Sefitdien, 1949, g. 27
aiz stikla sienas, n?ra , ntik^_retumis a t s t i ? , f t
Bet Sai dr?zm? bila ... f laiku es to leS,'?'"'
drflzma nebija MI a2 "'^'i a^8 S i ^ pafi vieta b Z L ^
 8 paas gar?s gtunS? p6c manis  tie laHo j le
\
I
neiev?roti,
cttus kop? UkdanS hHo no ta-saLrlgafalnas i V  > ' teiktaj? posten? a S e l m papildin?ja t?s j a S m n^; % miem. Pai neievpn^n glui Jta ielas akmeni 1 i?llem paUkdami3niS-?^'^i' a dz?v?, kas, tiT?2?'^'- att?lum? aizsl?d?dama, S^HS' k? aiz nep?rk?pjama kltomettu t?la sliek?a
...T? ir Etele Brauna kiindze" ci]a uzraugs Dadzis, viens : daudzajiem latvieiem naC'" brig?d?. ..Vi?a tikko i e r a f e ?ujorkas pie sava vira." "
Un Etele Brauna kundze M , k?uva paz?stama un likSs catT pJiska ar visu savu zemo, Srkfi resno augumu, ko p?rm6rIgi 2 baltais m?teUs v?rta l?dz?gu ! fi ar kou melnu alzbfizni vi?a bija n??erlete. Abas ar m "8*0 .rnelno apa?o meiteni, b3 priektelpa t?vu gaid?damas v?nu paklus?m sarun?j?s un ar nevaid padoanos Hktenim pacieta elropMj skatus, kas lik?s tiec?mies ieurbtla l?dz pa?m vi?u sveaj?m eksotiski, jfim dv?sel?m.
A r i misteru Defriju Vudu bl?ii kaut k?d? veid? v?rda p?c lepailiiii un tiku vair?kk?rt redz?jis, Vin bija Jotl kalsns, loti gara auguimtu! n?s?ja acenes ni?e?a ietvaros. Vi?I bija b?ra p?rzinis. Uz vi?a svSih atlokiem zib?ja kaptei?a diensii pak?pes noz?mes, un pats vi? litki- tij?s it in simp?tisks. Tas bija vis, ko par vi?u zin?ju.
Un t? i r vi?a sieva," mani no main?t ierazdamies, teica naktsssp Hoz? Rivera Gargla, viens no abto brig?des sp??iem.
Stikla durvis plai atvizuilii!i ?audama t?m br?vi zveltiet atpaM sav?s atsperu vir?s, vestibilam caut izg?ja jauna sieviete br?niem, gan dr?z iesarkaniem, pakausi sas?lti- tiem matiem.
Vi?a paties?b? ir IstS ofira llt- niece," Hoz? reiz? skeptiski un  zign?tl savilka muti un dom?gi no- ?poja galvu. Kad es jautSdams pa l?kojos vi??, sp?nietis pamfija m ?etrdesmitgad?go, rupju sagraui vaigu ar lielo ?rg?u degunu un nloj pasmaid?ja: Kas tas par viru? Vl^ auj tai dancot sev pa galvu un pi
eies  pacie visu . . . Ja tas  t iktu Sp?nij?!" , ^ ,
Es neuzzin?ju, kas notiktu  ' j?  uz ielas nepaciet?gi taurja bn- g?des automobilis. Nodevu karabia Hoz? Riveram Garciam un a vai- jos, - mans dienests bl?a galiB? es atgriezos atkal. P?c divl ncdJl mani nor?koja tai pa? v ' f , JJ sargu mai?as prieknieks kS  * aizbraukdams pielika divus pi pie cepures. Neraugoties ui J gurnu, vi? nevar?ja cltSdi, v J lik?s, ka tur, kur da?ka? ar W ?iem, piederas ari milltSri tikumi
Pusnakt? j?s nomain?s. Tagad es uzzin?ju, ko tlj
cie, simp?tiskais misters V3.T^ n?bii sakot, ais divi ned?ta tad biju vi?u iedom?jies. Vi?SH,
Vi
i
i
vair?k eiropietis, neka vpaj^ tas bija saman?ms vi?a 0^^^^^^^^^^^ nervozo un smalko pirkst"^.;j ? . kad vi? pieb?za pip. un '^j ^ ja to - j?, pat g i ? ' l j ^ f viti acen?m nosl?ptaj? skala,J b?ra priek? izn?cis, rok^^.^^^^ sab?zis, un, nezina, ko ? v?r?s pils?tas.jumtos, pa kar?j?s Ieverama, kooig janv?ra migla. ?  \\ )i
Sle dai sikuro. d r )a '?.^ ; tuv?ku, saprotam?ku
ni M 6 kvadr?ta. Es ??^' j^^^^^^^ ar vi?iem, ar iem lg^VenU': miem. es atkal biju Ka
akmens-
dal?ja no liel? i f"^" " '^".'ar daudz stundas alz^ slid^ J^ a^ Sj^ ..
tens , akn
kuru^?zburbujo ja no i??;,- notek?m nopludu d^'. , 
akmens sirds n f ^ * ^ * ' s P^ K meta daus pul^\.^'^"es re^ *^!'^ ''^ misteram Vudam, kaa e -,63 Hoz? Rivera Ga? J ^ ^ ^ ^ . Vispirms es ^?kf t dzi, un, nezina K a d ? P ^ - ??m?gi un P'-
1 likos, ka nepaz>^^"  j^ j^as a.- ties?bas at??va n o p i ' ,^  in ikvienam, k a '  . / L , iBe t ju ikvienam, " "formi '-i lentas nav armijas o ' ^
undze nebija K?.v- askat?j?s uz m f ' " ^ ^ S irmo reizi m u z a r d ,i.> u. Un p?k?i uzU'
1'
L?iks p?d?jais
go ta ^ mwrgi0s z?dies, tauj?: Kar citu r?tusiaule l?ks? to i au to iesi p?auj? tD tsa tev guirdums aciis sl?fs? 
Vai oav vienalfji k?d? ost? %m ^^i^ st?s?! Jo lu?mSr tava ateme post?, pat roze br?S?l tevi r?s,
fT0 neb?s miera tev ne bridi  Tu iek?lis un bi?KUs vicu  tn Jo tu t?l?k, t?l?k ?lidl. Posts briesmig?ltii tev p?d?s brien.
Jel mosties reiz m valgu valg? savu Dievu ties? ej,
Osu balsi skarb?, bals? maig? Hm trOkties aklai pasauh;i.
to svani fe? ar svana m?li, (Jo svani t?, lai nodreb gaiss: Jiiiks p?d?jais, Jaukt velnam sp?li! Uito p?d?jais! Iiaiks p?d?jais!''
M i n c h e n ? , 1949. g. 12. aug.
Libekas latvieu te?tra viesizr?des amerik??u josla
Ja gribam b?t piln?gi objekt?vi un vSlsmies Llbekast te?trim piem?rot itingrSku m?rauklu  k?da, pro tams, b?tu j?piem?ro katrai trupai, itas J?t?s ties?ga doties turneja, tad biakus cildin?jumiem b?tu. ari jisaka, ka Libekas te?tpa m?kslinie cisk? seja ir imbr?am v?l diezgan divdab?ga. Ar to grib?ts teikt, ka Libekas te?tris ar vienu k?ju Ir gan Jau aizsniedzis Itin sol?du, respekt? jamu profei-ionala te?tra l?meni, ar otru turpretim ioproj?m v?l balst?s ui amatierisma eikotn?ji primit?va jiem pamatiem,, un tas Izraisa div- dabigumu, kas izr?d? no vienas pu ses gan nereti liek skat?t?jam Iedeg ties paties? m?kslas priek?, ta?u c i  tur liek v?rot tilta! rezerv?ti un maz liet skeptiski.
Tos varb?t ir vien?gais iebildums, ko par iebildumu var?tu saukt, cit?di Libekas te?tra viesizr?des Eslingen? uz?emamas un ari tika uz?emta ar gandar?jumu un prieku.
Neteiksim, ka l?bekiei imbr?am vartu lepoties ar k?du spilgt?ku ak tiera personibu, bet katr? ;ji?? vi?u vid? ir t?lot?ji iir talantu, apd?vin?ti aktieri, kas izveidojui ar? k r i e tn i izl?dzin?tu un kontakta sp?j?gu an sambli. T? ir nenoliedzama l?bcskie- h priekroc?ba, un labam r e  i s o r a m te b?tu augl?gs un pateic?gs darba lauks.
PirmS izr?de  Rai?a P?t, v?ji?i! visvair?k patika tiei no reijas vie dok?a, Reisors J?nis? Zari?, :ovi5?l lugas pirmaj?s a in?s , str?d?jis loti nopietni un r?p?g i , un p a n ? k u m i ari raduSies. Ra i?a t?lu speci f isk? mo- numentfillt&tcj, paa t?lojuma pacel ana Rainim rakstur?gaj?s, It k? pa plain?tu dimensiju sfalr?s t?lot? jiem padev?s viet?m re bez g r u t ? - bSm, ta?u gandr?z visi ?oti z?m?gi skand?ja Rai?a dzcin, i n tas ir ie v?r?bas cien?gs p a n ? k u m s .
Otra Izr?de  Brigadcros S p r ? d ?  tis bija caurm?r? v acb? t par daudz reilll trakt?ta (pie kam ? o n i ? a pils aina savuk?rt bija nostnblll '/ .?ta pa- rflk ftkstlg? toni), V\h\, ncveroiot to. atseviS?l pasaku t?li .sai i z r?d? bija tverti ?oti rakstur?gi un k r ? s a i n i .
Visvair?k savaij fikcijas Hbokici tom?r pac?la ar n e d ? j 3 izr?di  iSau?a Eduarda Vildes interesanto kom?diju P??is,, Tvis b i ;a uzvedums, ar kuru va r? tu but m ie r? r.r? das labs promlnnnt!^: V''\'::-\ r ?n ' r a te?t ris,  ka t r? zina tas p i c v l d i i a , ka rezerves, kas 'li^o'M l ibokicSu an sambl?, nav glu?;i il:ii:'^M':'^l:'is. At l iek tikai cer?t, ka Li])ck'is tontri.s ari turpm?k netur?s vv^^ci zem p ? r a un SIs rezerves nc:i + >;,i^ ; nclzmnntotas  Visas tr?s i i r?dcs Edin::on!? bija iz - P?rdotas. V, D?rzt?S
G R ? M A T N I E C ? B A
Unflcis IraU'ieJu studentu c e n t r ?  las savionihas b i ?e tena 9. numurs. voU noska?olaja un r?p ?g i sastildi- J^ l^a satur? atrodam gan pasu stu- ^^ntu, gan m?c?bas spe?u apccroju- "J^JS par kult?ra!? un z in? tnes prob- ^^m?m. dr.ojas un prozas p ie l ikumu,
pla5a]? apskata da?? z i?as un no- ^^ '^^ 'i^ imus par lalvie^u k u l t ? r a s d z l - ^'i da?d?s emigr?ci jas zem?s .
^^^?cis Baltieu k r i s t ?go studentu apvien?bas latvictSu nozares m e n e  - rjii^sta Dzirkstele 7.^ 8. numurs. N c -
gliiaj? 7.urn?ru?, kas l a s ?  t?jus apciemo otro gadu, raksta nc- ^'ien teologi un kr i s t ?g ie jaunieii, bet f>itoru vid? atrodami ar? K l ? r a s Z?- ^^ s, Lidijas P?r ?upes un ci tu l a tv ieu ^^ejn?cku un rakstnieku v ? r d i . K r i - ^'S^ 3 m?lest?bas uin pa te ic ?bas avotu
^^kictajiem Dzirkstele ar saviem
L A T V U A
Pols Valerl, viens no vistic?g?ka jiem G?tes draudz?, godin?dams v? cu literat?ras liel?k? ??nija 100. n? ves dienas piemi?u, sav? skaistaj? run? 1932. gad? ierindo vi?u starp tiem nedaudzajiem )6. gadsimt? dzi muiem v?riem, ar ko vis? civ?llz^lcij? izbeidzoties k?ds noteikts laik?iets. Tas ir laikmets, kas sak?ojas skai stuma m?t? un skaistuma izpratn?,  laikmets, kam .?pulis k?rts se-
usmas. (Turpin?jums 5ckos).
naj? Grie?ij?. P?c G?tes Valerl neredz neviena, kas b?tu me dijs priekstatam par pasauli un Jo ?pai par Eiropu, k?da t? var?tu iz veidoties, ja politisk? vara un gara valdon?ba, savstarp?gi iedarbojoties, ietu roku rok?. T?d?j?di G?te ir k?uvis par noz?m?gu robestabu pa saules v?stur?.
Valerl atzinumam pleS?i?ams Jo liel?ks patiesums tagad p?c 17 ga diem, kad pien?kusi G?tes 200. dzi mumdiena, bet aiz muguras otrs pa saules ka?S, kura kr???kos uzvaras laurus guvis chaoss. Hell?d? dzimusi Eiropa, ^?let, gal?gi zaud?jusi savas sejas vaibstus, un ar baigi simbolis ku noz?mi p?ri drup?m un taut?m l?dz m?su aus?m atskan G?tes p?d? jie v?rdi: Vair?k gaismas!" ?s ga idas alkstot, 28. august? intellek- tu?l?s pasaules domas v?ras uz vl?u, kas piedzima un mira k? v?cie tis, bet bija izaudzis par eiropieti ? v?rda c?l?kaj? noz?m?. G?tes 200. dzimumdienas svin?bas, kas pla?ka vai aur?k? apjom? notiek vis?s Rie tumu kult?ras taut?s, pareiz?jos ap st?k?os var?tu sal?dzin?t ar cilv?ces gr?ks?dzi.
Kult?rv?sturisk? aspekt? G?te i? v?tras un dzi?u laikmeta" b?rns, vi?a darbos kondens?jies tas, ko is laikmets devis v?cu tautai un Eiro pai. Ta?u v?tras un dzi?u laikmeta ietvar? G?te no nesavald?ga un br? iem ari sentiment?la romantika i?:- audzis par apskaidrotu k las i? i ar harmoniska olimpiea f^arigo struk t?ru, kas bez poz?s apzin?s savu ?enialit?ti, vien?d? m ? r ? o r i e n t ? d a  mies dzejas m?ksl?, politika, zintn? un dz?ves filozofij?. Te lai p i eb i l  stam, Ita Herdcrs 'p?c ieoaz'an-ls ar 21 gadu veco G?ti vStrasburg?, bija teicis, ka tas esot p a t ? k a m s jaunek lis, bet t ika i v?l mazliet par vieglu un gai.sigu (spatzenhaft). Herdcru tad ar i v?cu literat?ras v ? s l u r m e k s Oskars Valcels kad? v ie t? d?v? par G?tes J ? n i Kr i s t ? t ? ju , Vi? tie.^?m k??st par v iegl? un gais ?g? j au  nek?a" nor?d?t?ju. Visp?r, reti k?da cita person?ba Eiropas k u l t ? r a s v ?  s t u r ? prmusi t ikdaudz g?t savai aug anai un b r i e ana i no draudu pulka, t ?pa t nu ga r ?ga j i em s t r ? v o j u m i e m un cil?m l i e l?m person?b?m gan pa>a t a u t ? , pan ? r p u s t?s k? Gete Tas pats Herders un Cesvaine dzuTiU.aiS Reinholds Len?s i r tie, kas Strasbur- r,as laik? Gcies intereses picvf^r  e k s p ? r a m . Sekas no t? ?oti i ev?  rojamas. P?c  e k s p ? r a parauga nu ar? Gete v e ? a s savos skatuves darbos r?d ? t ko los? lus c i lv?kus , v i? s:ik do m ? t ne vien par l e i e n d ? r o Tau.nu, bet ar? par J ? l i j u C ? n r u , S o k r ? t u . Ir a i z r?d ? jumi , ka ^ckspTa .>Inn:!rta i e t e k m ? radu.^?s d r ? m a s K lav igo , Stel la, Torkva to Taso. A r inic.(j'- s?m par f r an?u k u l t ? r u rcsp. Ruso sa i s t?s J a u n ? Vertera :io>nnas J n i i - mai draud.-!?bai ar ar lo t i fon .'^toinu
? var pateikties vismaz r-ar lf,s^eii;:u ' T a u r i d ? . T? l i? piemine^un I t? l i jas
ce ?o jumu, k u r ? Getcs ncr.-Mrib? no skaidrojas vnrbut v i sva i r?k , neatrau jami sasaistoties ar an t ?k?s k u l t ? r a s
? caru. S a s t a p  a n o s ar Nacoieorui K r - I fur t? 1808. g a d ? . kur vi?i viens otru
godina par c i l v ? k u , Gete. liekas, nav aizmirsis l?dz m?a he ;g?m. Ne ar ko n e a i z s t ? j a m a ncz!me G? tes d a r b ? un dziv? brieduma gadu d r a u d z ? b a ar S i l b r u .
Ne jau ar? G? te radi i is t ikai ne mi r s t ?gus darbus. Eiropas s:avu vi? vispirm.; ieguva ar J a u n ? V e r  tera c i e an?m. Sis 18. gadsimta ?en- t i m m t ? V s m a m tik r a k s t u r ? g a i s ro
m?ns tika t? apbr?nots, ka tam ra d?s vair?kas parodijas un paka?da- rin?jumi gan V?cij?, gan Francij? un It?lij?. Bet  Vertera d?l tagad m?s G?ti vairs nepiemin?tu. Neb?tu sevi?as vajadz?bas to dar?t ari citu G?tes dailprozas darbu a??. Galve nok?rt tikai v?cu tautai iemesls dau dzin?t po?mu Hermanis un Doroteja. Pamaz?m iev?r?bu zaud? t?das dr? mas k? Gecs Berlichingenietis, K l a  vigo, Stella, ari Taso. G?tes nemir st?ba b?z?jas vi?a lirik?, nep?rsp? jam? meistar?b? kompon?t?s bal? d?s, Egmont?, Ifi?enij? un oeidzot  Pausta tra??dij?.
G?te nav ne pirmais, ne p?d?jais, kas Izmantojis nost?stus par sav?do dakteri Faustu. Visjaun?kajos laikos to dar?jui Valeri un Tomass Marms. Tai laik?, kad G?te oabeidz savas tra??dijas I da?u, V?cij? saskait?ms vesels pudris citu Faustu, Ja nu to m?r tiei G?tes Fausts, is ?eni?l? rakstnieka m?a darbs an dz?ves f i  lozofijas atzi?u kopojums, v?l Hdz im mirdz piln? spoum?, tad tas ir t?d??, ka tikai G?te A'adis Fausta probl?mai piln?g?ko un visp?rcilv? cisk?ko atrisin?jumu m?ksliniecisk? form?. Ir t?, k? to teicis Dr. G. Ipls V?nes Fausta izdevuma priek v?rdos: 16. gadsimta V?cija d?v?ja dz?v?bu v?ram, kas k?uva par prob l?mas nes?ju; 18. un 19. gadsimta liel?kais dzejnieks pie??ra vielai nemirst?bas sv?t?bu. Divi laikmeti literat?r? sveicina viens otru: No tautas joku st?stu dzi??kajiem dzi ?umiem pace?as probl?ma l?dz dze jas m?kslas augst?kajiem augstu miem.'"
Un v?l ir, kas nezaud? nemir st?bu, ja dom?jam par G?t i Tas ir vi?a t?ri cilv?ciskais t?ls, var?tu teikt  parauga t?ls ?eni?la gara bag?tai dz?vei. Dz?ves baud?t?js un dz?ves sv?t?t?js, augsti m?c?ts un iz smalcin?ti galants, Apolona un Dlo- nlsa kalps, lai b?tu k? b?dams, vi? ir tas, kas grib dz?vot un saprast, un nav vi?am nevienas atzi?as, ko tas nevar?tu aizst?v?t, balstoties uz pie redzes dz?v? un p?rdz?vojumos.  Sis G?te vistie?k par?d?s Dzej?, un paties?b? un Ekerma?a Sarun?s.
Andr? 2ids, blakus Polam Valerl otrs liel?kais G?tes cien?t?js jaun?ko l a i k u Francij?, teic, ka G?tes ?? nijs liel? m?r? ir d idakt iskas dabas. V a j a d z ? b a citus m?c ? t , vi?iem nodot visu g u d r ? b u , ko vi? sav? dz?v? va r?jis iemantot, pal iek par valdon? g?ko v i l c i enu v i ? a b?t?b?."  Sim didakt i ska jam ? ? n i j a m bi jusi un ar vien v?l ir ?rk?rt?ga su?estija, kas t?lu Izpletuies ?rpus v?cu tautas r o b e  ? m . ,
M u m s , latvieiem, nav ko sl?pt, ka m ? s u l i t e r a t ? r ? un visp?r m?su gara k u l t ? r ? G ? t e m ir tik liela no z ?me k? reti k ? d a m citam pasaules r a k s t n i e c ? b a s ??n i j am. B ? t u te lieki m i n ? t v? l r e i z visus G? te s darbu tul kojumus l a tv i e u va lod? , kas ve ik t i no Hugonbergera l?dz Ccdri?am. Daudz s v a r ? g ? k jau i r a t z ?m? t , ka ar R a i ? a tulkoto Faus tu 1897, gad? s?ka.s m ? s u l i t e r ? r ? s valodas jaunie l a ik i . V?l s v a r ? g ? k a tz ? t ies , ka bez G? te s mums v i s p ? r neb?tu bijis Rai ?a . Bet ar? va i r ?k i citi l a tv i e u iev?- ro.^am?kie raks tnieki ar godb i j ?bu r audz ? ju i e s uz V e i m ? r a s ol impiet i , gan ar tu lkojumiem, gan a p c e r ? m d a r ? d a m i v i?u tuvu l a tv ieu tauai. Poruka ir pats pirmais G? te s gara v?s tnes i s La tv i j ? , jo G ? t e bija v i ? a studiju s p e c i ? l p r i e k  m o t s Dr?zden? . Vi? i r ar? tas, kn.s sagatavo latvie u publ iku , kad M?jas V i^sa m ? n e   raksts n o d o m ? u s iespiest Fausta tul- ko iumu. T-atv?^ns u n i v e r s i t ? t ? s tu dent,! s imti , ja no t?ks to i augu.sl nrof. A . Dnuges un nrof. L , B?rz i?a l eke ' ?u i e t ekm? , k u r ? s alln atska n ? t s Gi:tes v?rds , minot vinu k ? pie m i r u c i lv?ka l i ^ l u m B m un i'lusVr?iot sac? to r a k s t u r ? g i e m c i t? t iem, Vescins rakstnieku paaudzes gar ?ga is v a d ?  t?js Vik to r s F e l ? t ' s t ?nn t nez in? ja c? l?ka pnraui2r\ par G?t i . F r i c i m D ? r d a m G ? t e i r romantisma p l ln ? - .e?kais icmiesoHims, kas aizsniedzis ? m ? k s l a s virziena au<!.>'?ko ]);^!:?- pi  klasicismu. A r G? te s garu v a i  r ? k k ? r t sn^k?ru^ies l a tv ieu komno- nisti u n c l czno t? ' i  graf i? i . G? te s pe r son ?bas un m ? k s l a s popu la r i z?a  n? v i s o l a  ? k a ' ? s a p r ' n d ? s Joti daudz dar ? jus i esejiste Zenta M a u r i ? a .
G? te s 200. dzimumdienas sv?n?l)?s mes. diemA?l. esam pal iku i t ika i ?khisu v? ro t? ju lom?. Bet kuf gan v?l cits sp? tu b?ti.^k?k pateikt m ? s u a u g s t ? k o v?lmi k? G?tes Fausts sava n>?7a v a k a r ? :
I So!ch ein G^wimm.cr mocht' ich ? sehn, I Auf f r e i e m G r u n d m?t
f r e i e m V o l k e stehn.
; i Z u m Augenblicke d?rft* ich sagen:
Ver\veile doch, du bist so sch5n!
J?nis Budzitis
Par sp?ti I?sdev?ju lielaj?m p?l?m, fran?u las?t?js arvien v?l paliek vienaldz?gs pret ts. nopietno la s?mvielu, So neparasto par?d?bu m??ina izskaidrot ar gr?matu p?r m?r?go d?rdz?bu. T?, piem?ram, par to pau gr?matu, kas 1939. gad? maks?ja 10 franku, tagad j?izdod 300-400 franku, resp 810 v?cu marku. Pap?ra un iespieanas c j^nu celan?s sad?rdiun?jusi pat av?u maksu un rad?jusi krizi, kurai par upuri kritis das labs maz?ks gr? matu apg?ds. Lielie apg?di turas virs ?dens vien?gi t?d??, ka tiem ir l?gumi ar paz?stamiem autoriem, ku ru darbus lasa par sp?ti visai d?r dz?bai
Ta?u ari tiem gr?ti j?c?n?s savas eksistences d??, k? to liecina paz? stam? Gastona Galim?ra apg?da pie m?rs, T? izdoto autoru vid? atro dami Sartra, Kami, 2ida un Marlo v?rdi, minot eit tikai paus paz?sta m?kos. Bez tam im apg?dam ir ties?bas izdot ar? Prusta, Valerl un Apolin?ra darbus, v?rdu sakot  ap to pulc?jas dz?vo un miruo autoru v?rdi, kas pieder Nouvelle Revue
I I I I I I I I I I I I I I I B I l i l l l l l l l i l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l l
Ti?a 4 0 darba gadi
urn?listik? Latvieu preses veter?nu m?su
vid? palicis maz. Viens no retajiem Ir Fricis Strazdi?, kas nupat var atskat?ties uz 40 urn?lista darb? pa vad?tiem gadlenL Strazdi?, kas SI gada s?kum? k?uva 60 gadu vecs, av?nieka gaitas s?cis k? Liep?jas Atbalss l?dzstr?dnieks, pirm? pasau les kara laik? no P?terplls darbojies A. Smilgas vad?taj? Latvij?, bet se vi?i intens?vi urn?lista darbu at s?cis pirmajos valsts patst?v?bas gados Liep?j?, kop? ar M?rti?u Jan- sonu vad?dams atjaunoto Jauno Die nas Lapu, Ilg?ko un ra?g?ko darba posmu Strazdi?? pavad?jis Br?vaj? Zem?, str?d?dams taj? kop 1924.-g., s?kum? b?dams zi?ot?js, v?l?k re daktors ilustr?ciju, p?c tam ?rlietu noda??. Vi? krietni p?rzina m?su urn?listikas da?dos att?st?bas pos mus un darbiniekus un veidojis l?dzi t?s techniku. K?du laiku bijis ari Pavald?bas Dz?ves redaktors. No kop?ja darba laikiem redakcij? labi paz?st Aleksandru Gr?nu un Edvartu Virzu, par kuriem Strazdi?am daudz atmi?u.
Pareiz piedz?vojuais urn?lists m?t Libek?, bet m?s neaub?gi ce ram, ka vi?a bag?t?g?s zin?anas un darba sp?jas v?l b?s vajadz?gas br? v?s Latvijas presei.
O??erts Liepi?fi
Frangaise aprind?m. Ar? pats ap g?da ?panieks n?k no ?m aprin d?m,  vi? reiz bijis te?tra direk tors,  un par apg?da sekm?m v i  ?am ?sten?b? j?pateicas ?vieni l?dz str?dniekiem, kuru uzdevums  sa mekl?t un atkl?t ??nijus. Ta?u iz  rad?s, ka Francijas gr?matu tirgus pareiz?jos apst?k?os ar ??nijiem vien nepietiek; publika lasa tikai t?s gr?matas, ko t? sp?j nopirkt. T?d?? t?m j?b?t l?t?m.
Gallm?rs atradis Izeju t?d? veid?, ka atv?ris jaunu apg?da noda?u  krimin?lrom?niem un spoku st? stiem. T?s ir nelielas, veikli uzrak st?tas, nervus kutinoas gr?mati?as, un maks? tikai 80150 franku. Tur kl?t apg?ds r?p?gi raug?s ari uz So darbu stilu un m?ksliniecisko kval i  t?ti, izvairoties no lubu literat?ras. Parasti ie darbi ir ang?u vai ame rik??u autoru rao}ums. S?s noda ?as redaktoriem sp?doi, j?p?rvalda ang?u valoda un vi?u uzdevums ir  atrast iem darbiem p?c iesp?jas intri??jous virsrakstus. Pats Gal l  m?rs apgalvo, ka ?da veida gr?ma tu Izdoana dodot iesp?ju turpin?t ari nopietnas las?mvielas apg?d?a nu, l?dz ar to paverot Iesp?jas ari nepaz?stamiem autoriem. Agr?kos gados Gallm?rs paguvis Izdot katru dienu pa gr?matai, bet tagad apmie rin?s ar 120 tituliem gad?. Vien?g? vi?a d?rgo" gr?matu vid?, kas iz n?kusi 150,000 eks Ir rom?ns V? jiem l?dzi. T? maks? 700 franku. Rom?ns izp?rdots ?s? laikfi un l ie cina, ka patiesi svaiga un Intere santa gr?mata rod las?t?jus ari pa reiz?j? fran?u gr?matniec?bas kr?zes laik?.
KULT?RAS CHRONIKA Vijolnieks Georgs Lapensons ta
gad dz?vo un str?d? Kan?d?, kur katru otrdienu muzic? Transcanada Network** raid?t?ja stacij?m C.B.M. un C.F.C., kur?m piesl?gtas 42 citas Kan?das raid?mstacijas. 15 septem br? p?kst. 17.30 p?c Montre?las laika (p?kst. 23,30 p?c Viduseiropas laika) Lapensons sp?l?s speci?l? raid?jum? Eiropai, atska?ojot ari latvieu kom ponistu darbus.
Herta L?se un Ludmilla Sepe pa g?ju? ned??? no V?cijas ierad?s London?, kur 20. august? dzied?ja pirmaj? koncert?. No turienes izci l?s dziedones dosies pa Angliju Lat vieu biedr?bas Lielbrit?nij? un Dau gavas Vanagu fonda kop?gi noorga niz?t? vair?k nek? m?nesi ilg? tur nej?, koncert?jot katr? viet?, kur vien liel?k? skait? m!t latviei. Herta L?se p?c atgriean?s no Ang lijas izce?os uz Kan?du.
. Rita Liepa devusies uz ASV, kur str?d?s k?d? su?u audz?t?ju farm?.
Ang?u josl? izplat?t?kais laikrak.sts Hamburgas Die Welt 22. augusta iz devum? ievietojis sleju garu rakstu par Zentu Mauri?u  V?st?jums no Latvijas  kop? ar rakstnieces at t?lu. Raksta autore Gertr?de Sar- fenorta ar lielu sirsn?bu z?m?jusi Mauri?as rakstnieces, ?pai esejistes vaibstus, nosaukdama vi?u par ? gadsimta eiropcjisk?ko latvieti, kas tom?r nekad nav aizmirsusi cle.s?s saite.? ar savu dzimteni un t?s ilgas p?c br?v?bas. Piemin?ti ar? Mauri?as darbu izdevumi v?cu valod?, kufiem v?l ogad Ditricha apg?d? Memin- gcn? pievienooties Dostojevska bio gr?fija.
No Eit?na.s latvieu saimes aj?s dien?s atvad?j?s flautists un kora diri?ents Arnolds Sturms, kas dr?z dodas uz ASV. Eit?nas latvieu kul tur?l?s dz?ves rosin?an? Sturmam bijusi iev?rojama noz?me, sevi?i l?dz pat p?d?jam laikam vadot un uzturot m?kslinieciski spirgtu vienu no retajiem koriem ang?u josl?. Doc. Sturma atvad?an?s vakar? prog ramm? piedal?j?s pats aizbrauc?js, vi?a vad?tais koris, dzied?t?ja Irma Kolberga un pianists Vladislavs Vi- telis.
Viduv?ji rezult?ti teicamam
LESI?A DARBS
8252. latvieu darba rota? sava ko mandiera H . V?tola ierosir\?ta, tau tas s?ru dien? 14. j?nij? izsludin?ja sacens?bas darbu par tematu Lat vieu mocek?i padomju j?g?, sazie dojot lab?k? darba godalgoSanjj?l PjR(? 500. Darbiem var?ja b?t pol?tlslcs, juridisks vai aprakst?t?js raksturs, un tie bija j?iesniedz l?dz 1, augu stam.
L?dz min?tajam termi?am bija iesniegti 12 darbi, to vid? 2 no A n  glijas; 2 autores bija sievietes. V?r t?anas komisija, kur? bija rotas komandieris un 4 rotas v?ri, iesnieg tos sacer?jumus nov?rt?ja p?c punk tu sist?mas. Tr?s par lab?kajiem atz?tos darbus nolas?ja visas rotas san?ksm?, kur? p?c tam balsojot i z  ??ra gal?go vietu k?rt?bu. Pirmo godalgu un D M 500 balvu piesprieda Vi?? Lesl?a darbam Klausies pa saule, e run? cilv?ks!, par otru atzina Raimunda C a k a sacer?jumu Latvieu tauta tic un iet boj?, par t r e  o V o l d e m ? r a Ozoli?a darbu.
Lab?kos sacer?jumus rota nol? musi nodot L C K inform?cijas noza rei, kas tos tulkotus p?c saviem ie skatiem izlietotu propagandai un citu tautu iepaz?stin?anai ar latvie u s?pju ce?u.
Godalgot? darba autors Vilis Le- sl?S savu sacer?jumu rakst?iia lite r?ri publicistisk? form?. Vi?a pa matdoma: kaut m?s esam tikai poga pie pasaules liel? sv?rka, tom?r ar? m?s negribam tikt izkaus?ti. M?s ejam boj? un nevaram vairs ne br?di gaid?t, lai m?s pavisam neizn? cin?tu. Spilgtos sal?dzin?jumos au tors klauv? pie lielo tautu sirdsapzi ?as, atg?din?dams, ka neko nepal?dz skaist?s deklar?cijas un sol?jumi, bet m?s var gl?bt tikai darbi.
Iepaz?stoties ar ies?t?to darbu sa turu un kvalit?ti v i s p ? r , tom?r j?sa ka, ka darba viru krietnais un vien pr?t?gais pas?kums, diem?l, nav guvis no peln?to atsauc?bu, ne g?ldtos rezult?tus. No visiem 12 sacer?ju miem, atskaitot vien?gi Lesi?u un pa da?ai Caku, kas gan ar? nepasaka ne k ? jauna, neviens cits nav izmanto jams m ? r ? i m , k?dam s acens ?ba bija dom_?ta  propagandai. L i e l ? k ? da?a n e p ? r s n i e d z v isa i v i d u v ? j u jaun?ko ?imn?zijas k l a  u domrakstu l ? m e n i , pie kam v a i r ? k i e m pat t r ? k s t jeb k?das pamatdomas. Neviens no sa c e n s ? b a s d a l ? b n i e k i e m nav a p s t r ? d ? - ?is tematus, kas tai.sni demokr?tisko ?rzemnieku ?oti intere.se un satrauc  saimnieciskos un gar ?gos spaidus un terroru m ? s u dzimtene. O t r k ? r t , p?rsteidz ar? tas, ka sacen.sib? bez Vi?a Les i?a , ku ra darbs ar? nav t ? r i liter?rs, nav p ieda l ? j i es neviens cits rakstnieks. K a u t ari la iks no sacen s?bas i z s l u d i n ?  a n a s l?dz darbu ie sn i egana i bija 5,am?r? ?ss, to tom?r v a r ? j a cer?t . Sacon.^!b:..s d a l ? b n i e k u v id? t r ? k s t ar; jTi?^-u p a z i . n a m ? k o publicis tu v ? r d u V?ci j? , Zv i ed r i j ? un citur. Vi?u darbi bija v i s v a i r ? k gai-
Arv. B.