veselu gr?matu. Vi?i taj? iz saka p?rliec?bu, ka, uzticot V?cijai apr?d?tos darbus, Amerik^ nodddu ttMklitAjam vaira neb?tu J?atbalsta ttbi s?imnieclbat jo t? ?tr? laik? nost?tbs pati uz sav?m k?j?m. Vie- IMM ASV atkar?j?s Itmantot is liwwgfii iesp?jas rietumu pasaules MiniAlicldto grtttibu nov?rianal. AiMdcil j ? ? p ^ i sava bma paS** vmBJI v?stura laikmeta un j?uz?e- mis WitmiaolskA vado?a pien?kums. lUdrili'los uzdevumus pild?ja Ang^ * I?la tagad pi?flds Amerikas laiks.^
H jiti vistuv?k? klk? nepielietos draltUcus ndaak?us V?cija jau vis- tttvtkos gados nonfika ?rk?rt?gi gr?* tl sitvcUt tieU ?r?jo tirgu tr?kuma d?t* Ja V?cijai e Urgi nerastos, mi tti dilves standarta tamd?? paze- l?filnltos. tad tas noilm? tli? pr?t? dalt v?daius padomju apkampl^ os,** gaaonl Sachts. ^V?cijai j?atrod no lita aavai produkcijai un teohnls Um dn?Sanfim t? vienk?rS? j^vfr ruma d??, ka tai vajadz?gi l?dzek?i U?lfi p?rtikas Importa samaksai/* JUtil? tedmiskie darbi atpalikuma- loa apgabalos pal?dz?ot celt art to lidzivotflju dz?ves l?meni. 'Sava plSna koment?r? Sachts uz sver, ka vi?a projektam nav nek? kop?ja ar k?dreiz?j?m koloni?l?m metod?m, nlniperlfillsma dienas bei- plls,un pag?jufii tie laiki, kad vie n? nSdja var?ja kalpin?t otru ar liMas varai l?dzek?iem, Vn es per Idttfgl ar S?du att?st?bu esmu visai pmierln?ts,'' piemetin?jis Sachts. ' Sadhts dom?, ka liel? salmnieeli^ ? I?rlze V?cij? iest?sies Jau pirms 1952. l?da. ja laik? neizdosies rast tai ?vetlldzek?us. Pre?u apmai?a arPa- aomlu savien?bu un t?s satel?tiem nakad navar?Sot apmierin?t V?cijas Vajadz?bas, jo Maskava ar nol?ku eentUlotles tur?t 8o apmai?u iesp?ja* ml liviB l?meni Kam?r puse V?cl- lai b?s padomju ietekmes stair?, tikm?r padomju poIRlka dar?s visu, l?l tl??l kait?tu p?r?jai V?cijas da ?aL No otras puses, ja V?cijai dos mp?ju p?lai dispon?t par saviem Jllvieht kr?jumiem un produkciju rad?sies ?rk?rt?gi asa konkurence itarp vi?u un p?r?j?m rletumval* atlm. Lai to nov?rstu, apzin?ti j? rada ventilis, kas Io produkciju no virza ui apgabaliem, kur II konku- fenee nelzpauKas.
Lld?lgi Anglijai, V?cijai j?eksport? pavt ralojuml, lai visp?r var?tu dz? vot Savas gr?matas ievad? Sachts Uiiver ka vi?i Ugl gaid?jis, lai k?ds eita v?cu saimnieciskais lietprat?js n?ktu ar pla?ku projektu par V?ci- |as saimniec?bas n?kotnes organiz?- linu. Nesagaid?jis neviena nopietna prt<dcilikuma, vi?i tagad esot izl?l- riei iepaz?stin?t pasauU ar saviem ieskatiem, jo arviet\ v?l skaitot sevi par vienu no nredzamkiem salm-
* niec?bas Uetprat?jiem pasaules m? rog?/'
A P C E ? O lOHIlONAS UN BOBIAS POMAS f A E roUfISKO Vatik?ns ir labi initorm?ts par st?vokli Baltijas valstis un ?oti at iiuiclil nost?ja^ par o tautu ci?u, stKiilIja igau?u urn?listiem bij. val|l|t prezidents Augufls Rej^ kas nmm atgriez?s Stokholm? no gara o ?^oluma pa Eiropu, kur vii;^, $e^ vli?i Lona(Hi? un Hom?n sastap?s ar daudziem valst8\r?riem un politi^ ?im. Speci?l? audienc? A. Reju pie??ma ari p?vesti Fijs ??. liondona valda visp?r?gs ieskats, ka tuv?ko gadu laik? nav sj^ g^ fd&ma mUlt?ra sadursme aust-a rietumu itarpl Ja neno-
;aa ?rk?rt?gs. Tui*' valda par ka padomju bkiks naiedro- ies?kt karu, Jo t? izredses
hM to k? uavar?t?jam] ir ?oti ap- aiublmas. DamohratUkllIs rietumu taiiitdi turpretim Ir p?rllc miermUI gi n^ka?ota^ lai uzi?ktili karu, Lon-danl gan ari nelolo nak?daa cart bas, ka austrumu un'rlatiimu attldc- smtt var?tu pak?ptmlskt k??t nor mlttiii vai pat draudz?gie, padomju savtinlba pati g?d?jusi par to lai atM?ajflt pomlskaj?i aprlndla vailri nevar?tu rasties n<idc?das mll n l p ll?sljaa.
No?ietna probl?ma pat?laban Irtas apirtlkUs, ?si trauksmei simptomi Savienoto valstu sidmnietiilskaj? dz?
v? nep?rv?rstos visp?r?j? saimniec?bas km? ko padomju blx^ valstsv?ri pare?o un gaida Jau sen. Vaida tom?r visp?r?gas domas, ka komunistu cer?bas ar? iaj? si?? nepiepild?sies. Ministrs A. Rejs London? sastapies ar! ar vair?kiem Baltijas tau tu draugim. Vi?S st?sta: ,J?d? po litisk? klub? iepazinos ar prof. Sa-voriju, kas ir vittis no Uel?kaJlem Baltijas tautu draugiem Anglij?. Iz lietoju izdev?bu, lai patiktos vi ?am par stingro nost?ju, ko vi?i iz r?d?jis ang?u i^^lnamfi, aizst?vot Baltijai tautu ties?bas. London? starp citu es var?ju aM r^lesties ar? ar trijiem Baltijas valstu s?t?iem, ko pie s e ^ bija aldn?ji m?sudip- lom?tlskaii p?rst?vli A. Torma.*"
Ar! Romas apmekl?jum? A. Re jam bUufli izdev?ba sastaptie ar vair?kiem politi?iem to vid? ar ?rUettt ministrijas vad?t?jiem darbi- biniekim Ilg?kas sarunas A. R^am bUuiai Vatik?n?. Reljs sastaides ari ar Uetuvas ?rlietu ministru Lozo- raltli kaa dz?vo Rom?, Kopi 1940. g. Loaoraitlm nodotai Uatuvai biJ. de- mokratiik?s r^blikai nUnlstru prezid?ta un valsts pr^denta i^ln- varas.
Apsplisto toutu pretesio fran?u verli|umi Vienota fronte no Igaunijas lidz Rum?nijai Par?zes laikraksta L*Aurore, kad dtbblts k? fran?u nacion?las pre-testn)a8 org?ns v?cu okup?cijas laik? un ari tagad sav?s slej?s turpina d?u pret totalit?rismu uia^ -par cilv?ka ties?b?mi sav? 18% 1* numur? trli slejas velt?jis DoUtiilikajai un bru?otajai pretest?bsLi vi??pus dzeks priiklkara. MCetrus gadus m?s, Iraniu pagridniekii dhtjlmiei pret v?cIeSiemi m?su tautas apspied?jiem. ?etrus gadus vi?pus dzelzs priekkara nenorimst mUJonu ci?a ar padomju okupantiem,'' ar l?du saliddn?jumu s?kas l'raniu publicista raksts. ^M?-au pagridniekus vi?u c???s stiprin?ja cer?ba un pat nesatricin?ma p?rlKtciba par sabtedroto> armiju toeijabeg^rtno uzasini. Bihltiei^ u, ukrai?u, po?u rum??u un vtlu eitu turienes tautu pre Itestibas c?n?t?jiem l?du ccorlbu nav Vien?gais, kas vi?iem piMilidz noteikti zin?ms, ir izredze liuist savu pretinieku rok?s ilgi pirms vi?u dzimtenes k?dreiz iesp?jam?s at-brlvdiianas/* Daudz run?ts un rakst?ts par fran?ti pretest?bas kust?bas c?n?t?jiem, un to vi?i ari pelnljuli. Par Austrameiropas tautu c??iim turpretim run? ?oti maz, m tom?r no vis?m Eiropas mal?m Ik dienas pien?k jaunas zi?as, kas ?auj kon-struiit pusl?dz piln?gu ainu par bal* tielu, po?u un balk?ntauta c???m pret padomju varu.'' T?l?k L'Aurore raksti s?k?ki analiz?ta pretest?ba atsevi??s val< Sils. itT?pat, k? tas bija fiiie mums Franolj?. tagad?jai pretest?bai vi?pus dielzs prieklkara ir srelz? nacion?la un politiska nokr?sa. Ver-dzin?tls tautas tur reiz? n?st oku-ipantu un vi?a nodibin?to re?mu. T?pat k? Frandlj?, pirmos pretest?bas mtmu dibin?jui Itarav?ri/' Prtijil varot ati?irt tirl kultur?lo un politisko pretest?bu no milit?ri bru?ot?^ kaa uz terroru atbild ar ter-roru. Abi novirzieni rlkofas p?c Londonas centra nor?d?jumiem. Labi organiz?ti ari ukrai?i, kas par galvono savas darb?bas lauku izv?-llijueies Karpatu kaln?ju, Zieme?-nimllniju un Slov?kiju. Ciechoslo-vaki]a$ pretest?bas kustliba v?l
KAS )AUNS A U S T R A L I I ? Melburnas laikraksts The Sun (3. 8.) apraksta latvieSa J??a OslSa gaitas. Os?tis braucis par mechahni?i. uz k?da zviedru ku?a Apr?U, ierodoties Melburnas ost?, vi?i k??i patva??gi pametis un samekl?jis darbu k?d? motoru fabrik?. K? neleg?lu iece?ot?ju policija vi?u v?l?k tom?r apcietin?jusi, un tiesa nol?musi izraid?t atpaka?. BljuSajiem DP, kas ieradusies Austr?lij? ar pirmo transportu, ob-li^t? darba l?guma laiks izbeigsies S[ novembr?. Imigr?cijas departaments paskaidrojis, ka tiem visiem izsniegs past?v?g?s (zil?s) uztur?an?s at?aujas. fiipslendas slimn?cas m?su skolas pirm? kursa p?rbaud?jumos iev?r?bu izpdto?jusies latviete Velta Pole, kas p?rbaud?jumos ieguvusi otro Vietu. Gada laik? p?c ieraanas Ausir?lij? vi?a sekm?gi p?rvar?jusi valodas gr?t?bas un sasniegusi izcilas sekmes m?c?b?s.
I Bij. R?gas Strazdumuias diegu ' fabrikai^ techniskais vad?t?ji Hugo Misi? t?li? p?c ierd.^ an?s Austr?lij? dabCIjis darbu ang?u firm?, kam agr?k pieder?jusi min?t? fabrika. Firmas noda?a Melburn? siiig?d?jusi Misi?am dz?vokli un samaks?jusi Udmalnas braucienu no Betherstas m jauno darba vietu Laik raksts The Herald atjlm? Lat-vijas konservatorijas vijo?u klases pirofesora R?dolfa Mi?elsiona iebraukanu Adelaid?. Tas pisits laikraksts sniedz inform?ciju, ka Viktorijas Stata svar?g?s darba nozar?s str?dl jm 3250 v?rieu un 1250 sie-vliedUp kas ieraduies no Eiropas DP nom<itnl5m. Iece?ot?ji liel? m?r?pa-l?iazljul nov?rst darba roku tr?ku-niiu slimn?c?s. HalivortS, Viktorijas Stat?, atkl?ta pirm? ispeci?l? skola Imigrantu b?r-nienii^ kur? m?cas 250 audz?lt?i 616 g. v<2!cum?. Skolas nol?ks siagatavot b?rnus m?c?b?m parastaj?s Austr?lijas skol?s.
jauna, un tai no t^ ^a s?kuma J?darbojas gau?m gt?tos apst?k?os, jo komunisti p?c piedz?vojumiem oit?i zem?s k?uvui visai tram?gi un uzman?gi Par pretpadomju kust?bu Baltijai valstis tran?u autors libak?s, ka t? ari tur sasniegusi apml^ rus, kas uztrauc Krem?a varas v?rus. Sevil?i t|ktlvl esot lletuvleSi, kiiru partiz?ni II gada s?lcum? pat man?ti po?u SJl?zij?. Dai vi?u Vado?i guvui Jau le?^d?ru slavu savu tautieu un ienaidnieku vid?. T? bieli pieminot k?du Zaliasis Velnias Za?o Velnu kas neesot notverams un kura motoriz?t?s vien?bas ?tri p?rvietojoties no viena Lietuvas apri??a otr?. Lietuvieu pretest?bas kust?ba savus kalngalus sasniegusi 1947. gad?, kad komunistiem t?s apspi^anai bija J?mobiliz? 6 di' v?zijas^ Austrumeiropas pretest?bas kust?bas mugurkauls, p?c fran?u autora r?c?b? ?soSaj?m zi??m, sot t?s starptautiskie sakari. No Igaimijas l?dz Rum?nijai nodibin?jusies viena koordin?ta fronte ar labi izveidotu inform?cijas tiklu. Rakstur?gas ir i raksta beigas, kur? Izpauas reiz? rietumu simp?tija pret komunistu verdzin?to Austrumeiropu, k? ar? vis?m liel?m taut?m ?patn?jais egoisms: JNfeviena no piemin?taj?m zem?m nekad nevar?s paas sp?kiem vien nomest padomju j?gu. Bet Ja reiz izceltos treSals pasaules ka?4, no k? tom?r j?vair?s visiem sn?klem --^ neraugoties uz Io mocek?u tautu gr?to liktenitad pieredzi bag?to partiz?nu un pretest?bas organiz?ciju pal?dz?ba sabiedrotajiem^ b?s vis?l svar?ga." glUlMIIMlIMfflIllH ' Ko raksta braiu tautas prese ASV lietuvieu kult?ras arch?vs, kura ?paum? ir plai materi?li par Lietuvas un Amerikas lietuvieu dz?vi, nodom?jis tos papildin?t ar materi?liem par Eiropas lietuvieu DP. Archlva vad?t?js P. Juras piesol?jis segt Io materi?lu transporta izdevumus. Lietuvieu kult?ras fonda organiz?cijas darbi Austr?lij? veicas sekm?gi Pieteicies jau liel?ks skaiti biedru. Fonds izdos tautiskas past kartes un gleznu reprodukciju mapes, k? ar? veicin?s lietuvju valodas m?c?anu jaunatnei. Likti pamati ari pla?kai Austr?lijas lietuvieu bibliot?kai. (Mintis) K?dreiz?jais Lietuvas ministru prezidents in. E. Oalvanauskas k?uvis par profesoru Madagaskaras universit?t? un reiz? par k?das turienes bankas direktoru. Turpretim bij. armijas virspav?lnieks ?en.Ra-ti?is tagad str?d? vienk?ru darbu k?d? Kalifornijas mazpils?tas fabrik?. Teicamu ros?bas un ener?ijas paraugu par?d?jis k?ds pag. gad? uz Bol?viju izce?ojuais lietuvietis, kas nonom?jis bij. Bol?vijas prezidenta Arces lauku ?paumu 10.000 ha plat?b?. Laukkopibai izmanto] ami 300 ha, bet p?r?jo zemi aiz?em ^ kr?maini pakalni, kas noder?gi aitu un kazu gan?b?m. L?dz ar zemi nomniekam bijis j?p?r?em ari 60 indi?-pu str?dnieki. Jaunais kolonists nov?rt? Boliviju par labu iesp?ju zemi amatniekiem un zemkopjiem. ' (Mintis).
J^N'S JAUNSUDRABII No ,,Iilis gr?matas" tilo)imiiem Jau labu laiku es btju v?rojis, ka m?su m?j?s kaut kas notiek, kas saista visu cilv?ku pr?tus. Sasp?l?jums dadien it k? atsl?ba, lik?s--nupat ap?d?s saul?te^ tad atkal cilv?ku vaigi- apm?c?s un satumsa. MTU tagad nel i^ saimnieku gal?," m?t ?ukst?ja. Vi?i visi aiz?emti ar sevL Izsvied?s v?l lauki Kauna neb?sr ^ es jau p^ skrodera.'' Vien? maksa. Skroders Jau treio dienu k? nen?k pie savas m?tes ?st. M?ra staig? galvu nod?rusi. Saimniecei sarkanas acis. Saimnieks ne ar vienu nerun?. T?dos br?os, kad dlv?ks cUvIkam nepat?k, lab?k tur?ties nomalis." Par ko tad vi?i visi t??" i,Skroderd ar Miru grib prec?ties." Un tad?" M?ra ir aalmni^a n^ta. Kaa prieki vi?iem t?ds akrodarits? V?l maliha nav izmaks?ta, sumigs. Vati aus?s b?l, kaut vai aiz paka iziedams. Bakas izgul?jis. Skrodera m?tei M&ra nepat?k Redz?s kas tur v i l beig?s izn?ks.** Nu es skat?ju m?su cilv?kus ar cit?m ac?m un atradu, ka ttAld taisn?ba. Ne tikai skroderis un Mira bij kfi sadauz?ti Saimnieks un saimniece staig?ja sagriezulles. Ila I?auk?ja un izskat?j?s v?l daudz maz?ka nek? bija. Kad r?tos gultu tais?ja, man bija br?nums, k? vi?a ar sav?m ?saj?m ro?el?m var?ja aizsniegt sienmali un tik l?dzeni uzkl?t segas. Vi?a Uk?s glui piekususi un slima. Tusa un nop?t?s b ^ k?da redzama iemesla. Bet ne tie vien. M?rti? ar Uzl run?j?s k? zem zemes. Un tikl?dz vi?u M?r?te l? pull ieraud?j?s, L?ze steidza tai Iegr?st knup?ti mut^ lai aprimst. Ti< kal saimnieku Janka izskat?j?s vesels. Izg?jis s?tsvid?, vi?i ar redza* mu prieku skat?j?s uz strazdiem, kas svilpoja vecaj?s ?bel?s. Bs, m?tes v?rdu apvald?ts, s?d?ju uz gul< tas malas un las?ju, kas gad?j?s. Es likos lieks un pagalam nevajadz?gs llnis m?j?s. Su?i, runcis, m?su ka< ?epaln? visti?a, nekas man nem?l?ja, ne par ko es nepriec?jos. ad un tad, gr?mat? skat?damies, ieraudz?ju pats savas l?pas, kas bija izstiepu?s gar?kas par degunu. Kaut n?kui ?tr?k JUr?il Nekas, kam j?n?k, nepaliek neat-n?cis.-T? pien?ca ari Jur?i un aiz^ r?va m?s uz ?ri?iem. Bet v?l te, Valai??s, izn?ca nodzert k?zas. Un is k?zas m?ju atkal noska?oja veca gaium?. Kop?gas r?pes par goda labu ,izdoanos apvienoja cilv?kus. Saimnieces acis vairs n^ija sarkanas. Ila vairs nestaig?ja sagriezusies, it k? gatava atsist katru, kas vi?ai grib?tu piedurties. Vi?a labpr?t nodeva sevi saimnieces r?c?b?, jo paai jau nebija ne nieka, ar ko piedal?ties k?zu mielasta kuplin?an?. Saimniekiem bija tr?s ned??as z?d?ts te?i, ko nokaut receklim. Skursteni karfii?s gan vidu?i, gan gurni c?kas ga?as. Bija ari dai r i tumi d?mos sabr?n?juu desu. Janks k?d? rit? aizbrauca uz Hudmal?m ar divi maisi kvieu un p?cpusdien? atveda b?del?tus miltus. Saimnieks d?dz?ja mieus iesalam, ko Sacepa tad maizes kr?sn? tumi zeltainu, un uzst?d?ja turpat m?su Istab? kublu. Ne par ilgu vi? jau staig?ja ar Stopu rok? un visiem pied?v?ja nogarot misu. T? bija salda, hi p?c nodzeran?s l?pas kop? lipa. Kur te vairs bija vieta k?d?m dr?m?m dom?m, nepatikai vai naidam? M?s bij?m atkal ska?i im ner?v?mies cits no cita. V?l?k es staig?ju ap daudzajiem seklajiem traukiem, kur misa dzisa l?dz t?dam siltumi?am, kad var?ja likt mieles kl?t. Un tad alus s?ki r?gt, mezdams s?kas, baltas dzirkstis, kas nost?j?s trauku virs? k? pl?na putu k?rta. V?riei run?ja: Ja nu it?du salietu, muc?s u? aizspund?tu, visas dzeks st?pas p?rtr?ktu k? s?ls. Alum ir velna sp?ks. T?p?c jau ar? sit galv?." Kad alus bija nopild?ts un lielums nor?dzis, tikai tad aizsita spundes. Kad nu p?c dien?m vai trim pa svi?i laida kr?z?, tad tas ??kdams sit?s trauk?, un nekas tur vair?k nebija k? putas un garda smaka. Bet kad putas kaut cik nokrita, l?pas beidzot tika pie alus, ko nu visi slav?ja k? br?num brangu. Sievieu vairums gan apgalvoja, ka misa bijusi gard?ka. Vi?u pus? st?v?ju ar? es; jo is te ??r?s kakl? un cirta n?sis.
, SA?EMAMI GALVOJUMI IRO infonn&cljas da?a Lemgo (PubUc
Informatio Office 400 IHO HQs. Lem go) public?jusi to personu sarakstu, kam pfenfikufil galvojumi no ASV. bet kas dilves vielas mai?as d?l nav atrodamas. To vid? ir ar? ekojoSlo latviei, ko lQdz atsaukties: M?rti?i ? b e l e , p?d zinS-
Sestdien? tad nu g?ja k?* pa gu. Visiem melUeSlem bija koi un nest, cept un v?r?t, griest, zlt, novietot Bda pat v?lai ni Man,loto piepal?dzot vien, jau piekusuas k?jas un rokas. Bet ar? bija viss: brucln?ta matae, ragi, receklis, svaigs sviests un ^ piens, gatavi sakap?ti un Sk?bi k?posti beigu malt?tei^ , jo| dltl tie bija trekn?ki un is^d^f var?ja p?rm?t rokas kl?pi un d?t pltms gul?t ielanas, lai viss nas tec?jums neatk?rtotos sai
K?zu t?t? ual?ea spodra, si saul?tie. Visi priec?j?s, ka tas \li bu sadzivolanu jaunajam p?rlnLl ka ar? run?ts, ka MIre labi barojitti, t?p?c vi?as goda dli Jauks laiks.
Jio nu par to^ " es tnfidl tagad vairs par M?res nesan namas nedom?dams, yjm laba pret vlsiam: cilviklam, pu??m. Paskaties, to vi?ai gL Efeja Jau dria b?s apstii apk?rt visai istabai, gar gii< k? aa]! vai?ags. Un M?ra laMi m?tas..."
Ierad?s kfii? viesi, vid bia\ Saimni^em nebija idaa radu bet no kftimtuiem vitti sanlta tin?ji rati. Abi Veculvanii Balt Drujasi lid??u Krlber?ii Roa^kSi Kalnamt?el?nli Branga?u maam?jnl^ Ar niem m?su saimniekiem n< un tie nebij l?ffU, par ko man prieks; jo es neirareju aizmirst dain? saimnieka un vina Annas krietno meloSanui toreiii ar to l?nu. Peiravifiam Unt pus? nek?du radu. Vi?i bija kaut augas ap Subati vai Il?ksti saimnieku k?s?m paj?gu rinda t? k? drusku par ?sUi bet tet( bazn?cas gala radi nedztiottei gaisa gabalu br^asta di).
T? ar? bga. Katt mISi zvanus, abi ar Vaoulv?nu skr?j?m rijas dfirzfii tad aaskail divpadsmit ratus atpaka? brau T?s Jau bija pieklljlgas k?zas,
P r i ^ manis lis gods gan slav?jams. Es jutos gandr?z k? dien?. Kaut mugur? bij lab?kasi bes un k?j? Jaunie, M?rU?a z?baki, tad tom?r vai ik mirtttt! d?j?s kaut kur paskriet, kaut ko| nest vai aiznest Viens labums ka Dfir?a skr?ja l?da. Istab? nebija kur piemesties, Jo m?su bija izv?kta. Istaba bij pkri pavisam cit?d?k. Salmnitint kambari gan bija tik pat UeU saimes istaba, bet skaidrs, ka tur var?ja ietilpin?t garo goda Tas iztik?s tikai m?su gal?, gar| ben?jo sienu. J?, tur nu vi?i sas?d?s, no bazn?cas atbraukulii li cits pie cita, uz gariem 6( Jaunais p?ris pa? vid? aiz gl?( vi?i s?d?ja un ?da bezgala llgL ar D?r?u bij?m nor?koti ?st r? galda, kad bazn?c?ni b?s pal Mums atlika tikai gaid?t. M?s j?m laiku, laucUdamies ?r? un l?. Nule, kur man nebij vairs pien?kumu, kas no r?ta puses i bija saisUjuli ar citiem m?jas dim, es jutos pagalam .viens tm' mests. Es st?st?ju savai vieni draudzenei, kas v?l man bija likusi:
(Beigas n?k. numur?).
J % 3
fftfia. !i>t 'S-TSrt 4aion6tr?-Jg&Sgdir lab?; m tas .d^i
_iiltt titttsft pe* "drauds,' ies?kot ar 'bau ier?KoSanu. j bilfaltatttSs Ad-
r??giff finiftidf iiraisidamB iSiirvll teitad p?rd?vo-
Q& ttfittiialMiiki ir un ttloSisas palji?* pOlliiiks nott-itt^Jas tl- ?itai t^ ottku-
I k? sekas, bet fipsilMi atspogu-smm kafiamu
kmimitMi mi Ita&Ois ti&d tieaismitst ki 8 limkt mt^ H aOlSgl tislisnli pee
No SpinoiK
ne K e s . n
Sutu v?rd^J?^ tad vaiman?, bo* sap Vaib?t k?dam t< fii smadzenes, un v Suk?ta par fle?^JI Jo't? it pm?le .^ t?mu akrob?tik?
0^. pr?ts te ite?t teflet, ka plem.,J^ tau t?p?c e Trt?l kom?dija, cl veces dums. Ar ato teiit?tbas ell? un pg nim. miljonus nttP jall n?V bfttla ir tikai pr?ta m triUtums. Ui^^^ reiz?k te bttta stinktu, jatu titt. demSs dtV? aftgl laua? tin v?su KB Vilis 8pWritt?Samiil ku kambari naV II disma augMl VII l?ltbai serda If, ai^it?. ^ ^ un attaisno.
BlJ\ilo m nomet?u liec?ba bi diem?l ar pr?tu Ikvienam liloaotai nas centisleg lakli fees abstrakciju i?i? J?zina, ko datija^ un ko dara komOm spinosa, Jia godi tilozofijas d?? nek}! sieddieka. iHSM Ir ari vi?a nelalmej cilv?ks t?-tad laime. Dztvolot progresa zlm?^ nu t?t propagandai. Progress iaralsa o] pagenda Sludina oi Viri, kas m?su di teru tejuta p?r?k t?k dslU lai no( fevaru, Huso ide?ls iiitiiiiiiiiiiiiiiiitiiii
Kam?r birojos k?rto pap?rus, ce? ier?d?us un likvid? nome dz?v? notiek d?vainas lietas: pi gadus p?c kara bei^m arvien rodas jaunas drupas. Un ar vit?U' tes to palu nenov?ramo un br! maino bezkaun?bu, ar k?du uz izaug n?tra, un ar to palu ier bas banalit?ti, ar k?du kop P pejas liel?s uguns briesmas uz p?m jauna dzive ze?" ar? uz drup?m izaug jauna dz?ve. Bet t?s nav ne uguns, ne kara pas. Drupas ir viss tas, kas pa p?ri, kad k?da eksistence p?rtri Ari bedre, kad pau koku p?rst Ari vecie Londonas nami, kad i votaji no vi?iem izv?cas. Ar? kartes numurs, kad dz?v? b?tne lien no is savas aur?s, grati sp?l?tai ?das. Aizbrauca Rube?i, De?l un 21 Un palika drupas. ?oti necilas pas, par kur?m neviens neskuma, t?s nebija ne Verdenas, ne Tor?k na drupas. Glui otr?di ^ par ??m k?ds pat priec?j?s k?ds, k nometne bija likvid?ta, kam bija ienaidnieki, bet Vaington? bija draugu. Sis cilv?ks jut?s spi s?kt jaunu dz?vi, un vi?am tas i v?s pavisam klasiski, glui p?c Poisi pejas parauga. Vi?S k?uva par n ^ z?li, par n?tru, kas l?koja kur balf stit savu stiebru. ? Vispirms tas bija Rube?u galdSi ( kuf? laiks bija ierakst?jis SIs ?ime-
lit^ HIt?nis . Skuitnieks *t UWe d&Hnljls labu
w?dcljUj?k^ tte ir din?-
P A L I E K
KULT?RAS ?2 mtkikab teet? Skotij?, kei s?kslr 6is ari Bel^libM kuB atkl?j l^ ledall Irapas ^ t u ?tali Hambuigai h\ii Vettiora Kl?eti drltiumfi izn?ks
t?ja Sa?eplna al ?j* .praudusi ze?u
lWivtjm8. \m kur ' Bez tam tur JlKfU dlvtzljas or-
Wttma zime un
Z^'^^ ledzSj? ta-
S y Raitie pi:
un nda M e i i t . IRO Ottice. oiden- f P'ecu ladu vesturl taja var?- >>urs- (ja redz?t, kur t?vs r??in?jis nedSlai
dzelzs ka k?dam zemes muzeja a?l? kas* norauts. Cimc simteni t?du tiomi dam, ko gribej Cimdfi^ Tainpzi Ien?c?js nol i^ pie??ma to *,T? ir tagadnei* tab? atskan?ja , Cilv?ka JEbrM Vire vii?ia galvas poj?g zirneklis neredzamas koki darboj?s savam t \M aui? dilv 'nopietni. Un s tev, ari tevr* p?k?i uzbrauca stiem un, smiek ueru krat?dams, Bazn?cas torn? i^ osita dev?to rl nek?i, ?? zin?ms, p?cpusdien?. ^ Kop t? laika ^zivo ar Sim trl