l E mKGm u n nemiera trim^tm;
ekaml. ?aujiet S bS.*'"' av?nieku kung vus rakstus t i k a l ^ ! f ^ " '
usm?m, izmisuma un h-?^* diem. ^ '"8u.
aismas dz?v? rad?ba iet K n . , ' vismaz Uter?t?rai 1 T
s? gai?kus r i l , / 2 par naidu un m?l?s i b T u ' veid?, r?diet to s5s t
mm pag?tnes vai nSk'nh^"' ?aujiet br?di a t e C S ^
?s, nebeidzamu satrauViirT ikdienas. M?s saj?tam dom?an? un i z j f i ! ^ S s ^
ies.p?rcil?dami savu S
, ? s " "^-^ -
^ruaa?a' ^z?les. Nel?dz?s r?gtie p i ?les un a i z l i e gum i^ - t o
to tev neb?s. Ar i b?rnu T ar i fks t l vien, valadzfgs
?js galda' o sul?go, l a i atveldzStu savu skaistu. era u n saules Izsl?puHo sirdi.
E . Esllngeni PIBK?STU DEBESIS
Kauli? Latvijas semembra v?stul? redakcijai ierosini architekts va i b?vtechnlkij
$aprotam? valod? sast?da ro. amatu, k? mi^s zemis ne. em uzcelt m?ju. No veteri. l em vi?S pieprasa sarakst?t u par m?jlopu ?rst?anu. RS- ?p?c, k a dzIvok]u krizes il \ spar?g?ki ?audis", Izce?ojuj V?cijas,' dz?vok?a Jaut?jumu 8ot atrisin?t, nop?rkot zemi ot paSl m?jas*', bet vi?iem t rokas gr?matas,
nu, k u r t?da Leiputrija ir, ce?ot?js vispirms p?rk zemi m?ju, maz?kais tie dai ga.
, k u r iece?ot?ji Anglij?, Ka- ai" A S V tikui pie sava na- edod ties?bas run?t par dau-
nu ar? kur rad?sies t?ds ar- *s va i b?vtechni?is, kas, v?l ams V?cij? un nep?alnidams j?ras zemju bavniecibas pa- us, ne b?vmateri?lus, sp?tu
t?t prakt isk i lietojamu rokai i ; kfi Austr?lij? ce|ami nami, v?l jiVlegU saprotam? valo-1
*ej5lnu:>arT? .kSp?c ' t lk jot i ne* ama ;imfiJlopUi^< ?rstniec?bas
(Mn?ju, ka v^audz v?rt?g?k bO pa to la iku, ko cilv?ki not?- n stud?tu abas Kauli?a pie- S gr?miitas (Ja k?ds tom?r
t?s sarakst?t), vi?i m?c?tos l : t? vi?i. sveum? katr? zi(i4 Iks pie savas m?jas un n)5]- nek? ar viegll saprotam?m"
grfiniat?m. Ang|u valodas mS- gr?matas ta?u v?l netr?kst?!
Kraukl?tis, ?udersij?, ASV.
AI VAJADZ?GAS KS l O M E S / T A VIENINIEKI \\}\% E. ?dra v?stuli Latvijas imurfi. nevaru izprast, ko u. grib?jis pan?kt. ?. sav? v?- etdc m?su p?rst?vjiem r?pe- i l ?imen?m, kur ?imenes gal- ?ks par 50 gadiem, rastu
Janas iesp?jas uz Austr?liju, ibs spriest, vai tas b?tu pa-
atrisin?jums, bet pesaprotUj ?. dom?, k a tiei \vienin *^ ?imen?m iesp?jas uz turieia Vai tad vieninieku d?l k?da
. noraid?ta? V a i n J . dom?, ?a jad?i v ieninieki b?tu Izce^u^ str?UJu, tad tagad AustrMJa Uelas ?imenes bez apgfidn^-
?di ar? ar st ipri vec?ku ilvu? ijot par vieniniekiem un \f -?imen?m, ?. saka: ,.Sle eko t?l?k? n?kotn? nedos ne ?ljas valsti j , nedz ar? j a ? j - tai .un valst i j . " V a i tie, sau sakot, nav p?r?k neapdomam
|?. zina, ko noz?m? vlenlnl*a U j a vi? to z i n a , - - k o j , dar?V v?riem, kas, balsij Gl?bsim U t v i g ^ .
^ v isu, dev?s uz austn imi^^ [attur?tu ienaidnieku, kas Vs? t?m pa?m ??mjiem, ^ aSreiz i r gr?U izce?ot? Ko dar?t siev?m, kuru
0 pau ce?u, bet ^ ^,2 5 (os R?m?kam? Tie t i l ^ e " vieninieki, kam tom '?t?k pavad?t trimdas iaJ id?l, ka vi?i i r vieni.
iekl?sim vainu tur, b nes?ksim r?p?Ues pecs [?vokla un lieluma, ^^?au- l?ga k? Jaunatne, t? v ? i ' ?imenes, t? vieninieMj^
E d . Liepi?S, LibeKfi-
uz Augsburgu. ^?'l^rsi^ bg-Haunsteten,
Dokumentoriska trimdas
PULDZES GAISMA ORA UDA v?stule no Anglijas
gaut kur Anglij?, k?da hoste?a *etalla barak? dz?vo desmit latvi e- m og?ra^' Baraka i r tuma, di i i i - ff?a, ar cementa klonu, un t?s ie m?tniekiem biei j?drebin?s, jo cent- I?s apkures caurules ier?kotas pie pjjjem N e s t i e m un uzskat?mas par ^ dekorat?vu elementu. Bet t? Ja vis? barak? i r t ika i viens radio- ?parats, tad sarun?ties tur var pa ejam br?vi, un hoste?u praks? t? If reta par?d?ba. Viens no li lat- y?eitt desmita i r 38 gadus vecs, v is i ji?r?jie pat p?d?j?s Saeimas v?l?- ^ nav piedal?juies. J a atskaita
koferi un divus portfe?us, kas jjajjliet jauc likum?bu, tad katram d ^ t a biedram pieder muguras lojna tm koka l?d?te, un dz?v? ?att viss i r relat?vs vi?i s?kst?s, 10 esot p?r?k apaugui ar mant?m, j ? vi?iem,visiem i r l ie l isk i uzvalki un jaunas kiurpes. Bet taisn?bas vSrdS gan j?konstat?, k a m?te?u Jaut?jums visum? v?l nav t ik p i l n i -
Tie ir slaidi un stlegri v^ri, a b s o ?OU vieninieki no galvas l?dz k?- JSm. Vi?i sa?em 5 la ikrakstu ek- lempl?rus no V?cijas, Anglijas, Zviedrijas un Kan?da^. Gr?mtatas bsa visi, bet p?rk septi?i. Div iem Iklfiko bibliot?ku ?paniekiem i r 20 gmatu katram. ?etriem i r nogul- ^umi bank? (divz?mju skait?i), ?et- rtte arvien m?rci?u desmits i r k a - ba?ft, bet divi saimnieko no rokas mut?. Devi?i apmekl? krogu, bet dzer angliski, t. 1. klus?jot, pa alus kausam* Kauan?s iznfikusl vienam: idcarsuSi ang?u og?ra?i vi?u notu r?jusi par poli. Jaut?ts par izn?ku mu, c??as dal?bnieks rezign?ti iztei c?s:'Es jau gan tur?jos d??gi, bet mums latvieiem nav laimesvlen- mfe j?c?n?s pret p?rsp?ku." Ve?u vi?i visi mazg? pai, bet ze?es gan Upa maz. Velosip?du nav nevienam, bet trfe dom? par motociklu p i rk - Saftu. Uz kino septi?i iet reizi ne d???, bet tr?s d iv i reizes. Tr?s c?t?gi flipekl? ang?u dejasvakarus un i r izdomas, ka diviem var?tu b?t dte i? k?zas ar angllet?m. Atz?- i!t?jams, ka pla? apk?rtn? te apzi- oitaiB tikai tr?s latvietes, pie tam t?s paias jau prec?tas. Septi?i cltftgi f^l futbol? totalizator? un pag?j. sezon? kop? zaud?ja apm. 100 m?rc. Asto?i sm??? un nosm??? 815 i li?us ned???, protams katrs. Angl is ki nmfl: 3 labi, 3 apmierinoi un 4 v?ji, bet Iepirkties ar? tie var pat- fitSvIgl. Latvieu valoda t?ra. Ta i p?ejucls tikai k?ds ducis speci?lo ang?u og?ra?u terminu, un kr??i ried Jaukie armijas l a i k u v?rdi?i. SeSi sveidna pa vecam, palokot- gal vu, bet ?etri gan angliski rausta gal vu s??us, It k? kakl? b?tu iedz?lusi tinua.
Viens no ? desmita, ??mijas stu dents, str?d? raktuves laboratorij?, viens virszem?, bet S pazem? pie og?u transporta. J a no vi?u ned??as algas atskaita, oblig?tos izdevumus - maksu hoste?iem, apdroin?anu 1 nodok?us, tad vi?iem ned??? at liek nepilnas 3 m?rci?as, t. i , pat dnisku maz?k nek? hoste?a virtuves str?dniekam^ J a labi laim?jas, tad kadu m?rci?u var piepeln?t ar v i rs stund?m. Bet j?saka ar?, ka ?s gru pas ?audis nav sevi?i p?rp?l?ju sies. Cit?di tas i r ar akordniekiem pie og?u sl??a t?du pareiz i r d i - Ji Tie izdzer pa milz?gai ?dens kannai, slapj?s mies?s rauj v isu mai?u un izsit sav?s 79 t?ras m?r ci?as ned???. J a darba apst?k?i b? tu Udevigaki, p?ris m?rci?u v?l pie n?ktu kl?t. Bet t?s paas 8 stundu il^ Ss mai?as laik? vi?iem pa apak- fml k?j?m j?aiziet 4 k m no J i i t a % darba vietai im tikpat j?atn?k atpaka?. Turp ejot, ce? iet uz leju, bt m?j?s n?kot j?r?pjas kaln?, jo arba vieta pie og?u sl??a i r 150 m ^ ? k par lifta gala punktu. U n bei- ^ot, viens no i desmita pareiz tren?jas pie sl??a un pelna tikai ne daudz vair?k par p?r?jiem ned??as str?dniekiem. 50 proc. no visas gru- Pas,_ tas ir pieci, i r cietui nelaimes Sadijumos, pie kam ?rst?an?s i l gusi no 2 -8 ned???m. Viss desmits <^ vo liel? saska??, un tam lav b i jis neviena nopietn?ka str?da. Glui otrSdi. Katrs desmita loceklis sav? Rimanas dienas rtt? atradis drau du atnestos ziedus.
Bez pirm?s
.Kadi gadi?i d??gi j?ierauj, j?tiek pie k?rt?gas naudas. Saj? laik? art noskaidrosies, va i aukstais kar at dzisis vaiAsjikars?s pavisam. Droi vien sakars?s. T?ti? ta?u visu la iku rikojas, un tiem strausiem, kas sa- b?zui galvu smilt?s, taismbu sakot, astes sen jau svUst. Bet ja nu ar m?j?s brauklanu nekas neizn?ktu, tad sievu pie rokas un proj?m uz Kan?du, Tlu- uz mani jau sen gaida tada t?ri pagl?ta farma."
Arnolds Geide apauba ? pl?na realit?ti: , J a negad?sies k?ds nela bums, tad kaut c ik naudas tu p?c gadiem patiesil iekr?si. Bet kur tu ?emsi sievu? U n kas tu b?si par farmeru bez sievas? Ne tev b?s pa am ko ?st, ne ar? lopiem ko dot." ?bele gan apgalvo: Par mani, draugs, neb?d?, kas m?k, tam n?k!" Bet tas nesp?j Geidi p?rliecin?t: Nemaz nav j?p?rsp?l?, lai teiktu, k a m?s e Anglij? esam m?su v?rie u cilts Izlase. Jauni un stlegri, kara un g?sta ell?t?s r?d?ti. Te jau vaja dz?tu ik p?rdienas k?zas dzert. Bet ko la i dara, sievieu neizn?k pat
?imenes ar pusangliski un puslat- viski run?jo?m siev?m un b?r niem? Es dom?ju, ka tas t ikai at ?aid?s to liTievu garas piejauku mu, k?ds tm* jau b?s. J a var?tu sa skat?t k?du citu izeju, tad par to var?tu ar? nerun?t. Bet citas iase?as laikam nav, un dz?ve prasa savu.
ie runa v?l?t?ji K a d es naiv i apjaut?jos, va i og?
ra?u barakiis iem?tnieki apsprie a^l politiskus jaut?jumus, R?dolfs C?rulis nic?gi parausta savas meln?s ?si?as un asi atc?rt: ,J=totams, ap sprieam; m?s gan d^vojam bun d?, bet tomi?r ne muc?, \m run?t par iK)lItiku neb?t nav izredz?to p r i vil??ija." Tad vi? panafij ar roku uz savu biedru pusi: M?su vid? nav neviena, kas neb?tu par La t vi ju c?n?jies ar iero?iem rok?s, ne vis ar muti vien. U n t ikai t?p?c vien, ka m?si esam zaud?jui vienu karu, m?s neb?t neuzskat?m par zaud?tu v isu m?su lietu. Tikm?r, kam?r lielie un laim?gie k?rto sa vus, ne m?su r??inus, lai vi?i to dara bez mums m?s pa to la iku
dit, kurus oius cirst, l a i tie netrau c?tu sauU uin v?jus. M?s n?kotn? b?$im t i ka i v?l?t?ji. M?s tad ar? sauksim p?c iesp?jas balsot par kan did?tiem un nevis par partij?m. T? i r vien?g? i(p?ja, k? izsij?t grau dus no pelav?m un iev?l?t Saeim? ?stos v?rus. Anglijas v?l?Sanu l i kums te var?tu dot ?oti labus ienv- sin?jumus. C ik tas gan b?tu sv?t?gi, ja m?j?s ejot m?s var?tu aiznest l?dz labi p?rdom?tus u n visai emigrantu sidmes apsveiktus svari g?kos l ikumus, uz k? balst?t jaun?s dz?ves s?kumu."
J?ni Norv i l i draugi iesaukui pair Rommelu, t?d?j?di pasv?trojot vi?a strat??isk?s dot?bas. V ienu no vi?a g?jieniem a r i man bi ja izdev?ba pieredz?t. B i ja J??i bi ja alus un dins ar i . K a d Ogoana bija sasnie** gusi to kri t isko punktu, kad dzies ma s?k mazliet ?odi^ties, istabas v i d? par?dij?si Ronunels ar piln?gi tuku alus ?aumi rok?s. Draugi,*' vi? sauca, piepalldz?sim nu v?l vienai lieti?ai. Gopperam neiet l?g? ar Latvijas v?stures izdoanu. Sa svied?sim n u aj? kaus? ili?us."' B r id i s bija labi izv?l?ts, un b ira k l
Iebraucis Anglij?, Rolands ?bele ^beja izb?v?t l i e lu basketbola l a u - ^Diu, sav?kt koi)? m?su lab?kos jPortistus un tad par?d?t sa l in ie- *^^ni, k? to l ietu ?sti dara. Bet kad
izr?d?j?s, k a te s ^ r t a j au sen P^ daudz, vi? savu ener?iju i e v i r z i og?u raoan?. , ,Kad tad str?- ^ Ja ne sp?lca gados," vi? sprie.
G?d?jot Iece?o anai A S V vaja dz?gos galvoju- mus, Latv ian Re lief Inc. ?ujork? in?s dien?s var? ja atz?m?t iev?r? bas cien?gu gad? jumu Latv ian Relief nos?t?ja Ie st?d?m t?l?kvir- z?anai 5.000. gal vojumu. Jubi le jas galvojumu a- ??ma 43 g.v. me kopja Edgara Pe- ni?a ?imene no ang?u joslas V?ci j?. Penl?a ?imen? i r sieva , L?cij?, d?li J?nis, Oj?rs un Ar is , 1116 g. veci, jne l ta Mai ja 9 g.; V i , un sievas m?te .L?ba Kurts , 82 g. V.
Galvojumu un darba nodroina- \ jumu lauku farm? Edvoter? (Edge- vater) ?udersij? sag?d?jis J?nis Sakevics. i
5000 galvojumu dokumentu ap str?d?ana vien jau prasa ?oti daudz darba, nemaz nerun?jot par pau galvojumu sav?kanu. V?l liel?ka noz?me bijusi Latv ian Relief p?l?m aktiviz?t A S V pal?dz?bas organiz? ciju r?c?bu. T?d? sec?b? ?pai m i nama Latv ian Relief sadarb?ba ar luter??u un kato?u bazn?cu, ar Church World Service, D P galveno komisiju Vaington? un ar atse vi?o tatu D P izvietoanas ko mitej?m.
V i su o p?li?u rezult?t? l?dz 1. septembrim latvieiem izsniegto vizujjkaits p?rsniedza 9 proc. no v i su taut?bu D P iece?ot?jiem izsnieg taj?m vizam. Bet statistika liecina, ka latvieu kop?gaj? DP skait? i r 11,6 proc. Latv ian Relief p?les t? p?c i r v?rstas uz to, lai mums ne labv?l?go procentu izl?dzin?tu, kas, pateicoties neatlaid?gam darbam' un labi izveidotajiem sakariem ar ame rik??u pal?dz?bas organiz?cij?m un ar D P komisiju Vaington?, ari lie l? m?r? sekm?jies.
L a i D P iece?oanas l ikuma groz? jumu projekt? pan?ktu mums lab v?l?gus nosac?jumus, Latvian Relief
p i rma i n'^?lestlbai, un , taisn?bu sa kot, m?s esam noties?ti .,vocpuiu dz?vei".
J?,' nop?iSas K?rlis, piln? v?rda T?livaldis Sies. . ,Ar m?su mei??m i r t? joc?gi. Maz j au vi?u atbrauca, nebi ja j au tl k? m?s, kas atn?c?m pulkos. U n no t?m pa?m daa lab^ k? ar Unras ma?n?m s?ka braukt uz k a r a ball?m, t? brauc v?l o dien. C i t a ailkal skat?s p?c lab?kas parti jas ko n u liel?ties, k?du bag?t?bu tad n u m?s varam sol?t. U n kas tad nu atl iek? Cer?t, ka te v i k?da dzimtenes meitene gaida m?j?s? M a n t? v ien l iekas, k a tur labu l omu ve lk ar zelta tres?m ap ?tie Sta?ina of ic ier i . Daas t?das z i ?as i r atkl?duas pat l?dz ejienei. T?tad, ar sam?r? nedaudziem l a i r t - g iem iz??mumiem, iesp?ja prakt i s k i i r t ika i vienaprec?t ang?u me i ?as un iesp?ju^robe?s radin?t t?s pie m?su k?rt?bas. Pare iz i , par ? d?m jaukt?m laul?b?m i r te ikt i no sodoi v?rdi. Bet kas b?s lab?k mums, m?su tukai zemei un musu mazai tautai? V a i tas, k a m?jas a iz brauks ska id r i l a t v i sk i run?joi vec puii, v a i ar? tas, k a tur sabrauks
S 0 0 0 C A L V O J U I I I rakstiski un sarun?s ar Kongresa lo cek?iem alla nor?d?jui uz latvieSu b?g?u st?vokli. Bez jau agr?k izda r?tiem iesniegumiem, Latv ian Relief august? griez?s ar ?pau rakstu pie iespaid?g?kiem Kongresa locek?iem, bet septembr? telegr?fiski pie v i siem Kongresa locek?iem. Uz tele grammu atsaukuies vair?k nek? 30 kongresa locek?u, apsol?dami 11* kumprojektam savu atbalstu. 29 septembr? uz Vaingtonu dev?s Lat v ian Relief prezidents Harijs L i e l - nors un D P komisijas un attiec?g?s iest?d?s pras?ja ielaiamo latvieu b?g?u skaitu k?pin?t vismaz uz 11,6 proc., bet likumprojekt? patur?t no sac?jumu p?c taisn?g?s proporcio nalit?tes klauzulas, p?c kuras kat ras taut?bas ielaiamo D P skaitam b?tu j?atbilst ?s taut?bas procen tu?l?m attiec?b?m kop?j? D P skai t?. ,Jl.atvlan Relief nav; atmetusi ne
. cer?bas, ne p?les uz D P l ikuma pa*- pildin?jumu pie?emanu Kongresa aj? sesij?, t?pat k? nav atmetusi c??u par taisn?g?s proporcijas k l au zulu aj? likum?," Izteic?s Latv ian Relief prezidents. J N .
5.000. G A L V O J U M A SA??M?JA
Edgara Peoi?s ?imene, kas patlaban m l l k?d? b r i tu Joslas nometn?. Hanovec?. Peni?is sevi?i pa- teicfgs par galvojuma sag?di tautietim J?nim Sakevicam un Latvian Relief viceprezidentam Ed.
Gail?nam.
L A T V I A N R E U E F INC PREZ IDENTS H A R I J S L I E L N O R S P A R A K S T A 5.000. G A L V O J U M U
Pa kreisi Latvian Relief darbvedis Herberts Tauri?ipirmais latvieSu DP, kas iece?ojis A S V ar Latvian Relief I n c pal?dz?bu; pa labi b i roja darbiniece Spodra Ziemele. Tauri? un Ziemele i r vien?gie Lat vian Relief algotie darbinieki. Uz??mum? pie sienas redzamais ??vis L C K d?vin?jums Latvian Relief prezidentam H . LIelnoram, bet Lat
vijas standarts Ansbacbas latvieSu nometnes d?vana.
?ina Iespiesties m?su vid?? Ir pats I^d?jais laiks p?riet uz sen p?rbau d?t?m revolucion?ru darb?bas me tod?m, jo b?t?b? m?s esam revolu cion?ri ar noteiktu m^r?i m?s gribam g?zt mums naid?gu re?mu.
Neb?t nav t?, ka m?s e Anglljfi sast?v?tu t ika i no spara un idej?nu Cik daudzus nep?r?em trula v ien aldz?ba ? drausm?g? r?sa J a Se- j io ies organiz?cijas daudz ko i r da r?juas, tad v?l vair?k j?dara. U n pirm? k?rt? organiz?cij?s j?ap vieno daudz liel?ks latvieu skaits nek? tas i r izdevies/l?dz im. Bet nevis t?, ka katru, kas samaks?jis biedra naudu, atst?j piln?g? mierfi, bet gan t?, l a i katrs b?tu ieraut i m?su ideju virpul?, l?r organizficlju darbs noietu l?dz paai apakai, l l d i katram trimdas mazajam cilv?kam. Tie t l s l i r cieti rieksti, un tas. kas tos p?rkod?s, ieg?s M?rti?a Lutera slavu."
Vienas dziesmas
pakapl?sim ogles va i paraks im k a r tupe?us. Bet tad, kad not ikumi v i r z?sies uz m?su robeu pusi , m?s b? sim k?j?s v i s i k? viens. Pa r no? loanu... B?rnu gados mums bi ja j auka rota?a, ko sauca par ,,bodi" T? mums ?oti pa t ika , bet parasti no t?s nekas neizn?ca, jo katrs rota?as dal?bnieks grib?ja ie?emt p?rdev? ja amatu. Ar? tagad, m?su lielaj? sp?l?, o p?rdev?ju i r saviesies par daudz. A r savu ka?i un k?adu tie prakt i s i pan?k t ika i v i enu sm?r? medu uz m?su ienaidnieku l?p?m. V a i tad m?s l a i ietu c???, nesot m u guras som? ?du ciema kuku l i ?
Es ?oti c ienu m?su l?dzin?jo sa tversmi to i r rad?juas gudr?k?s galvas, k?das mums bi ja 1922. gad?. Bet es ar? ?sma p?rliecin?ts, k a t?s m?su gudr?k?s galvas, kas spried?s un lems 1952. g., to dar?s kr i e tn i vien cit?d?k iekalkul?jot l a iku , pieredzi un-apst?k?us. Bez katastro f?m, kas m?s in? laik? piemekl?ju as, i r main?ju?s a r i paaudzes, t. i . m?jas vald?anu gatavojas p?r?emt
I jaunais saimnieks. Vecais dar?tu pr?t?gi, tiep?gi netur?damies pie sa-. va, bet gan pats pal?dz?dams uzr?-
ili?i, t? ar? puskronas. Norvils nav tik strauj un ass k? C?rulis, bet gara radinieki vi?i tonagr Ir.
Kad es dom?ju par m?su uzde vumiem un par m?su organiz?ciju darbu," vi? ?oti apdom?gi kablna v?rdu pie v?rda, tad man t? vien liekas, ka tur viss nav t?d? k?rt?b?, k? vajadz?gs. V?cij? jau ilg?ku l a i k u darbojas m?su Nacion?l? pado me un veic l ielu un nepiecieamu darbu m?su tautieu izvietoan?. Varb?t es maldos, varb?t mana i n form?cija nav pietiekama, bet man ?iet, ka nov?rt? i r palicis m?su dzimtenes atg?anas jaut?jums, kaut gan taisni tam b?tu j?b?t priek pl?n?.
M?s ne br?di nedr?kstam aizmirst, ka m?su kar v?l neb?t nav bei dziespartiz?ni dzimten? c??u tur pina. No i apst?k?a izriet nepiel? dzamas un nem?kstin?mas konsek vences. Va i mums i r kontakts ar c? n?t?jiem Latvij?? Po?iem i t in k? esot, lietuvieiem ari . Va i m?s esam dom?jui, k? m?su partiz?niem pa l?dz?t c?n?ties vai gl?bties? Va i k?ds r?p?jas par to, la l Uktu at- maskoti i f f laidnieka a?enti, kas m?-
grib?tos J?nis levi? sav? pulk?, bez au
b?m, i r pats tas maig?kais. P?ris reiu draugi vi?u no??rui dzeju l a s?an?. Vi? ar i vienm?r ir labi i n form?ts par te?tra un operas izr? d?m mums tuv?kaj? lielpils?t?. Tas viss kop? noz?m?, ka vi? gan var b?t aub?s par cilv?ka miesas stip rumu, bet neaub?damies tic gara sp?kam.
M?s p?d?j? laik? daudz s?kstfi- mles par asimil?cijas briesm?m. Man ?iet, ka m?s bez sevi?as v a jadz?bas blezin?m kr?sas. M?s ne esam izg?jui pasaul?, lal mekl?tu laimi va i bag?t?bu, bet gan, la i mek l?tu Latv i ju tas m?su emigr?ci j a i pie?ir pavisam citu J?gu kfi ag r?k?m. Asimil?San?s nozini? zaud?t visu nacion?lo, ar? valodu^ Es ne uzdroinos apgalvot, ka vienas pas audz?s laik? tas nenotiks. Protams, savs nobirums Jau b?s, bet tas gan b?s vair?k liekams uz materi?liz?- an?s un nevis uz aslmil?an?s kon ta. Vidusm?ra cilv?kam person?g? labkl?j?ba arvlenu st?v pirm? vlet? No,tiem, kas sveum? b?s sasniegu i materi?lu labkl?jin)u, da?a neat* griez?sies. U n glui t?pat ne Jau ra ?rzenmlece, ko apprec?jis latvie tis, grib?s uz Latv i ju braukt, Be f 11*^ du gad?jumu neb?s daudz.
Nesal?dzin?mi ?aun?kos apst?k?os atrodas m?su visjaun?k? paaudze b?rni. Vi?iem Latvi ja Ir piln?gi ab strakts J?dziens, un ar nop?t?m un piemin?anu vien tas re?l?ks ne k??s. Pavisam cit?di, ja m?s to rto- st?dam par c??as m?r?i. Kas gan viegl?k paklausa c??as aicin?jumam k? Jaunatne! Kovboju sp?lei dom? t?s pistoles labs audzin?t?js pav i sam viegli pagrie:^Is pret citu m?r ?i. C??a, labi Izpl?nota un visos ie sp?jamos virzienos v?rsta c??a Ir lab?kais l?dzeklis pret asimil?anos. V a i m?su pau b?das nek??s vieg l?kas, ja m?s skaidri apzin?simies, ka m?su pirmais pien?kums i r pa l?dz?t tiem, kas dzimten? turpina c??u un t?pat tiem, ko sk?rusi S ta ?ina izr??in?an?s roka?!
Es mi lu klasisko m?ziku, i r t ika i viena reize, kad es to negribu dzir d?t tad, kad man Ir laime k l a u s?ties m?si m?ksliniekus- tad es gaidu kaut ko pavisam citu. Es lab pr?t lasu dzejas, bet es velt i mekl? ju pantus par m?su n?ko?m c???nu Ir ta?u j?top ar? m?su UgunlJ un nakti j " . M?s visi uzman?gi las?m m?su laikrakstus. Tur i r patiesi l a ba ikdiena, raiba k? dze?a v?ders un s?ra k? alkSpa miza. Bet man ?iet, ka tur tom?r nav n?kotnes vai, pareiz?k, netiek velt?ta Iesp? jam?ki liel?k? piep?le, la l o ce?u uz n?kotni taust?tu. M?su skolu s i st?ma V?cij? bija l ieliska, glui t ik pat l iel iska k? Latvij?. Bet es au bos, vai daudz b?s t?du m?su t r im das ?imn?zijas absolventu, kas va r?s nolas?t sakar?gu refer?tu par komunismu, t? m?r?iem un darb? bas metod?m. Vakaros, kad sirdis i r gr?tas un sveuma tukums m?c, m?s dziedam sen?s m???s dziesmas. Un tad mums liek?s, ka vienas dzieijmas tom?r tr?kst. T?das, k?da fran?iem i r Marselj?za un soci?li stiem Internacion?le. T?das, kas k? j?m liek so?ot un rok?m mekl?t p?c iero?a."
c ko man dara svea m?te
Es nezinu, va i es sap?oju tagad, vai ar? sapnis bija agr?k? dz?ve Lat vij?," man atbild Janka J?nis Cirpu^. Vi? nav optimists, nudien n?. Tikpat gr?ti k a sal?dzin?t sapni ar realit?ti, ir sal?dzin?t Latvi ju ar sveumu. Droi vien ar? te ir daudz skaista, bet par no?loanu es to neesmu redz?jis. Mana dz?ve norit
(Turpin?juma 4, Ipp.)