TreSdien, 1940. g. u oktobri
Isr. 99 (323) 1949. g. 12. oktobr?. ^ A r a u t o r * paraJsstu vaS tnictfillem pa-
r a k i t l t a j o s rakttOB Izteiktas domas oav katrfl t i?fi redakcijas domas
P i c manis kaut
l |itvielu Nacion?lam Fondai
Emigr?cija rit strauji. Ikkatru ne d??u tautiei pamet pel?k?s DP no- ijietnes V?cij?. Aizbrauc?ji Eiropas toaitu atst?j dal?t?m jm?m: ir prieks par jaunu dz?vi un smeldze
/Utit?t Eiiropur kuras sast?vda?a -ir un b?s Latvija. Un kad Eiropas kra sti izgaist pie apv?rS?a, aizbrauc?ju sirdis iezogas klusa cer?ba: reiz at griezties Eirop? un dzimten? satik sies ?r radiem, draugiem, pazi??m uh tiem, kas tagad paliek nomet nes, k? ari tiem, kas smok nebr?- vi?? dzimten?, vai vergu gait?s Si b?rij?. S?d k;us?s cer?bas apgaroti, aizbrauc?ji apzin?s, ka doties ce?? nenoz?m? atlust no latvju tautas v ^ ? cUts,stumbra, kas neapturami imdiH audzis lielum? un varenum? g^du t&kstous, spltfjot negaisiem, kas centuies to ar vis?m sakn?m
. no mvm izraut. ?kkatr? aizbrauc?ja un palic?ja
sv?ts l^ien?kums ir celt latvju cilts- ?osfea varenumu ar ?stu dllatvja Itl^ tt* Ir paruna kas sl?p] dzi}udzi- vf^f gudr?bu: k?ds esi tu, t?ds b?s tavs. bt?lis. Latvieu pien?kums ir ?aiit s ir i l kv?lot Blauma?a T?la- vas taur?t?ja v?rdiem: Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir vi?as god/i..Sim sauklim j?b?t k? l?gsnai, kfi',?eyalr?mam likumam. Nevienam
? nedr?kst dot iesp?ju no t? vair?ties, ?at?anv aizbrauc?jam j?apzin?s, ka vi??ft priekz?m?g? r?c?ba var n?kt par sv?t?bu palic?jiem^, bet pe?am? fitSJa nepild?t?s saist?bas un noru nas biid t?s, kas kr?s ogles ne tikai U2J vi?a, bet ar? uz palic?ju galv?m, sevi?i to, kam b?s j?pavada savs
. ni?ia vakars v?cu saimniec?b? vai . v ^ , ? a u u im slimo m?tn?s
T?d?? lai nep?rtraukti skan aici n?jums: Tautiei, nok?rtojiet l?dz p?d?jam savas saist?bas, pirms do daties p?ri lielajiem ?de?iem. Do m?jiet pa? palic?jiem! Nevadieties no domas: p?c manis kaut ?dens pl?di! Sie pl?di var aizskalot ne
. tatej' J?s^ bet arr - j?su tatilad to??us^ Uii4lrt?$afl> tos^ij'kas^ir nevar?gie^tim^ n*>SJ* sevi aislsarg?t Ko irOTam pi^ asit un gaid?t no t?s zemes iedz? votiem, Ku?u vid? b?s j?paliek pir&vai tautieu da?ai, ja m?su tau tas, stipr?kie, iztur?g?kie, .veikl?kie, varb?Vpat daudzu apskaustie, aiz braucot sevi atest? no slikt?k?s pu- fi^s? Aizbrauc?ju nenok?rtot?s ma teri?l?s un citas saist?bas'un nepil d?ti^ pien?kumi sag?d? raizes no met?u vad?b?m un nedienas visiem palic?jiem, kam dak?rt c?zi?i j?- kc^ unfis par sava tuvinieka vai taur tiea nosod?mo r?c?bu, kas visai tau- ti^l uzkrauj nepeln?tus p?lienus un naidii.
K?d? nometn? dz?voja sava aro da ilabs Bpeci?Usts, visu ieredz?ts un cien?ts sabiedrisks darbinieks. Kad 8to .tautietis dev?s p?ri lielajiem flde?iem, bija sirsn?ga izvad?ana, runas, laba v?l?jumi. Un tikai v? l?k noskaidroj?s, ka aizbrauc?js at- st?i?is. pr?vus par?dus ne tikai sa viem tautieiem, bet ari v?cu tirgo t?jiem, amatniekiem uc. Tie ?lojos milit?r?s Iest?d?s un nomet?u at bild?gaj?m person?m, uzliekot p? d?j?m atbild?bu par vi?iem nodar? tajiem zaud?jumiem. Tie, kam iz dodas sadz?t savu par?dnieku p?das cietos kras.tos, sag?d? turp aizbrau- k?iSajiem nepat?kamus p?rsteigu mus. Bet v?l liel?ka izbr?na un sa jutums rodas jaunajos darba dev? jos, kas cer?jui sagaid?t k?rt?gus u? god?gus cilv?kus.
fcits gad?jums: k?ds kultur?ls pa s?kums, darboj?s vair?kus gadus
?ietami sol?dos ietvaros. T? ?pa nieks veikls un izdar?gs. Dzimten? vi?am bijusi saskare ar jaunatni. Sim tautietim klusi aizbraucot, no skaidroj?s, ka. nav nok?rtotas sai st?bas p?ris t?kstou marku apm? r?. Cietu? v?cu firma dzen par?da nieka p?das, apstaig?jot visas ie sp?jam?s iest?des, radus, draugus, pazi?as. Ne?rti j?tas radi, ne?rti draugi un pazi?as. Kr?jas ogles uz to galv?m, kam j?paliek V?cij?.
S?du piem?ru ir daudz. V?l nesen centr?l?s iest?des bija spiestas l?gt aiztur?t no emigr?cijas tautieti, kas M o s apjomos nav nok?rtojis savas saist?bas. Tas ir negods visai tau tai. Pret to l?c?n?s visiem iesp?ja miem l?dzek?iem.
Kad pien?ks sengaid?tais br?dis un dzimtenes krasti br?vi' iznirs no sar kan?s d?makas un dzimt? zeme ai cin?s m?j?s savus d?lus ui> meitas,
. t o i ' b ? s j?at?ir graudi no pela v?m. ?iet, t?d?? jau tagad pien? cis p?d?jais laiks b?g?u centr?laj?m iest?d?m apzin?t ?s pelavas, kas atst?j .Eiropu, nenok?rtojot savas saist?bas .
T. Eidmane-Endzi?a.
jaana padome Jau pirms UTP nodibin?an?s V?
ciju, kas vada latvieu politisko c? ?u .par Latvijas valsts atbrlvoaa? no okup?cijas varas, Zviedrij? pa- tv?Ki^ uies latvieu b?g?i oodibin?ija Latvieu nacion?lo fondu ar uzde vumu, c?n?ties nar latvieu tautas un Latvijas republikas ties?b?m, iz plat?t pareizu inform?ciju par Liiit- vijas zemi, tautu un kult?ru, dar?t iesp?jamo tautas dz?v? spf^ ka un kult?ras aglaD?anai un pan?kt vi? su latvieu grupu'sadarb?bu. T '^ordu p?rvalda padome,' valde un rev?zi jas komisija. Padome sast?v no 30 locek?iem, kurus iev?l nevis visi Zviedrij? dz?voioie latviei, bet ti kai tie, kas izdara iemaksas fonda i??^?u realiz?anai. Padomi iev?l tie?s, vienl?dz?g?s, proporcion?l?s un aizkl?t?s v?l?an?s. Padome no sava vidus iev?l fonda valdi 9 p&r- sonu sast?v?, kas :r fonda izpildu org?ns.
tNF nodibinoties, tan? dal?bu ?? ma visi politiskie htr?vojumi, ?pet tagad notiku?s v?l?anJis soci?lde mokr?ti un citas s?k?kas grupas LNB"* v?l?an?s vairs nepiedal?j?s. Notiku?s LNF padomes v?l?afii? kandid?ja pavisam 4 saraksti. Pavi- saria nodotas 1157 balsis (80,7 proc. no balssties?go skaita). V?l?an?s uzvaru guvis' Nacion?li vienotais latvieu saraksts (Nr. 1), par ku?u nodotas 80 proc balsu un ieguvis l?dzin?jo 20 padomes locek?u viet? 23 Vietas (prof. p.,Kundzi?, :n. A. Ozi)ls, pr?v. 0. Sak?rnis, s?tnis So- imij? J. Tepfers,**prof. K. Straubergs, do<^ , V, Glnters, kapt. A. Ce, in. A. Berkulis, mag oec. ?. Landsma- nis^ agr. J . Andersons, redakt. A; Str^utmanis, skol J . Sviesti?, plk - leitb. V. ?inters, sabiedr. darbin. J, Kreicburgs, mag. oec. E. Suksis, In. A. Krasts, arch. St. Borbals, kapt. J. Jankavs, in. A,. Pad?ls, agron. P. Treij^rs, doc. H. Biezais, inen. J. B?aus, un sab. darb. M. Kadi?is), kato?u saraksts (Nr."^ 2) ieguvis 3 vie tas (prot Jr. Medi?S, sab. darbin. A. Kanc?ns un. pr?v.; Vilnis), bet libe r??u saraksts (Nr. 8) ieguvis .4 vie tas (red. J. Gr?ns, asistents J. Im- mers, zv?r advv J. Breiks un doc. K, Princis).
Jauniev?l?t? padome izv?l?s jau no fonda valdi T? ka padom? ab- ?spl?taisf'valr?kumsf i r nacion?li ap- jv??enotam sait^kstiim; t{^i|]^ ?kk par.iohda^valdes prieks?d?t?ju n?ks l?dzin?jais prof. K. Strau bergs. ^
LNP l?dzin?j? darb?ba ir bijusi sekm?ga un Jauniev?l?t?s padomes sast?vs liecina, Ica fonda uzdevu mus veiks ?r v?l liel?ku piep?li uri pai??kumiem. Uz to nov?lam jauna jai fonda p?rvaldei visliel?k?s sek-? mes. ' V. L
transporta Austr?liju
Tie, kas dtgricas no Anglijas, nevar izcefotuzASV
Praks? pier?d?jies^ ka, izce?ojot uz ASV, stingri skr?ningi j?iziet bij. k a rav?riem. Vair?ki, k^ s savu ar^a- balu IRO skriningos atz?ti par pie m?rotiem ielaianai ASV, Ventorf? tom?r izskrin?ti un no?emti no t? l?ka transporta. Sarun?s ar DP ko misijas p?rst?vjiem Ventorf? no skaidrots, ka noraidi?iie l?mumu var p?rs?dz?t un tad lietu skat?s cauri v?l reiz. Iesp?jams ar?, ka bij. kara v?ru skr?ninga dokumentus iepriek s?ta uz Frankfurti un tikai p?c tam tie var?s doties uz Ventorfu, ja lie tas b?s izlemtas pozit?vi.
Sakar? ar BCP iesniegto protestu par pres? zi?oto mazb?rnu mirst? bu transportos uz Austr?liju tagad sa?emta IRO galven?s m?tnes at bilde, kur? nor?d?ts, ka turpm?k r?p?sies, lai ku?i b?tu pietiekami apg?d?ti ar labu p?rtiku, noz?m?jot ?paus uzraugus, kas kontrol?s ku-
Ang?u iestodes porvecojiem gad?s aiT pec IRO darbTaas
izbeiganas Spakenbergas nometn? gal?gi pa
beigta ier?kot veco ?auu m?tne, ku ra in?s dien?s ofici?li atkl?ta, pie daloties , daudz?m ang?u, v?cu un latvieu amatperson?m. Saj? pa? gad?jum? atkl?ja un iesv?t?ja ari igau?u t?lnieces Veberes veidoto pieminekli* kas simboliz? veco ?au u m?a vakaru Dievm?tes aizg?d? b?. Atkl?anas s^/inib?s pieoal?j?s latvieiiun lietuviea ktvri, bez tam ar? paas jaun?s' Aitersdorfas ie m?tnieki uzst?j?s ar saviem priek^ nesumiem. Nometnes feu puduris, kur ier?kots veco ?auu ciems, gl?ti uzposts, ?kas izremont?tas, ap t?m gl?ti, vel?n?ng. aplikti pu?u d?rzi?i. Uzpoanas darous klauu k?rt? vei kumi Spakenbergas iem?tnieki, p?c iesp?jas piedaloties ari vecajiem ?aud?m. Atkl?anas svin?bu viesi apskat?ja dz?vok?us un d?rzi?us, pie kam gl?t?ko istabu un d?rzi?u ie k?rtot?ji sa??ma godalgas. Veco ?auu ciem?, kura iem?tnieku skaits
: sniedzas^!8i?i3;di^em simtiem v?l' . aizvi6niipieau|, tarp citiem balti?,
iem m?t ar^ rakstnieks P?vils Gruzna ar kundzi Mavti Degami, T?vzemes balvas laure?ts H. Endze- li?, dzejnieka K?r?a J?kabsona br?lis u. c. Atkl?anas svin?b?s DPACSa p?rst?vis nor?d?ja, ka ve cie ?audis palikk ang?u iest?u aiz sardz?b? ar? p?c IRO darblbais iz beigan?s. ' I 3k.
Latvieu kato?u Kardin?la Preisinga dzimtas pili
Hohenaav? pulc?j?s Latvieu kato ?u studentu apvien?bas p?rst?vji no vis?m Rietumv?cijas josl?m, lai ?etr?s studiju dien?s p?rrun?tu ak tu?l?s reli?iskas,' kultur?l?s un sa biedrisk?s dz?ves probl?mas ar virs- t?matu: Vakareiropas kult?ras vie n?bas gar?gie pamati. Refer?tus la s?ja gan latvieu kato?u sabiedris kie darbinieki mag. phil. L.Lat- kovslvis, apvien?bas kapeil?ns lic. theol. J Pud?ns, T., St. Gaidelis, gan ari pai studenti. Refer?tiem sekojo?s debat?s nep?rprotami do min?ja atzi?a, ka galvenais Rie tumeiropas vienot?js bija, ir un n? kotn? var?s b?t tilcai kristiet?ba. Studiju dienu nobeigum? pie??ma apvien?bas iek?j?s dz?ves nottiiku- nius un apsprieda turpm?k? darba iesp?jas V?cij? un ?rzem?s. Pie?? ma ar? latvieu kato?u studentu papal?dz?bas fonda stat?tus.
Latvieu kato?u studentu san?k sm? ierad?s ar?.ASV augst? komi s?ra Mekloja kundze, DP kato?u studentu emigr?cijas un pal?dz?bas komitejas vad?t?js Ed. .1. l\ircimers, Pasaules studentu pal?dz?bas p'^r- st?vis Hongstratens, Pax Rom?na soci?lo lietu sekretari?ta vicedirek- tors Hareiglons, Amerikas kato?u studentu p?rst?ve Davsone uc. Mr. Kirchners gar?k? run? apr?d?ja studiju iespi?jas ?rzem?s, uzsverot kato?u organiz?ciju lielo pal?dz?bas darbu aj? virzien?, ? sos , izjustos v?rdos latvieu studentus sveica ar? Mekloja kundze, v?lot tiem ga i ? kas dienas turpm?kai?s dz?ve<> gai t?s,, B. Maikovskis.
iekr?t vismaz viena gada iztiku un tagad raktuves apmaina pret uni-
"versit?tes klaus?tavu. Luvenas uni versit?t? studiju darbs ?oti inten s?vs un in?c?bas gada beig?s 1026 p?rbaud?jumi fran?u valod^ vienas ned??as laik? prasa lielu piep?li, ta ?u latvieu sekmes iepriecina. T? A. Znoti? tikko nobeidzis komerczin?- bu un finan?zin?bu studijas, veicot visus eks?menus ar izcil?m atz?m?m u? ieg?stot par diplomdarbu Linu r?pniec?bas konjunkt?ra Eirop? no 1919.1940. g. licenci?ta gr?du. Sa vu' p?d?jo studiju gadu uzs?k cand, med. G. Znoti?a un stud. oec. A. Caune. Ar lab?m sekm?n^ pirm? kursa eksam. nolicis stud. pharm. P. Koroevskis lin jau agr?k pa vasara sesij? stud. agr. J . Jeru- manis. '
Jaunaj? m?c?bu gad? latvieu stu denti dz?vos sav? studentu nam?, ko studentu vajadz?b?m no?r?jis b?s kaps B. Slosk?ns. eit ar? novietos studentu sak?rtoto bibliot?ku, k? ar? iek?rtos san?ksmju, telpas, t?d?? bla kus spraigajam studiju darbam jo ros?gs b?s ar? sabiedriskais de.rbs. Jaun? studentu nama, k? ar? biblio t?kas adrese: 4, Rue Craenendonck, Louvain, Belgigue.
?u apg?di ar p?rtikas l?dzek?iem, ieskaitot ar? b?rnu uzturu. It?lij? uz ku?iem uzlaidis tikai veselas personas. P?rbaud?s katra ku?a ka pacit?ti u? noteiks maksim?la u z ?emamo pasaieru skaitu. Uz 7 ku ?iem, kas ved DP uz Austr?lija, ie k?rtotas ?paas b?rnu virtuves, bet p?r?jiem 6 t?s patlaban iek?rto.
Sa?emts raksts no Norv??ijas b?g ?u komitejas, kur? nor?d?ts, ka ko miteja paredz sazi?? ar vald?bas iest?d?m s?t?t uz V?ciju ?pau de leg?ciju, Norv??ija pl?nojot uzi?emt ap 200 darba nesp?j?go, no tiem 100 neredz?go.
Bez ? zi?ojuma BCP latvieu p?r st?vis A. Trap?ns LCK britu jos las deleg?cijas paplain?t? s?d? v?l nor?d?ja, ka ASV DP komisija at sak?s ielaist tos, kas atgrieas no Anglijas uz V?ciju, lai izce?otu ko p? ar ?imen?m. Atteikan?s pama tojas uz instrukciju pie DP liku ma, kas nosaka, ka ielaiami DP, kas DP statusu ieguvui l?dz 1946. g. un 1948. g. 1. janv?ri bijui V?cijas territorij?. Jaut?jums p?rrun?ts BCP kops?d?, kur IRO p?rst?vji so l?jui iest?ties, lai aj? liet? p?rn?k tu groz?jumus par labu DP, kas grib izce?ot kop? ar sav?m ?imen?m.
BaltieSu universit?te Pineberg? likvid?ta. Pan?kta vienoan?s, ka BCP r?c?b? paliek invent?rs, kjis ie g?d?ts par baltieu l?dzek?iem, k? ari gr?matu fondi. Ir cer?bas patu r?t ari invent?ru, kas pirkts par ziedotiem l?dzek?iem. Da?u invent? ra un gr?matu v?las patur?t vec? kie BU m?c?bas sp?ki, lai turpin?tu zin?tnisku darbu.
Deleg?cijas vad. V. Janums zi?oja par sarun?m tbc slimo DP p?rvieto anas liet? uz Heiligehh?fenu. Sa kar? ar pau slimnieku protestiem un pretest?bu, iest?jies apsol?juas r?p?ties, lai uz Heiligenh?fe?u s? t?tu tikai tos, kas slimo ar kaulu, nevis plauu tbc.
IRO joslas m?tne patlaban Izstr? d? pl?nu par nomet?u novietoanu IRO darb?bas p?d?jam posmam. T? pat ierosin?ts jaut?jums par pamat skolu apvienoanu,; kam?r re?ion? l?s- viii zon?las ?imn?zijas, dk ;j>a-5 redzams, var?s past?v?t l?dzin?j? veid?. Insp. Kronlinam izce?ojot, skolu inspektora pien?kumus Lejas- saksij? uz??mies apg. p?rst?vis R. Kukainis. A. Dravnieka viet? par kandid?tu LCK skolu nozares vad? t?ja amatam nol?ma ieteikt ?imn? zijas dir. M?lkalnu. Pagarin?ts l? gums ar Hamburgas pils?tu par AI- ' terfrades lauksaimniec?bas skolu.
Zieme?apgab. p?rst?vis St. Jaun- dzems zi?oja par p?rmai??m ap gabalu nometn?s. Ar ip. oktobri lik vid?ta ?iles nometne, t? iem?tnie kus p?rce?ot uz Eit?nu, bet izce?o t?jus uz ASV Artil?rijas kazar- m?m L?bek?. Oktobra beig?s paredz likvid?t Meierv?kas nometni Flens- burg?, p?c kam pak?peniski Pine- bergu un Rendsburgu. Ofici?li at kl?ta veco '?auu m?tne Spakenber- g?, pie kam DPACSa p?rst?vis no r?d?jis, ka m?tnes iem?tnieki paliks britu iest?u aizsardz?b? ar? p?c IRO darb?bas izbeigan?s.
V?l p?rrun?ja iesniegumu Lemgo par gad?jumiem, kad DP viet? no met?u administr?cij? darb? pie?em v?cieus, un nol?ma ierosin?t pra s?bu ar? pret ;otro Tur?bas** direk toru J. Legzdi?u. " E. R.
LATVIEU STUDENTIEM BE? ?IJA PASlEM SAVS NAMS
B?skapa B. Slosk?na g?d?bas d?? latvieu studentu skaits Luvenas imiversit?t?, Be??ij?, tagad pieaudzis l?dz 18. Liel?k? da?a studentu tur pin?s V?cij? p?rtraukts studijas, bet netr?kst ar? t?du, kas divu gadu lai k?, str?d?jot og?raktuv?s, pasp?jusi
DP MEDIC?NISKO DARBINIEKU lEVERl?AI
Visiem DP medic?niskajiem dar biniekiem, ko p?d?jo 18 m?neu lai k? p?rbaud?jusi ? IRO medic?nisko arodzin?anu komisija (Medical Screening Board) un kas starplaik? main?jui savu dz?ves vietu, j?pa zi?o IRO sava jaun? adrese, pies? tot ?dus datus: v?rds un uzv?rds, nacionalit?te, profesija, agr?k? ad rese un tagad?j? adrese. Zi?as s? t?mas: ?RO Medical Screeiiing Board, Manteuffel Kaserne, Bad Kissingen. Turpat piepras?mas izzi ?as par nesa?emtaj?m medic?nisko darbinieku arodp?rbaudes apliec? b?m,.
zive . LNP PREZIDIJA loceklis un L C K
viceprieks?dis , V. Lambergs un L C K loceklis plkv. V. Skaistlauks 9. ok tobr? ierad?s Sv?bu Gmindes lat vieu nometn?, kur kupli apmekl? t? nometnes iedz?vot?ju sapulc? V. Lambergs run?ja par tematu Emi- gr?cija latvieu skat?jum?", bet V. Skaistlauks par tematu Neizvieto jamo tautieu apr?pe".
HANAVAS latvieu kooperat?v?s apg?des'kopas vaide ziedojusi L C K 820 gr?matas, 17.500 loksnes pap?ra, 340 rakst?mblokus, 1440 z?mu?us im da?das citas mantas. L C K izteikusi ziedot?jiem sirsn?gu pateic?bu, l?dz ar cer?bu, ka ar? p?r?jo nomet?u pas?kumi, ?pai nometn?m likvid? joties un sadalot l?dzin?j? darba aug?us, ?eaizmirs?s visp?r?bas in tereses.
MINCHENES latvieu nometnes mazpulks r?koja raojumu skati un svin?g? sol?juma nodoanas aktu. P?c m?c?t?ja A. Kalnagara vad?t? dievkalpojuma mazpulka dal?bnieku svin?go sol?jumu pie??ma Latvijas mazpulku organiz?cijas padomes p?rst?vis A. Birznieks. Sekoja ap sveikumi un sekm?g?ko mazpulka dal?bnieku godalgoana.
Es dom?ju, ka daudz v?rt?g?k tu, ja pa to laiku, ko cilv?ki notl| r?tu un stud?tu abas Kauli?a pi( pras?t?s gr?matas (ja k?dis torni uz?emtos t?s sarakst?t), vi?i mcTt( angliski: t? vi?i^ sveum? katr? idl ?tr?k tiks pie savas m?jas un mfi}< lopiem nek? ar viegll saprotamim* rokas gr?mat?m. Ang?u valodas mlf, ??bas gr?matas ta?u v?l netrukstt|
P. Kraukl?tis, Nudersij?, ASVI
LATVIJAI VAJADZ?GAS K? | ?IMENES, T? VIENINIEKI |
Izlas?jis E. ?dra v?stuli Latvilg 95. numur?: nevaru izprast, ko ar to grib?jis pan?kt, ?. sav? .^ ^^ stul? ieteic m?su p?rst?vjiem ties, lai ?imen?m, kur ?imenes g va vec?ks par 60 gadiem, rai emigr?anas Iesp?jas uz AustrfiUjttiJ Ne?emos spriest, vai tas b?tu pi^ reizais atrisin?jums, bet pes^?toM k?p?c ?. dom?, ka tiei ^^ienlnlwi at?em ?imen?m iesp?jas uz turiw^ izce?ot. Vai tad vieninidcu d?? kai| ?imene noraid?ta? V a l ^ . dom?, ^ 1948. gad? vieninieki b?tu izce?oju uz Austr?Uju, tad tagad AustrSajii ?emtu lielas ?imenes bez apgfidiaN kiem vai ar? ar stipri vec?ku ?imt*^ nes galvu?
Run?jot par vieniniekiem un bj?^ b?rnu ?imen?m, ?. saka: J5ie Qf v?ki neko t?l?k? n?kotn? nedoT* emigr?cijas valstij, nedz ari latvie u tautai vn valstij." Vai tie, sau-: dz?gi sakot, nav p?r?k neapdomitt v?rdi?
Vai ?. zina, ko noz?m? vienlnl* v?rds, un ja vi? to zina, kovl^g ieteic dar?t v?riem, kas, atskanot tautas balsij - Gl?bsim Latviju!-* pameta visu, dev?s uz austrumiron* ti, lai attur?tu ienaidnieku, kas M - , c?s virs? t?m pa?m ?imen?m, ??m pareiz ir gr?U izce?ot? Ko vuj ieteic dar?t siev?m, ku?u viri au- g?ja to pau ce?u, bet kas nesag- d?ja tos p?rn?kam? Tie visi t8jw ir laimLgie" vieninieki, kam tom v?l gr?t?k pavad?t trimdas lalKU tiei t?d??, ka vi?i ir vienL
Nemekl?sim vainu tur, kiff j M nav un nes?ksim r?p?ties V^&j^ nes st?vok?a un Ueluma. I^tvlj vajadz?ga k? jaunatne, t? v&^^m dis, k? ?imenes, t? vienimeia ^
Ed. Liepi?S. I ^ * ^
Latvieu centr?la k?rtote^^^ ar. g . ? . oktobri PSn^f^J^S) navas uz Augsburgu. Adre^ Augsburg-Haunsteten, DP
fktobrl.
V
REDAKCIJA!
TRIMDINIS:S IR PIEKII8I8 R?pju un nemiera trimdfailekam
ir pietiekami. ?aujiet uz br?di at p?sties, av?nieku kungi! Nep?rb? v?jiet savus rallcstus tikai -vaima n?m, ausm?m, izmisuma un baigu- ma pl?diem.
Bez gaismas dz?v? rad?ba iet boj?.' Dodiet, vismaz literat?rai dom?t?' lapas pus? gai?kus rakstus, neslr?- dieties par naidu un m?lest?bu ab strakt? veid?, r?diet to st?st?, kas^ aizved m?s pag?tnes vai n?kotnesj Latvij?. ?aujiet br?di atelpas mntsA norm?l?s, nebeidzamu satraukumu! piln?s ikdienas. M?s saj?tam vien$ pusigi dom?an? un izj?t?s, m?sno-l trulin?mies p?rcil?dami savu naslul no viena kamiea uz otni un beidzot! pierad?sim pie t?s.
Trimdinieks Ir piekusis, vi? k??sti nevar?gs un v?jS. V?jniekara vaja dz?gas z?les. Nel?dz?s r?gtie plU<
- pav?les un aizliegumi to te\^ b?s un to tev neb?s. Ar? b?rnu ae l^ audzina ar s?ksti vien, vajadz?gs ar^ ?bols. '
Las?t?js gaidaV o sul?go, slrtcl augli, lai atveldz?tu savu skaistu*! ma, miera un saules izsl?puo slr?I
E. K., Eslingen?l
AR PIRKSTU DEBESIS J. V. Kauli? Latvijas sentemb?
numur? v?stul? redakcijai ieros?nt lai k?ds architekts vai b?vtedu viegli saprotam? valod? sast?da r( kas gr?matu, k? m ? s zem?s ni prat?jiem uzcelt m?ju. No vetert< n?r?rstiem vi? pieprasa sarakt gr?matu par m?jlopu ?rst?anu, Kl<i p?c? T?p?c, ka dz?vok?u kr?zes d( daudzi spar?g?ki ?audis'', izce?oji ?rpus V?cijas,' dz?vok?a Jaut?jumi m??in?ot atrisin?t, nop?rkot z( un ce?ot pai m?jas**, bet vl?lej tr?kstot rokas gr?matas.
Nezinu, kur t?da Leiputrija fr| kur iece?ot?js vispirms p?rk rei
i" un ce? m?ju, maz?kais tie dai ga* dlj?mi, kur iece?ot?ji Anglij?, Ka* n?d? vai ASV tikui pie sava na- me?a, nedod ties?bas run?t par ddu< dziem.
Nezinu ar? kur rad?sies t?ds er chitekts vai b?vtechni?is, kas, v9! dz?vodams V?cij? un nep?rzin?da ne aizj?ras zemju b?vniec?bas pa< ??mienus, ne b?vmateri?lus, sp? sarakst?t praktiski lietojamu ro[ gr?matu, k? Austr?lij? ce?ami
ipie tam v?l viegll saprotam? VBit^^^^m^u d?^; Nezinu ari? kSp?c 4llc ?oti piecieama m?jlopu^ > v ?rstniec! gr?mata.
tri
MSsulh
vm tas le- ^^Sm jo cent- KeaigStas pie
eleffii >''"^eSui Bet ta feS viens ra^r iJtf*^ tur var pa:
^ i ! K o Viens no t? lat.
ii
- i i tKi - vtoi s?kst?s,
..i^run stiegri vl?ri, abs^ ^ ffi no galvas bdz ka- K e m 5 laikrakstu ek-iTvm Anglijas, -vn Kan?das. Gr?matas m?6tk septi?i. Diviem W& ip^niektem ir 20 Ltotram. ?etriem ir nogul- JUS (divz?mju skait?i), ?et- U rnird?u desmits ir ka- Kvisainml^ fm apmekl? krogu, bet m, 11. mm pa aius ^ ?^jtona^ izn?kusi vienam: ?iag?u 6gpra6l vi?u notu- ?ir poli. Jaut?ts par izn?ku- 5 dal?bnieks rezign?ti iztei- I jau gan tur?jos d??gi, bet ? W t o nav laimesvlen- ?j???j pret p?rsp?ku." Ve?u iimfi pai, bet ze?es gan
Vdoslpfedu nav nevienam, par motociklu pirk-
6 Idno septi?i 10; reizi ne- '?H trifi divi reizes. Tris c?t?gi
i^u dejaS''vakarus un ir to diviem var?tu b?t
to ar* angliet?m. Atz?- kaplaS? apk?rtn? te apzi-
iU tiis latvietes, pie tam t?s S/^ptii^ ,em?i
tlz?t[?^'an pag?j. liUfi zaudSjar apm. 100 m?rc.
un' nosm??? 815 l- Mj^ lffotams. katrs. Anglis- itUa?, 3 apmierinoi un 4 fcttep?rkties ari tie var pat- Utvieu valoda t?ra.. Tai M k?ds. ducis speci?lo
#ii|i terminu, un kr??i We attnijas laiku v?rdii^d. ^ pa v^ cam, palokot- gal- to gan angliski rausta gal- Itkak^l? b?tu iedz?lusi
Mii desmita, ??mijas stu- JSiia raktuves laboratorij?,
bet 5 pazem? pie ^t ta , Ja no vi?u ned??as a . obUg?tos izdevumus
tate?iem, apdroin?anu h tad vi?iem ned??? at-
"Fci?as, t. i. pat J??^ ^nelca hoste?a virtuves
labi laim?jas, tad var piepeln?t arvirs-
^^t j?saka ari, ka is gru- *7 sevil^ p?rp?l?ju-
^ tas irar akordniekiem g ~ tadu pareiz ir di- 2 W^ milz?gai ?dens
"Mvas 7-9 t?ras m?r- Vdarba apst?k?i b?-
i j r i m?rci?u v?l pie-
Celf u'^ P'* j?atn?k uz leju.
, ^ | l a punktu. Un bei- Pie jl?' ^""?'a pareiz
P P rejiem ned??as
%ie.
K?dil pie W nosto dzisis vien r?koji b?zui astes m?jfisl tad Kan?< t?da
Ai re?Utl bums, gadiei ?emsi farm< am ?belei draui Bet .Nei ka m\ u cU| un gi dz?tu ko 1
an M m\ lief ihi Ja bas }u Hel st? z? voj jas ?? ko ni an
ir d?l un ve hg m?ti 82
vi su ta k 11
la P la ri ar l?
ju
Pi kot dzi
T?l ir ne Pu k? uz die pa ba Un vi m? lab