'Mi
olotovs?
108, ne v?l?kos att?in. , ^ Molotova galva na. Kop moovTv^^ le lelzl nav piemin?ts PL* "^^
sakar? ar t o l S S S f t baumas par vina 51. ,'1"
ierlk??u aktualit?u T>M Otst? Time (26. 9) iS^i^ ka Molotvam v l r i f t ' komunistu agresijuTUB^ *^ iesp?jams, S ^atSiS"'
Uu politiskai aktiS?^5' te?otovs nos?t?ts uz Kinu. i : avag gar? Ietekm?tu Maotif
l^anfis ??nas v7A -ib?ves darb?. Bet titajat liS N>6Jam, ka MolotovrSt?S Ikur Bulg?rij? vai Ung?S?^ nes vada pagaid?m vil i i i oper?cijas pret Tito k g S ? vainojama eva?
PADOMJU SRLIETU lANU
MaW6 bet gadu v?l?k organiz?s aoelSanos Vidusv?cij? Ar to
m Paulmas karjera tomirne. IS. Septi?us gadus v?l?k no ' tirdzniec?bas komisari?ta vi* j>rec?jfi visaugst?kaj?s Kren^ - rlttd?s. Un Karpovskajas vln
neviens cits k? VjaCeslavs )vs, ko ?e?ins sav? laik? nch par Krievijas lab?ko re?ist-
1930. gadu politbirojs bija no* palielin?t sarkano floti tin
[j?s, kur var?tu visizdev?g?k * kara ku?us. T? Paul?na Mo*
ar speci?lu uzdevumu dev?a faSingtonu. Vi?as valodu pras* ikalstums un arms amerika- patika, un Eleonora R?zvelte,
i d?ma ASV, ielfcdza sarkano tovu Baltaj? nam?,. Atgriezu* laakav?, Paul?na strikti atme^ ,
roletar i i^ paraas un s?ka p?deri, l?pu kr?su un citus iiskus atrib?tus. Bet toreiz ?
)lrojs fliemiedza, acis un ie- Molotovu vispirms par vice-
p?rtikas un v?l?k par tau- Cpmi?rl zivju r?pniec?b?. Vi?a ra art komunistu partijas cen-
?fi kc^tej? . Kad 1938. gad? Be ifika t?jT?t valsts apar?tu un dl la ??ra ar? Paul?nes resoru, ifika darboties Krem?a aizku- Molotovu p?ra cie?s attlek^ ar visvareno Sta?inu ??va vi-
[elu r?c?bas br?v?bu. Molotovas ier?kotais nams k?uva paf
)Ju diplom?tu satikan?s vietu, pprSt apmekl?ja ar? Hitlera
p?rst?vji. Zin?t?ji st?sta, ka la Molotova daudz dar?jusi, iptu Padomju savienSbas-Va-
IneuzbrukSanas l?gums, kas ??- Itleram s?kt karu. V?cijas kapitul?cijas Moloto-
?v?r?s Jauni apv?r?i. Speci?* rj?rlidma?nas veda vi?ai ele- ap??rbus un parf?mus no Pa-
K? padomju ?rlietu ministra ?vi?a r?koja greznas pie?emSa- a kop? ar meitu Olgu vienm?r la sabiedr?bas uzman?bas cen-
jsmit gadu turpin?j?s Molo- dtbild?gais darbs padomju ^ [ministrij?, un desmit gadu m sp?d?ja Maskavas marmora m uz Par?zes parketa. Bet tad 5^ beigas Molotova ?jet" po- . Padomju savien?b? sakas janda pret kosmopol?tismu un nesaudz?gas t?r?anas. Daudzi )va sievas radi bija emigre- z ASV un tur k?uvui turi^. ?Paul?nas br?lis S?muels Karps :? pat prata sapeln?t miijo- :godamies ar iero?iem.
?rojs atcer?j?s ari Moloiovas Baltaj? nam? un vi?as larv?ranos, atgrieoties Mas
s?k?s ?gada Janv?ri, rt? notika eksplozija. Sta? "S. Kova ietekm?ts, k?uva [pret savu ilggad?go pajoUK vs, kas 50 gadu nebija ata komin savien?bu, pec Va? i?cijas daudzas reizes ce?oj ndonu, Par?zi, ?ujorku Va 1 vi? nevar?ja V^'^lSi Olitu; sevi?i v?l lev oj^ ^ s^ buru?zisko izoem^: p?c greznas dz?ves un Da.
ius ?rzem?s? Aizdomas vej . ? pastiprin?j?s p?c tam^ ^^ ^^ ^^ khblmas atteicas atgne? u s?tnis, kura sieya de- tuva radiniece. L^f'f/^iem. iem latvieiem,
m un po?iem uz Sibir^ ^^ ^ Lr? vair?k neka 400.000 i^^^, ^inas, jo vi?iem bija^ j , , Wholm? noteikti doma .^ ^^^ lotova aizieanai no a .^^ ijas par iemeslu hj0^ iva t?r?anas, resp. v??^
IiATVIA
2SPlvWon Authorlaatlon 0NPP m Publisher
^^Mm Valdemira Lami ^ BSUngeo .^. Brelte Str. jT'FJtoter! tJngeheuer & !Z*f Ludwigsl>urg, Kfimer-
pdbllsbed Jwlce weddy. ^ ' Clrculatlon U.00O.
Siilvojumu pieiiemsana vel nav
l& SEPTEMBRI SAKTA DP fSuMA GROZ?JUMU APSPRIE- * ^ A , mO Flt V0LTER8 fji gfiio skaldiibu par turpm?-
tto^ ttnto^ScUas iesp?jam un no- Saiotiif ik *W v?l var?s ie- !M| vn sa?emt galvojumus DP
Ietvaros, fgau?u centwl?s ^??jtejas v^niMs V. Ivasks Saj?s ^ 1 apmekl?ja dai?das Iest?des, yL fcgrto emigr?cijas Uetas.
ASV imigr?cijas koordinatora A. c?fvadrilU biroj? Frankfurt? Ivas- vL Izdevies ieg?t jaun?ko infor- ^ciju, jo tur caurbraucot tikko JSa uzkav?jies DP komisijas efs ?j K?rusi. Noskaidroj?s, ka Infor- nicija, it k? galvojumu iesniega na p?d?jais termi? izce?oanai uz ASVb?tu 15. oktobris, neatbilst pa- t?esibjd. K?rusi pa$kaidrojis, ka vie- ?j^ yi? var noteikt, kad j?izbeidz Kalvojumu pie?emana un l?dz im Kjto v?l nav dar?jis. Iev?rojot to. Ieda?u Imigr?cijas numuru da?du ipjtSk?u d?? atz?s par neder?giem, ?ffll J?unu galvojumu pie?emana Vaiington? var turpin?ties ne tikai vl?iu oktobri, bet iesp?jams, ka v?l 8i? novembr?. Frankfurt? Igau?u eehtrfilfis komitejas p?rst?vim pa- rtldrot8 ar?, ka ASV kongresa ko- ??ljijj?S prieks?dis Fr. Volters ?to izbraukanas uz ASV pa- ikaidrojis, ka Tautas vietnieku na mi pie?emt? DP likuma papildin?- jttina projekts jau uz?emts sen?ta darba kSrt?b? un ka tas s?kts ap- jpriest 80* septembr?.
Skvadrilli biroj? B. Ivasks no- lliaidrojls ar?, ka K?rusi tur sa??- jols veselu virkni iesniegumu un iJdzIbU par pareiz?jo IRO aptau-
akciju un ka ?arusi im Jaut? jumam pieskarsies IRO galven?s tdtoes apciemojum? 2en?v?,
)Be? J?s inform?cijas igau?u '?aik- labts Eesti Post ?>ubli?? VaSingto- Bjljndit* departa^p^ DP komi- ti|ll i^ i i^di^ kvotu fati^?ju- ml.T?jS ifikt. ka ba?m pagai d?m iP^vi^ i itek?da pamata un ka ijafeoltnnu iagfide var v?l mier?gi t^ities oktobp m?nes? un ka tav rinfims, kad VaSington? izbeigs ^vojumu ple?eManu. ?rlietu mi- ??fitfij? Izteikta ar? cer?ba, ka dr?- fumft'pie?ems Jauno DP likumu, tos atrodoties kongresa darba k?t- tlbl vS aj? sesij? un t?d?? izce?o- ISJiem uz ASV nedr?kst?tu rad?t Bk9das gr?t?bas.
ASV kara veter?ni protest? j)ret DP
ielaianu ViSliigtonS (SS). Divi Uel?k?s
ameriki?u bijuo frontes .c?n?t?ju organiz?cijas iesnieguas sen?ta ju- tldiskajal. apakkomisijai savus ie bildumus pret DP imigr?cijas liku ma paplain?anu. ?en. Dons Tei- te, paz?stam?s veter??u apvien? bas Amerikas le?iona komandieris ffiotlv? savu iesniegumu ar ba?m par Amerikai nev?lamu elementu
. ?plii5anu: Otra orgafflz?cija, kas ce? bOdumus pret DP konkurenci ar ' ^ nerlk??iem darba tirg?, ir Arzem- u karu veter?nu apvien?ba. Abas
mo karav?ru apvien?bas ieteic atgriezties pie stingro kvotu slst?- J?as un nepaplain?t pareiz?jo l i - m\x par DP ielaianu.
Sen?ta juridiskaj? komisij? ien?- * f v?l vair?ki Ukumprojekti par Min?j? DP likuma paplain?anu. Vioju no tiem, kas paaugstina ie- ^ m o DP skaitu ?idz 339.000 per- n^am, jau pie??mis Tautas viet-
Jieku nams, bet sen?ta komisij?s a^s pagaid?m apg?lies".
lATTOK NEWSPAPER: Nr, 97 (321)
Trad., 1949. g. ft. oktobri. isnfik treftdlenfia un sestdienu. Isdev?js: utvle^u Ceatrili Ko miteja. Galvenais redaktora! V Lambergs; galv. red. vletniekii 12. CuUuB UD K Klflnona. Be- daktorl: A. BoUtelna. Fr. Igals J. lekabaons. B. KlseUs B. Mindenbergs, S. Raisters. U Svarcs. Redakcijas adrese: EssUngen/N., Breite Str. 8-6,
telefons 17339.
Bel^mde pirmo reiz_ ofici?li apstiprina sarkanarmijas kust?bas sav? pierobe?
Belgrade (D). Lav?na, kas pret Jugoslaviju on marSalu Tito s?ka v6lU<^ pag?ju8i9 ned?|as beig?s, savu kulmin?cija sasr.ledia Bv?idien. Sekojot Padomju savien?bas piem?ram, draudilbas l?gumus ar Jttgoslaviju uzteiear Ung?rija, Polija. Bulg?rija un Rum?nija. Amerik? ?u zi?u a?ent?ra^ v?sU, ka Bdgr?di atst?juii ari satelltvalstu diplom?* iiskie p?rst?vji Padomju savien?bas v?stniec?ba pag?jufi?s nedl}ai beig?s uzs?kusi archivu lesai?ofianu.
mi 1
VAI S?KUSIES SP?L?ANAS" AR IERO?IEM Uz??mum? Tito p?rbauda k?du Jaunii ma?npistoli, kas nesen nodota karav?riem. Vair?ki ?rzemju laikrakdti aj? sakar?b? piebilst, ka mar-
ais s?cis sp?l?ties'' ar iero?iem.
konference PEDEJA BRIDI NOV?RSTA VAI^DlBAS KR?ZE FRANCUA
P a r ? z e (D. P?c desmit dienu nep?rtraukt?m sarun?m un kon ferenc?m Francijafl ministru kabinets vienojies par Jaunu saimniecisku poUtiku tuv?kam laikam. Domstarp?bas koal?cij? bija rad?jusi arodbied r?bu kategorisk? pras?ba paaugst?in?t algas un pazemin?t pre?u cenas. Feo ieilgiiSam diskusij?m, kas br?iem draud?ja izjaukt pau koaHcIJu, pan?kta vienoan?s par cenu pazemin?anu taukviel?m, ogl?m, str? vai, ?d?m un veselai rindai r?pniec?bas raojumu. Da??ji atjaunota brivo koillekt?vo l?gumu sist?ma, pastiprinot kontroli uz??m?ju pel?ai Reiz? ar to Francijas vald?ba ierosina Jaunas Eiropas valstu val?tu un saimniec?bas konferences sasaukanai v?l o m?tfesi zin?mas k?rt?bas ieveanai, sajukum?, k?s radies p?c m?rci?as un citu valfitu devalv?- sanaSf
Debates kabinet? no Jauna pier?- dlJSi cik grti sastr?d?t ioalfcijai, kur? blakus pilsoniskaj?m partij?m" p?rst?v?ti ar! soci?listi. P?d?jo v?l? an?s iesp?jami pib?gi izpild?t arod biedr?bu pras?bas tagad pan?kusi, k? Keija vidus?iru vald?ba man?nai nosl?jusies u kreiso pusi,' kas droi vien nepatiks ,t?s piekrit?jiem ,un sa?ob?s ari kabineta jau t? nedroo st?vokli parlament?. Interesantu taktisku manevri izsp?l?jui ar? ko munisti. Kad soci?lista Leona Zuo vad?t? arodbiedr?bu apvien?ba Force Ouvri?re savu pras?bu neizpild?a nas gad?jum? diezgan attur?gi pie draud?ja ar ?ener?lstreiku, komu nisti lieku?oti demonstrat?vi pazi?o ja, ka tik nopietn? br?d? par streiko anu nemaz nedr?kstot run?t: ie priek j?m??ina pan?kt vienoanos ar uz??m?jiem miera ce??. Skaidrs, ka ar o taktiku tie grib?ja vien?gi kait?t saviem konkurentiem soci? listiem. Faktiski komunistu pras? bas ir v?l radik?l?kas par Zuo p?r st?v?to arodbiedr?bu pretenzij?m, jo tie noraida oblig?t?s ??r?jtiesas, at st?jot darba ??m?jiem piln?gu strei koanas br?v?bu. Kabineta pie?em tie l?mumi, kas v?l apstiprin?mi parlament? p?c t? san?kanas ok tobra vid?, tom?r v?l neapmierina ne soci?listus, nedz komunistus. Ar? krist?go arodbiedr?bu vad?ba pa skaidrojusi, ka vald?bas ierosin?ju mi p?r?k auri, lai uzlabotu pla?ko masu materi?lo st?vokli.
Tai pa? laik? turpin?s ?en. De- golla ats?kt?^ politisk? aktivit?te. Pla? tautas'sapulc? Versa?? vii;iS sv?tdien atkal pras?ja tagad?j? par lamenta atlaianu un jaunu v?l?a nu izsludin?anu. Vi? tagad atkal esot gatavs uz?emties valsts vad?bu ar visu no t? izrietoo atbild?bu. Es neaicinu fran?u tautu barik?du
WVESTS AICINA STEIDZAMI ATRISIN?T B?G?U PROBL?MU
Roma (P). It?lij? pareiz uz- 7^ ASV kongresa deleg?cija, kas W?oja V?ciju un Austriju, lai ie- ^os ar b?g?u un p?rvietoto per- 5 probl?mu. ^Sv?tdien amerik??u Pji?us sav? vasaras rezidenc? J?ftstel Gandblfo pie??ma p?vests "18 XII. Komisijai teiktaj? uzrun? ^vests aicin?ja iest?ties par. to, lai
probl?mu atrisin?tu p?c ie kl?s ?tr?k. Ja tas nenotiktu, rie-
pasaule var?tu piedz?vot lie- ^ oni^as". Uzrunas turpin?jum? ^ ,XII l?dza amerik??u politi?us ^./^sp?jas ?tr?k pievad?t kop?gu
3o vilcin?an?s sl?pj sevi ?tisku un soci?lu nelaimi".
Pl?du katastrofa 2ienielitalij?
Roma (E). Nakt? uz sv?tdienu Zieme?italiju piemekl?ja liela dabas katastrofa. Ilgstoa Uetus de? p?r pl?da vair?kas upes, sagraujot na mus un izpostot visu rau. Sevi?i smagi piemekl?tas ir Benevento, Avelino un Salemo provinces. L?dz im re?istr?ti 27 cilv?ku upuri. F i - nanci?lie zsiud?jumi pagaid?m nav apl?ami. Milz?gas ?dens masas iz post?juas ar? vair?kas dzelzce?a i - nijas. Vair?kas pils?tas un miestbs vajadz?ja evaku?t. Bez jau mine- tiem 27 cilv?ku upuriem sevi?i Uels bija apslikuo dz?vnieku skaits.
c???m, teloa ?ier?liSy, Jo esmu p?rn Hecin?^,;ka^iip^ mokratisMki^m l?dzek?iem M?s rie- pielietosim varu, bet vis?! iesp? jams, ka pareiz?j? konjunkt?r? ro das katastrofa, kas vienk?ri no slauka tos, kas iedom?juies, ka prot ^?d?t valsts, sadz?vi un politiku. M?s fesam to jau vair?k?rt piedz?vojui un t?ds' gad?jums var atk?rtoties ar? oreiz. Tad m?s b?sim tic!, kuru pal?dz?ba b?s vajadz?ga tautai.**
Par?ze run? ar? par to, ka valsts prezidents Vincents Oriols jau tuv? k? laik? nodom?jis atk?pties, kaut gan l?dz vi?a pilnvaru beig?m atli kuies v?l ?etri gadi. Visliel?k?s izredzes st?ties vi?a viet? t?d? ga d?jum? b?tu tagad?jam premjeram, popul?rajam lauku ?rstam Henri jam Keijam.
DivdesnUi ?etras stundas p?c tam, kad Padomju savien?ba uzteica draudz?b?s Ilgumu ar Jugosl?vlju, kas bija parakst?ts uz 20 gadiem, t?s plenv?ram sekoja Ung?rija. Dien vidsl?vu s?inim iesnie?tajl not? Budapeta paskaidrojusi, k? Rajka process nep?rprotami pier?d?jis Tito noziedz!gos nol?kus". S? iemesla d?? Ung?rija vairs nej?toties saist?ta ar draudz?bas l?gumu. P?c p?ris stund?m l?dz?ga nota sekoja ar? no Polijas. Sestdien 20 gadu draudz?bu uzteica Bulg?rija un br?di v?l?k Ru m?nija, Sofija Jugoslavu. s?tnim paskaidroja, ka Tito v?loties anek- t?t Bulg?rijas Ma?edonijas da?u un pievienot to Jugoslavijai. Stem ar gumentiem Rum?nija pievienojusi apgalvojumu, ka jugoslavi neliet?gi un necien?gi** izturoties pret rum? ?iem.
Par atbildi komlnforma bloka jau najam manevrlm sv?tdienas*" r?t? marals Tito person?gi pasniedza pa domju s?tnim protesta notu, ko ?r zemju laikrakstu p?rst?vji uzskata par visas?ko' kop t? laika, kad s? cies konflikts ar Maskavu. ,J^dom- ju savien?ba visiem JI(}zekliem m? ?ina, g?zt Jugoslavijas vald?bu,** teikts notas tevad?. Padom}u dip lom?ti p?las iefiltr?t Jugoslavij? Kre??a .un komlnfo?m?i a?^tus, l^tn tizd^t? , lafenil^^ R5afllkia^'iKiini?*^pa. skaidrots it?l?k not?, .Maskava iz lietoja kominformu, lai realiz?tu sa vus m?r?us. Neraugoties uz tc|, ka Sta?ins un Molotbvs sav? laik? ap sol?ja neiejaukties citu n?ciju iek?- j?9 Uet?s, Kremlis r?koj?s glui pre t?ji So iebaid?anas manevru v?l vair?k pastiprina sarkanarrfiijas kust?bas' Jugoslavijas pierobe?, T? rlkojotiesi, Maskava jau piriek draudz?bas l?gupa uzteikanas to pati lauzusi. Kremlim t?p?c j?uz?e mas visas sekas, kas var?tu rasties ?dai vienpus?gai r?c?bai.*
Vaingtonas un Londonas prese vienpr?t?gi atz?st, ka Jugoslavijas nota pirmoreiz tik atkl?ti un tiei apvaino Padomju savien?bu. Kop konflikta ar kominformu. marSals Tito pirmoreiz ofici?li apstiprina
lomju josla gatavojas proklam?t ^valdibu So padomju uztic?bas personas ru nu atrefer?jusi visa krievu licenc?t? v?cu prese. Interesants ir tikai tas apst?klis, ka nedz masu sapulc?s pie?emtaj?s rezol?cij?s, nedz laik rakstu atrefer?jumos nekur nav mi n?tas v?l?anas. Ar? pats Ulbrichts sav? run? pasv?trojis, ka t?s v?l nenoz?m? ?sto demokr?tiju". Ame rik??u un britu laikrakstu kores pondenti, kas darbojas Berl?n?, do m?, ka padomju josl? jau tuv?kaj? n?kotn? proklam?s Visv?cijas val d?bu**, kuras s?deklis atrad?sies ag r?kaj? V?cijas galvaspils?t?.
(Turpin?jums 8. Ipp.).
Berl?ne (F). Pag?juo sv?tdien Padomju savien?b? un vis?s satelit- valst?s svin?ja t? saucamo miera dienu". K? jau tas dadien parasts, politbirojs p?d?j? laik? k?uvis par lielu miera sludin?t?ju. Dabiski, ka os^Maskavas sauk?us p?r??muas ar?^p?r?jo valstu komunistu partijas. Lai pasv?trotu sar?kojuma svar?gu mu, padomju okup?cijas iest?des bija devuas r?kojumu sestdien im sv?tdien sv?tku dal?bniekus" au strumu josl? ielaist bez sevi??m at ?auj?m. Bet ar? oreiz Maskava piev?l?s. So izdev?bu vair?k izman toja g?j?ji no austrumiem nek? no rietumiem. V?cu laikraksti apgalvo, ka Sl?tupis p?rejas punkt? pie L?- bekas robeu sestdien ??rsojuas 13.000 personas. Liela da?a p?rg? j?ju apmekl?ja savus radus un drau gus rietumjosl?, bet vair?kums gan cent?s iepirkties. Libekas stacijas val?tas mai?as biroj? bija tik liels cilv?ku piepl?dums, ka brauc?jiem nebija iesp?jams nok??t uz saviem V|ilcieniem.
Kam?r miera dien?" p?r?j?s val st?s komunistu partijas cent?s izglo- rific?t Padomju savien?bu par vie n?go zemi, kas iest?jas par facifis- mu, Austrumv?cij? SED izmantoja o gad?jumu, lai propagand?tu Vis- v?cijas vald?bu. Jau sestdien SED prieks?dis Valters Ulbrichts, ko uz skata par padomju okup?cijas varas uztic?bas personu, austrumu p?rval des akad?mij? teica runu, kuf? pa sv?troja, ka Bonnas parlaments ne atliekami prasa proklam?t t?du val d?bu, kas b?tu ties?ga visai V?cijai".
sarkanarmijas kust?bas Jugoslavijas pierobe?. Sunday Times pasv?tro, ka Belgrade v?l nekad nav run?jusi tik atkl?tu un tieu valodu New York Times Padomju bavien?bas un Jugoslavijas konfliktam velt! sava sestdienas izdevuma ievadrakstu. Laikraksts atz?st, ka draudz?bas Il guma uzteikana ir lo?iskas sekas l?dzin?j?m nesaska??m Maskavas un Belgrades starp?. Bet ? Krem?a r?c?ba pier?da ari ko citu: tikai ta gad rietumos k??st skaidrs, k?p?o Budapeta inscen?ja Ra:ka procesu un visiem noties?tajiem lika apvai not Jugosl?vlju. Ievadraksta beigfil Nw York Times konstat?, ka mar als Tito Kremlim k?uvis p?r?k b?s tams. Lai mazin?tu vi?a populari t?ti un lai skaidri un nep?rprotami nor?d?tu p?r?jiem satel?tiem, k?das sekas var b?t nepaklaus?bai, Buda peta noties?ja Rajku un 7 citui prominentus komunistus. BBC dip* lom?tiskais redaktors, koment?jot p?d?jos notikumus Jugoslavij?, pie bilst, ka Maskava oreiz r?kojusies pret?ji sav?m para?m. Kad sarkan* armija Ieso?oja Polij?, draudz?bai l?gumu uzteica tikai p?c tam. Bal tijas valstis Padomju savien?ba anekt?ja, sl?pjoties aiz variz?jlska sauk?a M?s v?lamies sargot ar
(Turpinfilum's 8. lijp.); 1 1
Pitsburga (SS). Pirm? oktobr? at st?ja darbus un uz^ka streiku 514.000. ASV t?raudUetuvju stt?dT nieki. Streika iemesls: arodbiedr?bu pras?ba, lai uz??m?ji nodibina strfid* nieku pensiju un apdroin?anas fondus tikai no sav?m iemaksdnu Sabiedr?bu liel?k? da?a bija ar mie ru iemaks?t fond? 10 centu par kat ru str?dnieku un stundu, ja darba ??m?ji no savas puses ar' ziedotu zin?mus l?dzek?us ai vajadz?bai Vald?bas p?les samierin?t abas pu ses, palikuas bez pan?kumiem. L?dz im ar pensij?m Savienotaj?s val st?s nodroin?ti tikai og?ra?i, kuru piem?ram tagad grib sekot ar? sma g?s t?raudr?pmeclbas str?dnieki Ned??as s?kum? v?l nebija nek?du nor?d?jumu, cik ilgi is streika va r?tu turpin?ties. T?Aiuda r?pniec? bas str?dnieku arodbiedr?bas priek s?dis vien?gi izteicies, ka streika ieilganas gad?jum? bez darba pa likot ar? t?rauda apstr?d?anas r?pniec?b? noclarbin?tle str?dnieki, kuru skaits ar? tuvojas pusmiljo nam.
Streiks izsludin?ts plvisam 305 uz ??mumos da?dos ASV tatos. V i sur nost?d?ti streika poste?i, kas lietuv?s ielai vien?gi tos, kam uz dots uztur?t k?rt?bu ma?n?s un r? p?ties par t?r?bu uz??mumos. Val d?bas iecelt?s ??r?jtiesas locek?i iz teikuies, ka vi?i tagad pagaid?m neko neuzs?ks, iekams pie vi?iem negriez?sies str?dnieku vai uz??mu mu p?rst?vji.
sasniefijusi Kor?u ?rija Kor?a (SS). Pirms ned??as no
Geteborgas; izbraukuais bij. Angli jas desanta ku?is Viktorija sestdie nas priekpusdien? sasniedzis Kor- kag ostu ?rij?. Ku?is b?v?ts 50 ka rav?ru p?rvad?anai, bet tagad uz t? atrodas 402 b?g?i, kas taj? cer ??rsot Atlantijas oke?nu, lai aiz brauktu ieijp?jami t?lu prom no Pa domju savien?bas", k? tie paskaid rojui ?ru urn?listiem.
Kad Viktorija bija piest?jusies Korkas ostii, t?kstoiem pils?tas ie dz?vot?ju apd?vin?ja brauc?jus ar p?rtikas l?dzek?iem, okol?di un ci garet?m. K?ds no b?g?u ku?a orga nizatoriem izteic?s, ka brauc?ju skait? ir ari po?u inteli?ences p?r st?vji kas slepen? ce?? izgl?buies
no cit?di neizb?gamas deport?cijas uz Sib?riju. K? zin?ms, Zviedrijas iest?des aizliedza Viktorijai doties tik t?l? braucien?, jo uzslcatlja, ka tas nav piem?rots oke?na ??rsoa- nai ar tik lielu brauc?ju skaitu. ?rijas ku?niec?bas iest?des turpre tim^ paskaidrojuas, ka vi?as aj? liet? neiejaukoties un no savas pu ses ku?a izbraukanai nek?dus ??r?us nelikot.
Associated Press korrespondents zi?o papildus, ka ku?im ien?kot ?ri jas ost?, uz t? esoie brauc?ji atst? jui p?rguruu un izbad?juos cil v?ku iespaidu Ar lielu k?ri tie ?- li? uz vietas pat?r?jui vi?iem d? v?to p?rtiku un sevi?i maizi
Ml
