1949. g j i i ktobrl.
; KALNAM Tu vl^taliba stindzis Sen iemadlted klus?t. JPie tivas augst?s pieres Balts m?konis n?k dus?t.
Ar lita bl?zmu svaid?ts Tu zemes s?pes minies, Uz debesim t?s pacel / K? vfr?ktvaikos tinies.
P?r siko ziedu leju Dievs tevi augstu celis. Un sidraboto veldzi Pats kalnu straut? sm?lis.
Iev?rojama jurista piemi?ai
IVASIUJS SINAISKIS W&-im 81/septembri Brisel?, 73 gadu vecuma, IsiVl?ft laic?ga gaitas beidza ilggad?gais MtviJaa universit?tes ties?bu profesors llTMUlji ainaiskis, kas gan bOdams Ikflev lin' emigrants vair?k nek? 20 Sjgidus no sava mOa vel?jis latvieu filMiAO Juristu audzin?anai un latvieu l l l e ^ zin?tnes izkopanai. J M<elfd?is dzimis 1876. g. Tambovas gu-, Per?? kfi pareiztic?go gar?dnieka d?ls, i^Mcum? stud?ja medidnu Francij?, bet, ^itadljas p?rtraucis, iest?j?s T?rbatas (SiverittSte juridiskaj? fakult?t?, ko litaMilveja 1904. g. u? tika atst?ts pie pifmieiu t l e ^ u katedras gatavoties zi-t iiitti!iki)ai dart)n)al.{ m g. v. S. pro-iHftPV?Ja par priv?tdocentu turpat T?r-l l l t l ar darbu par S?tas zemi senaj? mm.: bet p?c f gadiem vi?i ieguva l^<tvo itfn?tnisko gr?du ties?bu ma?i-^itm >r par disert?ciju Apcer?jumi par romieu agr?kaj?m ties?ba. 8? otru aku vln aizst?v?ja k? dok-
, . dtsertIdPr Kijeva ms. g. un tOli? ^^ ^^ btUa profesoru tirdzniec?bas un ci-Jtlerfbls. JOH. g., nodibinot Kijev? Itmldlliikp institatu, Sinaiskis 6iJa t? di-^iektors. bet 1920. g., p?rveidojot to par Ittctoto?ijas InsUtatu, laUSJa tur art so- l ^ p . V?l b?dams Krievij?, V. S.
Gr?matu Draugs. (1948.)
ai Jaun?m idej?m bag?tu krle-l i c^tieUbii kursu, uii. i p?rn?cis uz Bigu, v. s. lasi* s?kuml krieviski, v?l?k latviski vis-Utvijas civilties?bas un tlecAbu
iU metoddo?iju, un v?l?k ari ro- tleiAbas. Jau no pirmaj?m l ^ d ^ studentiem k?uva ticaidrs, ka V. 81-I nl?ka penNmA mOsu universit?te legu-
W zinfitoleku, kas, pretstat? ISpilini?Jiem Baltijas dvnties?bu kur- mm/ neuzskata dogmatisko Jurispru-d l M tikai par piket?jamu praktb^u Ijiiltnt, par Ipala veida ties?bu technl- ISr kuras nol?ks iem?c?t n?kamajiem isneilem un advoktiem atrisin?t k? suus bet gan cenas noskaidrot ties?bu pamiatprincipus un vi?u relUiz?ciJu nevien pocitivo ties?bu sist?m?, bet ari iMitiiktI oivntiesisk? un sodoloftisk? sa-blMKtbi. atiem vftrdiem. y: 8. firib?Ja #liV|ii^ a u d i ^ jm?ea ? e ^ wa?-Mn?anas, bet art limflc?t vim .udd dom?t, lai tie v?l?k k? valsts-
m Uktimdev?ji sav? ties?bu pon- M i dot m?su tautas mentalit?tei ^ v a l s t s iek?rtai vldab?k piem?rot?s idMlidEis normas. Sajfi u o M ? V. 8. la Ipaiu fakultat?vu priekmetu ^ ..dltf?o metodoloMu, kSdu m?c?bu ^Jekmetu var?ja sastapt tikai nedau-dStt Rietumeiropas universit?u programm?s! T i kt L. V. pirmajos gadOs V. 81-naiskis bija vien?gais ties?bu doktors, K tad tikai pie v ^ latvieu Juristiem ^ Mja. iesp?jams ieg?t SP> zin?tnisko gr?du. V. 8. r?p?j?s ari par Jaunu m?C?baa l^?ku sagatavoanu, k?d? nol?k? atst?ja
v.me S?avSm katedr?m Konstant?nu ?aksti SvnSes?b?s. Arv?du Sv?bl ties?bu v?stur? un Vlkjtoru Kalni?u romiefiu tie-tfbfts, Blakus paidago?iskajam darbam L. TJ., autas universit?t?, R?gas komerclnstl-t?tA un krievu Juridiskajos kursos, sabiedr?bai darb?bai da?d?s organiz?ci-Jls (piem., paa dibin?taj? Aeguitas), lutnUa Jurists redit?anai, V. Sinaiskim daudz laika pras?ja ari latvieu valodas studijas. Tom?r vi? bija v?l pa? sp? ku iSriedum?. un L. TJ. rakstos gandirtz tk gadus public?ja fran?u valod? k?du gtuumu romieu ties?bu v?stur?. Bez si daudzie s?kie raksti Latv. konver sijas v?dnicfi par roi?ieSu ties?bu in* stlBtlem pieder nelai?a ^spalvai, un par llem tematiem visp?r latvieu, valod? Idrma reizi rakst?jis V. 8. At?firtbtt no dogmatl?lem, V. 8. cm- tis pierad?t, ka grandioz? romieu ties?bu celtne nav rad?ta p?c Inoteikta piana vien? pa??mien?, bet v?sturiski uaugusi no da?du publisku un civiltiesisku sabiedr?bu poutiv?m norm?m, pie kam autors stingri uzsver, ka sen?kajos liffinetos priesteru kopt?s dievi??g?s tleslbaii ir noz?m?g?kas par laic?gaj?m, kas izskaidrojams ar seno romieu dz? ves teokratisko uzb?vi. Ar? laic?gaj?s tledb?s J?iz?ir vairSkl sl??i, pie kam vec?ks^?m, tJ s. kviritu ties?b?m bija inUit?ri sttlcr?ls raksturs, un daudzi pri< v?to ties?bu instit?ti izveidoj?s no pub-Ilgaj?m ties?b?m, kad, Romas pils?tas valsUJ paiplainotles, kviritu br?l?ba k?uva par tautas br?l?bu (populus). Bgus ; gadus p?t?jis latvieu tautasdziesmas, V. 8. m??in?ja ar! m?su senaj? sadz?v? atrast romieiem Ud^gu iek?rtu, pieU-. dzinidams b?li?us'V sakrfiU politiskajai kviritu br?l?bai, bet ,.tautas" vi?u p?cn?c?jiem lauciniekiem, pie kam o v?rdu izcelsmes zi?? vi? saista ar kultu, V. Sinaiska v?sturiskajos un folkloris-tiskajos darbos ir daudz hipot?tiska, t? p?c vicu rom?nisti visum? tos noraid?ja ka zin?tniski maz pamatotus, toties It? lija vi?am bija vair?ki piekrit?ji un 8k<Anleki. - Man velt?taj? jubilejas rakst? V. pats raksta par savu metodi ?diem virdlem: ,.Nav j?aizmirst, ka zin ? t n i ^ tikai t?p?c atkl?j, apraksta un apstr?d? faktus, lai tos saprastu ar t?du vid cit?du vair?k vai maz?k ticamu ni-
K' poteiu paHdzIbu, kuras zin?tni^? kriU- kapanlT padar?t aizvien piln?g?kas. Bez neiztiek ari eksakt?s zin?t-^ n? Uzacatidams f<)lkloru Par, veseUi tautas zin?tnes sist?mu, V. S. m?a p?-dtOIdzlnfim?s folkloras studij?m, k o J ^ a r ? ari vi?a hipot?zes par da?du 1 ^ un chronolo?Uu astronomis- **^arbi^"^neiai?is nodarboj?s^ ar gleSlecIbu. 1944. g, V. Sinaiskis dev?s uz Pr?gu, bet -no turienes sekoja savam znotam uz Briseli, ari trimd? interes?damies par latvieSu tautas likte?iem. Jo uzskat?ja Latviju par savu otrp t?vzemi. Stokholm?, oktobri. , _
At BV
AnSlavs EgUtis atkal, izv?l?jies savam -ctlatam sveu vielu: ?zijas mongo?us t?lii gadsimten?. T?dos gad?jumos rakst- i niekam arvien draud divi nelaimes: nesmeldams no paa dz?v?s pieredzes, '/t?S var ?tri nokl?st sveu paraugu atdarln?-Saji?, vai ari ?auties ieviUn?tles rota??g? stlliz?San?. kas. tiecas paUkt Uetu virspus?. Kai las?t?ja uzman?bu saista Jau sveais, eksotiskais pats, var ?tri aiz- mtpBtles. ka rakstniekam to j?saista t i kai ar sevi pau. ar savu pirmreiicigo skat?jumu. Vien?g? m?raukla, ar ko v?rt?jams m?kslinieka darbs, ir irl?a ?stums; bet vMst?ks ikviens var b?t tikai taj? vid?, no kuras tas izaudzis un kam tas pieder; sveais m?s tikai mulsina. V?sturiskaj? st?st? tik krass sav?ja un sve? pretstats nepast?v. Jo pag?ju? dz?v? (vienalga savas tautas vai sve?) pieredze nevienu vairs neieved, to arvien var atdz?vin?t tikai p?c r?p?g?m avotu studij?m ar paa izt?li. Tfid?l tie iebildumi, ko var?ja v?rst pret A. agr?kajim ce?ot?ju st?stiem, sini gad?jum? atkrit. Bet Egl?tis ir Cingis-chana gal? izvirz?jies ari no k?rdinilju-ma nodoUes tikai pam?r?lgai eksotisku rai!}umu veiklai , Intri??joai risiniSa-nal. Cauri monglu varm?kas darbiem vliii?i netiei skata k?du varas, iznicin?anas tm aalnsk?res sav?rpuinu, kas ari mtlsu dien?s ausmina un Iztr?cina pasauli C?dzIbas saskati[anai autors dod las?t?jam vair?k?s viet?s vieglus mSijie-nui) un ko latvietis p?rdz?vo tiei un laikmet?gi. St?sta ?st? gaisotne t?d??l ir vi?a simbolisk?, t? ?patn?jais dzilimis rodas no t?, ka t?l?s pag?tnes skurbi seklais z?m?jums it k? at?no tagadnes notikumus. Barbaru ^aras k?re. ne?l?ba, skaud?gais naids un trul? izn?cin?anas dzi?a sagrauj mlerigu tautu smalko un maigo kult?ru SI aina, ko p?ri septi?iem gadsimtiem atstaro neredzams, las?t?j? p a ^ t s spogulis, ar lielu somvi v?sti vienu ik m??g?s dlv?ku tra??dl-Jas dal?m. Sti&sts cdts priekz?m?gi un ir ne?l?gi izsv?rts, atmetot visu piecieamo. Taj? iestr?d?ta milz?ga v?sturisko un etio-graUsko zi?u masa, bet ar r?p?gu izlasi, nekur nenododoties t?ri dekorat?vam priekam. Gan st?st? ir vair?ki plai&ki apraksti (med?bas, miesassargi, mirsto? chana ?rst?anas, bet tie nepiecieami vides un laikmeta sapraanai. Tikai d?rgakme?u apraksts (89.-90. Ipp.) p?rk?pj nepiedeam?bas robeas. Tas sast?v no plecu d?rgakme?u ?ir?u uzskait?anas, pieminot katr? ?irn? 4 d?rgame?u Sugas (vlar?tu b?t Iebildumi pret svevUr-du vienk?ro virkn?jumu) un t?lojot k? tie apstaro apk?rtni un k?dus p?rdz?vojumus izsauc Skat?t?jos. Tas ir t?ri 11- iiiiiliiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii sim savas . . . (ItVpin. no 6. Ipp.) pat modernais c?v?ks Jau p?c pirm?m rez?m sSk Just, ?a i? ce?ojums loti maz Ierosina, un stipri garlaic?gs. T? un v?l simta l?dz?gos veidos modem? dz?ve kroplo cilv?ku un dara tam sveus tidl dzi??kos un smaUc?kos p?rdz?vojumus, paliek tik modern?s dz?ves steiga, kas Ueklskriiftt Vienlg^v; jp?c H?m v&tib?ra, kam tJ?g? cena. * Bet kad reiz dvSs^ rad?ta |?da v?rt?bu sagrauanas kust?ba, tad t? pBc dot?! gi?dlena p?rdodas t?l?k: k? ezera ?dens sakustin?tfi virsm? rodas il?ljtl, kas s?kot ar centru k??st vienm?r pla?ki un iekustina vienm?r l?dakas ?dens masas, t? ari l degrad?cija iet k? slim?ba vienm?r t?l?k un ieg?st savu n(>> sl?gumu, kad beidzot liek ari citus cilv?kus uzl?kot par Uet?m, kur?m pieiet vien?gi no ?rienes un v?rt? k? nedz?vu mantu. Par emigrciJas komisiju ps?-, choloj^Ju t?p?c nav J?br?n?s: t? ir tikai visas attiec?g?s dz?ves leviizes Jznil-kums. Pollti?kfi zi?? svarig?kais te Ir tas, ka l?dz ar vis?m cit?m neUetderig?m un nekomerci?l?m" J?t?m par dv?sdes boii^ tu tiek izmesta ari brivibas v?rUbits izj?ta: ar to tiek sagatavota zeme den-potisk?m var?m. v?rds gan turpina past?v?t un deklaiUciJ?s tiek lietots, b<!!t modernais cilv?ks ?sto brivibu proti, gara, J?tu un domu brivibu neciena, tiEim nav ar to ko ies?kt. K? ap??rb?, t? dom?s un J?t?s tas vien?gi grib b?t H-dzlgs citiem. Cik milz?gi modem? pasaul? zudusi apzi?a par cilv?ku Intlmlls dz?ves lirt?bu, r?da paradums, kas esot ieviesies Amerik? tiei smalk?k?s aiH rind?s: istabu durvis viesn?c?s tiekot tur?tas va?? un logi pat vakaros neaist-kl?ti., - sak, lai visi redz, ka esmu t?ds pats k? visi un nedaru neko, ko var?tu uzskat?t par nepiekl?j?gu** vai nov?ra-nos no paraduma: atzinumam, ka cilv?ks, kad tiek nov?rots, ir glui cits un sekl?ks k? vienatn?, netiek piegriezta v?riba. T? notiek, ka degrad?t?s dv?sel?s pi-llek tikai zem?k? un element?r?k? efektivit?te. Sie zem ?^kie sl??i k??st pat uzb?z?g?ki un ska??ki, jo to aktivit?te Jau saist?s gEaven? k?rt? ar tveram?m un jutekliski realiz?jam?m Uet?m. Apgarot? m?lest?ba gan zudusi, bet element?rais flirts, saist?ts ar kratlSanos dansi?-gos k?uvis jo ska??ks; t?pat k?s?Sarta element?ros p?rdz?vojumos sentimentil-lu vai avanturistigu filmu skat?s. Kliit v?l n?k visda?d?ko instinktu izl?d?an?s trakojot un aurojot sporta sadkst?s. Danslngs, kino un sporta laukums, tad nu ari ir galvenie gar?g?s dz?ves ierosmes avoti un izpausmes vietas modem? cilv?ka gar?g? dz?v?. Non?kot sve?s zem?s un j?tot, ka esam cit?d?ki, k? turienes ?audis, par to t?li? neskumsim un nek?d? zi?? nep?l?simies vis?d? zi?? pieUdzinfities lielajam vairumam. Jo nav j?aizmirst, ka vis?s in?s zem?s ir ari vlsaugst?ki&s 5?lras kult?ras cilv?ki, kas asi izjutui sava laikmeta garigo postu un necien?bu, un ir to spilgti izteikui gan Ic? rakstnieki, k? m?kslinieki, k? dom?t?ji un kriti?i savos darbos. M?s t? tad varam ari in?s zem?s, ja mekl?jam, atrast atbalstu savas piln?g?s cilv?cisk?s dv?seles saglab?anas p?l?m. Un t?s tad neb?s tikai p?les par savu indlvidulllo garigo labkl?j?bu, bet b?s ari vlsneplle-cieam?k? un visre?l?k? lieta m?su nacion?l?s eksistences aizst?v?an?. Jo ir piln?gi skaidrs: Ja m?s k??stam ..mo-deml cilv?ki" p?c raksturot? paraujga, tad m?s esam nacion?li zudui, jo tiei nacion?lais moments un dzi??s J?tas, kas ar to saist?tas, pieder pie t?, ko modernais cilv?ks m?c?s uzl?kot I)ar Heku balastu. Mums visiem sp?kiem un m?su rakstniekiem un m?ksliniekiem te ir vissv?t?kais uzdevums J?p?las vispirms saglab?t savas dv?seles, pagl?bt sevi no degrad?cijas, pasarg?ties no iz?anas un p?rv?ran?s garig? tuksn<is?. Saglab?jot veselas, pllnskanigas dv?seles, m?s varam b?t droi, ka dz?vi un un skaisti tan?s skan?s ari m?su latvisk?s dv?sele:; re?Ljri, Prot P. JUrcvl?s
ko mes run?j?m
risks dzejojums 5 panios, kura sastatu nosaka kr?su simbolika. Tom?r ari im dekor?tivajam Izgreznojumam ir savs attaisnojums: uzkav?jot las?t?ja uzman?bu ilg?k pie d?rgakme?iem, k??st ticam?k, ka chans var pie?emt tos par Hijas karalienes pan?v?bas c?loni. Cildin?ma autora atturiba un pareiz? apst?an?s tur, kur t?loanas prieks vilina aiz-kUst no darb?bai iz?irig?. K? labu piem?ru var atz?m?t izlaidumu starp 2. un 3. nodalu. Cingischana har?m? nodot?s Hijas karalienes pazemojluns un s?pies b?tu vilinoa viela sp?dlgam liriski pat?tiskam t?lojumam (un dotu ari iesp?jas las?t?ja uzman?bas saist?anai), bet autors no t? atsak?s, zin?dams, ka Iz?i-rigals darb?b? nav vis tas, kas norisin?s karalienes dv?sel?, bet ?inieu galminiek?. f Cinglschana t?ls z?m?ts skarbi, atbaidoi, bet nekad neizv?ras karikat?r?, ar to is t?ls paliek izteiksm?gs un dz?vs, lekskat? r?d?ts tikai smalki z?m?tais pirm? ministra J i Liu Cu Tsal t?ls; bet s?kum? ari Hijas s?tnis Te Tsuns. Diplom?tiskais dialogs 1. noda?? melstarigl izstr?d?ts, autora piez?m?s smalki izse kojot s?t?a ps?cholo?ijai. Personu valoda viscaur pietiekoi individualiz?ta, un autors nekur nenododas ari priekam izraibot st?stu ar run?t?ju retorikas kr??umiem. Sl attur?ba visos virzienos dod st?stam m?su st?stniecib? neparastu un reti sasniegtu episku spraigumu un )?ku. , Ja mums liekas, ka Ani. Eglltim dak?rt pietr?cis sp?ka ieskat?ties dzi??k cilv?ku radoaj? garS (?pai m?kslinieciskaj? rad?an?), tad J?teic vi? ir lielisks, k?d tuvojas iznicin?tajiem sp?-kiem, kad J?atsedz cilv?ka ne?l?g?k? kaisl?ba - varas k?re, kad J?iedzi?in?s ne?l?bas, asinsizlieanas im Intrigu mu dekU. Tiei v?sturisk? novele, cilv?ku sabiedr?bas baigo saiu atsedz?ja, b?s varb?t ari tu?pmSk A. E. Liel?ko sasniegumu lauks. J i U u Cu Tsals, ??nieu filozofs, zl.i n?tnieks, m?zi?is un rakstu prat?js, dzi?as Izkopt?s kult?ras m?ceklis, kas k?uvis par barbaru varm?kas kalpu, a w o -gulo visu cilv?ka meon?bas un cilv?ka gara smalkuma pretstatu, vi?a t?l? Iep?ti EglItlm m??ie cilv?ka rakstura vilcieni ^ v?rs maigums, dai?uma m?lest?ba, nevar?ba nesaprasto ne?l?go naid?go B?p?ku priek?, skmnjS nlpin^ Juma sm?ns un visu v?rgo patveranas izma?a un vilt?b?. K? pa laikam EglBa varo?i vi? k??st par izS?irfgu locekli noS-kumos it k? pret paa gribu. It k? rota??damies un nek? sev neieg?dams. PsI-cholo?lgkie l?zumi vi?? labi par?d?ti, tikai st?sta nobeigum?, kur pSr?k daudz d?vainu sagad?anos un nejau?bu saga-Cin^schana galu, vilt?ga ministra rtdba liekas ne visai droi motiv?ta. Sacer?t?ja lieia atturiba atst?jusi aj? t?l? kaut ko nenobeigtu. K? pa laikam labi em? Cingischana g^s par?da savu spraigd sp?ku neatbU-ko tas It ka atst?j. -Kap?c Dievi??ga Alzredze leiUcusl lo dr?i?o mongo?u bara rok?s tik briesm?gu varu par neskait?m?m cilv?ku dz?v?b?m" (70.). K?d?? aklam iznldn?Jinas nepr?tam dots nom?kt ilg? m?? paciet?gi celto un rad?to? - Sie Jaut?jumi paliek ierakst?ti nelaim?ga ? l n i ^ ^ o -zofa iq;>garot?8 sejas vaibstos. No turie-neatbildamus, g?dams ar to ieskatu cilv?ku neizdibin?m? tra??dij?. Cinglschana gals,, kas atz?m?jams kfi vtos no lab?kiem stfistiem m?su pag?jua gada rakstniec?bas guvumos, no-gm? ari Jaunu pak?pi Ani. Egl?a att?st?b? un liek mums no rakstnieka irai-dlt lidus darbus. ' Vitauts Kalve
KULT?RAS CHRONIKA Zieme?angUJas dziesmu dienu r?
c?bas komiteja i?a??musi uzaicin? jumu latvieu koriem pledalilles starptautiskajos m?zikas sv?tkos, kas notiks 1950. gada Jmiij? Mjm- ?ester?. Dziesmu dienu laik? kori daas dziesmas ledzied?ja skai?u plat?s un t?s 30. septembr? p?rrai d?ja Northern Region raid?t?js, at ska?ojot Gaismas pili, J??u valca- ru, Latviju, Ej, saul?te, un Diesirae.
Diri?ents Roberts Zuika sa??mis at?auju iece?ot Anglij?. L?dz im vi? darboj?s par skolot?ju Nei- tat?.
Skotij? 1950. gada janv?r? pa;re- dz?ts sar?kot m?kslas amatniecn)as izst?di Skotu ligas Eiropas br?v?lbai prezidenta Stjuarta protektor?t?. K?d? iepriek?j? Hdz?g? sar?kojum? latvieu ekspon?ti guvui tik lielu piekrianu, ka tagad izst?des r?lco- t?ji aicin?jui taj? piedal?ties ar? latvieSu dai?amatniekus no Zvi(jd- rijas.
Dorda Vaingtona universit?t? S?tl? jaunajam m?c?bas gadam s? koties iest?juies latviei bijuie DP Dems Krogzemis un Dzidra Roz?te un no Sanghajas iebraukusi Helene Sllgalvis. Bijuais DP Rai monds Stapr?ns aj? universit?t? stud? jau otru gadiL
?e?ingradas opera ieguvusi sav? ?paum? ?aikovska 1867. g. kompo n?to operu Vojevoda", ko autors, neb?dams mier? ar t?s libretu, sa v? laik? izn?cin?ja. Tagad atrasti ? darba pirmuzrhetumi ,p?c kuriem opera restaur?ta.
Oslo un reiz? ar? Zviedrija zvied ru valod? izn?kusi Knuta Hamsuna dienasgr?mata Aizaugu?s tekas, ko sirmais rakstnieks sarakst?jis p?c kara, uztur?damies nervu kl?nik? un nesp?jnieku patversm?. Saj?s dz?ves atmi??s, kas sniedzas l?dz pat Hamsuna Amerik? pavad?tajiem jaun?bas gadiem, savu iztur?anos p?d?j? gadu desmit? rakstnieks iz- skaidrp sevi?i ar izol?ciju, k?d? vi? nok?inds valodas gr?t?bu un acu v?juma d??, bet neatsauc savu politisko nost?ju un nesaprot, k?p?c norv??i vi?u sauc par nodev?ju. V?l tagad Hamsuns mierina savu sirds apzi?u ar sapni par liel?erm??u valsti**.
M?s atcer?j?mies 1944. gada rude ni im 1945. gada pavasari toreiz m?s jaut?j?m dts citam: Kas no tika ar J?ni B?rzi?u? Vai vi? pa lika Latvij? jeb atrodas V?cij??" P?c k?da gada m?s jaut?j?m vi?am: Sakiet, l?dzu, k? jiisu nometn? ?d? Pie mums devas ir pavisam slilctas." T? paa gada ruden? m?s teic?m: B?rzi?,tuesi vai nu traks vai at krit?js. Mums j?paliek visiem kop?. Kur tu steidzies ar to emigr?&mu?"
P?c tam veselu 1947. gadu m?s nodz?voj?m mier?gi, 1948. gad? iz main?j?m naudu un nospried?m: B?rzi?am nu ir labi; kur tas laiks, kop vi? jau pelna val?tu vi?? krast?." ;
Bet 1949. gada pavasar? m?s bez mitas jaut?j?m cits citam: Uz ku rieni j?s brauksit?" Un vasar? Jau izsauc?mies: Ko? P?teris Kalni? dosies uz Ameriku? Bet vi? ta?u ir vai nu komunists vai vismaz faists. Un es ar savu skaidro sirdsapzi?u netieku nekur . ,"
Protams, p?c ?s sarunas ar? P?te ris Kalni? netika nekur gad?j?s k?ds m?su vid?, kas uzrakst?ja v?stuli gan jau Td? pats zin?s, kam uri k?du.
Un nu ir rudens. Un tagad satie koties m?s nol?m?m nerun?t par tik delik?t?m liet?m k? nigr?dja. T? pat k? baigaj? gad? nekl?j?s runfit par politiku, un v?cu akup?djaB lai k? par v?djas ?a?a izredz?m. M?s uz??m?m laiku, lai konstat?tu, dk ilgi v a r ? ^ nodesties norunu ne lauzui, un spried?m par visu dtu, tikai ne par Eiropas numuru.
Tas ir traki," tdca viens grima-
Eduards ?eiss
S^temb?a p?d?j?s dien?s par m?j kalpot?jiem uz Kan?du dev?s paz? stamais latvieu karikatOrists Edu ards KeiSs ar ddvesbiedri balet- solisti Veru Keii. Pirms doan?s uz Kan?du KelSs bija nodibin?jis kon taktu ar Zieme?v?djas vair?kiem dienas laikrakstiem un humoristis ko urn?lu ,,Simpl", ies?k<huns jau produc?ties tajos, bet viss iecer?tais bija j?pamet. Ta?u abi m?JtelinieU ai^ r Jaiunajos apst?k?os nedopo? at mest savai m?kslai ai; rdou
Liktenim grib^ies karUcat?x*ista Eduarda Keia 40. ?pu?v?tkus ie k?rtot tiei br?di, kad jubiUrs 80- pojas Atlantijas oke?na vi??os. Sis zemes sauli vi? ieraudz?ja 1909. g. ,4. oktobr?, m?c?jies Rom?na Sutas studij? R?g?. Pirmo Keia aru (k?du sporta z?m?jumu) atkl?ta sav?s slej?s par?da O??erta liepi?a vad?tais P?d?j? Br?d?" 1931. gad?. Visus turpm?kos gadus Keis sav? darb? par?da ?rk?rt?gu veikl?bu un uztveres sp?jas, izvddojoties par vienu no ?tr?kiem karikat?ristiem Eirop? m izpelnoties ?rzemju pre ses lab?s atsaidcsmes. *
Kad R?g? uztur?j?s Alb?nijas eks- karalis Ck)gu ar savu 2erald?ni, kas nev?l?j?s tuvum? nevienu sveinie ku, Keis izdom?ja triku, k? iejg?t nepieietam? ekskara?a Saru: Cogu vakari?oja k?d? R^as viesn?c?, bet Keis viesm??a form? piedal?j?s vi ?a apkalpoan?. Daos vildenos Cogu rakstur?g? seja jau bija ie tverta veikl? ar?, un kad to pa sniedza ekskaralim, tas par z?m? jumu bija t? iepriecin?ts, ka lika bag?t?gi pl?st v?nam un anip?nie- tim, ar ko uzjautrin?j?s vi^ Viesn? cas person?ls. Karikat?rista popu larit?te past?v?gi auga. Kad 1936. gad? valsts prezidentam Ulmanim k? velti pasniedza gMtu piem?jias, albumu Latvijas s?t?i draudz?bas aros", zem visiem z?m?jumiem bi ja las?ms Eduarda Keia v?rds. Vi? uzz?m?jis ar? visus ?rzemju diplom?tisk? korpusa locek?us R?g?.
Otr? pasaules kara laik? Keis savu aru z?m?anas m?kslu de monstr? frontes te?tri. Pieminams ar?, ka ?etr?s dien?s Keis R^ gas lazaret?s uzz?m?jis 800 latvieu ie vainotos karav?rus, p?rvarot ^ds- gr?t?k?s situ?djas. TrUndas laik? K, str?d?jis ar? ang?u armijas lab kl?j?bas nozar?. Britu m?kslas ur n?ls Stage Art" ievietojis par ka rikat?ristu dldin?t?jas atsauksmes.
19 gadu karikat?rista gait?s Edu arda Keia z?m?jumu kl?sts sa sniedz kopsait? 17.000. Vi?a tipu galerij? ietilpst t?du v?ru v?rdi k? Zviedrijas karalis Gustavs V., feld marals Montgomerij^ , ?ener?lis Ei- zenhovers un daudzi dti prominenti diplom?ti un politi?i. Kad ASV no tika valsts prezidenta v?l?anu kampa?a,. Keis uzz?m?ja ar? popu l?r? kandid?ta Djuija aru. Djuijs atsauc?s ar pateic?bas v?stuli, uzai- dn?dams karikat?ristu vi?u ap mekl?t, ja tam gaditos b?t Savien. valst?s.
Lai rosmlg? karikat?rista darba prieks un spars neaps?ktu ar? Kan?- das plaumos, K. si?m.
tu apg?dnieks, ka atkalp?rdev?il nenok?rto savas saist?bas Dr?z matu izdoana V?dj? mit?sies ne la' s?t?ju tr?kuma d??, bet t?d??, ka ^
viena v?cu spiestuve vairs neuztic? sies ?rzemniekiem izdev?jiem M?s k??stam nemor?liski."
,,y?l trak?ki i r , " teica balss no publikas, ka neviens no mums nav redz?jis ne Sartra Net?r?s rokas* Stutgartes te?tr?, ne lielo tagadnes v?cu m?kslas rudens izst?di M i ^ chen?, ne fran?u te?tra trupas izrfi- des Tibingen?, ne dzird?jis mod^ nos amerik??u komponistus Frank furtes simfoniskajos koncertos. M?s k??stam gar?gi k?tri."
Par augstu auts," tdca otrs gr? matu apg?dnieks," ko dzenaties p?e
?rzemju kult?i'as, ja pai sav?jo ne esat no??rui? Trimdas rjtotniAu visas tr?s da?as gu? plauktos neiz. p?rdotas. J?s. sak?t vaj^ g r^dft. m?t? Tad past?stiet, kur ir t? la, tance, kas atz?st gr?matas par vfr t?g?m vai nev?rt?g?m? Dien?s bal t?s, nebalt?s" o biei piemin?to gr?matu izpirka nedaudz dien?s p?c- tam, kad to atzina par nev?rt?gu. T8 bija gan negrib?ta, bet laba rddfi- ma. Ak, man nemaz nepatiktos ii^ dot jau ta tr?c?gos apg?da HdzA?ui par sludin?jumu av?z? . , , N?, ml- ?ais, m?s nek??stam gar?gi k?tri. M sens?ciju k?ri gan," N?,Jk?tril" te, sauc?s k?ds, kas IRO p^firn? tiki ko bija l^adies no v?cu saiamletf^ bas. J?s dz?vojat nometn?s k? Uek sav? starp? saradui ?imene^ km m?j?gais sestdienas vakars negrib beigties. Prominence no gas n?k man pietim pa kazarmju gaiteni gal?gi nesk?ta, i M giM|i' sac?t, ak, sv?tdiena ir tikai iHJi ?r? v?cu sainmiecib?, ir Uela pkml* diena, darba laiks, un tur tomii drusku skata viru no cepures. MH zaud^am stilu, mans m??ais, un si% vai jaunatnd biei varam valis tl^ kal teikt: l?k, tas b i j a iev?rojami latvietis," .
,,Un iev?rojamu latvieu palM;. atvlen maz?k," klusi piemfiibiljii rezign?ta balss. Ar vai bet bfirii d?m v}?i izkl?st Be??ijas latvld? v?l?j?s aicin?t uz turieni ejienei m?ksliniekus un apjaut?j?s, kas M tie t?di var?tu b?t? Un m?s sprt?^ d?m Sepe ar L?si dzied pa A n ^ Ju, latvieSu st?gu kvartets IzJi^ djL The Latvian Trio devies uz ASV H ir M?l Ingus Nfiruns un Atis Tddn manis, abi ?elllsti kas v^? Bil Jauni talanti tii^i kfi vaii osrtH das klfit."
nManl tas vairs neinteres?,^ tfkn S?l noskald?ja paapzlidgSi beAdi Ilgi baas.'' P?c divi ned???m b S prom Eiropas numurs rom Mi kabat?."
Tas bija sepadsmit? mintM? sarunas s?kuma, kas idt dt?ta tOni ?sum?,
VlenIgai8i ko v?l varam da?lL ai d?daktiflkaj? laik?, kad visi mi! c?s, m?ca un pam?ca," tdca pad^ ' stams zobgalis, uz basu l?dzj?t?gi paskat?jies, tas ir ikdienas izkfiit virs nometnes v?rtiem jaunu imtu* parentu: ,^ Br??i un m?sas, nedenua^ c?jiet viens otru!" Tas b?tu ?tat* dien&n un tredien?m. ? t r d i ^ un ceturtdien?s der?tu: ^Nerun?jiet par sevi. Un v?l maz?k par dtlemP Un piektdien un sestdien no vietai vienk?ri: Turiet mut?si T u M mutes!"
Bet t? k? vi? bija zobgalis, tad vi?a nopietn?b? neviens nddaueSjfii Divas stundas p?c tam m?s hM run?j?m par emigr?dju, par hm g?j?m zi??m no vi?a krasta un sonigaj?m izredz?m. M?s bij?m labojami DP. .
Bet iatram laikam sava valoda, i
Severins Mstf
ViRS, K A| AIZKARS s ?ielrabina
.rikfinu laikrakstos] flidfy*5^s V?l nesen AP %S>^f, S laiku apsprie di,^'"'^Sru gr?fu Sfor-S't?S Kas lris virs.
^S*r!SIpriekUO gadiem ftlk.^f^Len? piedzima
|l^"rJarSdtei^^ !S"SiWrabrns izce?o a \mm '^srA^vMa savu uzvfir- l^'^fl^onBTchm un gandr?z !?fiSu v^^ ^^^ ^^ Kasti o n - - teSfSguma v?rs ar br?najam '*iInozmevar b?t automobi- r^J^nTv?l labu laiku pirrps fe*Sfctra vi? apHdoja tfcTSefana doma torni Daus K S k Kastilonl nodibin?ja
K UiSnias lidma?nu fabriku rLloTa visu Rletumdropu ka Jfillg?ru gumijas fabrikas It?lij? nevienam nav no- E'ka Kasti Joni ar milz?giem ?Sfli pieda?s Daimlera un r?pn?cas. M ilavas laiki un milz?gaJuriba It?lijas ba??ierim s?kas ? 'TJttft pasaules kara. Net?lu no M Rotilda pils V?n? vi? no-I?bHdu savrupm?ju un p?rv?rta l^?tu'pasaku m?tni. Kasti?oni m RotSlldus, G?tmanus, Zig- 5J5 un citus toreiz?jos bag?tnie- M No a^va nama logiem vi? va- Ufeltoties tiei barona Rotilda un b Izdev?bu nekad mpa- m?\H lai pakaitin?tu mii jogi ZlnSt?jijBt?sta, ka Kasti?oni irfVlflfiflpll? sav?cis lielisku bron-iU?kdlju, kas tai laik? bijusi ?lUl p{?8aul. Vien? zi?? Kasti-??itoer p?rr??in?j?s; vi? cSre-?k?i infl?cija notiks ari Francij? ??|8c steiijz?s sapirkt napnus, ak-, k muias, m?kslas priekmetus
anti par Balti as valst?m
Dziesmu un deitt
Mn emigrantu aviz? Posev" IP.Sto??lns, viens no redzam?-.lagadMSs krievu emigr?cijas Wein [Par?z?, aicina visu bo|-JmaverdzlnJto tautu p?rst?vjus mo'un apvienot savus sp?kus mw iJo?Sevismu. So tautu ko- mm un kop?js svars var tapt ! H 'sktoru lielaj? pasau- m tSda saska?ota solldaritS- Wa bija 5. mSija m?ti? un tojoals demonstr?cijas .'S. Rf!ff ^} 80dSrit?te saista P*fc,plen?kumus. Pien?cis GM'^' ^'''<^"b? par v i -"""ieinJautSjumlem ffF^f'^'^'^ Baltijas val- KvVto tr?s krffi" "zo tautu l lk- ?^ J v t ^ ^ ^ ' i tuvojas m, S ^t'inatl uz tautu
s sl is
i
Spafcenbergas nometoS pie O" stftchtas, sv?tdien, 25. eept., not&a v?rttgs dziesmu un baletd vakM* kur? reprezent?j?s paz?stam? tautai dziesmu interpret? Merija Sakse Jauns daudzsolos m?su NaclonalM operas baleta skolas solo " Djddra Grenclone-Salnfija, Kauna operas ilggad?g? dirl?aita St, Gai- levi?iusa klavieru pavad?jum?. Me rijas Sakses talantam vislab?k pa dev?s neL prot J. V?tola aran?t? tr?s tautas dziesmas, J. Kalni?a " mi?as" un J. Br?msa divas vMU tautas dziesmas, g?damas nedaun klaus?t?ju piekriSanu.
Jaun? dejot?ja Grroclone >biia ar augsti izkoptu baleta techniku tm temperamentu, gais?go vieglumu eleganci, gan L. Delibes ai^f * un J. Riknera Dian?", gan "J la Clg?niet?". patst?v?gi dota^^ ?in?lchoreografij?. Jaunajai so]iffl izdev?g?kos apst?k?os var?tu pan? ?ot daudzsolou sc?nisku nakorat Abas solistes, kas jau at>of 5T j?tls uz ASV, izpelnij?s vas, publikas atzin?bu, un P ? f
r>a Drln^L tautu feW' S L ? " ' ' m?su fia- Wkopdi^ ^ "v?las,
kolhoznieki
R > J ^ ^ b f c ^"'?nist u p l ? n s
t( d n{ jii ml t( Bi d?l vel vil mi tu^ b?? fui St( tV( Ne? m\ vai] ci.si sica s o d i uz noi trai b?ri
b l > s la, P'?ns tr - viu
*"'<nka