nemor?liski." 5kl Ir." teica bal,,
neviens no mm^nl artra ..Net?r?s r o S Stri. ne U^ elo t aJS^
rudi8 W?di i f f ,6u te?tra trupas S ' ?, ne dzird?jis u komponistus P r a T
auts," teica otrs as eks. ko dzenatiJ'S;
7 ..Trimdas rakstnleb,. ' L S plauktos nel^ lfff I ^^ ^^^ 58tit, kur ir t? in,
tzlst gr?matas par v6r,
\ - fio biea plemlngto ka nedaudz dien?s trina par nev?rt?gu, TS
b?ta, bet laba reklS. nemaz nepatiktos iz. :Igo8 apg?da lldz i^m
g?stam gar?gi katri. M l gan." MN.JcQtril le, kas XBO paSp?rn? " ^ no v?cu alnmled^
,at nometnes kfi liek ?s^adusi ?imene^ Idienas vakars n ^ ?es. Prominence no
ViMm pa kazamju n e i ^ a , itkfi grMtu'
sv?tdiena Ir tikai ^ 'nnlecTb?, ir UeUr tfm'
lldks, un tur tomli viru no cpm9, M6I
iu, mans m!]^8 un sa^ ; biei varam vairs ti< :i tas bi ja iev?rojami
>]amu latvieSu paliA " klusi piemetinfijd
,,Ar vai bet bfir^ |lzkl!st Be??ijas latviefiE It uz turieni ejienei tin apjaut?j?s, kas gan t?btit? Unm?aojrie^
jar L M dzied pa i^ iglL (fitlgu kvartets izjudk Trio devies uz ASV 4 Nfirunfr un Atis Teiol?^
kas vSl? M ^^^?UP^?iivaiz tm*
vairs neinteres?,'^ ptt^ |a pa8apzix]Jgs, b e ^
divi ned???m blp ?pas numura maa
idsmitfl mlnOt? lA) iaka0 eit dt?ia tfkai
ko vSL varam dailV la&fl, kad visi ml*
pam?ca," teica pad- ' uz. basu l?dzj?t?gi
S Ir ikdienas izk?rt v?rtiem Jaunu transa
K?i un m?sas, nedenua<4 il" Tas b?tu pirnhi
.idlenfim. Otrdienis jfis der?tu: Nerun?jiet [v?l maz?k par citiem!
un sestdien no vietas Iet mutes! Turie(t
Ivl?S bUa zobgalis, ted )fi neviens ndclausUfis. s p?c tam m?s brm
, emigr?ciju, par bran- no v?na krasta un pew
- - M?s bij?mne-
mu un deiu ^ Spakn?erg?
m nometn? pie G- l i e n . 25. eept.. P in baleti vgj Iprete Merija Sakse jlols m?su NadonSIM skolas solo
tone-Sato?ja, KaWg^ Eg? diri?enta St titru pavadijumaj^ r S t a m vlslal^S^ |ot J. V?tola ar^'^ Psmas.J.Kalnlf "At * Br?msa div^ Jj^,
s, g?damas nedau IKtiSanu.
'^ hi baleta if^^ ^ , gais?go viegln ' L Delibes
I*f^'^i Astei m. Jaunajai sou ^Sk?os rtjS lu sc?nisku J ^ ^ a jkas Jau a t 2
izpeln?j?s i^^?^
frtSdlen, 1949. g. 12. oktobri.
V ? R S , K A M L A T V U A i
Triestas lielrabina dcis m?gina salabin?t ^aspcri ar Tito Italu un amerik??u laikrakstos
Jau tulit pec otr? pasaules kara s?- ^ par?d?ties It?lijas .ba??iera Ka - 0jillo Sasti?oni v?rds. V?l nesen AP ji?oja, ka vi? ilg?ku laiku apsprie dies ar ?rlietu ministru gr?fu Sfor- 0U un maralu Tito, Kas ir is virs, kam atveras pat ASV ?rlietu minis trijas durvis un kam dzelzs aizkars faktiski neeksist??
Tad, kad Triet? priek 70 gadiem turienes lielrabina ?imen? piedzima ?gls, vi?u sauca par Goldteinu. Bet Jau agr? b?rn?b? li^lrabins izce?oja IB It?liju un p?rd?v?ja savu uzv?r du par Kastiloni. Kop t? laika is vSrds k?uva paz?stams toreiz?j? Au stroung?rijas monarchlj? un gandr!2 vis?s Balk?nu valst?s. Kastiloni tis neliel? auguma v?rs ar br?naj?m ?cim Jau jaunek?a gados saprata, cik Uela noz?me var b?t automobi lim un lidma?nai. Lai propagan d?tu avi?ciju, v?l labu laiku pirms pjtofl pasaules kara vi? aplidoja V?n? Sv. Stefana doma torni. Daus gadus v?l?k Kastiloni nodibin?ja pirmo Ung?rijas lidma?nu fabriku tin apce?oja visu Rietumeiropu k? austrieu-ung?ru gumijas fabrikas dlfektors. It?lij? nevienam nav no- sl?pum^'ka K?sti?joni ar milz?giem kapit?liem piedal?s Dai miera un Piata auto r?pn?c?s. ?sti slavas laiki un milz?ga tur?ba mazajam It?lijas ba??ierim s?k?s ?){c pirm? pasaules kara. Net?lu no barona Rotilda pils V?n? vi? no pirka k?du savrupm?ju un p?rv?rta to par ?stu'pasaku m?tni. Kastiloni toi?da Rotildus, G?tmanus, Zlg- bartus un citus toreiz?jos bag?tnie kus. No sava nam'a logiem vi? va- rSJa Iel?koties tiei barona Rotilda dfirz? un o izdev?bu nekad nepa laida gar?m, lai pakaitin?tu miljo- nSru. Zin?t?ji st?sta, ka Kastiloni Bkv? V?nes pil? sav?cis lielisku bron zas kollekciju, kas tai laik? bijusi lab?k? pasaul?. Vien? zi?? Kasti- onl tom?r p?rr??in?j?s: vi? cr?- j , ka infl?cija notiks ar? Francij? un t?p?c steidz?s sapirkt namus, ak- djas, muias, m?kslas priekmetus
Krievtfs?mfgrariii p?r Baltijas valst?m
Krievu emigrantu av?z? Posev" A. P. Sto?ipins, viens no redzam? kiem tagad?j?s krievu emigr?cijas p?rst?vjiem!Par?z?, aicina visu bo?- Sevisma verdzin?to tautu p?rst?vjus saska?ot un apvienot savus sp?kus c??ai pret bolSevismu, So tautu ko p?ga akcija un kop?js svars var tapt par Iz??r?ju faktoru lielaj? pasau les sadursm?.
Pirm? t?da saska?ota solid?ritS- tes akcija bija 5. m^ija m?ti? un tam sekojoais demonstr?ciias i^S- Jlens ?ujork?, g? solidarit?te saista un ar? uzliek pien?kumus. Pien?cis laiks tikt gal?gi skaidr?b? par v i siem lieliem jaut?jumiem.
Par tagad?jo st?vokli Baltijas val stis autors izsak?s: ..Piln?ga izol?ci ja aiz divk?ra dzelzs aizkara, k?d? st?vokl? bo?evisms nospiedis tr?s Baltijas valstis, ir visbr?co?kais va ras akts, ko pastr?d?jusi bo?eviku vara." Pieskaroties mazo tautu lik te?iem p?c bo?eviku varas likvid? cijas, autors izsaka domu, ka lielval stu hegemonijas laikmets tuvojas beig?m un t? viet?, paredzams, st? sies valstu bloki, dibin?ti uz tautu sadarb?bas principa, revid?jot l?dz in?jos uzskatus par valstu suvere nit?ti. Sm? c^?? uz tautu sadarb?bu ^^ s gribam izlietot visus m?su ga- [igos sp?kus," raksta autors. M?su ideolo?ija nepielai ar varas paildzi nu ietilpin?t Krievijas valsts robeas S^s tautas, kas paas to nev?las.
Jaun?s tautu kopdz?ves normas ne var dibin?t uz durk?iem un uzspie anas." (in)
Bulg?ru kolhoznieki negrib ws?t
un fabrikas. oreiz tom?r Triestas iielrabma d?hm nelaim?j?s. Mor- gans pie??ra Francijai milzu aizde vumu, un Kastiloni k?d? jauk? die na pamod?s glui nabags - bez naudas, bez ip>aumiem. namiem un fabrik?m. Li]![tenis bez tam bija vel?jies ka vi?a m?kslas darbu ?trupe Amsterdam? pirc?ju vid? at- rad?s ari divi l;)aroni Rotildi.
Jau t?lit p?c pirm? pasaules kara Kastiloni parei:d nov?rt?ja Jugosla- vijas dabas bag?t?bas. Vi? k?uva par l?dz?panieku vair?k?s boksita un vara raktuv?s. Kop tiem lai- Kiem Kastiloni ari uz vissvar?g?ka jiem dokumentiem nekad neparak st?ja savu pilnu v?rdu, bet pavilka 1 ^ iJL^^^?Jus K. Lai gan agr?- kais Triestas lielrabina d?ls Austri- ja nodarboj?s ar naudas spekul?ci j?m, vi? tom?r pac?l?s p?ri para stajam ?bera tjipam. Katrai naudas oper?cijai pamat? bija k?da zin?t niska atzi?a, jo Kastiloni ?imene pa z?stama ari intdektu??u aprind?s. Viens vi?a br?lis, piem?ram, str?d? par profesoru J?las universit?t? Sa vienotaj?s valstis.
Kad It?lij? varu sagr?ba faisti, Kastiloni tom?r prata ier?koties ari jaunaj? re?m?. Musolinl dr?z vien paman?ja vi?a diplom?ta d?vanas un financista izma?u un iec?la par savu tirdzniec?bas ataeju Berl?n?. Lai gan nacion?lsoci?listi vaj?ja ? dus, agr?kajam Triestas lielrabina d?lam tom?r dr?zi vien atv?r?s dur vis pat uz G?riii?ga kabinetu. ?stais darba lauks Ksisti?onl tom?r s?k?s p?c otr? pasaules kapa. Dr?z vien vi? saprat?s aic maralu Tito un laikam viens no pirmajiem atj?dza, ka vien?gais caurums dzelzs aizka r?" var k??t Jugoslavija. Kastiloni pie??mums izr?d?j?s pareizs. Sl ie mesla d?? vi?u augstu v?rt? pat Savienoto Valstu ?rlietu ministrij?.
Kastiloni past?v?g? apmean?s vieta ir Excelsiora viesn?ca Rom?. Vom?r te vi?u jiastapt var ?oti reti. Kastiloni g^dr ?z vienm?r atrodas ce?? vai nu uz Sveici, Belgradi, Va ingtonu vai ?ujorku. Tikai V?n? vi? nekad neiegrieas, jo austrieu iest?d?m vel lab? atmi?? daudzie
" ba^ku* krachl ^ p?cr -^pirm? paauliBS kara, kuros tiei vai netiei vaino jams Kastiloni. Par savas dz?ves galveno uzdevumu It?lijas ba??ieris uzskata ministru prezidenta Degas- peri un marala Tito salabin?Sanu. Nevienam nav nosl?pums, ka Jugo slavija no ASV bank?m kreditu s a ??musi vien?gi vi?a p??u d??. Ne sen pres? par?d?j?s inform?cija, ka maralam Tito naudu^ labpr?t aiz dotu ar? vair?kas Romas bankas. Ja ? zi?a izr?d?sies pareiza, ir lielas izredzes, ka konflikts It?lijas un Jugoslavijas starp? b?s izl?dzin?ts.
V?cu b?rni padomju savien?ba
Sofija (F), Bulg?ru komunistu partijas org?ns Rabotni?cskoje Djelo ^^ lojas, ka Bulg?rijas s?jas pl?ns Win?gl sabrucis. P?c vald?bas r?ko juma kolhozniekiem l?dz 15. sep- ^mbrim vajadz?ja aps?t 60 proc. t i - ^mu. Nevien? viet? is pl?ns to- 'n?r nav izpild?ts, lai gan laiks ze- ?^ es darbiem bijis ?oti piem?rots. o,audz?s viet?s darb? nav laistas ar? s^ iag ma?nas. Raksta beig?s kom?- l^ istu org?ns, k? jau tas parasti, visu vmnu uzve? zemniekiem, kas sabo j?jusi vald?bas r?kojumus. Iniorm?- as aprindas dom?, ka ? publik?cija
^ievad?jums jaunais deport?ciju ?^ ampa?ai, kas notik<: .tiiW>k? ^^ a^ otn?.
Stutgarte (F). K?ds v?cu g?s teknis, kas nesen atgriezies no Pa domju savien?bas, Stuttgarter Nach- richten l?dzstr?dniekam paskaidro jis, ka 1946. gad? Simferopol?, K r i m?, vi? sastapis 11 g. v. v?cu mei teni no turienes NKVD b?rnu d?rza. Bail?gi apk?rt skat?dam?s, meitene g?steknim paskaidrojusi, ka b?rnu d?rz? atrodas 35 v?cu jauniei, gal venok?rt no Reinzemes. Kara laik? vi?i bijui nometin?ti k?d? patvers m? Vartas apgabal?. Sarkanarmijai tuvojoties, b?rni ar savu audzin?t?ju b?gui rietumu virzien?, bet Frank furt? pie Oderas sag?st?ti. Meitene st?st?jusi, ka b?rniem NKVD pa tversm? ir labs uzturs un ap??rbs. Nedr?kst vien?gi sarun?ties v?ciski. Sis aizliegums praktiski tom?r ne esot noz?m?gs, jo tie b?rni, kas sa g?st?anas laik? bijui 4 vai 5 g. v., vairs nerun?jot neviena v?rda v? ciski.
C??as grupa pret necilv?c?bu no- skaidroiusi, ka visus v?cieus, kas sod?ti ar cietuma sodu, s?tot t?l?k uz Sib?riju. K?d? koncentr?cijas nometn? pareiz esot sast?d?ts transports, kur? ietilpst 600 ?du b?rnu.
e e iropas ? n i j a s as veicin?anai
L oktobri pag?ja divi gadi, kop Gr?venes nornietn? nodibin?j?s pir m? latvieu orgamz?cija Eiropas ?nijas idejas veicin?anai. L?dzin? j? darb? Latvieu apvien?ba Eiro pas ?nij?" guvusi sam?r? iev?roja mus, pan?kumus. V?cij? re?istr?to biedru skaits p?rsniedz 200, un no dibin?tas ar? noda?as cit?s zem?s. Biedru inform?cijai izdots Di?et?ns, apk?rtraksti un bro?ra Eiropas apvienoan?s kust?ba un m?s". Re fer?tos un p?rrunu vakaros apmek l?t?ji iepaz?stin?ti ar Eiropas imijas idej?m. Ar? individu?l?s propagan das darbs devis labus pan?kumus. Jau pag. gada beig?s apvien?bai bi ja kontakts ar 50 radniec?g?m or ganiz?cij?m vis? pasaul?. Kur vien bijis iesp?jams, t?s p?rst?vji pieda l?juie^ starptautisk?s san?ksm?s, k? Eiropas kongres? Brisel?, Vest- f?les miera sv?tkos. Strasburg?, Goar? un citur Notikuas apsprie des ar citu n?ciju feder?listu kust? bas vad?t?jiem darbiniekiem \m tiem pies?t?ta inform?cija par ap st?k?iem m?su okup?taj? dzimten?. L?dzek?u tr?kums aizkav?jis p?r st?vju s?t?anu u? vair?k?m san?k sm?m, kur?s tie bija aicin?ti.
Apvien?bas divu gadu darb?bas atceres bi?eten? organiz?cijas vad? ba nor?da, ka apvien?bas darbs bi jis kluss darbsi, kur? vair?ki biedri ir ziedojui nevien savus p?li?us, bet ari person?gos l?dzek?us. K?p?c? Latvija pieder Eiropai. Ar i , m?s esam eiropieivienalga, kur trim das v?ji m?s b?tu aizp?tui. Mums j?audzina sevi eiropejisk?s vien?bas gar? un j?sagatavojas lielajam E i ropas vien?bas laikmetam, kas nav vairs t?ls n?kotnes sapnis, bet kura iez?mes redzamas jau odien. Tikai vienoti eiropiei var?s atvair?t ko munisma ekspansiju un Eiropa at g?t sev laup?t?s zemes. Trimdas lat vieu uzdevums ir vienm?r un v i sur kliegt par mums nodar?t?m ne- talsn?b?m. lai pasaules sirdsapzi?a neapklustu! Saj? darb? Latvieu ap vien?ba ..Eiropas uniia" aicina ik vienu latvieti. Inform?cijas ma teri?li, darb?bas pieteikuma anke t?s, organiz?cijas pilnvaroto adreses piepras. M. Gulbim, (17a). Karls- rube, Forstner-Kaserne. B l . 4. L?dz pievienot pastmark?s, a t b j i l ^ e i , ;
KURIOZI ANG?U BIOGR?FIJU KR?JUMA ,.KAS IR KAS?"
ASV
Kaut gan vi?a kara l i sk? augst ?ba pr in cis ??rlzs Ar turs Fi l ips Dords v?l v i zin?s pa Dieva pasauU b ? r n u vfi?ISos ta?u v i?am Jau pie?i r t s gods uz k ? d u vi?a t?vs l?dz im velt?gi gaid?jis: p r in - 6a ??rlza v? rds Ir a tz ?m?ts ang?u Izdo taj? slaveno person?bu biogr?fi ju kopo jum? Kas vlo8 Ir?" (Who's who?). Vi?a t?va, Edlnburgas hercoga v? rdu tur velti mekl? t .
Kas vi? Ir?" Izdev?ji nupat Izn? cis k r ? j u m a 101. gadag?jums - glab? k ? lielu nos l?pumu tos principus, k?di Ir Iz?ir?gi, lai Iek??tu slavenaj? izdevum?, kas 3100 lappus?s satur 35.000 maz?k vai vair?k Iev?rojamu personu ?sas biogr? fijas. Vajadz?g?s zi?as sniedz katra persona pati. ? Josifs Sta? ins (Adrese: KremU, Mas kav?, telefona numura nav) paskaidro, ka vi? Ir kurpnieka d?ls un starp 1902. un 13. gadiem piecreiz apcie t in? ts un katrreiz atkal izb?dzis. J ? dom? ka tas Ir tas pats Sta?ins, kas min? t s ar i ame r i k ? ? u k r? jum? ..Kas vi? i r ?" Ta?u tur Sta? ins apgalvo, ka ticis as to?reiz apcie t in? ts un sept i?reiz izsUtlts t r imd? , D l e kam sereiz v i?am izdevies izb?gt. T?va v? rds amer ik??u izdevum? nav uz dots.
Ang?u M K ? S vl?8 Ir?" izdevuma pirma j? lappus? atrodams prof. R i ? a r d a , A r o - na v?rds , kas par savu liel?ko v?j ?bu uzdod v?l?anos b? t pirmajam Kas vi?? i r ?" P?d?ja is v? rds taj? Ir ameri k??u profesoca Semjuels Zvemers.
Bernhards Sovs 1945. gada k r? jum? par savu v?j?bu bija min?j is vlsu, iz?emot sportu.v 1948. g. vl?S raks t ? ja : ..K?flt de vi?desmit Radus vecam". bet ogad: Kl? t vair?k nek? 90 gadus vecam."
? s t u Odiseju var? tu sarakst ? t no Otetes Ccr?lla jaunkundzes blografilas. Vi?a Ir fran?u kara orde?a, mi l i t?r?s meda?as , britu imp?ri jas meda?as un lielkrusta kavaliere. P?d?jais i r bri tu augs t?kais apbalvojums civil ist iem. Vi?a pati sevi d?v? par m?jasm?t i , i r 37 g. veca un paskaidro ka 1942. g. nol?kusi ar izpletni Francl l? . Gestapo v i?u apciet in?jis un noties?jis uz n?vi tad nok?uvusi R?vens- brikas koncent r?c i jas nometn? , no k u rienes 1945. g. a tbr ?vota . Vi?as l iel?k? v?j?ba . . tren?t pacleUbu".
,.Kas vi?S i r ? " 1949. g. Izdevum? i r apm?ram 1000 jaunu biogranju, kas a l i - st?j Iev?rojamu personu n?ves d?? i z sv? t rot?s . Miruo slaven?bu biogr?fijas sakopotas speci?l? s?jum?, kas sauc?s ..Kas vi? bija?" (Who was who?). (b)
mm M?SU m??ais
dzlm. 1885. g. 10. j?Uj?, R?s?. p?c ilg?m un gr?t?m ciean?m m i ris 5. g. 25, septembri, Vircburg?." Apbed?ts Heidincsfelgas kapos.
S?rojo? sieva, svaine un pieder?gie
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
A r dzi??m s?r?m pazi?ojam, ka Heillgenhafenas tbc. slimn?c? p?c ilgas un gr?tas slim?bas miris
bij . ka rav ? r s ^ Askolds OIemcaks< dzimis 1926. g. 8. 4.. J?kabpi l i , miris 1949. g. 2. 10. Apbed?t? He i - lingenhafenas pils. kapos. . , * . , , . ,
^ Slimn?cas latviea pulci?
?e?ens labo heimdas mebev?u augsUeksana
J A U P I R M ? M ? ? I N ? J U M A V I ? S \ T : I C 1.85 M
Memlngenas nometnes sportisti un sporta draugi Jaii sen bija pfirUecin?U. k a Lej?na sp?jiis augsU?k?anS lauj gaid?t daudz l a b ? k u rezul t? tu par v i?a l ?dzi n?jo S. g. sniegumu 1,79. ovasar R, Le- j?ns bija veicis va i r?kas sac?kst?s 1.79; 1,78 un 1,77. Ned??u pirms Meraingenas nometnes meis tarsac?ks t?m Lej?ns bez sevi??m p? l?m t ren i?? veica 1.80 un nebija vairs ftaubu. ka trimdas rekorda labojums galdi&ms jau n?koaj?s sa> ??kst?s . ,
Nometnes meis tarsac?ku dien? 1. ok tobri laika apst?k?i nebija daudzsoloi. Augstl?c?jiem ieskr?j ien? n?c?s c?n?t ies ar stipru pre tv? ju , t ?pa t tos kav?ja ar i nel ?dzenais ieskr?j iena laukums un m? lainais, p? r?k cietais at l?ciena pamats. R i Lej?ns . a t k a l l ? c o t ar kaU?m k?j?m, t o m ? r p? rvar? ja visas is grOUbas un Jau pirmaj? m??in? jum? veica l ie l isku 1,85 m augstumu. ?iet , ka trimdas re kords bQm sasniegts v?l lab?ks, Ja R. Lej?ns kfi n?koHo augstumu neb? tu izv? l?jies 1,90, bet gan 1.87 vai 1,88. Jaunais trimdas rekords 1.88 i r rezul t? ts , ap k u ru m?su augsU?c?Jl clnljuies" ar i k?dre iz Latvij?. R. Lej?nam. ?iet , kfi pirmajam mt^su Jaun?s paaudzes sporti stam izdosies labot m?su visu la iku la- bfikfi vieglat l? ta J . Dimzas Latvijas re kordu.
Memlngenas nometnes meis tarsac?kst?s bija saist ? tas ar sacens?bu visu dlsclpUnu kopsummfi starp nometnes prec?t iem un neprec? t iem vleglaU?Uem un t r l sc l?u sieviet?m. S?da interesanta sacens?ba saist?ja ?s t i kuplu daUbnieku skaitu un meis tarsac?ks t?s pag?ja fst? d lsadkSu noska??. * N e t r ? k a ar i ro ta td r techn lk? iespiestas sacik?u programmas ar nomet nes 10 lab?ko vieglat l?tu sarakstu ka t r ? discipl?n?. TieSfim J?priec?jas, ka ne liel? n o m e t n ? var noorganiz? t tUc labu sarikojumu.
Sacens?bas ar uzrunu atkl?ja nometnes latvieSu komitejas pr ieks?dis A . B?ma-
Krustvardu mTkla Uzdevis V . RanU?S. He i lb ronm
?l H Ifl I 3 m
nis un ralU vad?ja E. Miezis un R. U e - pi?S.
Prec? to - neprec? to 8acensli>?, kur ka t r? discipl?n? tika v?r t? t i katras gru pas sei lab?kie sasniegumi, ar 207::18J p. uzvar?ja prec?t ie . Prec?t ie bija kriet ni p?r?ki sacens?b?s meanu discipl?n?s. Visvair?k punktu guva R. Lej?ns 54,0. J . Pa l?ns 53 un E. Stefans 43. Sievieu trisci?a, nestar t?jot Norai Ozoli?al. uz var?ja M . Sviesti?a.
Sac?ku lab?kie rezul t? t i : v?rieiem 100 m 1, Gangnuss l l ,7 . au?istl?kSon? 1. Le j?ns 1,85, 2 P?lcns 1.60, 3. Rlchters 1,60 4. Frlcsons 1.55. T?U.:l. I>ej?ns 5.50. Dt.skfi 1. Pa l?ns 34.86, E. Kaspars 26.58. Lod? 1. Pa l?ns 10.68, 2. Lej?ns 10.59, 3. Kaspars 9,82. Jaunatnei 100 m l . Stepans 12.5, 2u. Maz- J?nis 13,0. Aufistlokan? 1. Ozoli?fi 1.41. Lod? (7.25 kg) 1. Step?ens 8.80. Dlbkfi
kg) l. S tep?ns 28,4. 2. Zibens 20,07. ' s iev ie t?m 100 m skrC'Jie?fi un lodes grU- San? uzvarCja Rlnbeiga ar 14.4 un 7.69. Meiten?m 100 m Dzidruma 14.2. Lod? 1. sv ies t i?a 7.62, 2. D. Ozoli?a 6,12.
Sac?ku uzvar?t?j i sao?ma diplomus un nometnes latvieu apg?des kopaa zie dot?s gr?matas .
Memlngenas v?cu mcKstarsaclktCs so?o t?js Auzi?S guva Memlngenas melsmr- nosaukumu 8000 m so?oan?, sasniedzot fiogad lab?ko rezul t? tu t r imd? 14:50,1.
S E N G V A R D E N A S J A U N I E I
S A S N I E D Z R E K O R D U S A C I K S U
R I K O S A N A
SeniTvardenas jnunlcSlrm 2. oktobri notika jau 15. vieglat l?t ikas sacens?bas in? sezon?. Tan?s t ika Jir.slcgti 3 jaunt nometnes Jaunatnes rekordi un re?llzft j?s lab?kie sasniegumi. 60 m: 1. U , Blu?is 7,9. 2. G. Gi l s l l t l s 8,?? 8. L . Bergmals 8,4. 4. E. Lcra?S 8.6 sek,
200 m: l . U . Blu?is 26,8. 2. O. Grisl l t is 27.8 sek Au?sU?kfian?: 1. A , Z?ns ;,&3. 2. L . Bergmanls 1.55. 3, U . Blu?is 1,40. T?l l?kan?: 1. U . Blu?is 585, 2. G . Gris l l t is 5,12, 3. L Bergmunls 4,81 TrissoU?kSan?: 1. U . Blu?is 10.47. 2, L . Bergmanls 10,24. 3. G GriblUls 8,00, 4. h Klelnhofs 8,70. 5 k g lodes grOa?: 1. E . l^s l?S 9.80, 2. A . Z?ns 9,75. 8. G. Gr i s ll t is 9,60, 4. I. Cinks 9.49. 5 L. ne i zma n?s 9.31. 6. U . Blu?is 8.71. 7. Miez?tis fl,6L 2 k g diska mean?: 1. A . Zfin.s 23,59, 2. . Lesi?S 18,34. 3. L . Bergmanls 17.96. 4, J . Klelnhofs 16,78 G . G .
L ?menisk i : 1. Latvieu rakstnieks. 8. ?boli?. 11. B?bel isks v?r iea v?rds . 14. P?rvie to t ies . 18. Sil t . 16. V?cu te?tra un f i lmu aktieris. 18. T? Kunga gadi . 20. Satiksmes v?rds . 21. P ies t? tne . 23. V? riea v?rds . 25. Ievainojuma sekas. 28. Ierocis. 31. Valsts inlcl??L 82. Putas. 34. Uzrunas sa ?s in? jums, svevalod?. 35. Naudas vien?ba. 36. Kaudze. 37. Vietnie ka v?rds . 38. Dabas veidojums. 40. Z i e me?n ieku v ? r iea v? rds . 42. Insekti. 44. Org?ns. 46. Izsauciens. 48 Pr ied?kl i s . 50. Ogas. 54. Prasme. 58. P o z i t ? v i e elektrodi. 58. Neredz?gas. 59. Noma. 60. Vir?jas.
SUteniskI: 2. Amats. 3. Saraksts. 4. T i kum?bas m?c?ba . 5. VIrleSa V?rds. 6. ? e r m e ? a da?a 7. P u ? e . 9. Nots. 10. A u k - l?t. 12, ?eng? t . 13. Ti rdzniec?bas u z ? ? muma inici??i . 17. Elements. 19. Sniegt. 20. Gr ie?u burts. 22. Uzraudz? ts . 24. Nor v??u rakstnieks. 25. R?sgans . 28. K u moss. 27. Raize. 29. Nem ? id rumu . 30. LatvieSu rakstnieks. 32. F r a n? u artikuls. 33. Nots. 39. Redz! 41. Mazs. 48. Doma. 45. Oga. 48. Raudas. 47. Selt. 49. Izvai r? t ies. 50. Sievietes v?rds . 51. Ku?a da?a. 52. Pils?ta Igaunij? . 53 Chirurga instru ments. 55. Studentu organiz?ci jas Latvij? inici?li. 57. Latvijas brivvalsts t e? t ra inici??i .
iepr iek? j?s k r u s t v ? r d u miklas
a t r i s in? jums
L?menisk i : 1. Emu. 4. Mat. 7. St?pa. 9. Aukas. 11. T?. 12. Esavs. 14. Se (sel?ns). 16.Spa. 18. A r d i . 21. Aube. 23. Aiviekste. 28. S?t . 27. An?. 28. Skots. 80. Are . SUten lsk l : 1. Eta. 2. M i 3. Upe, 4. M?s. 5. A k ! 6. Tas. 7. Stoa. 8. Ass. 9. Ava . 10. S?de. 13. Apse. l i . Edls. 17. Mute. 19. R?. 20. ?ves . 21. Asns. 22. B? . 24. It k? . 25. Kate. 29. Ore.
? S L I N G E N A 8 L A T V I E U
K O O P E R A T ? V S
uzaicina biedrus 7 dienu laik? no dot iepirkuma kart?tes atlaides ap r??in?anaikolonijas kantin? (ko ka baraci??). (412)
Ja k?ds ko z in?tu par Visvaldi A lek sandru B E R G U . dzlm. 1925. g. Liep?j?, un Dzidri A L K S N I , dzlm. 1927. g. G u l ben? , l?dz rakst ? t A . Alonam (14a) Es^lln- gen/N.. Schelztorstr. 54. Germany. (360)
IRO S T A R P T A U T I S K A I S M E K L ?
A N A S D I E N E S T S . A R O L S E N A ,
M E K L ? :
?riku Herbertu Ozolu, dz, 1922. g. 5. 9, R?g?, Iesp?jams, ka dz?vo k?dfi V?cijas DP nome tn? ; Prokif l ju Pavlovsku, dz. 1908. g. decembri, p?d. z, no Daugavpils; J?ni P l ikga lv i , dz. 1910. g. 12. 2, R?g?, dziv. S te i ln? , Iesp?jams, ka tagad dz?vo k?d? D P nome tn? vai p r iv? t i , Rgu Ramss, dz. 1927. g. 15. 6. Sald?; Olgu Ramss. dziv. Sald?; Helnrichu Rezevskl, dz. 1916. g. 10. 1. Rucav?, p?d. 2. no K e - nlgsbergas; A n i t u Rohlofu vai Rolofs, dz. 1947. g. apr i l l . p?d. z. no R?gas; Thea Rohlofs vai Rolofs. dzlm. Raudis, dz. 1913. g. M?mel?, p?d. z. no R?gas; Jogittu Sakss-Llndgree, dz, 1920. g. 15. 8 R?g?, p?d. z. no U F A S kolchoza Latvij?; A g - nezi (Hel?ni) Schimanski, dzlm. 1835. g.
93.
Hsara labi sasnie'^ gurni
V?cu vieglat l? t ikas sacens?b?s Verdcng savas k r i e tn?s sp?jas a tk?r to t i aplieci n?ja E . Asaris, kas k?jas snvalnojuma d?? i lg?ku la iku sac?kst?s nevar?ja star t?t. Asaris ?eguva 1. vietu 800 m s >r?j, ar 2:03 min., bet 400 m palika otrais, sa-* sniedzot 53,0 sek.
Basketbola sacens?b?s Verdcn?, k u r ? s piedal? j?s seas vien?bas no Sengvarde- nas, Omfitedes un Verd?nas latvlefiu no me tn?m, s ?v?k? ci?a r isin?j?s Sengvarda.4
.nas un Verdenas V M C A s stan^?. Si^bie * beidz?s 41-41, un tikai pagarlnfijumfl r^m di t?k ie *?engvardeniefll ep?ja ?^ef?Ski^ 5251 jjunos Verdenas puius. Sengvar- denas sast?v?: Prledltls 24 p., Cipulls 18, Kaotnieks 11, Jank?v lcs 4. Vldzirkble; Verdenas: U n d e 13, Frelmanla 14, P ? t c r - sons 12, Mancs 6. Llnde 2. P?r? jo sa cens?bu rezul t? t i : Verdenas Y M C A Omtedes Y M C A 4435; technlkums Sengv. ?imn?zija 8228; Sengv. Y M C A Omtedes V M C A 49-25. Galdu tenia? verdenieSl uzvar?ja Sengvardenu 8-1.
Verdenas v?cu acha meis tar ?b? uzva r?ja Rudzitls. O. L .
LatvieSu sportistu saime Austr?l i j? ar vien pieaug: p?d?j?s ned???s tur Iera duies basketbolisti A . Bl?evskis, Andr . B?rzi?, J . Ku?is, paukot? js G. Kichno. R?gas hipodroma darbinieks A . Volgasts un c?kstonis J , RudzUls. Kop pag. gadfl novembra Dlenvidaustr?l l j? tuksnesi atr?^ da so?ot?js J ?n i s Kavals.
Jaunz? land? bez vieglatl?tes Z. R l n - genbergas un basketbolista V. Bl lcava tagad m?t ari bi j . R?gas nedzird?go spor ta priekSn. Sv??er is ar pal?gu Kubl i , 8a- chists Rasa, vieglat l?ts Grinlaubs un pau kot?js Bunda.
RAIBA PASAULE X K?da dema vec?kam Stades pils?
tas t uvum? Izdev?s a tk l? t viltotas nau das darbn?cu , apcie t in? t vi l tot?jus un ap?U?t naudu, Vi?S uzdeva pagasta zi? nesim nog?d?t naudu prokuroram. Kad vakar? vec?kais kalpot?jam pras?ja uz r?d ? t no prokurora apl iecin?jumu par naudas sa?emanu, zi?nesis lepni i z v i l ka no kabatas pasta p? rveduma kv?ti un t c i c a : K ? p ? c braukt t?du gabalu uz pils?tu, ja var Iemaks?t ?audu past?, gan jau tad prokurora kungs sa?ems
X K?ds neaUald?ge l l tc r? loraa , ' - v ^ nieks" sak?s noskaidrojis, ka visos fin iera kopotos rakstos ne r e i z e K neesot atrodams v?rds ..dzeltens", bet blbcl? velt?gi mek l? t J?dzienu .,nervi".
X Franciifls v lnr?pniek l uzs?kui pro pagandas kampa?u , kuras nol?ks Iem?c?t fran?u Uaunalnl dzert v?nu, ko t? kara apst?k?u d?l neesot var?jusi iem?c?t ies . Lieta t?. ka v?na pat?ri?? Francij? nokritis no 424 l?dz 297 mllj. l i t ru m?nesi .
X Stokholmas la ikraks t? Dapens N y - heter par?d? j ies ?ds sludinfij i m s : . .Mekl? kalponi 5 ci lv?ku ?imenei, ku r? visus darbus, ieskaitot velaa mazRASanu, izdara namam?te . Vien?gais notdkums ~ n a m a m ? t e v?las br ?vu vienu p?cpus dienu ned???, .k? ari katru otro sv?t- dlenu,'*
i i l i i i i l i i i i
p?t-
Var redzt, mammuc?t, ka tev nekad nav b?rni bijuL"
I *
i \ '
11):;
\ I