Nr. 91 (31 1949, t R septembri. Ar Mitori parak?to vst tnSdiliem pa-
mtmutiim rakstos tete^ktis domas nav katrfl tl?? redakcijas domas.
?IROTIES IR J?IZ?IRAS M?s l^^stam. Saj? sakar?b? nereti n?kas dzird?t domas, ka reiz? ar izklldanu mirst m?su organizfi* cija un ka latvkiiu Iecer?to m?r?u f }fatoiegfanal b?s savlaic?gi J?veido Jauna organiz?cija^ izejot no latvieu ?imenes, maz?m kolonij?m un da^da veida s?k?m, viet?j?ih biedr?b?m un biedribi??m. ?d?s dom?s ir daudz paties?bas, bet katrs ^ pametums ir s?p?gs, tamd?? r?p?gi J?p?rbauda, vai nav k?da iesp?ja tm noz?me kaut ko saglab?t no ie-gflt?m v?rt?b?m, pie kur?m neap-iaub?mi J?pieskaita l?dzin?j?s trimdas gait?s rad?tie organizatoriskie veidojumi Var rasties Jaut?jums, vai mums lisp?f vajadz?ga k?da trimdas cr-|antzpcija. Jo mums taiu ir sarva taftvijas valsts, m?s es?m t?s pilso^ ?i $r pavalstniec?bas dokumentiem D?iums ir sdV9 karogs un vatoda, sa-im kult?ra uh trad?cijas. Sle ir v?r-i lgi faktori, bet nepietiekami pla?
pasu?m I?^ulveriz?to latvieu lauu iaglabfianai savai tautai un dzimtenei^ un katrfizi?? ir par ierobe-iotiem IzkHdin?tfis tautas p?rv?ranai akt?vu c?n?t?ju sl?gt? Ierind?. Ko var pan?kt latvietis ar savu ka-togu'un valodu, Ja vi? m?t pla? pr?rij?,' atrauts no savas tautas? liStvieii sveum? bez trlMdas organiz?cijas ir iieklldin?ta armija bez div?zij?m ui?i pulkiem. Latvijas valsts past?v idej? un ties?b?s, bet 8o ties?bu realiz?anai mums J?sa-ti?dzas kop?b?, kuras uzdevums ir laglabfit m?su dz?vo sp?ku un ?stenot ties?b?s past?voo m?su valsti. Vai, izkl?stot pasaul? bez organiz?cijas* mums nedraud t?ds pats liktenis, k?ds bija ^migr?joiem 1905. gada c?n?t?jiem m i latvieu kolonistiem Krievij?,>kuru c??as l?dzek?os ari bija idejas un ide?li, valoda im trad?cijas, bet tr?ka kop?jas organiz?cijas. Tikt?l latvieu trimdinieku lielais vair?kums b?s vienis pratis. Turpretim par veidu, k? tikt pie kop?jas, visp?r?jas trimdas organiz?cijas, Ir dadrd?t) Vllrfiki ieteikumi m receptes. Apvienoan?s ap k?das person?bas autorit?ti, ap politisk?m partij?m, akt?vas c??as nodoana Ierobeotam akt?vistu pulci?am, visp?r?j?s organiz?cijas att?st?ana no plai pasaul? izm?t?t?m lok?la rak-8t\jra biWr?bam etc, etc, ir labi Ieteikumi, bet rodas aubas, vai ie principi sp?tu apvienot iesp?jamo qp?ku maksimumu. Vai mums ir tik ?oas autorit?tes, kuru mirdz?Sana flp?j apgaismot latvieu og?ra?a smagos solus t^umBaj?s raktuvju Sach-t?s, mejnstr?dnieku gr?tsird?g?s naktis visda?d?kos kontinentos? Vai m?su politisko partiju atsevi??s doktr?nas ir tik sp?c?gas, ?a sp?j p?rkliegt fabriku ma?nu d?rdoo klabo?u? Cik ilgam laikam b?tu J?paiet, kam?r no da?d?s tie-H?bu sist??n?s ieb?v?t?m lok?l?m biedr?b?m Izdotos att?st?t vienu visp?r?ju trimdas organiz?ciju? Vai mums. atrad?sies tik dia organizatoriska virsotne, kas bez pietiekama v?l?t?ju atspaida sp?s apvienot vien? ierind? Buenosairesas latvieu s?tnieku, Austr?lijas ieb?vieti un V?cijas veco jauu nama iem?tnieku? Trimdas organiz?cijas pamatos J?liek pats l a t v i e u t r i m d i nieks . Iev?rojot trimdas apst?k?u lielo raibumu un dodot meslus latvieu cilv?ka individu?lismam, no trimdinieka j?prasa minim?lie materi?lie upuri, minim?l? sabiedrisk? piep?le, kuru summ?tais rezult?ts tom?r dotu iesp?jamo organiz?t? sp?ka maksimumu. Tad neviens nesp?s atrun?ties ar uz?emamo nastu p?rm?r?gu smagumu, un kop?ba b?s patiesi piln?ga. S?ds organiz?cijas veids nav nek?ds jaunatradums, t?ds jau past?v V?cij? k? l a t v i e u t r i m d a s k o p ? b a . T?s mer?l ir tik vienk?ri un pie?emami katram latvieu trimdiniekalfn, *ka tikai nihilisms vai mu???ba var retus indiv?dus attur?t no pievienoan?s kop?bai. Trimdas kop?ba nedibin?s uz grup?m, partij?m un ?ir?m; t?m nav vietas m?su izmisuma st?vokl?, kura pareizais apz?m?jums Irb?t vai neb?t. Trimdas kop?ba ir latvieu trimdinieka sasl?gan?s paaizsardz?bas nol?kos un nacion?li politisko pamatties?bu ?stenoanai. Vai k?dam latvieu trimdiniekam var?tu b?t Iebildums pret vi?a nacion?l?s eksiestences saglab?anu? Trimdas kop?b? m?s visi esam vien?di ieinteres?ti. Pievienojoties tai, katrs latvieu t?vs un m?te nodroin?s saviem b?rniem latvieu gr?matas, latvieu ?imene sav? ties? uztur?s laikrakstu br?v? latvieu valod?; pievienojoties trimdas kop?bai, katrs latvietis palielin?s par
LNP preddfis atrisl neplecieom?bo p?rkdrtot darbu Latvieu Nacion?l?s Padomes pre ddlija p?d?j? s?d? apsprieda starptautisko st?vokli, lietuvieu Iesniegumu ASV vald?bai im t? atbalsi
AiSV pres?, Eiropas eksekut?v?s komitejas un konsultat?v?s padomes ja???ksmi Strasburg? un lgau?uiz-Str?d?to politisko b?g?u Jurldislko $tat?tu."Par iem jaut?jumiem pla-M refer?ja prezidija ?r?j?s da?as VKdlt?Js'lt liepi??. Prezidija loceklis V. Lambergszi-?o??a par sava brauciena rezult?tiem uz An^ju, Norv??iju un Be??iju. Nosl?dzot p?rskatu par politisk?m s^arun?m London?, V. Lambergs konstat?ja, ka l?dzin?j? LNP pol?-tlsik? strat?^Ja pras?t Baltijas vsilstu neatkar?bas atjaunoanu de-v\isi mazus pan?ktmous, un t?d?? ?MI? darba pamat? par galveno principu Latvijas br?v?bas atg?Sa- im liekama c??a pret komunismu ar bag?t?gu, objekt?vu tm asu inform?ciju pasaules sabiedrisk?s domas noska?oanai pret totalit?ro komunismu un policijas re?mu. Apsprieda ar? s?t?a K. Zari?a viesoanos J^?cij?, amerilr??u Josl?. Pan?kta Ir? vienoan?s starp LNP un s?MecIbu Loltidon? par LNP uh L(]!K starpniec?bu Latvijas ?rzemju pasu sa?eman? pa?trin?t? gait?. Pilnsapulces prezidija sekret?rs X Niedra reler?ja par LNP organiz?anos un darb?bu n?kotn?, sevi?i ?tpuB V?cijas* iesniedzot attiec?gus prieklikumus. Prezidijs atzina, ka LHP stat?ti p?rstr?d?jami t?, lai ?Ml? darb?ba var?tu norit?t sekml-gild un iec?la stat?tu p?rstr?d?anas komisij? J. Celmu, J. Niedru un A. Kl?vi. l?rezidijs pie??ma ?r?j?s inlor-mSiciJas fonda stat?tus un nol?ma tos iesniegt LCK pie?emanai. Jo min?t? fonda p?rvalde paredz?ta kop?ja LNP ar LCK. Prezidijs nol?ma atz?t gr?matu ijMen?s balt?s, nebalt?s'^ par kai-t?j?u c??? pas Latvijas neatkar?bas atg?anu un t?d?? par nosod?mu. Tilp?t prezidijs nol?ma atz?t, ka laikraksts Latgola'' ?rda trimdas kop?bu .un apgr?tina c??u par Latvijas neatkar?bas atg?anu, Prezidijs nol?ma sasaukt n?kamo LNP sesiju S. g. novembra m?nea otr? pus?. D?iiUts iatvjieu organizlicijas Be?r ?i|? iesniegua prezidijam, iebildumus pret Be??ijas latvieu organiz?ciju padomes izv?l?tiem deleg?tiem LNP. T? k? min?t? padome neapvieno visas latvieu organiz?cijas Be??ij?, prezidijs nol?ma aicin?t visas organiz?cijas Be??ij? pan?kt vienoanos, pret?ja gad?jum? iev?l?t LNP deleg?tus visp?r?j?s v?l?an?s.
mf prezidija Inf. n. ums ' latvieu baptistiem Latvijas baptistu draudu savle-n?l)a8 uzdevum? m?c?t?js A. Osis U2iaicina l?dz 20. septembrim one-?istr?ties tos latvieu baptistu draudzes locek?us, kas da?du iemeslu d?? nevar?s izce?ot no V?cijas. Britu josl? j?re?istr?jas pie m?c?t?ja. V. Frelma?a (LUbeck, Meesen-Kaseme 4/7% amerik??u un fran?u Josl? pie draudu m?c?t?jiem vai p?rst?vjiem, bet kur t?du neb?tu, pie m?c?t?ja A. Oa (Esslingen/N., Wilhelmstr. 6). Re?istr?joties J?sniedz ?das zi?as: 1) Vir^ 60 g. veciem: a) vai vajadz?s patv?rumu vecu ?auu m?tn?, b) vai vajadz?s ?rst?anos slimn?c?, c) kas var?s sevi pai piln?gi apg?d?t, d) ?am vajadz?s da??ju pal?dz?bu, bet ne vecu ?auu m?tni. 2) Zem 60 g. v., kas ir chroniski slimi un ar fiziskiem tr?kumiem: a) Ar tuberkulozi atkl?tu vai apkarotu, b) ar cit?m chronlsk?m slim?b?m, iz?emot tbc, c) ar fiziskiem tiiikumiem, d) gar?gi atpalikuie. AtseviSlji l?dz uzr?d?t sekojous datus: uzv?rdu, v?rdu; dzims, datus, ?imenes st?vokli, vai ir k?di apg?dnieki, vai dz?vo nometn?, adresi un k?das grupas pal?dz?bu vajadz?s.
em?tors inte likteni
Kan?das ?eier?lgubem?tors feldmarals viskcmts Al^andrs, kas bija britu milit?r?s misijas loceklis 1918. gad? R?g?, viesojoties ?u-faundlend?, pie??ma Latvijas vicekonsulu ?ufaundlend? Aleksandru B?ni?u. ?enor?lgubem?tors ?ufaundlen-das pils?t? Komerbruk? ierad?s ofici?l? apmekl?jimi?. P?spusdien? vi?am par godu r?kotaj? pie?eman? bija iel?gts ar? Latvijas vicekonsuls A. B?rzi?i ar kundzi im nteitu. Kad konsulu st?d?ja priek? gubernatoram, Latvijas p?rst?vis augsto viesi apsveica ?diem v?rdiem: K ? Latvijas republikas konsuls v?los sveikt J?s, atceroties j?su Ineaizmlrstamo di^estu britu milit?raj? misij?Lat-vij? no 1918.-1919. g. Latvijas v?sture J?su v?rdu raksta zelta burtiem, un l a t v i s kas tagad dz?vo Kan?d?, v?las Jums pateikties par sirsn?go uz?emanu un draudz?bu, ko sa??mui aj? skaistaj?, varenaj? \m br?vaj? valst?. B?dami demokr?ti^ m?s ticam Atlantijas chartai, kas parakst?ta ?ufaundlen-das krastos. Lai IDievs sv?t? J?su Piespiedu k?rt? s?ta parskoloties PAE FARIDO NEKSETOSANU NO?EM NO TRANSPORTA LCK britu Joslas deleg?cijas paplain?t? s?d? Slezvigas-Holteinas un Hamburgas apg. p?rst?vis St Jaundzems zi?oja, ka no apgabala nometn?m uzs?kta DP piespiedu s?t?ana parskoloties uz Alterfr?des lauksaimniec?bas i skolu. Pirmaj? aizs?t?to grup? starp nomet?u tirgo?iem uc, kas l?dz im p?rskolo-San?s zi?? bijui, visk?tr?kie, iek?uvui ar? dai lauksaimnieki. Ierosin?ts l?gumu ar v?cu iest?d?m par skolas turpin?anu atjaunot, bet uzs?kt?s sarunas v?l nav nosl?gu?s. Attiec?g?s iest?d?s iesniegts ierosin?jums, lai tiem DP, kas m??in?jui iek?auties k?d? ^o emigr?cijas akcij?m, bet tikui noraid?ti, izsniegtu ?paas apliec?bas, kas pier?d?tu vi?u akt?vu r?c?bu izvietoanas zi??. Deleg?cijas vad. V. Janums zi?c^ ja par apmekl?jumu Zieme?reinas-Vestf?les apg. vado?s M?L p?rvaldes iest?d?s un DP slimn?c?s, i^o-skaidrots, ka sardU' \m transporta v?ru pieder?gos, Ja vi?u apg?dnieki str?d? aiz Reinas, p?rvietos uzBed-burgas nometni, bet p?r?jiem uz Liptates rajonu. Cik zin?ms, no Gr?venes un da?m cit?m nometn?m sardu v?ru pieder?gie jau p?rvietoti uz Bedburgu. Iest?d?s nor?d?ts, ka sardu un transporta v?riem j?r?p?jas par re?istr?anos t?l?kai emigr?cijai, Jo k?ds b?s vi?u liktenis p?c IRO darlplbas izbeigan?s, to odien neviens konkr?ti nevar pateikt Sennes un Bad-Melnbeigas slimn?c?s novietoto apst?k?i p?rtikas zi?? apmierinoi, bet tr?kst l?dzek?u speci?lu medikamentu ieg?dei, t?pat ari latvi^u gr?matu. BCP p?rst?vis A. Trap?ns zi?oja par piedal?anos lietuvieu centr?lo organiz?ciju p?rst?vju san?ksm?, skriningu gaitu hn izdar?tajiem iesniegumiem par at?emt?s naudas atmaksu bij. g?stek?iem. Uz LCK iesniegumu J. Vilci?a liet? sa?emts IRO tieslietu da?as vad?t?ja raksts, ka Vilci? Ventor-f?, no kurienes vi? tais?j?s doties t?l?k uz Gronu izbraukanai uz ASV, 26. aug. no p^aredz?t? transporta no?emts. E. IECELTI P?RRAUGI R?GAS
ekselenci, Kan?du un ?uf aundlen-du**. ^^u apsveikuma laiku ?ene-r?lgubmifitors neizlaida konsula roku no sav?j?s. Konsula meita, ??rbusies latvieu tautas t?rp?, visu Kan?d? esoo latvieu v?rd? pa-sm?irdza ?ener?lgubernatora kundzei ziedus, kas par Uem bija man?mi aizkustin?ta. Ofici?lajai cerenaonijai beidzoties, viskonts Aleksandrs aicin?ja A. B?rzi?u un vi?a meitu v?lreiz pie sevis un sarun?j?s ar vi?iem apm?ram 20 min?tes.^ Saruna liel?ko tiesu risin?j?s ap 1918. g. notl-kumim Latvij?. ?ener?lguberti?-tors labi atcer?j?s v?rdus un apvaic?j?s par prezidentu Ulmani^ vi?a adjutantu, ?en. Balodi un ?en. B&t?? S?ki vi? v?l?j?s uzzin?t par tagad?jo Latvijas st?viM un deport?cij?m. Appras?jies par latvieiem Kan?d?, Aleksandrs izteica v?l^anos, lai Kan?das vald?ba nosaka liber?l?kus iece?oanas noteikumus, sol?damies ar? pats to ieteikt vald?bai. Beidzot ?ener?lgubernators izteica c^Ibu, ka c??a 1918. gad? nav bijusi velt?ga, un latviei atkal redz?s savu br?vo dzimtmi, kuras daba visai l?dzinoties Kan?das dabai. Plfc sarunas ar teldmai^alu Aleksandru konsulu B?rzh?iu st?d?ja priek? ari. ?ufaundlendas ministru prezidentam Smolv?dam, kas atzin?gi izteic?s par vair?kiem konsula iesniegumiem un apliecin?ja, ka interes?jies par iesp?ju novietot darb? Labraddrfl 250 latvieu og?ra?us no Be??ijas. Rezult?tus aj? Jaut?jum? v?l nevarot pateikt. Jo neesot sa?emta atbilde no og?raktuvju sabiedr?bas. Par Plisburgas J?rskolu no Anglijas ieklietu ministrijas sa?emta noraidoa atbilde, (b).
Latvijas valsts ?rk?rt?jais pilnvarotais, s?tnis K. Zari? R?gasTilmas valsts mantas aizsardz?bai un p?rraudz?anai iec?lis LCK prieks?di H. Klarku. S?t?a doto pilnvaru re?-I liz?anai LCK prieks?dis savuk?rt iec?lis finan?u nozares vad?t?ju J. Niedru un juridisk?s nozares vad?t?ju M. B?rzi?u. (In) vienu to dv?se?u skaitu, kuru v?rd? nolieks apell?ana pie pasaules sirdsapzi?as pret latvieu tautas verdzin?anu.' Palielinot trimdas kop?bu ar savu personu, latvieu trimdinieks jau kalpo Latvijai. Latvieu trimdas kop?b? jau saist?juies desmiti t?kstoi V?cij? esoo latvieu. Paplainot o organiz?ciju ar Anglijas un Zviedrijas lat-vieiem, trimdas kop?bas pulks palielin?sies v?l par divi desmitiem t?kstou latvieu. Ar? Austr?lij?, ASV un cit?s zem?s esoie latviei var nodot savu artavu trimdas kop?bai, un par Latvijas b?t vai neb?t var?s run?t ar? vi?u v?rd?. Ir, varb?t, iespaid?gi run?t bijuo latvieu parlament?rieu, ir iespaid?gi run?t Latvieu nacion?l?s
padomes vai k?das citas sabiedriskas instit?cijas v?rd?, bet teiktam v?rdam b?s liel?ks svars un noz?me, ja tas pamatosies uz 100.000 pasaul? izkl?din?to latvieu gribu un ties?b?m. Latvieu nacion?l? padome ir noz?m?ga un nepiecieama instit?cija, bet vi?as v?rdam ir j?b?t latvieu simtst?kstoa v?rdam. M?s izkustam, mums j??iras. Reiz? ari mums j?iz?iras, vai m?s gribam ?aut sevi ieslidin?t gr?ti atvair?m? asimil?cijas ce??, vai ar? gribam, izklied?tib? .dz?vojot, las?t latvieu gr?matas un laikrakstus, justies ietverti simtst?ksto galvu trimdas kop?b? un ?aut run?t vi?as v?rd?. Sis ce? ir ?ss un vienk?rs, bet par to j?iz?iras jau tagad. B?RA.
Latvieu studentu darbi starptautisk? izst?d? starptautisk? architekt?ras studentu savien?ba ISSF pag?ju? m?nesi atkl?ja Rietumeiropas valstu architekt?ras studentu darbu izst?di Achen?,! no kurienes izst?di p?rcels uz Sveici, Holandi, Angliju, D?niju un Zviedriju. K? v?cu, t? ?rzemju prese, atz?m?dama o notikumu, pie-miii, ka jt? ir pirm? ?da veida izst?de V?cij? p?c kara, k? ari izst?des ekspon?tu augst?k? m?r? augstv?rt?go un laikmet?go raksturu. Neraugoties uz darbu autoru pieder?bu pie da?d?m taut?b?m, bag?t?g? kl?sta kopmptivs tom?r ir Eiropa. N?koie celtnieki savos projektos paudui pieder?bu pie Eiropas tautu kop?bas im atrais?anos no sveaj?m ietekm?m. V?cu laikraksts Freies Eiropa piemin ari Baltijas Pinebergas universit?tes studentu piedal?anos Izst?d?: ,J^eberg? pie Hamburgas darbojas Baltijas universit?te, kur stud? igau?u, latvieu un lietuvieu trimdinieki. Bez s?tniec?bas London?, is ir vien?gais ofici?lais Ihsti-t?ts, kas v?l pau baltieu kult?ras esam?bu. Baltijas valst?s, k? zin?ms, turienes taut?bas,tagad tiek iznicin?tas ar ?zi?tisku ne?l?bu tm nesaudzibu. Baltieu studentu darbi, aj? izst?d? pier?da o zemju augsto kultur?lo l?meni un misiju, k?du baltu studenti grib un sp?j pild?t topo? Eirop?." M.
REDAKCIJA! KA RADUSIES lESPBiA IZCB?OT BSPATRIANTIE?l? Hanoveras ev. lut. bazn?cas laik* raksts Die Botschaft . g. L s ^ tembri zi?o, ka ar Luter??u pasaules feder?cijas starpniec?bu IMO vi cu repatriantu ?imen?m paredz?ta izce?oana uz Argent?nu un 500 v?cu repatriantu ?ime?u ielaiana Kan? d?. Da?a So izce?ot?ju, kuru sa-raksts Jau sast?d?ts, n?kot no Baltijas valst?m. Sle repatrianti bija de dz?gi Hitlera piekrit?ji un repatri?* j?s uz^V?ciju labpr?t?gi. Bet m?sa! ?imen?m, kur?m bija J?dodas svcsi umfi pret savu gribu, iec^ oSaaai Sinis valstis ien>?jama tikai k? ka^ j mielim caur adatas aci p?c dziem skriningiem un draud i^ k?au^ ? Sana v?cu saimniec?b?. Modris LaiMfli SmdM IZPILD?SIM SAVU GODA fO? NAKUBfU P l ^ BlUSU RAKIlh
NIEKIBM UN SKAI?jORAeiDI It k? par q;>Itl m l^su oaiu?? trimdas iest?u aidn?jumie?ii Kidk turas fonda kase p?o val?tai t^latd maa, kaut gan aiztec?jis Jau tllgipj^ laika spr?dis, arvien v?l Ir amj^ nabaga, pat tik tukia, ka iogad UN var?ja pie?irt gadsk?rt?j?s god|h gas literat?ra. Protams i?dot st?k?os v?l gr?t?k run?t par pabalstu piefiUr?anu m?su darbini^em. S ? l ^ ka liet\i nesp?s ne atg?din?jumi, dzigfikie aidn?jurnif Jo iri kiem V?cij? kalmtas ir stipri as, bet citur aizbra,ukuiio pasp?jui pietiekami Iek?rtoties. T? ir realit?te^ kas iodlsn lupI i^vu skarbo valodu. Tiesa, jDoBseiam nabagi, bet iesp?ja kaut ko neitaudi pal?dz?t saviem rakstniekiem m ska?raiem mums ir un to m?s va^ r?tu, Ja vien grib?tu samaks?t ^ maz to, kas vii?ilem likum?gi plsoh kas. T? vien liekas, ka gandr?z vai \^?s nometn?s t? JaU ir tradidji^ Ka no sar?koto koncertu lenBai^ miem aizmirst samaks?t tiklab noi dzied?to latvieu dziesmu tokih^ t? ari m?zikas autoriem vi?u bxm^ r?rus, kaut gan tie ir stipri nled4 gi un sar?kojuma budet? nesaltie d?tu lielu summu. Tas ari tecfaniiU neprasa lielu darbu. Ja m?s io gON da pien?kumu izpild?tu un is iSii maksas izdar?tu Latvieu mSdlii a?ent?rai pie LCK, tad ari mM gara darbinieki san?tu Iddu tf tavu, kas vi^? otr? gad?jum? mib z?k materi?li, bet vismaz gar ?^i vl^
Nomet @ dz?ve
fani 1 ^
FISBACHAS nometnes vair?kiem Iem?tniekiem p?d?j? laik? pa pastu, dom?jams ar fikt?vu nos?t?t?ja adresi, pies?ta komunistiskas proklam?cijas, kur?s mudina tautieus neemigr?t. Proklam?cijas tulkojum? iesniegtas CIC, Luter??u pasaules feder?cijas p?rst?vim uc. (in) HUNTLOZENAS sanatorij?, kur ?rst?jas ar? daudzi latviei, in?s dien?s koncert?ja Paula Br?vkalne, Ilga Muntere, K?rlis Munters un Bruno Skulte. M?kslinield ar dziesm?m un m?ziku sag?d?ja jaukus br?us slinmieku saimei un sanatorijas person?lam. ERLANGENAS Fridricha-Aleksandra universit?tes medic?nas fakult?ti ar ?rsta gr?du beidzis Auseklis V?rpa. BAD-MINDERES sanatorij? 3. septembr? miris bij. karav?rs J?nis Krusti?, dz. R?g?, 1922. g. 11. 4, P?c Bulduru d?rzkop?bas skolas beiganas iesaukts le?ion? un g?st? saslimis ar tbc. No plau?m tbc p?rg?jusi ari uz zarn?m. Visu hiku ?rst?jies Edmundst?les un Bad-Mindenes sanatorij?, bet ?rstu p?les izr?d?ju?s veltas. Bad-Minder? patlaban uzturas 23 tbc slimnieki. Mirui 7,
?iem dotu stiprin?jumu. Tas pati kas sac?ts par koncertiem, da??ji attiecin?ms ar? uz te?tru izr?da Pier?d?sim savu goda pr?ta is^ pretun m?su gara darbiniekiem, ua ja obr?d vi?iem nesp?jam vaUlk pal?dz?t, tad vismaz... neapzag^ mi vi?usl K. L, KleinkscLi KOMJAUNIEI SKAUTU ORGANIZ?CIJA? Las?ju Latvij? divus rakstus par skautiem. Vien? bija teikts, ka mO^ I su skauti k?d? nometn? nepiddfiJUl gi uzveduies, trok?ojiii un dz^^ d?jui nepiem?rotas dziesmas. Otrs^ raksts bija par austr?lieu skautiem, kuru vid? atkl?ti dai komp! jauniei. Komunisti t?tad cenas savus a?entus iefiltr?t pat skautu organiz?cij?. Vai starp abiem min?tajiem rakstiem nevar?tu vilkt k?das patsl-l?les, un vai latvieu skautu vad?t?jiem neder?tu o Jaut?jumu vismaz nopietni p?rdom?t? D. Smiltnieks, ASV. MAZIE VIENfM?R VAINlOI Latvijas 27. augusta numura rakst? M?jiens ar mietu sniegta l?p form?cija par IRO padomdoSanas* akciju, kas ?sten?b? J?uzskata lr s?kumu piespiedu repatri?djai emigr?cijai vai iek?auanai v?cu saimniec?b?. Raksta autors V?rot?js, gan nepavlsam neattaisnojot* o IRO r?c?bu, izskaidro to ?r pau DP nost?ju ek, b?s labi" resp-ar nev?l?anos izce?ot. Nezinu, cik tagad plaas iesp?jas da?daj?s 8v?m?s" izce?ot ?im-n?m, bet pirms k?da pusgada t?du iesp?ju tikpat k? nebija. Un ja tagad ?s iesp?jks beidzot b?tu rad?tas, tad nevar ta?u sod?t DP, ka tie t?s nav izmantojui jau tad, kad to v?l nemaz nebija. V?rot?ja koment?rs" pie piemin?t?s Inform?cljaB man atg?din?ja vis? pasaul? 'arvien vair?k izplat?to lielo" nost?ju pret mazajiem**. Ja lielais" s?k pret mazo" k?du p?rldar?juraii, tad vienm?r t? ir paa maz?" vaina. Hitlers s?ka karu t?p?c, ka vain?ga" Polija, KremUs iebruka Baltijas valst?s t?p?c, ka tM apdraud?ja" Sta?ina valst?bu uti Tas b?tu saprotams; bet nesaprotami Ir, ja no pau mazo" vidus tieK pausti ieskati, ka patiesi ja mazajam" kas p?ri dar?ts, tad vi? pats tur vain?gs. T? ir tipiska rokas puiu nost?ja un, ac?m redzot, t? iet plaum?, ja jau par?d?s ari laikraksta slej?s. ^ P, Akots, Boston?, ASV.
tf^lel^"''' J _ ??b? vil .....dz?ve ova^ ^^^^^^ nometni darba 1 1948. L traukti. P?c^ i? nometni kas t?" KT atbilde. W e/iMl NOI
da?ai sj ' KultP bija 01
^lUosava 6. septembra numur? WiS lalkraksts^W6behavn^^ lABevelksmfgo apmekl?jumu^ fm ?L^l DSnu laikraksts brinas, W f5S laikS Jkusl izr?d?t tik lielu 'SfKSanti, iawi paties?b? nemaz i
1 ^ treais padomju s?tniec?bas ^ / metn?. i?lerid?i sevi?i ieteica. No-l^ltandidStu vesel?bas p?rbaU-t??ffi Izgadlja D?nijas ?rzem-IM^ utt Pau komisiju gaid?-ie mart?, tad termi?us ieizes "pagarin?ja un v?l liaSja \% un 20. septembri. lielfikS grupa v?l?j?s izce-??itinu, kurp l?dz im ari ^i?vtetojamo, tauti?u' Jie-i M ? ^ sast?d :^ jaunus ?lia, I^ u?das komisija, k?s pie/s?tniec?bas Stokholm?, ^ma Uh' uz Kan?du lauku liBuais^ rauca ap 20 latvieu, iviainlekL Past?v v?l ie-l^ ilmen?m caur Stokholmu . Iities braukanai uz Kan?du, i ?imts tautieu v?l?j?s Izce?ot 1; kur vi?iem ir radi. Tas Iesp?jams vien?gi k?rt?j?s ' iMmuo kvotes robe?s, t? savu k?rtu jau kop Uz turieni ar? pieteic?s dlu tautieu, kas pagaid?m D?nij?, bet cer uz gro-^ ASV imigr?cijas Hkum?, o^a-vie-In t^u dot ar? iesp?ju izce: *Wiafl. K?diem 200 l a . v x ^ -'teioSanas izv?le atlikta sU-.vecuma vai citu iemeslu d??.
^a apst?k?i ir pasliktina-ilhuf?^ ^^ un cit?s d^rba vie-* t t vair?ki ilgstoi nodarbi. S W i 1^ ^^ ^ str?dniekus, ieteikan?s anket?m uz- a p?rvaldes z?mogu, ka
pie?emt tikai, ar? darba dev?ji fr^i^fct K ^^ '^^ "^^
pjilz'gi leldori " - ^ a s koledai