?. Raini pieminot (fiBftofiJums 00 0. ^ . ) . Pa tam bija ^ e s Jaunais gad Ifanti, Sodfilo ideju |Hda, pagr?d? dKUnfiU? Uja saz?lusi ki?)la un iMatttvoJusl 1905. revol?cijas gadam bagfittt Plaisu. No trimdas Krievij? atgriezies, Rainis ar Aspa-zQtt t&ai ?su bridi paguva pab?t dzimfton?; itvol?cijafl atpl?di vi?us aizskaloja tSl? un ilg? emigr?cijas ddv? Svdc?. TieSl Kasta?ol? nodz?votie gadi izaudzin?ja Raini pai Latvijas dio d?lu. Odz tam Bal?aplaSfik? popularit?te bijavien-
Vm?i% galvenok?rt revolucion?ri noAa?otajfi tautas dalfi vi?a soci?li rtvol?eton?ro dzejo?u d?}. No Ka-ta?olas Rainis s?kja raid?t uz dzimt?m vieau p?c otra savus lielos dr?-maiMcos dzejas darbus, kas visi savu gal?jo i^ildljumu ieguva skatuviskos atvddpjmios. V?l Latvij? Igrakstftajai simboUskajai dr?mai Uguns un nakts nu sekoja teiksmaini v?sturisk? Indulia un AtQ% saulgrieu pasaka Zelta rirgs, tautas-drieima P?t, v?ji?i, patriotisk? Pgu|(aya, aUegorisk? Sp?l?ju, dan-ooju un Krat?kHtis un beidzot J?-X0PS un vi?a br??i Iev?rosim: visi iia dramatiskie sacer?jumi, iz?emot gmiOt ir izveidoti no folkloras un tvju sehv?stures mot?viem. T?tad: Rainis ir Juties latvietis, gremd?jies latvju gara izpausmes tradi-J^fis, mekl?jot deS?ko apvienojumu iavu Jaunlaiku, dlv?ka soci?lo l??kotnes ideju un tautas paas pag?tnes izpaudumu starp?. P?c po- ^ l?ttiskat p?rliec?bas Rainim bija j?b?t intemadim?listam, p?c savas rad?t?ja gara satversmes vi?9 rad?ja darbus, kas ffpilgti nacion?li ntvien formas izv?l? un mot?vos, Mt ari satur?* Gadu tec?jum? ar-
yim vairft piemim?s Rai?a krasi mol?dtmfiso dzejo?u kr?jumi Wtras iJa un Tie, kas neaizmirst, ; 0 tos aiz?noja brini?lg?, domu un JKu daudzkrfiflaijilbfi starojo? dze-Id?u grihnata Gals un aSkums vai m ?teriskas m?lest?bas apskaidrot?s Adio bena vai Sudrabota gaisma, jrau iaj?s gr?mat?s p?rsvar? esoais Bai?a Individu?lisms visspilgt?k dokumtet?jas tra??dij? J?zeps un Gadi n?ca un g?ja ar saviem likten?gajiem notikumiem. Nodibin?ja liatvijas valsti. Jaunajai Latvijai nu vajadz^a viaus vi?as lielos cilv?kus vienotam vc?sts un kult?ras dar- hmL Tauta Ilgodam?s gaid?ja pfir-' n?kam Raini ar Aspaziju. 1920. gada pavasari tas notika. Dzejnieku plri sa??ma tautas prieks un jau-, Mtaes gaviles. Tad s?k?s darba mna: Raln^ tfiv?ja k?m?s topo-il^am DaUte te?trim, Rainis bija izgl?t?bas ministrs, Rainis bija Na-don?l? te?tra direktors, Rainis bija ladmas deput?ts. Diem?l daudzie adbiedriAle pien?kumi reduc?ja Ital?a dzejnldca darbu brivaj? Latvij? un trim lieli&?m, lug?m R?gas ragana, Ilja M?romietis un M?la itlpr?ka par n?vi, no ku?lm neviena tom?r nav ieguvusi t?du ietekmi un noz?mi taut?, k? vi?a Ka-ata?olas posma darbi. Dzi?? garig? vientul?b? atr?vies savu darbu un piez?mju k?rtoanai kopotajiem rakstiem, draugu m biedru neapsvdkts, Rainis sav? j?rmalas m?tn? piedz?voja un pavad?ja tavu p?d?jo dzimumdienu. Varb?t tai nakti Rai?a sirds p?rs?p?ja ga^ l?jo vien'patibas tra?ismu, jo n?ko-ifldS 1929. gada 12. septembra r?t? t? piekusa dz?vot. Piln?g?kai Rai?a person?bas no-aidroanai lielu darbu ir vdkusi Aspazija, p?c vi?a n?ves uz?emda-nds k?riot un public?t Rai?a dienas pam?tas un da?dos darba pl?nus un uzmetumus. No vi?a dienas gr?matas tad nu raug?s pret? t? a?pj? izvagot? vientu?a seja, kuru Rainis atkl?t?b? tik r?p?gi sl?pa zem sabiedr?bas cilv?ka m?am starojo-ifis laipn?bas maskas. T?s tic?bas straumes, kas no Rai?a darbiem pl?duas cauri Latvijai visus gafos gadus, n?vaizs?r?juas ari tagad. V?l vienm?r dz?vo Latvijas sp?ka simbols L??pl?sis, Latvijas ' maigums Laimdota un daile Sp?dola, un m?s ticam, ka l trejapvienl-ba reiz uzvar?s melno bru?inieku, lai tas n?ds no rietumiem vai austrumiem. V?l vienm?r cilden? Dina, pazem?g? Vizbul?te, kautra 9aibi?a un nesavt?gais Anti? ir sirdfl varo?i, kas, m?lest?b? upur?damies, uzvar un atpest?. So man-tojunm nekas un neviens latvju tautai vairs nevar at?emt. Tas nak ari mums l?dz m?su trimdas post? un stiprina tic?bu sev \m savas tautas n?kotnd. Jo sevi?i aj?s die^ -nfts, kad visa kultur?l? pasaule godina v?cu ??niju G?tl vi?a 200. dzimumdienas atcer?, m?s klus?b? lepni aj^n?mies, ka ari mums ir sava tpaSa tuv?bas attieksme ar iem sv?tkiem: mCteu ?fenl?lais dzejnieks Rainis ir atdzejojis m?su skaistaj? valod? to darbu, kas ir stipr?kais balsts G?tes pasaules slavai. Bet godin?dami savu Raini vi?a 20. n?ves dienas atcer?, neaizmirs?sim, ko esam vi?am y?l par?d?: v?l j?n?k laikam, kad liel? pasaule paz?s un godin?s ari m?su RainL Paula J?ger-Pretmane.
Izce?ojis uz Ameriku un pie^lall-es tur G?tes svin?b?s, Madiides metafizikas profesors Dr. Hoz? Qr-tega i Gas?, viens no iev?rojam?kajiem, ierosin?jumu bag?t?kajtiem un p?rdro?kajiem m?sdienu filozofiem, iegriez?s ari V?dj?, atst?dams daudz dzi?u un interesantu domu nevien par G?ti, bet ari vis-p?rdlv?dskaj?m tagactoes probl?m?m. V?dj? vi?am jau no laika gala pr?vs c?enit?ju pulks,' te tulkoti un izdoti visi vi?a iev?rojam?kie darbi (Deutsche Verlagsanstalt, Stuttgari): Masu sacelan?s. Par Etiil^?bu. Apceres par te<?hniku uc, kas pat p?c vallttas reformas izg?jui taut? vair?kos desmitt?ksti^ os eksempl?ru. Par V?dju im slavenajam, pareiz 66 gadus vecajam sp?nietim ari studiju laiku atmi?as, jo vi? klaus?jies lekdjas M?rburgas, G t^lngenas un Berl?nes iiBlversit?u auditorij?s. P?c Hamburgas un Berl?nes Stut-garte Ortegam bija p?d?j? apst?an?s vieta V?dj?. Virtembergas fi;?ilvaspils?tal vi? velt?ja nedau-dlisas, bet sirsn?gas stundas: ierad?s gandr?z pusnakti, run?ja pl. II n?kamaj? dien?, un jau p?cpusdien? dev?s t?l?k uz Par?zi Laikam retlkad k?ds tik iev?rojams prieklas?jums noticis darb-dlienas pa? pusdienlaik? k? ?rte- m runa Stutgari?. T?p?c r?cot?ji bija cer?jui, ka papr?vaj? technis-Ms augstskolas z?l? vietu pietiks vfsiem dzird?t k?rajiem. Bet nepietika. Nepietika ari tad, kad dlv?ki saspied?s uz palodz?m un apkures caurul?m, piebl?v?ja ejas un durvis, ii ka bija j??eni kl?t blakus telpa, kur runu pastiprin?ja ar ska?ro-Ien?kot z?l?, Oriegam un vi?a pa-\1ado?iem ar elko?iem bija j?atbri-v6 sev ce?, un tikko vi? bija nost?jies pie run?t?ja pults, vi?u nosl?dza loks, atst?jot tikai p?ris adr?tmetru br?vas telpas. L?k, vi?: pamazs, elast?gs un svaigs kust?b?s, lielu, skaisti Veidotu galvu, platu pieri, dzi??m sirsn?g?m acl??,^ ler?iskiem vaibstiem, sir-rr?dem, p?r galvu ??rs?m p?rsuk?-tiem matiem. T?rpies tumzil?, labi ?din?t? uzvalk?, ar tauri?a kakla saiti, vi? sav? izskat? un st?j? visai maz l?dzin?s m?su iedom?tam tih gr?mat?s aprakst?tam sp?niea ti?pam; Hlozofs, kas jaun?bas dien?s bijis um?li{(ts, k?vies ar?n? ar
v?riem un v?l tagad ir draugos ar paz?stam?kajiem Sp?nijas v?ru c??as audz?t?jiem; virs, kas pats ^ v i d?v? par retu filozofa im toreadora sajaukum?L Vi? run? izkopt?, gramatiski pareiz? v?cu valod?, bet ar visai j?tamu rom??u akcentu, kas v?rdus padara diezgan gr?ti saprotamus. Bet vi?a teikums satura zi?? ir dzi? un izvddots l?dz bddzamam, br?iem ass im dets k? t?rauda zobens; v?rdus pavada paskopas, bet ?oti person?gas un Ipato?jas lab?s rokas kust?bas. Klaus?t?ji, kas, paviri v?rojot, l i k?s vienk?ri ?audis, necili ??rbuies, katram tdkumam sekoja ar lielu uzman?bu. Par aplamu izr?d?j?s k?da kaimi?a s?kum? iztdktais apz?m?jums S^ationslustige^ n?, tie bija dr?z?k NWissensdursti-ge" p?c zin?an?m izsl?puie, kuru garam vajadz?gs kas vair?k nek? tikai maize, gaiss im ap??rbs. Gandr?z katrs otrais atz?m?ja Orie-gas v?rduS) un, kad run?t?js franciski dt?ja k?du aspr?t?gu teikumu, puse auditorijas t?li? uz to rea??ja tikdaudz o vienk?ro ?auu saprata frandski. Un kad. p?c runas Ortega dev?s uz saVu ma?nu un vi?u apst?ja autogrammu m e d n i s atkal k?ds desniits ar filozofu sarun?j?s sp?niski Sav? pusotras stundas ilgaj? run?, ko Oriega nepretenciozi nosauca Kaut kas par G?ti, vi? iztd-ca ari domas par dzejnieka sasl^ ar-smi ar tagadni, par m?su laiknietu un dlv?ka person?bu. Oriega nor?d?ja, ka daudzin?tais G?tes r?-mums'' ir'm?ns un dlv?ka un vi?a dari>u samain?anas sekas. G?tes dz?ves dramatisms bijusi diendienas c??a ar paa person?bu, un ?s c??as uzdevumspaam sevi veidot. Teikdams, ka vil nav sarakst?ta G?tes biogr?fija, Ortega asi v?rs?s pret filol(^jQS profesoriem, k? to dar?jis ar? sav?s agr?kaj?s run?s: dai profesori gan esot sarakst?jui G?tes biogr?fijas, bet profesori zina ?oti maz no dz?ves, jo akad?misk? dz?ve nav nek?da dsdve. Runu bd-dzot, Oriega aicin?ja tagadnes d l -v?ku tur?t modru pr?tu un dz?vot optimistisku dz?vi. K?j?s piec?luies, klaus?t?ji sumin?ja lielo filozofu im ar ov?dj?m sagaid?ja un^ pavad?ja v?l uz ielas. Arbo.
Latvju zemnieka dzive baltv?cu rakstnkka ?3ez liekas apdomfiSanfis, tflda} nopirku lo gr?matu varb?t tfid?l. ka tfis no-
Bii?akums nPel?kais jfitnieks'* (Der Oraue Efdter. Engelhomverlag ?dolf Speman, Sttuttgart) ir ari! kfida Aleksandra Gr?na romfina tituUapfl. Tikai, kad, rom?nu laot, bUu non?cis Udz vietai, kur t? va- t<M saukU v?rdos, es nosk?rtu, ka ro-mlna autors Herberts von Hoerners katr?: zi?? ir Balti.1as v?cietis. I,,al noprastu, k^a rom?na darb?ba risl-niij) Latvij?, las?t?jam j?b?t latvietim, vai latvieu dz?ves labam pazin?jam (k?ds katr? zi?? ir ari pats autors). Par Latvijas v?rdu iiemaz nerun?jot, nav pat pltmln?ts vieta resp. pagasta nogau-Icttms. K?d?? autors no t? izvair?jies, (>aliek nezin?ms. Rom?na saturs ?sum? fifiitls: litaas nov?kanas laik? p?ri Vecrumbu (V?cisk? rakst?b? VTecrumbashof) s?tai un laukiem Jo?o viesu?v?tra. Saimniece bac*gajfi viesul? saskata pel?ko J?tnieku, teillttu b?tni, kas k?dreiz dz?vojusi otr- pUBupes pil?. Nenodarot nek?du citu poitu. Viesulis no?rda k?tij pus Jumta. Zemnieks ir sa?dzis. Jo nu likai vi?S iev?rta, ka Jaunu Jumtu uz laika zoba sa?sto k?ti neatmaks?jas likt. Saimniece vi?u mierina, kop? ar d?lu Ansi vi?i uzcels v?l lab?ku un di?ku k?ti. J?, to vi?i dar?si Un k?ti necels no koka, iiiiiiiiiiiiiiiiiiimiiiiiiiiiiiiiimiiiiiiiii
L?bekas te?tris fitkat m?jas 49 IZR?DES 52 DIENAS Llbekas latvleSu te?tris nesen atgriez?s no turnejas pa amerik??u Joslas nometn?m, kasbija s?kusies 12. j?lij?. Sniedzot tikai daitas viesizr?des britu p?rvald?taj? V?cijas da??. l?bekieSi apmekl?ja gandr?z visas nometnes Dlen-vidv?cij?. Iepaz?stinot turienes tautieus ar savu snieg\imu. Garais brauciens izdev?s lab?k nek? bija gaid?ts, un te?tris ttr pan?kumiem \m sa?emtaj?m k r i tik?m var b?t apmierin?ts. Protams, k? Jau gar? ce??, gad?j?s ari dai tum?lcl br?i, tom?r turneja l?va pieredz?t ari daudz skaista, t? ka Ubekiiem Sis pirmais un, Uek^s. ar? p?d?jais brauciens pa amerik??u Joslu paliks ilgi atmi??. Sis turnejas 52 dien?s Llbekas latvleSu te?tris sniedza 49 izr?des. Rai?a P?t, v?ji?i Izr?d?ts 21 reizi, bet Brigaderes Spr?d?tis un igau?a VUdes P??is - pa 14 reiz?m. Pavisam UbekleSu viesiz-r?d?ij noraudz?jusies 11.296 tautieSi, neskaitot tos, kas izr?des apmekl?jusi ar br?vkart?m. S?k?k Sis skaitlis sadal?s: P?t, v?ji?i apmekl?jusi 4754 skat?t?ji, Spr?d?ti - 8475. un P??i - 8067. Z?m?gi skaitli! Visliel?kais skat?t?ju skaits vien? Izr?d? bija Eallngen?, kur P??a izr?d? saskait?ja 491 p?rdotu bi?eti. Spr?d?ti vislab?k bija apmekl?ts Vircburgft, (480). bet P?t. v?ji?i Eslingen? (416) un Augsburg? (415), kur P??is piedz?voja 25. izr?di. Turnejas 1. izr?de Dedelstorf? bija P?t. v?ji?i, un Sls neaizmirstamais Rai?a darbs izr?d?j?s ar? brauciena p?d?jais sniegums Augustdorf?. Vis? turnej? l l bekas latvleu te?tra ansamblis veica vair?k nek? 300O kilometru, PaSrelz II-bekteSl gatavojas svin?gi atz?m?t savu 400. Izr?di, uzvedot P?t, v?ji?i. A. VinCelis
bet akmens, ko* labi pap?loties var sag?d?t pUsdrup?s. Nekav?joties vi?? dodas p?ri upei, lai v?rotu, k?. Ieg?t vajadz?go materi?lu. Braucien? vi?? atceras teikas par pel?ko J?tnieku, k?das z?na gados dzird?jis no vec?sm?tes: .Pel?kais J?tnieks, savas dz?ves laik? pats noklaus?damies dtu dotos padomos un br?din?jumos, spoku gait?s k?uvis par br?din?t?ju. Kam draud k?da nelaime, to vi?? br?dina. Vi?S neko nesaka, vl?S nesauc, bet tikai m?j' ar roku, tad \X, zin?ms, ko tas nodm?". Zemnieks atrod sadrupuS? tor?a m?ri plaisu. Ja to izdotos paplain?t tik t?lu, ka dala tor?a nobruktu, - vi??m pietiktu akme?u k?tij un v?l paUktu p?ri. K? to darijls z?na gados, zemnlfeks lien pa m?ri augSup, lai uzzin?tu l?dz k?dai vietai plaisa stiepjas. Atpaka? r?pjoties Vec-rumba zaud? l?dzsvaru. Taj? bridi vi?am liekas, it k? zon vi?a pav?d?tu k?da ?na pel?ks J?tnieks l?cien?. Laim?g? k?rt? Sim kriUenam nek?du b?d?gu seku nav. Lai m?ri atb?zta zemnieks kop? ar savu d?lu dzen plais? sausa b?rza koka ?llus rudens lietus laik? tie pie-briestot pav?rs plaisu un biezais m?ris g?z?sies pa upes krastu lejup. T? tas ari notiek. Kad nu zemnieks v?ro savu roku darbu, par?d?s atkal pel?kais j?tnieks, tikai oreiz tas nav nek?ds teiksmu t?ls. bet gan vi?pagasta policists, kuri pie tam izr?d?s par zemnieka b?rn?bas draugu. Policista uztver? tISl nog?ztais m?ris ir nozieguma sekas, Jo pilsdrupas atrodas pieminek?u valdes aizsardz?b?. Vecrumbu saimnieks, kaut gan policistam Jurim uz vi?u ir aizdomas, nodar?jum? neatz?stas Juris, v?l?damies savam draugam pal?dz?t akme-ous ieg?t tiesisk? ce??. iesniedz t? v?rd? l?gimiu attiec?gai iest?dei. Sekojoaj? ziemas laik? vl?S biei ciemojas pie sava drauga, l?dz iem?las t? meit? M^d?. At?auja akme?u sa?emSanal kav?jas, k?d?? zemnieks, grib?dams Izmantojt labo kamanu ce?u un b?dams p?rliecin?ts, ka at?auju sa?ems, ved akme?us no pilsdrup?m sav? s?t?. Kad nu pavasar?, palu priekvakar?, Vecrumba sa?em iesniegto l?gumu atpaka? ar atz?mi norald?ts'*, vajadz?gais akme?u daudzums no. pilsdrup?m ir Jau p?rvests, pietr?cies tikai v?l vienam k?ts st?rim. Kaut ledus ieSana iesp?jama ikkuru brtdl, zemnieks v?l p?d?go reizi d?la Ana pavad?ts, ragav?s dodas p?ri upei. Atpaka?ce?? kamanas l?dz ar zirgu iel?zt led?. Kaut Ansim izdodas nok??t v?l l?dz m?jai un samekl?t pal?gus, viss Ir par v?lu. /V?lreiz par?doties pel?kajam j?tniekam, zemnieku aizrauj ejoais ledus. Vi?a p?d?gie v?rdi savam d?lam Ir! Uzcel. uzcel k?ti!" No s?kuma l?dz beig?m rom?n? cildin?ta latvleSu zemnieka iztur?ba un darba m?lest?ba. Br?iem rodas k? Izbr?ns, vai tleS?m' par latvieti tik pozit?vi var?jis rakst?t baltv?cletls.? Un tom?r tas t? ir . Liter?r? v?rt?jum? b?tu viet? das Iebildums. ne visur zemnieks Ir ?sti dz?vs cilv?ks, daviet tas glui redzami Ir autora Izdomas produkts. Iepretim latvieu zemnieka stipr?s ?tisk?s apzin?s izcelanai, autors pielai k??du jaun?s paaudzes zin?anu raksturoan?. Pavisam neticam! izliekas, ka 17 gadus vecais Ansis prasa t?vam, kas tie bijui par bru?iniekiem, kuri mitui pil?.
P?TERIS ERMANIS
MO C1EL4 fHCBUROAS IMPEESIIAS (I. turplnfijums). Iev?rojamas telpas 1 nama pagrab? aiz?em ncmietnes poUdja, Seit, t? sakot, m?su poHcija$ iecirk?a tels)^ V M balt?m kask&n galv? staig? iek? un ? r i Turpat esot ar? nometnes cietums, bet tan? es l?dz 5im neesmu s?d?jis. Pagrab? aj? blok? bijuas un ir daas labdar?gas fir9tniec!Ibas ier?ces. Diatermi-jas kabinet? esma nekust?damies gul?jis uz paaugstas l?vi?as, sv?t?gi sild?dams reumatisma apdraud?to muguru. Aiz sienas bija kalnu au
ts apstaroanas kabinets, Icur b?rni gan priec?j?s par melnaj?m brill?-t?m, bet raud?ja un baid?j?s no paas saul?tes; viens s?ka baid?ties pirmais, citiem t?s ausmas pielipa. Ir ?rta pagrabistaba zobu techni-?iem, kas ?etri skait? treji kungi unMena d?ma, tur veic s a ^ ?patn?jo darbu, kas prasa tik }oti I^ku r?p?bu un iizmanlbu. Bet pirms tam k?du laiku ? istaba bija pie?irta lietoan? dzejniekam, bal?distam, dr?mati?im, jo vi?a paa istab? cit? blok? daudz iem?tnieku, daudz trok?a. Pagrab? vi? viens un netrauc?ts s?d?ja, staig?ja, dom?ja un rakst?ja romantisku lugu par le?end?ro r v?ru, kas visiem sievieu m?l?t?jiem k? karalis. Kad gar?mg?j?ji vakara stund? paliec?s pie loga, var?ja dzejnieku nov?rot paos radlansHSi br?os. Piekt? bloka pagraba m?t?u durvis virin?jui visi nometnes cilv?ki Vien? st?ri ir fotogr?fa darbn?ca, kuru apmekl?ja i k v i ^ , lai dab?tu mazu savu ??metniti Identifik?cijas kart?tei T?das paas ??metnltes, ti kai Hel?k? skait?, vajadz?gas (iem, kurus liktenis un pau ur?ts spie braukt uz t?lo ai^??u. Un cilv?ki k?pj, k?pj piekt?s ?kas pagrab?, aps?as apar?ta pridc? \m cit? reiz? aiznes savu mazo att?lu ?ksniti. Bet nevien nometnes cilv?ki apgrieas piekt? bloka pagrab?. Tur nok?pui daudzi, kas nometn? uz fou laiku iebraukui no dturi^fies, jo Saj?s pagrabtelp?s t? saukt? caurbrauc?ju m?tne. Ilgi to p?rzin?ja dai?a un inteli?enta saimniece, ?pai smalkj?t?gi r?p?dam?s par iebrauc?jiem m?ksliniekiem. J?, aj? m?tn? p?rnak?ojui daudzi m?su viesi m?kslinieki, ?pai koncertanti. Te mitin?ju?s ari Eslingenas te?tra m?kslinieces, kam?r kungu person?ls novietots ceturt?s ?kas 2?l?. K?d? 1947. g. janv?ra pievakar? es aj? m?tn? parun?jos ar iev?rojamu skatuves m?kslinieci, kas tagad jau vi?pus okesina. Telpa bija kr?slaina, ar mazajiem lodzi?iem sienas augmal? ?pai lika just: te ir pagrabs, Gar sien?m rind? t?das vlenaldsslgi ofici?la izskata gulti?as, it k? no k?das kazarmas. No gultas, kas t?li? pie durvini, man pret? c?l?s piemin?t?s m?kslinieces smalk? seja gaio matu aptvar?. Palaik k? atbraukusi, m?ksliniece bija nogurusi iga??, ne?rt? ce??, vi?as dzidro balsi trauc?ja vi?as nejaukais naidnieks aizsmakums, kam pievienoj?s klepus aizsmakuma sabiedrotais. Bet cauri kr?slai smaids un acis mirdz?ja k? agr?k un v?rdos n?kotnes cer?ba un pa??v?ba p?rskan?ja aizsmakumu. M?ksliniece tan? pievakar? atg?din?ja ielauztu kr??u pu?i varb?t krizant?mu. Un es izjutu, k?ds burv?gums ?dam ielauztam dai?umam. Ceturtai? bloks ir dt? st?st?jum? t?lotais m?su .nometnes iev&^ja-mais bloks, kam torn? pulkstenis, bet pirmaj? st?v? z?le maz?ka apm?ra san?ksm?m un sar?kojumiem. Bet iev?r?bas cien?gas ail pagr?ti atrodam?s pagraba telpas, kaut to gaitenis pavisam pagrabiskl nepievilc?gs, kaut iem?tnieku nav daudz. Ceturt? bloka pagrab? ar kundzi un meiti?u dz?vo slavens latvieu gleznot?js, kam ?pai operu dekor?ciju glezniec?b? di?kie sasniegumi. Gleznot?js Ir savrups cilv?ks, ne visai biei redzams ejienes san?ksm?s, vies?b?s un dz?r?t?s. Vi? san?ksm?s visu vakaru var nos?d?t tik ?oti kluss, bet ja k?du teikumu nosaka, tad Ir ar! sac?ts. Ar? pagrab? m?kslinieks prot izb?v?t savu darbn?cu. Cit? ?oti maz? istabi?? eit m?joja baleta m?ksliniece, maz paz?stama, dab? jauka, savrupa sieviete, kas It k? grib?tu neman?ta Izsl?d?t cauri dz?vei, bet ir visur kl?t, kur k?dam vajadz?ga pal?dz?ba. Reiz es, mald?damies ?s pagrabtelpas gaiten?, dom?ju: Ms Ir pagrabs, kur? es redz?ju nok?pjam man labv?l?gu, bet nepaz?stamu ncsl?-pumalnu* d?mu, kuras par?d?ba man vienm?r saist?ta ar ceturto bloku. Varb?t es vi?u tagad eit satieku? N?, vi?a nepar?d?j?s. Bet k? b?tu, ja eit sastaptu sveinieku, kas atg?dina m?ku? Es satr?kos: tur jau vi? st?v?ja starp gleznot?ja un ba-letm?ksHiiieces m?tni meln? m?teli, b?lu, nosk?tu seju, acen?m, t?ds, k? tan? viet? pie dzejnieces pagrabi?a. Un man lik?s tik dabis
ki, tik saprotami, ka vi? ir ri* grib?ju vi?am tuvotiesrkaut^\r CIV bet vi? klusi, ga^driz Z i . ^ d ^ pag?ja man g4K ^ ?lnemaz neiedzersi non^^ k?pn?s ^XL augu. Un es s a p r a ^ ?a klus?anu eit, kjor m?jo aS ?rk?rt?gi khisie cUv?ki, Z^r^ slu gaitnieki. ^ T?l?k, k?d? nometnes ce?mal? lu. sagrauta nama^ palicis vien? l i ^ vesels apak?jais st?vs. Art n o S postai?as latviei sp?jui itveldS nelielu bloci?u, m?j?gu un jai^ kura logu priek? vasar? pukSAS^ b?s tik daiU zied?ja. Ari s3?wS; c??? pagrabi, kufu logi baltiem ^ kaoriem rot?ti, un vien? pagraba w g? aUa ilgi bija redzam a lelle, kas tik uzman?gi sav?m plestaj?m lelles ac?m l?koj?s laiM Vien? maz? bloci?a pagraba gallS istabi?a, kur m?jo kundze^ akth atraitne te?tr?le, reisore, izrauj! cenzente. Vislab?k vi?ai piest?vitn Smaidas v?rds, lai gan vi?ai i r i ^ vi?a vienm?r tik m?l?ga un, smidS ga, ka liekas, pati smaidBanas pa, sonifik?dja. Vi?a var?tu Stoaldui^ v?l?ties par savu pseu?onlmu, l i neb?tu rakstos sev pie??musi jauk. skan?go v?rdu Rita Smilga. Bet M l smaidu d?ma jau t?la ce?a (Beigas n?k. numur?).
Marmora un mqla ardiitekts aizgaul Ridmrd? Strimupienumt No tfifl paaudzes komponisttem. IM
dzlmuli itarp IMO. un 1886. gidu. at vairs v?l tikai gran?ta veeit Sibiilni ir pia di?vlbas. Piims u mMttitt aisma Jfiz^ V l t ^ un tagad v i i Duikam pievienojies art BiolnB Strauss.
Vi?a alzieSana: nodedz veedu liSlam tu: pasaule ar 'd?u ir zaud?jusi iimi no pirmajiem modern?s m?zikas ' nes?jiem Vfidji - p?d?io Ueto nieku no savas k?drelzejis vlrricunddbas. Strausa penoolbea Ietekme un vt?ii zUuui uzvaras gijiens sfides jia ft? gadusimte?a beigis. PSe Mendelsona garft rakst?tajiem opusiem, k? zibens pasauli t vua iimtoniskie teio?umi 2ufins, Nftve un apsk&idroiana,^ m Pflcessple?ela jautras dSkas. Tl naNi Zaratustra oaittoi, k$s sarakst?ti ar i l laUcfi nedzird?tu drosmi un verieoo. H pagljuSi jau 60 gadi kop lie t i loM atak?noti, ta?u to (?osmi un lidotw joprojfim apbr?nojam vil tagad. , vei vair?k mchard? Btraua etti mfidjuiiea blakus m?zi?im demt luplp^ ^D?jamu or?estra valodas meistaro, kf; ari Ipatu ^ fUoiofu un . . hummta^ Patiesi, p?c Vfignera Melstardzledo^ lff?^ I?iet, nau; pasaul? otrr darba, ka n i f lepoties ar Uk b?tisku, t?ru homomkl Strausa sUvenaiit Tils PUcesspie?dii. Sf tiesa, Strausa pasaules uzskats v iia raks nde? vi?a mOzik?Us l iMlpii Virtuozit?te, tamllldz taios darbos^ kuri apakStonia Ir pr?^eciskas dabas run?ja Zaratustra, Varo?a dz?ve) fitmai reti kad tiek tfillk par atsevlfi?u m m flsku t?u muzik?lu nksturofiano. TabT; to vi?am piedodam, lo ati Strausa yl>, loda aUa i r tik versriJga, ka tft vieg^ aizskalo katru neuztic?bu, j? nefitf' pat pamatotu skepticismu,
K& das no lielajiem, Strauss biitt vien pfirsteidz ar sava mOzUcfilfi m?tei rlSla diezgan neizlldzinfito kvaUtfitl. ^ ?a llelajfis simfoniskaj?s celtnis blakoi marmoram nereti atrodama iem?rita mfila plcka, blakus ?eniSlajam atrodami banfilals un otr&dl. Tfi ir viena DOr komponista ?patn?b?m, ko vi?a Mm\ sauc par Strausa stilu, bet ienaldnidd - par Strausa vfijuma Lai kfi, Strauia^ m?a darbs nenoliedzami ir loti liels, m neteiktu grandiozs. Savu ftentju vispiln?g?k iztdcls operfis Zalome, Bo?: kavalieris un Elektra, kas visas radulilS laik? ap pirmo pasaules karu. Dtvai| pirmfis uzvestas ari: R?gfi, un ?psSi Za^ | lome palikusi prfit?. Savas su??Mlii burvest?bu pilnfis el^ as nesta, tfi arvieB9> v?l sauc atmi?fi lielas un nemir^ lflfr stundas. V, Dftnl?l i K U L T ? R A S C H R O N I K A \ Slavenais diri?ents Leo Bledtf, kas kop 1937. gada dz?voja emip^ cij?, p?d?jos gadus pavadidamT Stokholm?, un visai labi paz?stami ar?. r?dziniekiem, atgriezies BerM un no 1. septembra s?cis darbotlei; par diri?entu pils?tas oper? Berl?-: nes ang?u sektor?. Blecham par^ ir 78 gadi. No 15. oktobra l?dz 12. novembrim' Hamburg? notiks 18. un 19. gadu-, simte?a ang?u gleznu izst?de, ku?ai atrodas slavenaj?s britu galerliJlt Izst?d? b?s fedzami 33 m?ksUnieto 120 darbi, to vid? ar? 2 akvarep. kurus atv?l?jis paits Anglijas karalis no savas gleznu koUekciJas Vindzo* ras pil?. Y Izraud '^ts Kristus lomas telbtfiji lielajai Kristus filmai, ko ar p5v^ ta filmu sabiedr?bas, starptautiskai kino sabiedr?bas un daudzu iev&o-jamu personu to vid? Eleonora' R?zveltes un ASV eksprezidenta Huvera atbalstu nodom?jis ui* ?emt fran?u reisors ?bels GSiiJ Kristus lomas t?lot?js ir kads g^ ufl nepas^ stams jauns franc?zis, kam bijis j?apsol?s n?kamajos 5 gadw neuz?emties nevienu lomu k?d? c^ film? un ne?aut nevienam urn?listam sevi interv?t. T?pat k? t? neizpau ari citu t?lot?ju v M ^ kuru vid? esot daudz paz?stama filmzvaig?u, kas Hel?ko tiesuw-m?r t?los tikai nenoz?m?gas ^
P f f dtleM logusies jauna stundu lal-
LfStrfilu no8tu pret ? - fSS tos. ko vr^^^I^?: ?S vis? Dienvidfiz fi
'Sk' aizSauta bulta fiSju, Burmu un Si?mu. 'Iffis izr?d?tos par fak- fft labu iegr?matot Uelu pa- 'f B6t var ar? b?t ka Lu- Ji?rtes par citu sp?li: sniegt Maskavas pl?niem j daUSant? alk?k?s vlen?-li iMl)iit to uzaususi iih visa milzigft imp?rija
_?Mi ffOtt sagremojama, l l l l idls iin? virzien? jau bi- llSflIas Mand?rljas valsts )Sn ka^ , sav?d? * k?rt? E W pavisam maz komen- Plltt TASSam bija izdev^a ^9ot, ka k?-Egij? san&usi tautas pa-TlFilfl?rttlgl nol?musi prokla- IfiiM&s tautas repiubli- pifeiftil :;,taut^ vimvL": Ijliaas^ .r?da,; .k?d? veidi ip iigad nodom?jis atrisin?t ^ ?3toaa probl?mu: sadalot
I vien?b?s, kas sam?r?
nek? un
Nacl sungji n?t " nle} . nIeSil rl?oJi Ang? k?rt 1 befip t?rpu, virsnK noz?m? miju u br?koS? k?rl
i M?su m??ais ilggad?gais kollgga? oand. pi Eduards bi]. Hercoga P?tera ?imn?zijas 41l l g. 9. septembri/ Augsburg? 71 g. % paaizliedz?gi) dz?vi un darbu 11 ^ Hercoga Pi skolot?j?
i 5 ^ K?rlis Pl
Si^ vatete CT?rInats mSmleks, d i . TrattUJtebias kapos 1949. g. 20. au?i draugi I * J?nis Ki dzlm. 1922, g. n 4 Apbed?ts Bad MUnderaa kapos IM9I
Mira mllals tautietis Konstantin
" " ' I " ! Barkavas 25. augusta^ Rolphion?. Ka ''*wavaB kapos. vi Andrejs vicmma^ nesagaldij Vi?u pau vedekla
u i i a nave agi-v Alfr?ds
blrj