1/ " K
580 tonnu lielais b?g?u ku?is Vik torija, kas k? jau Latvij? zi?oj?m, n?sen no Getebor?as ierad?s Korkas osti ?rij?, v8l arvien ir iru preses un sabiedr?bas uzman?bas centr?/ Ik dienas uz Viktorijas p?rpild?t? kl?ja ietodas laikrakstu korespondenti, bet ktastfi io v?ro simtiem cilv?ku liels iddzlvot?ju pulks. Riskanto ku?a pas?kumu atz?m? ari ang?u prese.
Vair?kus seviS?i plaus lllustr?tus rakstus ai sakar? i^ ^vietojis laik raksts Dally Mirror (3. un 4. 10.). Viktorija palaik Korkas ostas sau saj? dok? Izlabo zviedru piekrastes fcUntls g?tos boj?jumus. Ku?a pa- siile?lem Iru iest?des atj?vuas bri- Vii kust?bu pa pils?tu,
Viktorijas t?l?k?s gaitas p?c l?dz '8im sa?emt?m inform?cij?m v?l ar
vien nav zin?mas. Skaidrs tom?r/ka p?c boj?jumu izlaboanas un pro-
r Ciemos pie iatviesu sardiu vifiem Osnubrilca
Dodoties emigr?cija gait?s, no- k?iistu pa ce?am Osnabrik? sar-
viru britu Joslas apm?c?bas i, ?iCentrl. Pirms apm 3 ned???m te uz I iq|in8clb?m no Hallendorfas nomet- ;:i?^;Vlen ierad^^ ap 100 tautiei, /;)c|t tagad nos?t?ti jau t?l?k pa ^ C*?LO (darba) vienib?pi. Pareiz %a{iiitilclb?s latvieu diezgan maz, ari
latvieu virsnieku tikai k?ds p?ris. i S d t l ^ viru no Buras apgabala
saitdu vien?bas, kas dosies uz ASV. ; Vai prieks par aizbraukanu, p?c k? tik ilgojas? N?, pavisam n?, bet liel?s ?imenes d?? kaut
tl^s ir j?dara... r Sv?tdien? notiek dievkalpojums vk?zarmu kapell?. Kato?u priesteris 'atv?l?jis kapellu, kas ?oti gl?ti le- V k?rtota, arJ latvieu (luter??iem. ?DtevV?rdos ieraduies gandr?z visi
latviei, kas pareiz atrodas Osna** i m?c?t?js Meisters dzi?i ;; Jz?ustosf v?rdos run? par ^atvjeu
tkutas vztfcrbu Dievam un t?vzemei. Valgas k??st daudzu acis, kad iz skan l?gana par dzimteni un beigu kor?lis Dievs, sargi m?su t?vu
Kaut gan ang?u iesli?des uzaicin? juas ari sargus emigr?t, tie par o iesp?ju nepriec?jas, jo dom?, ka sardu vien?bas paliks ari p?c IRO darb?bas izbeigan?s, lun var?s sl?gt
ilPvJ<JufiIus l?gumus. Visi ie viri grib palikt Latvijas ^ robeas tie?k? tuvum?. X V,
vianta un dzeram? ?dens papildin? anas paredzami! doties t?l?k p?ri Atlantijas oke?nam, ^a ku?im izdO"
' tos izvair?ties no b?stamaj?m oke? na rudens v?tr?m un uztur?ta caur- m?r? 8 meglu ?trumu, tad d?kaino p?rbraucienu var?tu veikt apm, 2 i
ISA ATP?TA PIRMS LIKTEN?GA CE?OJUMA
braucienam nepiem?roto ku?i l?dz t? m?r?im?" Otr? v?stul? izteiktais ie rosin?jums, ?iet, var?tu b?t jau re?l?ks: ,,Vai m?s, briti, st?v?sim mal? un mier?gi noskat?simies, k? ie cilv?ki risk? ar tav?m dz?v?b?m? Viktorijas b?g?u skaits ta?u ir tikai
ned???s. Tiklab komarida ar igau?u kapteini Ennistu priekgal?, k? ar? pasaieri neaub?gi dom? ce?u tur pin?t, neraugoties uz daudz?m pie dz?vojuu j?rnieku br?din?t?j?m bals?m.
Jau piemin?tais Daily Mirror par b?g?u ku?a braucienu starp citu raksta: M?su sabiedr?ba jaut?: vai im ku?im, uz kura atrodas ar? tik daudz sievieu un b?rnu, tie?m b? tu j?at?auj atst?t ?riju?, Vai iem cilv?kiem neb?tu iesp?jams pal?dz?t nok??t br?v?b? bez p?rm?r?gi riskan t? oke?na b,rauciena?" Sai sakar? z?m?gas ir ar? divas ievietot?s las? t?ju v?stules. Vien? teikts: B?glu ku?im nedr?kst?tu at?aut doties p?ri Atlantijas oke?nam besi. pavad?bas. Vai karalisk?s flotes vien?bas neva r?tu noorganiz?t nelielu rudens ving rin?jumu un pavad?t o t?l?kam
'i.
Dokumentariska trimdas filma. (Turpin?jums no 8 Ipp.).
iiostel? un raktuv?, un tur nu gan nek? skaista nav. Vai m?s e ko var?tu, m?c?ties? Vat b?t, ka ?oti daudz ko. Bet og?u tru?u stumd?ana sdnfianas nevairo. Kad m??inu ska t?ties uz dzimteni, tad j?tu, ka ac?m jau priek? aizvilkusies migli?a. Bet Vi??nu es zinu pavisam droi. Kam netr?ka ap??m?bas un iztur?bas, tas Lfiiivlj? var?ja m?c?ties visu, ko vien grib?ja. Tas, ka m?s nevaram turpin?t ne p?rtraukto aroda, ne ari visp?r?jo izgl?t?bu, t? ir drausm?ga ??g?dija, kas piemekl?jusi simtus Un t?kstous mana vecuma jaunie u* Kad nok??sim m?j?s, mums b?s
J?ko ?oti sk?b? ?bol?. Tie, kas ta- gafd?j?s Pad. Latvijas ?imn?zij?s tn?c?s ?so kursu un o to piedev?m, tie tbfh?r mums b?s priek?. Saka, ka mums netr?kstot gudru cilv?ku. Vai tie nevar?tu kaut ko izpr?tot?"
Hugo ili?, Mazi?ais, pa dz?vi staig? fokstrota ritm?. Vi? ir tik kust?gs un tik jautrs. T? r?koda mies, es. nelaiu b?du pie v?rda. Kas k?dam da?as, ja man s?p. Un s?p?t man s?p briesm?gi. Ir t? .sa gad?jies, ka nav pat i:ilv?ka, kas man v?stuli atrakst?tu. Lai dz?votu, mums j?str?d? t?ds darbs, ko citi negrib str?d?t. Labi, taisn?bu mek l?jot, mums Jau esot pat ell? j?no k?pj. Nok?psim, uzsitisim tur d?ri \xt za?? galda. Bet ko es nevaru pa ciest, tas ir tas, ka ?rzemnieki ne var un negrib saprast, kas.m?s esam un k?p?c m?s e esam. ?pji t?di, man tas Ir visliel?kais apvainojums. P?rtikas kart?tes pai nevar atcelt, jO' nav vairs m?su bekona un svie sta, bet par mums vi?i nek? nav tod?jui! T? jau laikam.b?s, ka- Ai?r t?vs un skolot?js ar savu z? baku pasauli nep?rstaig?s, tie pie j?gas nen?ks. Par m??iniekiem man nemaz negribas dom?t. Tad m?cas virs? t?da saj?ta, it k? viss b?tu apnicis un apriebies. Tad vairs nav nek?da prieka ko s?kt. T? ta?u ne paliks? Vai n?? T? nevar un ne dr?kst palikt!"
Ko aizved?sim m?j?s T?vocis R?dolfs Pidceir l?ns
un pr?t?gs. Pirms v?rdu teikt, vi? krietni apdom?. To ?auu vid?, ko austrumu v?j atp?tis uz Angl^itL ir
sava da?a t?du, kam Latvij? nebija smagi j?str?d?, vai ar^ t?du, kas jaun?bas d?? v?l nebija s?kui str? d?t. Man paam gan Ir g?jis maz liet cit?d?k. Es m?c?jos amatu. KJi jau n?kas tr?s gadus. Meistaa-s bija stingrs, m?cek?a alga smiekl?gia, no t?s paas j?pal?dz m?tei. Bija diezgan liela kulan?s. Par pasu tagad?jo divi -r par darbu un al gu ja no t?s vien var?tu Iztikt, es nemaz nes?dz?tos. P?c mana ii^ skata, kas gan pamatojas tiz au riem nov?rojumiem, saUdzlnot ar Latviju, Anglij? ir Is?ka^ darba stundas, l?n?ks darba temps m daudz ?rt?ka satiksme a? darbavie t?m. Man liekas, ka par iem tri jiem elementiem m?s aizved*Islm m Latviju ?oti labas atmi?as. Bet vai t?s sp?s apsl?p?t sveuma r?gtumu? Es nezinu. Man liekas, ka, labi ie m?coties valodu, e ar laiku var?tu dz?ves riekstam p?rkost ?aulu. Bet es nekad nevar?ju dom?t t?, k? do m? svetautiei. Vi?u prieki nekad neb?s mani prieki. Ar labu vai ar ?aunu, bet atpaka? uz Latviju,^ vien alga, vai t? bag?ta vai nabaga."
Gedemins J?kabsons ir ?sts tech- nisk? laikmeta b?rns, un man lie*^ kas, ka vi? paklus?m dievina ma ?nas. Vismaz Londonas apakzemes dzelzce?u vi? piemin ar to pau bi j?go cie?u, ar k?du Kiplings k?dreiz rakst?ja par tvaika ma?nas spara ratu. ,,Nav nemaz tik svar?gi, vai mums pareiz kl?jas labi vai ?aunai, (lauri jau tiekam. Daudz svar?g?k ir tas, ka, pai to nemaz neapzinoties, m?s tom?r esam p?rv?rtuies ?stos ietekmju s?k?os. Vai m?su lauk- saiiimieks, m?j?s atgriezies un aiz sava vienlemea so?odams, var?s aizmirst to, ko vi? redz?jis Angli jas laukos? Vai ce?u techni?is to, ko vi? e redz?jis sav? nozar?? Es do-^ m?ju, m?s aizved?sim m?j?s ?rk?r t?gi sp?c?gu tecl?niz?anas impulsu, ?stas alkas p?c techniskas revol? cijas." ?edis apklust un paskat?s t?lum?. Br?di padom?jis, vi? pie bilst, bet nu jau daudz klus?k? bal s?: ,Anglij? ir bezgala daudz tech- nikas. Ce?i k? pasaka, hoste?u vir tuves pilnas ar elektromotoriem, katr? ciem? savs kino. Cik pie mums ?ivina zvirbu?i, tik te r?c motori, det vai t?p?c te cilv?ki ir laim? g?ki? Liekas n ? . j . "
Andrejs GraadLs.
B?g?u grupa uz tvaiko?a Vik torija ietur tr?c?go azaidu. Pagaid?m W i s atrodas v?l mier?gaj? Korkas. ost? Irij?, bet tuv?ko dienu laik? tas pa redz doties p?ri rudens v?tru savi??otajam Atlantijas okea-
nasL
400. K?d?? gan m?s nevar?tu mr ?emt tos sav? zem?, izvietot drau dz?g?s m?j?s, un vi?u viet? aizs?t?t atpaka? daus no m?su zem? mIto ajlem sveSajlm spiegiem?'*
Viktorijas pasaieru taut?bas Ir da ?das. Domin? Igau?i, bet Ir ari zin?ms skaits latvieu, lietuvieu, po?u, krievu un pat ung?ru. Apm? ram 100 brauc?ju ir b?rni, dfi?a v?l mazb?rnu gados. Skaidrs, ka briesmu gad?jum? visiem Izgl?bties b?tu gandr?z neiesp?jams. It IpaSl t?d??, ka Viktorijas r?c?b? ir tikai nepietiekams skaits gl?banas ier??u. J?piez?m?, ka no 5 gl?banas laiv?m divas liel?k?s ir bez nolaiam?m ier?c?m un var sasniegt ?deni tikai t?d, kad ku?a kl?js nogrimis jaii l?dz j?ras l?menim.
Aizkav?jiet o pan?v?bu!" ar ^ ?du virsrakstu Daily Mirror velt?
Viktorijas b?g?iem ?pau ievadrak stu, uzsverot, ka ?ru iest?u pien? kums ir aiztur?t p?rgalv?gos brau c?jus no nodom?t? bezizredu pas? kuma. Ievadraksta autors ieteic nodot b?g?u turpm?k? likte?a iz ?iranu UN, Joi ja m?s at?au sim ai tra??dijai notikt, tad par to b?s vainojamas visas pasaules tau tas."
?ru Sarkan? krusta p?rst?vju zi ?ojum? presei nor?d?ts, ka Viktori jas kab?n?s valda^ idrausmigl ap st?k?i Neiedom?jami p?rpild?t?s, smac?g?s telp?s atrodoties ari divas topo?s m?tes. Sarkanais krusts un Korkas ostas Ier?d?i nos?t?jui stei dzamu pal?dz?bas piepras?jumu ?ru armijai, uzaicinot to sag?d?t b?g?iem pagaidu apmean?s Iesp?ju k?d? no metn? uz sauszemes. Starplaik? ie st?des apg?d?juas b?g?us ar p?rtiku un medikamentiem. ^
,,400 cilv?ki mekl? jaunu dzimteni, bet t? nav ne ?rija, ?e ASV, ne Ka n?da*' rakstai k?da ang?u av?ze, nor?dot, ka ?rijas vald?ba nav pare dz?jusi b?g?iem dot past?v?gu patv? rumu, un ar? ASV imigr?cijas iest? des jau pasp?juas deklar?t, ka ne at?aus Viktorijas pasaieriem izk?pt Amerikas krast?. T?pat kads Kan? das p?rst?vis London? tikko iztei cies: Kan?das vald?ba par iem cil v?kiem atbild?bu neuz?emsies. V i ?iem vajadz?ja^zin?t jau iepriek, ka bez v?z?m Kan?d? izk?pt tie neva r?s."
Jrokodil" atkl?jumi Fran?u pel?m
un amerik??u ka?iem Maskavas satiriskais urn?ls Kro-
kodir* aj?s dien?s zi?oja, ka Fran cijas lauksaimniec?bas ministrijai pareiz notiekot neatlaid?gas un gar laic?gas sarunas ar amerik??u Mar ala pl?na p?rvaldi' par 50.000 se vi?i medigu amerik??u ka?u pie- g?<M, jo fran?iem paiem pe?u esot milzums, bet ka?u tr?kst. Sarimas tom?r netiekot no vietas, jo no ame rik??u puses piepras?ts, lai p?c fran?u pe?u kr?jumu izsikS^mas Francij? import? amerik??u peles, jo cit?di var?tu pazemin?ties ame rik??u ka?u dz?ves standarts. Fran ?i amerik??u pe?u importu tom?r nev?loties, (b^^ '
Tr^dlen, 1949. g. 12. oktobri.
Ingridas Bergmanes lauRbas ?ir sanas v?tra aug augum?
V?STULE LATVIJAI NO HOLIVUDAS
Ir pag?juas daas ned??as, kop slaven? kinoaktrise Ingrida Bt:rg- mane apjaut?j?s k?dam latvietim, k?d? v?rd? nosaukt vi?as t?loto DP meiteni film? P?c v?tras. Latvietis atbild?jis: ,JPar Austru". Bergmane mazliet padom?jusi un tad teikusi: ,J/abiI Ceru, ka ari reisors ar to b?s mier?.'* Var?tu likties, ka ar to filma p?c v?tras, kas uz?emta uz maz?s vulk?nisk?s StromboJi sali ?as It?lij?, ir gatava un uz?ema nas darbi rimui. Bet nav rimusi k? da cita v?tra, kas tikai aj? sali?? s?k?s m?kslinieces dz?v?.
in?s dien?s Holivud? pien?ca zi ?a, ka Bergmane tagad gal?gi nol? musi ?irties no sava ;?ra, zviedru ?rsta P?tera Lindtr?ma un prec? ties ar it?lieu filmu reisoru Ro bertu RosUni. Vi?as advok?ts, kas atlidoja no Romas ?ujork?, ar vi s?m pilnvar?m t?li? dev?s t?l?k uz Losandelosu, lai satiktos un apru n?tos ar Dr. Lindtr?mu. Vi? cer, ka nosv?rtais zviedru chirurgs ne liks sievai ce?? nek?dus ??r?us. Ingrida in? zi?? ir pilnfgi nelok? ma/' Izteicies advok?ts preses p?r st?vjiem, un vi?as l?mums nav vairs groz?ms. Bet, ?iroties no ma nis It?lij?, vi?as p?d?jie v?rdi bija: Nek?d? zi?? nes?piniet un neaiz vainojiet P?teri.**
Bergmanes advok?ts t?l?k st?sta: KopS apprec?an?s ar Dr. Lind tr?mu Ingrida bija uztic?ga un go d?ga Sieva. Vienpadsmit gadus vi?as virs bija piln?gs noteic?js m?j? un pirms katra l?guma parakst?anas Ingrida ieguva vi?a piekrianu. Virs kontrol?ja vi?as naudas summas, lai gan vi?a paa alga bija tikai da i simti dol?ru m?nes?, kam?r sieva peln?ja tOkfitoius. Kaut ari vi?ai bi ja grezna ptla, aktrise dzIvoja^ v i ^ - k?rSl, nevalk?ja d?rgas rotas lietas un kop kfizu dienas n?s?ja vien?gi laul?bas gredizenu*"
Blet es jutos vain?ga," k?dreiz st?st?jusi Bergmane, ,Jca nevar?ju apmlerinltles ar to, kas man ir: ar uztic?gu viru, kas mani m?l, skai stu b?rnu, pan?kumiem, naudu im jauk?m mflijfim.*' Jau p?c tr?sarpus gadu kopdz?ves vi?a l?gusi v?ru at ?aut ?irties, bet vi? atteicie$ to dar?t un t? dz?vojui t?l?k. Bet ta gad vi?as l?mums ir gal?gs, un In grida jau likusi pazlt??ot savai mei ti?ai, ka vi?as t?vs. ?n m?te turp m?k vairs kop? nedz?voot,
Bergmanes ?iran?s un n?kam?s prec?bas pareiz ir visiev?rojam? kais sarunu temats Holivud?. Vi?as v?ra advok?ts pazi?ojis, ka Dr. Lind- tr?ms pra?^u kategoriski norai dot, un t? radusies situ?cija, ka It?lij? laul?bu neesot iesp?jams ?irt, bet, ja to ?ir k?d? cit? ze m?, tad It?lij? savuk?rt ?iranu neuzskat?tu par likum?gu. Dr. Lind tr?ma draugs Dons Vemons iz teicies, ka ?rsts esot ?oti simp?tisks cilv?ks un v?l arvien cerot, ka sieva atgriez?sies m?j?s. Lo3 Angeles Examiner" p?ri vis?m pirm?s lap puses slej?m zi?oja: Ingrida Berg mane pied?v? bag?t?bu, lai atbr? votos no laul?bas."
Ja Lindtr?ms atteikoties ?ir ties," saka Ingrida Bergmane, vi?a
braukot uz Austriju, Portug?li Sveici vai Franciju un m??in?ot iz ?irties tur. Vi?a b?tu ar mieru braukt ari uz Zviedriju, kur laull- bas ?iranas likumi esot Udzigl ti?m, k?di past?v Kali! omi j?.
H o l i v u d ? , oktobr?. * a.
12 Cilv?ki str?d?s
P?c tr?s ar pus -gadu ilga un c?t?ga darba sv?tdien 12 cilv?ki Eslingenft
. sa??ma diplomus par metalla un ?das plastikas kursa beiganu. Dai? amatniec?bas skolu nodibin?ja 1946. gada s?kum?, un taj? iest?j?s 80 au<i dz?k?u. Laika tec?jum? un c?noties ar da?d?m dz?ves gr?t?b?m, dau dzi audz?k?i bija spiesti vai nu Iz- st?ties, vai p?rtraukt m?c?bas tad, ka4 t?s tuvoj?s jau beig?m. Izlaidu ma akt?, kas notika M?kslas salon? un kur liel?ko tiesu redzami tleil m?kslas skolas audz?k?u darbi, pie dal?j?s Eslingenas kolonijas vad?ba un m?su trimdas' vad?t?ji m?ksli nieki.
K? koks ar sav?m sakn?m uzs?c dz?v?bas sulu no zemes," teica pro fesors J . Ku?a, t? j?s to sa?emat
,no tautas. J?su m?ksla b?s naclo- ^n?la tik ilgi, kam?r j?s sak?ositlei latvieu taut?." Metalla plasUkas noda?u beigui 8 audz?k?i, bet Idai 4. Svin?gaj? akt?, nov?lot abitu rientiem lab?k?s sekmes n?kotnei darb?, run?ja v?l Eslingenas koloni jas padomes prieks?dis K. Kalni?i un m?kslinieku apvien?bas prieK^ s?dis profesors A. Annuss. ;SkoIi beigta, tagad tikai s?ksies ?st? m?c? an?s," teica sirmais profesors, 1^ pats jau otrdien aizbrauca uz ASV, Abi run?t?ji uzsv?ra, ka katrs dai) amatnieks, kas Izgatavo kaut vai visniec?go latvieu rotl?u, (r dn?- t?js par m?su dzimtenes n?kotni. Jo tie cilv?ki, kas Ieg?st o mazo lat vieu piemi?as z?m?ti, kaut ko tom?r zina par m?su tautas ciean?m.
Svin?gais akts, kas bija velt?ti m?kslas .skolas audz?k?u .izlaidu mam, bija *elz? ari atvad?an?s jft profesora A. Annusa. To, ko prof0 sors devis latvieu m?kslai, zfiii daudzi latviei, kuriem liktenis btjij l?mis dz?vot Annusa tuvu?m?. Di dzl run?t?ji cildin?ja uri patei vienam no nl?su llelfiKaJl?tti mSI^ ^ sllnleklem par to, ko vi? veids hU\ vieu tautas un Latvijas lab?, mH{ glezn?s iem?in?dams m?su cer?bM?I Ilgas un cieanas. Pats profe8(Hfi' Annuss, atvadoties no saviem dr^ gi^m un cien?t?jiem, apiol?j?i, k i jaunaj? pasaul? vi? m??in?i reali z?t to, kas bija iecer?ts jau Eslln^ gen?. Aizbraucot uz,Savlenotajim valst?m, profesors Annuss aizveda; l?dzi ari daudz ski?u, kas prasa, lai no t?m reiz taptu gleznas. Sav? rtt n? profesdrs past?st?ja k?du z?n^go epizodu, kad vi?am pirms V?cijai kapitul?cijas bija 1?d:dvo 4 m?nell] bez latvieu sabiedr?bas. T?8 bija tik asas un mocoas cieanas," teica Annuss, ka es t?s negrib?tu nov? l?t nevienam."
lHfiSk Mum mki m 4oii itumt
Kur no mums gan k?dreiz nav dzi?i ien?dis melno l?k?t?ju un skri bin?t? ju blusu un zv?r?jis tai un visai t?s dzimtai m??gu atriebanu un naidu? Un tom?r j?atz?stas, ka k?uva drusku pliekani ap d?u, kad, pirmo reiz m?? blusu cirku ap mekl?dams, redz?ju, k? t?s dl'da. Katram i o melnajiem kukai?iem m?ksl?gi apinesta ap tr?s centimet ru garas, ?oti tievas metalla stiepl?- tes cilpa, kas ?auj tai v?l r?pot, bei ne?auj lekt.
Savam darbam varu izmantot t i kai cilv?ku blusas. Su?u vai vistu blusas ir neiztur?gas un ?tri nobei dzas," paskaidroja cirka direk- tors" un lepni piebilda, ka savus audz?k?us" vi? ik dienas barojot pats sav?m asin?m. Tad vi? r?d?ja, k? melnie kukai?i velk rati?us, kas piecdesmit reizes liel?ki par vi?iem paiem, k? tie grie miniat?ras pil s?ti?as dzirnavu ratus im k? viena sevi?i apd?vin?ta m?ksliniece pie velk un atkal aizsper ar k?j?m ma zu uz galda noliktu pap?ra gaba li?u.
Vair?k par 50 feni?iem ner?d?ja. M?s, priec?gi, ka iek?ja un ?r?ga k?ud?ana beigusies, dev?mies t? l?k Minchanes oktobra sv?tku" murskuU, kas ir liel?ks par jebkuru l?dz im pieredz?tu vai pat Iedom? tu gada tirgus k?adu.
Gada tirgus tas tom?r ir, par sp?ti Eiropas slavai un tam, ka l gada .Oktobra sv?tki" (tie ies?kas sep tembr? un nobeidzas oktobra pirma j? sv?tdien?) bijui liel?kais saim nieciskais pan?kums kop 1907. gada.
Blakus blusu cirkup Ir Uliputu
cirkus, kur d?a k??st v?l sk?ben? ka, jo tur cilv?ks nemoka blusu, beV mazi, kropli cilv?ci?i moka pai vi. Neb?dami ?steni ne par piec?m kapeik?m artisti, vi?i l?ko t?lot ak rob?tus. Neb?dami ?sten?b? ne p j piec?m kapeik?m komi?i, vi?i m? ?ina t?lot klaunus. Bet daudzi Ueli, smuidri noaugui cilv?ki tom?r par vi?iem smejas un maks? marku par ieeju un par iesp?ju skat?t os al- v?kus, kuru mazais augums sien toi t?pat k? stieples sien blusas. Mumi beidzot k?uva vi?u tik ?l, ka gan dr?z mukus izmuk?m pirms izr? des beig?m, lai izv?din?tu galvai karuse?os, virpu?gr?d?s, gaisa r^ite ?os, kalnu dfeelzce?os", uz ??ca miem d??iem un pie greizajiem s ^ ^? iem; tur cilv?ks smejas gard?K nek? jebkur citur, laikam t?p?c, U vi? smejas pats par sevi. , Minchenes saimniec?bas eksperu br?n?s, k? tas gan iesp?jams,. taisni ogad tradicion?lie Oktobra sv?tki var?jui izv?rsties par ueia-
kajiem un vislab?k apmekl?tajiem kop 1907 gada, bet var jau but, Ka vislab?ko atbildi ai m?klai deva tas diezgan iereibuais str?dmeks, gr?us iegr?da m?s vien? no neskai-. t?maj?m alus telt?m"; saukdams. Ziemas m?teli es nenopirkSu un t?, tad vismaz vienreiz izpriec? os."
Un vi? priec?j?s. Priec?j?s ttl drusku d?vaini ska?aj? veida, KSB ?patn?is bav?rieiem un mums, me?niekiem, v*b?t ne ik reiz P?e?^ mams - par sp?ti tam, ka vi?S o gad netiks pie ziemas ^^^^^^ |^
i' okiobri.
, ^ l e i M teika, !^fattti ladraba lap?m
*2kktf aug?m un tap?m. JJ?J to BfgaI Jel sveikai j^rtto to debes?s duras,
l^tt kaistou seju, ?SS?tffclPftvM'ds man kuras.
invirjf ti eimo, ei degu,
?^ llciemef latile Jo karsta ?iit, Es nometu segu.
imiri u spilvena sviedros g^ilii?leoi kn?bjiem un ??jfim.
liMami Ic?dreiz uz m?j?m ?W pitiesi ?ems biedros?
pim savas dv?seles
W i U t f > t a?^,, "rums.
^^Ut^'l ^^^^^^
kl tl ^ n
JatvleSu, kas aizbrauc uz tar tu att?st?t? r?pniec?ba I Tin/dz?vi, non?k'kfl^a vi?iem M stelfi pasaule. Dai j?smo mda?W te (Jarelz viegli, sall-
1^ iO) k&dl Ue pie mums gan ?a? Uiuksalmnleclba9 ?5trfidn|e-
'nii-jaaim^ citiem,: B&k^psit , Ju/tm'V61 Valt?k no ne-
.fc!t,v6jtul?m redzams, ka kaut Msh Uem neomul?gs, iek??gi te MV tikai vlenkfirtl apmul-
l ipkfirtnfi, bet kaut kas (Jzl- 1)0* Ifltl labi pat n^ar ap-
t^ou, ka tas viss Ir kaut k?d? m ar io zemju t?li alzg?juSo ^ un attfillnfiSanos no dabas, '
If?tae Jau\ biei tlkufias pie- jauld, bet k??stot no zl- Ptt. technlku fils saules gaisma 5 spalga un tik karsta, ka t? J?t^mm atst?j t?du pat
visi maigsKie fflj !i^ x izdedzin?ti,
'ffll^ S^ ^^^^ ciet?s ag?^ flft ^J^^m \ zem?s" ir
aptverama. <iU dv?se?u degrad?cija
HSX^?^^^.^*8 latas un SmiV^^^ ^ ^ vletfl at. m primit?v?ki turrog?tl
g B M .dlvfika dv?sele k?uvusi
l ^ f vil ^ CII. mnL^^"^"^^ virzienos
^ * 8 dand^' i^mju cilv?ki.
un wi7a; f 7"^ ka tas b?c
lletJm - ^ komerci?li
I]
sil
V(
Tl
j i
izi
im