ait? ?imenes zinr.. nov?rt?. Nesen
igenas konferences gr?ti izvietoTa' h aj? grup? bi]a f ' yi^l^s, resp. dauSb r tf_jaut?, ko dos S r ^ W pusm?am v/;.
grantu p?ris vai leniniece. fiie^
>akotne nedos ne imi [iJ nedz ari Z^^,^ NJ. Tagad?j? '^^ SS ?os m?su valsts jaS bdls dz?vi, kad 5 . Ari vieninieku vidn 8^, upur?jot person?g!
^ strada ui un v?l f
laba, bet t?du nav iet par vair?kum?l
iz?em vieniniekus un itus p?rus lidz 45 ?imenes uz?em tikai
vec?ki par 1^ g a tma savuk?rt ?imenes
b?t vec?ks par 50 neb?tu laiks m?su
riezties pie hum?nS laibas un nor?d?t, cik
tei dos b?rniem 1948. gad? Austr?lija fin?tu Imigr?cijas ak- ^usu vieniniekiem bi. pjas, bet tie attur?j?m ks uz t?lo zemi.
[vjl toreiz Ieteica tau- ^p?jas Ilg?k paJiktEi-
tagad notiks? M?su 10 komisijas pierak- ' uz Austr?liju, bet
?imen?m ar t?viem, 150 gadiem, b?s j?pa- [ai o ?ime?u apgSd-
v?rt?gs fizisks dar. 45 gadus vecais vie-
Ji galvai viena b?da 'ts vienm?r visos ap- ' izsit?sies cauri dzl-
par ?imeni to ne- ?evar braukt uz vienu ?t vai klimatisko ap^ V Jo J?dom?, k? b?r- ?parastos apst?k?us.
??d?jais laiks kaut ko hvietoSanas lab?. Va-
istr?lijas vald?bu, uz- nenes bez ?imenes
. ierobeoanas. M u ?imenes, tad b?s
tauta un Latvijas E. ?dris, Minchen5.
[KTORU VADITSJU :URSI
arodskolas veikuas DP lab?, vair?kiem ^ku iem?cot der?gus lus, 0* kuriem ne Izce?dSanas nodroi-
itenci. Viens no aro- [gi nepiecieams Iz
kur aizbrauc?ju liels lauku darbos, ir la, Jo traktors Jau-
?lnlgi aizst?j zirga )?tu iem?c?ties 5o ?g?anai nav vaja- laiks, v?l ari tagad
?udz, pret?ji citiem l?c?s Ilg?k, bet no-
IIRO traktoru vadl- kursu neatbalsta,
motiv? t?d?j?di, ka >as programm? ?di s?ti, un r?koties pre-
nevarot. Liekas, ka :?ds noteikumu pa- sr?d?jies sp?c?g?ks Izlves nepiecieam?- sirsnigs l?gums ta-
savu nost?ju mal- il var?tu apg?t pras- linaj? darb? b?s loti
Avots, Eslingen?. i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i "
mm
lutiesu iev?r?bai ?zticigo virsprieste- ? paskaidro: ?v iesp?jams visiem ?dzajiem l?gumiem
par galvojumu sa- h?t latvieu parciz- ?umus pieteiktajiem ?lalls tiei Church [Izraudz?tos kandi- ?rt? izsauks uz par- 1 p?rst?vjiem attie-Manis izdot?s ap-
komisij?s, k? no- ITO, jo t?s nevar
?itiju, ka re?istr?t? Ine galvojumu tie- ?u garantiju n^var as s?d? Pasinga .andstrits solijas I lai tiem pareiz 1- istr?juies CWj>.
ijumus vismaz iiaz [?r sadal?s vi?iem ?jumus.
il? kartot?fcfl [p?rvietota no Ba igu. Adrese: (I"' \ea, DP Camp.
L A T V I J A Tredien, 1949. g. 28. septembri.
Neciest p?rest?bas nav ..noziegums pret tautu" ^ Main?t darba vietu resp. atst?t galvojuma dev?ju noz?m? noziegties pret savu tautu, . tik asus v?rdus k?da las?t?ja v?stul? Latvij? bija lietojis k?ds tautietis. Cik ?dien v?rdiem ir paties?bas un cik tie teikti viet?, tikpat tie ir ari nep?rdom?ti. Pirmk?rt, t? nevar teikt jau glui vienk?ri t?p?c, ka no nometnes V?cij? nepavisam nav p?rredzami apst?k?i, dz?ve un sadz?ve Amerik?. Ir pareizi, ka ?tra darba vietas mai?a var rad?t r?gtumu garantijas dev?j? un reiz? mazin?t iesp?jas v?l nometn?s esoiem nok??t ai krast?. Bet katrai lietai ir divas puses un t? ari .ai. Daudzi amerik??i galvojumus devui ?stas humanit?tes d??, lai pal?dz?tu nelaim?gajiem austrumu politikas upuriem, bet tai pa? laik? DP i r aicin?ti ar? citu apsv?rumu d??. Ar? pie mums k?dreiz bija t?, ka tie saimnieki, kas nevar?ja dab?t viet?jos str?dniekus, bija spiesti saist?t darb? tikai ?rzemniekus resp. po?us. Un ar? e Amerik? i r t?pat. Nav viens vien t?ds darba dev?js, kas DP izsaucis t?ru apr??inu d??, cerot g?t l?tu darba sp?ku, str?dniekus, kas nekur nevar?s aiziet, ja ar? tiem maks?s tikai pusi no viet?jo str?dnieku algas, str?dniekus, kas nevar?s s?dz?ties, ja 10 stiundu viet? b?s j?str?d? 14 un vair?k. Un te, Iflk, ir neviet? saukt par noziegumu darba vietas mai?u. T? i r taisni nepiecieam?ba, lai ne tikai nok??tu cieamos darba un dz?ves apst?k?os, bet lai ari skaidri un nep?rprotami pasv?trotu, ka notikusi dzi?a mald?an?s, jo latviei ta?u nav nek?da vergu tauta, . - Tas ir velns, ne cilv?ks, t? llllllllllllllllllPlllllllillllllflIlllllllllglIlO
Ar?entina pavalstnie c?bu dod, bet n e u z s p i e
Latvieu savien?ba Argent?n? k?uvusi daudz ros?g?ka. Aicin?jumam apvienoties sekojis urn?la Latvija izdev?js un atbild?gais redaktors J. Bite, kas 12 gadu, c?noties ar v i s?diem ??r?iem im gi'?t?b?m, vad?jis lidz im vien?go ?du izdevumu Dienvidamerik?. urn?ls turpm?k b?s* savien?bas oficiozs un visu inform?ciju avots. L?dzin?j? A r gent?nas emigr?cijas kom?isijas latvieu sekcija izbeigui darb?bu, t?d?? ?da sekcija nodibin?jusies pie savien?bas, lai nerastos trauc?jumi iece?oanas liet?s. Argent?nas iece?ot?ju pie?emanas komisija V?cij? gan v?l nav ieradusies, bet, k? mums atk?rtoti z i ?o no Buenosairesas, Argent?na dr?zum? tom?r atjaunoot imigr?cijas akciju, uz?emot tos, kam sav? l a i k? pies?t?ti v?zu sol?jumi (visa pro-mises). Imigrantus pie?emot tikai lidz 40 g. V. Ta?u ie noteikumi var?tu main?ties, kad pati Argent?nas komisija ierad?sies eit un iepaz?sies ar apst?k?iem. Paplain?ts i n dividu?lais izvietoanas darbs s?ksies, kad katr? novad? b?s izraudz?ts ?pas speci?listu virsnieks", kura uzdevums b?s k?rtot un mekl?t iesp?jas speci?listu izce?oanai. Nesen pie?emtais Argent?nas groz?t?s konstit?cijas 31. pants nosaka, ka ?rzemnieki, kas iece?ojui, nep?rk?pjot past?stoos noteikumus, bauda visas civil?s un politisk?s ties?bas. P?c divu gadu nadz?voanas Argent?nas territorij? ir ties?bas l?gt pavalstniec?bu, bet p?c 5 gadiem to ieg?st autom?tiski, iz?emot gad?jumu, ja deklar? pret?jo v?l?anos, bet iedz?vot?ju, kas pavalstniec?bu nav pie??mis, valsts territoriju atst?t nespie. T?tad past?voie A r -' ?entinas likumi nek?dus ierobeoju- i mus nedz spaidus iece?ot?jiem ne-i uzliek. Ar vald?bas piekrianu Argent?n? nodibin?ta 22 taut?bu pretkom?ni-stu organiz?cija, ko vada parlamen-^ deput?ts kato?u gar?dznieks F i l i -Po. Organiz?cija 12. oktobr? paredz rikot visu taut?bu g?jienu ar nacion?liem karogiem no parlamenta uz vald?bas namu, ]ai iesniegtu savas pras?bas un v?l?jumos vald?bai. T ? du g?jienu agr?k nekad neesot b i -i^ s, un, ja vald?ba to at?auj , to var uzskat?t par sevi?i labv?l?gu z?mi Argent?nas nost?jai, (in) IZCE?OANU UZ A R G E N T ? N U , mums zi?o IRO aiT!,erik??u jos-individu?l?s emigr?cijas noda?a, dr?zum? ats?ks. Ieinteres?t?s P^ r^sonas p?c inform?cijas var griezties tuv?k? IRO izce?oanas iest?d?, '^^ s iesp?ju robe?s vi?u l?gumus atbalst?s. Jaunais izce?oanas notei-^ i^mg paredz emis^ir?ciju uz Ar?^n-tikai nelielaf grupai. Priv?tu, pkaru uz?emana ar Ar?ent?inas konsul?tu nav iesp?jama, jo v?stul?m neatbild?s. Personas, kas atbilst Argent?nas nosac?jumiem, konsulu var?s sastapt izce?oanas centros. (in)
pa^n eku kas darb? bija izsaucis 18 latvieu. Katrai ?imenei soHto dz?vok?u viet? visi 18 bija novietoti ceiras mazas istabi??s. Vasaras ^'r^t""'.^'^^'' nesa?emot pien?-cigo atp?tu, k?ds no tiem zaud?ja dz?v?bu. K? v?l?k noskaidroj?s, far^ mas ?panieks sen vairs nav var?jis dab?t viet?jos str?dniekus, t?p?c pat bijis vienojies ar cietuma administr?ciju un farm? nodarbin?jis cietumniekus. P?d?jo aizst?anai tagad bija atvesti DP. Par godu V a ingtonas DP komisijai j?Uecina, ka ta par necieamajiem apst?k?iem uzzin?jusi, farmeram latvieu DP at??ma un izvietoja pie citiem darba dev?jiem. Bet is nav vien?gais gad?jums, i^aut gan ir uzsv?rts, ka DP maksas t?das paas algas k? ejienieiem, darba dev?ji nereti cenas no si nosac?juma atk?pties, daudzk?rt maks?jot tikai pusi no ejienes str?dnieku alg?m. Ilustr?cijai piem?rs. Kad? farm? pie Vaingtonas nodarbin?ta latvieu ?imene: sieva ?dienu gatavot?ja resp. pav?re, virs larmas str?dnieks, meita apkop?ja. Kop?ja alga 200 dol?ru m?nes?, t?tad uz pusi maz?ka nek? viet?jiem str?dniekiem, jo pav?ra alga vien jau ir 125175 dol. m?nes?. Tan? pa? farm? nodarbin?ts ar? k?ds n??eris, kam darba laiks ?s?ks, bet alga 250 dol. m?nes?. Kad nu p?c seu m?neu nostr?d?anas latvieu ?imene bija iz??rusies par citas darba vietas mekl?anu, par pav?ri pie??ma k?du ejienieti ar 140 dol. m?nes?. Latviete sa??ma tikai 70. Nevar?tu teikt, ka vi?a neprastu v?r?t, jo beigusi Kaucmindes m?jtur?bas semin?ru. Protams, ja darba un dz?ves apst?k?i apmierina, tie?m b?tu negod?gi darba dev?ju atst?t. Nav attaisnojuma ar? tiem gad?jumiem, kur laukstr?dnieku garantijas izmantotas vien?gi, lai nok??tu Amerik?. Bet galvenais ir tas, ka visu nevar m?rot ar vienu m?rauklu. Sirsn?ba i r j?atmaks? ar sirsn?bu, pal?dz?bu ir j?prot nov?rt?t, bet netaisn?ba nav J?cie: i zeme ir br?v?bu zeme, un ari austrumu b?glim t?s e ir ties?ba izmantot. P?rest?bu jau t? ir bijis bez gala. Daudzi labi ang?u valodas prat?ji b?s pr?tojumi darbu rast k?d? valstis iest?d?. Te b?s pirm? vilan?s. A r likumu noteikts, ka valsts dienest? var pie?emt tikai A S V pavalstniekus. Iz??mumi iesp?jami vien?gi ar t?diem speci?listiem, k?du nav paiem amerik??iem. S?du neaizst?jamu speci?listu vietas gan ir izdevies atrast daiem labiem valodu prat?jiem, sevi?i tiem, kas l?dztekus ang?u valodai labi p?rvalda krievu valodu. Amerik??i, kas prastu krieviski, visum? ir retums, bet l valoda te ir pareiz, k? saka, mod?. Av?zes raksta un kongres? run?, ka ASV ir bezdarbs un bezdarbnieku skaits jau p?rsniedz 3 milj . Bet neizskat?s t?, ka te nevar?tu -darbu atrast, nemaz nerun?jot par laukiem. Gr?ta gan ir iek??ana fabrik?s, jo te sp?c?gs v?rds sak?ms arodbiedr?b?m, kas nelabpr?t redz sav?s rind?s ?rzenmiekus. Kad k?da sevi?i lepna Vaingtonas restor?na ?panieks bij , Segod?as izdev?js Br?mss grib?ja tur nodarbin?t k?du latvieti, kas nebija A S V pavalstniece, arodbiedr?ba c?la iebildumus. Un latviete darbu nedab?ja. Latvieu skaits ai krast? pieaug. S?kums ir gr?ts, bet, paz?stot latvieu cent?bu un uz??m?bu, var cer?t, ka m?su tautiei neb?s p?d?jie, kas izk??s no nepateic?g?s pal?gstr?dnieka k?rtas. Vir dini j?, septembri. Ev. Freivalds
atviesu m?rnieks peii
bet [DUSU zin?tnieks veido tropu kollekcijos Karakasos universit?te M?su 'L?DZSTR?DNIEKA V?STULE LATVIJAI rakst? grib?ju izteikt daudz p?rmetumu venecu?lieiem, kas nemazi neinteres?jas un ar? nepaz?st pai savu zemi. Bet tad man ien?ca pr?t?, ka ar? Latvij? reiz bija j?izliek ?pai plak?ti apce?o Latviju, paz?sti savu dzimto zemi! Ar? latvieiem reiz lik?s, ka skaisti skati ir tikai kaut kur ?rzem?s. T?p?c negribu vairs neko venecu?lieiem p?rmest, kas gan ir redz?jui ?ujorku, Miami un Floridu, bet nekad nav bijui pie Orinoko upes un neko nezina par pasaules augst?ko [?denskritumu, kas atrodas tepat Venecu?l?. Konstat?sim tikai faktus. V?rojot Venecu?las karti, redzam daudzus baltus plankumus, t. i . apgabalus, kur l?dz ai dienai nav b i jis neviens baltais. Kaut gan i n di??u teiku un nost?stu veid? par iem apgabaliem bija zin?mas br?ni??gas lietas, st?st?ja par plaiem zelta laukiem, par skaist?m un. strauj?m up?m, par ?denskritumiem un par kalniem, kas sast?v no t?ra d?rgakmens, tom?r venecu?lieu v i d? l?dz im nebija atraduies uz??-nilgi' ?audis, kas b?tu devuies uz
Trompi|o iece|oi?ju nometnes p?rval des ?kas priek? p?c ieraan?s Vene
cu?l? pastaig?jas agr?kie d?pii*'. J. H^nkuzena uz??mumsi turieni visu izp?t?t. Bija zin?ms, ka ajos apgabalos m?jo naid?gas i n di??u ciltis un ka neviens baltais no turienes dz?vs neizk??st. Un k a m?r venecu?liei mier?gi dz?voja m?j?s vai ce?oja pa Savienotaj?m valst?m, n?ca ?rzemnieki, kas neapmierin?j?s ar Karakasas un Valen-sijas redz?anu, bet dev?s t?l?k zemes iekien?. Viens no pirmajiem bija amerik??u lidot?js Dzims Engels, kas 1937. g. divviet?g? lidma?n? dev?s mekl?t teiksmaino Velna kalnu, kur vajadz?ja b?t augst?kajam ?denskritumam pasaul?. Zi?as par ?denskritumu lidot?js bija ieguvis no k?da j?rnieka, kas sav?s pasaules klaido?a gait?s k?du laiku bija dz?vojis pie indi??iem Venecu?las iekien?. Sl j?rnieka pavad?b? lidot?js dev?s mekl?t Velna kalnu. Kalnu vi? ar? atrada, t?pat ?denskritumu, bet, m??inot nolaisties k?d? ?ietami saus? p?avi?? kalna tuvum?, lidma?na avar?ja. Lidot?js g?ja boj?, bet j?rniekam izdev?s izgl?bties.
I Eksped?ciju uz Velna kalnu atk?rtoja, bet ar? otra lidma?na avar?ja taj? pa? p?avi??, kas ?sten?b? bija staigns purvs. oreiz tom?r neviens no 7 pasaieriem neaizg?ja boj?. Atradui un izp?t?jui milz?go ?denskritumu un devui tam boj? g?|ju? amerik??u lidot?ja Engela v?rdu, eksped?cijas dal?bnieki m??in?ja k?j?m sasniegt k?du apdz?- V?ksim ?rzemju preses liecibas
oar latvieiem! sa-Bez latvieu iespiest? v?rda glab?anas liela uzman?ba velt ? jama ar? ?rzemju preses izdevumiem, kuros st?st?ts par L a t v i j u un latvieiem. Piecos gados, b?dami prom no dzimtenes, esam ?rzemju prese daudzk?rt piemin?ti da?dos gad?jumos un da?d?s noz?m?s. Tagad i z ce?ojot m?s v?l vair?k radam par sevi interesi. Gandr?z katra D P k u ?a pien?kana A S V , Austr?lijas vai Kan?das krast? ir aprakst?ta turienes pres?. T?s ir gan laikmet?gas report?as un raksti , bet tie tom?r lieti noder?s n?kotnes p?tniekam, kas sekos pa m?su t?lo trimdas ce?u p?d?m. . T?p?c ar? o izdevumu kr?ana ir j?noorganiz?. B?tu v?lams, ka v a r?tu sistematiz?t un sav?kt visus tos laikrakstus un urn?lus, kur aprakst?tas vai nu k?da atsevi?a latvie-^a gaitas vai ar? Latvijas, probl?ma visp?r. I M r ? t vajadz?tu ar? tos laik- I
rakstu numurus, k u r latvietis aizst?v savas ties?bas u n c?n?s par br?vo Latvi ju . P?c gadiem nokav?to vairs nepan?ksim, un daudz kas no ? laika b?s zudis. 0 izdevumu kr?ana uzs?kama jau t?l?t. K ? to vislab?k veikt? Par iaimi mums katr? valst?, kur ir latvieu pulci?, ir ar? jau savas biedr?bas. Taj?s str?d? m?su kult?ras darbinieki, kuru pien?kums b?tu ar? par mums rakst?to sav?kt Ipa.'? arch?v?. Gan laikrakstos, gan biedr?b?s vajadz?tu o pas?kumu populariz?t u n nor?d?t ikvienam tautietim, kur un kam izdevumus pies?t?t. Dom?ju, ka ?d? veid? vis?rt?k var?tu noorganiz?t uzkr?anu, lai mums. un it sevi?i n?kamajai paaudzei rastos arch?vi ar materi?liem par to. k? pasaule v?rt?jusi latvieus m?su tra?iskaj?s dien?s. Osv. Akmenti?.
votu vietu. K?piens no kalna ilga 11 dienas. P?tniekierk nebija ne ?dens, ne p?rtikas, mi visu dienu bija j?iet svelmain? karstum?. Kad eksped?cija beidzot sasniedza apdz?votas vietas, ?etri dal?bnieki bija zaud?jui pr?tu, un tr?s p?r?jie bija smagi slimi. Foto uz??mumi bija g?jui boj? liel? karstuma d??. Eksped?cijas rezult?ti bi)a niec?gi, un ilgu laiku neviens vairs nem??in?ja to atk?rtot. Tad k?d? dien? Karakas? ierad?s latvieu m?rnieks Aleksandrs L a i me, kas jau vair?k nek? 12 gadus bija dz?vojis Venecu?l?, un pazi?oja vald?bai Karakas?, ka vi?am izdevies k?j?m sasniegt un izp?t?t Velna kalnu. Laime inform?ja val d?bu, ka is apgabals b?tu saimnieciski labi izmantojams un pied?v?j?s to civiliz?t. Venecu?las vald?ba Laimes prieklikumu pie??ma, apstiprin?ja Laimi par jaun? apgabala vald?bas pilnvaroto un atv?l?ja l?dzek?us lidlauka izb?vei, k? ar? skolu un slimn?cas celanai indi??iem. Apg?d?ts ar naudu, materi?liem, dr?b?m, ieroiem un darba r?kiem. Laime atgriez?s pie sev draudz?g?s indi??u cilts, kas dz?voja turpat Velna kalna tuvum?. J?pasv?tro, ka Laim?m patiesi bija laim?jies, jo ? indi??u cilts bija viena no naid?g?k noska?otaj?m pret baltajiem. Nav zin?nas, k? Laimemf izdevies ieg?t ?s cilts draudz?bu, bet Karakasas latviei mel par k?du romantisku d?ku ar cilts virsaia meitu. L?dz ko par Laimes projektu s?ka rakst?t Venecu?las laikraksti, atdz?voj?s ar? amerik??u interese par Vekia kalnu. Laime sa??ma daudzus un da?dus pied?v?jumus, un rezult?t? vi? pirms daiem m?neiem vair?ku amerik??u un Venecu?las vald?bas p?rst?vju pavad?b? dev?s eksped?cij? uz V e b a kakiu un Engela ?denskritumu. Sl eksped?cija nesen atgriezusies. Tai n?cies p?rvar?t plaus m?a meus, kur vajadz?jis ar ma?et?m (?pai zobenveida cirvji) izcirst biezokn? tuneli, lai var?tu virz?ties uz prieku. Sal?gtie inc?i??i atteikuies to dar?t, jo tic?jui, ka m?a me? m?jo vi?u miruo senu gari un tos nedmkst trauc?t. Tikai p?c cilts vec?k? stingr?s pav?les indi??i str?d?jui t?l?k. Izcirstais tunelis bijis tik karstas suto?as pilns, ka br?iem tr?cis gaisa elpoanai. Ta?u eksped?cijai izdevies ne tikai sasniegt sprausto m?r?i, bet ar? izdar?t visus va-jdzlgos p?t?jumus im foto uz??mumus. Eksped?cij? piedal?jusies ari s ieviete amerik??u preses fotograf? Ruta Robertsone, kas pavad?jusi Laimi ar? ieprik?jos ?s?kos sirojumos Venecu?las iekien?. Eksped?cijai izdevies ari izm?r?t ?denskrituma augstumu. K?das kalnu upes ?dens ai viet? izlauas no kakla iekienes k? no tune?a un g?as vair?k nek? 800 m dzi?i lej?. Latviea Laimes p?d?jo eksped?ciju apraksta visa Venecu?las un Savienoto valstu prese, uzsverot, ka jaun-akl?tais ?denskritums ir 15 reizes augst?ks par Niagaru un tik pat augsts, k? l?dz im paz?stamais augst?kais Tugelas ?denskritums Dien-vid?frik?. Balto plankumu" p?t?anas darb? liela veiksme bijusi ari v?cu ?rstam Hansam Baumgartneram, kas iece?ojis Venecu?l? pirms diviem gadiem un ir apgabala sanit?r?s da?as vad?t?js vi?pus Orinoko upes, t. i . , vist?l?k uz dienvidiem. Turpat O r i noko apgabal? slavens k?uvis ar? k?ds ukrai?u sportists, kas vien? dien? sadom?jis p?rpeld?t un ari p?rpeld?jis Orinoko vien? no t?s plat?kaj?m un strauj?kaj?m viet?m; upe tur ir 8 km plata. Venecu?l? ir t?risma savien?ba, bet z?m?gi, ka t?s biedri sast?d?s galven? k?rt? no ?rzemniekiem. Venecu?las Andu virsotnes sasniedz p?ri par 4000 m augstumu, t?s nosauktas da?du Venecu?las nacion?lo varo?u v?rdos, bet pirmie, un biei vien ar? vien?gie, kas aj?s virsotn?s uzk?pui, ir ?rzenmieki fran?i, v?ciei, veiciei, amerik??i. T?pat sav?di, ka pat Karakasas universit?tei tr?kst visu vajadz?go kollckciju par tropisko apgabalu augiem un dz?vniekiem, un ka tikai tagad, kad universit?t? par m?c?bas sp?ku dabzin?t?u fakult?t? saist?ts jaunais latvieu zin?tnieks J . R?cenis, s?k v?kt. ?s kollekcijas. P?c latvieu zin?tnieka ierosin?juma fakult?tei atv?l?ti vair?ki 10.000 boli-varu zin?tnisku eksped?ciju r?koanai. Paies m?nei, un Venecu?las laikrakstos varb?t atkal var?sim las?t par latvieu zin?tnieka sasniegumiem. Un venecu?liei leposies, ka tik sp?j?gi ?audis izv?l?juies Venecu?lu par savu jauno dz?ves vietu. Venecu?l?, august?. Aloizs KU?ns
Ldlviesu kolonija
Bukskauntij? organiz? latvieu baptistu
laikrakstu ASV Bukskauntijas latvieu baptisti draudze 4. septembr? svin?ja savuf gada sv?tkus, kas jau kop daudziem gadiem izv?rtuies par latvieu baptistu satikan?s dienu Pen-silv?nijas tat?, Sogadi;^38. sv?tkof p?c k?rtas, dal?bnieku skaits biji ?sti kupls, jo draudz?s iepr?dui Jauni locek?i no V?cijas. Sv?tku diev-kalpojimiu vad?ja draudzes m?c?t?ji J . Zelti?, piedaloties m?c. A. Klau-pik?m, citiem 20 latvieu baptisti m?c?t?jiem, k? ar? amerik??u baptistu darba vad?t?jam Pensilv?nijfi Dzied?ja apvienotie draudu ko? Dr. E. Batika vad?b?. Sv?tku otr? dien? draudu p?rst?vji pulc?j?s konferenc?, ku?l m?c. A. Klaupiks zi?oja par Vispasaules baptistu savien?bas darbu latvieu lab?. Vi? uzsv?ra, ka ik-viefis latvietis ASV aicin?ts pal?dz? tautieiem V?cij? sag?d?t galvojumus un atbalst?t tos, k^ ^m V?cij? v? k?du laiku b?s j?paliek. Krist?ga m?lest?bai nav j?norobeojas tika sav? konfesij?, bet j?pal?dz ar? citi tic?bu pieder?gajiem. Savien?ba Ja\ uz??musies s?t?t p?rtikas sai?us liel?kam skaitam slimo latvieu V& cij?, un cer o darbu v?l paplain?t Lai g?d?tu par ASV dz?vojoo tautieu gar?go apr?pi, ievad?ti priekfi-darbi latvieu laikraksta izdienai kas kops reli?isko un tautisko dz?vi Dom?ts ar? par latvieu skolu. AS\ latvieu baptistu draudu darba saska?oanai un kop?jas p?rvaldes Izveidoanai konference iev?l?ja komiteju: m?c?t?jus A. ?laupiku, A Egl?ti, R. V?tolu, Ed. pal?nu im J Barbinu, Latvian Relief \Inc. locekl red. H. P?tersonu un V. Egli. No beigum? sv?tku san?ksme nol?mi nos?t?t ASV vald?bai un Vispasaules baptistu apvien?bai pateic?bu paj latvieiem sniegto atbalstu. ,
Bukskauntijas ciemu Apelbachs-vi l l i , Pensilv?nij?, k?ds amerik??i laikraksts nesen nosauca par latvieu koloniju. Tas pa da?ai tiesa, Jo p?d?jos m?neos iece?ojot vair?k?nr ?imen?m, latvieu tagad te pr?vi skaits. Ciem? vair?kas m?jas pfe-der latvieiem, kas te ieradulei pirms pirm? pasaules kara. Ir t( vid? ari p?ris ?imenes, kas V?l dz? vo 1905. g. ideju n Q s k a ? a . m l ? n velt?gi st?st?t par latvieu itagediju t?s st?rgalv?gi grib skatiti??^^^?j ?^?-evismu caur sav?m spoajam naivaj?m acen?m. Vairums latvieSu gr?ti str?d?jot, k?uvui tur?gi, iem?c?juies ang?u valodu, bet na\ zaud?jui latvisko sirds siltumu ui nav aizmirsui latvieu valodu, ku ru da?s, ?imen?s v?l arvien run? Protams, velt?gi mekl?t te t?ru lat^ vieu valodu, jo te ta?u nav latviei skolu, un latvieu gr?matas es kl retumu esmu paman?jis tikai p?rii m?j?s. .^-ti Apk?rt?jie farme?i dz?vo savi vientu?o lauku dz?vi, kas visai at-?ij-as no eirop?jisk?s lauku dz?ves Str?dnieku m?j?s maz, tos aizst?; ma?nas, un ja ir k?ds zirgs, tad tai pats dom?ts tikai j?anas sportam Parastais lauku augs ir kukur?za ko rao lielos vairumos un sk?b?ti izlieto lopbaribai. ?oti daudz Saji apk?rtn? vistu farmu, un da? nc t?m o putnu ir vair?ki desmiti t?kstoi. ?ujorka no ejienes tikai apm 100 un Filadelfija 30 k m , t?d?? vair?kas skaistas farmas nopirkui bag?tie pils?tu r?pnieki un tirgot?ji un taj?s vairs nedzird traktori troksni, bet piektdien?s piebrauc grezni limuz?ni, kas aizvizina kungus atp?sties p?c ned??as darba steigas. Daa ?das farmas dz?vojame m?ja l?dzin?s mazai p i l i j , kur? atrodamas gan ant?kas, gan modernai m?kslas v?rt?bas, kas ce?ojuas ur? pat no Eiropas. Ziem?, kad bcigu-sies sezona", no d a u d z ? m m?j?m ?panieku ?imenes aizbrauc,-^~-atst?r jot telpas piln?gi tuk,;^?s. Neesot dzird?ts, ka k?d? atst?taj? m?j? b?tu kas nozagts. N e i n u , vai tas t? ar? lielpilnf't?s, b c t l l i c k a S j ka viens otrs pils?tas netikums eit nav atradis augl?gu zemi. -Ciema centr? ir baptistu bazn?ca, kas sv?tdienas r?tos un vakaros pulcina visus latvieus, kaut ari daas ?imenes ir luter??i. Atbrauc?ji nesp?j nosl?pt aizkustin?iumu, dzirdot bazn?c? latvieu valodu un redzot ?iz run??ju pults L a t v i j a s sarkanbaltsarkano karodzi?u. Cienna vien? gal? atrodas ari penlako.stu l?ganas nami?, bet ? .seklo to p?rst?v?ta tikai ar k ? d i e m 10 Iritvio.Oiom. Tagad?jais latvieu b,'j[jli.'^;tu/m?ci lajs J . Zelt i? no V ? c i j a s atbr^aucis tikai pirms j^ada, un vi?a, uri {^ it jo^? m?c. K l n u p i k a d z ? v o -n^)|;olns i r , ka in? apvid? no Vari] ; ;^ ior ; i r ?u^;j^ Jau vair?ka.=? i(:m(-n'::?, bot vair ; ikas v?l gaida. Draudzes p?r.st?vis farmeris J . Z?vcTts p a r a k K t ? j i . s ^^alvojumus 5 ?imon<"m u n ar .^ :avu auto tas vedia gan m ? n o ? u j o r k a - , gan a r i t?m mok:-- ^i-'^rbu. To p a ' u dar? j is ari /iolti?. Apclbachsvj l ie , septembri.
y. Meezers