Svar?ga ASV s?t?u konference Lendona
?m?om (BBC), - ASV ?rUetu Inlnlstrija pazi?ojusi, ka 24. oktobr? Lottdoii? san?ks Austrumeirop? ^Bkse?ilio amerik??u s?t?u un v?stu l e konference, kuras darba k?r- %M Ir aukst? kara" probl?mas. iConlerenc? piedal?sies ASV v?stnle-Padomju savien?b?, Polij?, Ce-[lovakij? un Jugoslavij?, k? ar! k??u s?t?i Rijim?nij?, Ung?ri-iulg?rij?. ASV ?rlietu mini-'orm?jusi, ka ?das konfe- MaNr'turpm?k sasauks regul?ri, lai
J^biu amerik??u diplom?tiem iesp?ju la^skut?t probl?mas un nodibin?t I ? ^ j u l?nija diptom?tiskaj?s aprind?s loiterencl gaida ar lielu ' interesi. iSbif ka vien9svar?g?kajiem dar-ibti k?rt?bas punktiem b?^t l?dzek?u^ pr?iana komunistu propag^dai, ftiui v?i^as pr^ t rietumvalst?m un it ?pajH^^^ Otrs svar?gs dienas k?rp?tos punkts b?ot marala Tito im tointtfoi'ma valstu konflikta anal?zi^ Ariglijas ?rlietu ministrija pa- Iteiidrojusl, ka is konferences sa-
^ iittkana bijusi t?ri amerik??u lieta 1^ pagaid?m nav paredz?ta sevi?u ?loirtaktu uz?emana starp ang?u ?r-?letil ministriju un amerik??u dip-?oi?atiem. ASV vald?bas p?rst?vji ' ka I konference sasaukta tibndon? vien?gi satiksmes apsv?ru-? ?JautSjum? par pretamerik?nisk?s Ippagandas apkaroanu amerik?-pem tom?r neizb?ganu n?ksies s?? a ^ ar ang?iem, t? maz?kais Hrte London?. Izr?d?s, ka kom?-Uilttt raid?t?ju trauc?t?ji tom?r liel?
kov? Amerikas balss noklau- ^I0?xm Austrumeirop?, kamd?? ame-j?pilb?ui radiospeci?listiem turpm?k b?te 'Valr?fc j?sadarbojas ar ang?u Mdlt?jiem, nek? l?dz im.
0:
1:1 \
liSCl?^ STRAUME UZ ZVIEfiRIJU #8t(polttia (D).-^okholmas laik-b?g?u straume uz ' Zviedriju kop pag?ju?s ned??as irk?^Igos apm?ros palielin?jusies.
feitdien un sv?tdien no padomju joslas Zviedrij? esot ieraduies 50 b?g?u. Maz?s laivi??s vi?i p?rbraukusi j?ru un izk?pui' krast? vai nu Trlleborgfi, Landskro?? vai Istat?.
?ujorka (I). vair?ku mazo un vid?jo n?ciju p?rst?vji pareiz?j? Apvienoto \n?ciju pilnsapulc? ?ujork? s?kui jaunu akciju, lai ierobeotu sacens?bu atomu iero?u raoan? starp Padomju savien?bu un ASV. Akciju vada Argent?nai p?rst?vji, kuriem pievienojuies Indijas un Kan?das deleg?ti: Jaun? pl?na ierosin?t?ji ieteic nosl?gt bru?oan?s pamieru" vair?kiem gadiem, pie kam^ gal?go termi?u noteiktu UN pilnsapulce. Paredzams, ka o pl?nu jau iztirz? reiz? ar Viinska propon?to miera paktu, diskusijas par kuru s?ksies v?l oned??. Indijas p?rst?vis propon?jis izsludin?t atombumbu par aizliegtu ieroci vis?m t?m valst?m, kj^ s to tagad v?l nerao. Indiei cer sav?kt maz?kais piecdesmit n?ciju balsis, lai ar ?du mor?lisku spiedienu" ietekm?tu ASV un Padomju savien?bu pla?kas atomu kontroles sist?mas izveidoanai. Kan?das ?rlietu ministrs PIrsons iesniedzis amerik??u vald?bai Ierosin?jumu nol?gumam, ka atombumbas izlietojamas vien?gi ar Apvienoto n?ciju skaidri izteiktu piekrianu pret nep?rprotami defin?tu uzbruc?ju. Kan?das pl?n? nav paredz?ts atombumbas izgatavoanu atsevi??m valst?m noliegt, bet vis?m n?cij?m j?ap?emas nodot vajadz?bas gad?jum? savas bumbas UN r?c?b?, par atombumbas pielietoanu j?lemj ?paam Apvienoto n?ciju org?nam, kas nodibin?ms speci?li im nol?kam. ASV sen?ta milit?r?s komisija prieks?dis sen. Teidings, kur veselu m?nesi apce?ojis inform?cijas nol?k? Rietumeiropas vsdstis, ieradies London?, kur k?d? preses konferenc? izteicis savu vilanos par redz?to, Rietumeiropas valstis nek?d? zi?? v?l neesot gatavas norm?lai aizsardz?bai. Amerik??u senators izteica cer?bu, ka p?c sapr?t?gu no-teikmmu" izpild?anas par Atlantikas pakta pflntiesigu locekli pieaicin?s ari Eletumv?ciju. Sl jaun? valsts
Rietumvalstu ?ener?Qt?bu pl?nos g?st arvien liel?ku noz?mi. Ar t?s eventu?lo milit?ro kapacit?ti r??in?oties ari feldmarals Montgomerij savu Eiropas aizsardz?bas pl?nu izstr?d?an?.
Nacion?la vald?ba atst?j Kantonu Kantona (BBC). P?c zi??m no Sa?ghajas komunisti ie??mui Kuli pils?tu* kas. atrodas t?kal 180 ieme?os no Kantonas< Sis noti-lac?lis paniku Kantonas ledzi- ,js, kas vis?dos satiksmes l i pek?os un k?j?m cenas atst?t pil-l?tu. Kukongag ie?emana noz?m? ^nas nacion?listu zieme?u frontes abrukumu, jo ar t?s n?kanu ko-in?nistu rok?s no sav?m b?z?m atgriezti 800.000 Kantonas karav?ru. ' 'Sl milit?r? neveiksme satraukui ari vald?bas iest?des. Kabineta ie-'celtB evaku?cijas komisija ?rk?rt?j? 8d6 nol?ma evaku?t ?rlietu mini-
mjMi aicinot ari ?rzemju p?rst?vjus p?rvietoties uz Cungkingu. Fak-tiskl uz turieni jau p?rc?lu?s vair? ms ministrijas. Pirms pils?tas at-Ht?anas vald?ba v?l izdevusi r?kojumu par ?inieu komunistu l?dera Maotsetunga un 80 vi?a iecelto ?ug-?t?ko^ jaun?s Peklngas vald?bas ie^ r?d?u apcie?ln?anu. So kara no-jfl^ dznieku sarakst? blakus ministru prezidentam un ?inieu tautas republikas ?rlietu ministram figur? ari ??nas republikas dibin?t?ja Sun-Jatsena atraitne, kas iecelta par vie-ftu no seiem Maotsetunga vietniekiem vi?a nodibin?taj? valsts padom?. ASV ?rlietu ministrija asi kritiz? k?du ??nas tautas republikas vald?
bas r?kojumu, kas aizliedz darboties to valstu korespodentlem, kas neatz?st Pekingas vald?bu. Sis r?kojums mli?tstrijas inform?cij? nosaukts paf ^starptautisko parau atkl?tu p?r-k?pSanu". Korespond?anas noliegums faktiski noz?m?jot, ka v?l vair?k saaurin?sies objekt?vas inform?cijas sa?emana par notlkumiem^ ??n?. Pekingas r?kojumu varot ari iztulkot k? Maotsetunga valdlhias. m??in?jumu pan?kt ?tr?ku t?s atz?anu. Bet ?da komunistu taktika Amerik? radot ?oti pamatotas aubas par vi?u re?ma autorit?ti. ,TRE8AIS PASAULES K A ? S JAU^ S?CIES," SAKA CANGKAISEES Kantona (F).-?inieu tautai public?taj? proklam?cij? marals Cang-kaieks nor?da, ka treais pasaules
kar jau s?cies. Ir ?oti no?lojami," konstat?-CangkaiSeks, ka ??nas demokr?tiskie draugi uzskata komunistus par agr?rpolltiskiem novatoriem. Paties?b? ??nas komunisti ir akls un paklaus?gs ierocis Maskavas rok?s." AP zi?o, ka nacion?l?s ??nas v?stniec?ba un ?ener?lkonsul?ts Par?z? p?rtraucis visas attieksmes ar Kantonas vald?bu. Eiropai j?apvienojas pirms 1952. gada Brisele (I). Brisel? sv?tdien notika Eiropas kust?bas masu sapulce, kujr? run?ja be??u, fran?u un ang?u vad?t?ji valstsv?ri un politi?i. Ja ropa neapvienosies pirms 192. gada, kad beigsies Marala pl?ns, tad tai neizb?gami j?sabr?k," ar uzsvaru izteic?s be??u ?rlietu ministrs ?lands. Kaut gan palaik ir liel?kas izredzes mieram hek? karam, tad tom?r gr?ti paredz?t visus notikumus. Eiropas parlamenta prieks?dis Sp?ks konstat?ja, ka Eiropas idejai s?p?gu triecienu devusi p?d?j? val?tas devalv?cija. Sp?ks sevi?t asi kritiz? veidu, k?d? l val?tas p?rk?rtoana izlemta Un public?ta. Tas bija smags sitiens Eiropas vien?bas idejai," uzsv?ra Sp?ks, t?pat k? 1953. gads ir baigs termi? visai Eiropai" Vinstona Cerila znots D. Sendijs, kas ir viens no Eiropas kust?bas centr?lkomitejas locek?iem, sevi?i uzsv?ra vienotas Eiropas noz?mi draudo? saimniecisk? haosa nov?ran?. Vi? burtiski pateica: Eiropas valstu liel?k? da?a odien atrodas saimnieciskas katastrofas priekvakar?. Marala pl?ns. vien?gi ir tas, kas o baigo situ?ciju aizpl?vuro."
VALODU B?BELE INDIJ? P?c valsts neatkar?bas proklam?anas Indijas tautu p?rst?vjiem, blakus daudz?m cit?m probl?m?m n?cies atrisin?t ari komplic?to valsts vald?bas jaut?jumu. Bez ?etrpadsmit galvenam valod?m, k? hindu, mara-tu, kamiru, telugu, tagali, sankristu uc. Gandija un Ner? zem? run? ar? v?l ap piecdesmit atsevi?us dialektus, ?pai sasaukta apspriede vienojusies par hindu valodas noteikanu par valsts valodu, 1o to nm? ap 40 proc. Indijas iedz?vot?ju. Blakus vi?ai at?auts lietot ar? ang?u k? tirdzniecisko valodu, ja n?koais parlaments neizlemtu cit?di. SPIE2 PIRKT KOMUNISTU GR?MATAS Lietuvis zi?o, ka komunistu propagandas literat?rai okup?t? Lietuv? neesot pirc?ju, kamd?? o rudeni s?kta gr?matu izplat?ana piespiedu k?rt?. Sevi?as gr?matu izplat?t?ju brig?des apbrauk?jot lauku apgabalus un spieot zemniekus pirkt izdevumus, kuros nonicin?ta las?t?ju dv?sele un tauta. Nepirc?jus re?istr? k? tautas ienaidniekus, kuriem draud cietums vai deport?cija. Sekm?gi o gr?matu iztirgoanu veicot lab?bas un citu lauksaimniec?bas raojumu sav?ktuves, kur gT?matu cenu vienk?ri atvelk no izmaks?jam?s summas.
Atombumbas vieta atomu motors ?ujorka (B). AP zi?o no Vaingtonas, ka Savienoto valstu kongresa atomp?tniecibas komisija nol?musi p?rtraukt atombumbu raoanu. Sl n?v?g? iero?a viet? amerik??u zin?tnieki visu savu uzman?bu tagad velt?ot atomu motoram. AP ^ a s zin?m, ka milit?ra kon-'flikta gad?jum? uzvar?s t? tauta, kuras r?c?b? b?s atomu motors. Koment?jot o zi?u, Vaingtonas laikraksti konstat?, ka Savienotaj?m valst?m jau ir pietiekams atombumbu kr?jums. Zin?tnieku p?les izgatavot atomu motoru noz?m?jot, ka neviena cita valsts atomp?tniecl-bas lauk? amerik??us pan?kt nevar?s. Sl zi?a lielu iev?r?bu rietumu pasaul? rad?jusi tiei t?p?c, ka atombumba tagad ir ari Padomju savien?bai. Amerik??u urn?listi dom?, ka Maskava sacens?b? ar n?v?go ieroci ASV nekad nepan?ks. lazverestiba pret geoeralijFranko Par?ze (E). Fran?u laikraksts Combat zi?o, ka Sp?nij? ?inls dien?s atkl?ta plaa sazv?rest?ba, kas bija v?rsta pret ?ener?li Fran-ko. Nemiernieku kodolu esot sast? d?jumi sp??u virsnieki, kas neapmierin?ti ar pareiz?jo re?mu. Sazv?rniekus, p?c Combat inform?cijas, esot vad?jis sp??u' Marokas inform?cijas dienesta efs majors Serrano. Sazv?rnieku uzdevum? majors nodibin?jis tuvas attieksmes ar rifkabi?lem, kas jau kdp gadu simte?iem ir n?v?g?kie Sp?nijas ienaidnieki. P?c Serrano pav?les no Mad-rides uz ?friku ar lidma?n?m un ku?iem esot p?rvesti liel?ki iero?u kr?jumi. Sazv?rest?bu sp??u slepen? policija atkl?ja tikai nejau?bas d??. ?frik? un Sp?nij? esot'notikuas plaas apcietin?anas. Combat ^k?s zin?m, ka ?ener?lis Franko cfevis f?ojurri? strat??iski svar?g?kaj?s viet?s koncentr?t liel?kas karasp?ka vien?bas. DAOS V?RDOS-K?ds amerik??u armijas dezertie-.ris 26 m?neus dz?vojis k? latvieu DP da?d?s V?cijas nometn?s. Stars and Stripes zi?o, ka Tenesijas tata pilsonis Kalvins Sadlers 10. septembri apcietin?ts k?d? Hanavas nometn? un kara tiesa vi?am piespriedusi 2V2gadus spaidu darbos. Pagarin?t valsts prezidenta P?si-kivi pilnvaras nol?muas Somijas parlament? demokr?tisk?s frakcijas. P?sikivi pilnvaras izbeigsies janv?ri un pret to pagarin?anu izteikuies vien?gi komunisti. Prezidents P?sikivi, kas n?kam? gada s?kum? atz?m? savu asto?desmito dzimumdienu, vairs nev?l?s kandid?t Jaun?m v?l?an?m, jo iev?l?anas gad?jum? vi?am b?tu j?uz?emas amats v?l 6 gadiem. P?d?jo Aiistnimzemes relchsko-mis?ru'' Erichu KochU) izdos ties?anai Polijai. Kochs jau p?rvests uz Hamburgu, kur ang?i koncentr? Padomju savien?bas un Polijas piepras?tos kara noziedzniekus. Pu?u saE pie Riodeaineiras, kur iek?rtota imigrantu karant?nas nometne, notiek skr?nlngs", lai noskaidrotu bo?eviku a?entes starp iece?ot?jiem DP. Rlodeanelr? run?, ka pie t?s paas reizes noskaidroot ar? eit atb?goos nacion?lsoci?listu l?dzstr?dniekus kara noziedzniekus. {Y) Bonnas pasta ier?d?i nepaz?st jaun? Rietumv?cij^s valsts prezidenta Heisa kundzi, 30 p?c daudz?m izzi??m u^n atz?m?m, adres?ta neatraanas'^ d?? n9s?t?jui s?t?t?jam atpaka? k?du prezidenta kundzei uz Bonnu adres?tu v?stuli. Gad?jums rad?jis iev?r?bu' v?cu pres? Vec?k? DP, kas iece?ojusi ASV, ir 99 g. vec? armeniete Mariama Ma-tevosiana. kas nesen izk?pusi ?ujorkas ost?. Anglijas tro?mantinieces Elizabetes virs, Edinburgas hercogs, 17. oktobr? ats?ks akt?vi kalpot britu flot?; vi? b?s virsleitnants uz izn?cin?t?ja Chequers'* Vidusj?ras flot?. ? Izra?las pils?tas Jafa un Telaviva apvienotas vien? pils?t?, kiii?? tagad jau vair?k nek? 300.000 iedz?vot?ju; agr?kaj? ar?bu pils?t? Jaf? pareiz dz?vo tikai 3000 ar?bu, bet 50.000 ?du. "
A U K S T A I S K A R S D I E N V I D A U S T R U M U ?ZIJA Tagad?jie notikumi dienvidaustrumu Azii? da? zi?? ?oti atg?dina politisk? st?vok?a att?st?bu Eirop?, saka ,J^ eue Zuercher Zeituiig^'Banko-kas korespondents Valters Boshards. K? toreiz Hitlers izmantoja ikkatru izdev?bu, lai pasv?trotu savus iekaroanas pl?nus, t? tagad Maotsetungs un ??nas komunistu partija nesl?pj savus vi$u ?ziju aptveroos apv?rsuma pl?nus. Un t?pat k? toreiz Ei ropas valstsv?ri daudz v?r?bas nepi^ gijeza Hitlera liel?an?s run?m, t? tagad Austrum?zijas politi?u aprind?s labpr?t netic smagaj?m sek?m, kas apdraud?s rietumu valstis komunistu uzvaras gad?jum?. Noman?ma tieksme labpr?t nodoties vilinoai cer?bai, ka no ?rienes ievaz?tais komunisms ?mai neder?s. So nev?r?bas un bezr?p?bas pilno st?vokli, k? ari vajadz?g?s sapraan?s tr?kumu atsevi?o valstu starp? labi izmanto komunisti, lai savas triecienu grupas p?c vajadz?bas p?rvietotu no vienas vietas uz otru. in? sakar?b? ir zjmiga pareiz?j? krievu politika, kas p?c tam, kad t? p?d?j? laik? nevar?ja lepoties ar pan?kumiem Eirop?, ir piegriezuies ?zijai, lai tur s?ktu ci?u pret Eiropas un Amerikas saimniecisk?m interes?m. Ir s?kusies att?st?ba, ko ?e?ins jau paredz?ja pirms 30 gadiem: komunisma uzvara p?r Eiropu pa ?zijas apk?rtce?iem! Rietumiem, zaud?jot T?lo austrumu plaos tirgus, j?nok??st ?rk?rt?j?s saimniecisk?s gr?t?b?s un rietumu r?pniec?bas proletari?tam, non?kuam nabadz?b?, j?sar?ko revol?cija komunisma nodibin?anai. Si programma bez sevi?as piep?les no Krievijas puses s?k jau realiz?ties. Visliel?k?s briesmas dienvidaustrumu ?zijai nedraud vis no komunistu armij?m, b?t daudz vair?k no komunistu a?entu un spiegu tikliem, ,kas no dienvidu ??nas l?dz pat Sin-gapurai un JStmiatrai sistem?tiski gatavo apv?rsumus. Hongkong? komunisti ir jau ieguvui vad?bu un noteikanu daudz?s str?dnieku organiz?cij?s. Fran?u Indo??n? ie a?enti str?d? ar terroru, izdara nakts uzbrukumus, r?ko atent?tus pret re- Nern ierad?sies
Amerik? Trumena. person?g? lidma?na
L<mdons (BBC). pandits Nerif, Indijas ministru prezidents, kas atrodas ce?? uz ASV, Jau ieradies London?, kur vi?am bija vair?kas apspriedes ar premjeru Etliju un f i -nan?u ministru Kripsu. Prezidents Trumens ats?t?jis uz Londonu savu person?go lidma?nu, ku?r? Ner? rit lidos uz Vaingtonu, Labi inform?t?s ang?u aprind?s min, ka Ner? sarun? ar Kripsu skarti Anglijas par?di indieiem par p?d?jo piedal?anos pasaules k^?. Vaic?ts par sava apciemojuma nol?kiem Amerik?, JTer? kategoriski de-ment?ja baumas, ka vi? tur grib?tu l?gt aizdevumu dol?ros. Vi? uztur?oties Amerik? tr?s ned??as un sa-stapoties ari ar prezidentu Trume-nu. Esot iesp?jams, ka sav?s sarun?s ar amerik??u politikas vacUt?-jiem vi? gan p?rrun?ot jaunu kapit?lu ieguld?anu jau past?voajos saimnieciskajos uz??mumos. Par Ner? vizIU Amerik? jau daudz rakst?ts sakar? ar ?paa Pacifika pakta parakst?anu komunisma agresijas ierobeoanai. No Vaingtonas zi?o, ka ?ndijas premjera sagaidla-nai un Vi?a uz?emanai izstr?d?ta sevi?i plaa programma. Bez ofici?l?m viz?t?m un konferenc?m Vaington? paredz?ta ari vair?ku liel?ko pils?tu apmekl?ana. Jau is ned??as beig?s Ner i^ ierad?sies ari kongresa plen?rs?d?. Vi? apmekl?s ar? vair?kas universit?tes. Lietuvju pasaules
apvien?ba 2inios v?sti, ka Augst?k? Lietuvas atbr?voanas komiteja, kas darbojas V?cij?, 1949. gada 14. j?nij? public?jusi Lietuvju Chartu, kur? teikts, ka pasaul? izkl?duie lietuviei veido lietuvieu pasaules apvien?bu. Chart? noteikts, ka visur tur, kur dz?vo vismaz desmit lietuvieu, autom?tiski eksist? apvien?bas kopa, kas t?l?k ietilpst apgabalos utt. Min?dams apvien?bas kopas noorganiz?anu Zundlai pils?ti?? Braz?lij?, laikraksts piez?m?, ja apvien?bas idejas iedz?vin?ana patie?m visur sekm?tos, tad lietuvieiem var izveidoties t?da pasaules valst?ba", k?das neesot pat ?diem, kas ir vien?g? pasaul? izkais?ta organiz?ta tauta. 00
dzam?m person?m, lai rad?tu sasnl. l?jumu un izsauktu nemierus Rak sturigs ir ^ gad?jums ar Indo?h^ bankas ?ener?ldirektoru. VjOcart uz Par?zi andA, tinaja vi?a anamitu sulaini, kambi ja uzdots nogaMn?t savu maizes t?. vu. Malaju valstis komunistu ban das^rlkp ugunsgr?kus, posta fabriki iek?rtas, r?ko nemierus gumilaft plant?cij?s un cinka raktuv?s Ko-m?nistu a?enti cenas iek??t vado-?s viet?s viet?jo laikrakstu redaki cij?s. Ikvien? apgabal? komunistiem ir savi nov?rot?ji. Pret?ji ai kom^ nistu aktivit?tei, vi?u pretiniekiem tr?kst vienotas vad?bas un nopietni izstr?d?ta pretdarb?bas pl?na. Katra zeme r?kojas separ?ti un visur ir ifi. konstat?, ka pretso?i ir bijui nenie. tiekami vai n?kui par v?lu. Pimft, k?mus aizsardzIBfi var?tu dot tikai saska?ota r?c?ba no visu apdraud?to valstu puses. Pirmais redzam?kais ierosin?jums in? virzien? ir n?cis no marala Cangkaieka vi?a saru-n?s ar Filip?nu valsts prezidentu. Bet lai organiz?tu kop?ju aizsardz?bu, v?l b?s j?p?rvar ari prestia jaut?-jumi. Ja tas neizdosies, tad var sagaid?t, ka ?zij? t?pat kr^itlera na-cion?lsoci?lisma laik? Eiropa, viena zeme p?c otras no iekienes pagrauta un saind?ta kr?t komunisma rok?s bez k?da atbalsta no savu kaimi?u puses. V (?g? Nosl?pumainas raktuves Kongo Tikl?dz s?k?s 2. pasaules kar, no ?frikas ?eogr?fiskaj?m kart?m pek-?i pazuda k?das vietas apzImS-jums. Si vieta saucas Slnkolobveun norada uz pasaules liel?kaj?m urfi-na raktuv?m, kas atrodas Katan-gas province, be??u ?pngo dievid austrumu st?ri, net?lu no Zleme?ro-d?zijas un portug??u Angolas robe?m. T?pat no ofici?lajiem statistikas bi?eteniem pazuda dati par o ur?na raktuvju produkciju, un vH odien ASV atomener?ijas komisija nemin nevienu skaitli, kas nor?d?tu uz tur atrodam? ur?na daudzumu vai kvalit?ti Nosl?pumain?bas pl?vuri, kas kl8J So t?lo Meln? kontinenta st?ri, nesen mazliet pac?lis urn?la New^ wee? korespondents Gordons C. HamUtons, aprakst?dams (8. 8.) savi lidojum? uz Kongo g?tos v?rojumui. Savienotaj?m valst?m, - i - saka Ha-miltons, laikam gan uz visas zemes lodes neb?tu iesp?jams atrait daudz t?du vietu, kas. b?tu t i ^ t gr?ti sasniedzamas k? Sinkolobve T? atrodas paa kontinenta vid? starp Atlantijas un Indijas oke?nu. Caurm?ra las?t?jam par o ?frikai vidienes territoriju parasti ir priekstats k? par necaurbrienamu tropisko dung?u apgabalu. ?sten?b? tom?r Sinkolobve atrodas pla? augstien?, apm. 1800 m virs J?fas l?me?a, un gada caurm?ra temperfitOni' tur sv?rst?s ap 20 gr. p?c Celzlja, ziem? nokr?tot pat zem nulles. Ur?na atradnes Kongo atkl?ja Jau 1915/ gad?. Kop t? laika l v?rt?g? metalla r?da uzieta ari daSdii cit?s viet?s, tom?r v?l arvien domi, ka Sinkolobves raktuve sl?pj sev! vismaz pusi no visiem pasaules uri^ na kr?jumiem. Pati ur?na rakana te ir sam?r? vienk?ra. Raktuve atg?dina- va??ju kr?teri, kas stiepjas , 80 m dzi?um?, bet platum? aiz?em 1 kvadr?tkilometru. 'Nav sare??to un b?stamo sl?gto achtu, k?das sastopamas, piem., og?raktuv?s. Kr?tera apak? sevi?as rokam?s ma?nas ar tvaika dzin?jsp?ku izlau lielus r?das gabalus un iekrauj tos vagonet?s, ko elektrisk?s lokomot?ves nog?d? augup pa raktuves spir?lis- ' k?j?m malu teras?m. Liel?k?s gr?t?bas sag?d?' izraktfis r?das transports. P?c paviras iepriek?jas apstr?d?anas r?da s?k savu ce?ojumu pa aurslieu dzelzce?u 1900 km cauri visam ?frikas kontinentam uz Lob?to ostu Angoli, kur to p?rkrauj ASV tvaiko?os. Tfi-l?kais j?pas ce? uz ^ Savienotajam valst?m vair?k k? 10.000 km, -ir marruts, ko kara laik? past?v?gi apdraud?ja v?cu zem?denes. Turpretim pau raktuvi var uzl?kot kl pietiekami drou pret ienaidnieka uzbrukumiem, tiei t?s gr?ti aizsniedzam? att?luma d??. Sinkolobvas raktuv? str?dnieki galvenok?rt iedzimtie. Darbu vad?ba pratusi tiem sag?d?t tik labu atalgojumu un dz?ves apst?k?us, ka tic ir glui nedzird?gi pret komunistu a?entu valod?m, kas laiku pa laikam m??ina rad?t Sajukumu ari Melnaj? kontinent? un izMot Kongo ur?na raktuvi par objektu savai propagandai Melnajiem str?dniekiem 4)av?rtas ar? Izgl?t?bas iesp?jas, sagatavojot ce?u uz pallginzenieru un biroja darbinieku poste?iem. 0;
tvcou cm
lij?iicjjfl iesniegs memordh? l0M?^ Joslas DP nacion?lo kd
f) ndfbo Bad Kisingen?, degpunkti j??i ilisardzibu p?c IRO darb?bas (?iil plfois braukanas uz Bad Kisj likffil&ichen?, lai saska?otu atfi K ^ P&lil^ u^ o DP tiesisko aizs ?fflt? izlemts un> cik paredzams, nd
m?m bik?rtoanai dos IRO ?end jMek 2en?v?. Apspried? Bad Ki ,m^im?^ pras?bas le^lfra 8 ga? mm^ VacUa palikt, neve?as iekU ?lBoMkomos Ir j?paredz, ka pret y ptejiiv uzspieama. N?ko? praHi? liiiiipa na^ ^^ autonomiju, \p^m augsta komis?ra. Palioe' iMitD, kfts b?tu uzskatams k? pal & galven?s probl?mas iztirz?ja ?M: un vienoj?s, ka kop?jo DP Jiu IRO galvenais t?bs m apspried?s un tad dos savu 8.101. P?c IRO atzinuma sa^ PMpau DP izraudz?ta dele-
Jga person?g? viz?t? memorandu mm ASV augstajam komis?ram rn^o galvenaj?m DP p?rst?vju bija, lai IRO neizlemj kar-n?kotnes jaut?jumus, un neapsprieoties ai^
fmv]km. IRO t?bs ar? po Jtaus k?rtot ar visliel?ko r?-
K ? t o L H''-'. eapmieri- I W ? hL, V?ciju |litfc '^l 'f(J?interes? uz- Ifelaikus sazfnsc ^'"^'^ P?rst?v?ba -I Plaik? t?t' ^Pmok-
?fct?vjier'l^^takt? an- ar Sl^ '^J? 5 PSrpro- C8-b6t nometn?m-
%5??,'^ ^^ ^^ ^^ ^ 25 Ai- CL^ '^ ''^ 8 bez fll^cu?, -'500
i'^ f^ ^m i,re-