HAOTSIES IESP?JA anoveras ev. lut Die Botsa'n .bri zi?o, ka ar Luteisf '^ P- feder?cijas s t a r p S u ' ^ , ^ repatriantu l m S ^ i -loana uz Argent?nu unW atriantu ?ime?u ieklZ..
Dala o lz7elotSr kLf^ a Jau sast?d?t, n?kot i^
valst?m. Sie re^aSu S,,^ '- Hitlera pietoS un J''^ ^
,V?cUu labpr?t&""BT^- mm, kur?m blja JHSS,'5 pret savu gribu. iZlT*-
valsti iesp?jama tlkari> m caur adatas a c i ^ " > i ?rW?giemundraad iekr* v?cu s^aimniec?ba. ^
Modrii Latvi,,
ISM SAVU OO?A M .
W par apitl m?mi M n M i l test?u a i d n ? j S i e T S . tonda kase p?e vaiotai sprtdis, arvien v ir 2 ?nlekleiiLj?let, ka uSi fi ne atgadinfijumi, ^ VSdJ? kabatas Ir t t p i i 3 Ju8l pietiekami lekfirtottei ir realit?te, kas io?im^ skarbo valodu. Tie8a.in8iZ gi, bet iesp?ja kaut ko nedSi dz?t saviem rakstniekiem m ?iem miums ir ua to m& v(b Ja vien grib?tu samaksftt ^ to, kas vi?iem likum?gi pkm^ T? vien liekas, ka gandr?z vai nometn?s t? Ja\i ir tradidk no sar?koto koncertu ientku! aizmirst samaks?t tiklab no* ?to latvieSu dziesmu tduti I m?zikas autoriem vi?u hm kaut gan tie ir stipri nlecl^ sar?kojuma budet? nesattii lielu summu. Tas ari tecb^ asa lielu darbu. Ja m?s 8o > ien?kumu izpild?tu un is le. 8 iedar?tu Latvie$u n^Iii tOrai pie LCK, tad ari mto ^Mblniekl san?tu kSdu a^ )^lcas vien? otr? gad?jums ua* naateri?li, bet vismaz gaiitf dotu stiprin?jumu. Tas pati sac?ts par koncertiem, da?Sl 'nams ari uz te?tru Izrfidfsv ad?sim savu goda prfita le miisu gara darbiniekiem, ua ?brld vi?iem nesp?jam va|k i^ et tad vismaz... neapza#ai
I K. I., Klelntoi KOMJAUNIEI SRAim;
0BGANIZSCU?7 Iju Latvija divus rakstui pat tiem. Vien? bija teikts, ks oA-auti kfid? nometn? nepiddijl' veduSies, trokS?oJuSi un dilt* ne?piem?rotas dziesmsi Otn bija par austrfllleSu ika* kuru vid? atkl?ti dai ko eSi. Komunisti t?tad cenlB a?entus leflltrSt pat Bkaiit zfidja. starp abiem min?tajiem m nevar?tu vilkt k?das m; un vai latvieu skautu vadF-_ neder?tu So Jaut?jumu vU-nopietni p?rdom?t? D. SmUtnletoi, ASV.
VIENM?R VAIN?GI vijas 27, augusta numura l?jiens ar mietu s^niegto -'Ja par IRO ..padomdoJan^ kas ?sten?b? Jfi"kata u piespiedu repa^"'S icUal vai iek?auanai ? ecib?. Raksta autors vew; gan ,.nepavisam neatta^ mojM 0 r?c?bu, Izskaidro to ^ nost?ju - ek, bOs labi m v?l?anos Izce?ot ?u,.cik tagad pa^ss/TJe. aj?s ..sv?m?s" bet pims kfida.Pusgada u tikpat k? nebija. Un 1 Is iesp?jas beidzot ^^^?^, 1 nevar ta?u sod?t DP-''^,, V izmantojui Jau tad, m maz nebija. )t?ja ,.komentars pie P jj, inform?cijas man a t g a ? . asaul? arvien vair?k elo" nost?ju pret ^^^t elais" s?k pret --'Pffj?rpj-rijuro^. tad V enmer ta IT az?" vaina. Hit?er ka vain?ga" satJ a Baltijas valstis tagj'^ft ud?ja" Sta?ina v a l s j . 3tu saprotams; bet n^^^^ Ja no pau mazo viu ^ ieskati, ka paHf ^''j-rijl kas p?ri dar'ts. ?^ka vain?gs. T? ir tipis^ ^ nosT?Ja un, ac?m red.0 V ?, Ja Jau par?d?s ar Akots. Bostons.^'
ara oaraKu .ciemos V?stule Latvijai par tautieu dilvi Dlnija DURVIS CIET! Ajf D?nijas tautieu dz?ve ova-
S^nt vispirm? k?rt? emigr?cijas 3 sauktie emigr?cijas skrlningi, kad nometnes apbrauk?ja IRO ie- X izdarot nnitv?rdu aptauju. bija j?dod noteikta atbilde, ^ v?las izce?ot; daiem pat ar Lkgtiem pied?raudija neiz?ira-^^gadijum? 7 dimu laik? izsl?gt i no IRO apriiipes. Tuvu pie 0 tautieSu pieteic;ils uz Austr?liju,
ciba visur nepiepras?ja b?gju darba sp?ku, un Jonstrupas un Tistedes nometn? laiku pa laikam bija bez darba k? v?riei, t? sievietes, kas 1948. g. vasar? str?d?ja nep?rtraukti. P?c ilg?ka p?rtraukuma ovasar nometn?s dal?ja dr?bes. Piem?rot?kas t?s bija tikai b?rniem un pa da?ai sieviet?m. ' Kultur?laj? dz?v? izcils notikum bija operdzied?t?jas H. L?ses, ?el-gOFBNHSGEHAS B?G?U NOMETNES IEM?TNIEKI SAPL?S KOMUNISTU LITERAT?RU
go ttosMcIJa sava 6, septembra nurnar? pirmajll lappus? ievietojis ji?ii lielais dienas laikraksts KJdbehavn p?e apraksta par padomju pintivja neveiksm?go apmekliljmnu Prags Bonlevard starptautiskaji ao nometn?. D??u laikraksts brinis, k?d?? gan Padomfa savien?ba p?d?js lalkS slkusl izr?d?t tik lieln interesi par Austrumeiropas bll|{ii repatri?anu, kas patiesibil nemaz nav padomju pilso?i. ?s? laik? ih Jau bUis treais padomju siltniecfbas p?rst?vja apmekl?jums nometn?. 0 IRO ier?d?i sevi?i ieteica. No- fta ar! kandid?tu vesel?bas p?rbau des, tiem izg?d?ja D?nijas ?rzem- Jii pases utt Pau liomisiju gaid?ja ierodamies marts, tad termi?us liirSkas reizes'pagarin?ja un v?l nesen min?ja 12. un 20. septembri. NIkoa liel?k? grupa v?l?j?s izce ?ot uz^fic?tinu, kurpi l?dz im ar! aizbraucis izvietojamo tautieu lie-Ifikais i?^ i^ ts, bet v?l <;ast?d^ jaunus larakstus. Kan?das komisija, k?s darbojas pie s?tniec?bas Stoldiolm?, Jdnijfi pie??ma uh uz Kan?du lauku darbos jau aizbrauca ap 20 latvieu, vairum? vi^iiniekL Past?v v?l ie sp?ja ari ?imen?m caur Stokholmu l?eteikties braukanai uz Kan?du. KSds simts tautieu v?l?j?s izce?ot ASV, kur vi?iem ir radi. Tas tom?r iesp?jams vien?gi k?rt?j?s Latvij? dzimuo kvotes robe?s, t? dati gaida savu k?rtu jau kop 194$."gada. Uz turieni ar? pieteic?s Enipa citu tautieu, kas pagaid?m iomS palikt D?nij?, bet cer uz groz?jumiem ASV imigr?cijas likum?, tais var?tu dot ar? iesp?ju izce?oanai no D?nijas. K?diem 200 latvieiem Izce?oanas izv?le atlikta slim?bas, vecuma vai citu iemeslu d??. Vair?ku skati v?rsti ar? uz Norv??iju. Darba zi?? apst?k?i ir pasliktln?-uSles. Fabrik?s un cit?s darba vie-atlaisti vair?ki ilgistoi nodarbi-jStle. Pie?emot jaunus str?dniekus, 80gad uz pieteikan?s anket?m uzspie darba p?rvaldei? z?mogu, ka nev?cu b?g?us dr?kst pie?emt tikai, J?nevar sag?d?t d??u darbasp?ku, yi ka darba at?auja acumirkli izbeidzas, tikko rodas br?vs d??u darba W s . T?pat d??u laikrakstos biei P f^idlj?s raksti, ka b?g?i drlzumi? ^zbrauks, tamd?? ar? darba dev?ji, vajadz?gs past?v?gs darba JP^ ks, biei vien ne\^ &ir?j?s komplek-?ettono b?g?iem, jo steidzama dar-a laik? var?tu palikt pavisam bez w^ba sp?ka. Ar? vasaras sezonas arbos d?rzniec?bas un lauksaimnlcs
lektori Pakist?nas koledai
u .^ ?^jj'^ m K. Zari?am l?gts samek-pV^^ Kinnaird Christian koUedzai ^kistan? divus lektorus resp. lek- J"Ses, kas var?tu m?c?t biolo?iju ?j^ galveno uzsvaru zoolo?ij?) im Itziku, P?c uzdotajiem datiem sprie ka koUeda ir apm. m?si gmnazijai l?dz?ga maicibas iest?de. kandid?tiem prasa universit?tes gHtIbu un ang?u valodas prasmi. I^ e^ms tikai vieniniekus, pied?v?jot atalgojumu ap 180 angju m?rc. 8a^ a, kas var?tu b?t ar? nedaudz ?^ t?^ ks, bez tam br?vu dz?vokli, elek- JJ'iDU, apkalpot?jus un medic?nisku pal?dz?bu. Par uzturu j?maks? 3il. J?^na. Interesenti var rakst?t tiei: ^ss Ruth Salmon, C. M. S. House, ^alisbury Square, Im?on, E. C. 4,
LATISU C?USSTR?DNIESA BRiDmUUBiS NO AMERIKAS ,JP?d?j? laika ejienes noska?ojums pret bij. DP iev?rojami main?jies. Ar? av?zes s?k rakst?t, Ica 40 l?dz 60 proa no eit atbraukuajiem darbu farm?s atst?jot jau p?c pirm?s ned??as. Ko lai saka farmeris, kas devis galvojumu, sag?d?jis dz?vokli un tom?r paliek bez str?dnieka? Daudzi atbraukuie dom? tikai par sevi un ar ?du r?c?bu aizsl?dz durvis visiem citiem, kas eit var?tu dab?t galvojumu un darbu." T? raksta latvietis A., kas ar? pats str?d? lauksainmiec?b? Ohaio Stat? un pusgada laik? sag?d?jis galvojumus vair?k nek? 10 DP ?imen?m. Vi? gan nav profesion?ls lauksaimnieks, bet ar tagad?jo darbu tom?r apmierin?ts. Ar? darba dev?js lie- siiiieieiiiiBiieiiiiBiiiiiiiiHiiiiiiiaiiiiiiiiil
Dai praktiski padomi aizj?ras brauc?jiem
lista A. Teichma?a un latvieu st?gu kvarteta koncerti Kopenh?genas un Jonstrupes nometn?s pavasar?, m?ksliniekiem atgrieoties no Zviedrijas. Jonstrupes nometn? d??u vad?ba ovasar ier?koja stacion?ru kino apar?tu, un par br?vu ^vai par l?tu maksu ?2 reizes ned??? sniedz ska?u filmu izr?des. 19. august? tautieiem bJj^ iesp?ja noskat?ties DP filmu Kas m?s esam; t? rad?ja lielu interesi. Izr?de deva p?ri par 60 kronu atlikumu Nacion?lajam fondam, p?c neliela vasaras starplaika 27. august? Jonstrupes nometn? ejienes vien?g? te?tra kopa J. Berk?-na reij? un ar m?ksi. L. Lauvas dekor?cij?m sniedza Margas Teteres 3 c?lienos dramatiz?to R. Blauma?a noveli Br?numz?l?te. Tas bija kopas 24. lugas iestud?jums \m, k? parasts, guva labas sekmes. M?c?bas 6. septembr? atjaunoja Ausek?a tautskola un ?imn?zija Jonstrup?. ?imn?zij? visu vasaru darboj?s augst?k? klase, lai var?tu beigt kursu pirms pla?kas emigr?cijas s?kan?s. Kl?t n?kusi jauna organiz?cija Latvieu akad?mi?u apvien?ba D?nij?, kas sol?s r?p?ties par zin?tnisko atzi?u padzi?in?anu un akad?misko trad?ciju izveidoanu. T? jau sar?kojusi Jonstrup? divus popul?ri zin?tniskus bezmaksas refer?tus: cand. rer. merc. P. Jaun-kalvja par latvieSu dz?vi Austr?lij? un rakstnieka V. Damberga ko m?su rakstniec?bai devis Anlavs Egl?tis. Sar?kojumus papildina muzik?li im vok?li prieknesumi. S?di sar?kojumi paredz?ti ar? citos latvieu centros D?nij?. P?r?j?s organiz?cij?s p?d?j? laik? nek?da darb?ba uz ?rieni nav izpaudusies, piem., Latvieu klub?, studentu klub? un pretest?bas kust?bas dal?bnieku apvien?b?. Aps?lcusi ar? YMCAs, skautu un gaidu darb?ba. ' Vestr? kaps?t? Kopenh?gen? veikta 1948. gada 18, novembr? atkl?t? D?nij? miinio tautieu pieminek?a papildin?ana un apk?rtnes izdai?oana. Piemineklis celts ar b?g?u ziedojumiem un izmaks?jis kop? p?ri par 6000 kronu. T? oak?j? iekalti miruo tautieiiu un no ievainojumiem un uzlidojumos boj? g?juo latvieu karav?ru v?rdi un pie pieminek?a novietota pl?ksne ar uzrakstu d??u valod? par t? ideju, c?l?jiem, laiku un autora L. Stepes v?rdu. Kop 1948. g. 1. j?lija sabiedroto b?g?i D?nij? atrodas IRO p?rzi??, bet nomet?u i)?rvaldianai un nor??iniem par p?rtiku uc. darbojas soci?l?s ministrijas b?g?u administr?cija. Ar 1. augustu t? likvid?ta, un visas funkcijas p?r??musi pati IRO, uzdodama nomet?u komandantiem g?d?t par jaunu taut?bu p?rst?vju iev?l?anu. T? k? paredz?ta kandid?tu iepriek?ja apstiprin?ana no nomet?u d??u komandantu puses, tad tautiei ar jauno k?rt?bu nav apmierin?ti uii jau nos?t?ts protests IRO galvenajai m?tnei 2en?v?, IRO misijas priekl^niekam Kopenh?gen?, m?su p?rst?vim pie IRO Zen?va A. Skr?beram un LCK V?cij?. I. '
Podoties t?laj? ce?? uz ASV, Austr?liju vai citam zem?m, emigrantus biei vien p?r?em zin?ma fievaribas un pamest?bas saj?ta. Daudzk?rt v?l arvien tr?kst ar? skaidr?bas par vienu vai otru glui praktiskas dabas jaut?jumu, kas saist?s ar pau gaid?mo braucienu uz oke?na tvaiko?a un pirmajiem so?iem nepierastaj? jaunaj? zem?. ?sten?b? ba?m par j?ras ce?ojumu nav nek?da pamata," uzsv?ra DP transporta ku?u eskorta virsniece E. Sv?ksta, kas no tie?s pieredzes s?ki p?rzina apst?k?us braucienos uz ASV, Argent?nu un Austr?liju, un in?s dien?s iepaz?stin?ja ar tiem tautieus Eslingenas YWCAs r?kotaj? san?ksm?. Katrs DP j?ras brauciens norit p?c stingri izpl?notas un noteiktas k?rt?bas. Paraugs aj? zi?? ir bijuie ASV armijas transporta ku?i, k?du IRO r?c?b? patlaban ir 23. Katrs DP solis kop uzk?panas uz ku?a l?dz t? atst?anai jaunaj? krast? ir s?ki paredz?ts, lai nov?rstu visas nejau?bas. Tas attiecas tiklab uz telpu sadal?jumu, k? ari p?rtiku, medic?nisko apr?pi utt. Latvijas slej?s jau nesen rakst?j?m par ts. priekkomandu, ko izrauga no n?kamo pasaieru vidus dienu pirms ku?a doan?s j?r?. Saj? priekko-mand? darbam ku?a biroj?, virtuv?, 4)olici^ un ambulsmc?^ pie?em katrreiz apm. 100120 DP. Brauc?ju inform?anai uz katra ku?a ier?koti ska?ru?i, kas p?rraida zi?ojumus vis?s taj?s valod?s, k?du taut?bu DP atrodas attiec, trans-port?. Bez tam inform?cijai vienm?r ieg?stama pie tvaiko?a policistiem im citiem adminlstr?cijaa darbiniekiem. Izce?ot?jiem noteikti j?r??in?s ar to, ka uz ku?a v?rieiem un sieviet?m j?dz?vo ?irti. Ar? b?rnus, kas vec?ki par 6 g., parasti iz?ir, atst?jot z?nus pie t?va, bet meitenes pie m?tes. Parast?s dz?vojam?s kab?n?s, atkar?b? no ku?a tilpuma, ir katr? 30-100 gultas. M?t?m ar b?rniem l?dz 2 g. v. iesp?jam?bu robe?s ier?da mazas 3k-5 personu kab?nes. Sakar? ar o telpu sadal?jumu izce?ot?j?m ?imen?m ieteicams ar? jau laikus attiec?gi sadal?t savu rokas bag?u. Visp?r rokas bag?? nav vajadz?gs ?emt l?dzi, piem., gultas ve?u, jo par to uz katra ku?a g?d?ts. Noteikti nav j??em l?dzi ari nek?da p?rtika, jo to kab?n?s tur?t pat aizliegts (Iz?emot aug?us). Par p?rtiku nav j?ba?jas ne pieauguajiem, ne b?rniem, jo uz ku?iem ier?kotas ari speci?las ?oti labas b?rnu virtuves. Bez tam ku?a medic?niskais person?ls regul?ri katru dienu p?rbauda b?rnu vesel?bu. Visos ku?os ier?kotas duas, ve?as mazg?tuves un gludin?tavas. Ku?a kant?n? ikviens brauc?js var p?c izv?les dab?t par br?vu dau dol?ru v?rt?b? cigaretes, saldumus un citas s?k?kas mantas. Rokas bag?? der gan paredz?t vietu ar? k?dai gr?matai. It ?pai ce?? ieteicama ang?u (brauc?jiem uz Dienvidameriku sp??u) valodas pam?c?ba. Braucien? uz ASV jau uz ku?a ikvienam j?izpilda muitas deklar?cija par sav?m mant?m, uzdodot v?rtslietas, naudu, speci?los m?jtur?bas priekmetus utt. Praktiski pier?d?jies, ka ievest var visu, kas vien nav, ac?m redzot, dom?ts tirdzniec?bai vai spekul?cijai. Ierodoties gala ost?, uz ku?a notiek v?l viena iece?ot?ju vesel?bas p?rbaude, kiif? galvenok?rt p?rliecin?s par to, vai iece?ot?jam nav k?di sevi?i f iziski defekti. Si ?rstu kontrole visstingr?k? ir Argent?n?, kur dai iebrauc?ji defektu d?? nav pat laisti krast?, bet ats?t?ti atpaka?. Turpretim ASV i p?rbaude dom?ta visvair?k statistikas nol?kiem. Izk?pjot ASV krast?, iece?ot?jam pirmos padomus un, ja vajadz?gs, ar? dzelzce?a bi?eti t?l?kam braucienam uz darba vietu dod attiec?go ?aznicas organiz?ciju p?rst?vji, kas sagaida ost?s katru DP transportu.
kas visai apmierin?ts ar latvieSu darba sp?ku, jo k?d? san?ksm? nesen ierosin?ja galvojumus dot tikai latvieiem. T?l?k tautietis A. raksta par gr?t?b?m, kas rodas galvojumu sag?d?an?, ja k?dam no apk?rtnes farme-?iem n?cies piedz?vot vilanos. nVa-jadz?tu par to vair?k rakst?t ari m?su pau av?z?s un br?din?t no ?das r?c?bas, jo st?voklis patie?m k??st nopietns un dr?z var pien?kt br?dis, kad tie, kas var un ir grib?jui mums pal?dz?t, vienk?ri pa teiks mums vi?u pietiek. LldiJ-gas zi?as n?k an no citiem tautieiem da?dos Statos." Ir gan dabis)d un saprotami, ka, non?kot Amerik?, katrs m^?sim sev piem?rot?ku un izdev?g?ku dar-buJa DP nometnes Eirop? emigr?cijas ce?? b?tu jau iztukotas, tad pret to ar? neb?tu daudz ko iebilst Bet tom?r ar! t?d? gad?jum? nevajadz?tu aizmirst, ka pret darba resp. galvojuma dev?ju ir j?pilda tiz?em-tie pien?mimi. Cik zin?ms, darba dev?ju un apk?rt?jo iedz?vot?ju noska?ojums pret atbrauc?jiem DP v i sum? ir labv?l?gs. Pa liel?kai da?ai m?su tautieus Amerik? sagaida ar laipn?bu, izpal?dz?bu un pretimn?kanu. Bet ja nu vai katrs otrais ar vi?a paa Eirop? labpr?t?gi piei-?emto galvojumu nav apmierin?ts, un darba vietu m?n?ana jau s?kum? notiek masveia?gi, tad tie?m b?stama var k??t t? noska?ojuma mai?a, par ko raksta tautietis A. Daudzos gad?jumos aizbrauc?ji ar savu r?c?bu patiesi aizcirtis dutvis tiem, kas ar nepaciet?bu v?l gaida galvojumus. Ar gandar?jumu tom?r j?saka, ka atbraukuo vid? ir ar! ?oti apzi? n?gi tautiei, kas ne vien sag?d?juSi 10 un vair?k galvojumu, bet ar pien?kuma apzi?u un krietnu st?ju mums p?r?jiem ve? durvis uz darbu un eksistenci vi?? krast?. Ir zin?mi gad?jumi, kur akad?miski izgl?toti tautiei un augsti kvalific?ti speci?listi ap??muies nokalpot minim?lo laiku vienk?r? laukstr?dnieka darb?, kaut ar! tiem ir bijusi izdev?ba farmas darbu pamest un p?rcelties citur. Piensaimnieks un siemiec?bas speci?lists G. bija iecer?jis dab?t darbu sav? arod?, bet non?ca kfid? lopkop?bas farm?, kur vi?am bija j?str?d? par k?ts str?dnieku. Smago darbu vi? tom?r bija ap??mies iztur?t ar ?stu latviea s?kstumu. Mea darbi nometn? bija nieks pret o, bet tom?r biju ap??mies iztur?t un nepadoties," raksta G. Kad biju nostr?d?jis pusotra m?nea un farmeris uzzin?ja par manu ?sto arodu un darbu Latvij?, vi? k?du dienu pasauca mani un teica: Redzu, j?s esat d??gs str?dnieks, bet m?s abi tom?r esam v?luies. J?s gribat past?v?gu darbu sav? specialit?t?, ko agri vai v?lu ar? da b?siet Bet es cer?ju, ka man b?si ?sts k?ts str?dnieks ilgam laikam. J?s t?ds nevarat b?t, t?d?? es jums pal?dz?u, jo esat to v?rts." Otr? dien? farmeris sav? limuz?n? aizvedis G. uz tuv?ko pils?tas pienotavu un penrson?gl ieteicis direktoram pie?emt vi?u (?arb?. Kop t?s dienas G. str?d? sav? ?staj? arod? un ir apmierin?ts. Stipri j?aub?s, vai ?ds atrisin?jums b?tu bijis ar? tad, ja min?tais darbinieks jau pirmaj? ned??? nopeltu un pamestu s?kotn?jo darbu. J. p.
Latvieu Austr?lijasjalvaspilsetci V?stule Latvijai no Austr?lijas. Lab? tic?b?, ka lidosies apvienot visus lutertic?gos latvieus, 27 no vair?k nek? 230 Austr?lijas galvaspils?tas tautieiem 28. august? vienoti nodibin?ja Kanb?ras latvieu draudzi, t?s pagaidu vald? iev?lot cand. oec. P. L?hu, cand. lur, A. B l -t?nu, skautu darbinieku J. Mednieku un miisu laikraksta p?rst?vi Austr?lij? Ant. Strazdi?u. Draudzes vad?ba m??in?s g?d?t, lai Kanb?r?
Kanb?ras L. Andreja bazpica ziedu laik?. SaJ? ?aznlc? Austr?iljas galvaspils?tas tautieSl pulc?jas latvieSu dievkalpojumos. katru m?nesi notiktu latvieu dievv?rdi, un cent?sies r?p?ties v?l par cita veida gar?go apr?pi, aj? darb? iesaistot ar? p?r?jo konfesiju tautieus. Baltijas valstu tra??dija arvien bie?k tagad atbalsojas austr?lieu pres?. Briesmas, k?das komunisti uzv?lui Latvijai, Igaunijai un Lietuvai, ar daudziem ausmu faktiem 24. augusta numur? att?lojis Austr?lijas str?dnieku partijas laikraksts Sidnej? The Australian V^orker. Raksts aiz?em vair?k nek? lappusi un tam pievienoti 3 att?li: kom?nl-stu noslepkavotie baltieu patrioti* aizrestotais vagons, kas m?su tuviniekus ved n?ves ce?? uz Sib?riju, un pulci? skol?nu^ kad tie izdz?ti piespiedu demonstr?cij?s R?gas iel?s. Austr?lij? pareiz viesojas v?cu m?c?t?js N?mellers. ejienes laikraksti inform?, ka viens no iev?rojam? luter??u gar?dznieka uzdevumiem ir noskaidrot zin?ma skaita v?cieu emlgr?anas Iesp?jas uz Austr?liju. Sarunas, ?iet, nepaliks bez pan?kumiem, jo l?dzin?j? pieredze pier?d?jusi, ka v?ciei labi iek??vuies austr?lieu imigr?cijas politikas sch?m?. M?c. N?mellers apciemos ar? Jaunz?landi. Zemes dienvidu puslod? pareiz ir pavasaris skaist?kais laiks ejienes da??. Ar pirmajiem ziediem tas s?k?s jau augusta vid?. Zied mums paz?stami, bet v?l vair?k nepaz?stami koki, kr?mi un pu?es. N?k Austr?lijas vasara. K a n b ? r ? , septembr?. Arnolds Smits.
Arodu perspekt?vas Amerik? Sas?p?juo jaut?jumu par to, vai Ikvienam aizbrauc?jam Izdosies Amerik? atrast nodarboanos, kaut aptuveni l?dz?gu savai specialit?tei, da??ji noskaidro nesen izn?kusi bro?ra, kas. dom?ta skolu beiguajiem jaunieiem k? pal?gl?dzeklis arodizv?l?. No t?s ari emigranti var spriest, k?d?s nozar?s liel?ki piepras?jumi un lab?kas izredzes. Apdroin?anas matem?tikas nozar? patlaban str?d?jot tikai ap 450 speci?listu; p?d?jos 10 gados p?rbaud?jumus sp?jui izcur?t tikai ap 20 kandid?tu gad?, un tos centuies piesaist?t 200 apdroin?anas uz??mumu. Lidot?jiem sevi?u izredu neesot, kaut gan . hdmainu produkcija pieaugot. Bet t? k? tiekot raotas aizvien liel?kas lidma?nas, tad to vad?t?ju vajadz?gs aizvien maz?k. Ap 14.000 architektu esot nodarbin?ti, ap 10.000 stud?jot vai praktiz?jot, tom?r tuv?kajos 10 gados tiem izredzes esot labas. Fotogr?fu pat vismaz?kaj?s pils?ti??s esot p?rprodukcija. Zob?rstu skaits radot tendenci pieaugt, jo tikai apm?ram viena piektda?a iedz?vot?ju izmantojot to pal?dz?bu. Pietiekami esot lidma?nu b?vinenieru, toties aizvien v?l pieprasot aerodinamikas, termodinamikas, elektronikas un fizikas speci?listus. Sevi?i tr?kstot klimatisko ier??u inenieru, t?pat keramikas techni-