8 LATVUA Tredien, 1949. g. 7. sepiembri.
]a s?ktos ? u j o r k a (N). ?ujorkas po-
polSrais dienas laiki'aksts Daily Mir- ror bdl? sniegtun? s?cis iespiest m s a?mitOras (International News Service) Eiropas biroja vad?t?ja Kinfsberija Smisa (Kingsbury Sinittli) ralmtn s?riju Ja s?ktos kar kuri plai izkl?st?ti rietumnieku mMku ieskati par to, kas notiktu, Jft liktos kari . . .
' Raksta s?kum? pasv?trots, ka rie tumnieku valstsv?ri un milit?rie va* do?i gan esot p?rliecin?ti, ka kar ar Krieviju neesot nenov?rams, bet t i j i pa? laik? ar! pielaiot krievu uzbrukuma iesp?jam?bu. Atlantijas
, pakta strat??u galven? probl?ma t?- pSc esot apsv?rt kur, kad un k? 3. pasaules kar var?tu att?st?ties. Tas esot bijis ari neseno ASV augst?ko
inlUt?ristu tm Rietumeiropas ?ene- fSlitfibu vad?t?ju apsprieu galve- 'naif temats. Atsaukdamies uz aug-
. itfii milit?r?s un diplom?tu aprin- ,4S$ teg?to intorm?ciju, Kingsberijs Smtss apgalvo, ka rietumnieku ie- ,lkati visp?r?jos vilcienos esot:
1) Ja kar starp Krieviju un Rie- .tumtem izceltos tuv?ko divu vai tr?s 'gadu laik?, tad iesp?jams, ka tas fi?tos Eirop?. To izrais?tu Padom- S\x savien?ba cer?b? aizkav?t Rie- tunielropa milit?ro sp?ku pieaugu mu un pak?penisku izl?dzin?anos ar austrumiem. tKonfUktu var?tu iededzin?t k?ds
nejaus incidents, kas nekav?joties izrais?tu divus galvenos un iesp? jams v?l citus padomju sauszemes .tm gaisa sp?ku trieci^us. Viens no (^ m p?ri V?cijai virz?tos uz Fran- et?ui lai iesp?jami ?tri okup?tu Rie- tiuiieiropu vismaz l?dz Pireneju austrumu UnijM. Otrs galvenais pa domju sp?ku trieciens b?tu t?m?ts tu Tuvajiem austrumiem, iesp?jams caur tr?nu un Ir?ku. Pirm? triecie na nolOks b?tu: 1. aizkav?t ASV un
' Jtielbrit?niju izmantot Rletumelro- pas gaisa b?zes; 1 aizkav?t, ka |*anclja var?tu k??t' par ASV, britu tm fran?u sauszemes sp?ku bazi; 3. i^ g?t RietUmv?cijas, Francijas un RpUndes izejvielu avotus un r?pn? cas, kas jo svar?gi ilga kara gadlju- mfi* Triecienam uz Tuvajiem austru- n^ em b?tu no turienes lielajiem nafias laukiem j?atsvie amerik??i im angD, un j?aizkav? p?d?jo stra t??iskajiem bumbveiem izmantot Vid?jo austrumu lidlaukus uzbruku miem padomju Baku naftas rajo niem.
Padomju sp?ku ofens?va Eirop? b?tu kombin?ta ar tieu uzbrukumu JSavienotajfim valst?m. Taj? ietilptu AJSy r?pniec?bas m?r?u bombard?- Ifiiiia ASV zieme?u da?? un padomju sem?de?u uzbrukumi amerik??u j?- TU Sp?kiem un pre?u ku?iem.
Bez 8iem galvenajiem triecieniem pret Rietumeiropu, Vid?jiem austru-
/
Podomju spSku triecienu virzieni un rietumnieku aizst?v?anas pl?ni
gr?da, Aizur?lu r?pniec?bas centii un Kauk?za naftas lauki, un to veik tu ASV t?llidojumu B-29 un B-36 bumbvei un eventu?li ang?u Lin- kolna bumbvei.
S?di koncentr?ti atombumbu trie cieni p?c ASV gaisa sp?ku vad?t?ju dom?m, nedaudz dien?s sp?tu pil n?gi sasist" Maskavai l?dz?gas pil- plis?tas, bet is bumboanas efekts zemes c???s front? par?d?tos tiksii p?c p?ris m?neiem T?p?c vid?jo un 150 distan?u rietumnieku gaisa sp?ki taj? pa? laik? v?rstos pret kiievu karasp?ka koncentr?jumiem, satiksmes l?nij?m un apg?des bar zem, Atombumbas lietotu vien?gi strat??iskai bombard?anai, bet esot iespiljams, ka c??as taktiskiem uz devumiem lietotu, p?c atomener ?ijas t?l?kajiem p?t?jumiem izvei dotus iero?us.
Daudzi Rietumeiropas strat??i do m?jot, ka kara ad?jum? rietumnie ki F'ranciju un Holandi strat??isk?s atk?pan?s sec?b? b?tu spiesti pa
mest Tas esot ari viens no iemes liem, k?p?c ang?i nev?loties s?t?t p?ri kan?lim Helgas savas sausze mes masas jau konflikta s?kum?. Vi?i baidoties piedz?vot, otru Den- kerku. Augst?kais, ko no Rietum eiropas var?tu cer?t, b?tu, ka t?s sp?ki notur?tu t?das dabiskas aiz sardz?bas l?nijas k? Pirenejus un Lamanu.
Pa tam, kam?r ASV, Anglija, Francija un p?r?j?s rietumvalstis izveidotu sav\is sp?kus, lai ar tiem s?ktu Eiropas atbr?voanu, Padomju satel?tzem?s ar gaisa sp?ku pal?dz? bu tiktu organiz?ti { im apbru?oti pretkom?nistiski elementi. Ja tom?r padomju armij?m izdodos okup?t visu Rietumeiropu, tad j?dom?jot, ka ASV par izejas bazi atbrlvc^a- nas ofens?vai izlietotu ang?u salas un Zieme??fhku. Dai vad?t?ji milit?r- strat??i ari dom?jot, ka rietumnie ku pretofensiva dr?z?k var?tu at t?st?ties p?ri Balk?nu telpai, nek? kaut k\ir no Rietumeiropas.
s Strasburfi?? krit?s
110.000 viru un .3 ndiclnieka ?ener?li amerik??u manevros V?cij?
ASV gaisa sp?ku n?kotnes bumbve- dla B-47 start? lidojumam kaut vai ap tmes lodi ar papildus ra?et?m m 48.000 zirgusp?ku Jaudas seiem
turblnmotoriem.
miotn, ASV un ang?u sal?m bo?evi ki S?ktu ari pavadoper?cijas" un okup?tu Somiju, Norv??iju un Zvidriju, vi?u sp?ki sakust?tos Korej?, un tie uzbruktu amerik??u b?z?m Jap?nas sektor?.
Ko rietumnieki, ?d? padomju uz brukuma gad?jum? var?tu likt tam pretim savai aizsardz?bai? Kingsbe rijs Smiss apgalvo, ka ASV lin Rie tumeiropas strat??i par vien?go efekt?vo savas aizsardz?bas ieroci, ?o nekav?joties var?tu lietot pret uzbruc?ju, uzskatot atombumbu. Tas esot atz?ts ar? nesenaj?s rietum nieku ?ener?lt?bu vad?t?ju ap spried?s un Padomju savien?bas bai les no atombumbas trieciena ?steni esot t?s, kas spieot Kremli vilcin? ties s?kt karu ar rietumiem.
Viens no ASV visiev?rojam?ka- ?lem milit?rajiem vad?t?jiem Kings- berijam Smisam esot izteicies, ka gad?jum?, ja Krievija iz?irtos par karu tuv?kajos gados u? ja aj? ka r? b?tu j?piedal?s Amerikai, tad ASV neb?tu citas izv?les k? t?da? lietot atombumbu Tas pats milit? rists ari atzinis, ka Maskava t?d? gad?jum?, k? karam ?oti svar?ga r?pniec?bas pils?ta, b?tu viena no plr?iajiem atombumbas m?r?iem. lUetumu gaisa sp?ku strat??i at z?stot, ka strauj atombumbu uz brukums Maskavai skartu 3 milj. ci viliedz?vot?ju. Galvenie atombumbu m?r?i b?tu ari ?e?ingrada, Sta?in-
Otrdien, 6. septembri, ar iedom? ta icjnaidnieka bru?oto sp?ku uzbru kumu ASV karav?ru poz?cij?m s? k?s l?dz im pla?kie amerik??u armijas, flotes un avi?cijas manevri V?cij?, kas turpin?sies apm. 2 ne d??as. Tajos piedal?s aptuveni 110.000 v?ru. Iz?emot kaujas mun? cijas UetoSanu, manevri oreiz vis?s deta??s l?dzin?s re?lai kaujas dar-. b?bai. Manevru vad?bas galven? mitme ier?kota Pirt? pie NImbergas. Taj? starp citu atrodas speci?li ma nevru gaitas p?rraudz?anai izveido ta 6 reiz 10 metru liela ?eogr?fisk? karte.
Amerik??u Eiropas bru?oto sp? ku virspav?lniec?ba izpl?nojusi mi pazi?ojusi veselu virkni fik t?vu milit?ro oper?ciju, kas it k? jau norisin?ju?s S. g. vasar? kop amerik??u p?d?jiem manevriem apr?l?, kad uzbruc?js** velti m??in?ja ie?emt ASV okup?ci jas joslu V?cij?, ier?kojot tlltagala nocietin?jumus pie Ludviga kan?la. P?c toreiz?j?s neveiksjues uzbru c?js" ar sav?m rezerv?m uzs?cis ofens?vu Hamburgas Hanoveras telpii un sasniedzis Reinu pie A m - helmas un V?zelas, m??inot nostip rin?ties ari t?s rietumu krast?. S?s ofens?vas nol?ks b?tu bijis at griezt amerik??u im britu sp?kus no l?ras apg?des ce?iem. Tai pa? laik? uzbruc?js" dzi?i ielauzies amerik??u josl?, ie?emot Nlmbergu un Vircburgu. J?lija vid? ASV sp?ki nostabiliz?jui iedom?tu fron tes l?niju starp Koburgu, Bambergu, Forcheimu, Hersfeldu, Nelmarkti un Kellieimu. ,,Uzbruc?jiu?" izdevies o l?niju p?rraut un ielenkt da?u ASV sp?ku Neitates, Forchelmas un NImbergas telp?.
Visas ?s izdom?t?s fikt?v?s ope r?cijas, kuru rad?t? ritu?clja att? st?sies t?l?k pallreiz uj^?ktajos ma nevros, sniedz turpnj??lcajai kara" darb?bai iesp?jami re?listisku fonu. So i:e?llsma ll?adju i>aplldlna, ari tas, Ica ienaidnieka" sp?ku tr?s gal venie komandieri (protams fikt? vas personas) not?loti spilgt?s kr? s?s visiem manevru dal?bniekiem. Viens no tiem ir ,,?en. Manuels El Arabl" hipot?tisk?s NImbergas kaujas varonis, kas p?c sav?m rak stura ?pa?b?m l?dzinoties k?dreiz? jam ASV ?ener?lim Patonam un v? cu ?ener?lim Hommelam. Otram dots v?rds ?en. Arturo Akvinaldo". Tas it k? uznm?jis sev padot?s rietumu amiju grupas" karav?rus, aicinot tos g?zi; dekadentisko rie tumu demokr?tiju" un iztriekt ame rik??us no Eiropas. Treais fikt? vais komandieris saucas ?en. Er nests Gij?". Tas aprakst?ts k? ne ?l?gs kara vadonis, kas dzen savus v?rus visb?stam?k?s situ?cij?s.
Manevros sevi?i svar?ga loma paredz?ta avi?cijai gan abu ka- ?otiju" puu tieajam milit?ram at
balstam, gan meteorolo?iskam die nestam, ,4evainoto" karav?ru un ka ra materi?lu transportam utt. T?pat manevros akt?vi piedal?sies visas Reina un Br?merh?fenas ost? sta- clon?t?s amerik??u flotes vien?bas. Manevru gaitu nov?rot ieraduies daudzi ASV augst?kie bru?oto sp? ku vad?t?ji no Vaingtonas, k? ari milit?rie p?rst?vji no vair?k?m Rie tumeiropas ?nijas zem?m, Kan?das, Meksikas uc.
At?ir?b? no visiem iepriek?jiem manevriem oreiz iev?rojama loma ier?d?ta ar? armijas clv?lo lietu no zarei, kas uz?emsies p?rraudz?t at tiec?go Ife?emto" apgabalu iedz?vo t?jus glui t?, k? tas notiktu ?stos kara apst?k?os. Akt?va darb?ba pa redz?ta ar? milit?rajai policijai, kas it ?pai k?rtos satiksmes jaut?jumus oper?ciju territorij?. V?l viens jau nin?jums pareiz?jos manevros ir tas, ka uzbruc?ja" vien?bu locek?u uniformas piln?gi at?iras gan kr? sas, gan z?mot?u zi?? no parasta j?m ASV armijas uniform?m.
Ikvienas ^valsts karot?ja armija laikam gaii var?s apskaust lielo g?d?bu, k?da velt?ta amerik??u ka rav?riem manevru laik?, sag?d?jot tiem visas iesp?jam?s ?rt?bas. Slm nol?kam kalpo, piem?ram, p?rvie tojam?s modern?s virtuves, meses, sald?tavas, kafijas grauzd?jam?s ma?nas, duas, milz?gas ve?as maz g?tavas utt. Ar vis?m ?m ier?c?m d2;?ve manevru apst?k?os b?s ?oti l? dz?ga parastajai.
Strasburga (I). Eiropas parla menta pirm? sesija tuvojas beig?m. Komisijas t?m paredz?to dar?u programmu jau veikuas un node vuas savus atzinumus pl?numam, kura p?d?jo s?di sagaida oned??. Rakstur?ga p?rmai?a Strasburgas san?ksmes atmosfair? notikusi V? cijas pieaicin?anas jaut?jum?. Cer- ?ila liel?s runas ietekm? bija nodi bin?jies uzskats, ka is jaut?jums tikpat k? iz?irts un ka nok?rtoja mas vien?gi daas formalit?tes, lai jau n?ko? sesij? piedal?tos ar? v?cu deleg?ti. Sagaid?ja, ka visp?rigo lie tu komisija, kiq:as prieks?dis ir Bido, in? jaut?jum? nolems to pau, ko ieteic Cer?ils, bet Bido komisija, k? taga4 izr?d?s, ai probl?mai nav piesk?rusies nfi ar vienu pau v?rdu, v?rdu.
Tas norim?, ^ka pagaid?m apbe d?ts k? Cer?ila prieklikums, t? vis p?r atkal uz nezin?mu laiku atlikts jaut?jums par V?cijas pieaicin?a nu. Strasburga akredit?tie preses nov?rot?ji dom?, ka te liela noz?me bijusi Rietumv?cijas v?l?anu izn? kumam. Rakstur?gi ar?, ka pats Cer ?ils, kas tagad atkal ieradies Londo n?, itin k? nece? nek?dus iebildumus pret vi?a ierosin?juma noklus?anu.
Pavisam V?cijai naid?gi v?ji atkal p? Par?z?, kur ar lielu neuztic?bu raug?s uz to, ka Rietumv?cijas val d?bas koal?cija sast?d?s bez soci?lde mokr?tu partijas. Atg?dinot noti^ k?mus p?c pirm? pasaules kara, fran?i lab? sp?rna partij?m pierak sta p?r?k izpaustas nacion?listiskas un reakcion?ras tieksmes. Tie aiz r?da, ka ?da lab? sp?rna vald?ba t?l?t Iecels tai paklaus?gus ier?d?us, kas turpin?s darboties un varb?t ar? s?ks tiei sabot?t tad, kad pir m?s konservat?v?s vald?bas viet? st?sies cita, kaut vai pat soci?lde mokr?tu vald?ba.
Un t? nu izn?cis, ka pirms m?ne a V?cijai pastiepto roku Strasbur? ga tagad atkal atr?vusi atpaka?. Anglij? pret V?cijas plealc?i?anu Manchester Guardian slej?s asi no st?jies lords Vansltarts, bet Francij? o viedokli aizst?v ieli^Uetu ministrs J. Mochs, kas prasa, lai Rletumv?- cija pa prieku pier?da savu labo gribu sadarb?bai, iekams visp?r do m? par piedal?anos pla?k?s starp tautisk?s san?ksm?s. Arvien vair?k izkristalliz?j?s ?ri fran?u pras?ba, ka pirms V?cijas pielaianas pie?i rams s?dekli^ Z?rzemei. Sv?tdien Strasburga run?ja pavisam no teikti, ka Cer?ila ierosin?to ?rk?r t?go sesiju nek?d? zi?? nesasauks, bet ka varb?t izdosis vienoties par n?kam?s k?rt?j?s sesijas p?rcelanu
uz pavasari augusta viet?. Ned??as beig?s pl?num? V?l izska-
t?ja P. Reino vad?t?s saimnieciski un finan?u komisijas ierosin?jumi T?m pareiz?j? moment? tom?r vii nlgi teor?tiska noz?me, jo praktii ?s lietas joproj?m k?rto vald?bi neatkar?gi no Strasburgas sanM] Sim st?voklim ?oti rakstur?gs padomes l?mums, ka radik?la val? tas reforma v?l nav nobriedi kaut gan komisij?s tiei par io matu debat?ja ilgi un satraukti. PreI ?s probl?mas izk?rtoanu pareiz?ji momait? sevi?i noteikti uzst?ji^ Anglijas deleg?cija, kas savu vli dokli var?ja pamatot ar to, ka tii par o tematu Vaington? on san?k speci?la vair?ku valstu flnan* ?u ministru apspriede. Eiropas par< lamentam atlika vienoties par vai< r?k vai maz?k akad?misk?m formu< 1?m pre?u apmai?as un tirdznieciski maks?jumu liet?. Ierosin?ja vi vienas Eiropas konferences sasauk< anu, kurai b?tu j?nodarbojas ar saimniecisku probl?mu iztirz?a< nu. Tiei padomes p?d?jo s?u lal< k? noskaidroj?s, ka beidzoties 191 gad? Marala pal?dz?bai, Eiropa v?] tom?r neb?s k?uvusi saimnieds] patst?v?ga, kamd?? jau laikus ]ra< da jauns operat?vs centrs Eiro] saimniecisko lietu saska?oanai.
V?cijas pieaicin?anas atlikani uz v?l?ku laiku radusi atbalsi viei un apst?k?os, kur tas gandr?z nebiji sagaid?ms. Rietumv?cijas r?pniecl* bas rajona centr? Bochum? sv?tdii notika v?cu kato?u san?ksme, ku?l piedal?j?s ap pusmiljons cllvr P?vesta nunclja un 12 v?cu kato?i b?skapu kl?tien? tur pie?emta re; l?clja, kas prasa vienotu Eiropu kop?ju satversmi, parlamentu, vai' dibu un tiesu", i^ropas parlameni pirmajai sesijai beidzoties pres? vien bie?k par?d?s v?rt?jumi, sal?dzina sesijas daudzsoloo 6?ku mu ar t?s klusaj?m beig?m. Ati Cer?ila lielo nmu, kur? tas tik enl ?iski iest?j?s ne tikai par ^ Vfidji pieaicin?anu, bet ar? desmit lisku tuko s?dek?u novletoai^i Strasburgas imlversit?tes z??, demonstr?tu desmit Austrumelro] valstu atz?anu ai kvorum?. Ai
rot tiei So p?d?jo momentu, CIrichi laikraksts Dle Tat atz?m?, ka tleUS ? lieta bijusi vissvar?g?k? Elro] vien?bas ierosfai?t?ja Cer?ila Dle Tat uzskaita ?s desmit valsi Bulg?rija, Igaunija, Jugoslaviji L a t v i j a , Lietuva, Polija, Rum? nija, Cedioslovakija, Ukraina Ung?rija. S?s zemes Strasburga tikai k? piemin?tas vair?ku delegi tu run?s, bet to p?rst?vji ari perso4 n?gi atraduies tur.
?RZEMNIEKU DELEG?CIJAS P?TI . . ;
Austr?lij? mirusi 12 DP maib?rni
Sidneja (C). Associated Press zi?o, ka Alberijas. hospit?l? Jaun- dienvidvels?, da?s dien?s mirui 12 Eiropas iece?ot?ju b?rni vecum? no 12 gadiem. 25 citi b?rni t?d? pat vectun? esot smingi slimi Bonegilas iece?ot?ju nometn? Vilrtorij?. Aust r?lieu vesel?bas departaments ie vad?jis izmekl?anu, jo dom?, ka b?rnu n?v? vainojamas! slimn?cas. Stars and Strip^, kas ar? zi?o par o gad?jumu, v?st!, ka DP b?rni mi rui nepareizas baroanas d??. Aust r?lieu izmekl?anas komisija pa reiz cenas noskaidrot, vai miruie un saslimuie b?rni naiv vesel?bu zaud?jusi pa ce?am uz Austr?liju. Melburnas ku?niec?bas sabiedr?bas pazi?ojuas presei, ka p?rtika un dz?ves apst?k?i uz iece?ot?ju ku?iem neesot slikti, nek?d? zi?? ne t?di, ka tie b?tu vesel?bai b?istami.
(Turpin?jums no 1. Ipp.). ASV, k? ari Lielbrit?nijas un Fran cijas kapit?listi m?renus aizdevu mus Tito pie?irs.
Liel?kais aiz??mums, ko Tito l?dz im sa??mis, ir 3 miljoni dol?ru t?- raudlietuvju iek?rtas pirkanai ASV. So aiz??mumu pirms divi ne d???m Tito izgalvoja ASV ?rlietu ministrija. T?s vad?t?js E?esons uz sv?ra, ka amerik??u ?rpolitikas in teres?s ir pal?dz?t Tito izk??t no gr?t?b?m, k?d?s to novedusi Padom ju savien?ba".
No ? piem?ra redzailns, ka visi kapit?la aizdevumi Jugoslavijai nav norm?li saimnieciski banku dar?ju mi, bet gan t?ri politiska sp?le. Ba??ieri Tito naudu dos tikai tad, ja vi?u vald?bas atz?s to par izde v?gu un uz?emas garantijas. Saj? zi?? skaidr?bu deva ASV finan?u min. Snaidera sv?tdienas runa, kur? vi? deklar?ja pamatprincipus, p?c kupem ASV kapit?ls izlietojams atpalikuu apgabalu att?st?anai". Sie principi paredz, ka ASV pamat kapit?ls ieguld?ms visur, kur to prasa pasaules miera im stabilit? tes intereses". Otr?m k?rt?m, pri- v?tkapit?lu garant? ASV politiskais un milit?rais sp?l^ un, tream k?r t?m, valst?m, kas v?las amerik??u kapit?lu, j?dod pietiekamas garan tijas, ka nadon?liz?djas gad?jum? par r?pniec?b?m un pas?kumiem, kur ieguld?ts amerik??u kapit?ls, aizdevuma dev?jiem tiks samaks?ta pilna atl?dz?ba. |
?iet, ka Tito gad?jum? netiks apsv?rti vien ie; bet ar? citi pamat principi. Jugoslavijas iekpolitika neb?t nav tik viengabalaina un p?rskat?ma, k? tas sistem?tiski at t?lots p?d?jos m?neos pasaules pres?. Tito konflikts ar kominfor- mu pats par sevi tik iev?rojams no tikums, ka aiz?no p?r?jos blakus
Inform?tas jugoslavu aprindas uz sver, ka Tito neb?t nav pulc?jis visu tautu ap sevi", k? to v?l pag? juaj? sv?tdien? Belgrad? r?kotaj?s Tito piekrit?ju demonstr?cij?s teica jugoslavu komunistu doktr?nas teo r?ti?is Moe Pijade. R??ina, ka Tito piekrit?ju nav vair?k nek? apm. 50 proc, no tiem vismaz 30 proc. ne pilngad?gu jaunieu. Tito liel? po pularit?te, uzsver apst?k?u pazin?ji,
izveidoj?s kara laik?, kad vi?u at balst?ja plaas tautas ma^s nevis k? komunistu, bet k? jugoslavu br? v?bas c?n?t?ju pret okup?cijas varu. Pirmie Tito re?ma m?nei daudziem nesa r?gtu vilanos. Doktrin?rais Maskavas komunisms, ko Tito un Pijade s?kum? m??in?ja realiz?t,
nepavisam neatbilda serbu gaumei. Ba?kas unBanatu apgab. v?deu iz raid?ana un augl?g?k?s Jugoslavi jas zemes sadal?ana komunistu partijas vecbied?ia starp? bija sma ga saimnieciska k??da. Kar? izpos t?t^ zeme pirmajos divi gados p?c Tito uzvaras saimnieciski nosl?d?ja t?lu zem 1945. gada okup?cijas de presijas l?me?a.
?rzemnieki, kas p?c apmekl?ju miem Jugoslavij? atgriezuies Va- kareiropas centros, st?sta, ka augsto nodok?u un saimnieciski nevesel?g?s politikas d?? vismaz 40 proc. jugo slavu v?l?tos redz?t zem? atjaunoja mies vecos laikus" Jugoslavijas, piln?gu pieslieanos rietumu pasau lei un dz?ves stardartam roj?listisk? re?m?. R??ina, ka puse no iem roj?listiem, t. i . vismaz 20 proc. ie dz?vot?ju gatavi akt?vi sacelties pret Tito re?mu, jo zemes saimniecisk? atjaunoana risinoties p?r?k gausi un pusso?iem. Bijuo jugoslavu po litisko aprindu domas ir, ka Tito re?mam neb?s iesp?jams notur?ties pie varas, ja v?l ilg?k par gadu tur pin?sies ?rk?rt?g? dz?ves standarta pasliktin?an?s. To var?tu sagl?bt tikai lieli ?rzemju kapit?la aizdevu mi, kurus Tito rietumu valstis ne dos tik ilgi, kam?r neb?s piln?ga uztic?ba par Tito politisko seju.
Pirmdienas Tito oficioza Borba ievad? jugoslavu komunistu partijas politbiroja prieks?dis Dilas m?^- na las?t?jiem izskaidrot, ka Jugo slavij? ir vien?g? ?st? komunisma zeme pasaul? un ka Tito re?mam nav vis konflikts ar kominformu, bet gan tikai a'r lielkrievu komu nistu partijas centr?lpadomi. ?di ievadi Tito aizdevumus nesag?d?s, vismaz ne tik lielos apm?ros, cik tas Jugoslavijai pareiz vajadz?gs. Rie tumiem gan no vienas puses izde v?gi aktiviz?t sp?kus, kas atrodas konflikta ar Maskavu, bet no otras puses tiem nav ne maz?k?s v?l?a n?s stiprin?t totalit?ru re?mu. Cik
l rietumnieku tiep?ba stipra, to? spilgti r?da Franko Sp?nijas gad? jums. L?dz?gs liktenis draud ari? Tito. T?d?? sajprotama pareiz?ji! Tito iekpolitika, ar ko vi? m?-i ?lna sev piesaist?t biju?s pilsonis- k?s partijas roj?llstus, liber??us! un pat soci?listus. No Belgrades ai no par vair?ku bij. politi?u atgrle-^ anos pie varas. T?, plem., roj?- llstu partijas prof. Trifanovi?s esot? k?uvis par Tito padomdev?ju, kam?r? nesen 4 redzam?kie kara?a piekrit?ji) noties?ti uz 15 un vair?k gadiem cietum?. Rietumvalstu zujiu dienesti re?istr?jui iev?rojamas partiz?nu kust?bas pret Tito re?mu. T?s ta gad Tito m??ina ar iekpolitiku neitraliz?t.
W^ ' ^ B r e l ' s 8tr.
li'?*-
Torf?!; un tagad ?ujorka (D). 1945. gada 1. sep
tembri p?c Padomju savien?bas aug st?k?s padomes l?muma maralam Tito pie??ra Suvorova orde?a aug st?ko pak?pi. Pirms gada ar Kutii- zova ordeni apbalvoja tagad?jo Ju goslavijas ieklietu ministru un Oz- nas prieknieku Rankovi?u. Apm? ram tai pa? laik? ?e?ina ordeni sa??ma ar? jugoslavu komunistu partijas centr. komitejas loceklis un ministru prezidenta vietnieks Moe Pijade. Maskavas prese Tito un vi ?a tuv?kos l?dzstr?dniekus toreiz d?v?ja par Padomju savien?bas visuzticam?kajiem draugiem un sabiedrotiem".
1947. gad? padomju preses tonis bija krasi main?jies, bet gadu v? l?k Tito jau sauca par M k a - pit?listu suni". Sniedzot o infor-* m?ciju, Amerikas balss ironiski pie bilst, ka nevajaga nemaz daudz, jal no Sta?ina drauga k??tu par Pa domju savien?bas ienaidnieku". ,
LCK INFORM?CIJAS NOZARE ESLINGENA
Erlangenas latvieu nometnei lik vid?joties, L C K inform?cijas noza re p?rcelta uz Eslingenu. Jaun? ad rese: (14a) Esslingein/N., Zollbergstr. 1, Zimm 17 (Fliegerschule).
gaimniecibf " ' ;sv:
m - TreSdlen VaSliUJ? ,,?ln|o;B ^fc?s saruna ASV
j ' ^ ' t i S i e m nel?ka. neka to r j i *^'tj:.oi kad angu del
a^ *" * ffas Vaington? pared
' '1 kop?gai saimniecs?ai Tbeztasnav iesp?jams JgSt m?su i)oritiskoB Taem v?rdiem Bevins,
LidaNBCkoment?tors, no- EStotlem asumiem dzeloni, RTm amerik??u prese sav- 'inesaudz?g?/kritik? un pa- .AtoS, K/vad?ma k?das
lliliDitoisk? un politisk? dz? to laifijuas vair?kus m?nesuB '? polemika. Mteinfitiba ar ang?u str?d- ItSbas fioci?UsUsk? politiku f?toldskSs aprindas p?d?j? ' im nesaudz?g?k kritiz?ja
&|M |WVatUStinosau- m vaiatoieku ang?u m?r- n to BBC un ang?u prese
?ip iKfal11zjufiag par do- Visum? ang?u saimnie-
E . L : _ I ^ un ai:I redzam?kie fc,run?ja un v?l jo- ka Lielbrit?nija un
dropa atr.Qdas smagas 1 liizes priekvakar?,
fl, u iai krizd galvenok?rt illeinesli, jo Eiropas politi- iManis rezult?t? Vecais
Miri^ irds Strauss
p-4 koD?ponlfltlem Richardfi hpSralfidzot 85 gadu vecu- m dzimis Minehen?, darbo-
V?n?, veic? un tad V?l ?si pirms n?ves
> Wd&?a gar jaunu b?rnu ?jlu karjeru komponists ? a ar operu Sabme, kas J PSc Oskara Uailda tek- ^Nal f igeni ja . Elektra,
sitnloniski t?lojumi un Pag. gad? ang?i bija
? r^ iarda Strausa ned??u, ari pats komponists.
Strauss pavad?ja veic?.
t? jumu n?g?k? Etlija y kr?zi ui valsts br?vu ga. Me nistr?toj trisk?rt Wallstri redaktoi tas iero niecifik? likvid?s iem fitl ko re?li saimnl nav 1 urn?li London saimni d?j?s V
konc
Qei grafa . Belgrad k?rt? g Ung?ri j vismaz materi?l It??u a? cietin?j un Ru nojums dien am ta bank devumu Par 11 tagad v
P?c goslavij Belgradl Ceturtdi c?ts ()fiq lauzis l?gumu pus?. L i mam to informa t^m .,ta stltie d neeksist?
r^itu str?dnieki n komunistie
IC 8d''i '^' '?s nav '?em, C?? aolaru un Vis?
^ffiutti? E1 pasaulei." neS "^"?ja ar?
St**Savien!?*^''?m Liel-
^it^^l Art 'VVkops '^ ^^^ ka
t?l?k Et doktr?nu, tijas pa' dzionu." lepriek biedr?bu ^naagas balsiin st?ties n ^Ibu apv nisti. p
6 milj nisti . bri nmi ne
No He n^^ odbiodiv