savu piek?panos SJufflos nov?rsusi latento M ! ??mui t?du v S
dftai tom?r n?cies l?Ustu nesamierin?fS
?ubllkas prezidentam sat . Prezidents V. Oriols 11^ ka Keljam vispir^L g dom? r, bet tad ap??mies Uetu kdle? val&ts prezidents apspnestieg ar vad?t?-
I,; vFfJ^'''^ kabineta \ , Vispirms prezidentu ct ^ , J ^ ? ^ ^ * ^ ^ prezidenta Ik Ellzejas pUi ierad?s ieklietu nUnistrs Zi?g eventu?lu kandid?tu mi-identa amattim min ari rlletu ministru Sumanu. )? virziena prese izsaka Kei?am vajadz?ja atk?p. Stot, ka vi? dar?jis visu, i?tu starp?bu starp valsts . soci?listu pras?bu pa-Igas. Londonas laikraksti tagad?j?s Francijas valdi-?iu iev?rojami pa?trin?ja ?ci?as devalv?cija. pag?ju? numur? pla?ki iomstarp?bas starp kabi-isko un soci?listisko sp?r-apsprieot arodbiedr?bu r algu paaugstin?anu un p?rtikas l?dzek?u cenu pa-. Kabinets gan vienoj?s iojumu pal?tin?anu, bet )a?tija un arodbiedr?bas unu nebija apmierin?tas, jad uzst?d?ja jaunas pra-algu paaugstin?anu, llso?u ministr^ vairs neiesp?jamu piek?pties un liedza prezidentam l?gu-
p vi?us no amatiem. Mnets bija jau astot? val-irancijas atbr?voanas no ?c?jas un neraugoties uz S(Jz?m t?s dibin?anas riem v?l?kiem sare?lju-r?JuSies pie varas vese-fmit m?neus. Ir lesp?-Mtieta demisijas d?? par-Iju sasauc agr?k nek? ivies UZ
)). feBC zi?o, ka In-m prezidents Pandits rezidenta Tr?mena ipaa piektdien atst?jis Bom-?tos ofici?l? apmekl?ju-enotaj?m valst?m. N?ru atgriezies Indij? tikai l?neSa. ASV vi? b?s ,'riimena viesis. Pa ce- fstfisie$ ar? London?, lai premjeru Etliju, bet Ij?m valst?m dosies t?- ?du." Politisk?s aprind?s ?vadit?ja valstsv?ra ap-ASV velt? lielu iev?-Indija noraid?gl iz-?jebk?diem blokiem vai ?deklar?jot, ka t? v?las ?tieksmes ar vis?m val-iforma draudi T?la-, ?pai ??n?, likui laln?t savu l?dzin?jo Korespondents noVa-
k? vair?ki amerik?-?locek?i izteikuies par ?t?a?u. Savien. valstis at?auties atst?t korriu-ar? o strat??iski sva-draiidz?ba darbos un \ Maskavas propa-ska??m fr?z?m pie-* Padomju savien?bas iokratiju starp?. ?stu draudz?bu var kon-/ald?bas V?stnes?, ku-
)teikumi par robeap-' vienoan?s, kas ne- I Maskav?, Polijas un Inibas pierobeu ap- Ivot?ji nedr?kst sav-Ities un satikties. Ja ?l?b? p?ri robeai par-|vai aita, tad tai ne-Robeup?s nednks toB aut putnus^ v^ ni , metru att?luma at)-izc?rt visi kr?mi un [liel?ks koks, kas aug [k?cijas ?nijas , no- ? savien?bas puse. taa al dr?kst vien?gi taa, atrodas polu temto-
|s ir tas apst?klis, Ka kas rastos robezm-?ami nevis rub?os ^kapit?listiskajos
IiATVlA l^ ?tviaa Nempaper
pul^ ed tm?^t E0COM avn ?^^DlvIsiOD Authorlsatlon Sber UNDP m PubUsber ^ gditors Valdwiire Lem-
BOUngen/N., Brdte 8tr. VtinUin tJngiBheuer &
Sffltf. Ludwlgsburg. K5mer- ?Tj? publlshed twlc weekly.
Orculatlon 11.000,
XATYIAN KEVVSPAPER
Nr. 99 (323) TreSd., 1949. g. 12. oktobri. laAt treldlenas on settdttnAt. Isdevftjt: Latvlelu Centr?li Ko miteja. Qalvaial0 redaktortt V. Lambeigii g<)v- red. vletnitiil; M. CttUSs un A, iav)ni. Bo- dOtoH: A BoUtelni. Fr. Ifila.
Mlndenbergs, S. Ralsten. L. Svarcs. RediOcciJaB adme: E8sUngen/N., Brelte Str, 6-8#
tdelona 17339.
SENATORS NEGRIB BET AMERIK??U STR?DNIEKI S?tnis K. Zariu ierodas 13. oktobri LIKUMU, latriantus no V?ciias
Latvijas ?rk?rt?jais pilnvarotais, ?tnis K. Zari? ar kundzi ierad?-aiea VScij? ceturtdien, 13. oktobri. Satris b?s ofici?ls ASV ?rlietu mi-ilstrijas, Latvieu nacion?l?s padomes un Latvieu centr?l?s komitejas viesis. ?etrpadsmit dienu ilg? ce?ojum? augstais viesis apmekl?s visas liel?k?s amerik??u joslas lat-vlefiu nometnes un sardu v?rus. S?tnis, piedal?sies ar? L N P prezidija un LCK s?d?, kur paredz?ts ap-gpriert visus svar?g?kos latvieu po?tiskos un trimdas dz?ves jaut?jumus. K. Zari? apmekl?s un a )^-ipried?sles ar? ar ASV augsto komi- jSu V?cij? Mekloju, armijas im IBO autorit?t?m. S?tnis Zari? Frankfurt? ierad?sies ar vilcienu, un vi?u sagaid?s ?N9 prezidijs un LCP prieks?dis l Celms, LCK prieks?dis H. Klarks, UJP prezidija loceklis un L C K v i -cepriekSs?dls V. Lambergs, L C K loceklis J. Niedra un LCP un L C K aekret?rs P. Greizi^. VSlesanas Auv^trija un JNorvegija
Austrijas parlamenta, provin?u fflndtagu un V?es pils?tas padomes vIKSan?s sv?tdien piedal?j?s nepa-tedz?ti liels balsot?ja skaits. P?c \l\ nepiln?g?m zi??m v?l?an?s pie-(!ifjojles 90 piroc, ?aj?ot?ju. Pirmajos zi?ojumos no lauku v?l?anu icirk(jiem uzr?d?ta austrieu tautas partijaii p?rliecin?t?ja uzvara. Otr? Vilbta nl? gocl?listi \m tad tikai liel?ki atstatum? p?r?j?s partijas. So-dilistl visum? saglab?jui savus v?-l?tSjus, bet komunisti, cik paredzams, oreiz neb?s pat ieguvui tos 5 prec, kas vi?iem bija vecaj? parlament?. V?l?anu kampa?u paasl-nSJa padomju okup?cijas varas pro-tt? Neatkar?go apvien?b?, kas ne?loja l?dzek?us propagandai un p?-l^ Jo partiju nonicin?anai. PSd?j?s telegrammas, kas sa?emT tas pirms redakcijas sl?ganas, v?sti, ka v?l?an?s p?rliecinou uzvadu ieguvusi tautas partija. Par to balsojui vismaz 1.874.000 v?l?t?ju. Otr? viet? n?k soci?listi. Komunisti visos iecirk?os zaud?jui lleJu oalsu skaitu. Par vi?iem balsojui ^kal apm?ram 180.000 austrieu. Tas noz?m?, ka komunisti nav iegu-vufil pat to balsu skaitu, kas par V^em tika nodots 1945. gad?. Parlamenta v?l?anas pirmdien jotika ar? Norv??ij?, kur galveno-krt sacent?i soci?listi, t. s. norv?-Ju str?driiekS partija ar konservat?vajiem. L?dzin?j? parlament?, kul i ieiet 150 deput?tu, soci?listiem
i?a absol?tais vair?kums 76 deput?ti. Veco parlamentu iev?l?ja P S 4 gadiem, kamd?? netikai Norv??ij?, bet ar? ?rzem?s ar inte-J^ sl gaida, vai soci?listiem b?s izdevies saglab?t l?dzin?j?s poz?cijas. K? tas nov?rojams ar? cit?s va??js, v?l?anu kampa?? oreiz fig?-^ja ne tikdaudz politiskas, cik saim-Ji^iskas probl?mas. Pilsonisk?s par-pras?ja atgrieanos pie br?v?s saimniekoanas metod?m un r?p-^ecibal uzlikto nodok?u nastas at-^g?oanas. Soci?listi turpretim iest?jas ffer pl?nsaimniecibu, neprasot j?^ '!^ ^^ radik?lu uz??mumu nacion?-A iw marksisma gar?. ^iietu probl?mas v?l?anu kam-P^a tikpat k? netika sk?rtas, jo norv??i, atskaitot komunistus, ?cept?jui tagad?j?s soci?listu val- ^^oasTlcibu, kas p?d?j? laik? izpau-a^s tieu sakaru uz?eman? ar rie-???mvalstim un Atlantika pakta parakst?an?. Ari Norv??ijas v?l?anu rezult?ti J^^av piln?b? zin?mi, bet droi pa- ?^ azams, ka soci?listiem jaunaj? parlament? vairs absol?t? vair?ku ma neb?s. P?d?j?s pavald?bu v?-jau zaud?ja gandr?z pusi iepriek?j?s balsoanas ieg?t?m IT^^' Piln?ga katastrofa sagaida omunistus. klis^ kompromit?juies ^tavot Padomju savien?bas un Pjnmforma politiku.
?ujorka (E). Pag?ju? ned??? Savienotaj?s valst?s 68. kongres? san?ca viena no liel?kaj?m amerik??u arodbiedr?bu apvien?b?m A L F (American Federation of Labor). kas apvieno vair?kus miljonus str?dnieku. Kongresu ievad?ja arodbiedr?bas prieks?a Viljama Gr?na runa, kur? vi? ?oti asiem v?rdiem ver-s?s pret komunismu un deklar?ja, ka amerik??u str?dnieki nekad nepak?ausies totalit?raj?m metod?m." A L F sav?kusi un iesniegusi Apvienoto n?ciju soci?lai komisijai pier?d?jumus par vergu darbu Padomju savien?b?," teica Gr?ns. T?s Ir to cilv?ku lieci'bas, kuriem izdevies izb?gt no koncentr?cijas nometn?m. M?s pras?j?m Apvienotaj?m n?cij?m, lai t?s izmekl? ieganstus, kas spie padomju vald?bu verdzin?t miljoniem cilv?ku." Runas turpin?jum? A L F prieks?dis deklar?ja, ka vi?a organiz?cija pilnam atbalsta prezidenta Trumena ierosin?jumu par pal?dz?bu saimnieciski atpalikuaj?m zem?m un par DP likuma groz?anu. Mums j?atver pla?k Amerikas durvis tiem cilv?kiem, kas pazaud?jui dzimteni. M?s nedr?kstam dom?t tikai par sevi, io ?sta str?dnieka sirdsapzi?a vienm?r b?z?jas uz humanit?ti," teica Gr?ns. Savas uzrunas beig?s A F L prieks?dis nor?d?ja, ka rietumu pasaulei visiem sp?kiem j?c?n?s pret komunismu, faismu, nacismu un falangismu, jo visas is metodes paties?b? noz?m? cilv?ku verdzin?anu.
Senators P. Mekerens sen?ta juridisk?s komitejas prieks?dis, kur patlaban apce?o Eiropu, turpretim ainojis uz Vaingtonu, ka p?c vi?a p?rliec?bas yisu DP izvietoana jau garant?ta ar li'dzSin?jo likumu. Me-kerena v?st?jumu sen?t? nolas?ja vi?a domu biedrs sen. Herberta Okonors un taj? teikts, ka p?c visu liel?ko DP apgabalu apmekl?anas V?cij? juridisk?s komisijas prieks?dis guvis autentiskus pier?d?jumus, ka l?dzin?j? likuma pielietoan? pielaistas k??das, a?g?rn?bas, nepareiza izr?c?ba un pat tiei .likuma p?rk?pumi". ' -Mekerens esot run?jis ar daudziem DP komisiju, konsul?r? dienesta un imigr?cijas org?nu p?rst?vjiem, kas t?pat k? IRO un br?vpr?t?go organiz?ciju vad?t?ju darbinieki izteikui p?rliec?bu, ka past?vo? likuma robe?s iesp?jams izk?rtot visu kara apst?k?u d?? p?rvietoto personu lietas." Sen?ta vad?ba izteikusies, ka vi?a tom?r cerot Meke-rena -aiztur?to likuma papildin?jumu sa?emt izlemanai v?l oktobra vid?.
re?istr? deport?cijai Sarakst?anas ar arzenim Ildzina
cep uz Sib?riju \ LCK BiCiBA m SLEPENS DOKUMENTS PAR DEPORT?CIJU IZ
VEANU LtETUV? L C K inform?cijas nozares rlclbfi non?cis k?ds slepens Padomju savien?bas dokuments, kas ?auj mest skatu ne?l?gaj? ?sten?b? aiz dzelzs aizkara. Dokuments, uz kura 5?t??a Uzrakst?ts piln?g? slepen?b?" ir r?kojums par deport?ciju izveanu Lietuv?. T? ka bo?eviku necilv?c?g? r?c?ba notiek visur p?c viena pl?na, tad r?kojumi par deport?cij?m Lietuv? piln?gi attiecin?mi ari uz Latviju. Visi par pretkom?nlstisku darb?bu aizdom?s tur?tie Padomju savien?bai naid?gie cilv?ki, iedal?ti devi??s grup?s: Atsevi??s ail?s Iedz?vot?jus izgrup? v?l p?c profesij?m, sabiedrisk? st?vok?a vai pieder?bas k?dai agr?ko laiku organiz?cijai. Deport?jamo grup? Ierindoti nevien lietuviei, bet ar? po?i, ukrai?i un pele par V?ciju s?kusies Nodibin?ta austrumvacijas vald?ba, krievi
evaku? karasp?ku no Berltnes
Jauns apcietinoson vilnis aiz dzelzs Londona (D). BBC zi?o, ka Padomju savien?bas satel?tu valst?s s?cies jauns apcietin?anas vilnis. Pag?ju? ned??? ?echu vald?ba izdeva likumu, kas paredz ieslodz?t darba nometn?s katru pilsoni, kas nepak?aujas re?mam. Ar o likumu Cechoslov?klja- pirmoreiz ofici?li atz?st, ka t?s zem? past?v koncentr?cijas nometnes. ?rzemju laikrakstu korespondenti' sak?s zin?m, ka Pr?g? pag?ju?s ned??as beig?s s?ku?s masveid?gas cilv?ku apcietin?anas. Vi?us visus nos?tot vai nu uz ur?na, vai akme?og?u raktuv?m. Po?u armijas oficiozs Po?ska Zbroj-na sv?tdien public?ja ?ener?la Ko-m.arecka rakstu, kur? pras?ts izt?r?t po?u milit?r?s orgianiz?cijas no spiegiem un diversantiem. (Jener?-lis Komar?eskis ir Polijas policijas prieknieks. Rietumu preses p?rst?vji, kuriem v?l at?auts darboties Varav?, zi?o, ka publik?cija min?taj? laikrakst? ievad?jui plaas t?r?anas po?u policij?. Cilv?ku apcietin?anas, p?c BBC inform?cijas, s?ku?s ar? Rum?nij?. Komunistu re-l ima agresija galvenok?rt v?roties pret agr?kajiem zemnieku partijas un soci?listu biedriem.
Londona (BBC. Jaut?jums par jaun?m v?l?an?m joproj?m ir gal venais temats politisk?s sarun?s un preses koment?ros. Tagad ar? jau tautas vesel?bas ministrs Bivens ap liecin?jis, ka v?l?anas laikam no tikot v?l ogad. Kabineta l?mumu zin?s tikai. ned??as beigas, kad no Apvienoto n?ciju pilnsa?Dulces b?s p?rbraucis ?rlietu ministrs Bevins. Vakar s?k?s konservat?vo partijas gadsk?rt?jais kongress, kura darb? bas k?rt?b? k? galvenie diskusiju te mati figur? m?rci?as devalv?cija un jaun?s v?l?anast. Cer?ils pieteicies run?t piektdien un sagaida, ka vi?- ar? oreiz aicin?i? atlaist parlamentu im iesp?jami ?tri izsludin?t jaunas v?j?anas.
B e r l ? n e (F.) Sp?le par V?ci ju kas s?k?s Jau p?c ffitlera kapi* tul?cijas, tiigad ieg?jusi Jatin? sta dij?. Ar Austrumv?cijas vald?bas proldam?aitia, kas patiesib no lika tikai otrdien liet k^ Kvepif lis "lau bija izl?mis sen, Bie- tumeiropa ?ka risin?ties noiikumlf kuru sekas bas redzamas tikai n? kotn?. Pesiimistiskie valstsv?ri do m?, ka Eiropas vidien? var?tu risi n?ties notikumi, kam piem?rs mek l?jams Grie?ij?. K? jau tas bija paredz?ts, pag?juo piektdien t? saucam?s tautas padomes s?de ievad?ja "jaunu posmu V?cijas v?stur?. Nedemokr?tiski iev?l?t?s padomes locek?i vienbal-slgi" pievienoi?s SED prieks?a Pika rezol?cijai,'kas pras?ja izbeigt necieamo st?vokli" V?cij?. Sl rezol?cija noz'im?, ka ai^ ? Padomju savien?ba nol?musi d(?)t" v?cieiem panoteikan?s ties?bas sav? josl?. Starp?ba starp Bonnas un Visv?cijas vald?bu ir vien?gi t?, ka p?d?j? nav ievel?ta, bet Krem?a iecelta. S?des s?kum?, kas notika Berl?nes oper? un kur piedal?j?s ar? daudzi padomju, NKVD un satel?tvalstu virsnieki, Vilhelms P?ks nolas?ja manifestu v?cu tautai. Sai manifest? SED (p?c Krem?a pav?les) deklar?ja, ka t? iest?jas par visas V?cijas apvienoanu, par centr?lu vald?bu un par plau amnestiju, kas skartu ne vien maz?kos kapit?listus", bet ar? agr?kos nacion?lsoci?listus partijas bipdrus. K? jau tas tautas republik?s parasts, ar? Berl?nes oper? viss tika pie?emts vienbals?gi un bez debat?m. Tautas padomes locek?i ar lielu saj?smu" akcept?ja P?ka prieklikumu, kas paredz, ka jaur^ io Visv?cijas vald?bu sast?d?s Maskav? p?rskolotals Oto Grotevols. L?dz redakcijas sl?ganai jaun? kabineta sast?vs; v?l nebija zin?ms, bet im faktam nav nek?das lielas noz?mes. Zinot to, ka Visv?cijas vald?bu nevar sast?d?t bez Krem?a piekrianas, nav svar?gi vai k?da ministra posten? n?ks Johans vai Hanss. Svar?g?kais ir tas apst?klis, ka SED ieg?s sev ieklietu, tieslietu, un izgl?t?bas ministru Tautas demokr?tij?s tas ir iz??r?js faktors. Sp?l? par V?ciju interesants ir k?ds cits apstiiklis, ko Padomju savien?ba katr? zi?? met?s' svara kausos vis?s turpm?kaj?s konferenc?s un apspried?s. Rietumv?cijas laikraksti zi?o, ka krievi s?kui atvilkt savu karasp?ku no Berl?nes. Jau sv?tdien v?ciei ar izbr?nu v?roja gar?s smago automobi?u kolonnas, kas piest?j?s pie padomju komandant?ras nama Lu?zes iel?. Sarkanarmiei no is padomju citadeles nesa ?r? milz?gas kastes, kuf?s, droi vien. glab?i?s arch?vi, galdus, kr?slus, un Sta?ina bildes. Dle Abend-zeitung sak?s zin?m, ka Kremlis pav?l?jis atvilkt karasp?ku ar? no Potsdamas. Lidlz im Berl?ne un t?s
tuv?kaj? apk?rtn? bija stacion?tl apm?ram 250.000 karav?ru. Rietumeiropas prese un sevi?i BBC diplom?tiskais ' redaktors uzsver, ka im krievu imanevram var but ?oU aiejokas Atv^k;ot sarkanarniiju no Betiifties; krievi, droi vien, jau tuv?k? laik? pras?s, 1^ 1 ?di r?kojas ar? amerik??i, ang?i un fran?i. Maskava deklar?s,, ka vien?gi t? respekt? un iedz?vina Potsdamas nol?gumu un dod v?cieiem ?st?6" panoteikan?s ties?bas. Ka aiz visa ? manevra sl?pjas ?KVD un Padomju savien?bai uztic?g? Austrumv?cijas policija, to, protams, Ki^mlis neteiks. Sim pie??mumam Ir lo?isks pamats. Par
pat ?du taut?bas pieder?gie. Deport?cija'attiecas uz skolu Jaunatni, bijuiem zemes ?paniekiem, polld-jas darbiniekiem, tirgot?jiem, gar?dzniekiem, ier?d?iem, Mjulem kara v?riem, ar v?rdu sakot nav gandr?z I neviena profesija, kas Sa}& sarakst? neb?tu min?ta. V?cij? esoajiem lietuvieiem i r otl svar?gi zin?t, ka slepenaj? dokument? paredz?ta speci?la aile, kur Ierakst?t tos, k?s repatri?juSlei no V?cijas. T?pat tutvj?leraksta v i sas personas, kuru pieder?gie atrodas V?cij?, vai kas uztur sakarusar ?rpus Lietuvas dz?vojoiem. Protams, ka l?dz?gi slepeni r?kojumi Izdoti ari Latvij?, tikai oreiz V ? -clj? nok?uvis dokuments, kas n?cis no Lietuvas. Slepenaj? r?kojum? teikts, ka ple-r?dijuml" par aizdom?gaj?m p?rienam j?iev?c visliel?k? slepenlM, . neizpauot pat milicijai ?stos zi?u v?kanas nol?kus. Zi?as j?v?c pasu izsnieganas viet?s, lab?bas nodoa nas punktos, bet galvenam k?rt?m j?iev?ro a?entu (spiegu!) zi?ojumi, kas sa?emami ar viet?jo MVD prieknieku starpniec?bu. Par katru atsevi?o deport?jamo j?sast?da anketa, sniedzot alkas z i ?as ar? par vi?a ?imenes locek ?iem, mantas st?vokli, saist?b?m, attiec?b?m ar sabiedr?bu utt. Anketai J?pievieno attiec?gie a?enta snl?gUe materi?li Koskaidrojot* piem?ram, zemnieka mantas i t l -vokll. j?uzr?da, cik tam agrik pieder?jusi zeme, cik zirgu, UeUopu, s?klopu, k?das ma?nas, vai bijui blakus Ien?kumi utt. No ? slepen? formul?ra, kura a i l?s izs?t?mo skait i v?l nav ierakst?ti, nevaram spriest par deport?to daudzumu, bet is slepenais dokuments gan skaidri ?auj noprast, ka ikviens Lietuvas, Latvijas un Igau-to liecinamilz?g? ros?ba Padomju Tnijas iedz?vot?js, lai k?das ?iras, savien?bas v?stniec?bas nam? Unter den Linden. Kara laik? piln?gi sa-bumboto celtni krievi tagad atjaunojui, un tur darbojas s?tnis Semjo-novs, ko uzskata par krievu n?kot-nes v?ru" V?cij?. Inform?tas aprindas sak?s zin?m, ka, sarkanarmfjas evaku?cijas d??, BerUni jau atst?jis padomju milit?rais komandants ?ener?lis Kotikovs
k?rtas, profesijas vi? b?tu, ir padots vienam liktenim, izs?t?anai vergu darbos. Naid?gumu Padomju savien?bai var pier?d?t il[-vienam. ' ' Taisn?s tiesas dien?, kad cilv?ce cels vissmag?ko aps?dz?bu pret austrumu varm?c?bu, ar? is slepenais dokuments b?s viens no lieti?ajiem pier?d?jumiem. Francija gatavojas gar?kai krizei Sociallslu svarsirgd politika apiJraud
tagad^o rezTmu Par?ze (I . Republikas prezidents Vincents Oriols uzdevis l?dzin?jam ieklietu ministram Mocham noskaidrot jaunas vald?bas iesp?jamo sast?vu. Ofici?li uzsv?rts, ka Mocham v?l nav uzdots sast?d?t vald?bu, bet vien?gi noskaidrot jauna koal?cijas iesp?ju. Mochs ir soci?lists un bija IdkSlietu ministrs p?d?j?s trij?s fran?u vald?b?s. Vi? k?uva paz?stams ari ?rzem?s, p?c tam. kad vi?am vair?kk?rt bija izdevies salauzt komunistu r?kotos streikus. Vien?g? partija, kas apmierin?ta ar pareiz?jo krizi, ir komunisti, kas cenas jauno politisko nedro?bu izmantot pau nol?kiem. Pla?k? m?rog? v?rt?jot, l?dzin?j? kabineta atk?pan?s nav tikdaudz Keija kabineta krize vien, cik visp?r t? saukt?s tre?s varas" krize. Soci?listu, kato?u tautas partijas, radik??u un vair?ku lab? sp?rna pilsonisko partiju koal?cijai bija zin?ma neitraliz?taj? noz?me starp abiem lielajiem vald?bas un visa re?ma pretiniekiem komunistiem un gollistiem. Paties?b? Keijs atk?p?s t?d?? ka bija s?cies sabrukums pa? kabinet?, kur? liber?li pilsonisk? finan?u ministra Morisa Pe?es uzskati nek?di nebija saska?ojami ar darba ministra soci?lista Daniela Meijera viedokli. Bet aiz ?s tre?s varas" krizes saskat?ma ar? fran?u soci?listu partijas kr?ze, kas no vienas puses grib piedal?ties vald?b?, bet negrib?tu ar? zaud?t revolucion?ras
str?dnieku partijas noz?mi. Nav izsl?gts, ka jaunas vald?bas priekgal? st?jas atkal Keijs jeb k?ds cits vi?a partijas loceklis. Bet stipri j?aub?s, vai soci?listi vairs piedal?sies vald?b?, kas grib?s turpin?t g?zt? kabineta pilsonisko un liber?lo politiku. Soci?listu uzbrukumi ?eija politikai galu gal? izr?d?juies par ?oti net?lredzlglem. Ja vi?i tagad konsekventi p?rietu opoz?cij?, tie apdraud?tu ne tikai jauno vald?bu, bet visu re?mu, kas var?tu beigties ar parlamenta atlaianu un jaun?m v?l?an?m. Bet jaunas v?l?anas patreiz?j? situ?cij? nedotu ne-ko jauna, jo l?dz?gi komunistiem ar? Degolla kust?ba zaud?jusi savu noz?mi Keija p?cn?c?jam varb?t neb?s sevi?i lielas gr?t?bas vald?bas sast?d?an?, toties gr?ti iedom?ties, k? is kabinets var?tu ieg?t vair?kumu parlamenta. Francij? katr? gad?jum? r??in?j?s ar to, ka krizes levilksies garum? un ka parlamentam san?kot, jauna vaU diba v?l neb?s sast?d?ta. Politisko nedro?bu v?l palielina apst?klis, ka republikas prezidentam sestdienas vakar?, t?li? p?c Mocha pilnvaroanas bija j?dodas uz kl?niku nopietn?kai oper?cijai. Sis gad?jums atjaunojis atkal min?jumus par Oriola atk?panos, kas s?k?s pirms da?m ned???m, kad prezidents pirmoreiz saslima ar smagu nieru iekaisumu. Ja prezidenta vesel?bas st?voklis tuv?k? laik? neuzlabooties, vi? nodom?jis atk?pties.
4
r
I
mm