TreS(Men, 1949. g. 14. septembri ASV not?ra aiiliecin?jums gl?bj no negrib?t?s izce?oanas uz Venecu?lu lasavlc zinas par galvojumu pazuanu
BieSl dzird?ti apgalvojumi, bs draugi vai pazi?a griiti lag?ditie galvojaiiii oz ASV gan mO, gan cita brivpritigo orgadzScUa birojos noUl?t un nav vairs atrodami. Parasti ie apgaivojanii on st?sit nav ^rbandimi un pier?d?mi, bet nupat Kleintvcas latviea nometn?,
9^ no i^ndn?lanas akcijas laik? noticis gad?jums, kas k? pier?dUums aaoOdfan notiku?m neb?an?m var modin?t pla?ka interesi. Jo tam
Nometnes iedz?vot?js J?nis Balo- dll Jau i . g. maij? ar labu draugu pal?dz?bu sa??mis no Ohaio tata
Leona E. Vingeta galvoju mu. Tas ar luter??u izvietoanas ko*
I mttejaa (Ressettlement Committee) ToM? itarpnieclbu nos?t?ts uz is onanizAcijas Eiropas biroju. J?nis Balodis gatavojies izbraukanai Pa g?jui vair?ki m?noi, bet uzaicina- Jumu B. nav sa??mis. Tikai augus ti ar draugu pal?dz?bu, kas atrodas ASV noskaidrojies, ka organiz?cija Izzi?ojusi galvojuma ^ dev?jam, ka Jinii Balodis Jau 'i%n i z c e ? o -
Olui pret?jai zi?as sa?emtas M imia BB1(^ kas rdcstijis uz ASV Itajd?im un ari tarmerim, ka Jopro j?m atrodas Kleinkec? un galda uz galvojumu.
Pag?ju? ned?l? nometne ieradu- trtai IBO B. apgabala padomdoanas komisija un> l?dz?gi daudziem dtlenu ari J?nis Balodis uzaicin?ts sniegt
l^llnmus par izce?oanas lesp?- m ASV vai ari iz?irtlefl par
II-;'. I'
Oalvojumu l?dz?jiem j?pacieas
/Jau kops vair?kiem m?neiem Da- kotas Stat? sfika ierasties pirmie lat- Vlatt izce?otfijd, kuru skaits nep?r traukti pieaug. Stata dienvidu da}? !irlaii Jau re?istr?ti 57 tauU^SL VJ?u g?lg?s apr?pes lauk? ros?gi datbo- m luter??u m?c?t?js R?dolfs Kintfts. Apk?rtrakst? tata tautie- Hani m?c. Kratts aicina tos visiem
j lp lUe^ saglab?t tautas kop?bu un uztur?t, kaut sarakstoties, kontaktu
; iav? starti?. Krafto s?cis organiz?t i r t latvieu dievkalpojumus liel?kos eentros.
Par m?c?t?ja Kr?fta aktivit?ti at- ' tlnlgu rakstu ievietojis Pj?r? izn?-
kolaii laikraksts Daily Capital Jour nal (18, 8.), ?sum? past?stot par vi?a
V gait?m padomju un v?cu okup?cijas '""laik? Latvij? un v?l?k DP nometn?s
V?dj?, Uzsv?rtas art Krafta p?les, lagfid?t galvojumus VS?lj? paliku- iajlem tautleSienu
V?stule redakcijai m?c. R. Krafts raksta:
iKatru dienu sa?emu daudzas V?stules ar l?gumiem sag?d?t galvo jumus. L?dz?ji v?las, lai uz katru V?stuli atbildu un pazi?oju par iz redz?m nok??t ASV. Daru visu, kas manos sp?kos, lai pal?dz?tu tautie iem ziedojot galvojumu sag?dei visu savu br?vo laiku, bet liel? l? gumu piepl?duma d?) man nav iz redu visiem pal?dz?t. T?pat nesp? ju atbUd?t uz katru v?stuli. Atbil d?u tikai t?m person?m, kam gal vojumus b?Su samekl?jis. P?r?jie lai ne?em ?aun?, ja gaid?t?s atbildes n^jden?k."
Uzslava latvieu trimdas skolai
V?cu izgl?t?bas resora p?rst?vji, kas, m?c?bas gadu beidzot, piedal? j?s latvieSu ?imn?ziju absolventu p?rbaud?jumos, LCK izgl?t?bas noza res vad?t?ja vletntiekam amerik??u osl? J. Dobulim atzin?gi izteikuies a^r m?su trimdas skolu un audz?k
?u sekm?m. Visi absolventi iegu vui ties?bas iest?ties V?cijas augst skol?s.
M?c?bas p?c neilg? vasaras p?r traukuma tagad ats?ktas vis?s trim das skol?s un vis?s klas?s. ?imn? ziju p?d?jo klaSu audz?k?iem, kas intens?vi m?c?j?s visu vasaru, b?s Iesp?jams skolu absolv?t jau de cembra m?nesi
Ros?ga sabiedriska darbinieka jubileja
20 darba gadiem advokat?r? 11. septembri atskat?s zv. adv. Val ters Volts. Trimdas laika s?kum? V. darboj?s advokat?r? ASas pils?t? Bd??mij?, bet p?c kara beig?m p?r c?l?s uz V?sb?deni, kur 2 gadus bija Hes&es amerik??u milit?rp?rvaldes tiesUetu padomnieks un latvieu b?g?u juriskonsults. K? vien?gais latvietis Volts 1946. g. pilnties?gi ieskaitus v?cu advokat?r? un 1947. g. atjaunojis priv?to praksi VIsb?- den?, pal?dz?dams k? advok?ts un zv?rin?ts tulks ar! daudziem tautie iem.
l^atvijas neatkar?bas laik? Volts ?oti ros?gi darbojies daudz?s sabied risk?s un jaunatnes organiz?cij?s.
Patlaban l?dztekus sav^m advok? ta un tulka darbam Voits str?d? par eksaminatoru Jatvlieu un lietuvju valod? pie Hesenes izgl?t?bas minist rijas un par cenzoru - tulku He senes tieslietu ministrij?.
brauklanu uz Venecu?lu^ Austr?liju vai v?cu saimniec?bu. Balodis bijis nezi?? ko dar?t, jo st?stam, ka par vi?u ASV r?p?jas jau kopS pavasara un vi?? tom?r nav ticis ne soli t? l?k, nav bijis form?la pier?d?juma.
oreiz B. turpm?ko likteni labv? l?gi iri?lra* V?l IHO komisijai no metn? esot, pastnieks atnesa v?stuli no farme?a E. Vingeta, un v?stul? atrad?s not?ra apliec?ba ar S?du sa turu:
Es apakS? parakst?jies Cilikotas apgabala Ohaio Stata farmeris Leons . Vingets, apliecinu, ka 1949. g, 20. maij? izgatavoju galvojumu J?nim Balodim un vl?iBi ?^enei, nos?tot to uz luter??u iece}oSanait komiteju Toled?. Es apliecinu ari, ka 1949. g. 1. j?nij? SI komiteja man pazi?oja, ka gail^ ojums nos?t?ts uz Eiropu. T?l?k apliecinu, ka, sa??mis zi?u par (lrm& galvojuma pazuanu, es izs?tu otro."
Seko not?ra zlmo^ \m apliecin? jums, ka jaunais gaivojiuns izs?t?ts augusta p?d?j?s dien?s. Not?ra SL^ Uedn?jumam pi/evienota v?stule, kur? Vingets starp citu raksta: ,JP?c tam, kad ieguvu p?rskatu j?su liet?, zi?oju par to m?su ?tata senatoram Robertam Taftam uz Vaingtonu. Varb?t, ka kaut ko var?s dar?t a j?s bl?d?gaj?s liet?s (this crooked work). Man l?dz?gi st?sti zin?mi par vair?kiem gad?jumiem.
J?nim Balodim oreiz laim?j?s, bet air? daudzos citos gad?jumos iz ce?ot?ji kaut k?du aplam?bu, p?r pratumu vai apzin?tu patvar?bu d?? nav sa??mui savifs galvojumus, pie kam nav bijis noskaidrojams, kur tie palikui un k? izlietoti IHO preses konferenc?s urn?listi ari vair?kk?rt uz im neb?an?m nor? d?jusi, bet atbildes bijuas dodiet mums dokument?riskus pier?dlju- mus,cit?dl nekas nay labojams.
LiekJas, ka maz vajr?s labot ari ta gad, kaut vai Balc# gad?jum?. Jau daudziem ir pazudui galvojumi, bet t l m nav drauifu ASV, ar iespai d?gu senatoru aizmuguri. Par iem gad?jumiem lldz im nek?da statisti ka nav sav?kta, b^t to vajadz?tu dar?t. Taisni tagad, kad j?dod at bilde IRO komisij?m un j?pier?da, ka tom?r iesp?jams izce?ot uz ASV, b?tu j?padom?, k? pal?dz?t tiem, kas galvojumus zaud?jui l?dz?gi J? nim Balodim. T?d?? par visiem l? dz?giem gad?jumiem ieteic?m neka v?joties zi?ot LCK inform?cijas no zarei, sniedzot visus pieejamos pie r?d?jumus, lai os gad?jumus var?tu r?p?gi noskaidrot un ievad?t pret- rl(?l)u,
, 4 A U N I H B A L T I E S F , No Sveica zi?o, ka tur jau kop
pag. pavasara darbojas Sveicieu- baltieilu pallklzlbas komii^ja, kal tom?r negrib atz?ties, ka t? ir Bal tijas v?cieu organiz?cija. L?dz 1940. g., kad Baltijas valstis v?l bija ne atkar?gas, o zemju v?ciei ?rzem?s vair?j?s latvieu, lietuvieu vai igau ?u v?rda, visur uzsv?rdami, ka tie Baltijas v?ci/sil. Turpretim tagade kad Sii tr?s tautas zem baltieu kopnoisaukuma plai paz?stamas v i s? pasaul?, un is nosaukums iegu vis labu slavu, ari Baltijas v?ciei p?k?i k?uvui tikai par baltie- iem", apzin?ti neminot v?cieu v?rdu, jo tas veic? nav cie??. Sl komiteja savu darb?bu uzs?kusi Ba- zel?, kur t?s prieks?dis ir bij. Igau nijas pavalstnieks, v?cietis Undrics, ku?S llldz repatri?cijai dz?voja Tal lin? un Ir P?terpils v?cu luter??u m?c?t?ja d?ls. Clrlch? o komiteju vada R?gas v?ciete fon Zenger. Sl komiteja nesen griezusies pie vei ces pal?dz?bas Iest?d?m, l?dzot pa balstu baltieiem", ne v?rdi?u ne minot, ka tie paties?b? ir v?ciei.
(IXV)
Pr?ga (E). Reuters zi?o no Pr? gas, ka kop sestdienas m?jas are st? atrodas ari otrs Cechoslovaki|j|?si kato?u bazn?cas augst?kais vaddiis Olmicas archiblsks^s Dr. Matocha. T?pat k? Dr. Beranu, ari vi?u ap sarg? policija. Pie b?skapa mitek?a izliktas sardzes, kas s?ki iztauj? v i sus apmekl?t?jus. B ^ policijas pa vad?bas Dr. Matocha nedr?kst savu mitekU atst?t.
Sv?tdien vair?ki Cechu valstsv?ri atk?rtoti uzbruka kato?u bazn?cai, apvainojot l?dz ar p?vestu kalpoa nai kapit?listiem. Kato?u bazn?ca ve?oties g?zt tautas demokr?tiju re ?mu un nodibin?t tiu: str?dniekiem naid?gu iek?rtu. ?das domas k?d? nfci? izteica k? valsts prezidents Gotvalds, t? komunistu partijas centr?lkomitejas ?^er?lsekret?rs Slanskis. Ministru prezidents Zaplo- tocskis k?d? san?ksm? komunistiem apsol?ja, ka valdlba tiks gal? ar v? tiem kato?u gar?dzniekiem".
Neraugoties uz 8iem draudiem, te- chtt kato?u bazn?cas vad?ba iesnie gusi jaunu protestu vald?bai, kur? nor?d?ts, ka t? p?rk?pj satversm? paredz?to reli?ijas br?v?bu. Bazn? cas vad?ba bez tam protest? pret to^ ka komunisti izdevui rikojumu vi 6iem teolo?ijas stud?tiem oblig?ti klaus?ties mark^smu; Protesta bei g?s nor?d?ts, ka teologiem bazn? ca nor?d?jusi atst?t lekcijas, ja ta j?s k?ds s?ktu gludin?t marksismu. Ari ung?ru kato?u bazn?cas augst? k? vad?ba uzaicin?jumi b?rnu vec? kus, lai tie piq>rasa skol?s atjaunot tic?bas m?c?bu, is uzaicin?jums pag?juaj? sv?tdien? nolas?ts no v i s?m kancelta.
Par kara?a salaul? anu piiakauj gar?dznieku
Par?ze (DM). -> Liels A:and?ls no ticis rum??u ortodo?s?s draudzes bazn?c? Par?z?. Kad archimandilts un teolo?ijas doktors M?rti? Iva- novi?i beidzis dievkalpojumu, drau dze nav izkl?dusi un t?s p?rst?vji nolas?jui emigrantu archlblskapa Visarlona r?kojumu par ?vinovi?i atcelanu no amata. Pret archiman- drltu celti apvainojumi, ka vi?, prat?ji bazn?cas tradicij?m^ Portu^. gal? salaul?jis blj. karali Karolu ar ldieti Lupesku un bez tam uz??mis sakarus ar tagad?jo Rum?nijas re ?mu. Kad Ivanovi?i ^tteicies atst?t bazn?cu, bazn?c?ni to ar varu izme tui uz ielas, smagi piekaujot un iz pl?k?jot b?rdu.
Pats cietuais apgE^lvo, ka vls? traci sar?kojui rum??u faistisk?s dzelzs gvardes" viri. Tie uzlauzui ar i vi?a dz?vok?a durvis un piesavi n?juies svar?gu korespondenci Par vi?a vietnieku noz?m?t? persona nemaz neesot gar?dznieks, jo to ne likum?gi p?c kara V?cij? ordin?jis b?skaps Serafims, kas sav? laik? bi jis Hitlera draugs. Archiblskaps Visarions ari nevar?jis vi?u atcelt, jo rum??u emigrantu bazn?cas galva esot k?ds b?skaps Sav. valstis.
Pavisam cit?du versiju st?st?jis jaun?s draudzes padomes prieks? dis kapt. Andels, bij. rum??u flo tes virsnieks. Ivanovi?i izr?c?ba Portug?l? bija sitiens katra rum??u emigranta un patriota sej?. Bez tam m?su rok?s ir noteikti pier?d?jumi tam, ka vi? sadarbojies ar komu nistiem, jo Ivanovi?i bijis tik neuz man?gs, ka r?p?gi saglab?jis sav? archlv? saraksti ar vi?u s?tniec?bu Par?z?. Rum??u bazn?ca Par?z? tagad faktiski nodota jauna gar?dz nieka r?c?b?, bet izdz?tais Ivanovi?i mitin?s k?d? viesn?c?."
Kairo (hn). K? teikts sv?tdien public?t? J?menes diplom?tisk?s p?rst?vniec?bas komunik?, 14 ang?u lidma?nas nometuas J?men? bum bas, par ko t?s vald?ba iesniegusi Lielbrit?nijai protestu.
Starpgad?jumu c?lonis esot robe u str?ds starp J?menes un Adenes cilt?m, pie kam ang?i esot r?kojuies k? soda eksped?cija.
Iev?r?bas cien?gs atk Labi inform?tais krievu emigrantu
laikraksts Casovoi zi?o, ka k?da baltieiu pagr?des organiz?cija iegu vusi slepenu politbiroja r?kojumu. No t? izriet, ka Padomju savien?ba 1948. g. j?lij? ir r??in?jusies ar ka ra izcelanos 1948./49. g. ziem?, Po litbirojs lni r?kojum? armijas gru pas ^.Zieme?i" IV noda?ai paredz se kojou r?c?bas veidu:
1) Kara gad?jum? visi politiski apcietin?tie un to ?ime?u pieder? gie, kas apvainoti spion?? vai pa gr?des darb?b?, nekav?joi j?eva ku?. Sakari ar ?rzemniekiem j?no v?rt? k? politisk?s neuzticam?bas pier?d?jums,
2) I\IVD un MGB noda??m Balti jas zem?s l?dz augusta beig?m j?sa-
TABILA IR V?cijas saimniec?ba?
P U P U J I I T I I vEmAO U N N A U D A S TR?KUMS, GREZNIE NAKTS, L O K ? L I U N 1,2 M K L J , BEZDARBNIEJKU
st?da sekojou personu u? vi?u ?i me?u pieder?go saraksti: agr?kie nacion?b armiju pieder?gie, agr. valsts ier?d?i, agr. profesori, skolo t?ji un br?vo profesiju pieder?gie. Nemieru, sacelan?s vai masu sabo- t?as gad?jumos visi civiliedz?vot?ji no attiec?ga rajona j?izv?c, (j?eva- .cu? vai fiziski j?izn?cina). Polit birojs nor?da pa?trin?ti izv?l?ties uzticamus cilv?kus ar viet?jo valo du zin?an?m, kam nekav?joties j? dodas uz Kali?ingradu (K?nigsberg) un Krontati, kur j?sagatavojas turpm?kam darbam 8 ned??u kur sos. P?c kursu pabeiganas tie j?ie dala zieme?u frontes, attiec?gaj?s karasp?ka form?cij?s. Min?tos kur sos k? m?c?bas valodas paredz?tas v?cu, somu un zviedru, (in) ^
1948. g. 20. j?nijs ir jaunas ?ras s?kums V?cijas saimniec?b?. KopS 14 m?neiem tiklab pau v?cu finan- ?u spedfilistl, k? ari AlUed Banking Commission augst?kie vad?t?ji st?v ?ietama br?numa priek?, kam nav pat lo?iska izskaidrojuma vai mate ri?la pamatojuma. T? ir jaun? v?cu D-marka, ku?aa ofid?Uds kurss ir aVs par (?olaru, bet faktiskais apm. 4Vs l?dz 9. CMches bir? pirms dja- ?m ned???m okup?cijas varas ie spiest? nauda kot?j?s 71 veices frankv par 100 D-markfim. P?d?j?s dien?s lis kurss l&ai sl?d un pareiz sasniedzis 68 par simtu. V?cijas tirg? dol?rs I M k?pj un par to maks? jau l?dz 6 D B l Udz ar to at dz?voju?s valodas par v?cu markas nestabilit?ti un iesp^amo saimnie cisko krlzL
Vai tam ir k?ds re?ls pamats? Vai v?cu marka sp?j notur?ties l?dzi n?j? augst? UmenI? Vai V?cijas saimnlecn ir uz droa ce?a, vai ari t? p?o 14 uzplaukuma m?neSlem var piedz?vot no jauna krlSanu smag? depresij??
Ar?j? aina Rietumv?djfi nepfizpro- tami r?da lielu uzplaukumu. PreCu raoSana sasnlfigusi apm?ram 90 proc no 1080. g. Um^^a. Fabriku d?me?i k?p dienu un nakti. Pa dzelzce?u ?nij?m dienu un nakti ripo og?u vUdenl un gari sast?vi ar ga tav?m prec?m. Iel?s redzami jau n?s v?cu autor?pniec?bas paraugi, un
lielajos centros veikalu logi atkal pre?u p?rpikii.
V?l liel?ku p?rsteigumu piedz?vo apm^l?t?js^ kas Minchen?, Disel- dorf ? vai Hamburg? var sev at?au ties pal?koties jaunceltajos lok?los un luksa pre?u tirgotav?s. Nekad v?l V?cij? nav bijis daudz elegantu naktslok?lu, jaunu kafejn?cu, ?oti grezni ier?kotu antikvari?tu un glez nu galeriju priv?tu tirgot?ju rok?s k? pareiz. Naktslok?li biei p?rpil d?ti, kas ?pai sak?ms par R?ras ap- II i i w II I I m I |]l II H a
Viens miljons cilv?ku bez pajumtes
Londona (D). BBC zi?o, ka Zie- me?indij? notikusi briesm?ga dabas katastrofa. P?rpl?stot Kozi upei, bez pajumtes palicis apm?ram 1 miljons cilv?ku. ?rk?rt?gi sp?c?g? straume aizr?vusi siv l?dzi daudzas s?das. Apm?ram 9 miljoniem ^em nieku iznicin?ti s?jumi. Indijas'val d?ba baid?s, ka aj? katastrof? b?s aizg?jui boj? ari ?oti daudzi cilv?ki. Uz pl?du piemekl?tajiem apgaba liem ar lidma?n?m, smagajiem^au- tomobo?lem un vllcletiiem nos?ta p?rilkas l?dzek?us un medikamentus.
NE?B?US VAR?S P?RV?RST BALTAJOS
Stokholmas Tidningen zi?o, ka Amerik? atrasts jauns medic?nisks prepar?ts, ar kufu pal?dz?bu iesp? jams iznicin?t meln? pigmenta ie darb?bu n??eru ?d?. ASV n??eru aprind?s cer, ka ar o l?dzekli tagad varb?t izdosies nov?rst lielo plaisu, kas arvien v?l ?ir kr?sainos liel?s demokr?tijas pilso?us no baltajiem. Pielietojot lldzekU baltajiem, tos sa vuk?rt varot p?rv?rst bez jebk?das saules iedarb?bas tumi br?nos cil v?ku rases p?rst?vjos, (i)
ARMANJAKUS, HENESllUS BR?V? TEPAT SVABOil
Virtembergas lauksaimn. ministri ja Stutgart? n?kusi uz p?d?m ve selai kr?pnieku un spekulantu ban dai, kas, lietojot viltotas slavenu firmu eti?etes, laidusi p?rdoan? zemas kvalit?tes degv?nu. Ministri jai licies aizdom?gi, ka gandr?z kat r? p?rtikas veikal? pied?v?ts pirk anai lsts" Armanjaks un tikpat ?sts" Henesijs. P?rbaud? viegli no skaidrojies, ka, kaut gan eti?etes gandr?z piln?gi l?dzin?j?s attiec?go fran?u raojumu uzrakstiem, pude ?u saturs daudzos gad?jumos gau ?m mazv?rt?gs.
Eti?etes piln?gi atkl?ti izgatavo tas k?d? Minchenes spiestuv?. To pas?tin?t?js tom?r bijis tikai starp nieks, un degv?na br?v?t?ji esot mekl?jami zin?m?s DP nomet n?s", kur ari notiekot viltoto eti ?eu Uzl?m?ana pudel?m
Kaut ari zin?ms, ka liel?ks fran ?u dz?rienu daudzums ?d? vai t? d? ce?? bez multoanas iek??st ar? amerik??u josl?, vairums te pied? v?to fran?u konjaku un li?ieru to m?r ir vienk?ri viet?jie viltojumi. Virtembergas un B?denes p?rtikas jpre?u tirgot?ju organiz?cijas t?d?? br?din?juas savus biedrus neiepirk ties alkoholiskus dz?rienus no per son?m vai firm?m, kas tiem maz?k paz?stamas.
gabalu, kur taisni visd?rg?kos re* stor?nos apmekl?t?ju netr?kst. tam l izklaid?an?ii ir ?oti d?rga.
Turpretim statistika r?da, ka. plem., Bav?rij? pareiz 80 proc. visu str?d?joo izpe??a maz?k nek? SQO markas m?nesi. No tiem puse sa?em mazmc nek? 200 markas. Vivisuptf. nIt?jU nav vieninieid, bet ?imenei cilv?ki, vai ari uztuir k?du pied^IgA T?p?c nav br?nums, ka katr? viet? Rietumv?dj? str?d?t?ji saj?t naudai tr?kumu. T? ir raksturig?k? Jaunfii saimniec?bas paz?me. Naudai Ir pay maz. Tas t? nav tikai algas m?jiem, amatni^iem vai brivo pib* fesiju str?dniekiem, bet ari lieliem uz??mumiem un pat bank?m.
K?ds zviedru urn?lists nesen ia tauj?jis bij. Hitlera saimniec?bas nd^ n i s ^ Dr. Hjalmaru Sachtu, ko biel sauc par saimnieclba8 biind'*. AfI Sachts atz?st, ka V?cijas saimniec?ba pareiz atrodas Iesp?jamas kriin priekvakar?, ja nemazin?s bezda^ bu un nepavairos naudas apgprozlbu.
Bezdarba probl?ma r?da, dk v ^ i paties?b? ir odienas saimniedski strukt?ra V?dj?. Ii^ gan ti^sa, ka Rietumv?djfi paSreiz l a s n i ^ I0 proc. pirmskara rac^anas, bet, piemii 1986. gad? tagad?j? Rietumvfidjai da?? dz?voja 38 mii}. dlvScu, kamlr pareiz ir apa?i 46 mUJonL No t im darba sp?j?gu Ir tikai 12 milj. Hfa? mazliet vair?k k? viena ceturt? di?i iesaist?t akt?v? raoanas proceH Sal?dzin?jumu p?c var piemin?t, l^i ASV 150 milj. iedzlvotl^? balstfii ui 68 milj. itr?t?tfiju, kas ir vair?k pir divi piektda??m no kopskaita. Tai izskaidrojama ar to, ka V?dj? palf reiz ir kara seku d?? ?oti augsts pro cents vecu, sakrop?otu un darba ne sp?j?gu. Augst?ks par norm?lu Ir t mazo b?rnu skaits.
Harijs F, ??ms, ko uzskata pai vienu no gairedz?g?kajiem ASV saimnledskiem reportieriem, nesa apmekl?ja Rietumv?ciju un uzkavi j?s Frankfurt?. P?c vi?a dom?m v?cu saimniec?ba jau $ai z i ^ var piedz?vot lielu krizi, ja tai nedos: 1) T?l?t?jus lielus pas?tin?jumuliJ) l?tus br?vi i^eejamus kred?tus, ^ 3) tfUIt nep?rtrauks modern?ko uz ??mumu demont?u. Viss tas j?darii telds ??ms, lai nodroin?tu vfide iem darbu.
Pareiz bezdarbnieku skaits Rie tumv?dj? ir 10 proc no str?d?ts- jlem 1,2 milj. Sis skaits m?ned no m?nea aug un paredzams jau decembr? sasniegs apa?us 2 miljonuf St?vokli jo gr?t?ku padara tas fakts^ ka v?cieiem nav nek?du ietaup?ju mu, ar ko p?rlaist gr?t?ko periodu.
Par vienu visi nov?rot?ji vienis pratis. Tas ir v?cu uz??m?bas gars un liel? griba, vienalga k?, p?rva r?t pareiz?j?s gr?t?bas un agri vai v?lu izc?n?t V?cijas raojumiem pip saules tirg? atkal to vietu, ko ar pilnu pamatu skauda tiklab angUi k? amerik??i. Sl tic?ba un paipc4B^ viba, liekas, ir ari galvenais balitl D-markas stabilit?tei. T?s augsta jam Imrsam par iemeslu pa da?ai ir v?cieu vienaldz?ba pret dol?ru, jo ari par marku pareiz var pirkt ko vien grib.
D-marku emisija l?dz im bija ?oti ierobeota, un pareiz jaun?s Rie- tumv?cijas pirmais uzdevums b?s iesniegt augstajam komis?ram Mc- , klojam likumprojektu, par Ilgtermi ?a aizdevumiem r?pniec?bai, k? ari ?stermi?a pal?dz?bu sikr?pniedbai un amatniekiem. ?iet, ka ang?i un amerik??i izl?mui n?kam?s ned???s atbr?vot 590 miljonus marku kred? tiem no maks?jumiem armijai un 500 miljonus no Marala pl?na fon diem. ^ P?c tam esot paredz?ts likum projekts par nodok?u p?rk?rtojumu, jo paSreiz v?ciei maks? augst?kos nodok?us pasaule. Visi ien?kumi p?ri 15.000 mark?m t? noslogoti ar nodok?iem, ka r?pniekiem nav ne k?da profita savu pe??u ieguld?t uz ??mumu paplain?an?. Ar to Iz skaidro p?rpild?tos naktslok?lus. Naudu vienk?ri nodz?vo un nodzer, lai t? nen?ktu nodok?a inspektoram^^ Otrs iemesls laikam gan b?s glul dab?ga k?re p?c luksa p?c 6 sma giem kara gadiem.
Lai gan V?cijas saimniecisk? at- dztvoan?s, viena gada laik? p?r sniedzot daudzas Rietumeiropas uz var?t?ju zemes, ar pamatu j?uzl?ko par br?numu, par t?l?ko n?kotni un saimniecisko uzplaukumu Rietumv?- cijai ir lielas r?pes. Repar?ciju mak s?jumi, okup?cijas,izdevumi, d?rg? raoana, gr?ti pieejamie kreditiun nesp?ja paiem sevi uztur?t bOs faktori, ko diez vai sp?s pieveikt v? cieu str?digums un organiz?cijas talants bez pal?dz?bas no ?rienes. V?cu liktenis ari p?c Marala pl?na pal?dz?bas beig?m 1953. gad?, liekas, b?s atkar?gs no sp?kiem un poH"* kas vi?pus glbai un Reinai.
' ^ n , f lS tuv?k? lat-
^ ^^ SflafeeS rijas.
B'*'Situ vi?a dzta- S'!'^ffi-k? so?o pa, 5" ''*ffclJ2 purngalos
femfuj Jom?s iz-
sevi spSku, kas,
TL un ap vi?u. t?pat ka mums. jau tepat ? S r i e s tS atnpsfaira, ku-tetfSK t?laj?s f - K M u l I b a . kur?rezlg- V^wves spSka laup?t?ja.
,8 st?st?ja ari ko cl- paletVi?a nta stun^
ffika l?ga nece?as, lai S J6 tad j?gaida pasts-
Sbaksts. T?s Ir saites ar iitflatvieu sabiedr?bu.un m m ?tri p?rskrien lai?-
mekl?jot to pau lucitk?rt j?mekl? atmi?as ?lilttlkatot. Un dareiz, lai
efi, ir j?vi?as. Kur Ir tie , kas apgaismotu ls no-
j | l Ijli??es dpvfirsni ta, lai k l^&oties kaut vai lidz pa- mSt a?l?otnes slielcsnim? |ili#vil)as un mlerln?ju- IM, Ijai ?eu^ tic?t ka ne v l - Itoii tautas m?? ir gal?? l i M kas sadista cilv?kus mst, kas ari putek?os un i itail pamatus jaunai dz? ra iMe^a sveuma dzives ilDipatelc t? sp?ka nosl?pu- p l ^ l l par senajiem latvle- p ? i jpieksto un visp?rigo iM^Dtu jaunu, patiesi sp?- llflltt'fc-kur'tie I r ? ' " ' pif?^'vd'ari tie atskan reti- iftU'vai ari v?ji sadzirdami,
d i r spriedums, kas aj? I?iltmihi joslas ciem? ,i3zir- lU?at kategorisks k? las?ms
Anglijas vai Kan?das, ?t meda?as viena pus6. T?s inkaturs ir pras?ba. Pras?ba H ??eticlgu saturu: dodiet iirm v?rdus. Ne valsti, ne
atgrieanos, bet v?rdus! J?rtns, kas mums pal?dz?tu I i i un c?n?ties. Bet Ja pra- "Wtatl k?dam, no k? pra-ui aii iwaam, no Ka pra- vM jib?t adres?tai. Un Ptttas, kas atrodas meda- InpiiiiS.
1 Ho m?su nacion?l?s ?fcttttju gar?g?s satversmes *> tikumu simbolisko ^ M s t?, ka t?s pirmfi "Plflsm? pras?b?m pieau-
"tt .arvien reljef?ka un otra - dev?ja puse
zaud? kont?- VhS''"'^ '' eb?tu
?^,"b?tu br?v?bas S "5u toreiz?jo latvieu ff^ abiedr?bu. Sie v?rdi fiS^f' ja neb?tu at- f o k u p ? c i j u laiks un
ra kas sk?ra mQ-
r ^ ^^ 3as m?jo Dievs.
& pasaules ^ ^ ^ ^ s u M pr?vie sara un
Ci ,^ ^esa, kas
i^^?^"^^^ ar to.
Ar gam m?8 pasauh td'kaii Cl )u. - Zeme, toreiz, valsts. M?ani' Vidzeme d?ja s?rdie?i musu vid? p\ tisku ti( valstij Jas ien cinlt?jol visa tai savu. T( ze ixm\ bas'Cl?i Bermon? n?stiem sav? k( to kv?l sirdi.
Rainii p?rtic?gi n?: vi?^ nonml< apzi?as gula A3 p?rs. dzinumi clon?laj^ at?irtu
J. Raini
Kas M Ak, p&i M?s gul
Mums ii
Ar ilgu tiz t?vu