pavasari augusta Viet? jNed??as beig?s piJ5. h linan?u komisijas {"""ctiib,
gi teor?tisita n o ^ ? i i " " * % 'Jetas joproj?m uU^ ^^ tiJ atkangl no StrasbS. m st?voklim ?ou >S 'domes l?mum . ka raS^ J J reforma v?l nav
gan komisij?s tiei tu debat?ja'ilii L ''^te^ '?t? sevi?i notSi*'^ ' i^ 8la8 deleg?dja k^*' "iii
K var?ja JaStSTtoT!^ ^So tematu Vainrton? fik speci?la va lrS i,'""^ ministru apspriede m r " entam at4a'"Snot?SJ vai maz?k akadSmiSm^'li' preCu apmai?as un Sd J  > S?jumu Uet? l e r o S * * M Eiropas k o n f S e e S ,
y. kurai b?tu j ? n S , " ^ - saimnledsku p S & l
TieSl padomes S i o f e ' - no^aldroj?s, ka bSta
l? Marala paUdzibaL ?S3 ?r neb?s k?uvusi Z^f^ ^ rtSviga, kamd?? jau 1  ^ jauns operat?vs i s oniedsko lietu saska?ian> r?cijas pieaicin?anas atllkk., v?l?ku laiku radusi atbSiiS apst?k?os, kur tas g S S aid?ms. Rletumv?S rtfi I tajona centr? Bochumi wE } \ ^ ^ ^ Itato?u san?ksme, 2 lalij?s ap pusmiljons d lS resta nunclja un 12 v?cu 2 k u kl?tien? tur pie?eitalS ja, kaa prasa vienotu Hronu ^ Ju satversmi, parlamentu, J ' Eiropas parlantt
lajal sesijai beidzoties preji bieas par?d?s v?rt?juiri, I n
itoa sesijas daudzsoloo sfe ?af tSs klusaj?m beig?m. Atcoji ?ila lielo runu,kur? tastikffl6^ l iest?j?s ne tikai par VSdia Icin?anu, bet ari desmit slmbo. 1 tuko s?dek?u novietojas Jburgas universit?tes z?lj, ka
?onstr?tu desmit Austrumeiropa atz?anu ai kvorumi Ap.
ieSl o p?d?jo momentu, CMcha raksts Die Tat atzim?, ka W Ieta blju^ vissvar?g?k? Einpu Rbas Ierosin?t?ja CerSlls n?si ?Tat uzskaita ?s desmit valsUs Wi% Igalnllja, Jugosla\iK ? v i j a , Lietuva, Polija, R?mi-
Ceefaoslovakija, Ukrtina la ?rija. Sis zemes Strasburgiie k? piemin?tas vair?ku dcte^
jn?s, bet to p?rst?vji ari pem- atraduies tur.
LATVIA tstvlan Nwsiiaper ^ M i  Dlvislon AotborlsatlOD ^aiber ONDP m PubUaber
Bdttort TaldcmSrt Lam> EflUngen/I?., Brelte Str. i_j prtnter: Dlmer & Un- -ehioer. Ludwlj(&lburg, Kar~
W. PubtlBhed t\rtce ,?edily. Cireulalion U.ooa. KEW5PAIER:
Nr. 90 (804) Sestdien, 1949. g. 10. sepi. Iznfik treSdlen?s uo sestdlenfts. izdev?js: LatvleSu Centr?l? Ko-mit?ja. Galvenais redaktors: V Lambergs; galv. red. vietnieki: B l CuUtis un A. Klfivsona. Redaktori: A. Bolfitelns. Fr. Igals J. jekabsons, B. ??selis. H. Mlndenbergs, A, Ozols. B. Raistere. L. Svarcs, Bedakclias adrese; EflUngen/N., Brelte StraOe 8  5, tdefons 17389.
bez politiska ?idzsvara pasaul? nav iesp?jama
Vaingtonas konferences pirmie atzinumi Sagaida sapraanos un ieciet?bu
V a 81 n g 10 w a (B). - TireSdlem VaSIngtonS ASV fiimii6u lona Snaiderft vadibS s?k?s saramas ASV, Lielbrit?nijas un Emiidas 0]ian5a ministru isiarp?. Pirm?s 3 san?ksmes r?dija ka sapraan?s nar kop?giem Jaut?jumiem liel?ka, nek? to m ? j a secin?t no i^d?Jo as?s savstarp?g?s kritikas ang|u un amerilS?u pres?. Lai gan l?dz ceturtdienai, lnad ang|u deleg?cifu pie??ma preddents trOmens, nekas ktnkr?ts par k?diem iz?irigiem l?mumiem nebija zi-ogins, inform?tas aprindas Vaington? paredz, ka Si konference Jetek- IDB rietumvalstu kop?jo politiku paisaules m?rog? uz vair?kiem ga-dlem^ Vienpr?t?gu atri?a visu delegicUn vad?t?ju starp? ir, ka s^m-oiedsk?s probl?mas nost?juS?s visu p?r?jo Jaut?jumu priekpl?n?. kontinents saskald?ts ar! saimnie-
i ?etumnleku tiep?ba stipra, to tl r?da Franko Sp?nijas gadi-L?dz?gs liktenis draud ari T?d?? saprotama pareiz?js iekpolitika, ar ko vi?S ffi^ sev piesaist?t biju?s plls(HlI^ >artijas - roj?Ustus, liberS?ui soci?listus. No Belgrades ii-
\x vair?ku bij. politi?u atgrie , pie varas. T?, piem. W partijas prof. Trilanoviils ^ par Tito padomdev?ju, kan^ 4 redzam?kie kara?a pleMi iU uz 15 un vair?k l ^ ^ ui?. Rietumvalstu zi?u ?r?jui iev?rojamas par^ Sas pret Tito re?mu T^ asJ Tito m??ina ar iekpolltil ?Uz?t.
Jau nok?pjot no tvaiko?a Maure-tanla, Anglijas ?rlietu ministra Be-vins deklar?ja, ka Lielbrit?nijas de-iegfidja ASV nav ieradusies k? l?-dj^a p?c Jauniem aizdevumiem un bag?t? br?l?na pal?dz?bas", bet ar nol?ku ,4zlemt vadl?nijas Setumvalstu kop?gai saimnieciskai oolltikai, Jo bez t?i! nav iesp?jams ? ^ g i realiz?t m?su politiskos pl?nus." Ar iem v?rdiem Bevins, \l to nor?da NBC koment?tors, no-latizis visiem tiem asumiem dzelctii, ko ang?u un amerik??u prese sav-fitarp^g? nesaudz?g? kritik? un padomu doan?, k? vad?ma k?das valsts saimniecisk? un politisk? dzi-v^ , bija rad?juas viidr?kus m?neus tlgkoSaJ? polemik?. Neapmierin?t?b? ar ang?u str?dnieku vald?bas soci?lisUsko politiku ASV saimniecisk?s aprindas p?d?j? laik? arvien nesaudz?g?k kiitlz?ja ^ Stdlordu Krlpsu, atkl?ti nosaucot vi? par vaininieku ang u mfir-cipas kr?z?, ko BBC m ang?u prae otl v#U nokritiz?juas par do-ara kr?zi". Visum? atiglu salmnle-dikie urn?listi un aii redzam?kie poKti?i nemit?gi run?ja un v?l Joproj?m atk?rto, ka Lielbrit?nija un vlfta Rietumeiropa atrcHias smagas lainmleclskas kr?zes priekvakar?. Tie saka, ka ai krii?ei galvenok?rt poHtiski iemesU, Jo Etiropas polltiS"* k?s saskald?an?s remlt?t? Vecais
tagad orei 5 un orka (D). - 1945. gada 1. ^ ' 'Se Sdomju savienos padomes ie?ira Suvorova ordepa pak?pi. Pirms.gada ar^ ^^ ^^ ^ rdenl apbalvoja agade^ J jas ieklietu mims r^ ^ . ai pa? laik?
Miri^ Ricl?ards Strauss MUiohene (E).Ceturtdien Berch-tesg?den? miris viens no tagadnes BdSkaJlem komponistiem Rlchards Strauss, p?rsniedzot 85 gadu vecumu. Vi?? dzimis Mlnchen?, darbojies Berl?n?, V?n?, veic? un tfid atkal V?cij?. V?l Ist pirms n?ves Strauss str?d?ja gar jaunu b?rnu openi Muzik?lu karj?m komponists nodibin?ja ar operu Salome, kas kompon?ta p?c Oskara Uallda tekst?. V?l?k sekoja Iflgenija, Eleldra, simionijas, simfoniski tralojumi un fiolo dziesmas. Pag. gad? ang?i bija fiarlkojuSl lUcharda Strausa ned?lu, feiT? piedal?j?s ari pats komponists. % a laiku Strauss pavad?ja veic?.
ciskl. Amerik??i turpretim o Jaut?jumu daudz pavir?k? un paapzin?g?k? skat?jum? strupi apz?m? par Etllja vald?bas p?rsp?l?t? socl?lisrxia krizi un ieteic atmest .Jabdaribas valsts utopiju", p?rejot uz piln?gi br?vu saimniec?bu p?c ASV parauga. Marala pl?na galvenais administrators Hofmans ang?iem ieteica trisk?rot eksportu uz ASV, bet Wallstreet Journal saimnieciskais redaktors aicin?ja atcelt visus val?tas ierobeojuftius, tad ang?u saimniecisk? krize un dol?ru tr?kums likvid?oties pai no sevis. Bez iem stipri pavirajiem ieteikumiem, ko realiz?t pareiz?j? Rietumeiropas Kilmnieclbas sist?m? gan laikam nav iesp?jams, vesela rinda citu urn?listu un valstsv?ru tiklab no Londonas biras, k? Vaingtonas saimniec?bas ministrijas p?d?j?s ned???s velt?ja viens otram nesaudz?-(Turpin?jums 8. Ipp.). A r i Tito s?cis
koncentr?t karasp?ka Belgrade (F).  Amerik??u tele-graia a?ent?ru p?rst?vji zi?o no Belgrades ka Tito neuzkr?to? k?rt? gar Rum?nijas, Bulg?rijas un Ung?rijas robe?m sakoncentr?jis vismaz 15 div?ziju, lielu skaitu kara materi?lu un pretavi?cijas Iero?u. It??u a?ent?ra Astra v?st? par nocietin?jumu celanu gar Ung?rijas un Rum?nijas robeu. Cit?di noska?ojums Belgrad? mier?gs. Ceturtdien amerik??u Importa un eksporta banka pie??rusi JugoslaviJ ai aizdevumu 20 milj. dol?ru apm?r?. Par 11 miljoniem dol?ru Tito Jau tagad var sa?emt ASV ma?nas. P?c Maskavas uzbrukumiem Ju-goslavijai, Jaunu kampa?u pret Beli^adi tagad s?kusi ar? Polija. Ceturtdienas vakar? Varav? public?ts ofici?ls paskaidrojums, ka Tito lauzis polu-jugoslavu draudz?bas Ilgumu un p?rg?jis imperi?listu pus?. Lielas norm?s im uzbrjjku-mam tom?r nevar b?t, jo p?c ?om-informa ofens?vas pret Tito ar cit?m tautas demokr?tij?m" parakst?tie draudeibas l?gumi praktiski neeksist?ja. Britu
.8 centr. komitejas ? j j ' ^ ^ ^ prezidenta vietn js Maskavas prf  ^ nar Padomju savrc ticam?kajiem draugie. ratiem". ?j?ij gad? padomju Presj ^ :asi main?jies, bet , guni". Sm^'lniskiP* /Amerikas balss iron^? ^ a nevajaga nei? " ^
komunistiem
PALICBIIEM 3?IEKIAU3AS V?CU SAIMNIEC?B? JAU TAGAD
ojas komisijas var ari nedot dienu apdom?an?s laiku spraiga IRD preses konference Bad Kisingen? Viena no ga?^kaj?m on praigSkaJ?m DP preses konlereao?m p?
d?jo m?neu laik? notika 7. septembri lEO unerik&?a Joslas galvai m?tn? Bad Kisingen?. Bez loform?eijag da|as vad?t. C. Reinera kon ferenc? piedal?j?s un paskaidrojumus sniedss ar! aprGpes ties?guma da|as vad?t?js F. H. Kents un IsvietoSanas un repatri?cijas da}as vad? t?js . M. Falks. Svar?g?kais Iztirz?jamais Jautftjums, kas Izrais?ja vai r?ku stundu Ilgas p?rrunas, bija IRO aptaujas komisiju ^ b l h a un ar to saist?t? DP emigr?cijas gaita, urn?listi p&runSJa ar uEtO galven?s m?tnes vadItlMlem darbiniekiem ari privfitt ddvojoo DP st&vokll un gr&tl Izvietojam?s b?g?u grupas i^ kot&es pnubl?maa.
londona (D).  Lielbrit?nij? jau vair?kas dienas turpin?s arodbiedr?bu kongress. Tredien ar plau ^tiu taj? uzst?j?s ministru prezi-tots Etlijs. ,.Svarig?k? probl?ma P^ Sreiz ir saimnieciskas dabas," tei-britu premjers. Nesaska?as nav man?mas tikai starp dol?ru un sirli?a zem?^, bet tas valda vis? Pasaul?. Sis saimniecisk?s gr?t?bas l^ evar atrisin?t tikai da?as valstis. to j?vienojas visai pasaulei." im?nas turpin?jum? Etlijs i*un?ja ar? P^ r ?ietamaj?m nesaska??m Lielbrit?nijas un Savienoto valstu star-P^ l nNav taisn?ba apgalvojumiem," ^Klar?ja britu valstsv?rs. .,ka Sa-^^ cnot?g valstis iejauktos Lielbrit?-J^as iek?j?s liet?s. Otra pasaules ara laik? ASV ?oti daudz palidz?-?^ a^s visai pasaulei. Ar? m?s ar ^^ vu nost?ju esam pier?d?jui, ka n^ Kad neiesim kop? ar kom?ui-Par pier?d?jumu saviem ap-s^vojumiem es varu miin?t," teica
t?l?k Etlijs. ^prezidenta Tr?mena doktr?nu, Marala pl?nu un Atlantijas paktu. Ja Amerika negrib?tu mums pal?dz?t, tad neb?tu o j?dzienu." Iepriek?j? dien? komunisti arodbiedr?bu konferenc? piedz?voja divas smagas neveiksmies. Ar 5 miljoni bals?n:! britu str?dnieki nol?ma i2:-st?tici? no .Starptautisk?s arodbiedr?bu apvien?bas, ko kontrole komunisti. P?c vienas stundas kongress ar 6 milj. bals?m nol?ma, ka komunisti britu arodbiedr?b?s nevar ie?emt nek?dus vad?t?jus amatus. No Helsinkiem ?doc ka ari somu arodbiedr?bu apvien?ba sol?jusies ^p?rbaud?t attieksmes ar Starptautisko arodbiedribu savien?bu". Apvien?bas san?ksm? ar pr?vu balsu vair?kumu apstiprin?ts izpildkomitejas l?mums, kas no apvien?bas izsl?dza 7 arodbiedr?bas par discipl?nas p?rk?panu. Toreiz t?s atteic?s izbeigt streiku un atgriezties darb?.
Atkl?jot preses kcmferenci, inform?cijas da?as vad?t?js Reiners nor?d?ja, ka tagad jau pien?kui IRO darb?bas p?d?jie m?nei. Tas atk?rtoti uzsv?rts Jau agr?k, bet tiei p?d?j? aptauja emigr?cijas Jaut?jumos pier?d?jusi, ka tie?m IRO darb?ba tuvojas beig?m. P?c 31. decembra nevienu DP vairs neuz?ems nomet?u apr?p?, un nometnes noteikti sl?gs n?kam? gada 30. j?nij?. P?d?jo ned??u laik? IRO darb?ba centr?ta 3 galvenos virzienos: 1) Notiek min?t? emigr?cijas aptauja; 2) tiek apstr?d?ti materi?li par DP ties?guma piepras?t?jiem, ko re?istr?ja l?dz 31. augustam; 3) notiek priv?ti dz?vojoo apzin?ana statistikas nol?kos. L?dz 31. augustam amerik??u josl? DP statusa ieg?anai pieteiku?s 45.000 personas, im pieteikumu apstr?d?ana IRO kontroles centros ilgs l?dz janv?ra vidum. T?pat paies v?l i l g ^ laiks, kam?r b i ^ iest?jama pi lnl^ apstr?d?t vi* sus datus par priv?ti dz?vojoiem DP. Run?jot par pareiz notiekoo emigr?cijas aptauju, Mr. Reiners nor?d?ja uz rakstu Latvij?, Icur uzsv?rta ?s probl?mas nopietn?ba. T?l?k vi? inform?ja urn?listus par aptaujas komisiju darb?bu, uzsverot, ka komisijas var dot 10 dienas laika, lai iztauj?jam? persona iz?irtos par vienu vai otru emigr?cijas iesp?ju. S? apdom?s laika doana tom?r nav komisijas oblig?ts pien?kums. Izce?ot uz Austr?liju komisijas parasti uzaicina tikai t?d??, ka t? ir vien?g? zeme, uz kuru palaik v?l var notikt masu emigr?cija. Ja p?rvietotai personai v?l nav rok? galvojums uz ASV, tad praktiski uz turieni ar? vairs neb?s iesp?jams izce?ot. Ja ari galvojumu dr?zum? sa?emtu, tad tom?r past?v ?oti re?ls drauds, ka izce?ot?ju kvote vistuv?kaj? laik? b?s pilna, Sai sakar? Mr. Reiners past?st?ja, ka no amerik??u joslas uz ASV pareiz?j? l i kuma ietvaros pavisam var izce?ot 140.000 DP. L?dz im jau izce?ojui 72.000, t?tad vair?k par pusi no paredz?t? skaita. 40.000 DP, kam Ir jau v?zas, izce?os tuv?ko dienu laik?, bet 30.(K)0 DP ir ieguvui galvojumus un s?kui k?rtot emigr?cijas formalit?tes. T?tad min?tais skaits  140;000  ?sten?b? b?tu jau p?rsniegts, bet dom?jams, ka tas izl?dzin?sies parast? nobiruma" d?? (duMtie galvojumi, slim?bas utt.). Katr? zi?? ir skaidrs, ka tiem DP, kam v?l nav^ v?zas vai vismaz galvojuma, izce?ot uz ASV praktiski neb?s vairs iesp?jams. T?d?? ar? ap-taufas komisij?m atliek tikai 3 jaut?jumi: vai DP grib repatri?ties, palikt V?cij?, vai braukt uz Austr?liju, Ja p p iz?iras palikt V?cij?, vai visp?r nevar iz?irties, ko dar?t,  tad IRO 1 ir ties?bas t?li? at?emt v i ?am apr?pi. J?uzsver, ka apr?pi nezaud?s gr?ti izvietojam?s personas, bet gan tie, kam iesp?ja izce?ot ir, tom?r ? iesp?ja nav Izmantota. ..Nav pareizs laikrakst? Latvija lietotais apz?m?jums  piespiedu emigr?cija.  jo ikvienam DP vienm?r v?l paliek 3 min?t?s izv?les iesp?jas." piez?m?ja Mr. Reiners. T?l?k vi? nor?d?ja, ka nometn?s v?l ar\*ien dz?%'o daudzi, kas jau sen butu var?jui izce?ot. V?l nesen nometn?s bija 15.000 jaunu, veselu, ne-nrec?juns v?rieu 2034 g. vecum?. P?c paiem p?d?jiem datiem t?d?t nometn?s ir v?l 10.600. Inform?cijas da?as vad?t?js nor?d?ja ar? uz p?rpratumu, k?ds radies attiec?b? uz sardu vien?bu v?ru iz
ce?oanu. DP vid? biei sastopams nepareizais uzskats, ka is personu kategorijas emigr?ciju k?rtos pati ASV armija. ?en. Hibners tikko atk?rtoti nor?d?jis IRO, ka armija nek?das izce?oanas lietas nek?rto. T?d?? ari nav piedodama liel? pasivit?te, ko sardu vien?bu viri biei par?da iepretta IRO. Ir bijui gad?jumi, kur uz k?du IRO aptauju no im vien?b?m uzaicin?ti 600 cilv?ki, bet ieraduies tikai 25. Ja tanUIdzigi gad?jumi atk?rtosies, tad IRO attiec?gaj?m person?m at?ems DP statusu. ,JC?d?I aptaujas komisijas min tikai Austr?liju, bet ne, teiksim, Franciju vai Angliju?" jaut?ja urn?listi Izvietoanas un repatri?cijas da?as vad?t?js paskaidroja, ka uz Angliju masu emigr?cijas akcija nenotiek, bet^ izcieanas iesp?jas uz Franciju ?sten?b? ir ?oti mazas. Francija tii?dko pazi?ojusi Jaunos ie-oe?oSanas notdkumus. Saska?? ar tiem katru m?nesi Francija uz?ems 10 ?imenes lauksaimniec?b?, 15 neprec?tus v?rieus raktuv?s un neierobeotu skaitu vieninieku lauksaimniec?b?. Attiec?b? uz laukstr?dnieku ?imen?m izce?ot?ju kvote Ir aiz?emta jau ilg?kam laikam uz prieku. Uz vair?kiem dUem preses p?rst?vju Jaut?jumiem Mr. Reiners un fTurpin?Jums 1 Ipp.)
Latviei Anglij? vienotu organiz?ciju S?tnis K. Zari? pies?t?jis vis?m latvieu organiz?cij?m Anglij? aicin?jumu rad?t Anglij?'latvieu organiz?ciju apvien?bu. Latvisk?s dziesmas sv?tku dienaa beigu?s, liel? vienpr?t?b? padar?ts liels darbs. Bet nevaram atdus?ties uz lauriem. M?s dz?vojam liel? v?rt?bu p?rv?rt?juma laikmet?, un nedr?kstam atsl?bt latvisk?s paSap^ zi?as celan? im vi^ibas stiprin?n an?. Tikai pa to ce?u ejot, m?s b?sim sava sen?u mantojuma cien?gi. K? J?s atcer?sities, tad pirmaj? san?ksm?, kas dziesmu dienu r?koanai notika man? vad?b?, bija rur n?ts, ka par to likts pamats t?l?kai un pla?kai m?su s??oanai Ru*n n?j?m par to, ka Lielbrit?nij? eson iem latvieiem j?rada sava vlenon ta organiz?cija. Dziesmu d i ^ u at<i lilcumu nol?ma izlietot kult?ras m?r?u sekm?anai dibin?mam fonn dam. Gribu sasaukt atkal kop?ju ap-apspriedi. S?da san?ksme, da?du apst?k?u, d??, neb?s iesp?jama agn r?k k? rudeni, ?pm. oktobra m?nesi, Tan? tad uzklaus?sim Dziesmu dienu ricibas komiteju zi?ojumus un konkretiz?sim o Lielbrit?nijas lat>-vieu sadarb?bas ideju. L?dz tam laikam es.laipni l?dzu p?rdom?t o Jaut?jumu un visus, kam b?tu iero-sin?jimii par darb?bas veidu, ies?t?t n?lcam? m?nea laik? savas domas. V i ^ s paraugs, ko v?rto izstudt^ r?ta b?t Zviedrijas latvieu nodibin?tais Nacion?lais fonds. Ari Vfid-
ja patlaban n o t l ^ sarunas par Na-^ don?l? fonda dibin?anu. ?oti iesp?jams, ka l?dz?gam paraugam sekojot, m?s vissekm?g?k pan?ksim sprausto m?r?i. Probl?mai, pit)tamfl, var b?t ari cit?da pieeja. Es b?tu pateic?gs par visiem ierosin?jumiem. Ar vislab?kiem nov?l?jumiem un uz d?u sadarb?bu, KSrUs Zari?i
I
Bonn? piedzimusi ?auna valsts
Eksperiments, kura izn?kums jitkarigs no partiju p?rst?vju gudr?bas Bonna (i).  P?c gandriz plecu gadu p?rtraukuma vien? V?djas da?? atkal atjaunota valstiska iek?rta ar t?s org?niem. ASV, Anglijas un Frandjas augsto komis?ru, Rietumv?dj? akredit?to ?rvalstu diplom?tu un vienpadsmit v?cu valstu premjeru kl?tien? Bonn? areSdden atkl?ja 14. august? iev?l?t? V?cijas parlamenta pirmo sesiju. Jatmo laikmetu un p?c 16 gadiem atkal br?vi iev?l?to tautas p?rst?vju san?kanu iezvan?ja visu Bonnas bazn?cu zvani, kad vec?kais deput?ts, bij. V?cijas reichstaga prezidents Pauls L?be pL 16.04 pasludin?ja Rietumv?dj?^ parlamenta pirmo s?di par atkl?tu. T?s paas dienas priekpusdien? konstltu?j?s ar? parlamenta otra kamera  feder?l? padome. Sav? uzrun? P. L?be piesk?r?s aktu?l?m probl?m?m, kas k?rtojamas jaunajiem likumdev?jiem un tad aicin?ja iev?l?t past?v?go prezidiju. Ar 346 bals?m pret 15. atturoties 41, par parlamenta past?v?go prezidentu iev?l?ja Frankfurtes saimniecisk?s padomes l?dzin?jo prieks?di Dr. Erichu K?leru, liel?k?s parlament?r?s frakdjas, krist?go demokr?tu ?nijas (CDU) p?rst?vi. Par pirmo viceprezidentu iev?l?ja soci?ldemokr?tu (SPD) prof. Karlo Smitu, par otro  br?vo demokr?tu (FDP) deput?tu Dr. S?feru. Proklam?jot V?cijas feder?l?s republikas nodibin?anu, Dr. K?lers izteica noc?lu, ka 20 miljoniem v?cieu padomju josl? joproj?m liegts piedal?ties v?cu valsts Jaunuzb?v?. Pirms s?des sl?ganas soci?ldemokr?ti iesniedza pirmos tr?s ierosin?jumus l?dzot tos likt n?ko?s s?des darba k?rt?b?. Tie aicin?ja vispirms protest?t pret v?cu r?pniec?bas demont?anu, tad izteikt v?l?anos par Beri?nes iesaist?anu jaunaj? feder?-dj? un trek?rt  p?rcdt feder?-
djas p?rvaldes org?nu s?dekli no Bonnas un Frankfurti. Feder?laj? padom? par' prezidentu iev?l?JE| Vestf?les premjeru K?rli Arnoldu. Pirms padomes un parlamenta san?kanas Bonnas bazn?c?s notika svin?gi dievkalpojumi. Kato?u konfesijas deput?ti pulc?j?s Bonnas katedr?l?, kur dievkalpojumu vad?ja kardin?lis Fringss. Luter??u dievkalpojumu notur?ja v?cu eva???lisk?s bazn?cas padomes prezidents, Berl?nes b?skaps Dr. Dib?liuss, aicinot pariament?rieSus ar? sav? po-Htilskaja darb? vad?ties no krist?go bazn?cas desmit bau?iem. Abu kameru s?des ievad?ja un nosl?dza B?thovena darbu atska?ojumi slra-loniska or?estra izpild?jum?.  Eirop? piedzimusi jauna valsts", par Bonnas svin?b?m raksta Londonas Times. S? jaun? valsts, kas suverenit?tes un territorl?l? noz?m? vel diezgan nepiln?ga, ir eksperiments, kura izn?kums liel? m?r? atkar?gs no v?cu partiju br?vi iev?l?to vad?t?ju praktisk?s gedr?bas." T?l?k laikraksts ieteic rietumvalst?m '^ o malas v?rot notikumu tdl?ko att?st?bu, bet ar? akt?vi veicin?t V?djas iek?auanos . vienotas Rietumeiropas organiz?cij?s. Ka jau bija sagaid?ms, uz paria-menta atkl?anas svin?b?m atsaukusies ari padomju joslas SED. nS^ept?tais septembris ir nacion?l? kauna diena V?djas v?stur?," teikts attiec?g? ^ SED politbiroja uzsaukum?. Sis pariaments un n?koS? vald?ba ir nelikum?gi org?ni, kas raduies Potsdamas nol?guma p?rk?panas rezult?t?". Uz^^aukum? k? parasts no?eng?ti ang?i un amerik??i, d?v?jot tos par jauna kara gatavot?jiem un koloniiu izmantot?jiem kas sev atradui paklaus?gus pal?gus Rietumv?cijas kapit?listu u-partiju l?deru aprind?s.
5 i