BAS T O M E R NEVAR
KepiMk^tMAfi partijas akt?va 8apu>lc? par raas n o v ^ i a n u im lauksaimniec?bas produktu sag?di re- fet?ja L?cis: Musu laukos i r vai r?ki nopietni tr?kumi (nejau nu vai r?ki- vieni). Republikai i r v i s ^ ie sp?jas likvid?t graudkop?bas at palic?bu um pan?kt, lai 1955. g. valsts raotu l?dz 40.000 t sviesta un 50.0001
^c?kgal8& Sogad jiku} auigas dien n a k t i s , lai l?dz 1.1 novembrim visu var?tu izkult Bo?eviku partija la bibas @ag?dei pie?ir lielu noz?mi. ogad kolhozi nodos mai:Des labibn  kvleiufi, Aizliegts nodevu segt tikai ar rudziem. A r pirmo pieg?des dienu viss transports j?izlieto tikai lab?bas piry^?saaiaif kur j?piedal?s katrai. koU io^ s?tai.., L?dz lab?bas piegldei atlikuaj?s dien?s j?veic siena pie- g?de# Atpalikuie ko&ozi j?pace? l?dz pirmrindniekiem, (B^t kae. un k? tb izd<9rls?)r' Pareiz izvirz?ts jaut?jums lai kolhozu F^^^^i bOini ar vid?jo, vai i^ ugst?ko latiksaimniecibas izglltl- bur (Ilgi gan dom?jui, l?dz atj?gu-
Dbatfs B\ejaa rajona izpildkomite jas ipridsds?dl? Riaisko s?diz?j?s, ka Latzagotzenio novilcina noliktavii re montu, kam?r partijas centr?likomite- jas sekret?rs Titovs asi ncmdija da ?s partijas organiz?cij?s valdoo pa apmierin?t?bu. L a u k ^ str?d?jot 11.000 komunistu un 14.000 komjaunieu. (T?d?? Ja\i ari dairbs neiet no rokas!)
GALVENIE STR?D?T?JI - V E C i ,
. SIEVIETES U N PUSAUDI
Report?? no Jelgavas i?ajona kol hoza Zemgale brig?^eris, Kristaps Liepa st?sta: Man? brig?d? 9 v?riei, 12 tievieu^^n '3 pusaudi. Brig?dei
, pal?dz ari gados vec?kie kolhoznieki un skolnieki^ dau dienu l?dz 28 ci l v?ki,*^T?tad-no 52 laiuku darba dar?t?- j i n ?tikai 9 v?riei sj^ ?k^ gados!) Pie ?i\m s^j?ia^tr|(jl? ^ .vjrie$i,u^. 2 m-, vietes. A r ^ to 10 dien?s j?nov?c 30 ha. K?l?u s?j?ju vada Roberts Legzdi? un Ijinia Jerkovskis, P?aujma?nu ap-
. fcalpb 7 cilv?ki  1 p??v?js un 6 s? j?jas.. Agr?k lab?bu >ul?in 5 Hd 6 viet?s, bet tjagad tikai div?s! Noor ganiz?ta raas aizsardz?ba noliktav?s un uz lauka,\ Nor?koti ari sv?rji, kas r?p?gi veiks uzskaiti. Pat irvasu politisko darbu raas nov?kainas lai^ Icfi st?sta komjaunatnes pirmorganiz? ciJBS sekret?rs Gri?is: Katr? brig?d? izlai kaujas lapi?as, notiek a?itatoru
i i iuiuiHiuinii i i iHii i i i i i iHimiiuiiuii i i i i i i iHii iuii i i i imi
p?rrunas. Labi str?d? a?itatori Brae, Viteere, ?u?a, Vizina uc. (Te, l?k, iz- put komunistu un komjaunieu t?k stou dar4)s bukos"!)
KILOGRAMS LAB?BAS, 600 GRAMU
KARTUPE?U U N RUBLIS DIEN?
R?gas ko&oza Ci?a kolhozniece Genoveva Liepi?a raksta: Man ir 8 b?rni, 5 v?l iet skol?, bet vec?ka meita i r ciema padomes sekret?re: Kad ie&t?j?mies kolhoz?, mums nek? nebija. M?s sa??m?m m?ju, zemi aknu d?rzam, govi, c?ka, kazas un aitas. (Cik no \l j?nodod valstij*-, to, protams, L neraksta.) P?rn m?su ?istene kolhoz? nopeln?ja 3 t lahibas, 2 t kartupe?u un 4000 rub?u... Ja nu gad? i i 365 dienas, bet ?imen? 9 gal vas, tad, p?rr??inot v isa gada pe??u, dden? izn?k nepilns kilograms lab? bas, 600 gramu kartupe?u un rublis 20 kapeiku naudas katram. Ko ar o lielo pe??u". Liepi?a ieg?d?jusi sev un saviem b?rniem, t? vis nerak sta, bet gan nobeidz ar nepareizi adres?tiem v?rdiim  Lai Dievs soda amerik??u varm?kas un slepkavas! (?diem nol?kiem Dievs noder ari komunistiem!) ^
PUSDZ?VA T A T J A N A
M?s nedr?kstam pie?aut, ka m?s sa mulsina un novirza no In?su ce?a da ?di blakus m?r?i  raksta Kenens,  m?s medrStstam padoties lozungu tinannijai, dz?vei sve?m, augs^r?tl- g?m, bet biei tuk?m fr?z?m. M?s nedr?kstam aizmirst, ka kar ir iz- nicin?ana, vu^?riz?an?s, upuri, ?iran?s, m?su ierast?s dz?ves k?rt? bas aptur?ana un saSnedrlbas pa matu satricin?jums. A r karu vien la b?ki apst^?i nav pan?kami. Pat uz vada kar? gan rada n?ko?, pozit?v? darba prieknoteikumus, ta?u l dar ba pan?kumi atkar?gi no t?, kas re ?li izr?d?s iesp?jams, bet kas neb?t nav garant?ts. .
J A AMERIKA KAROS AR KRIEVIJU
Ja liktenis b?s l?miiis^ ka mums j?< v?r iero?i preit tiem. kas odien valda, p?r Krievijas taut?m, tad mums ?me?ina nov?rst o zemju iedz?vo ?jos domas, ka esam vi?u ienaidnie d, uk modin?t p?rKecit)u, ka posts,
ko, nepiecieam?bas spiesti, vi?u ze m?s nesam, nebija nov?rams, vien m?r ?em ?aisdlm par?dot m?su lldz- : utigo izpratni par vi?u pag?juo dz? vi un m?su interesi par vi?u n?kotni, Mums'j?atmodina j?tas, ka esam kop? ar vi?iem un ka musu uzvara dos vi?iem iesp?ju, paiem sasniegt u? kalt savu la imi . T?d?? vienm?r j? dom? par to, kas Krievija bijusi un
Arhttia laiikrakste Aaihus Amtsti dehde p?r??mis k?da d ta d??u laik T^aksta Dai?neviirke rakstu, kur? rak st?ts par ^ltij<as valst?m, kas nosauk tais par noma?u vai lobeva^t?m (R^ndstater?e): ^
Robev)ail$tis Igaunija, Latvija un Ltetuva noliec?s kr ievu drauiju priek ? laik?; k ^ Somdja dzcinija varo n?go u? izmis?go ci?u ziemas kar?. Neviena denKA^ vatetmiv at zinusi Krievijas laupljumu,^^b na taa^ nav palldz?jusfi; im trim mazaj?m taut?m/Ap 10 gadu t?s aiz dzelzs priekkara vis?di spaida un moca; bet v^ture gan r?da, ka nekad nav par ty?lu celliies tautai, kas ne grib pazusti Un tom?r ni?sudvlliz? tais laikmets sav? zi?a i? ?aun?ks nek? vis?aun?kie laiki, par ku?ion mumis st?sta v?sture. ?obevialstu likte?i r?da, ka tagaid?j? laak?, ' lai iznicm?tu mazu tautu, kas pretojas lieto l?dzek?us, k?dus agr?k?s ?ehe- r?cijas nepazina, tagad?jai Kriev^^^ jai ir k? vara, t? l?dzek?i tek d a i ^ cilv?ku depo?t?aiu im vai?tlm lai Ib taut?s viznIcin?:tu,^ ^T^ v ^ k? Gattdijis \HI vi?a piekrit?ju t?kstoi vair?ja vet paislvu pretesti bfiik??u pret ang?iem. Pret krievu kom?nistor vald?bu tas mav pietie
Rbbeva?stu div?dsk? un nacion? l? tra?ediji i r bijis nbpi juni Vis?m m a z ^ valst?m. Br?v?bas un patst?v?bas g i i l ^ j?pier?da ar darbi^n, kam?r nav j?ar v?lu."
Report?? Tbo Radiotechnikas ^ dzir dam, k a t?s raojumi k?uvui pa z?stam! tautas demokr?tiju zem?s un pat ??n?. Cechoa str?d? 70 proc. ko- n?nistu, kas ir ar i cechu prieknieki. Se min?ja Nikolaju Ratnieku, Robertu Tari un Masu^H. A r i meistars J?nis B?rda ^ t komunists. Partijas orga niz?cija izlietojot savas ties?bas kon trol?t admdnistr?dju. Eksperiment? 1?s laboratorijas priek^ieks Droz- dovs past?st?ja, ka laboratorij? par konstnilhoriem str?d?jot Apsitis, Kun dzi?; Liepi?^ Langins, V?manis uc.
R^adibtechmkas str?dniece Tatj ana ?ise st?sta: Buruju laik? ru?nica pledeflf?)a Leibovlciem (da?a gan ar i Apsltim un Zujcovsikim!). 1937. g. s? k?m str?d?t pagraba Kr.Barona iel?.2 kur nebija ne ?ogu,' ne durvju, un daitmi?? vajadz?ja iel?kt pa l?ku P?c 10 l?dz 12 darba stund?m iz- n?c?m pusdz?vi.: Par atva?in?jumu m?s nedr?kst?j?m ne iep?kst?ties. T? ki?j?s'Ulma?a lldzskr?j?ju  sod?l- demokratu laik?. (Te riu gan sajuku; k? laikat? d t i j?dzieni!)
DIVI REIZES DIBIN?TA
AKAD?MIJA
LPSR zin?t?u akad?mijas sekret?rs V?leskalns st?sta: Pad savien?ba i visprogres?v?k? zin?t?u zeme pa saul?. Kapit?lisma kk?i?ta par to pait sap?ot nevar?ja. (Diez* no k? gan iz augusi un uz k? balst?s padomju zin?tne?) A r i z?dz?b?s iestiguais Ulmai;^ re?ms ?loja katru kape?ku izgl?t?bai. (Kapeikas patie?m bija t i  kai m?su muzejos ?n ?mmsm?tu kr? jumos.) Kult?ras fonds atb^9ti ja tikai izkurt?ju? re?ma stut?t?jiK. (Kult? ras fonda bibliot?kas bija iek?rtotas visos Latvijas pagastos, kas sa?^a ari m?zikas instrumentus un naudas atbalstus kuH?r?l?mvi^jadzib?in.) Ar ?pau LPSR miniMru padomes l?mumu 1946. g. 7. febru?ri nodibin?ja Latvi jas zin?t?u a^ad?mdju... Se V?les kalns gan a^mirsis, ka R?gas' radio fons* jau 1946^ g. 8. febru?ri pl . 7 r?t? zi?oja^ ka akad?mija nodibin?ta ar PS?S taut?m komis?ru padomes 1945. ?i iK)Vmb?a l?mumu Nr. 2824. Kam nu lai tic?
,,DAI?RADES KOMAND?JUMI U Z . . .
^^/^^^^^^^^ T ^
Rakstnieku savien?bas sekret?rs Lukss st?sta, k a Andrejs Upitis .beidz rom?nu par str?dnieku kust?bas uz^ pl?diem pag?ju? gadsimta beig?s. Sakse rakstot otro da?u Dzirkstel?m nakti, kur par?d?ts, k? huruju Lat vij? raduies c?n?t?ji par padomju vmn. t?cis str?d?jot pie darba rez^- v t o , B?odele pie kolhozu celtniec? bas, Brante rakstot par str?dniekiem pie Ruas un Maskavas; Vizbulis B?rce rakstot rom?nu par stachano- vieu kust?bu, Vladimirs Alatorcevs pabeidzis po?mu jpar ?e?inu R?g?, Mirdza ?OTpe gatavojot dzeju kr?ju c??ai par mieru, kam?r Brants, Imer- mahis, C?rulis, Kalpi? un T?lcis braukot ^dai?rades" komand?jum? uz Turkm?niju un Volgu.
k?da t? var k??t, ne?aujot acumiric?a?st?vigi j?tur acu priek? izv?les ie. diferenc?m apmiglot m?su skatus. sp?ja, r?dot, ka uz m?su plan?tas ir
N?cijas dienums reti pier?d?s Ipa- h^ ^ ^' kur dz?vei ir v i^i??k cie?as, ?b?s. ko k?da n?dja pati sev pie- P " ^ ^ ' cer?bu j?gas. Tad agii d?v?. Tas tom?r piem?t ar? Krievijas vai v?lu pien?ks diena, kad is bries.; tautai. KrTevu kult?ra ir v i ^ s dl-k^^^^s '^'"^'l "^i<u cilv?ku v?oes v?rt?ba. M?su vid? ir K r i e - v i atgr?dis ^adu desmitiem atpaku?; vij? dzimui inenieri, zin?tnieki. ^ ^^^^^ 9^1 P5n civIUzlt^ raketnieki un m?kslinieki. B?tu tra- cilv?ces centieniem, vairs neeksist?t; ?i^a k??da, ja aiz sauituma pret lieUJ Ka tas notiks, ?to neviens nevar, pa* krievisko despotismu un pWk)mjuM^^^^
politiku un uzskatiem aizmirstu ?s - I L ^ U u ^ diumu, zaud?jot vi?u uztic?bu JAUT?JUMS p KRIEVIJAS i^h mums. M?s. kas uz saviem karogiem KOSAS VALD?BAS FORMU ' ^ esam rakst?jumi br?v?bu, c??? pret I i j u^ms un neskaidrs. ?iet;nav d?iuih padomju izn?c?bas polit iku sp?sim uz- ^^^^^ tic?bai, 1 ka Maskavas valdlbr var?t tikai tad, ja ieg?sim paus ie- p?rveidosies m\xm att?lot? virzieni: dz?vot?jus sev pai paHgiem un sa- nenotiks ?s varas p?rtrauktai biedrotiem, Tas ir tikpat nepieci^a- ^ gg^^^ past?voo iAtota,^ mi kara, k? miera apst^?os. Nav pj^|gj^ ^ ^ ^ ^ ^ iesp?jatos -reiz? karot pret Krievijas L j ^ ^ ^ ^ i s . Lai ^ izzin?tu, . kas ?sm taut?m un.pret.padomju valdibui \oU^^^ interes?s b?tu dar?ms, muiM' vajadz?ja .saprast v?cieiem, kas ne- ^^^^ ^^^^^^ ^^ ^^ as par HeS prata iet kar? par br?v?bu. (So pa- p  ^^^j^ cie?m nek? neW^ reizo m?c?bu amerik??i tieam lai Lingt , Mums j?r??in?s ar vis?m
>?j?m, nevienu neizsl?dzot pret Krievijas taut?m^ ja grib uzvar?t , I
bo?evismu^:-,Ref.) l^?^'^'l^' i p n s v i enm* L?dakas grialbas aja zi?a r a d a L ^ .^ ^^ pi^alot ies pasaules?i
tas. ka teuta Krievija ir piln?gi ap-? jj^ jj^ g^ ^j^dok?a mums j & |
sver m?su atti-^kkae^ k?^ar^v jiem ?riievij?? t^ arr^pozlclju; ?iu notiek, kia ?rde?i^a atg?s} b n N ^
Laikraksfta Sitars and Stripes V?nes lldzs t^r?dniieks tlista par padomju okup?cija^ karasp?ka Ipato un vien mu?o dienestu Austr i jL Tur pat laban ir ap 45.000 padomju karav?ru P?c amerik??u v?rt?juma, m?nesi no padomju da??m dezert?.ne vair?k par 10 kareivjiem, un ari tos paus para sti notver. S?di padomju okup?cijas karasp?kam Eirop? neparasti zemi p?rb?dz?ju skait?i izskaidrojami vie n?gi ar stihgirti at?irt?bu ?o civiliedz? vot?jiem, stingr?m m?c?b?m un sp?cl- gu.propagandu p.ar, briesm?m, ?o, sl?pj sevi rietumu pasaule.
Kam?r v?l pirms gada liel?k? da?a padoinju karav?ru Austrij$ bija: p?d? j? kara veter?ni, tagad vaitums i r 20 g, V . vai v?l jaun?ki rekr?u Atskai- )ot daas speci?las vien?bas, padomju kareivjus Austrij? ta[gad nepatur ilg?k par 6 m?neiem, un ari pa o laiku tie tedz gandr?z vien?gi savas kazarmas. Vienk?ros ierindniekus no kazarm?m nemaz neizlai, un tie ari nesa?em austrieu Val?tu. Sardu v?ri pie joslu robe?m s'a?em 20 iL ned???. Krievu sargi parasti i r v?si piekl?j?gi pret austrieiem un ?rzemniekiem. Pavi sam reti krievi ielaias valod?s ar ?rzemniec?m, jo vi?iem m?c?ts^ ka t?s visas slimo ar ven?risk?m slim?b?m.
Protams, d t i noteikumi past?v aug st?ko pak?pju virsniekiem un po?itru kiem, k? ari civilistiem, kas vada daudzos padomju saitnnieciskos pas? k?mus Austrij?. Daudziem no vi?iem ir l?dzi ?imenes, un tie ari redzami kl?stam pa pils?tu^ kaut gan nekad ner?d?s austrieu restor?noi vai b?^
spiesta un bezsp?c?ga pret savas Te mes totalit?ro re?mu. Pieredze m?s m?c?jusi ieskat?t, ka nmms nav^ izde vies saprast tautas, kas smok d e s p o - ? j j ^ ^ ^ re?ma l?na^ '^ i?nSiii^ tismia re?m?. Totalit?risms nav k?dai Le,g^ ^^.^ ^ br?v?bas ^ l ? l i l tautai Ipats re?ms, drlz?k^taa, i r f ; Lpeku. tad var?tu sac?t, t a m?su plil mlbas st?voklis, kas. zin?m? m?r?L^^^^^ sekm?jusi ?du att?st?bu W apdraud visu dlv?d. k?d?? to nevar L g ^ ^^ ^^ ^^ ^^ ttaucSjuilif uzskat?t par k?das atsevi?as tautas . ^^ j^ j ^ ^ ^ ^ s p r i e d u m i S vainu. Ja atsevi?ais cilv?ks tot?- ^p^^iet ibu vai I izmisuma so?iem, i htar? valst visp?r grib yel kust?ties ^^ ^^ ^ ^^^^^^^ y un past?ve^^ tad vi?s spiests im re- L pij^.ozlbas Krievijas valdt ziinam pieligoties. zin?ma e ja ar L .^^^g.^^g ^ kalpot T?d?? totaht?rai vald?bai L J ^ ^ ^ . ^ ^^^^^^ vienm?r izdosies r?koties ?ietama ?,^ . ^ .^^ pgrgrdzlbas ir ?stas u n ^ sa?ca?? ax tautas centieidem, un at- ^^ ^^ ^^ . ^^^^^^^^^ tieksmes starp pilsoni un totalit?ro 1^ j ^ ^ . ^ ^ ^^^^^^ t?m l?notJA valsti ir visai komplic?tas un neskaid-'  ras. Ja to nesaprat?sim^ tad ar i ne tiksim skaidr?b?, ko Hekam sp?l?, ? B L A K U S .PROPAGANDAI NEPIBCl l nodibinot m?su attieksmes aj^ tot?li- g ^ t?io zemju ?aud?m, jo os ?audis ne- ""^'^^ iu-i^/%ivo ari^iono var vienk?ri sadal?t koloibor?toros T? b?tu ?oti pavira v?sture!!^ un mocek?os. T?d?? Krievijas tra??- pratnei j m?s ?ait?itu, ka ^t?tt^l dija mums j?izskata par da?u no m?- gandu un a?it?ciju var k d a r U l I l l i i su pau tra??dija un Krievijas ?audis n?cijas. ?^I^es i i ^ t r t a^ . j^viniiDn]^ par m?su c?im sabiedrotiem. ?Kas t?du ie&p?jii pielai,: tie; if^
uz padomju propagandas 'IrdKa?fl J A K A ? S N E S A K A S U N TURPIN?S ?^rba pan?kumiem, bet aianitrj|
?das 33 gadus ilgas un ar t?du  U ^ ?iju veiktas kampa?at rei?d^^
L?DZIN?JAIS ST?VOKLIS
Bet pie?emsjm. ka taga^ ^^ ^^ ^^ ^ faktiski ' kaut *ttf vokhs neizrai^ ka^u. K?. U d mums 1 ^ . j ^ . . ^ , ^ ^ pado?ju.iek?rtu,.vieniaS iztur?ties? Vi&pirms: vai ir oamatsL. . . _ , . 4 . . * i-^^ji^
A ' M E R I K A S B A L S S RAIDiJUMt;/
U N KUR PALIEK PENSIJAS?
Rakst? ar aizkustinoo virsrakstu Akmens sirdis^ Pravda 26, j?nija nu muT? rakst?ja pai trim br??iem Krali nam un vi?u m?su, kas ner?p?juies par sfvu veco un aklo t?vu. 15. j? lij? laikraksts zi?oja, ba ar? tiesa ap st?k?us p?rbaud?jusi un vain?gie so- dlti. Gadiem ilgi esam dzird?jui tik jaukus st?stus par vecuma pensi j?m padom?usd?dniekiem, ka gribas jaut?t, ??kb tad vecajam Kra?inam bija j?mekl? b?rau pal?dz?ba,  jeb u t?s ir tik niec?gas, ka pietiek vie n?gi propagandas nol?kiem, bet ne dlv?ka eksistencei.
DZlVOK?I PADOMJU DARBA
?AUD?M"
Padomju Igaunijas laikraksts Rahva H??l 7. j?lij? ar lepnumu zi?oja, ka individu?lo dz?vojamo ?ku b?vnie c?ba ar katru gadu gust pla?kus' m? rogus". Pag. gad? esot nodotas lie toanai '376 ?das ?kas, kop? ar 16.800 kv ; m apdz?vojamas plat?bas.  T?tad katrai no ?m nepiln?m 400 ?k?m, kas gada laik? uzceltas vis? Igaunij?, ir ne vair?ic par 44,5 kv. m apdz?vojam?s plat?bas, kas atbilst div?m neliel?m telp?m.
V ^  ^ ^y:''-^\:-^ w*Trr P ^ l i * nepiecieams milit?rs spiedimil ticet ka Krievija var?tu notikt k?das ' . . , , 5 ^ i   5 U 4 - p?rmai??s? ^ Nav nek?du objekt?vu 1 "^'^ pier?d?jumu ne par, ne pret Tas ir nojautas, spriedumia sp?ju un liel? m?r? tic?bas jaut?jums. Autors dom?, ? To uzdevums ir sniegt padomju ipi?* ka ?da tic?ba, ir pamatota, ko var?tu so?iem skaidru saj?gu par m?su ne pastiprin?t vispirms ar to, ka re?ms, apst?k?iem un m?su iztUT?aioj toas balst?s uz cilv?ku v?j?b?m un Bet tas ir pavisa?n kas cits, nek? tett* dlv?ku dabas ?aunaj?m ?pa?b?m, ^^ ^^ "^ cijv?kus u i t?du vai cit?du p nevar b?t iek?ji stiprs? re?ms, kas f^i^isl^^ r?c?bu. B?tu kj?da, ja J?H balst?s uz dlv?ka pazemoanu, uz S^^?tu padomjii pilso?iem dot,pa bail?m un naida s?anu, uz. ps?cholo- dopus, k? vi?iem sav? zem? r?koties, ?isktf ietekm?anu ?id?^ v^^ ^^ saka tikai t?s paau&t^i' vilanos un apst?k?u ietekm?ti, bet padomju pH* sar?gtin?jumu, kam j?dz?vo ai sal- m?su padomos vax: sad^eUtt taj? terror?, ko rad?jusi vald?t?ju v isam'dtus nol?kus, mu???ba vai ijesp?ja. Tikai dlv?ki, Protams, mumis liepieciieama kas apzin?s, ka tie bankrot?jui, var? ?r?j? politika,! kur?! g?t mierin?jumu, k a t?d? veid? tiem "^^J^kiem j?b?t mobiliz?t im liet- iesp?jams vald?t par cilv?kiem. N^r?gi izmantot ? v i s i iT la f e^^
Ne?l?ba, nepaties?ba, past?v?ga d l - ^^P^ '^^ "^^su |>4u l?dzek?i^ plr^ v?ku pieemoana kbntentr?dja no-j^^^^^ (kungus, mietnes,  visas ?das policijas valsts J^^*9s un nere? izejams ir par?d?bas ?s varas s?kum? va ; mo- doms pan?kt savu milzlgd din?t zin?mu ?rmotu apbr?tioanu. iedz?vin?anu un vedot vi?us pie t* Bet agr?k va i v?l?k tas .viss k??st, l?dz zi?as, ka tur?an?s p?e iem nodo n?vei garlaic?gs ar? tiem, kas pai neatrisina ir? vi?u pasu akt?vi l?dzdarbojas, jp tie ar? pai M^^* ^  vajadz?b?is.
bez* no*
sevi pazemo, bet aprot,^at;?^ mums ?oti no lab?ku n?kotni pai w aizsprostojui, ?i^^^v?ro, ja gribim aizkav?t kara l ^ un t?d?? l?dz p?d?jam tur?sies pie s?- U^^ ^anos un ieg?t laiku, kas at?autu viem amatiem. Bet \iespotisms nesp?j iedarboties konstrukt?v?kiem s p e k i ^ past?v?t t^a i , turot bai?fe savus ie- Bet m?su p?le^ paliktu bez 8d| dz?vot?jus. Ir nepiecieaina ari stipra m?m, ja m?s t?m nedotu j?gu ar kalit politiska griba k? dzin?js ^ ? k s . S e - ko, kas sniedz pa n?k, kad 4|Bspotisk? vara bija saist?ta v?l?anos nov?rst karu vai apturat ar valdnieku dinastij?m, ?da griba agresiju. Bet kas i i ' ^ is kaut kaif var?ja b?t ilgstoa, bet tad despotam V i ^ i r m s tas ir jiS?ut?jums p a r ^ . bija j^?par?da, k a vi? konstrukt?vi m?s pai na sevis pras?m, t?f ir ?au piedal?s tautas dz?v?, jo tauta vi?u [t? jums par garu u? centieniem, kSd baroja un uztur?ja, un t?cfe? vi? ne- v^lda amerik??u tauta Katrs mfisu var?ja tautu vienk?ri pazemot un v?st?jums citiem tikai tad kj?s ipozi- tur?t bail?s, vi? apzin?j?s ari k?dus t?vi iedarb?gs, ja m?su priekz?mei Ir pien?kumus pret tautas pag?tni, t?- p?rliecin?t?js sp?ki, kas r^ gadni un n?kotni. Modernai policijas cie?u un uztic?bu mums. S? cie?a valstij ?du ?pa?bu nav. Tas ir sa- mums j?nopelna. Ja m?su gaisma bfll biedr?bas druda st?voklis, un t?ds stipra un spoa, tad t? stari iesple* ilgi nevar past?v?t Apst?k?i, kas  d?sies krievu telpas vist?l?k?s mal?s du st?vokli rad?jui, zaud? savu in- un aizdz?s tumsu, 'un to nesp?s aiz* tensit?ti, un visur nostiprin?s intere- kav?t nek?di dzelzs aizkari. Bet tad se pan?kt vesel?g?ku, bag?t?ku dz?vi; mums ar sparu un skaidru savu m?r-