tiVtJDAS
-
is ar pus -gadu ilga un citicA etdien 12 cilv?ki EsUn g diplomus par metalla un tikas^ kursa beiganu DaU ibas Bkolu nodibin?ja 1948 urn?, un taj? iest?j?s 80 au^ Laika tec?jum? un cinotieg
d?m dz?ves gr?t?b?m, dau. ^k?i bija spiesti vai nu \u ai p?rtraukt m?c?bas tad.
tuvoj?s jau beig?m. Izlaidu!! , kas notika M?kslas salonft liel?ko tiesu redzami tiei skolas audz?k?u darbi, pl^ sllngenas kolonijas vad?ba trimdas / vad?t?ji m?ksll-
o k s a r sav?m sakn?m uzs?c sulu no zemes/* teica pro- Ku?a, t? j?s to sa?emat
j . J?su m?ksla b?s naclo- iU?i, kam?r J?s sak?osities tautfi/ ' Metalla plastikas
peigufii 8 audz?k?i, bet fidag ?rin?lgaj? akt?, nov?lot ablt?-
l'abfik?s sekmes n?kotnes nSja v?l Eslingenas koloni
..ies prieks?dis K . Kalni?i ?linleku apvien?bas prieki- ?ofesors A . Annuss. Skola ?agad t ikai s?ksies ?st? m?ci- ieica sirmais profesors, kas
otrdien aizbrauca uz ASV. It?jl uzsv?ra, ka katrs dai]*
. 3 / kas Izgatavo kaut vai {0 latviefiu rotl?u, ir clnl- m?su dzimtenes n?kotni. Jo k i , ka$ ieg?st fio mazo lat jnii?as z?m?ti, kaut ko tom?r i m?su tautas cle8an?m. |ais akts, kas bija velt?ts ?^kolas audz?k?u Izlaidu- ?jei lelz? ?tl atvad?an?s
i A . Annusa, To, ko proje- ,is tetvleSu mftkslal, zina ?atvleSl, kuriem liktenis bija Ivbt Annusa tuvu?n?. Dau- ?t?jl cildin?ja uh pateicfis ?Ao' niOsu lielik'ajletn m?k- n par to, ko vl?fi veicis lat- jtas un Latvijas lab?, savSi Iem?in?dams m?su cer?bas,
cietaas. Pats profesors atvadoties no saviem drau-
cienftljlem, apsol?j?s, ka [pasaul? vi? naSgln?s reftll- \as Wja iecer?ts jau Eslln- Bzb??v c^ot uz . Savienotaj?m profesors Annuss aizveda daudz skl?u, kas prasa, lai
?eiz taptu gleznas. Sav? ru- Bm past?st?ja k?du zMgu , kad vi?am pirms V?cijas Ijas bija i?dzivo 4 m?neS eSu sabiedr?bas. ,.T?s bija un mocoas cieanas," teica
|ka es t?s negrib?tu nove ?am."
r d?a k??st v?l S?eben?- cllv?ks nemoka blusu,
pil cilv?ci?i moka paSl f iami ?steni ne par P^f ,^ , artisti, vi?i ^^^Pj'^^^, iNeb?dami istenib? ne par fapeik?m komi?i, vi? g V klaunus. Bet d a u d ^ ^ baugui cilv?ki tom?r par K s u n maks? marku P j Ppar iesp?ju skati ^3*. ^ u mazais aug^^'^^^^^^^ fstleples sien b^sas^ U a vi?u tik e ? ka g 18u8 Izmuk?m P^^^'T^ag S lai izv?din?tu g ?v !
virpulgrid?s, gaisa^rit^ Lu dfeelzce?os", u^ j ^ . ?em un pie greizajiem S P ^ U cilv?ks smejas ga^ a ?ur citur, laikam tapec, K [as pats par sevi. ^ i saimniec?bas^, I tas gan i ^ f ^^^^^tobra Tad tradicion?lie J^?^^^ ?r?jui izv?rsties par . k 'vislab?k apti^ eklej^ 3 f gada, bet varJa^^^^^^^ atbi ldi ai nu?lai deva
Uibuals ? r^ ^^ ^^ ^^ ^^ t?da mus viena no U l u s telt?m'', sa^ J^ tik 'l?teli es nenopul^^" ecS-
vismaz vienreiz izP^^
priec?j?s. PriecSiJs feS . a i n l ska?aj? veida; av?rieiem "^^?fpie^e-
3ar spiti ^ ^ ' j ^ l t e l a . pie ziemas m^^^^ ^
lEV EHEI U N BR?V?BAI \ : 5 : i i i
Teodors Zelti?
B??/.A SAPNIS g?? mSness Jan peld?t pret ritu g l fregate zeltitiem audiem; V% pagalvja, rot?ta gandriem, pusmieg?, pus nomod? kritu.
f\$ spilvena, m?tes reiz ?ta. Cik tfluuni vaigu Ir pielikt, ged sveums gurdums sauc iemigt ?n piemirst, cik dz?ve i r griita.
Pdd m?ness. Tas nomods vai dusa? ?? nezinu tleS?m, tik Jutu Ar potolem es pac?lies b?tu, gm sp?rnus nes alko?a klusa.
Oli ftii?lf&s t?les k? teika, n gr?mata sudraba lap?m Lfds lemei, kur aug?m un tap?m. Als, sveika tu, Riga! Jel sveikai
Osr tor?iem, kas debes?s duras, U nolattos lejup un eju fa ielSm ar kaistoSu seju, Jo krSHs silts pavards man kuras.
ttlts pavards es eiimu, es degu, Skals p?k?i p?o gl?b?ja tvarsta, Bot V?czemes- naule Jo karsta pu? ac?s. Es nometu segu
Mirkst gandri us spilvena sviedros Ar sarkaniem ImSbJiem un k?j?m. Tsl skriedami k?dreiz uz m?j?m Tie mani patiesi ?ems biedros?
J?nis Klldz?js
Profesora Bkses latvieu tautai raid?tais p?rmetums par intereses tr?kumu par dzi??k?m inteli?ences probl?m?m un p?rliec?gu nodoanos materi?lismam izskan cer?b?, ka varb?t Latvij? k?dreiz b?s iesp? jams veidot t?l?k m?su nacion?lo augst?ko kult?ru. A r i prof. Jurevi?a m?su laikraksta ?sdienas numur? izteiktais br?din?jums sarg?ties no dv?seles degrad?cijas patur y?r? k?das nezin?mas n?kotnes perspek t?vu neraugoties uz nu jau 10 gadus ilguo sveo varu j?gu, glui nepiecieam? un lo?isk? k?rt? m?su domas un darbi arvien v?l pieder Latvijas renesansei.
k? vi? savu latviskumu b?tu le- maimjis pret dol?riem. Un biei ir pat t?, ka o p?c 10 gadiem sp?ji, dab?gi un vesel?gi uzliesmojuo pat- st?vibas un labkl?j?bas dzi?u d?v? par dol?ru drudzi t?d? inton?cij?, k?d? parasti saka shocking. T? Ir k??da. Itk? t?vzemei un br?v?bai var?tu kalpot tikai ar ask?zi un uz upur?anos, ciean?m un skumj?m, patriotiskiem v?rdiem un c??as mu din?jumiem. N? ?oti labi un efek t?gi var kalpot art ar lieliem kapi t?liem. A r ?paumiem, uz??mumiem un akcij?m ja vien t?das ir .
Bet mums Jau nav.
as?m savas dv?seles
TOkstoSiem latvledu, kas aizbrauc uz temim, kur tSlu att?st?ta rDpnlec?ba Iraida visu dz?vi, non?k' kfidfi vi?iem olvalnfi sveSa pasaul?. Dai jasmo pir to: cik darbi te dareiz vlegU, s a l l - dilftot ar to, k?di tie pie mums gan kalponei, gan lauksaimniec?bas str?dnie kam, gan^ar! v?l daiem, d t i e m . Bc;t pat , ho io J?smotSju un v5l vair?k no ne j?smotaj? v?stul?m redzams, k a kaut kas H dilv? tiem neomul?gs, iek??gi pret?gs, kas nav t ikai vienk?ri apmul - lumi sveda apk?rtn?, bet kaut kas d z i -
ko vi?i IsU lab i pat n^var ap-
Nhv laubu, k a tas viss i r kaut k?da deSS sakar? ar do zemju t?li aizg?juSo technizeSanos m attaUn?Sanos no dabas. Prlta lu? zin?tne Jau biei tikuSas ple- BdiiftStas saulei, bet k??stot no z l - Altnes par techniku {ils saules gaisma var k|flt tik spalga un t ik karsta, ka t? uz cilvfiku dvCseiem atst?j t?du pat iespaidu k? saule Sab?r?t v i s i maig?kie un skaist?kie st?di tan? tiek izdedzin?ti, paliek, fi?iet, t ika i dadi u n ciet?s ag?* ves. TieS?m visvair?k ac?s krItoSais akta ..modern?s kult?ras zemes" i r klda pirm? br?d? gr?ti aptverama c i l - Vfiku liel? vairuma dviSselu degrad?cija un pan?kums. Cilv?kiem daas j?tas un juanas sp?jas zuduSas, bet to vieta at- tfitlJuSies k?di primit?v?ki surrog?tl.
Ji modem? cilv?ka dv?sele k?uvusi nabadilga, reiz?m pat p?rliec?gi naba- pga. Tas mums labi j?iegaum?, M?s JKU, meu, ezeru, upju un J?ras c i l v?ki neesam v?l zin?mos virzienos t?.sakroplotl k? modemo zemju cilv?ki, m?sos v?l dz?vas daudzas j?tas, v?rt?bas wi apzin?tas vai neapzin?tas atzi?as, kas nls modern?s zem?s jau g?juSas zudu- n^ a; Industri?l? tuksneSa saule v?l nav mOsu dv?seles t? izdedzin?jusi.
Visp?r?g? formul?juma, ka smag?ko ito k??m?g?ko p?rv?rt?bu Industri?l? c i i - jeka dv?sel? var uzskat?t to. k a tas p?c tecnnisk?s un reiz? saimniecisk?s uztve- JW parauga m?c?s visu uzl?kot par ?echnlskl manipul?,1amfim un komerci?li ajantojam?m liet?m. ar? t?das rc?- "tjtes, ar kur?m t?d? veid? apieties i r mm\, biei pat tieSi gr?ks un nozie gums,
Kfidi piem?ri: av?z?s vnir?kk?rt las?ts, J^* Piem., Austr?lij? nevienam nen?k
pr?t? uzl?kot atsevi??s aitas, kas tur jeR tur?tas milz?gos baros, par kaut ko javu un J?t?gu; ar t?m apietas It k? w8 b?tu alme?l. T?pat m?su cllv?- fiejn rada ftesapraSanu, ka ar i govis juksalmniekl uzl?ko vien?gi par ple- famaSIn?m". K?da te starp?ba ar m?su lauku m?ju, kur saimniece un kop?jas Pipa katras govs un aitas ?patn?jo PMcnolo?iju un zin?m? m?r? juta un Javojat?m Udz, k u r smaga k l i zma ?ivniekam bija reiz? smags p?rdzivo- i ^ ^ a r l cilv?kiem, bet nokauanas v a - Iba dareiz pat smaga tra??dija vai wt neiesp?jam?ba. ?ujorkas cilv?kam, jas nodavo dareiz dzivu govi nekad neredz?jis, tas viss var l ikt ies smiekl?gi
..neracion?li", varb?t, k a tas t le- racion?li, t ikai smlekUgi gan,
tfi ir tra??dija tur, k u r nav ?du uiu. Tur Visa pasaule tad i r nedz?vu "lu pasaule, ^c i lv?ku j?tas pret visu ari k? jau
nedz?v?m liet?m. Dz?v?, br?numu P na daba. tum.^ s dz?vnieka dv?seles Ml l i "~ "^ s^s tas k??st modemam aivekam par gr?matu ar septi?iem z ? mogiem- vesel?ga m?sos v?l pla? un
p?rdz?vojumu josla, modernos c i l - *tos it k? izoper?ta, izn?kusi. . J^dzlpi iedarbojas ar i modernos laikos
. apbr?notais p?rvietoan?s ?trvims. ?f} K?j?m, vai braucot ar zirgu caur
JauJ'^ t l?n?m nogulties le- ^ d l e m un izdz?vojot tos, m?s izj?tam ^ e n a s zemes un vietas ?patn?bas, m?s ^ram t?s dv?sell'\ Braucot vilcien?, llhl^^^' ^0 manam, viss k??st vS?\^^^S' lietu un dz?vo b?t?u i n d l - ^au?lltste paliek nepaman?ta un nejz- MI!?:, dv?selei paiet gar?m dzi??ki ?SP^vojuml, t? neko neieg?st un pa- "K tukSa. - " Bet ce?ojot ar lidma?nu,
(Tu?pin,e.lpp.)'
<ii fftir4e v ^ i 4 i t I ^ 2 nezinu, vai un cik stipri b?tu
skat?ties un konstat?t, ka m?su tau tas c??a visu o laiku bijusi defen- s?va. A r i tautas kop?bas uztur?ana Ir tikai aizsarg?an?s, t?pat k? va lodas saglab?ana un izvair?an?s no asimil?cijas. Komunisma briesmu priek? t? ir visp?r?ja laikmeta ?patn?ba ari Marala pl?ns, ari Eiropas iinijas ideja i r tikai defeii- s?va rakstura par?d?bas. Ne I?lropal, ne visai plaajai pasaulei nav nevie nas vien?gas progres?vas, virzoas idejas, kas sp?tu aizraut masas vai saist?t Komunisms no paa kom?- nismi^ viedok?a taj? pa? laik? i r konstrukt?vs, agres?vs un m?r?tie c?gs sp?ks ar pasaules revol?cijas, imperi?lisma vai proletari?ta dikta t?ras m?r?i, sauciet k? gribiet tas vienalga. Ja ar? tas nesaista un neaizrauj masas, tad t?s toties tiek dz?tas, un ar? tas i r vienalga, jo svar?gs i r gala efekts komunisms ir nep?rtraukt? ofens?v?. Bet katrs zald?ts zina, ka nevien? sp?ku sa dursm? nevar uzvar?t tas. kas tikai aizst?vas vien. T? i r ari m?su dz?s l? tra?ika. Turkl?t ari ofens?v? m?s var?tu b?t tikai sabiedrotievieni pai m?s nesp?jam iz?irt itin neko, Tagad, trimd?, m?s v?l maz?k nek? je?Had figr?^ ? tiekanj kl?t ienaid niekam un m?su rok?s ir v?i ma z?k iero?u. Taj? pa? laik? tautas posts nemit?gi aug, un M?rti?a ZI- verta un Ingridas V?ksnas parole lai top naids! nav nekas cits kS spont?ns c??as sauciens, ko , izrais? jusi nevis c??as k?re aiz ?aunuma vai sp?ka p?rpiln?bas, bet nevar?gsi izmisums visas tautas dv?sel?.
Kaut ar? ar o paroli b?tu pie sprausta naida z?me visai tai ?rk?r t?gajai aktivit?tei, kas att?st?ta' trimdas laika c??? pret komunismu, un kaut ar? ar to b?tu rad?ts jauns impulss latvieu sabiedriskajai do mai, m?su c??as defens?vaj? rak stur? nekas negroz?tos l?dz tam br? dim, kam?r m?su rok?s neb?tu konkr?ti l?dzek?i un iesp?jas pie ?irt tai ofens?vu raksturu. T? var izn?kt, ka ?da veida c??as ideo lo?ija s?k l?dzin?ties tam it??u kap teinim Sp?nijas pilso?u kar?, kas izl?ca uz ierakumu malas, spalgi saukdams: Avantil" Bravo, bravo, capitano!" sirsn?gi aplaud?4 daml atsauc?ls Romas imp?rijas bai l?gie p?cnieki un palika mier?gi gr?vjos s?am. Ielenkuma loks ap Madridi palika nep?rrauts. ^
M?su probl?ma i r t? vai tam lielajam divu pasau?u sadursmes br?dim, kas ta?u ir prieknoteikums vi^u m?su ilgu piepild?jumamvai tam pietiks to, ka b?sim sagla b?jui savu latviskumu un dz?vo sp?ku ierindai? U n vai l?dz tam br? dim, kas v?l var ievilkties gadiem ilgi vai l?dz tam nevaram veikt k?du praktisku darbu, t? jau tagad m?su defens?vaj? c??? radot ofen-1 s?vus m?r?us?
Nok?uvis modernaj? aizj?ras pa saul?, latvietis atrodas vid?, kuras mentalit?te - i r daudz materialistis-i k?ka nek? vi?a dzimten? vai Eirop? visp?r. T?i norobeoties no t?s, pa likt uztic?gam par katru cenu sava kontinenta trad?cij?m, noz?m?tu konserv?t sevi m?su valsts atdzim anas br?dim un palaist gar?m pau dz?vi ar t?s materi?lajien\^ l a bumiem. Tas skan kail i , bet. neno- zaimojot krietnu m?kslas darbu u? ar? neapdraudot latvieu censo?a tra?isko idealiipu, tom?r liekas, ka m?sdienu probl?m?s vairs nevar l?koties no Atraitnes d?la laiku v? r?g? un aizkustino? ide?lisma per spekt?vas. Latvietim nek? vairs nav. Savu valsti vi? nevar atg?t. Bet nezin?mi ilgus trimdas gadus va d?dams vi? var tikt pie saimnie ciskas patst?v?bas, pie materi?lam v?rt?b?m. U n netikai var vi? jau rada un tiek pie tam. Un dara to paslepus un kaun?damies kads paradokss- Jo triikst akcepta. ?stas sabiedriskas sv?t?bas, kas no vi?as sirdsapzi?as no?emtu aizdomas, i t -
ja netikai akceptu, bet ?stus uzmu din?jumus dotu iem censo?iem un visiem tiem, kas v?l t?di k??s.' Nav tau noz?mes kl?st pa pasauli tikai paas kllanas p?c. Patiesi, mums tur nav nek? cita ko mekl?t k? t i kai dz?ves materi?lie labumi, vismaz tik ilgi, kam?r pai ticam saviem zv?restlm par m??go nUlestIbu uz savu zemi. U n ja j?b?stas no tfi, ka materi?l? labkl?j?ba attur?s latvie us no atgriean?s dzimten?. Pie labkl?jlt)as vi?i tiks S? vai t? ar vai bez sv?t?bas, jeb vi?i neb?s lat- vieSl, t?d?? Heki vi?us no t? attur?t. Distanc?an?s ai zi?? ir absurda dz?vei un cilv?ka ari latviea da bai i r savi l ikumi un velti pret tiem (b?ties. Nav ar? j?b?stas no t?, ka jaunajos krastos latvietis var?tu k??t tik p?rliec?gs materi?lists, ka at mestu garam ar roku. K o dar?ja vecais bag?tais lauku saimnieks Lajtvij?? Vi? s?t?ja savus d?lus augst?s un d?rg?s BIgas skol?s. Jau nais un turigais latvieu emigrants vi?? krast? to dara pats, bet biei vi? nemaz nav tur?gs, tikai cent?gs. Ta?u ja no k? i r j?b?stas, tad no t?, ka k?d? Iz?ir?g? br?di latvietis at kal var?tu st?v?t nevarigs, no citiem atkar?gs un nedrpSs. U n no t?, ka
^ d ? st?vok?t vi? b?tu var?jis no k??t k?du nacion?lu ide?lu v?rd? tas b?tu p?r?k groteski, lai b?tu ari v?l paradoks?li. M?s jau nezin?m, vai un kad m?s atgriez?simies. M?s tikai ticam un c?n?mies. Un Sf c? n?an?s ieg?tu jaunu un visai kon-
? strukt?vu uzdevumu, Ja m?s pai apzin?gi un deklarat?vi par vienu no t?s principiem liktu materi?l?s lab kl?j?bas veicin?anu, l?dzek?u uz kr?anu, saimniecisk?s neatkar?bas nostiprin?anu emigr?cij?, un pada r?tu to par konkr?tu un m?r?tiec?gu
' satura vien?bu m?su p?rlaiclgaj? un p?rmateri?laj? c??? par Latviju. Var n?kt laiks, kad vajadz?bu b?s daudz. La i tad b?tu l?dzek?i pa u, ne Izl?j^u. S?da m?r?a uzst?d? ana var mums iedot rok?s Iero?us, kas m?su defensivo vair?anos sp?tu p?rv?rst ofens?v? r?c?b?. Varb?t tam visliel?k? iek?ja noz?me b?tu tagad, kad aiz sauk?iem, parol?m un bau?iem biei nav nek? konkr?ta. L?k*, uzdevums. Vasmaz bija laiki , kad nebija j?kaunas teikt: Latvji , brauciet j?i'i??, kr?jiet zeltu p?ri??!
L a i t? neb?tu materi?listlg? kat ?isma sludin?ana. L a i t? b?tu t i kai jaunu l?dzek?u mekl?ana Sal c? ??, kur? ar gara Iero?iem vien nav iesp?jams uzvar?t Citu Iesp?ju mums nav. Bet ja nu b?tu tfi, ka esam v?staniii vat? un sarg?jami gan no asimil?cijas, dv?seles p?rv?rti, b?m, materi?lisma, valodas aizmir anas un cit?m likst?m, tad j?b?t skaidr?b? vai nu k??da Ir m?sos paos un tad neesam dz?ves c???m piem?roti, vai ari vain?gs tas nost? d?jums, kas m?s padara par m?kst ?au?iem. Tad tas j?revid?. Cit?di ta?u m?s paili sevi ne?d?sim.
P?vils Klans
^ercdzigo darba skate Llbek?
L a i par?d?tu sabiedr?bai, k a no t?s sa?emtie pabalsti neredz?go at balstam i r izlietoti lietder?gi, k? ar?, lai populariz?tu neredz?go dz?vi un darbu un nost?d?tu to pareiz? gais m?, latvieu neredz?go kopa pie Latvijas Sarkan? Krusta r?koja 8 uri 9. oktobri Libek?, M?zenes no metn?, neredz?go darbu un m?c?bas l?dzek?u skati. A r darbiem piedal?s amerik??u un ang?u joslas neredz? gie latvieu DP. Skates administra t?vo pusi izk?rtojusi Daugavas V a nagu organiz?cija, kas taj? pa? laik? r?ko plaisu mantu loteriju, v i su atlikumu velt?jot neredz?go ap r?pes vajadz?b?m.
skates atkl?an? bija aicin?ti lat vieu, ang?u un v?cu sabiedr?bas p?rst?vji, A . Y*
(9. turpin?jums). 5.
N?ko? ritS Ierad?s izmekl?anas komisija politisk?s policijas pulk vea Ivana Tatarenkova un kaptei ?a Dlmltrlja Gorgela vad?b?. La i gan jau bija liela dienas gaisma, meam tuvojoties, visi maS?n?s brauc?ji sl?ja autenes gan pret r u dzu lauku, kad tam bija j?brauc ga r?m, gan pret k?rklu kr?mu gr?v?. Kapteinis Gorgels bija vistram?g? kais. T? braukt pa klaju lauku, kur ari tevi var tr?p?t, Ir rieb?gi vi? dom?ja. K?p?c te vajadz?ja braukt? Var?ja pav?l?t miM?lem, lai tos m i ro?us sav?c un aizved apskatei tur pat ?ekas nama pagalm?. Tas pulkvedis Ir tiepa, vair?k nekas! Noteikumi tfi prasa? Te noteikumi esam m?s pai. Ja gribam. Un vai art slepenaj? apk?rtraksta no Mas kavas par Baltijas pfirv^di un or- ganiz?ainu nebija t e i k t i ^ neS?les- tles ar v?rt?g?ko partijas Medru dz?v?b?m! La i apar?ts nediltu par strauju. L i ^ nerastos robi.
Skatictamies uz savas autenes stobra galu, kapteinis Gorgels sa vilka pieri s?r?g?, bet degunu un l? pas sk?b? izteiksm?: Ja ar vi?u te braucot notiktu S? vai tfi, tas b?tu briesm?gs robs, to vi? zinfija. Bet vai t?p?c partija vi?a v?rt?go i l z lv l - bu cik necik taup?ja? N?!
Atka l vl?fi atgriezfis ?gnums par to, ka te jfibrauc. Varb?t bailesf Vi? pats sav?s domfis to noliedza: n?, n?l Vi?am nedr?kst?ja b?t un ari nebija bailes, protams! V a i vi?a izmekl?anas kabinet? nebija dreb? jui t?kistoSlem visfidu valsts j?rau- z?ju? J a k?da no tiem negrib?ja nm?t, vai vi?am k?dreiz bija pie tr?cis dzt>8me9 tfidam pabad?t zobos ar revolvera stobru? Nekad n?! T a gad te braucot un s m a g a i ma?nai pa auro t?rumu ce?u kratoties, v i ?am patika atcer?ties savas lUelfis drosmes br?us.
Meam tuvojoties kapteinis Gor gels palika arvien klus?ks. N?, tfis ta?u nebija bailes, pie velna! Nemaz n?! Bija tikai nepat?kami, ka par tija tik vieglpr?t?gi var?ja ^?l?tles ari ar vi?a dz?v?bu. Brauciens die nas laik? tagad te reiz?m var?ja b?t nepat?kam?ks nekfi nakti. Un ne Jau cita kfi pik!, bet tikai t?s cei^ures d??, kas vi?am politisk?s policijas kap teinim, bija galvfi. Lieta tfi, ka ai cepurei bija zila virsa. Un tas ari v?l neb?tu nekas! Bet p?d?jft laikfi latviei bljai k?uvui k? nepr?t?gi un ?va no visiem kaktiem. Ja tik gad? j?s pa rokai, taisni in?s zilaj?s ce pur?s. Pie tam vi?i bija ?sti velni, vi?i ne?va slikti, un jau loti dau dzas bija tr?p?jusi. Trfipijums galvfi nesa p?kS?u un briesm?gu nfivi. Cik rieb?gi b?tu tfi mirt.
, .Val dr?z b?sim gal??" vii> p?k- S?i ievaic?jas.
Neviens vi?am neatbild?ja. Katrs bija iegrimis sav? klusum?. Jo k? nek? vi?i brauca uz vietu, kur pag?ju?^naktl bija krituSi vair?ki biedri.
Atbildi nesagaid?jis, kopteinis ri sin?ja savas pas?kt?s domas t?l?k. J?. Ja tev zila cepure galv?, tas Jau bija risks. K a latviei n?da sarkanu kr?su v?l trak?k nek? c???m ar?n?s tren?tie Sp?nijas v?ri, tas nebija nekas Jauns. To biedrs kapteinis z i n?ja. Un \7it) bija te, lai o tautu beidzot iem?c?tu m?l?t br?v?bas k a roga kr?su. Vi?iem b?s to m?l?t, j?, j?! Bet vi?i ne maz?k bija s?kui n?st ari zilo. To biedrs kapteinis bija dab?jis zin?t, pratinot k?du sazv?r-^ nieku bandu, kas bija radusies skol nieku vid?. Vi?u sazin?an?s z?me: pie pau kriltim krust? salikti r?d? t?ju pirksti. M?r?is: Br?v?bu Latv i jai. Latviju latvieiem. Cik b?rni ??ga fant?zija! Ja tas vien b?tu viss. tad jau nekas, bet augst?k?s varon?bas pier?d?jums iem ieg?t par trofeju cepuri ar zilu virsu! Ti l nu vairs nebija nek?da b?rni??ba. Kas tie par b?rniem? Zv?r?ni! N?, kas nu tie vairs par zv?r?niem?sti zv?ri!
Biedrs kapteinis ar kreis?s rokasi visiem pirkstiem pakas?ja bakur?- taino degunu. So steidz?go kust?bu vi? atk?rtoja vienm?r, kad par kaut ko bija sabijies un kad vi?a drosme p?k?i bija saplakusi.
Pulkvedis i\o koll?gas ritu?lu bija iev?rojis un to vi? paman?ja ar? oreiz,
Odl vai diinduri? Tuvojas mes, vai n^, biedri kaptein?" Vi? dz?la un ska?am smieklam atv?r?s vi?a mute ar lieliem, retiem zobiem.
No mea d?makas atskan?ja k?ds t?ls ?viens. Pulkvedis samiejfc^
muti. Biedrs kapteinis pieliec?s it { k? lode b?tu mer?ota taisni vi?am, ;. Tie velni i r visur/* vi?^ teica.
Ma?na pietur?ja. No ofera b?- ] das izk?pa pulkvedis Talarenkovs. ,
K?ds milicis, kas bija palicis ^ dz?vs no pag?ju?s nakts sadursmes i in? viet?, zi?oja; i
Biedri pulkvedi, te ir ta nelai mes vieta." ' j
Pulkvedis kaut ko vaic?ja, bet ; kapteinis Gorgels vi?u p?rtrauca un sauca:
Biedrl pulkvedi, vispirms vajag nor?kot sardzi. J? gan, pirms s? kam izmekl?anu, j?noliek poste?tl Jo nevar zin?t . . . "
MlU?i aizg?ja ie?emt sardzes po ste?us uz vis?m ?etr?m pus?m,
Nu biedrs kapteinis atplauka, k?u va run?gs, kust?gs, s?ka p?p?t vm ska?i sm?j?s. Tagad vi? Jut?s gan dr?z t?pat k? sav? kabinet?, aiz m? ra sien?m, aiz kur?m vls?i pu? bija sardze.
Leitnants I?ja Cerpuklns n?ca plo pulkvea ar pirmo izmekl?anas d - ?ojumu: pag?juSas nakta sadurami bija kritui pleci krievu ka?avlil divi mUl?i un divi viet?jie braU Sll?ni.
Pulkvedis sarauca pieri. ,JC?- divi Sll?ni? Mili?u nakt i
zi?ojum? bija teikts, ka sag?st?ti | tas viens, kas sl?p?s meft un i bija m?su mekl?jamo sarakstos. Par { kfidu otru Sil?nu, kas b?tu Seit, mums nav bijis ne zi?ojuma gala!" \
Leitnants .apjuka. { ..Nezinu, biedri pulkvedi Pie .
identific?anas pieaicin?j?m viet?ji ^ ciema iedz?vot?jus. Tie pazina un ^ teica: SJt abi krituie latvieSl esot br??i.** /
Un nek?du zi?u par t?du otru Sil?nu agr?k mums nebija?"
N?. biedri pulkvedi." Bet kur vi?S var?ja rasties k? no
gaisa? Va i tas noz?m?, ka m^^.i?r lO?oanl b?tu sabotle?l?** . Ar? kapteinis Gorgels k?uva ^k lu i i un s?ka b?l?t. Vi?u baid?ja nevien no pulkvea mutes izskan?JuSaift vfirds 8abotle?l", bat ari tai , ka te apk?rtn? arvien v?l bija pat v?na iest?dei nezin?mi meu vir i . K? tik tu no kabineta fir?, tev te visur, v l * sur uzgl?n?ja n?ve!
K? p?k?u karstumu Jusdam, vi? t?ri Instinkt?vi no??ma savu ce puri ar zilo virsu un paskat?j?s uz mea pusi, kur bija Ieg?jui sarg poste?i
Pulkvedis ar delnu noslauc?ja pieri un dom?ja: ar o tautu v?l b?s j?c?n?s. Pag?ju?s nakts skait?i nav labi. No tiem krituSl tikai divi, no m?s?jiem pieci Tie divi mUi?l - nu, tos var r??in?t, var ar? ner??i n?t. A r i tie i r latvieSl vi?i var b?t par mums te var b?t ari pret mums. Suns suni sao, tfi i r t? lieta.
Leltnant Cerpukin! Uzdodu Jums noskaidrot lietu par to otro Sil?nu un ovakar zi?ot man!"
Tad pulkvedis g?ja un apstfijles salut?ja pie krituajiem krievu k a rav?riem. Ar? kapteinis un leitnants c?la rokas pie cepur?m un tfipat k? pulkvedis palika bridi mier?.
Br?v?ba prasa upurus," teica pulkvedis roku nolaizdams.
Tad vi? apst?j?s pie krituajiem mili?iem, kas abi bija jau nolikti blakus.
Sie te abi - latvieSl7 Leitnants pam?ja:
J ? . a b i biedri pulkvedi." Pulkvedis nepatik? novaibstijfis
un g?ja t?l?k. Augusts Sil?ns gul?ja k? bija k r i
tis. Abas vi?a rokas bija izstieptas uz prieku it k? v?l p?c kaut kfi sniedzoties p?d?j? br?d?. Vi?a k?jas bija basas un aplipuas ar smilt?m.
Jau pl iki un basi bet v?l ko, kur var. Atkl?ti sakot ?oti sain d?ta tauta. To. ko vi?iem dod, vj?l ne?em. Siem vajaga to, ko pai ie grib! Vai t? var piecgadi realiz?t? Na, redzams, kas tel Atlnd?ana ne atmaks?sies. Ir tikai viena izeja ' " pulkvedis piemiedza acis un pavilka ar roku gais? t?du kust?bu, kas no z?m?ja: visu noslauc?t!
Tad vi? paskat?j?s apk?rt, vai nav tuvum? k?ds no viet?jiem, kas b?tu dzird?jis, ko vi? saka. N?, ne bija. Tuvum? bija t ikai biedri ^ Gorgels un Cerpukins. (
Komisi ja g?ja t?l?k. V Paas prieu jaunaudzes mal? gu
l?ja Sta?islavs Sil?ns. P?r vi?a se ju krita saules gaisma caur prieu zariem un in? spoum? lik?s, ka miru? vaigos un zod? vairs neb?tu
miesas, t ikai balti k a u l i Bi ja tfi it k? vi? skumju pilns un reiz? loti izbr?n?jies skat?tos debesis.
(Turpin?jums sekos).