B?ls stfivt A T T
kuru logi b a l 5 2 ^ WJ8 redzama . uzman?gi gavSaT
Iem?jo kundj. S S f I, lai gan vl?albc j ttt mniga n ( ^ pati maldBaiKu r T
?a v?rstu SmaldiS I savu pseuaonimu, \
m ple?6mul Jai4. Bita Smilga. Be l
* Jau t?la ce?a m. PMC numurfl).
r^a un mala
' raastt. pieminot r?sa. lKaP?nlttm. IM :UM. n un. gida, n
aotfMK vesela Uikmit " i t t Ir zaud?jusi vle&it
Jernsii m?zikas kix^ p?d?jo Udo fiiS
I ietekme un vlatno^
raketlta?iem jaunibS fbttta pasauli pftnteito olonlskie t?lojumi Bo& m apikaidrola&a m
lautris d?kas, T l lunlH ^'tH kM sarakstitt ir Hi drosmi un v?rienu, ir
gadi kopi lle t?loM to drosmi un Udojt?
-^aw v?l tagtd lonard? Strausfl eam
mtlsl?im denlt nt?^ valodas meistaru. U
,<u un , . humoriita. iera Meistardziedo?lem,
^1 otrf darba, kas iplto b?tisku, t?ru humoni kl
jle Tils P?cessple?dli. K pasaules uzskati ir litt*
m?ziklus iztelkraci ^ d x tajos darbos, km prft^eclskas dabas (Tl
Varo?a dz?ve) dtnu U par atsevi?u lilo?*
^ a i u vaksturolanu. TaSti )dam, 1o ati Strausa vt- k v?rsTuIga, ka ts neuztic?bu, ja nerro
skepticismu, lielajiem, Strauss bljll ar sava m?zikSlS mat? ielzlldzlnftto kvalit?ti. VI* fonlskajfis celtn?s bUkji
atl atrodama iem?rU lakus ?eni?lajam atrodami '^?dl. T? i r viena oj Itnib?m, ko vi?a draugi
aa stilu, bet lenaldiUeW- ffiumu. Lai k?. fm^ Noliedzami i r Jotl Uels, U llozs. Savu ienlju W ici oper?s Zalome, Bow Blektra, kas visas radu^
pasaules karu. plvM M l R?g?. un i p ^ i ^ prttfi. Savas w e 9 t i ^
i l s elpas nesta, t? anjenj >a'lielas un nem^f^
fAS CHRONIKA
Irl?ents Leo BlechV gada dz?voja ero^ grS- gadusi pavadidaas
i n visai labi paristanij lem, atgrleries B^?8 ^tembra s?cis darboti^ i pils?tas oper? BerU; ttor?. Blecham pare
bb?a ndz 12. novembri"! fotiks 18. un [u gleznu is^tade, kug W]?s britu J^^i? redzami 38 m?ksUni*f to vid? ari 2 akva^^^ -?s pats AngUjas;kariJ^
l u kollekcijas Vindzo-
'iedr?bas, t ^ P ^ ^ K
^ - to vid? Eieono^ In A S V ekspr^f ?balstu nodom?^ w '.reisors ?bels 5 ^ t?lot?js ir k?ds i?
I jauns francuzi\^^ ?s n?kamajos 5 ?^jj r^evienu lomu k ^ g j j ^ ?aut nevienam W T?patJ^fJ ari citu tf t?ju J^^^^^ Bsot daudz Paj^to- , kas liel?k?^ tiesu^, Icai nenoz?m?gas
S?kusies ??nas t.
Skaldl un valdi" princips ori T?la?os austrumos g j^?gkoiiga (I). ??nas dJ^nvld-
^Ig?im provinces Jun?na f^ guber- JSJPPLu-Hans sv?tdien pmJdam?- ^ savas provinces neatkar?bu. Nav S j i ^ zin?ms, vai vi?fi nodom?jis S p o t i e s komunistiem, Viai ar i L?ierinasj^ ar opozidju pret Jj?trflte I vald?bu. Lu-Hanam sevi ?o siBiPpttJu pret komunistiem ne- S i t toties yi?? pazlstaicns k? aoMkts Cangkal?eka pretinieks, junina^ zaud?ana i r smags un jifgaidlts sitiens kuomintanga v a i -
kupd ar to radusi^ijs jauna M t a tagad?j?s gar?s ci?u l ln i - <al aizmugur?. J?dom?, ka itiis ga- Uuni pa?trin?s pilso?u ka?ii Izn?- Ipnu, Centr?l?s vald?bas pSrst?vjl i ^ a s plvaspUs?t? Kunmlng?uz-
atst?t pils?tu 48 stui?du laJ- kL Ar JuD?nas neatkar?bas prokla- joSfami bez tam radies visai. Ipats itIvg?cHs Burmas un Indo??nas pie- ]Dbdi* iUt)U to temju vald?bas l?dz ggi visai noba?ju?s p a r ?l- 2 ^ komunistu uzvaras g?jienu, fls bija^ i^om?jufiSi ka u2.Tar?t?- Ico ito??kot robe?m, komunisma Itifffim pfi?sviedusies ar i pie ?vi- HieoL Ja Lu-Hans nu izr?dil^ os par ?^olietuiiga sabiedroto, tad ih db l a i ^ jau b?tu pien?cis agr?k, oekl cer?ts. Ja ener?lskajs guber- flSterf* turpretim Ie?em naid?gu vai gsaiSkais neitr?lu nost&ju pret ?l- gUhi komunismu, tad t?pi^ t negai dot blttu natides tas, ko prelkom?- nlftlakla elementi vis? Dienvid?zlj? i&Hj?iA vlfivdr?k: aizauta bulta ^j?l komunisma ekspansijai v i r - j t o i n z Indiju, Burmu un Si?mu. A nu is p?d^ais Izr?d?tos p;ar lak to^ tad pretkom?nlstu ideolo?ijas foBtisfcie p?rst?vji ?zij? var?tu lef par labu iegr?matot lielu pa- nflnimu. Bet var ar! b?t. k a L u - ^ iz?irsies par citu sp?li: sniegt piDdzIgu roku Maskavas jilfiniem pir p i a s dal?ani; s?k?k?s vien?- Ii3i^ jo varb?t 'ari Kreml? uzaususi atE^ ka visa milz?g? imp?rija vien? gakal? gr?ti sagremojama.
Hrmais olis ftinl vlrrien? Jau b i j i patst?v?gas Mand?rijas valsts Itroklam?ana, kas sav?d? ' k?rt? lie^ unos v?l pavisam maz komen- tlta. Toties TASSam bija izdev?ba ar 11^ gandar?jumu zi?ot, k a k? da Mtdcden? san?kusi tautas pa- ton?" vienpr?t?gi nol?musi prokla- nt Blandi?rljas tautas republi ku^ ar attiec?gu >,tauti(s TSild?ba'V ^ notikums r?da, k?d? veid? Kremlis tagad nodom?jis atrisin?t kompiicSto J?nas probl?mu; sadalot t5 alkSkfia vien?b?s, kas sam?r?
viegU pak?aujamas padomju impe- najisma kontrolei
Apgalvojot, ka tai j?sarg? savi Baiiksmes c ^ uz Portarturu un Dai - re?u pie Dzelten?s j?ras. Padomju savien?ba lidz im ?ari v?l nav i z - v?.kusi no Mand?rijas savus gami- 2j)nus. T? sola to darit tagad, t ik l?dz jauDi? npatst?vlg?" vald?ba b? ot: noorganiz?jusi savu armiju. S?s vald?bas priekgal? nost?d?ti v i n ar labu Maskavas skolu, kas vair?k l?kojas uz turieni, nek? uz savu tautieti Maotsetungu. L?dzin?j?s deklar?cij?s par savu turpm?ko po litiku tie tamd?? ari neko nav pa teikui jpar kaut k?d?m tuv?k?m attiec?b?m ar ??nieu kaimi?iem austrumos, bet demonstrat?vi pa sv?trojui savu draudz?bu ar lielo kaimi?u rietumos. No ?inieu vier dok?a Mand?rija tagad t?d? pat st?vokl? k? jap??u okup?cijas lai^ k?. un Maotsetungam vi?a indust rializ?cijai pl?nu veikanai nu b?s j?l?dzas ?rvalsts" paHdzIba.
Padomju prese nesl?pj, ka visa saimniec?ba tur faktiski jau tagad atrodas vald?bas rok?s. R?pniec?ba, og?raktuves un spScstadjas nado- n?liz?ta, pie kam sped?l? l?gum? ^ Padomju savien?bu tai pie?irtas ?paas privil??ijas. Mand?rija pie tam jau otrs apgabals, ko Kremlis ?d? k?rt? pievads. Pirmais bija tagad?ja Mongolijas tautas repub l ika" , ar kuras labumiem sav? l a i k? k?rdin?ja ar i latvieus p?c pa domju okup?djas 1940. gad?. No turienes padomju taustek?i tagad stiepjas ar? uz rietumu Mongoliju, kur patv?rumu radvil daudzi no sarkanajiem izb?gui mongo?i un ?? niei. Dlvlde et Impera, skaldi un valdi, k?dreiz bija seno romieu po litisk? gudr?ba. Redzams, kfe daos
^ gad?jumos no v?stures m?c?juies ari Krem?a politbiroja v?ri,
Nacion?l?s ??nas prezidents L i t - sungjens izdevis r?kojumu apcieti n?t k? band?tus un krimin?lnoziedz niekus Maotsetungu un v?l 18 ?? nieu kom?nisu l?derus. Izpild?t o rH:ojumu laikam neb?s viegli.
Ang?u iest?des Hongkong? savu k?rt nolieguas ien?ld; pils?tas ro be?s ??nieiem, kas valk? milit?ru t?rpu. Aizliegums attiec?s ar? uz v?rJmiekiem un ?ener??iem, un mo- t?tlts vitM, k?ft pils?tu v?rda piln? noz?m? |>?rpludina nacion?listu | ar miju pieder?gie, kas atk?pjas uz- brflkoo komunistu priek? vai v i e n k?ri dezert?.
miris S. Vi?a
M?su mqais ll^jga?lgais koll?ga un audzin?t?js cand. p h i l ^ ^
Eduards Bist?vi?s blj. Hercoga P?tera ?imn?zijas klasisko valodu skolot?js
9. septembr? Augsburg? 71 g. v. paaizliedz?go dz?vi un darbu ilg? piemi?? patur?s
Hercoga P?tera ?imn?zijas (Jelgav?) skolot?ji um bijulie audz?k?i
Ss sapni Pagalv? 11
1M9. g. 18. augustu, no 7. august? autokatastroffl dal)atlem ievai nojumiem mira ^
K?rlis Pilsnms bl j . valsts zv?rlnJlts m?rnieks, dz. 1886. g. 22. febru?r?. Apbed?ts TratjnStelnas kapos 1949. g. 20. august?.
S?ro: sieva, meita, znots, mazd?ls, radi , draugi un latvieSu saime Traun4ln?.
dzimteni iu , . .
P?c Ug?m un grdt?m deSan?m Bad MUnderas sanatorij? no mums ?ir?s b l j . kar. ^ v
Janfs Krusti? dzim. 1922. g. 11. IM miris 1949. g. l . 9.
Apbed?ts Bad MUnderas kapos 1049. g. 3. 9. . Vi?u mna piemi?? patur?s
Bad MUnderas latvIeSl.
Masu mllals tautietis v
Konstant?ns Sk?le dzlm. 1902. g. 6. maij?, Barka^ras pagast?, miris tra?isk? n?v? 1949. g. 25. august?, Rolphton?, Kan?d?.
Apbed?ts Petawavas kapos. vieglas smiltis Bolphton^s L R A kopa
M?su mllals t?ti?, vlrat?tlnll un vect?ti?
Andrefs N?knrs dzlm. 1870. g'ada 13. febru?ri,
mirts dzimtene, vientu?, nesagaid?jis savus m???kos p?rn?kam. Vi?u pateldb? un mflest?b? piemin d?li,
vedekla un mazd?ll?S trimd? V?dj?.
Klusi savas ?imenes vldO ?tr? n?v? mira m?su visuml?als
a g r o Alfr?ds Kri?mi?s dzim, 1901. g. 7. ftugust? Aloj?, miris 1949. g. 12. august?, apbed?ts
l * - augusta Bathurstas kapos Austr?lij?. vi?u neaizmirstama piemi?? patur?s sieva, d?ls, sievast?vs un br?lis Austr? lij? br?lis un svalUe V?cij?, br?lis S i
b?rij? un tuvinieki Latvij?.
teteri, Iraidu un Vern Jaranovi?u JeJsl? v. JaronoviCs Lat\riain Rellef JssociaUon 47 1/2 Larch Strtnet, H a l i - Sf. N. s. Canada. L?dz atsaukties 5" personas, kas zin?tu mekl?jamo *ve8 vietas. (313)
Iisii^ @aeg desmlicabs^ mieh? pedefe^ 10 gamm
S. un 1 septembri Hanavas latvleBu Y M C A % r?kotaj?s sac?kst?s ^Sesmltcl?fi, start?jot Ukal 2 dal?bniekiem. ^ g. ve* cals J?nis PUsts saslnedza Jaunu t i l n ^ das rekordu 5837 punktus, p?rsp?jot savu p?rn sasniegto rekordu par 244 p. T i k labu sasniegumu d e ^ t d ? S p?d?* Jos gados nav realiz?jis neviens latvieSu daudzd?nleks, u n m?su visu la iku l a b?ko desmifcl?ni^u sarakst? J . PUsls tagad ie?em ceturto vietu aiz latvieu ..atl?tu atieta" J . Dimzas. A . B?rzi?a un G. Alera . ku?l p?rsnJieguSi punk tu robeu. 5837 punktus Pl?s?s salas?ja ar ?diem sasniegimiiem atsevi??s d is cipl?n?s: 100 m 11.7; t?U?kSan? 6,14; lod? - 11.86; augstl?kS. - 1,72; 400 m 58.6: 110 m barj . 18.8:; disk? S7,34; k?rtsl?kS. - 3.10; S??pfi 51,87; ISOO m 4:51,8. A r sasniegto PUsls apmie rin?ts, kaut ar i b i ja daas neveiksmes, jo. piem?ram, lodi vl?S ogad nebija grildlB tuv?k par 12.60 m. Sportistam o gad biJuSl seviS?l ipr?U treni?a apst?kli, t?d?? vi?a sasnlegmns Jo augst?k v?rt? jams pat t?das sporta lielvalsts kfi V?cijas meistarsac?kst?s S837 p. b?tu devui' sesto vietu.
PlISa konkurents Imants Meraups ar? sasniedza person?go rekordu 8018 punktus ar ?diem rezult?tiem atsevi l - ??d discipl?n?s: 100 m 12,6; t?ll?kS. - 6.11; lod? - 10,55; augsti. 1,62: 400 m 57.1; 110 m - 20.8; disk? 87,10: k?rtsl?kS. - 2.90; ??p? 42,86; 1500 m 4:57,8. L M .
Momigm ?fp0wim dsivm YMC?t& va?mm& ^
wt&metn Vil?bade L l d z t ^ u s p?r?j?m b?rnu nodarb?b?m,
rao 3. apgabala YiyrCA8/YWeAs b?rnu vasaras nometn? Vildbad? cien?ga vieta bija ier?d?ta fiziskai audzin?anai un sportam. Bez iekS?j?m. savstarp?j?m sacens?b?m, notika sac?kstes ar viet? jiem v?cieiem un ar i ar tuv?k?s lat vieu nometnes jaunieiem. ?oti labus sasniegumus r?dija Sl?ba darbinieki , pieveikdami viet?jos v?cu sportistus ga l da tenis? un vieglaU?tik?. T?pat i e spaid?gas uzvaras g?tas basketbol?, p?r Ansbachas V M C A s vien. ar 32:88. k? a r i p?r Vircburgas jaunleSlem 87.25. P?rsp?l? Ansbachas Y M C A a uzvar?ji otrreiz 46:35. Lab?kais grozu guv?js bi ja J . Paupe, kas ab?s sp?l?s ieguva 85 punktus. A r i volejbol? nometnes t?ba vien?ba i r pa l ikus i nep?rsp?ta. N o iev?rojam?k?m c???m i r j?atz?m? uzvara p?r Ansba chas V M C A s vien?bu 16:14 un 15:12. P?rsp?l? 14:18; 15:3; 16:14, kfi a r i uzvara p?r Stutgartes V M C A s n n V C A s vasaras nometni Ror?.
Nometnes galda tenisisti Proclks. J a n - sons, L . Opmanis, L . ili? un Junge plevelkuSl Rotenburgas v?cu Jaunieu vien?bu ar 9:0, Rotenburgas v?cu sast? d?to vien?bu ar 7:2 u n Ansbachas V M C A s vien?bu ar 8:o.
Nometnes nosl?gum? starp t?ba dar biniekiem v?l notika sacens?bas v ieg l atl?tik?, galda tenis?, novus?, virves vilkSan? un volejbol?. PeldSSan? t?ba vien?b? ili?,. V i lks un Junge sacent?s
i ' m r^^ft^t^B p e l ? jum? 4X80 m (muguras, s?niem, kr?t?m, un kraul?)! veicot distanci 3:24.1.
Vieglatl?tik? sasniegti S?dl rezult?ti; 100 m Mo?alkins 12,8; auestl?kSan? J u n ge 1.55; t?ll?kSan? Mo?alkins 4,91; 1500 m Mo?alkins 4:46,0. lod? Skleriuss 10,2. ievlet?nj nz. Pastnieks veica 60 m 8,7. lOft-m 14.1 liri t?ll?kSana 4.20.
Galda tenis? vlrieSlem 1. H . Teri?S un sieviet?m E . Terij?ia. Novus? 1 v. V i lks . Peld?an? v?rieiem 50 m kraul? J . Bormanls 44,1; sieviet?m 50 ra kr?t?m i. v. L . Kalni?a 59,8. V . P .
J a u izn?kuas vasaras br?vlaik? Iespiest uzs?kt?s:
D M T?vu valoda Oas: gr.) 5. k l . , 248 1. 4.50 Matem?tika 5. k l . . 124 Ipp 8.50 ??rsl?niju burtn?cas, laba pap?ra 0.30
Bez tam varu pied?v?t savus izdev.: Br?ma?a SIch. Schrltte n (5 kl.) . 2. Br?ma?a Sich. Schrltte I U (6. kl.) 4 . - Br?ma?a Sich. Schrltte IV (7. un
?imn?zijas 1. klasei) 8.50 Dabas m?c?bu 5 k l . . l lustr. . . . . 8. T?v^ valodu Oas. gr.) 3. un 7. k l . ? 4. M?lkalna ??miju ?imn?zij?m u n
paSm?c. 148 Ipp., 139 da. m??., 55 z?m?jumi 8.
Tuv?k? laik? izn?ks: Cur ika . M y Engllsh Reader 1 un II, Matem?tika 2.-4. klasei u t t
Izs?tu t ikai pasta p?cmaks?, par gr?m. skol?m apr??inot 13 proc. atlaidi + porto.
L?dzu p?rvietoto nomet?u gr?mat n?cas uzdot man savas jaun?s adreses!
A N D R . OZOLI?A apg?ds nn gramam. (24b) Eutin/Uolsteln, D P Camp. (329)
I DJIVI L A T V I E S U ZlilNI Austr?Uj? v?las iepaz?ties nopietn? prec?bu no l?k? ar tautiet?m ITdT. 30 g. v, Steri, levs 32 g. V.. 173 cm tumSmatls; Fredvs 28 g. v.. 178 cm. blonds. V?stu les ar biOCTafiju un. ja iesp?jams, ar Oto adres?t: M r S t B ? n i j l Rallway
Par?de Dorrlgo. N.SAV. Aus t ra l i a^^ ^
PAZI?OJUMS Latvieu kooperat?vu savien?bas uzdevu m? no bi j i ..Tur?bas" E&Ungen? sa?em t?s preces likvid?s Augsburgds-Hochfel- das kooperat?vs . . Z E M G A L E " . Uzaicinu 14 dienu laik? no S? pazi?ojuma pub l i c?anas pieteikt kooperat?vam . . Z E M GALE** event. pras?bas, kas tiks apmie rin?tas) prec?s p?c nomin?lv?rt?bas. P r a s?bu pieteikumi adres?jami koop. Zem gale" valdes priekSs?dim: Vold. alnka, Firnhaberstr. 67, Augsburg - Hochfcld
(13b). L?dz augmin?tam termi?am nepieteik t?s pras?bas neiev?ros, bet atliku5o pre?u kr?jums tiks nodots k? ziedojums L C K ,
izlietoanai labdaribas m?r?iem. j . P 1 a t a 1 s,*
L K S valdes priekSs?dis. (318)
Izsak?m sirsn?gu pateic?bu 4054. Latv. darba rotas vien?bai, kapteinim Bl??im, rotas virsniekiem un visiem karav?riem, kas materi?li atbalst?jusi un sekm?juSl pieminas pl?ksnps uzlikSanu m?su m i jam radiniekam
gaisa izp. G U N A R A M A U Z I ? A M V^l?ras kapos.
T?pat slrsnTps paldies Daugavas V a - naj^u amerik??u joslas valdei un m?c? t?jam, k? ar? visliel?k? atzin?ba par r? p?m aj? liet? Valteram Zirn?tim.
Brastl?u ?imene, j Blomberg?. D Z m s D R A U G U
mekl? tautietis Amerik?. Bi j is lauk saimnieks Dobeles apk?rtn?; ?imene a i z v e l t a uz Sib?riju 1941. ?ad?. Tagad iece?ojis Sav. valstis un str?d? labi a t a l g o t u darbu pils?t?; paSam savs dz?voklis; ap 40 g, v. slaida auguma un satic?gas dabas Kandid?t?m Oldz 40 R. V . ) v ? l a m a v i d U M k o l a s Izgl?tTb?, var b?t ar? b?rns. Ofertes adres? jamas ? l a i k r a k s t a kantorim ar at z?mi , . D r a u p m Amerik?". (825)
?matim lidin?m J?nis Lidmanis atkal sp?l? basketbolu. -P?teris
Bumb?rs lieliski reprezent? latvieu sportu
S P O R T A V ? S T U L E L A T V U A I N O A U S T R ? L I J A S
PQc veiksm?g?m med?b?m Austr?UJfl, k u r i a k r i t a 18 trui, draugi m?su biJuSo pasaules rekordistu so?oan? J?ni Da?i?u apbalvoja ar truSa tistes ordeni**, kas n?s?jams pie uzvalka pogas. Tfl i r D a ?i?a pirmfi .,meda?a** Austr?lij?. Vi?i vei mitin?s Bonegillas imigr?cijas nometn?. Jo nevar t ik ?tri i i l ^ e s , uz k u r u pusi braukt darb?. DaU?u Interese k?da l ie la pils?ta, k u r vair?k sadkSu ne ijau, l a i vairs sportotu, bet. k? pats r ^ o r - dlsts saka ..t?pat sporta d^.'* Vis maz?k J?nis b?d?jas par Austr?lijas karstumu. Jo netie, k a to bOs t?da ..suta'* k? 1934. g. Turinfi, kad p?c uz varas Eiropas meistarsac?kst?s 80 k m so?oan? vi?? no svara bi ja zaud?jis ve selu puspudul I r l?gts, l a i Dfli?? u z ?emtos Austr?lijas latvieu sportistu v a d?t?ja pien?kumus un J?cer, k a tas a r i notiks. Negribas nemaz aub?ties a r i par to. k a Da?i??m v?l?k b?s iesp?ja tren?t austr?UeSu so?ot?jus.
J?nis Lidmanis atkal n>?ie basketbolu. Vi? bija Betherstas imigr?cijas nomet nes latvieSu vien?b?, kas uzvarCJa Uetu- vieus 6(H2d. P?c tam, k a d eadkstcs v a d?t?js, m?su tautietis A u g . Reimanls. pazi?oja, k a Lidmanis ! r v irs , kas 1984. g. 2enevi latvieiem peUdz?Ja i z d n l t Eiropas meistartitulu basketbola, skat? t?ju sumin?ts, vi? sp?lee p?d?ji ce turksn? viens pats Ieguva 12 p. ..Deks'* pareiz nodarbin?ts Betberstfi. bet drau gi to v?las redz?t Sidnej?, k u r austr? lieu kluba Metters pav?n? un atbalsta nodibin?ta b l j . D P , futbola vien?ba, M d - manis tad b?tu labs pal?gs ar i t ikko no organiz?tajai latvieu un Igau?u kop? jai basketbola vien?bai, kas start?s S i d nejas vasaras meistarsac?kst?s. N o l a t vieiem tur Jau sp?l? Peskops, Spro?ls, Strautnleks, B?rzi? u n Klauverts.
Austr?lijas meistarsac?kst?s basketbola nesacenas atseviS?u k lubu , bet gan Statu vien?bas. P?c skaita ceturtaj? S?dfi sar?kojuma, kas no 21.27. augu stam notika Tasm?nijas galvaspils?t? Hobart?, uzvar?ja 1946. un 1947. g. A u str?lijas meistars l^sautve lsa , Z. v . ieguva 1948. g. melstarvienlba Viktor i ja . 8. Dienvidaustr?lija. 4. Kvinslande. 5. Tasm?nlja. Sac?kstes b i ja rad?juas l ie lu Interesi. J a u atkl?anas dien? pulc?j?s 8000 skat?t?ju un tikpat daudz bi ja a r i fin?l?, kad ?Usautvelsa uzvar?ja V i k t o r i j u 49-44. nodrdilnot sev meistara godu. Zaud?t?jiem visvair?k punktu (20) aj? sp?l? Ieguva latvietis P?teris Bumb?rs. Vi? un lietuvietis R. Sutas (?usautvelsa) izr?d?j?s vien?gie Jaun- austr?lieSi 80 sp?l?t?ju vid?. kas bi ja izraudz?ti lielaj?m sac?kst?m. A b i Iz peln?j?s sevlS?u iev?r?bu un vi?i Ier in doti kandid?tos visas Austr?lijas repre- zenl?loSai vien?bai, t?p?c baltieu sports p?rst?v?ts l i e l i sk i .
Hobartas laikraksts The Mereurv Ik p?c sac?kstes atz?m?ja lab?kos sp?l?t? jus. Viktori jas vien?b? gandriz v i e n m?r 1. viet? bija P . Bumb?ra v?rds, tsrusautvelsa uzvar?ja p ^ I t l ^ Jo pieveica Viktor i ju ar i prlekSsactkst?s. Fin?l? Jau pirmaj? puslaika '\ ?tlsautveisa. t ika .8 p i p?r?kum?. A p m . 8 min?tes pirms sp? les beig?m Bumb?rs sa??mis Bi?era piesp?l?tu bumbu, ieguva lo t i Jauku grozu, i m s?k?s sac?kstes Iz??r?js posms. S?j? laik? turn?ra visvair?k ap -
L A T V I S K A S ETNOGRAnSKAS R O T A S L I E T A S
Izs?ta ar p?cmaksa
I?acavas Nicas saktas Mas?va sudraba
komplekts, sver p ? ri par 800 g. V i e n m?r kr?jum?. Pas?- tinot visu komplek-
l tu . cena D M 68.. Karu?u sakti?as. liel?ka (kr?j.) D M 18.
Vid? j? * . . D M 1 4 . - ., maz? , 6 . D M 11.
Saules gredzens D M 19.80 N?cas deribtt gredzens (tr?s
dzintari) . . . . . . . . . D M 12.80 Nameja gredzens ^ . D M 10. Firma garant? s?t?t naudu atpaka?. Ja t? 7 dienu laik? sa?em atpaka? pas?tln?to priekmetu. T?tad dar?jums bez r iska.
H . Brau?fls un L Raomanis (23) Rabber 74. Bez. OsnabrUck.
13 cm (h D M 28.- 10 cm (t) D M 25.- 7 cm ff) D M 23.-
(219)
un Ikvienai latvieSu slevieftl . kas gata vojas laim?gai ?imenes dz?vei.
izce?ojot J??em lidad Dr. med. P . ?beles
ROKAS GR?MATA M ? T E M , 41' ^glab?to savu b?rnu vesel?bu. Gr? mata dab?jama nomet?u gr?matn?c?s un pie ?ener?lp?rst?vja. Ats?vlS?us pas?ti- n?jumus pies?t?m: V?cij?) p?cmaks?: uz ?rzem?m - pret 10 starptautisk?s
pasta satiksmes kuponiem.
Arti l ler ie -Kaseme. (803)
D R A U D 2 U , SKOLU, J A U N A T N E S ORGANIZACUU I E V E R I B A I !
Izn?kusi Jaun? iespiedum?, uz laba pap?ra
Prot J . V?tola
Pielikum? Jauni kor?U. tautas l?fSana. Maks? Iesieta D M 10..
Piepras?t. Ies?tot D M 10.50 vai uz p?c maksu, s
Ev. lat. bazn?cas vlrsv. noda|? Lettlscher Oberkirchenrat. (24)Hamburg,
Bugcnhagenstrasse 6 n , (822)
brinotais )?l?taj8. austr?lieu vlspusl - g?kals vieglatl?ts un 6. v . ieguv?js des- mltcl?? 1948. g. Londonas olimpiskaj?s sp?l?s P , MuUns, kas i r ?usautvelsas piecnieka kapteinis, s?ka Uellskl , . d l r l - . ? ? f savu vien?bu un t? beidza p?li ar 49-44 uzvaru. The Mercury fln?lu r a k sturo par vienu no briljantakallem** sporta notikumiem, k?ds Jebkad ren dz?ts Hobart?. ??sautvelsidu uzvara visUel?kie n o p ^ n i P . MuUnam. SaJ? z i ?? a r i P , Bumb?rs pievienojas austr? lieu lireses atzinumam: MuUn8 i r ne vien l iels sporUsts. bet a r i Uels cU^ v?ks.*'
TUcal as g. V. Bumb?ram is sac?kstes pav?ni plaai n?kotnes izredz?t A u s t r i - UJas basketbola sport?, kias k??st i k dlen?ir l i d a k s , paredz?ts, k a basketbolu turpm?k uz?ems ar i Uelbrit?nijai impo* rijas sporta sp??u programm?. N?ka mais ?ds samo jums notiks 1950. gada febru?ri Jaunz?land?. Bez tam austr?- Ueu buketbo l l s t l noteikti cer j^edal l - tles 1852. g. olimpiskaj?s sp?l?s H e l s i n kos, l a i 19S6. g. Melburnas oUmplsko saceni?bu laik? Jau b?tu t e i c i m l k o n l a i - rentl visas pasaules m?rog?, U d a s . k a aj? att?st?ba savs v?rds b?s sak?ms a r i ne vienam vien latvieu a r t i s t a m ,
Kanb?rfi, septembri. _ . Arnolda S m i y
Slollenia SUmvms mnglu ?ealas &acba
Anfi lu Joslas latvleinmeistartltulu lacha p?c papildus sp?les ar A. U e p n i e k u (Oldenburga) i z d n l j a hanoverietis Dai lonis Stauvers ar 45 punktiem (no lesp?* Jamiem 1 p.). Otro v ietu ar t?du pau punktu skaitu ieguva A. Uepnitics . bet t?l?kaj?s viet?s ierindoj?s U. Lapioi (Hanovera) 4 p., O. Celle, J . Uepl?l (abi Dedelstorfa) un V . P?pols (Ortvene) 8.8 p., A. Rudzitis (Verdena) 8 p u n A* Klopotovskls (Dedelstorfa) 1,6 p. T\a* nira Jsunatkiaijums bi ja 18 gadu vecaia Viktors P?pols, kas izr?d?j?s l?dzv?rt?gs pretinieks vecajiem Sachlgtlem,
Turn?rs, kas not ika K. M f l m i ^ va dlb? no 88 aug. l?dz 4. sept , b iJa prieka z?m?gi organiz?ts, un tam v?rngas balt vas ziedoja viet?j?s organlz?eijBS. I>lem 2?l, strauj?s Izce?oanas d?? nevar?ja piedal?ties vair?ki paz?stami achistl^ N o 1847. g. ang?u Josl? LatvieSu acha' savien?b? re?istr?tajiem vair?k n e k i 700 achistlem liel?ka da?a jau Izce?ojusi, un paSreiz ce?? uz A S V poSas ar i abi valdes locekl i Iepriek?j? gada mei"* stars A . Ra??is un A . LiepnIeks.
P?c melstaribas turn?ra notika aafcen<^ sibas ?trsp?l?, kur?s 16 dal?bnieku k o n kurenc? uzvar?ja A . Rudzitis . ieg?dams 13 p., 2. V. U . Lapi?? 11,8 p, 8. v. A . Uepnleks U p.
Jaunais ang?u Joslas meistars D. fitau- vers dzimis 1922. g. R?g? fiachu s?cis sp?l?t 16 gadu vecum?, m?c?damies ko t mercskol?. bet iev?rojam?kus pan?ku* mus guvis v?l?k, start?jot no tJnlversl^
tates ?porta., 1941. g. s?cis stud?t elek- trote<Jhnlku Latvijas unlversltat? u a studijas atjaunojis 1948, g. Ha noveras technlskaj? augstskol?, ko be idJs . g . J?lij? ar diplom?ta incmie?a gr?du.
^ J . Liepi??
mO S T A R P T A U T I S K A I S M E K L & S A N A S D I E N E S T S , A R O L S E N A ,
M E K L ? : Vladislavu D z l g u n u , dzim. 1919. g. U I. Latvij?, p?d, zi?as no V?cijas; Ma?u G a l p e r l n u , dz, 1916. g.. p?d. z. no Stuthofas konc. nom.; Alfr?du O ? L dz. 1028. g. 14. 8., Kuld?g?, p?d. z. 1948. g. no Zviedri jas; Niko la ju G r a u d i ? u , apm. 40 g, V . , dzim. Kurmenes pag., p?d. z. no ItaUjas. iesp?jams, k a kr i t i s kr i evu g?st?; J?ni Gr?v?ti, dz, 1919. g.; M a t i l d i K l a u s i (Krauzi) dz. m?. g. BerUn?. p. z. no Vloclavekas, Po llj?; A l fonu L a l m i ? u, apm. 8738 g. V . , dz. Liep?j?, p. z. no Hallendorfas, Braunveigas apr.; K?rli, L e J n i e 11,
"'^.^^i R^gfi P6<1 z. 1844. ofe?brI no Velm?ras; M a k s i S o l o ?
v e l ? i k u , dz. 1928. g. Liet)?jfl. p?S. s, no VflcUas: Indri?i U l m a n i , dz. 192L g. 24. 7., R?g?, 1941. g. deport?ta. (328) 88
J A U N E K ? U K R I S T ? G A S S A V I E N ? B A S G R ? M A T N ? C A
Z v i e d r i j a
mekl? gr?matu taiak por^ ^^ ^^ vis?s zem?s
un vlBos kontinentos. Izdev?gi notelkumll Br?vaj? laik?, str?d?jot interesantu un v?rt?gu darbu, j ? s varat vlegU
papildin?t savus len?ku?fnus, Rakstiet: I L e t t i s k a K F U M , ,
gr?matn?cu. ^ Regerinfsgatan 68, n , 8 1 o c k b o Im.
^ ^ 8weden, (27^ Atkal dab?jamas Ikvienai namam?tei nepiecieam?s
gr?matas:
V . B?rti?as ..M?Jas cepumi - . . . ?8o V . B?rtl?as ..Praktisk? virtuve** . 4.
Bez tam: Pie Dzintara J?ras** piaS?kals l a t . visko dziesmu kr?jums . . . .
,,Noinod? nn sapn?**, b?rnu gr?ma- ta.Ed. A la ina teksta, j . S t c m - berga z?m?jumi . . . . . . . .
T? pati ang?u valod? , . T? pati v?cu valod? . 2 , .
E d . A la ina ,au8?s ska?as" \ , . ' E d . A la ina ,.T?vijaa kalend?rs"
M50. g., daudzkr?sain? lespie<lu- m?. iUustr?ts . . . .
M . TV?ns Toma Soera p l e d z i v ^
2.50
P a s O t i n f i t : * * . . .
150
V?cija E d . Ala in lm, Lettenlager . .Fisch- bach'* NUrnber^ 2.
Anglij? Ernestam Rlrd?nam, 40. W a r - wlck Ave, London W. 9.
Zviedrij? - Lettiska K F U M , Regerlngs- gatan 68. n . Stockholm.
Izs?ta uz p ? c m a k s u a r ? atsevlS?us ek- semplSrus
Atkalp?rdev?jiem parast? atlaide