tajSm valstim
/Nupat kfi beigusies divpadsmit irlisttt dibinfitfis Eiropas padomes pinni mija. Optimistiem un pesi i?litiem tagad dota iesp?ja izteikt tav9S domsis par liel? eksperimenta penikumiem vai neveiksm?m. Pir- ll?dteni droii vien pieskait?ms kon- i t i l i f i ^ padomes prieks?dis P. B M l O ? j f t M vi?a v?rdos, l^itt l?dzot. M?s esam Eiropas fitrn^ teica Sp?ks, MIUI tagald sagatavojis pamatus Ei-lavtenotajfim valstfm. Mdsu
sesija ""bijusi lekmiga, Jo r.e- Wgos apst?k?os .nums izdev?s
Itrt noorganiz?t san?ksmes darb?bu. Viam bOt laimigit ka mums lemts pledallties notikum? katn milz?ga liozlme Eiropas v?stur?. Tagad %'?l
vajadz?ga drosme un v?lreiz i , Un Eiropa b?s gl?bta/'
Drosmes im p^arlamentam^ kas ttiesi?fi nemaz nebija parlaments, ttim trOka lemSanas tiesibu y|?l var?ja vien?gi ierosinot ari tr?cis: tas sav? darba k?rt?b?
ii?ebija..vair?jies uz?emt tieSi t?du IMTobUmu ilpsprieSanu, kam Eiropas Mv? Visid^fil?k? noz?me. K? p?r- l^ ettimu varb?t vien?gi var?tu iz teikt,, ka SIs probl?mas sesij? tad ilffottaspfirfik teor?tiski, aizsteidzo- tm ttt^ notikumiem, izstr?- <Ulot tnormas, kas praks? re?liz?ja- marvlMIgl apst?kjos, kad Eiropas vien?ba b?s patieS?m Jau de facto -HJiblnfita. MlJacaltaa pirm?s sastatnes patiesa Blrpj?ifi parlamenta b?vei'*, nov?rt? G^fisl?u?gas san?ksmes darbu kon* iervit?vo Dall:^ Mail koment?tors. tJSMJai, beidzoties^ mums ir pamato-0ri??Mt ka padome ar laiku iz- VSrtlstes par likumdev?ju iest?di ? vfcrda ?st?kaj? noz?m?/* Tas pats ?fikrUtftts tad ?si, bet visai kodol?gi rakiturb main?go atmosfairu sesijas dMUcIciJos p68mos, evol?ciju, kas neve^vsi p)e t?da izn?kuma. Pa$?s p?d?jas dien?s domin?ju$as spilgti nacion?las intereses, kuru aizst?v?- Unai izveidojusies gandr?z vai vai-r?ki nacion?li bloki. P?c Cer?ila m Morisona sadursmes tad k?du laiku i?itis, ka 100 deput?tu griip?-pionartU nnijas. Bet t? k?, It?einiot C ^ i l a partiju, neviena ne- frlb?jfi atz?t sevi par .konserv?tl-1 ^ un ihr?niu sod?listi gandr?z vai lab?k saprat?s aring?u konserv?tl- irajiem nek? ar vi?a leboristem, U^i ar? no ?^ nekas neizn?cis. Un lesijai beidzoties m?s redzam tikai li?bui eiropieus un sliktus eiropie- iua,*f konstat? Daily Mail. T?dus, kl|S atbalsta Cer^ i^la pras?bu p?c ie- Ip?j?hll^ 'stingras Eiropas vald?bas iesp?jami dr?z? laik? un t?dus an-leborlstu vad?b?, kas b?stas no
sp?rna elementu majorit?tes pas padom? un p?d?j?s izveido-l?nu t?d?? grib novilcin?t, cik vien Ic?sp?jaif?fis ilgi/' .Konsultat?v?s padomes ierosin?ju
mus tom?r var?s s?kt ^ stenot tikai pfe tam* kad tos b?s apspriedusi 12 irUetu ministru komisija, kas lai- ?im 'nesan?ks pirms novembra bei g?m.' N?koS? padomes (parlamenta) 3lija paredz?ta n?kam? gada apr?li, dl 4sim laikam Joproj?m paliek ntfd?irta ari jaut?jums par V?cijas pieaicin?anu. Nav l?dz?jis Sai liet? ari i^?vl deput?ta Mekmilena atg?din?jumi Cer?ila v?rd? par firk?r- tl?fii sesijas sasaukSanu Janv?ri. Zi- naina interese par So tematu even- tut^ saskat?ma vien?gi gau?m jMepJai?? rezol?cij? par to, ka jau-tt?juma par Jaunu valstu pieaicin?- ianu apskat?ms ministru ,komisij? pirms nfikoS? pl?numa san?ksmes. PidItiskS. komisija un v?l?k ari pl?-Sni^ ms t?pat noraid?ja A. Filipa un OerSUa ierosin?jumu par vair?ku l^ tnbolis^u s?dek?u rezerv?anu tau- Vm, kuru p?rst?vji nevar ierasties Stoasburgfi vi?u pareiz?j? politisk? rej?^ Ima d?l. Noraid?ana motiv?ta ar to, ka S?ds solis nesasniegtu savu n^ ?ki> pie kam gan m?kstinoi ap-rldilts,' ka ar o l?mumu nav do m?ta novilkt Eiropas robeu austru mos. Kfi zin?ms, sesijas s?kum? bija raduS?s diezgan sasp?l?tas attiek smes konsultat?v?s padomes un 12 mlpiiS^^ komisijas starp?. Lai ma-jdn?tu nepat?kamo iespaidu, uz se sijas sl?ganu Strasburg? piln?gi negaidot ierad?s ministru komisijas prieks?dis P. van Z?lands, kas Le Monde tuirien?s p?rst?vim bez ap-lii^lem atiris ?du. sava brau ciena nol?ku. Bez imi tagad?jais b<4?u ?rlietu lAinistrs izteic?s: Es atz?stu, ka konsultat?v?s padomes darb?ba bijusi sekm?g?ka un pla? ki ndk? to sagaid?ja visliel?kie op timisti. Strasburgas san?ksme apzin?jusies sava darba svar?gumu un tlprin?jusl visus Eiropas idejas c?n?t?jus p?rliec?b?, ka is pirmais m??in?jums ir visai sekm?gs ies? kums. Priv?to H?gas, Briseles un liondonas konferen?u viet? mums
Berl?ne (F). Rietumeirop? Jau pirms vair?kiem m?neiem par?d?j?s inform?cija, ka Padomju savien?ba militariz? Austrumv?djas policiju apbru?ojot to automatiddem Iero?iem un tankiem. BletumberlI-nes laikraksts Der Abend tagad zi-?o? ka krievi nol?mui atjaunot ari v?cu avi?ciju. P?c padomju milit?r?ki p?rvaldes r?kojuma agr?kajam v?eu lidot?ju pulkvedim Hartnakam esot uzdots sag?d?t apkalpi 2(H) lid-mln?m. Lidot?ju r?c?b? krievi nodevuSi Perlebergas un Mark Bran-deiiburg?s lidlauku. Agr?kaj?s Magdeburgas lidot?ju kazarm?s esot novietoti bumbveu. nov?rot?ji un pitotL Britu licenc?tais Sozialdemo-krat savuk?rt zi?o, ka ?en. fon Velchs, kas komand? Austrumv?djas policiju, izdevis r?kojumu nekav?joties pieteikties visiem pilotiem un nov?rot?jiem, Ja t?di atrastos, vi?a padoto rind?s. So inform?ciju pagaid?m neapstiprina ne ^amerik??u, ne britu okup?cijas * iest?des. K?ds ASV milit?r?s p?rvaldes p?rstat?s AP korespondentam tom?r heofici?li" i:?teicie8, ka inform?ciju par avi?cijas atjaunoanu Austrum-v?cllj? esot sa??mui ari amerik??i. Die Neue Zeitung pag. ned?}as beig?s zi?oja, ka austrumu policiju tagad apbru?o prettanku Uelgaba-llem un zenitariil?riju. Vair?kas vien?bas Jau sa??muas, agr?kos v?cu 7,5 un 10,5 cm lielgabalus. Bez tam austrumu policistiem izsniegts ari liel?ks skaits t. s. St4ina ?r?e?u ar 16 stobriem. Otra pasaules kafa laik? krievi o ieroci ar liel?m sekm?m Izmantoja vis?* austrumu front?. Blakus Inform?cijai par austrumu poU^ ilJas apbru?oanu modemiem ierobiem, Berl?n? sa?emtas zi?as, ka art Padomju savien?ba nol?musi dibin?t v?cu vald?bu sav? okup?cijas josl?. Nesen padomju galvenaj? m?tn? Karlshorst? notikusi slepena apspriede, kuf? is l?mums pie ?emts. P?c Maskavas nor?dljumienk vispirms Austrumv?cijas vald?bas dibin?anu ievad?ot SED propaganda. Krievi esot pav?l?jui v?cu komunistiem m??in?t iegalvot iedz?vot?jiem, ka tVienIgi rietumi vaino- 16 dienas zem juras
Jaml V?cijas sa?elan?. Lai attaisnotu savu ricibu ieddvot?ju acis. Padomju s a v i ? ? gribot at?aut ari vH?ans^ pip kam oreiz neb?ot vis viens saraksts, bet vaij^kL Vien?g?s ba&is k r i e v i ^ radot izn?kums t s. tautas padomes v?l?an?s, kur?s SED cieta smagu neveiksmi, Jo daudzi v?ciei tom?r bija iedro-^in?juies pateikt n?. Iniorm?ciju par| Austrumv?cijas vald?bas dibin?anu ieguvis ari AP p?rst?vis Berl?n?. Padomju Iest?des nol?muas o instit?tu rad?t 6 m?neu laik?. P?c tam Austrumv?-ciju uz?emot kominforma saim?. Visus svar?g?kos ministru poste?us ie?emot Maskav? izskolotie SED loce^i. V?cu zi?u a?ent?ra DPA v?sti, ka padomju iest?des nol?muas saviem m?r?iem izmantot ari agr?kos naci partijas biedrus. Vi?iem uzdots rakst?t saviem draugiem un radiem Rietumv?dj?, lai tie iest?jas par V?cijas vien?bu.
atradisics aizst?v?an?s
Francija v?l lolo ceribas uzvar?t Kremli ar ^^ parliecinasanu^ ^
?rsts nostabiliz?^ lielvalsts^sadzivi KEUS PXEUECIN?TS,KAFRAk. CU STR?DNIEKI ARVIEN RET?K PILDA KOMUNISTU R?KOJUMUS
Tttlon? (M). P?c sepadsmit dienu nep?rtraukta brauciena zem ?dens Tulonas ost? no Lori?nas Francijas zieme?os ieradusies fran?u zem?dene 25-18. Sl zem?dene k?d reiz bijusi v?cu flotes ?paums un apjj?d?ta ar t. s. norchela" ier?ci, ?^ as pie?auj ienlranas st?vokl? d?ze?motora lietoanu un gaisa atjaunoanu. Braucien? piedal?j?s 55 J?rnieki, kas visi Ilgo uztur?anos zem ?dens p?rcietui labi bez k?diem 'vesel?bas l>oj?jumlem. Kaut zem?dene var ienirt l?dz 200 m, brauciens veikts 1618 m dzi?um?, ar 56 mezglu ?trumu. M?s neesam veikui nek? ?rk?rt?ga,'* st?st?ja zem?denes' komandants saj?smin?tajiem sagaid?t?jiem. M?s vleti?gl grib?j?m pier?d?t, ka ar? Francijai ir J?rnieki, kas n?kamaj? kar? var?s sekm?gi apkalpot zem?denes, vien?go ieroci, pret kuru ar? atombumba ir nesp?c?ga." Zem?denes ?rsts konstat?ja, ka, iz?emot zin?mu nogufumu, visi komandas locek?i j?toties labi. Pati zem?dene turpretim stipri apr?s?juai ^n tai steidzami j?iet remont?, .La| c?n?tos ar komandas nogurumu, zem?denes komandants bija par?p?jies par pietiekamiem las?mvielas kr?jumiem. Katrs j?rnieks caurm?r? izlas?jis 50 krimin?lrom?nu. Fran?u zem?denes veikums tom?r nav pirmais ?da veida- sasniegums. Tagad nosk'aldrojies, ka k?da amerik??u zem?dene jau pag?juaj? gad? neiznirstot. ??rsojusi Atlantijas oke?nu starp ASV un Angliju 15 dien?s. Bet visilg?k ieniru? st?vokl? bijusi k?da ang?u zem?dene 3 ned??as. Lai kav?tu laiku, ?s komandas j?rnieki noskat?juies neskait?mas kino filmas.
Farise (U). Kad 10. septembri pag?ja gads, Francijas vald?bas priekgal? ?r?ji neizskat?gais premjers Henrijs ?eljs, pai fran?i sev Jaut?ja, k? gan tas Var?jis notikt. Neviena fran?u vald?ba p?c atbr?voan?s no v?cu okup?cijas un Degola aizieanas nav notur?jusies tik ilgi pie varas un nevienam premjeram ari nebija j?st?jas amat? tik kompUc?t? situ?cij? k? Kel-jam. Vi?a priektecis A. Mar? notur?ja vald?bas grous tikai 3 m?neus, bet R. Sum?na premjera laiks beidz?s jau p?c 3 dien?m. Kad Kei-ja kabinetam pirmo reijf izdev?s dab?t parlamenta uztic?bas votumu, jau tad daudzi nevar?ja saprast, k? tas vi?am izdevies. Bet vienk?rais caurm?ra deput?ts Keijs, p?c profesijas lauku ?rsts, neielaioties ekstr?mos, un un sava, ener?isk? iek^-gada laik? pratis tik pamat?gi nostabiliz?t Francijas sadz?vi, ka, atskaitot komunistus un golistus, neviens palaik nedom? par Vald?bas mai?u. ^ Intervij?, ko Keljs sa^ as vald?anas pirm? gada jubilejas priekvakar? deva France Illustration redaktoram, vi?a pareiz?jo st?vokli Francij? raksturoja ?diem v?rdiem: Maz pamaz?m m?su zeme atbr?vo-. jas no bai?u kompleksa, kas to nospieda visus p?ckara gadus. Esmu p?rliecin?ts, ka fran?u str?dnieki arvien ret?k un ret?k pilda komunistu r?kojumus." Visi fran?u laik-^ raksti atz?m? vald??Das viena gada past?v?anu, uzskaitot aj? laika spr?d? g?to$ pan?kumus. Sevi?i uzsver pre?u cenu samazin?anu un stabiliz?anu, franka' mai?as v?rt?bas pieaugumu un r?pniec?bas produkcijas pacelanu par veselu treda?u augst?k nek? 1938. g. Ar? og?u ieguvums gada laik? pieaudzis par 13 proc. S?kum? Keijam biei p?rmeta ne-kust?bu un ener?ijas tr?kumu. Ka t? par vi?u hm?ts, premjeram nav paUcis nosl?pums: Tagad, p?c viena gada pieredzes, es nek?d? ji?a vairs negroz?u savu politiku. Izr?d?s, ka ener?ijas tr?kums,! ko man tik biei p?rmeta, valstij nemaz nav n?cis par ?aunu." P?d?jo 2 gadu lab? raa, Marala pl?ns, Berl?nes blok?de un situ?cijas nostabiliz?ana Rietumv?cij? bija faktori, kas no savas puses pal?dz?jui lauku ?rstam Keijam g?t augst?k aprakst?tos pan?kumus. M?su premjeram izdevies pazemin?t slimnieka dru daino temperat?ru," p?rnest? noz?m? saka fran?i^ un tagad visa zeme atelpo."
Internacion?l? zi?u dienesta Eiropas biroja vad?t?js Kingsberljs Smiss (Kinigsbury Sn:Vth) savas rakstu erlJas Ja s?ktos, kar" b^gu da?? ?ujorkas Dally Mlrror slej?s iztirz? Jaut?jumu, kad un kur iesp?jamais ka?S starp Krieviju un Fiietumvalstlm var?tu uzliesmot, un kur' rietunmieku strat??i pl?no Eiropas (;aizst?v?anas poz?cijas. Smlss apgalvo, ka rietumnieku mlUt?i^ p&indu iedcats esot, ka Padomju savien?ba var?itu s?kt uzbrukumu tuv?kajos 5 gados p?c 1950. gada, Ja Kremlis milit?ro sp?ku l?dzsvara aizkav?anu iz?irtos pan?kt ar mUlt?rakclJu. Sls plelaldums b?z?ts uz Iesp?jam?bu, ka laik? starp 1952.55. gadam ari Krievijai var?tu b?t atombumba. Bez tam pirms 1955. gada Rletumelrop|iS apbru?oa-na v?l neb?tu tikt?l veilkta, lai t?s aizst?v?anai var?tu cer?t notur?t Elbas vai Relnas l?niju. Strauj iebrukums Francij? un t?s kaimi?zem?s t?d? gad?jum? Kremlim dotu lev?rpjamus kvantumus modema apbru?ojuma, bru?oan?s r?pn?cas, jauhiek?irtotas , avi?cija^ b?zes un vis?da veida apg?des l?dzek?us. Daudzi fran?u politi?i taj? pa? laik? dom?jot, ka ?oti lielas bo?eviku uzbrukuma briesmas izrais?tu ari nietumnie?u izS?irSan?s Atlan-tljas pakt? l^alstlt Hietumvficljas valsti un to apbru?ot Fran?u politisk?s aprindai pax Atlantijas pakta aizst?v?an?s l?niju Fi'rop? vlsplrm? k?rtfi grib?tu redz?t Elbu un tad tikai Reinu. Tam t? b?tu j?b?t maz?kais tik Ilgi, kam?r V?cija sa?elta divi josl?s starp fletumVem un austnunlem. Elbas l?nija nodroin?tu rietumiem r?pnieciski svar?go B?ru, kas, non?kot bo?eviku rok?s, liel? m?r? stlpnin?tu Krievijas kara potenci?lu. Bez tam aizst?v?an?s l?nijas itvir^ z?ana uz austrumiem no Reinas labv?l?gi stimul?tu fran?u aizst?v?an?s gribu vn dotu pamatu Jau tagad Piietumv?clj? staclon?t Atlantijas pakta sabiedroto sp?kus. ' Fran?u ieskatu par Elbu k? pirmo Rietumeiropas aizst?v?anas II*-nlju un Reinu k? pt?u t?^ ? aizini?-gur?, nesenaj?s ?ener?lSt?bnleku apspried?s Pawz? esot princip?" akcept?jis ari ?ener?lis Om?rs Bred-Hjs. Taj? pa? laik? k?ds feldmarala Montgomerlja t?ba vlrsn. Klngsbe-rljam Smlsam atzj'nies, ka, lai. notur?tu Elbas vai Relnas l?niju tik ilgi, l?dz efekt?vu pal?dz?bu var?tu sniegt ASV, b?tu nepiecieamas vismaz 4060 dlvBfijas. Bet tagad fran?iem kara dienest? esot tikai 6 tr?c?gi apbru?otas div?zijas, kuras var?tu izmantot piemin?tam uzdevumam, un ang?ii un p?r?j?s rietumvalstis vajadz?bas gad?jum? t?l?t var?tu dot v?l 5 div?zijas. Ar ?m 10 div?zij?m neb?tu iesp?jams kombin?tu krievu sauszemes un gaisa sp?ku uzbrukumu attur?t pat vienu ned??u. To iev?rojot, esot apsv?rta varb?* t?ba, stacion?t pie Relnas vai Elbas 10 amerik??u, ang?u un kan?diea div?zijas, kas tad, kop? ar Jau piemin?tiem pau rietumnieku sp?-
tagad jau ir ofici?las soci?l?s un politisk?s p?t?anas iest?des, kas pav?rs ce?u san?ksm?m, kam neb?s; vairs konsultat?vs vai pagaidu raksturs^ bet kas jau veidos pau Eiropu . . .." L?dz?gi izsak?s ar? BBC koment?-tors: V?l gan p?r?k agri gal?gam spriedumam, bet Strasburg? ir neapaub?ms pan?kums. B?s laikam t?, ka sadarb?ba atsevi??s probl?m?s pak?pet?iski paplain?sies l?dz valstu suverenit?tes br?vpr?t?gai ierobeoanai visp?r?j? labuma d??. Galvenais uzdevums joproj?m ir mor?l?s autorit?tes nodibin?ana." Ofici?lie run?t?ji un pasaules prese Strasburgas san?ksmes darb?bu atzinusi par izcili sekm?gu. Vai t?pat dom? ari tie miljoni eiropieu vi?pus dzelzs aizkaram, kurus, no br?v?s Eiropas atgrieztus, Strasbur
g? reprezent?ja vien?gi vi?u trimdas organiz?ciju p?rst?vji? Kad Erio sav? atkl?anas run? piemin?ja austrumus, kuriem vienm?r atv?rtas parlamenta durvis^ to var?ja gandr?z saprast k? aicin?jumu tiei Austrumeiropas tautu apspied?jiem ari ierasties Strasburg?. Bez atbildes turpretim palikui visi o tautu patieso p?rst?vju iesniegumi un memorandi. Sos p?rst?vjus nepielaida parlamenta s?d?s pat k? npv?rot?jus un reto vi?u aizst?vju ierosin?jums pat par simboliska s?dek?a atv?l?anu ar? noraid?ts. J?saka, ka o tautu p?rst?vju iztr?kums Strasburg? nav tikai organizatoriska k??da vien, bet ilustr?cija tam, ka stipri politiski sp?ki savu ?pato vai vislab?k? gad?jum? taktisko apsv?rumu d?? joproj?m vair?s atkl?t?s sadarb?bas ar E?ropas apspiestaj?m taut?m. !s
DAOS V?RDOS Rekorda kas p?rsniegs iepriek?jo gadu par 30 proc. ogad gaid?ma Savienotaj?s valst?s. Divi simti Jap??u lidot?ju pareiz c?n?s ??nas komunistu rind?s, paskaidroja ASV okup?cijas sp?ku virspav?lnieks Jap?n|i ?en. Mekar-t?rs. L veic? atkl?ta liel?ka spiegoanas af?ra valsts v?stur?. 20 gadus nep?rtraukti k?ds galven? t?ba atbild?gs darbinieks ik dienas inform?jis k?das nemin?tas ?rvalsts a?entu par veices armijas apbru?ojumu, jaunin?jumiem taj? un tecKniskiem izgudrojumiem. Baid?s, ka ? inform?cija b?s nos?t?ta uz austrumiem. Sarun?m ar Franko uz Sp?niju devuies ASV tautas vietnieku nama j?rniec?bas komisijas 7 locek?i. Brauciens notiek p?c Franko Ierosin?juma un sarunu programm? jaut?jums par aizdevuma pie?iranu Sp?nijai. Deleg?cijas vad?t?js dep. Demss Merfijs iest?jies par aizdevumu, jo Sp?nijai ir svar?ga strat??iska noz?me eventu?la kara gad?jum?." 13 cilv?kos no?vis gara aptumoan?s br?d? ASV kara veter?ns Hovards Unr? ?udersijas tat? Kemdenas pils?t? 20 min?u laik?. Amerik??u karav?riem un civil?s p?rvaldes darbiniekiem V?cij? tagad par mark?m at?auts pirkt v?cu veikalos neracion?t?s preces un apmekl?t v?cieu restor?nus. Vi?iem t?pat at?auts p?rdot v?cieiem savas person?g?s mantas.
?iem, gan sp?tu uztvert p?kS?ubo?^ evlku uzbrukumu tik ilgi, iekams^ ?i?? var?tu s?kt piedal?ties ASV^ taktiskie gaisa sp?k ,^ kas ar saviem] trieciilem pret krievu sp?ku kcn i^ centr?jumiem salauztu ofens?vai sparu. So oper?ciju sekmes lieli m?rfi Iz?iirtu apst?klis, dk slepoA Krievijai izdotos sapuldnSt usbrtt* kurnam savus s p ^ . Ja is kustlJ bas atkl?tos Jau daas ned??as itooi trieciena s&uma, tad konfUkta us*| Uesmoanas brldf Franalj? var?tu] atrasties iev?rojamas sabiedrolol gaisa arm?das. Francijas ?ener?lt?bs esot liecin?ts, ka. Ja b?tu bru?ojumi? Francija var?tu dot 10 frontes div?zijas pirmaj? wdbrukuma dl^A bet 20 dlv. kaujas k?rt?b? divi mi d??as p?c mobiliz?cijas, Ja vien m?nistu p/.ekt? kolonna nopie neapdraud?tu mobiliz?cijas pU|i| re?liz^imu. Ta?u pat ar pamatigd amerik??u pal?dz?bu, tik lielu fraM ?u s p i ^ apbru?oanas progrfanmij prjBts?tu vismaz gadus. Sin! ap stakli ari sl?pjoties nietumnldoi? strat??u ieskatu pamatojiuns, 1^ tiei tuv?kie 5 gladl b?ot pasautos? mieram viskritijs?kie. DaudTkl Eiropas valstsv?ri domi1 Jbt, ka Iesp?jam? 8. pasaules uzliesmojums var?tu rasties Bf nos, no kurienes izplat?tos tfiUk.] Vi?i neauboties, ka Kremlis neat* laidlotles no p?l?m dab?? p^ e malas T?to. R?pes darot tas, ar k?dled so?iem Maskava to m??in?ot pa^ n?kt. Rietunmieku diplom?ti pa sv?trojot, ka tik dlgl, kam?r ar Tito dumpi pret Kremli t? dienvidu! flanks paliecot atkl?ts, bo] karu ar rietumiem nes?k$ot. Bet] Ja tie pret Jugoslaviiju v?rs?otlesari milit?riem l?dzek?iem, tad t? b?ot] nep?rprotama 3. pasaules kara] prieksp?le. Rietumu diplom?tu aprind?s arl| dom?jot, ka Ja Jugoslavljai uzbr?k* tu t?s keiiml?i Padomju savten.} satel?ti, tad b?tu lielas iesp?jas, kft konflikt? iemais?tu Grie?iju. T?s ie| rauana konflikt? savuk?rt novestu] pfle lielo *^ austrumu un rieim?l sa^ i^ irsmes. J?au?^^^, vi Tito likvid?an? sarkan? armija va-| r?tu piedal?ties jau s?kum?. Dro|l| vien s?kum? uzbruc?ji b?tu Krem?a sateHU Alb?nija, Bulg?rija,] Rum?nija un Ung?rija. Ja t?da inl Ut?ra Intervencija dotu ?trus pan?kumus, tad gan varot pie?emt, ka? pie belgu nostr?d?anas" piedali" tos ari padomju spfkl. Bet T?to esot p?rliecin?ts, ka vUfl^ 50 div?ziju stipr? armijaap^.000| v?ru, kurus var?tu papildin?t l?dz Ij miljonam esot viena no lab?kaj?m Eirop?. Lai gan jugoslavu avifi-^ cl ja esot v?ja un tr?kstot ar? smagol iero?u, rietumu mllit?rUetprat^K pielaiot, ka T?to sp?tu sekm?gi aizst?v?ties pret saviem tieajiem kal-; ml?lem, ta?u sarkan?s armijas veltnis to samaltu pavisam ?s? laik?. Ja turpretim Krievija p?k?i izf ?irtos par karu, lai aizkav?tu Rle^ tumelropas milit?ro atkopanos un: l?dz ar to ar? milit?ro sp?ku l?dz-svaroanos, tad j?dom?jot, ka uz-; brukums rietumiem b?tu ties, nevis caur Balk?niem. Rietumnieku milit?risti dom?jot, ka tas var?tu Izpausties padomju avi?cijas uzbrukumos atombumbu fabrik?m un r?pniec?bas centriem ASV, sarkanajai armija taj? pa? laik? ??rsojot Rietumeiropu. Bez tam, ja padomju savien?ba t?da? netiktu pak?auta atombumbu sitieniem, rietumi b?tu spiesti sffldi I c??u ar? sav?s m?j?s pret pasaules revol?cijas centieniem. ?zijai tad jau atrodoties komunistu rok?s un liel?kai da?ai, ja ne visai Eiropai sarkan?s armijas okup?cij?. Fran?u politi?i pie tam dom?jot, ka Ja komunisti non?kot no dzelzs aizkara l?dz Lamanam, tad ar to b?ot likvid?ta ar? Rietumeiropas intelektu?l?s savien?bas l?nija. Visp?r?gi, daudzi Eiropas politiskie nov?rot?ji dom?jot, ka ja Atlantijas pakta n?cijas b?ot spiestas pret Padomju savien?bu sevi aizst?v?t milit?riem l?dzek?iem, tad uzvaras cena var?tu b?t saist?ta ar briesm?m p?rliec?gas saimnieciskas nov?jin?an?s un Eiropas civ?liz?cl-jas sagrauanas d??, Amerikai un Rietumeiropai zaud?t savu tagad?jo dz?ves veidu. S? iemesla d?? Francij? daudzi dom?jot, ka rietumu valstsv?ru visliel?kais uzdevums tagad esot uzvar?t v?sturisko politisko c??u ar Kremli bez milit?ra konflikta. Padomju savien?bas vad?t?ji esot j?p?rliecina main?t savu ?rpolitiku un atteikties no idejas par komunisma virskundz?bu vis? pasaul?. Daudzos Rietumeiropas politi?os arvien cie?k nostiprinoties p?rliec?ba, ka,, ja to neizdosies pan?kt, tad kar starp austnunlem un rietinntem esot nenov?rams.
is ncib? VI ??jaunsai Ai
i^ ir^ g^ans Borba pubU- ]^mrd^ta Beblera StTar^ iztur?anos \ Mestas jaut?jum? ine viea pSr?jo valstu -i8 ties?bas, bet ari;UN tva nav pien?cis . ?stais ttiiwtid8 Jugoslavijas un i llvlenlbas starp? polltis-
SM Beblers uzsver, ka C?ivpivusl Jugoslavljai itrivu akcija ?rpolitik?, le-?llAiltu apstiprin?jis Krem-''Pato?u savien?ba turpre-.?iliil atrlstaSJusl Jaut?ju-
M koDiunistu
I (E). Britu okup?cijas izii^, ka in?s dien?s no ? joslas uz Bietumv?dju iii?i?^ komunistu vado?a IIAna?a d?ls Jozefs. Apr?l?, Msii&M Padomju ^avien?- ?#a m Iest?j?s Austrumv?cl-ptilaB M^\? ,J(ad es re-llttliein nol?kiem krievi ap?a ipmlca* policiju," paskaid-* iwls Heimanis, es nol?mu B^doanis juniors l?dzis britu Mttardabu. Ceturtdi^ vi?u no Berl?nes p?rveda uz fflijas okup?cijas joslu. W 85KIJ8SS KATO?U
0 APCIETINS8ANA8
m.--Ap p?rst?vis zi?o no ;Oiin?s dien?s ?echu sl?pe-apclettnSjusl ?oti dau-u kato?u gar?dzniekus, skaits pagaid?m nav zi-Jjuplgi sl?pj. Slovaku ^ ^ ^ j a sa??musi no Pr?- mm^m uzraudz?t katru W?u v?r?bu velt?jot
?f^ lfv^ ''^ ^^ ^^ ^ j?zi?o 1 & ; J^^^g^ t?d? '^ lotaot cietum? l?dz 25
^koinStr^ ^aznicas dur-iek?. . ^ ! ^ k a l padzinuas.
\ ^ ^ ^ ar 20.
BBC deklar?i as Ap pirms ] Vaingti provol" n?lais Alb?nlj stls un Grle?lJ so?a, ki katastri AP grie?u sv?rusi tlsk?s mam vien?ba karam b?nlja vokl?, sp?jami vai pa LondoL vald?ba ??m Q] jon? nr klem t: r?t k tiierlju. Apvi ue kcr ba, no Imant vas ai v?rsts, saules dz?bas bas pai p?rst?' d?bas per?kli Usk?s t?stas agt?k l?dzek?i ?ljas neml j?s Inti grie?u tv?ruS? izdev?8^ Gramo! V?cu. kijas ?i k?m d( ar am( Abiem jiem vi ?lja r?l ta, ja ; k?rtosit aprinda ietelkuJ^ dursme? kata8tr< zin?m, ; spried? vinu v? ?nijas] m? ne\
K- V
W ' otiks Jj^i^S^ P?ries Josl?,